Arhīvs birkai: Kultūra

Postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs Vērmanes dārzā

Šodien, 20. jūlijā plkst. 20:00 Vērmanes dārzs jau otro reizi šovasar pārtaps par prieka mirkļu parku, ko nodrošinās postfolkloras grupa “Iļģi” un Rīgas Danču klubs.

Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un starptautisku atzinību guvusī pasaules mūzikas grupa “Iļģi” dibināta 1981. gadā un savu dzimšanas dienu svin 21. aprīlī. “Iļģu” mūzikā valdošais noskaņu spektrs uzplaukst no suģestējoša miera, kas dod spēku “likt bēdu zem akmens”, līdz nevaldāmam, dzirkstošam dzīvespriekam. Tie rada viens otru, papildina un uztur, tās ir divas viena no otras neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – tā ir dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina “Iļģi” skaņu māksla.

Grupas “Iļģi” dalībnieki un dziesmu autori:

  • Ilga Reizniece – balss, vijole, kalimba, kokle, stabule, vargans;
  • Māris Muktupāvels – balss, kokles, dūdas, akordeons, stabule, radziņš, vargans;
  • Gatis Gaujenieks – balss, basģitāra, ģīga, mandolīna, ukulele;
  • Egons Kronbergs – ģitāra, basģitāra, bazuki;
  • Mārtiņš Linde – sitamie instrumenti, perkusijas.

Rīgas Danču klubs

Rīgas Danču kluba aizsākumi meklējami XX gs. 80-to gadu beigās, kad folkloras draugu kopa “Savieši” Veltas Lejas vadībā katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja plašākai publikai.

Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot tradicionālo deju (danču) vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un māca dančus arī citiem.
Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus – 20. gs. sākuma.
Danču kluba kodolu veido dažādu folkloras kopu dalībnieki un citi radoši cilvēki. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku. Dančus spēlē labākie tautas deju muzikanti no folkloras kopām un tautas mūzikas kapelām. Lielākoties tiek izmantoti tradicionālie instrumenti – vijole, akordeons, basīte, cītara, mandolīna, bungas, dūdas, kokles, stabules, ermoņikas. Kopš 1996. gada Danču klubu vada Valdis Putniņš.

Koncerts 2 daļās, sākums 20.00.

Ar Rīgas vasaras kultūras programmas visiem pasākumiem var iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv.

Noslēdzies manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

, , , , , ,

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

• Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

• 2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

• 3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Klūgu pīšanas atvērtā nodarbība Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”

19. jūlijā plkst. 11.00 TLMS “Puduris” aicina uz klūgu pīšanas atvērto nodarbību Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā, Lidoņu ielā 27 k-2.

Meistardarbnīcas laikā būs iespēja iemācīties veidot pītus dārza dekorus – putnu barotavas no klūgām. Nodarbību vadīs Tautas lietišķās mākslas studijas “Puduris” ilggadējā meistare Irēna Iofina. Irēna, pēc izglītības floriste, ir viena no aktīvākajām klūdziņpinēju studijas dalībniecēm un izstāžu darbu veidotājām.
Interesentiem būs sagatavota arī pinumu paraugu izstāde, nodarbībā varēs uzzināt par materiālu sagatavošanu un citām ar klūdziņpīšanu saistītām niansēm.

Materiāli darbnīcai tiks nodrošināti. Iepriekšēja pieredze nav obligāta.

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Ingrīda Pērkone
Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” administratore
E-pasts: ingrida.perkone@riga.lv
Tālr. 26173474

Svinēsim vasaru kopā – Nordeķu parkā

Jau šajā sestdienā, 15. jūlijā, sākas Nordeķu prieka vasaras programma!

  • Nordeķu prieka mirkļu programmu atklās Intas Rukas izstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna iedzīvotājus.
  • Atklāšanā notiks arī saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem.
  • Dienas laikā norisināsies arī meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien, ko vadīs māksliniece Vika Eksta un kuras rezultāti būs skatāmi izstādē programmas turpmākajos notikumos.

Nāc, satiecies un iepazīsties!

Plašāka informācija: http://vasara.riga.lv

Ar krāšņiem koncertiem sākas Rīgas drosmes un prieka vasaras notikumi

Rīgas drosmes un prieka vasaras kultūras programma jūlijā un augustā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs ar dažādiem pasākumiem – skanēs koncerti, notiks radošās un mākslas darbnīcas un varēs izdejoties zaļumballē. Jau šonedēļ tiks atklāta parku kultūras programma, bet pēc nedēļas gaidāmi pirmie apkaimes svētki Ķengaragā, savukārt augustā notiks plašas Rīgas dzimšanas dienas svinības.

”Rīgas drosmes un prieka vasaras programma veidota tā, lai kultūras notikumi būtu pieejami visā pilsētā, lai tiem piemistu cilvēcisks mērogs un tie būtu orientēti uz piederības sajūtas veicināšanu savai apkaimei. Laikmetīgās kultūras norises akcentē gan konkrētās apkaimes vēsturi, gan veido tās identitāti. Tas ir iemesls, lai dotos ārā, satiktu kaimiņus, klausītos koncertus, līdzdarbotos, uzzinātu un izbaudītu – “Drosme un prieks dzimst, kur satiekamies!””

uzsver Rīgas drosmes un prieka vasaras radošā producente Līna Birzaka-Priekule no biedrības “Mākslas birojs”.

Rīgas drosmes un prieka vasara šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Kultūras programmas grafiskajā dizainā simboliski iestrādātas katrai apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes – kā bijušais Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu, Daugavgrīvas Mīlestības saliņa vai Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Rīga svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru. Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem un apkaimju biedrībām un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers. Nordeķu parkā, Esplanādē un Torņakalnā izvietoti arī mākslinieka Miķeļa Mūrnieka veidotie krēsli un šūpuļtīkli, sniedzot apkaimju iedzīvotājiem iespēju iepazīties un pavadīt laiku sarunās Rīgas parkos.

PRIEKA MIRKĻU PARKU PROGRAMMA

Šī būs otrā vasara, kad Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros:
• Vērmanes dārzs pārtaps par Prieka mirkļu parku, kuru, sākot ar 13. jūliju, katru ceturtdienas vakaru piepildīs mūzika, prieks un dejas. Šīs vasaras koncertsezonu svinīgi atklās Raita Ašmaņa bigbends. Koncertā kā solisti bigbendam pievienosies Kristīne Prauliņa un Daumants Kalniņš. Koncertā varēs dzirdēt tādas populāras un zināmas dziesmas kā “Fly me to the moon”, “Moon river”, “New York”, “What a wonderful world”, “My way”, kā arī maestro Raimonda Paula dziesmas un skaņdarbus.

• 15. jūlijā Prieka mirkļu parku programmu Nordeķu parkā atklās Intas Rukas fotoizstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus.

Atklāšanā notiks saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem. Dienas laikā norisināsies meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien. To vadīs māksliniece Vika Eksta. Papildus norisināsies neformālas sarunas, ļaujot iepazīt vietējos “ikdienas ekspertus”, bet bērniem un jauniešiem būs pieejamas mākslas darbnīcas un sporta aktivitātes. Savukārt vakarā notiks poļu klavesīnista Staņislava Lopušanska koncerts ar Kuperēna, Skarlati un Baha ģimenes skaņdarbu atskaņojumiem. Mākslinieks piedāvā koncertu kā daļu no savas iniciatīvas, atbalstot Ukrainai pēc Krievijas brutālā iebrukuma tās teritorijā. Tam sekos Simonas Orinskas un BUTŌ Lab performance. Savukārt vakaru noslēgs Jēkaba Nīmaņa un “Jacob Noiman Festival band” koncerts.

10 APKAIMJU SVĒTKI

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn – svētku dziesmas skanēs un dažādas aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs:
• Ķengaragā;
• Čiekurkalnā;
• Zolitūdē;
• Dreiliņkalnā;
• Ziepniekkalnā;
• Juglā;
• Torņakalnā;
• Centrā;
• Daugavgrīvā;
• Bolderājā;
• Brasā;
• Vecāķos.

Pirmie apkaimju svētki gaidāmi jau 22. jūlijā Ķengaraga parkā, kur ikviens aicināts piedzīvot aizraujošu dienu, iesaistoties radošajās darbnīcās, apmeklējot apkaimju biedrību un uzņēmumu “kvartālu”, iepazīstot apkaimi “izziņas kvartālā” un baudot daudzveidīgus koncertus un teātra izrādes visas dienas garumā. Koncertprogrammu izgaismos grupa “Dzelzs vilks” un mūziķis Žoržs Siksna ar pavadošo sastāvu. Apkaimju svētki galvaspilsētā notiks līdz pat 26. augustam.

RĪGAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās pasākums un dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā ikviens aicināts piedzīvot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras programma Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Jau no jūnija vasaras kultūras programmu aktīvi papildina arī septiņas kultūrvietas “Stropi”:
• Pļavnieku Zaļajā birzī;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā;
• Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā;
• Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
• Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.
“Stropu” programmās izskan koncerti, notiek lekcijas un dažādas darbnīcas. Rīgas vasaras kultūras programmā ir iekļauti arī vairāki laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šie pasākumi Rīgas ielās, parkos un laukumos norisināsies līdz pat vasaras izskaņai – 31. augustam.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Esplanādē būs skatāmas Prado muzeja gleznu lielfotmāta reprodukcijas

Lai padarītu mākslas klasiskās vērtības pieejamākas sabiedrībai, no 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgā, Esplanādes parkā būs apskatāmas gleznu lielformāta reprodukcijas no Prado muzeja Madridē.

Projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Ar izstādes atklāšanu vienlaikus tiks atzīmēta Spānijas prezidentūra ES padomē, kas norisināsies 2023. gada otrajā pusgadā.

Prado pilsētvides projekts savas gaitas uzsāka 2015. gadā, kad gleznu reprodukcijas tika eksponētas vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, pateicoties tajās esošo Spānijas kultūras centru iniciatīvām, tādā veidā iznesot gleznas no Prado muzeja un padarot tās pieejamas publiskajā telpā. 2019. gadā, svinot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus, apceļojot dažādas pilsētas pašā Spānijas teritorijā. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā.

Šo brīvdabas izstādi veido gleznu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1), rūpīgi atlasot nozīmīgākos meistardarbus no Prado muzeja kolekcijas. Skatītājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot hronoloģisku ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam, iepazīstot Spānijas un Eiropas vēsturi, kā arī vispārēju rietumu mākslas vēsturi caur spāņu, itāļu, flāmu, franču, vācu un holandiešu glezniecības lielmeistaru darbiem.

Rīgā būs skatāmi 50 darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.

Aleksandra Semjonova gleznu izstāde “Reālisma romantika”

RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā (Maskavas ielā 271A) no 4. līdz 29.jūlijam apskatāma mākslinieka Aleksandra Semjonova gleznu izstāde “Reālisma romantika”.

Izstādes atklāšana 7.jūlijā plkst.15.00.

Aleksandrs Semjonovs dzimis Rīgā 1952.gadā. Pēc izglītības inženieris mehāniķis. Paralēli vidējās izglītības iegūšanai viņš apmeklēja mākslas skolu. Vēlāk mācījās patstāvīgi, kā arī meistarklasēs pie profesionāliem māksliniekiem.

Viņš sapņoja kļūt par arhitektu, bet liktenis iegrozījās savādāk. Brīvajā laikā nodarbojies ar keramiku, koka apstrādi, ar kalšanu, bet īpaša vieta viņa dzīvē ir gleznošanai. Pēdējos gados viņš rada eļļas gleznas. Savās gleznās attēlo kalnus, jūru, mežu, kā arī pilsētas ainavas – tās vietas un valstis, kuras viņš ir apmeklējis. A.Semjonovs apceļojis Eiropu, apmeklējis Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstis. Viņa darbi atrodas arī privātkolekcijās Latvijā, Slovākijā, Krievijā, Armēnijā, Izraēlā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Somijā, Kanādā un ASV.

Esiet gaidīti bibliotēkas darba laikā: O: 11.00-19.00, T, C, Pk: 10.00-18.00, S: 10.00-17.00, Sv, P: slēgts

Kontaktinformācija: tālr. 67105992, e-pasts: rcb.kengarags@riga.lv

Ieskats mākslinieka gleznu izstādē

Iegriežot stilizēto 3D tautastērpa svārku instalāciju, Esplanādes parkā atklāj Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādi

Esplanādes parkā, 3. jūlijā, notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstādes atklāšana. Izstādē tika izvietoti vairāk nekā 60 personību portreti, kuri savu dzīvi ir veltījuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma cildināšanai, veidošanai un attīstībai. Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrs Nauris Puntulis un XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Turklāt izstādes atklāšanā varēja sastapt arī Svētku virsvadītājus un virsdiriģentus. Izstādi veidoja tirdzniecības centrs “Spice” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

“Kopš pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem tieši izcilu personību spēks un starojums ir bijis noteicošais, lai Svētki 150 gadu laikā būtu tādi, kādi tie ir šodien. Svētkos mēs šīs personības – mūsu virsvadītājus un virsdiriģentus – cildinām un atceramies, bet ne vienmēr mēs novērtējam un zinām viņu darbu, kas tiek ieguldīts Dziesmu un Deju svētku tapšanā. Pateicoties tirdzniecības centram ’’Spice’’ tapusi Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde, atgādinot sev un visai sabiedrībai par šo personību devumu. Novērtēsim to un cieņa mūsu virsdiriģentiem un virsvadītājiem,”

atklāšanā pauž Nauris Puntulis, Kultūras ministrs.

Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par patriotiskām vērtībām, tādēļ, pateicoties Latvijas kultūrai nozīmīgām personībām, tika izveidota Dziesmu un Deju Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde. Svētku izstādi veido 65 virsdiriģentu, virsvadītāju un goda vadītāju portreti, kas cauri gadiem godinājuši Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un vērtības. Visas Svētku nedēļas garumā izstādē būs iespējams iepazīties ar šīm izcilajām personībām, ne tikai foto veidā, bet to papildina arī katras personības neliels apraksts, iezīmējot viņu sniegto artavu svētku tapšanā. Savukārt, virsdiriģentus un goda virsdiriģentus, kā arī virsvadītājus un goda virsvadītājus fotoattēlos iemūžināja fotogrāfs Gatis Gierts.

“Šī izstāde ir tapusi pateicoties lieliskai sadarbībai. Visi diriģenti, kas ir redzami radītajā portretu izstādē, šobrīd ir klātesoši kopā ar saviem dalībniekiem pasākumu norises vietās gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā, gan arī Arēna Rīga. Prieks, ka ir tverti arī netradicionāli rakursi un neierasti mirkļi, kas ļauj dzīvākā, patiesākā un vienkāršākā kontekstā paskatīties uz viņu dažkārt nenopietno un cilvēcisko pusi.”

Daina Markova, XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore

Svētku portretu izstādi un Esplanādes parka teritoriju papildina vēl viens iespaidīgs objekts – stilizēta 3D tautastērpa svārku instalācija, kas apvieno četru kultūrvēsturisko novadu tautastērpu svārku rakstus. Tie, reaģējot uz garāmgājēju kustībām, katra apmeklētāja priekam savērpsies virpulī. Atklāšanas pasākuma laikā stilizētie 3D tautastērpa svārki piedzīvoja savu pirmo svinīgo griezienu – jauniešu deju kolektīvs ’’Mārupe’’ ar brašiem deju soļiem iegrieza virpulī Latvijas novadu vienojošo tautastērpu svārku rakstu. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu Svētku nedēļas laikā ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus.

Tirdzniecības centra “Spice” radītā Svētku goda virsdiriģentu un virsvadītāju portretu izstāde un tautastērpa svārku instalācija pievienojas citām kultūras un izklaides aktivitātēm, kas norisinās Svētku nedēļas laikā, sniedzot iespēju apmeklētājiem piedzīvot un apbrīnot bagātīgo latviešu kultūru, tās izpausmes un mantojumu.

Aizvadīts Eiropas Etnisko reliģiju kongress

No 2023. gada 29. jūnija līdz 2. jūlijam norisinājās 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress (ECER). Latvijā tas notika otro reizi, 50 ļaužu — tostarp ECER dalīborganizāciju galotņu, novērotāju pārstāvju, vietējo rīkotāju un brīvprātīgo — lokā no 17 valstīm. Kongress vainagojās ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu, jaunās valdes un prezidenta vēlēšanām.

Eiropas mēroga sarīkojumu atbalstīja lieldraugi — NVO nams, Labietis un Liepkalni. Rīkotāji — Latvijas Dievturu sadraudze —, pērn rudenī izziņojot kongresa norisi, par tēmu izvirzīja “Tiesības savā cilmes zemē” (The Rights in One’s Native Land). Dalībnieki savlaicīgi sarūpēja atbildes aptaujai un priekšlasījumos sniedza ieskatu gan par savām tradīcijām un izaicinājumiem, gan tiesiskās situācijas īpatnībām katrā dalībvalstī. Kongresa pirmo dienu noslēdza Rīgas vecpilsētas ekskursija, kurā viesi iepazina latviešu tautas un galvaspilsētas vēstures līkločus, atklāja daudz kopīga un priecājās par viņu dievību klātbūtni arī mūsu pilsētas arhitektūrā un skulptūrās.

Otrajā dienā norisinājās apspriede, pilnveidojot galīgo deklarācijas teksta redakciju, tai sekoja Rīgas deklarācijas pieņemšana (PDF skat. šeit: https://sites.google.com/view/ecer2023/declaration) un parakstīšana. Ievēlēta jaunā ECER valde, ko veido pārstāvji no Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Brīdī, kad līdz dievturības drukātā vārda simtgadei atlikušas tieši 550 dienas, Latvija vienlaikus kļuvusi par prezidētājvalsti, jo 11 balsstiesīgo ECER dalīborganizāciju balsojumā par Eiropas etnisko reliģiju vadošās organizācijas prezidentu uz pieciem gadiem ievēlēts Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Dr. Uģis Nastevičs. Otro dienu noslēdza ekskursija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iepazīstot tautas mākslu, koka arhitektūras simbolismu, latviskās dzīvesziņas vērtības un Reformācijas mantojumu (piemēram, kāķis (jā, kāķis, nevis kaķis) pie Usmas baznīcas).

Trešā diena aizvadīta Latvijas Dievturu sadraudzes Lokstenes svētnīcā, Klintaines pagastā pie Pļaviņām, kur, iepazīstot latviskās dzīvesziņas garīgo kodolu, ko teju simt gadus pasaulē pazīst ar dievturības vārdu, katras Eiropas etniskās reliģijas pārstāvji vīkša savu svētbrīdi, lai kopīgiem spēkiem ar Dievpalīgu sekmētos nostiprināt tiesības savās cilmes zemēs.

Kongresa ceturto dienu kuplināja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku 150 gades gājiens. Zīmīgi, ka jau 150 gadus tā priekšgalā nes Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa veidoto Līgo karogu ar latviešu Dievam ozola zaru ziedojošo svētnieku Vaideloti. Kongresa dalībnieku saviļņojums mijās ar padarīta darba sajūtu — jau tapis pirmais ECER prezidenta parakstītais dokuments — Itālijas prezidentam un Iekšlietu ministrijai adresēta vēstule par šajā dalībvalstī izveidojušos situāciju. “Līgo” līvu valodā nozīmē “Lai top!” Lai top!

Fotoattēli no kongresa — Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudze:
https://drive.google.com/drive/folders/1yagtvQuOHLi-qiUqgW8-7Int-zUa0JZi?usp=sharing

Rīgu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi

Rīgu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kopumā pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi, kopumā veidojot 11 753 dalībnieku lielu pulku.

Viens no šī gada svētku vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība, un no Rīgas svētkos piedalīsies visu paaudžu – bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Galvaspilsētu kopumā svētkos pārstāvēs:
• 106 kori;
• 11 pūtēju orķestri;
• 104 deju kolektīvi;
• 26 folkloras kopas;
• 25 koklētāju ansambļi;
• 26 tautas lietišķās mākslas studijas;
• 27 mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi;
• 15 vokālie ansambļi;
• 5 tautas mūzikas kapelas;
• 3 amatierteātri.

Rīdzinieku svētku dalībnieku skaitā ir 53 izglītības un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un 20 pašvaldības mūzikas skolu kolektīvi.

Koru lielkoncertā ‘’Tīrums. Dziesmas ceļš’’ un noslēguma koncertā “Kopā Augšup’’ aicināti piedalīties 20 Rīgas vidusskolu un ģimnāziju kori.

RĪGAS KOLEKTĪVU REZULTĀTI DZIESMU UN DEJU SVĒTKU SKATĒS

Deju kolektīvu konkursa finālā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes (LU) vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Dancis’’ un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tautas deju ansamblis ’’Vektors’’.

  1. vietu konkursā A grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra ‘’Mazā ģilde’’ deju ansamblis ‘’Daiļrade’’, LU Tautas deju ansamblis ‘’Dancis’’ un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības tautas deju ansamblis “Teiksma’’.
  2. vietu konkursā D grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde’’ deju ansamblis “Daiļrade’’ (vidējā paaudze) un RTU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Latvijas pūtēju orķestru konkursa finālā Lielo balvu saņēma LU pūtēju orķestris un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Savukārt 1. vietu ieguva Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris ‘’Auseklītis’’.

Latvijas koklētāju ansambļu konkursa finālā 1. vietu ieguva Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koklētāju ansamblis “Cantata”. Savukārt Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā 1. vietu vīru vokālo ansambļu grupā ieguva LU vīru vokālais ansamblis “Dancis’’ un senioru ansambļu grupā – Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.

Savukārt koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā. Saskaņā ar skates nolikumu Latvijas Nacionālais kultūras centrs dalībai konkursā izvirzījis 31 kori no Rīgas. Konkursā piedalīsies un par Lielo balvu un 1. 2. un 3. vietu 59 koru konkurencē sacentīsies 21 jauktais koris, 4 sieviešu kori, 4 vīru kori un 2 senioru kori no Rīgas.

Svētki notiks desmit dienas – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, un to laikā plānoti vairāk nekā 60 pasākumu 29 norises vietās. Pasākumos kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 000 cilvēku, tos vēros vismaz pusmiljons skatītāju.