Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27k-2 ) no 15. augusta skatāmas divas jaunas izstādes – Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss” un tautas lietišķās mākslas darbu izstāde “Veltījums”.

Kultūras centra “Iļģuciems” vestibilā – Jeļenas Narbutes gleznu izstāde “Atbalss”.

“Es uztveru pasauli caur sajūtām, kuras izpaužu ar krāsām un dažādām faktūrām. Tā rodas mani darbi – manu jūtu un emociju atspoguļojums mākslā. Darbiem izvēlos abstrakciju, jo tā ir daudzpusīga un neatkarīga. Tā nepieviļ, nevērtē pareizību, atsakās no rāmjiem un nosodījuma. Mani mākslas darbi ir manu domu un jūtu atbalss. Nododu tos jums … saredzēšanai, saklausīšanai, sajušanai. Svarīgi ir ne tikai dzirdēt, bet sadzirdēt, ne tikai just, bet sajust, ne tikai redzēt, bet ieraudzīt.
Manos darbos jūs sajutīsiet savas emocijas, savu atbalsi un savu stāstu. Līdzīgi kā skatoties spogulī, kas atspoguļo pilnības un nepilnības. Skatoties šajās abstrakcijās, jūs, iespējams, ieraudzīsiet vairāk nekā parastā spoguļattēlā, jo atspoguļosies jūsu prāts, sirds un dvēsele. Galvenais noteikums ir ļauties ieraudzītajam. Varbūt atklāsiet to, ko līdz šim vēl neesat atklājuši, jo galu galā viss, kas mūs virza uz priekšu vai tieši pretēji – bremzē, atrodas mūsos pašos. Saredziet mākslu, sajūtiet savas emocijas, sadzirdiet savu atbalsi un stāstu! Izpētiet, atklājiet savu iekšējo pasauli un izbaudiet tās noslēpumus!”

ta saka māksliniece par saviem darbiem.

Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” vitrīnā – tautas lietišķās mākslas darbu izstāde “Veltījums”.

Četru lietišķās mākslas studiju – Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” keramikas studijas “Ceplis”, audēju studijas “Austra”, Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” ādas izstrādājumu studijas “Vasa” un pinēju studijas “Plastika” kopējā darbu izstāde jau kļuvusi par vasaras noslēguma tradīciju. Izstādē apskatāmi lietišķās mākslas studiju jaunākie darbi.
Izstāde veidota Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” TLMS “Ceplis” mūžībā aizgājušās vadītājas Vijas Voses piemiņai, atceroties viņas iedibināto tradīciju kopā veidot izstādes un iedvesmoties vienam no otra darbiem.

Izstādes apskatāmas no 15. augusta līdz 1. oktobrim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas.

Trešdien, 16. augustā, plkst. 16.00 Lielajos kapos, teritorijā pie Klusās ielas, atklās 250 gadei veltītu vēsturisku fotoattēlu izstādi “Lielie kapi 250”.

Fotoizstādē ir izmantoti materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” arhīva, privātpersonu arhīviem un Rīgas domes. Izstādes atklāšanā ar stāstījumu par izstādē eksponētām fotogrāfijām uzstāsies mākslas vēsturnieks un Lielo kapu zinātājs Gunārs Ārmanis.

“Izstāde ir mūsu vēlme stāstīt Lielo kapu stāstu arī tiem, kas nav līdz šim interesējušies par šo skaisto vietu un tās traģisko vēsturi. Ir cilvēki, kuri seko Lielo kapu atradumiem un pētījumiem, lasa, raksta un runā sociālajos tīklos un medijos. Mēs šoreiz vēlamies uzrunāt arī katru garāmgājēju, kam šī vieta ir tikai parks ar nesaprotamiem, seniem objektiem. Izstāde ir vēlme stāstīt mūsu stāstu visiem, modinot vēlmi saprast Lielo kapu dvēseli,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja

“Lielie kap” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Teritorijā starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu atrodas Latvijai nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, tajos saglabājušies augstvērtīgi arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gs. beigu – 20. gs. vidus raksturīgākos mākslas stilus. Kopumā Lielajos kapos atrodas 35 pieminekļi ar īpaši aizsargājamo statusu. Vēsturiski kapi šajā vietā sāka veidoties 18. gadsimta beigās, kad Krievijas impērijā plosījās mēris. 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru aizliedza mirušos apbedīt pilsētas teritorijā. Lielos kapus iesvētīja un lietošanai nodeva 1773. gada 7. maijā.

Nozīmīgs kapu attīstībā bija 1823. gadā dārznieka Johana Hermaņa Cigras izstrādātais pilsētas kapu plānojums klasicisma stilā. 19. gadsimta laikā kapsētas teritoriju vairākkārtīgi paplašināja. Tolaik kapu kopējā platība bija 36,60 hektāri.
Kopš 20. gadsimta sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Apbedījumus turpināja tikai esošajos ģimeņu kapos. Ievērojamu ietekmi uz Lielajiem kapiem atstāja 1939. gada baltvāciešu emigrācija, kā ari daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. rīdzinieku dzimtu locekļu došanās bēgļu gaitās 1944. gadā.

20. gadsimta 70. gados uzsāka Lielo kapu memoriālā parka izveidi, bet šo projektu tā arī nepabeidza. Izveidošanas laikā lielāko daļu kapu pieminekļu demolēja un vairākus pārvietoja uz kapsētas vecāko daļu. Lielajos kapos uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta vidus raksturīgākos mākslas stilus.

Mūsdienās Lielo kapu teritoriju 28,6 hektāru platībā apsaimnieko “Rīgas pieminekļu aģentūra” un SIA “Rīgas meži”.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados:

  • par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā
  • par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija pulcē interesentus un piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.

Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.

Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 8 līdz 2023. gada 15. septembrim (ieskaitot).

Muzeja darbalaiks: otrdien – sestdien 11.00 – 17.00, svētdien, pirmdien – slēgts.

Tālrunis uzziņām 67105942 vai e-pasts: caks@riga.lv.

No 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvāris 29) 2. stāva galerijā skatāma Ilzes Cērpiņas izstāde “Sieviete un mani putni”.

Ilze Cērpiņa beigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas Mākslas un vides dizaina nodaļu. Glezniecības pamatus mācījusies pie Birutas Stafeckas un Agnijas Ģērmanes. Ilzes gleznas ir ļoti krāšņas, spilgtas un sievišķīgas, un skatītājos rada patīkamas emocijas. Ilze uzskata, ka māksla ir mūsu garīgais ēdiens, un ja kāds apgalvo pretējo, tā ir ilūzija.

No paaudzes paaudzē, sieviete savā zemapziņā pārmanto zināšanas par to, kā tuvoties savam iekšējam spēkam, kā tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām un kā būt pašpietiekamai. Šīs zināšanas ielaužas mūsu apziņā, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Ne vienmēr mēs zinām cita cilvēka domas vai rīcības patieso cēloni, bet apzināmies, ka dzīvē nekas nav melns vai balts. Sievietes tēls un pati sieviete ir kultūras un vēsturiskās pieredzes mantojums par to, kāda loma tiek piešķirta sievietei.

Ar izstādi “Sieviete un mani putni” māksliniece vēlas Jūs iepazīstināt ar sievietes dažādo dabu, neskaitāmajām personības šķautnēm, pagātnes pieredzes ietekmi uz ikdienu un lietām, kas mūs veido par tādām sievietēm, kādas esam šodien.

2020. gadā Ilze uzsāka sadarbību ar Latvijas apģērbu zīmolu “R • MATCH design” un tā veidotāju Rūtu Staudžu. Dažus no Ilzes Cērpiņas darbiem ir iespējams iegādāties arī uz t-krekliem, džemperiem un kleitām, jo uz apģērbiem attēlotas mākslinieces gleznu reprodukcijas. Šīs vasaras sākumā sadarbībā ar “R • MATCH design” radīti arī satīna kimono ar elementiem no populārās gleznas “Frīda”.

Ieeja bez maksas.
Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10:00 līdz 20:00.

Papildu informācija: Līga Ploriņa, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” projektu vadītāja. E-pasts: liga.plorina@riga.lv

Šī gada 19. augustā plkst. 18:00 vecdaugaviešus un viņu draugus aicinām uz brīvdabas teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”, kas notiks Vecdaugavā, Airu ielā 71A.

Viencēlienā atspoguļota sadzīve pagājušā gadsimta 30. gados tuvākajās apkaimēs. Luga “Ilgviļņi” ir oriģināldarbs un radīta pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (publicēts 1938. gadā) par jaunu cilvēku attiecībām, kuri dzīvo Vecdaugavā, Vecmīlgrāvī un Mangaļsalā un starp viņiem ir upe, kura jāpārvar… Luga ir komēdija, kurā iesaistīti dažādu paaudžu cilvēki.

Uzvedumā darbojas Vecdaugavas iedzīvotāji un viņu draugi no tuvākām un tālākām apkaimēm. Izrādes tapšanā tika iesaistīti teātra entuziasti, kuri nav profesionāli aktieri, bet vēlējās līdzdarboties un parādīt, ka arī Vecdaugavā var atklāt sevī aktiera dotības.

Stāsta autors Jānis Labers ir latviešu dzejnieks, rakstnieks, feļetonists, kas dzimis 1884. gada 26. jūnijā kokstrādnieka ģimenē. Jānis agrā jaunībā savas darba gaitas uzsācis kā zvejnieks, ostas un fabrikas strādnieks.

Ikdienā pieredzēto J. Labers atspoguļojis arī savos literārajos darbos, radot stāstus par zvejnieku un strādnieku ikdienu un savstarpējām attiecībām. J. Labera pirmā publikācija ir 1901. gadā D. Zeltiņa vadītajā ”Zobgaļu kalendārī” ar pseidonīmu Burbulis, bet savā turpmākajā daiļradē ir izmantojis arī pseidonīmus Valkirians vai Valkiriāns. Fakti par J. Labera dzīves nogali diemžēl nav zināmi.

Nākot uz izrādi, līdzi ņemiet paklājiņu, uz kā apsēsties, bet kopējai noskaņai būsim priecīgi, ja varēsiet apģērbt kādu garderobes piederumu, kas atgādinātu pagājušā gada trīsdesmitos gadus. Pēc izrādes padomā ir arī neliels pikniks, tādēļ arī tam varat sagatavoties.

Izrāde “Ilgviļņi” tapusi, pateicoties Biedrības ”Vecdaugavieši” īstenotajam projektam ”Vecdaugavā var atrast sevi”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja izrādē ir BEZ MAKSAS.

Sestdien, 12. augustā, Juglas iedzīvotāji svinēs apkaimes svētkus, kad Juglā, Velnezera apkārtnē, norisināsies sportiskas aktivitātes, radošas darbnīcas, koncerti, izrādes, spēles un rotaļas – atrast sev interesējošu izklaidi varēs katrs svētku apmeklētājs.

Rīgas “Drosmes un prieka vasara” šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Grafiskajā dizainā simboliski ir iestrādātas apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes, piemēram, Juglā tās ir laivas, koki un zaļumi. Kāpēc izvēlēti tieši šie simboli? Juglas apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā Juglas ezera rietumu piekrastē un Ķīšezera malā. Garumā izstieptie Ķīšu un Juglas ezers un slīkšņainās zemienes starp tiem vēsturiski kalpojuši Rīgai kā dabas radīta aizsardzības līnija pret ārējiem ienaidniekiem. Tāpēc apkārtne nereti tika uzskatīta par Rīgas pilsētas vārtiem, kam no visām pusēm bija dabiski veidoti nocietinājumi. Tā ir viena no zaļākajām Rīgas apkaimēm, kurā atrodas arī pieci ezeri.

Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem, un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers.

Juglas apkaimes svētki būs enerģijas un degsmes pilni.

Svētku mākslinieciskā ideja balstīta uz nemainīgi plūstošo dabas ritējumu un noskaņām, ko sniedz katra no debespusēm. Katrā svētku dienas ciklā tiks izcelts svarīgākais, ieklausoties dabā, mūzikā un vienam otrā. Svētki būs stāsts par Juglu austrumos, dienvidos, ziemeļos un dienvidos.

Pirmā daļa – “Jūti Juglu austrumos!” veltīta jaunākajiem svētku apmeklētājiem un viņu vecākiem.

  • Plkst.12.00 – svētkus atklās pasākuma vadītājs Kozmens, kam sekos bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” priekšnesums.
  • Plkst.13.00 – bērnus priecēs lielo ziepju burbuļu atrakcija “Mārtiņa Burbuļi”, bet
  • plkst.13.20 – notiks muzikāla leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargi”.
  • Laikā no plkst.12.00 līdz plkst.14.00 – norisināsies radošās darbnīcas un meistarklases, kā arī Rīgas DJ skolas priekšnesumi. Mazie apmeklētāji mīļi gaidīti arī uz piepūšamajām atrakcijām, kas darbosies līdz plkst.19.00.

Otrā daļa – “Jūti Juglu dienvidos!” godinās latvisko tradīciju dejās un dziesmās.

  • Plkst.14.10 – uzstāsies Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Zeltskariņi”, bet
  • plkst.14.30- Rīgas danču klubs.
  • Plkst.15.00 – svētkus pieskandinās folkloras kopa “Grodi”.
  • Latvju zīmju darbnīcas un meistarklases radošās apvienības “Sapnīca” vadībā norisināsies no plkst.14.00 līdz plkst.16.00.

Trešās daļas – “Jūti Juglu ziemeļos!” vadmotīvs būs drosme un šī dienas daļa būs veltīta jauniešiem. Centīsimies iedvesmot, atbalstīt, motivēt un iedrošināt jauno paaudzi doties pretī saviem mērķiem un tos sasniegt!

  • Plkst.16.10 – svētkus ierībinās Drum line – Andžeja Grauda bungu skolas dalībnieki ar muzikālu priekšnesumu, kam sekos Rīgas DJ skolas priekšnesumi
  • plkst.16.30 – Ar koncertprogrammu
  • plkst.17.00 – uzstāsies mūziķe Patrisha.
  • Laikā no plkst.16.00 līdz plkst.19.00 – interesenti aicināti piedalīties SUP meistarklasē kopā ar “Advaita adventures”.
  • Azartiskākie svētku dalībnieki savus spēkus pārbaudīt aicināti individuālajās skriešanas sacensībās “Apskrien Velnezeru”, kas norisināsies no plkst.13.00 līdz plkst.19.00.

Ceturtā daļa – “Jūti Juglu rietumos!” būs par prieku laisties neprātīgās dejās un svinēt dzīvi.

  • Pasākuma vadītājs Kozmens plkst. 19.00 paziņos sportisko aktivitāšu uzvarētājus, notiks apbalvošana.
  • Vakara muzikālo programmu plkst. 19.10 atklās grupa “Very Cool People”, Paula Saija un Evilena Protektore.
  • Plkst. 20.30 – deju ritmiem ļauties aicinās Dj Andee, bet plkst. 21.00 uz skatuves kāps Ivo&Positivo.

Ieeja pasākumos un visas Rīgas vasaras aktivitātes pieejamas bez maksas.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Foto galerijas no pagājušajā nedēļā notikušiem apkaimju svētkiem:

2023. gada 19. augustā no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 Aleksandra Čaka muzejā notiks “Svētku diena muzejā”.

Atzīmējot Rīgas svētkus, visas dienas garumā no plkst. 11.00 Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt mākslinieces Īras Rozentāles darbus izstādē “Rīga – mazā Parīze”, mazie apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaku, kā arī savā īpašumā saņemt mazu dāvanu – Aleksandra Čaka tetovējumu.

No plkst. 15.00 muzejā izskanēs dziesminieces Antas Eņģeles koncerts.

Publicitātes foto no muzeja krājuma – A. Čaks ar sievu Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu (AČMD F/611).

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija: Solvita Elerta, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, Aleksandra Čaka muzeja galvenā krājuma glabātāja. Tālrunis 67105942 E-pasts: caks@riga.lv

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina konkursa līdzfinansējuma saņemšanai citu kultūras un mākslas nozares projektu īstenošanai galvaspilsētā 2. kārtu.

2. kārtā pieteikumu iesniegšana līdz 2023. gada 17. augusta plkst. 23:59.
Konkursa nolikumā noteiktas šādas prioritātes:
• atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem autorprojektiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
• atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un publiskās kultūrvides attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
• atbalsts pasākumiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Pasākumi īstenojami Rīgā līdz šī gada 31. decembrim.
Konkursā aicināti piedalīties komersanti, biedrības vai nodibinājumi, iesniedzot pieteikumus pasākumiem, kuri nevarēja pretendēt uz atbalstu citos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajos līdzfinansējuma konkursos (skatīt finansēšanas konkursu sludinājumus https://kultura.riga.lv/lv/kultura/finansesanas-konkursi).
Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – atvērt saiti ŠEIT.
Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.
Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā linda.pukite@riga.lv

Sestdien, 12. augustā, Juglas iedzīvotāji svinēs apkaimes svētkus, kad Juglā, Velnezera apkārtnē, norisināsies sportiskas aktivitātes, radošas darbnīcas, koncerti, izrādes, spēles un rotaļas – atrast sev interesējošu izklaidi varēs katrs svētku apmeklētājs. Visas nedēļas garumā skanēs dažādi koncerti gan lieliem, gan maziem prieka mirkļu parkā Vērmanes dārzā un kultūrtelpā “Strops” vairākās galvaspilsētas apkaimēs.

Rīgas “Drosmes un prieka vasara” šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Grafiskajā dizainā simboliski ir iestrādātas apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes, piemēram, Juglā tās ir laivas, koki un zaļumi. Kāpēc izvēlēti tieši šie simboli? Juglas apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā Juglas ezera rietumu piekrastē un Ķīšezera malā. Garumā izstieptie Ķīšu un Juglas ezers un slīkšņainās zemienes starp tiem vēsturiski kalpojuši Rīgai kā dabas radīta aizsardzības līnija pret ārējiem ienaidniekiem. Tāpēc apkārtne nereti tika uzskatīta par Rīgas pilsētas vārtiem, kam no visām pusēm bija dabiski veidoti nocietinājumi. Tā ir viena no zaļākajām Rīgas apkaimēm, kurā atrodas arī pieci ezeri.

Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem, un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers.

Juglas apkaimes svētki būs enerģijas un degsmes pilni.

Svētku mākslinieciskā ideja balstīta uz nemainīgi plūstošo dabas ritējumu un noskaņām, ko sniedz katra no debespusēm. Katrā svētku dienas ciklā tiks izcelts svarīgākais, ieklausoties dabā, mūzikā un vienam otrā. Svētki būs stāsts par Juglu austrumos, dienvidos, ziemeļos un dienvidos.

  • Pirmā daļa – “Jūti Juglu austrumos!” veltīta jaunākajiem svētku apmeklētājiem un viņu vecākiem.
    • Plkst.12.00 – svētkus atklās pasākuma vadītājs Kozmens, kam sekos bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” priekšnesums;
    • Plkst.13.00 – bērnus priecēs lielo ziepju burbuļu atrakcija “Mārtiņa Burbuļi”;
    • Plkst.13.20 – muzikāla leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargi”;
    • Laikā no plkst.12.00 līdz plkst.14.00 norisināsies radošās darbnīcas un meistarklases, kā arī Rīgas DJ skolas priekšnesumi. Mazie apmeklētāji mīļi gaidīti arī uz piepūšamajām atrakcijām, kas darbosies līdz plkst.19.00.
  • Otrā daļa – “Jūti Juglu dienvidos!” godinās latvisko tradīciju dejās un dziesmās.
    • Plkst.14.10 – uzstāsies Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Zeltskariņi”;
    • Plkst.14.30 – Rīgas danču klubs;
    • Plkst.15.00 – svētkus pieskandinās folkloras kopa “Grodi”;
    • Latvju zīmju darbnīcas un meistarklases radošās apvienības “Sapnīca” vadībā norisināsies no plkst.14.00 līdz plkst.16.00.
  • Trešās daļas – “Jūti Juglu ziemeļos!” vadmotīvs būs drosme un šī dienas daļa būs veltīta jauniešiem. Centīsimies iedvesmot, atbalstīt, motivēt un iedrošināt jauno paaudzi doties pretī saviem mērķiem un tos sasniegt!
    • Plkst.16.10 – svētkus ierībinās Drum line – Andžeja Grauda bungu skolas dalībnieki ar muzikālu priekšnesumu;
    • Plkst. 16:30 – sekos Rīgas DJ skolas priekšnesumi;
    • Plkst. 17:00 – ar koncertprogrammu uzstāsies mūziķe Patrisha;
    • Laikā no plkst.16.00 līdz plkst.19.00 interesenti aicināti piedalīties SUP meistarklasē kopā ar “Advaita adventures”;
    • Azartiskākie svētku dalībnieki savus spēkus pārbaudīt aicināti individuālajās skriešanas sacensībās “Apskrien Velnezeru”, kas norisināsies jau no plkst.13.00 līdz plkst.19.00.
  • Ceturtā daļa – “Jūti Juglu rietumos!” būs par prieku laisties neprātīgās dejās un svinēt dzīvi.
    • Pasākuma vadītājs Kozmens plkst. 19.00 – paziņos sportisko aktivitāšu uzvarētājus, notiks apbalvošana;
    • Vakara muzikālo programmu plkst. 19.10 – atklās grupa “Very Cool People”, Paula Saija un Evilena Protektore;
    • Plkst. 20.30 – deju ritmiem ļauties aicinās Dj Andee;
    • Plkst. 21.00 – uz skatuves kāps Ivo&Positivo.

Citi Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumi šonedēļ

Šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkā Vērmanes dārzā un kultūrtelpā “Strops” – tajos skanēs koncerti gan lieliem, gan maziem, varēs apskatīt izstādi, notiks improvizācijas teātra izrāde, senioru festivāls un balle Ķengaragā.

Kultūrtelpas “Strops” pasākums trešdien, 9. augustā:

  • Bolderājā būs bērnu koncerts, kurā uzstāsies bērnu ansamblis “Dzeguzīte”;
  • Lucavsalas atpūtas parkā uzstāsies koklētājs Ansis Jansons un Pļavnieku Zaļajā birzī izskanēs Antas Eņģeles solokoncerts “Vasaras vakaros”,

Ceturtdien, 10. augustā:

  • Vērmanes dārza estrādē, koncertā varēs dzirdēt Imanta Kalniņa populārāko estrādes dziesmu koncertprogrammu. Tā guvusi plašu atzinību klausītāju lokā visā Latvijā (kopumā nospēlēti vairāk nekā 20 koncerti). Programmas pirmajā daļā izskan dziesmas no albuma “Par lietām, kuras tā arī nekad nepāriet”, kuras izpilda Kristīne Pāže un Miķelis Putniņš, savukārt koncerta otrajā daļā viņiem pievienojas Olga Rajecka un Uģis Roze, kuri izpilda tādas iemīļotas dziesmas kā “Rīta serenāde”, “Nelaid, māte, bērnus mežā”, “Buramdziesmiņa”, “Mežā”, “Svētku diena”, “Neuzvaramais”, “Es šodien jūku prātā” un “Elpo”.
  • Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā Katrīnas Dimantas un Ata Zviedra koncerts Ķengaragā Mūzikas un mākslas skolas pagalmā (Prūšu ielā 13b).

Sestdien, 12. augustā – Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē norisināsies vieglās mūzikas vakars kopā ar džeza duetu “T’Duo”.

Ieeja pasākumos un visas Rīgas vasaras aktivitātes pieejamas bez maksas.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”

Ieskandinot Rīgas 822. dzimšanas dienu, 18. augusta vakarā rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti uz Rīgas dzimšanas dienas svinību ieskaņas pasākumu Lucavsalā, kur brīvā gaisotnē baudīt populāru mūziķu koncertprogrammu un Baltijā lielāko dronu šovu naksnīgajās Rīgas debesīs virs Daugavas.

2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas viens no centrālajiem pasākumiem ir Rīgas dzimšanas dienas svinības 19. augustā Vecrīgā. Rīgas dzimšanas diena konceptuāli šogad veltīta “Drosmes un prieka tēmai”, uzsverot laikmetīguma, līdzdalības, pilsoniskā aktīvisma un kopā būšanas nozīmi. Drosme un prieks dzimst Rīgas dzimšanas dienā! Dzimšanas dienas caurviju elements ir dāvināšana, kas ir atgriezenisks process – prieks dot un prieks saņemt.

Dronu šovā izstāstīs Rīgas stāstu no pagātnes līdz mūsdienām.

Ar 500 dronu palīdzību 10 minūšu garā audiovizuālā priekšnesumā tiks izstāstīts Rīgas stāsts no pagātnes līdz mūsdienām, uzsverot tās nepārtraukto attīstību. Rīga ir pilsēta, kas ir atvērta un pilna ar nākotnes iespējām, un ikkatra Rīgas iedzīvotāja rokās ir tās atklāt un veidot. Atslēga esam mēs visi. Šova pavadošais stāsts tiks veidots kā saruna, iesaistot arī mākslīgo intelektu kā tehnoloģiskās attīstības neatņemamu sastāvdaļu.

Šovu veido pasaulē šajā nozarē labi pazīstamais Latvijas uzņēmums “Basemotion”, kas veidojis dronu šovu dizainu un programmēšanu tādiem zīmoliem un pasākumiem kā “Super Bowl”, “Grammy Awards”, “Pepsi”, “Avatar”, “Boeing”, “Porsche”, F1 un daudziem citiem.

Dronu šovs Rīgas dzimšanas dienā tiks īstenots sadarbībā ar dronu uzņēmumu “Light A Sky” (Lietuva), SPH Engineering (Latvija), kā arī vairākiem sadarbības partneriem no citām Eiropas valstīm, ņemot vērā dronu šova apjomu. Rīga ar šāda vēriena notikumu atzīmē Latviju, kā straujas tehnoloģiju attīstības centru.

Šova koncepcijas līdzautori ir Roberts Rubīns, Kaspars Eglītis un muzikālā noformējuma autors Reinis Sējāns.

LUCAVSALAS SKATUVES KULTŪRAS PROGRAMMA

Rīgas dzimšanas dienas ieskandināšanas pasākumā Lucavsalā uz svētku skatuves uzstāsies un apmeklētājus priecēs Latvijā atpazīstamas grupas “Dziļi violets”, “Pirmais kurss” un duets “Bujāns”. Savukārt starplaikos apmeklētājus izklaidēs pasākuma vadītājs Artūrs Mednis un spēlēs dīdžejs Magnuss Eriņš.
Pasākums Lucavsalā notiks no 18. augusta plkst. 21.00 līdz 19. augusta plkst. 00.30, ieeja pasākumā jau no plkst. 18.00.

Pasākuma programma:

  • Plkst. 18.00 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 21.00 Grupa “Dziļi violets”;
  • Plkst. 21.45 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 22.00 Dronu šovs “Rīgas atslēga”;
  • Plkst. 22.15 Grupa “Pirmais kurss”;
  • Plkst. 23.00 DJ Magnuss Eriņš, pasākuma vadītājs Artūrs Mednis;
  • Plkst. 23.30 Dronu šovs “Rīgas atslēga”;
  • Plkst. 23.45 Duets “Bujāns”.

Norises vietā būs iespējams iegādāties spirdzinājumus, būs nodrošināta sabiedriskā ēdināšana un konditorejas tirdzniecība.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Nelabvēlīgos laika apstākļos pasākuma programmā iespējamas izmaiņas. Sekojiet līdzi aktualitātēm www.riga.lv mājaslapā un sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

*Pasākums tiks filmēts un fotografēts.