Arhīvs birkai: Pilsētvide

Paziņojums par zemes vienības Kuldīgas ielā 51 detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

15.07.2024. Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-18294-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībai Kuldīgas ielā 51 (kadastra apzīmējums 01000640350) nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veidojot jaunu mazstāvu daudzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu, sadalot zemes gabalu, ierīkojot nepieciešamos piebraucamos ceļus un jaunas iekškvartāla ielas izbūvi.
Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “Z33”, izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 29.07.2024. līdz 25.08.2024.

  • Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.08.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.08.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 25.08.2024. var iesniegt:

● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 25.08.2024.) Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
● klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT .

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Paziņojums par koku ciršanas publisko apspriešanu Gaigalas ielas teritorijā

Attēls no rdpad.lv

Pamatojoties uz Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.06.2024. sēdes protokols Nr. 25, 1.2.4. §. publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Objekts – Buļļupes tilta pieejas pārbūve, Rīgā, Gaigalas un Piestātnes ielas teritorijās.

Adrese – Rīgā, Rīga, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31;

  • Zemesgabalu kadastra numurs: 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 2142, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185;
  • Zemesgabalu kadastra apzīmējums: 0100 110 0051, 0100 102 0081
  • Zemesgabalu īpašnieks: Rīgas valstspilsētas pašvaldība (kadastra apzīmējumi 0100 097 9000, 0100 101 0009, 0100 110 2187, 0100 110 0040, 0100 110 0051, 0100 102 0081, 0100 110 2185), Latvijas valsts (kadastra apzīmējums 0100 110 2142);

Koku ciršanas ierosinātājs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

KOKU CIRŠANAS IEMESLS

Saistībā ar plānoto būvniecību Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 097 9000), pie Gaigalas ielas 17, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 101 0009), pie Gaigalas ielas 5 un Mežrozīšu ielas 8, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2187), pie Gaigalas ielas 4, Rīgā, Gaigalas ielā 4A (kadastra apzīmējums 0100 110 0040), Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2142), pie Gaigalas ielas 4A, Rīgā, Piestātnes ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 110 0051), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, Gaigalas ielas teritorijā (kadastra apzīmējums 0100 102 0081), pie Piestātnes ielas 5, Rīgā, zemesgabalā bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 110 2185), pie Lielās ielas 31, cirst paredzētā 1 liepa ø 49 cm, 7 papeles ø 95, 89, 100, 89, 102, 68, 54/55/50 cm, Zemesgabalā 2 8 aug cirst paredzētās 1 zirgkastaņa ø 50 cm, 1 liepa ø 38 cm, 1 priede ø 56 cm, 6 kļavas ø 64, 33, 41, 15/10, 39, 35 cm, Zemesgabalā 3 aug cirst paredzētā 1 kļava ø 33/30 cm, Zemesgabalā 4 aug cirst paredzētās 4 papeles ø 30, 50, 54, 76 cm, 2 kļavas ø 58, 25 cm, 1 liepa ø 56 cm, Zemesgabalā 5 aug cirst paredzētais 1 osis ø 41 cm, 5 liepas ø 58, 54, 41, 45, 24/24/18 cm, 12 kļavas ø 34, 21, 15, 26, 22, 23, 15/29/19, 26, 84, 66, 18/15, 14/16/15/15 cm, 1 robīnija ø 47 cm, 16 bērzi ø 26, 23, 30, 27, 27, 20, 19, 23, 28, 38, 18, 31, 30, 36, 17, 18/15, 26 cm, 20 papeles ø 22, 20, 22, 20,32, 30, 30/32, 19, 24, 29, 22,20, 30, 24, 22, 21, 27, 18, 24, 37 cm, Zemesgabalā 6 aug cirst paredzētās 2 liepas ø 69, 30 cm, 4 bērzi ø 20 cm, 21, 33/33, 27 cm, 1 kļava ø 25 cm, 1 ozols ø 20 cm, Zemesgabalā 7 aug cirst paredzētā 1 liepa ø 30/26 cm, 2 kļavas ø 33, 27 cm un 2 bērzi ø 38, 38 cm, Zemesgabalā 8 aug cirst paredzētā 1 zirgkastaņa ø 74 cm.

Projektā paredzēts veikt Piestātnes ielas un Gaigalas ielas posma, Rīgā pārbūvi (atbilstoši C kategorijas ielai), novirzot kravas transportu no Bolderājas apkaimes apdzīvotās daļas (Stūrmaņu iela, Gobas iela), saglabājot esošā sabiedriskā transporta maršruta tīklu Bolderājas apkaimes apdzīvotā daļā. Veikt gājēju infrastruktūras izbūvi, savienojot Gaigalas un Tekstilnieku ielas. Projekta robežās integrēt veloinfrastruktūru, izbūvēt slēgtu ūdens novades sistēmu un jaunu apgaismojumu. Trase projektēta saskaņā ar īpašuma robežu un sarkano līniju izvietojumu, mainot ielas plāna novietojumu pret esošo situāciju, pamata brauktuvi attālinot no esošās dzīvojamās apbūves.

Saskaņā ar Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 15. pielikumu “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” minētajos zemesgabalos teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir Transporta infrastruktūras teritorija (TR1, TR2), līdz ar to objekta būvniecība zemesgabalā ir pieļaujama.

IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKĻUS UN PRIEKŠLIKUMUS

 

Publiskā apspriešana notiek no 16.07.2024. līdz 29.07.2024.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 29.07.2024.šādās vietās:

  • Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā;
  • vai jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm);
  • vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas valstpilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: pad@riga.lv).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv; Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā Rīgā, Gobas ielā 6A; Pie kokas ciršanas ierosinātāja, Mārupes novadā, “Ezīšos”, LV-2166, kontakti: SIA “BM-projekts”, tālr. 29762257.

Aptaujas lapa
Planšete Nr. 1
Planšete Nr. 2

Informāciju par pieņemtajiem lēmumiem iespējams skatīt sadaļā: Koku ciršanas ieceru publisko apspriešanas rezultāti

 

Dabas liegumā “Vecdaugava” nopļauto zāli izmantos pilsētas pļavu ierīkošanai

Attēls no riga.lv

Jūlija pirmajā pusē nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” (LDF) organizēja pļaušanas darbus dabas lieguma “Vecdaugava” daļā 2,5 hektāru lielā platībā ar mērķi izmantot ievākto augu materiālu pilsētas pļavu ierīkošanai galvaspilsētā.

Teritoriju pļāva, izmantojot savācējpiekabes un no ievāktā augu materiāla sēklas atsevišķi netika ievāktas. Pilsētas pļavas tiek ierīkotas, izmantojot sēklām bagātas zāles vai siena ieklāšanas metodi. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ievākto augu materiālu vienmērīgi izklāja ierīkojamo pilsētas pļavu teritorijā, ļaujot sēklām dabiski izsēties divu līdz trīs nedēļu laikā atkarībā no laikapstākļiem. Pēc sēklu izsēšanās pilsētas pļavu teritorijā palikušie zāles stiebri tiks novākti.

Dabas lieguma “Vecdaugava ” teritorijā nopļautā zāle izmantota divu jauno pilsētas pļavu ierīkošanai un vienas esošās pļavas atjaunošanai:

  • 5 0% no ievāktā augu materiāla izmantoja pļavas ierīkošanā Purvciemā, Lielvārdes ielā pretim 84. vidusskolai;
  • 40 % materiāla izlietoja Juglā, starp Umurgas ielu un Juglas ielu;
  • 10 % materiāla izmantoja, lai atjaunotu Rusova ielas pļavu, ko daļēji skāra būvdarbi.

Ievāktā augu materiāla pārvešana uz pļavu teritorijām notika tajā pašā dienā, kad tas ir ticis ievākts, tādā veidā izvairoties no augu materiāla pārkaršanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes sadarbībā ar LDF un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās:

●  Grīziņkalna parkā

●  Lucavsalā

●  Juglā pie Umurgas ielas

●  pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai

●  teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma

●  teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas

●  pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē.

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.

Rīgas enerģētikas aģentūra piedāvā jaunu rīku iedzīvotājiem – “Siltuma karti”

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāla “GEO RĪGA” sadaļā “Pilsētvide” tagad pieejama “Siltuma karte”, kas ir būtisks solis pretim ilgtspējīgākai un energoefektīvākai pilsētai. Šī karte piedāvā plašu informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņu apkurei un to energoefektivitātes līmeni, ļaujot iedzīvotājiem labāk saprast savu mājokļu enerģijas patēriņu un identificēt uzlabojumu iespējas.

Galvenās funkcijas un ieguvumi

Siltumenerģijas patēriņa novērtējums: Izmantojot “Siltuma karti”, iedzīvotāji var ātri un ērti pārskatīt savas ēkas siltumenerģijas patēriņu apkurei pēdējos 12 mēnešos. Tas ļauj salīdzināt savu mājokli ar citām ēkām, kas ir līdzīgas pēc platības un būvniecības gada.

Energoefektivitātes novērtējums: Katrai ēkai, kura ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādei un par kuru ir dati vismaz par trīs gadiem, ir norādīta energoefektivitātes klase, kas sniedz priekšstatu par ēkas enerģijas patēriņa efektivitāti. Šī informācija ir vērtīga, lai saprastu, vai ir nepieciešami uzlabojumi vai renovācijas darbi, kas varētu palīdzēt samazināt enerģijas izmaksas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Potenciāls ēkas atjaunošanai: “Siltuma karte” ļauj identificēt, kurām ēkām ir augsts potenciāls energoefektivitātes uzlabojumiem. Tas palīdz iedzīvotājiem pieņemt lēmumu par investīcijām ēku renovācijā un izprast iespējamos ekonomiskos ieguvumus no šādiem uzlabojumiem. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka F energoefektivitātes klase ir neatbilstoša energoefektivitātes minimālajām prasībām.

Salīdzinājums ar līdzīgām ēkām: Iedzīvotāji var izmantot karti, lai salīdzinātu savu ēku ar citām līdzīgām ēkām pēc platības un būvniecības gada. Šis salīdzinājums palīdzēs mājas iedzīvotājam saprast, vai viņu māja patērē vairāk vai mazāk nekā vidējais rādītājs Rīgā. Papildus kartē atzīmētas renovētas ēkas, kuru rezultātus var apskatīt un salīdzināt mājas savā starpā. Informācija par renovētajām ēkām sniedz ieskatu par labās prakses piemēriem un potenciālajām enerģijas ietaupījuma iespējām.

 

Kā izmantot “Siltuma karti”?

●  Piekļuve informācijai: Apmeklējot “GEO RĪGA” portāla sadaļu “Pilsētvide”, pietuviniet karti līdz mērogam 1:32000 vai tuvāk un tad atrodiet slāni “Informācija par būvēm”. Pēc tam atveriet apakšslāni “Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes rādītāji apkurei un ar ķeksīti aktivizējiet slāņus “Energoefektivitātes rādītāji apkurei” un “Renovētās ēkas”. Informācija parādās gan kartē ar ēkām atbilstošu krāsu kodējumu, kas norāda to energoefektivitātes klasi un siltumenerģijas patēriņu, gan arī izvēlējoties slāņa papildopciju “Skatīt atribūtu tabulā” – Datu tabulas veidā.
●  Detalizēta informācija: Klikšķinot uz konkrētās ēkas, tiek parādīta detalizēta informācija par tās energoefektivitātes klasi apkurei, energoefektivitātes novērtējumu apkurei, pēc kā tiek piešķirta klase un siltumenerģijas patēriņu pēdējos 12 mēnešos. Šī informācija var būt noderīga, lai izprastu konkrētās ēkas energoefektivitātes stāvokli un apsvērtu nepieciešamos uzlabojumus.
●  Salīdzinājums un analīze: Izmantojiet karti, lai salīdzinātu siltumenerģijas patēriņu apkurei un energoefektivitāti ar citām ēkām. Tas palīdz identificēt labākos energoefektivitātes prakses piemērus un noteikt, kurās jomās ir vislielākais potenciāls uzlabojumiem.
●  Apskatīt atjaunotās ēkas: Karte sniedz iespēju apskatīt tuvākās atjaunotās ēkas. Šie piemēri var kalpot kā iedvesma un informācijas avots par iespējamiem renovācijas risinājumiem.

Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi izmantot “Siltuma karti” un iepazīties ar savu ēku energoefektivitātes līmeni un siltumenerģijas patēriņu. Lai saņemtu profesionālas konsultācijas par ēkas atjaunošanas iespējām un pieejamajiem finansēšanas avotiem, apmeklējiet www.renove.lv.Tur jūs varat pieteikties konsultācijām un uzzināt vairāk par valsts atbalsta programmām, kas palīdzēs segt tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas un citus renovācijas izdevumus.

“Siltuma karti” plānots turpmāk attīstīt, papildinot to ar vēl detalizētāku informāciju par veikto ēku renovāciju, kā arī uzskaitot vairāk objektu. Apkures sezonā dati tiks atjaunoti katru mēnesi, nodrošinot aktuālu informāciju par ēku energoefektivitāti un siltumenerģijas patēriņu.

Izmantojot šo rīku, Rīgas iedzīvotāji uzzinās par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, varēs izvērtēt ēkas renovācijas nepieciešamību un veikt datos balstītus lēmumus Mājokļu atjaunošanai.

 

Līdz 2029. gadam plānots pārbūvēt Vaļņu ielu

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projekts ir vērsts uz Vecrīgas kā UNESCO mantojuma un tās kultūras vietu pieejamības veicināšanu gājējiem, tostarp vecpilsētas infrastruktūras sasaisti ar pilsētas centra teritoriju un sabiedrisko transportu. Centrālā projekta teritorija ir Vaļņu iela visā garumā no Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai, pārbūves darbi skars arī Teātra laukumu un 1991. gada barikāžu laukumu, Meistaru ielu, Kaļķu ielu no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Audēju ielu (no Kalēju ielas līdz Aspazijas bulvārim), nelielā Amatu ielas posmā, kā arī plānots pārbūvēt Vaļņu ielas savienojumus ar Aspazijas bulvāri un 13. janvāra ielu.

Realizējot projektu, paredzēts izbūvēt jaunu gājēju infrastruktūru Vaļņu ielā un tai blakus esošajās ielās, veikt satiksmes organizācijas izmaiņas, pielāgojot infrastruktūru gājēju vajadzībām. Tāpat paredzēts atjaunot ielu segumu, vēsturisko bruģi kombinējot ar mūsdienu risinājumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību. Vienlaikus paredzēts daļēji pārbūvēt inženiertīklus. Lai padarītu vidi patīkamāku iedzīvotājiem un tūristiem tiks izvietoti mūsdienīgi labiekārtojuma elementi, apstādījumi un apgaismojums, paredzēts izveidot interaktīvu stendu un vienota dizaina informatīvās norādes.

Vaļņu un Smilšu ielu krustojums

Vaļņu un Audēju ielu krustojums

 

Projekts “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības 1.kārta” aprīlī iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierobežotajā atlasē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5.pasākumā “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ar plānoto kopējo finansējumu vairāk nekā 8,6 miljoniem eiro. No tiem 5 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Papildus SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūras pārbūvei plānoti aptuveni 3,1 miljoni eiro.

Pozitīvu lēmumu par projekta realizāciju šā gada 27. jūnijā pieņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Ieceri vērtēs arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

 

Trīs maršrutos Rīgā ierīkotas jaunas velojoslas

, , , ,

Noslēgusies veloinfrastruktūras ierīkošana trīs maršrutos Āgenskalnā un Ķīpsalā, Mežciemā, ka arī Čiekurkalnā un Mežaparkā, kas ļaus iedzīvotājiem vēl ērtāk pārvietoties starp pilsētas apkaimēm.

Darbi tika sākti pavasarī un noslēgušies jūnijā, kopējo Rīgas veloinfrastruktūras tīklu palielinot par astoņiem kilometriem.

“Turpinām strādāt pie velobraucējiem ērtas un draudzīgas infrastruktūras izstrādes Rīgā, veidojot jaunus savienojumus gan ar apkaimēm, gan pilsētas centru. Tuvākajos plānos ir arī velojoslu ieviešana un infrastruktūras uzlabošana V. Purvīša ielā, Dzirnavu ielā un 11.novembra krastmalā, kur tiks pagarināts jau esošais veloceļa posms. Tāpat strādājam arī pie maģistrālo velomaršrutu ieviešanas, sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām,”

sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.

🟩 Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimēs veloinfrastruktūra ierīkota Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai. Tā savieno veloceļa maršrutu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim ir bija pārrāvums. Līdz ar jauno veloceļu ir nodrošināta ērta piekļuve topošajam Preses nama kvartālam, AS “Swedbank” mītnei, kā arī Ķīpsalas pludmalei. Velojoslas papildina Pārdaugavas veloinfrastruktūras tīklu par 1,3 kilometriem.

🟩 Savukārt Mežciema apkaimē veloinfrastruktūra ierīkota visā Gaiļezera ielas garumā. Gaiļezera ielā, saglabājot esošo joslu skaitu, ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 1,1 kilometru. Paralēli veloinfrastruktūras ieviešanai Gaiļezera ielā veikti arī citi satiksmes mierināšanas pasākumi – atļautais braukšanas ātrums turpmāk būs 30 km/h, veikta stāvvietu marķēšana, kas uzlabos satiksmes drošību, nodrošinot brīvas zonas pirms un pēc iebrauktuvēm, padarot izbraukšanu no blakus teritorijām drošāku.

🟩 Čiekurkalna un Mežaparka apkaimju savienojumu izveidoti, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā. Minētajās ielās ierīkotas divas vienvirziena velojoslas, papildinot esošo veloinfrastruktūras tīklu par 5,6 kilometriem. Velojoslas veido jaunu apkaimju savienojumu, kā arī nodrošina ērtu un drošu piekļuvi rekreācijas zonām un sabiedriski nozīmīgiem objektiem.

📸 Foto

 

Rīgas dome piešķir finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvprojekta īstenošanai

,

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti atbalstīja lēmumu piešķirt finansējumu satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecībai. Plānots, ka projekta realizācijas kopējās izmaksas nepārsniegs 82,7 miljonus eiro.

Deputāti pieņēma lēmumu projekta realizācijai no valsts budžeta ņemt aizņēmumu, kas nepārsniegs 59,7 miljonus eiro. Plānots, ka šogad finansējuma apjoms varētu būt līdz 23,6 miljoniem eiro, 2025. gadā – līdz 29,2 miljoniem eiro un 2026. gadā – līdz 6,9 miljoni eiro.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads šķērsos Tvaika ielu, Rīgas Brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās un Sarkandaugavas atteku atbilstoši trases plānam secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link” par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.

 

“Swedbank” dāvinās Rīgai piecus vides objektus

, , , ,

AS “Swedbank” dāvinās Rīgas pašvaldībai piecus izzinošus vides objektus – “Gudrība”, “Drosme”, “Mērenība”, “Taisnīgums” un “Atbildība”, kuriem izraudzītas vietas Āgenskalnā, Zaķusalā, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā un Pļavniekos. Vides objektu kopējā vērtība ir 242 000 eiro. Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas domes deputāti pieņēma lēmumu pieņemt šo dāvinājumu.

“Priecājos, ka Rīgā būs par pieciem vides objektiem vairāk, kas uzrunās sabiedrību un aicinās padomāt par savām vērtībām. Jo atsaucīgāka būs pašvaldība uzņēmēju iniciatīvām un idejām, jo vairāk korporatīvā vide vēlēsies iesaistīties pilsētvides uzlabošanā, lai veicinātu ne vien savu darbinbieku, bet arī rīdzinieku labsajūtu,”

saka Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Dāvinājuma mērķis ir paust idejas un vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Katra vides objekta simbolika, kā arī ētiskas pārdomas rosinoši audio stāsti ir saistīti ar piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu. Objekti tiks savienoti ar pastaigu maršrutiem. Audio stāsti radīti sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem filozofiem.

Vides objekti ir izstrādāti saskaņā ar jau esošiem Rīgas teritoriju labiekārtojuma projektiem. Pašlaik tiek veikti nepieciešamie saskaņojumi, lai objektus varētu uzstādīt tiem paredzētajās vietās. Paredzēts, ka dāvinājumu un visu tā dokumentāciju “Swedbank” nodos pašvaldības īpašumā 30 darba dienu laikā no līguma parakstīšanas.

Pēc dāvinājuma pieņemšanas vides objekti nonāks Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels norādīja, ka vides objektus aģentūra pārņems tikai pēc to uzstādīšanas. Vides objektiem nav nepieciešama īpaša kopšana, tie veidoti no nerūsējoša tērauda.

 

Rīgas pašvaldība piešķir finansējumu dažādu teritoriju labiekārtošanai

, , , , , , ,
Attēls no RD Flickr.com konta

Ceturtdien, 27. jūnijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt aptuveni sešu miljonus eiro finansējumu dažādu teritoriju labiekārtošanai. Līdzekļi piešķirti vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Priekšlikumus iesniedza Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde un Mājokļu un vides departaments.

Ar 495 499 eiro finansējumu plānots veikt Čiekurkalna skvēra ierīkošanu, savukārt, ar finansējumu 609 473 eiro apmērā paredzēts labiekārtot publisko ārtelpu Vecrīgā, kas ietver labiekārtojumu ierīkošanu Doma laukumā, Reformācijas laukumā, Vaļņu ielā, Rātslaukumā, kā arī vairākos Kalēju ielas, Meistaru ielas, 11. novembra krastmalas posmos un Skārņu ielas posmā pie Sv. Pētera baznīcas. Labiekārtojumi paredz augu konteineru ierīkošanu, jaunu, dažāda veida solu, kā arī velo novietņu statīvu uzstādīšanu.

Ar vairāk nekā trīs miljonu finansējumu plānots izveidot desmit jaunus spēļu un rekreācijas laukumus apkaimēs, kas iekļauj iekšpagalma labiekārtošanu, apgaismojuma ierīkošanu, ietvju izbūvēšanu, spēļu un labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un apstādījumu ierīkošanu.

Jauni spēļu laukumi gaidāmi:

• Centra apkaimē – Brīvības ielā 124;
• Imantas apkaimē – Progresa ielā un Zentenes ielā;
• Purvciema apkaimē – Nīcgales ielā starp ēkām Nr. 8, 12, 14 un 16; Varavīksnes gatvē;
• Pļavnieku apkaimē – Ilūkstes ielā 16a un pie Brāļu Kaudzīšu ielas ēkām Nr. 4 un 6;
• Teikas apkaimē – Ropažu ielā;
• Vecmīlgrāvja apkaimē – pie Vecmīlgrāvja 6. līnijas;
• Zolitūdes apkaimē – Priedaines ielā;
• Zasulauka apkaimē – Kurpnieku ielā;

Piešķirtais finansējums paredz atjaunot arī četrus jau esošus laukumus, nomainot vecās spēļu iekārtas pret jaunām un drošām bērniem, tajā skaitā, atjaunojot arī esošos laukumu segumus.

Atjaunoti spēļu laukumi gaidāmi:

• Juglas apkaimē – Malienas ielā 60;
• Imantas apkaimē – Dubultu ielā 5;
• Ķengaraga apkaimē – Kaņiera ielā 17a un aktīvās atpūtas zonā pie Daugavas promenādes.

Tāpat komitejas sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro infrastruktūras atjaunošanai Uzvaras parkā starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Projekta mērķis ir Uzvaras parka starp Bāriņu ielu, Raņķa dambi un Aleksandra Grīna bulvāri, ietvju asfaltbetona seguma atjaunošana. Darbu apjoms ir sadalīts trīs kārtās.

 

Atklāts pārbūvētais Dauderu parks

Attēls no RD Flickr.com konta

Otrdien, 25. jūnijā, Sarkandaugavā atklāts atjaunotais Dauderu parks, kas ir kļuvis par vēl vienu zaļu, labiekārtotu un ainaviski pievilcīgu vietu, kur rīdziniekiem pavadīt brīvo laiku. Parkā izbūvēts bērnu rotaļu laukums, atjaunotas vēsturiskās pilsdrupas un tornis. Savukārt kultūras pasākumu vajadzībām izbūvēta gan skatuve, gan amfiteātris.

Daudera parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem un vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas izveidots 19. gadsimta beigās. Parka pārbūvi sāka 2020. gadā un, ņemot vērā lielo darbu apjomu, pārbūves darbi veikti trīs secīgās kārtās.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pauž gandarījumu par paveikto darbu: “Daudera parka pārbūve ir bijis apjomīgs un izaicinājumiem bagāts projekts, tāpēc gandarījums sasniegt mērķi un pieredzēt parka atklāšanu ir divtik liels. Sarkandaugavas iedzīvotāji iegūs vēl vienu labiekārtotu vietu sportiskām akivitātēm un brīvā laika pavadīšanai. Mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai sakārtotu apkaimi, uzlabojot rīdzinieku dzīves kvalitāti tajā – pērn pabeidzām Dauderu salas pārvadu, kas mazina satiksmes plūsmu Sarkandaugavas centrālajā daļā; šogad noslēgusies Dauderu parka atjaunošana; šīs vasaras izskaņā sāksim būvēt Kundziņu salas tiltu, kas atslogos apkaimes ielas no kravas automašīnām, savukārt, 2026. gadā – Dauderu tramvaja pieturu, kas kalpos par ērtu mobilitātes punktu. Apkaimes iedzīvotāji sen ir pelnījuši pārmaiņas – soli pa solim ar katru paveikto projektu virzāmies uz priekšu, lai sakoptu pilsētvidi un padarītu to pievilcīgu.”

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone parka atklāšanas pasākumā uzsvēra, cik rūpīgs un pacietīgs darbs ieguldīts parka atjaunošanā: “Dauderu parks ir kā dimants, kurš laika griežos apsūbēja un zaudēja savu spožumu. Vairākus desmitus gadu šī vieta bija pamesta likteņa varā un, pateicoties Pilsētas attīstības departamenta un Pilsētas attīstības komitejas atbalstam, tas ir atguvis savu dimanta spožumu. Slīpējot šo skaisto, nosūbējušo dimantu pa šķautnītei, ir atgūts vēl viens skaists parks Rīgas kaklarotā, kas tagad priecēs Sarkandaugavas iedzīvotājus. Lai parks kalpo kā oāze, kur patverties karstās vasaras dienās, gan kā vieta, kur smelties enerģiju, radīt idejas un pozitīvas emocijas.”

Vērienīgākais un tehniski sarežģītākais darbs bija vēsturiskā torņa un mākslīgo pilsdrupu atjaunošana, ko turpmāk varēs izmantot kā skatu laukumu, bet akmens sienas alpīnisma treniņiem. Torņa sienas nostiprinātas un atjaunotas, lai tās būtu drošas gan sportistiem, gan citiem parka apmeklētājiem.

Projekta īstenošanas laikā atjaunots arī parkā esošais bunkurs, kas savulaik kalpoja kā patvertne. Bunkurs atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet tai pretī – amfiteātris, kas ļaus parku nākotnē izmantot dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām izbūvēts skriešanas celiņš un tāllēkšanas bedre, skriešanai un slēpošanai būs izmantojami arī lokveida parka celiņi 265 metru garumā. Savukārt gados jaunākiem bērniem būs pieejams jauns rotaļu laukums ar gumijas segumu. Mudinot jauniešus pievērsties sportam, projekta 1. kārtā izbūvēts skeitparks.

Lai padarītu parka teritoriju ērtu un drošu, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas- ūdensvada un kanalizācijas pievadi pie Gaujienas ielas, elektrības pieslēgums, kā arī veikti dažādi teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā parka teritorijā izbūvēts apgaismojums, atjaunoti apstādījumi, atjaunoti vecie un izbūvēti jauni gājēju celiņi, izvietoti soliņi, atkritumu urnas, velonovietnes.

Parka teritorijā izbūvētas kāpnes, kas caurvij pauguraino reljefu, nodrošinot ērtu pārvietošanos no torņa līdz amfiteātrim un uz citām parka vietām.

📸 Fotogalerija – ŠEIT 

 

  • Dauderu parka pārbūves trešās kārtas kopējās izmaksas sasniedza divus miljonus eiro bez PVN.
  • Būvprojektu izstrādāja pilnsabiedrība “RE-ARTA”, bet būvdarbus pilnsabiedrība “Guliver Construction”.
  • Būvuzraudzību veica SIA “Jurevičs un partneri”.
  • Projekta īstenošana realizēta sadarbībā ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas Sarkandaugavas pamatskolu.