Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīga sākusi dalību Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)” Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgā par projekta pilotteritoriju izvēlēts Purvciems, kas ir vispapdzīvotākā Rīgas apkaime ar 52 tūkstošiem iedzīvotāju. Apkaimē dominē padomju laika daudzstāvu apbūve, tur ir maz attīstīta publiskā infrastruktūra, dzīvo dažādu tautību cilvēki, un tai raksturīga zema iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka līdzīgi padomju laikā veidoti mikrorajoni ir arī citviet, projektā izstrādātās metodes un risinājumus drošības paaugstināšanai varēs pielietot arī citās apkaimēs un pilsētās. Šīs metodes un risinājumi tiks izmantoti arī izstrādājot Rīgas nakts laika plānošanas un pārvaldības politiku.

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Drošības sajūtai diennakts tumšajās stundās ir liela nozīme naktsdzīves un arī ekonomikas attīstībā, jo pēc Covid-19 pandēmijas pieaug iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un vajadzības pēc ikdienas un izklaižu pakalpojumiem. Rīga ir sākusi darbu pie vakara un nakts laika plānošanas politikas izstrādes, lai risinātu tādus jautājumus kā sabiedriskā drošība, trokšņu pārvaldība, sabiedriskais transports un uzņēmējdarbība, un šis pilotprojekts ir viena no aktivitātēm, ko pilsēta var veikt, lai attīstītu šo jautājumu. Piedaloties šajā projektā, Rīga var pārbaudīt Turīnas pieredzi savās apkaimēs un pēc tam par rezultātiem stāstīt citiem.”

Projekta īstenotājs Rīgā ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kura komanda novembrī devās uz pirmo klātienes tikšanos ar projekta partneriem un projekta vadošo ekspertu Turīnā. Nākamais lielākais notikums projektā būs vadošā partnera un vadošā eksperta vizīte Rīgā 2025. gada janvārī.

Projekta īstenošanā iesaistītas apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, vietējie uzņēmēji, akadēmiskā puse un pašvaldības iestādes, kas atbild gan par infrastruktūru, gan par fizisko drošību.

Izpētot reālo situāciju Purvciemā, paredzēts identificēt gan nepieciešamos infrastruktūras attīstības projektus, gan pakalpojumus vai citas tieši Purvciemam nepieciešamās rīcības. Piemēram, tiks noteiktas vietas, kur jāizbūvē papildu apgaismojums, kur jāpalielina pašvaldības policijas klātbūtne. Kā norāda Turīnas eksperti, nozīmīga loma drošības sajūtas paaugstināšanai ir pilsētvidei un iedzīvotāju iesaistei, īpaši apkaimēs, kuras ir plaši apbūvētas un kurās dzīvo liels skaits cilvēku. Pēc problēmu identificēšanas taps rīcības plāns, ko pilsēta, iedzīvotāji un organizācijas varēs īstenot kopējas drošības sajūtas paaugstināšanai.

Mārtiņš Eņģelis, Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs, norāda: “Priekšizpētes dati par vakara un nakts laika politikas plānošanu Rīgā liecina, ka iedzīvotāju drošības sajūta apkaimēs būtiski atšķiras. Rīdzinieki drošāk jūtas pilsētas vēsturiskajā centrā nekā apkaimēs, kur ir liela augstceltņu apbūve un nepārskatāma pilsētvide. Tas rada nedrošības sajūtu pat tad, kad reālais drošības līmenis teritorijā ir statistiski augsts, un pilsētai šīs problēmas ir jārisina.”

Viena no rīdzinieku iesaistes aktivitātēm, ko plānots īstenot 2025. gadā, ir skaidrojošās pastaigas ar Purvciema iedzīvotājiem, kuru laikā iedzīvotāji skaidros savas vajadzības un sajūtas, atrodoties publiskajā ārtelpā diennakts tumšajā laikā. Tas ļaus identificēt iemeslus, kādēļ cilvēkiem rodas nedrošības sajūta.

Projekts norisināsies līdz 2026. gada augustam. Tā kopējais finansējums ir 93 612 eiro, no kura 74 889 eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A, Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 un Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A.

Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkai Malienas ielā 3A ir veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, pie ieejas mezgliem veikta gaismekļu nomaiņa, kā arī uzstādīti 265 saules paneļi.

Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta gaismekļu, logu un durvju nomaiņa, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 106 saules paneļi. Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-2 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta logu un ārdurvju nomaiņa, kā arī uzstādīti 47 saules paneļi.

Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālei, Grostonas ielā 5A ir veikta fasādes, cokola, jumta, pārkares un pārejas uz skolu grīdas siltināšana, nomainīti gaismekļi, logi un durvis, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 70 saules paneļi.

Projekts tika realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virzienā 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”.

Projektu kopējās izmaksas ir 4 343 669 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 3 589 809 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 753 859 eiro.

Būvdarbus Malienas ielā 3A veica uzņēmējs SIA „LC būve”, savukārt Grostonas ielā 5A, Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 SIA “APSA BŪVE”.

Būvuzraudzību objektos nodrošināja SIA “MŪSU UZRAUGS”.

Projektus “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1, Rīgā” un “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Ar Pieejamības takas atklāšanu SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi un plašai sabiedrības daļai nodevusi Šmerļa mežu. Tajā šī gada sākumā tika veikta mežizstrāde, bet pēc tās īstenota meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu: pastaigu taku, atpūtas soliņu, galdu un putnu barotavu izvietošana.

Bez vairāk nekā vienu kilometru garās Pieejamības takas, kuru ērti var izbraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, mežā ir izveidota ainaviskā Dambjapurva ezera taka, kā arī kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Tāpat mežā ir nostiprināti un nolīdzināti ceļi, izvietoti atpūtas soliņi un galdi, kā arī uzstādītas informatīvās norādes un kartes.

Pirms visu darbu uzsākšanas 2023. gada beigās, “Rīgas mežu” speciālisti tikās gan ar apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu mežizstrādes gaitu un meža sakopšanas darbus.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta: “Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par sapratni mežistrādes laikā un par iesaisti meža sakopšanā un uzlabošanā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts tieši šim mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Savukārt pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, izvietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes.”

Projekta pieejamību novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, uzsverot, ka Šmerļa mežs ir labs piemērs, kā nodrošināt dabas pieejamību visiem sabiedrības locekļiem: “Varu teikt, ka Latvijas meži kļūst arvien pieejamāki ikvienam. Nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Galvenais ir padomāt par ceļu slīpumiem un segumiem, kā arī nodrošināt, lai galdi un soliņi būtu piemērota augstuma un novietojuma, un lai būtu skaidra informācija un norādes.”

Arī citos mežos, piemēram, Juglas mežā, kur pēdējo gadu laikā veikta mežizstrāde, izveidotas gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas un uzstādīti atpūtas objekti. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem Biķernieku mežā un Mežaparkā ir izveidoti orientēšanās poligoni.

VairākŠEIT.

“Rīgas meži” uzsver, ka veidojot pieejamus un sakoptus mežus, tiek radīta labāka vide kā sev, tā arī nākamajām paaudzēm. Šmerļa mežam līdzīgi sakopšanas darbi tiks veikti arī citās Rīgas mežu teritorijās, kur patlaban norit mežizstrāde – Ziepniekkalnā, Mežārēs un Mežaparkā.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2024. gadā “Rīgas meži” ir saņēmis Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, sudraba statusu kustībā “Dažādībā ir spēks”, kā arī statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”.

 

SIA “Rīgas meži” piedāvā Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem trīs orientēšanās poligonus. Divi no tiem atrodas galvaspilsētā Mežaparkā un Biķernieku mežā, bet viens – vides izglītības centrā “EkVidO”, kas ir Ogres pievārtē. Bezmaksas orientēšanās poligoni ir piemēroti visām vecuma grupām un sagatavotības līmeņiem, sniedzot iespēju ne tikai fiziski izkustēties, bet arī izzināt mežu ekosistēmu un dabas aizsardzību.

Poligoni ir izveidoti, sadarbojoties ar Latvijas Orientēšanās federāciju. Poligonos pieejamo distanču garumi svārstās no 1,3 kilometriem līdz pat 13,5 kilometriem, un tajos ir izvietoti līdz 50 kontrolpunktiem, līdz ar to mežus var izskriet / iziet gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši un pieaugušie, gan arī pieredzējuši orientēšanās profesionāļi.

Pirms došanās uz orientēšanās poligonu ieteicams izdrukāt karti, kā arī visās orientēšanās vietās rezultātu fiksēšanai ir izmantojams viedtālrunis ar lejupielādētu aplikāciju “QREvented”. Vidējās un garās distances prasa laika apstākļiem piemērotu apģērbu.

“Rīgas meži” piedāvā šādus orientēšanās poligonus un distances:

  • Mežaparka poligonā ir pieejamas vairākas distances, sākot no vienkāršas, īsas trases ģimenēm un iesācējiem līdz pat izaicinošām, garām distancēm pieredzējušiem sportistiem. Tāpat pieejama arī izzinoša pastaigu trase, kur dalībnieki var uzzināt interesantus faktus par Mežaparka vēsturi un dabu. Starta vieta atrodas informatīvajā stendā par orientēšanās poligonu netālu no restorāna “Dabamamma”.
  • Biķernieku mežā distances variē no vieglām, īsām trasēm, līdz vidējām un garām distancēm, kurās var pat trenēties pieredzējuši orientieristi. Šeit iespējams arī izmantot apvienoto karti un brīvi izvēlēties kontrolpunktus, izbaudot meža ekosistēmu. Poligona sākums ir pie Biķernieku ielas 70. stāvvietas.
  • Vides izglītības centrā “EkVidO” orientēšanās apvienota ar vides izglītību. Īsākas distances dod iespēju vienkāršākai pastaigai, savukārt garākas trases sniedz izaicinājumu pārvarēt aizaugušu un purvainu meža vidi. Tāpat pieejama apvienotā karte visiem kontrolpunktiem, kas ļauj plānot brīvas izvēles maršrutus. Poligons sākas pie “EkVidO” biroja mājas.

“EkVidO” teritorija piedāvā ne tikai aktīvu atpūtu, bet arī iespēju iepazīt dabu un tās likumsakarības, jo orientēšanās šeit apvienota ar izglītojošu pieredzi. Teritorijas daudzveidīgais reljefs, purvainās vietas un bioloģiskā daudzveidība padara orientēšanos īpaši interesantu un izaicinošu. Vides izglītības centra “EkVidO” teritorija ir pieejama ikvienam interesentam katru dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00.

📌 Kartes un papildus katra poligona apraksts ir atrodams SIA “Rīgas meži” mājas lapās sadaļā “Aktīvā atpūta” (rigasmezi.lv/atputas-iespejas).


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” saņēma Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, piedaloties tajā jau trešo gadu pēc kārtas. Platīna līmenis apliecina uzņēmuma apņemšanos rūpēties par vidi un sabiedrību. Tas rāda to, ka uzņēmums būs motivēts attīstīt ilgtspējīgas pieejas arī pārējās darbības jomās.

 

Jauno, 2025. gadu, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad ir aicināti sagaidīt sešos Vecrīgas laukumos – Rātslaukumā, Līvu laukumā, Pils laukumā, laukumā pie Pulvertorņa, 11. novembra krastmalas paralēlajā ielā starp Poļu un Bīskapa gāti un Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri, kur jautrā atmosfērā varēs izdejoties, izdziedāties un līksmi sagaidīt Jauno gadu.

Jaunā gada svinības norisināsies no 31. decembra plkst. 21.00 līdz 1. janvāra plkst. 2.00. Jaunā gada sagaidīšanas svinībās uzstāsies gan Latvijā, gan ārpus tās populāri un iemīļoti DJ un atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm būs skatāmas Rīgas pilsētas jauno mākslinieku, bērnu un jauniešu veidotās svētku video projekcijas.

Vecrīgas laukumos par līksmību un dejām gādās DJ Ella, DJ Makree, Funky DJ Elegant, DJ PM2AM, DJ Monsta un TV raidījumu vadītājs Armands Simsons, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē, lai kopīgi uzgavilētu Jaunajam gadam.

Svētku apmeklētāju ērtībai pasākumu norišu vietās būs pieejami karsti un atspirdzinoši dzērieni, kā arī uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Rīgas pilsētas Jaunā gada sagaidīšanas svinību deju laukumu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko laukumu, kurā līksmi sagaidīt 2025. gadu.

Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Latviskās tradīcijās, ieskandinot ziemas saulgriežus Čiekurkalna apkaimē, svinīgi atklāts jaunizveidotais Čiekurkalna skvērs.

Čiekurkalna skvērs atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9. Jaunajā skvērā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, koka platforma-skatuve, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu laukuma zona ar lielākiem bērniem piemērotām aktivitātēm.

“Šis projekts ir nācis ilgi, bet nācis labi, un liels paldies Čiekurkalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās plānošanā un ideju realizēšanā, lai apkaime iegūtu patīkamu, sakārtotu un skaistu atpūtas vietu. Skvērā atrodas arī īpašs “Swedbank” dāvinājums – vides objekts “Drosme”, kas, manuprāt, labi definē apkaimes raksturu, tāpēc šeit tas ir ļoti atbilstoši,”

pauda Rīgas domes mērs Vilnis Ķirsis

Savukārt, Čiekurkalna apkaimes biedrības valdes locekle Vija Rulle norādīja, ka apkaimes sabiedriskajam centram ir jābūt tādam, kur cilvēkiem patīk pulcēties, un tagad, līdz ar Čiekurkalna skvēra atklāšanu, iedzīvotājiem tāds ir. Rulle pauda, ka apkaime ir gandarīta, ka ir tikušas ņemtas vērā tās iedzīvotāju paustās idejas un izveidots labākais variants visu vajadzībām un vēlmēm.

Tāpat darbu laikā skvērā izveidots bruģēts pastaigu celiņš, kurš savieno 4. šķērslīniju un 5. šķērslīniju, visa ceļa garumā un pie bērnu laukuma ir ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīta koka platforma, kuru var izmantot gan sēdēšanai, gan skatuvei.

Skvērā arī labiekārtota un apzaļumota teritorija gar bruģēto celiņu no abām pusēm, izveidots interesants reljefs, iestādīti dažādi augi un egle. Tāpat izvietoti jauni soliņi un atkritumu urnas.

Čiekurkalna skvēru daiļo arī īpašs, apgaismots vides objekts “Drosme”, kas ir “Swedbank” bankas dāvinājums.

Savukārt, skvērā jau esošais bērnu rotaļu laukums papildināts ar divām jaunām iekārtām – rotējošo karuseli, kas trenē vestibulāro aparātu bērniem un multifunkcionāls kubs ar slidkalniņu bērniem no sešu gadu vecuma.

Jaunā skvēra atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa “Skandinieki”, dziedot dziesmas, ejot rotaļās un izzīlējot veiksmi nākamajā gadā visiem sanākušajiem.

📸 FOTO

Skvēra ierīkošanas izmaksas veido 495,5 tūkstošus eiro.

 

SIA “Rīgas meži” aicina piedalīties foto konkursā, kurā ir iespēja laimēt uzņēmuma veidoto unikālo biotopu kalendāru.

2025.gada kalendārs ir veltīs Latvijas, bet jo īpaši Pierīgas biotopu krāšņumam. Katrā mēnesī ir attēlota ne tikai skaista dabas ainava. Tajā ir arī vēstījums par atbildību pret šo unikālo vidi un aicinājums to saglabāt nākamām paaudzēm.

KONKURSA NORISE

Dodies dabā, izpēti Rīgas, Pierīgas mežus un fotografē tos.

Līdz 29.decembrim publicē fotogrāfiju savā profilā, pievienojot tēmturi #RīgasMežiKonkurss.

📌 Vairāk – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), kas paredz studentu iesaisti pašvaldības pilsētvides mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un arhitektūras jomās, nodrošinot zinātnisko un pētniecisko projektu realizēšanu, studiju satura salāgošanu ar projektu realizāciju pilsētvides noformējuma un gaismas festivāla programmām, kā arī citām radošo projektu iniciatīvām.

“Mēs vēlamies arvien lielāku rosību Vecrīgā un pilsētas centrā, tādēļ pašvaldības uzdevums ir gan radīt notikumus, gan arī radīt apstākļus, lai būtu notikumi, kas piesaista cilvēkus, mudina iziet no mājām un baudīt pilsētu. Jaunums no šīs nedēļas ir jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi. Bet mēs ejam tālāk un plašāk – esam izveidojuši divas jaunas atbalsta programmas uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību pilsētas centra pirmo stāvu tukšajās telpās vai organizēt pasākumus, kas priecē kā rīdziniekus, tā pilsētas viesus,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Tostarp pašvaldība Rīgas vēsturiskā centra pasākumu plāna gaitā izstrādājusi divas atbalsta programmas, kurās plāno piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu telpu nomniekiem ēku pirmajos stāvos – remontam, vides pieejamības uzlabošanai, telpu pielāgošanas un remonta izmaksām, skatlogu vizuālajam noformējumam. Līdzfinansējums vienam projektam ir 90% no tā īstenošanas izmaksām. Pašvaldība paredzējusi atbalstu komersantiem arī publisku svētku un izklaides pasākumu rīkošanai.

No šīs nedēļas – atklāta jauna mākslas telpa Vecrīgas skatlogos, kuros ienāk jauno mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi – Vecrīgas ēku skatlogos – Amatu ielā 4 un Kaļķu ielā 8 – scenogrāfiski iekārtotā vidē eksponēti seši jauno mākslinieku darbi no lielizstādes “Jaunmarka” 2024./2025. gada ziemas perioda ekspozīcijas.

“Latvijas Mākslas akadēmija turpina augt un attīstīties kopā ar Rīgu, daudzveidojot izglītības saturu ar daudzpusīgām sadarbībām, kas palīdz mūsu studentiem pilnveidot savu profesionalitāti. Jaunais sadarbības līgums pavērs plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem līdzveidot mūsu pilsētas radošo potenciālu un plašākai sabiedrībai nodrošināt augstvērtīgas mākslas pieejamību. Sadarbība ir daudzbalsīgs dialogs, kurā aicinām visus piedalīties, lai kopā radītu dinamisku un atvērtu mākslas, dizaina un pētniecības ekosistēmu, kas nodrošinās Rīgas atpazīstamību pasaulē,”

norāda LMA rektors prof. Kristaps Zariņš

LMA rektors prof. Kristaps Zariņš un Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Skatlogu ekspozīcijā ar lielformāta gleznām piedalās Haralds Saknītis, Elīna Vagre, Marta Ulise Elksniņa, Gunta Lante, Dārta Madara Cielava, Katrīna Levāne. Skatlogu ekspozīcijas iekārto trīs scenogrāfi – Andris Kaļiņins, Hugo Bērziņš un Marianna Lapiņa, kuri mākslinieku darbiem radījuši scenogrāfiskus papildinājumus. Skatlogu ekspozīcijas būs apskatāmas no 16. decembra līdz 12. janvārim.

Šī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu ekspozīcija Vecrīgā būs daļa no “Jaunmarkas”, kas LMA telpās tradicionāli norisinās decembrī jau kopš 2003. gada. Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apskatīt un arī iegādāties studentu darbus, tā iepazīstot arī jaunos talantus un atbalstot tuvākās nākotnes mākslas tendences.

“Jaunmarka” Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13) apskatāma no 14. decembra līdz 5. janvārim.

📸 FOTO

 

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.


Publicitātes attēls: Freepik