Arhīvs birkai: Pilsētvide

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Aptaujas rezultāti: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā

Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem, liecina pērnā gada nogalē veiktā pētījuma centra “SKDS” Rīgas iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk kā piektdaļa uzskata (23%), ka neko nevajag mainīt un jāsaglabā esošā kārtība, un, ka visā Rīgas teritorijā atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem) (22%). Vēl 8% norādīja, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

“Diskusijas par to, ka nepieciešamas kādas korekcijas saistībā ar atvieglojumiem elektroauto bezmaksas novietošanai Rīgai piederošajās autostāvvietās, sabiedrībā notiek, taču, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem un lēmumiem, ir nepieciešams ievākt datus – gan par to, cik bieži un ilgi autostāvvietas tiek izmantotas bez maksas, kāds ir elektroauto īpatsvars u.tml. Izteiktāk ir jūtama neapmierinātība ar to, ka Vecrīga ir kļuvusi teju par bezmaksas elektroauto autostāvvietu. Arī te, protams, būtu jāizanalizē visi par un pret, tomēr pieļauju, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt, ka bez maksas Vecrīgā elektroauto drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām,”

pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Aptaujā arī secināts:

  • 39% – respondenti, kuri katru vai gandrīz katru dienu pārvietojas ar vieglo automašīnu, uzskata, ka atvieglojumi elektroautomobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem;
  • 26% – uzskata, ka neko nevajag mainīt, ir jāsaglabā esošā kārtība;
  • 22% – visā Rīgas teritorijā vajadzētu atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem);
  • 8% – domā, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka elektroautomobiļus Rīgas robežās drīkst novietot bez maksas.

Aptaujā piedalījās 805 Rīgā deklarētie iedzīvotāji 18 – 75 gadu vecumā.

Foto: Shutterstock

 

Uzaicinājums medijiem – Noslēdzies ideju konkurss iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā”

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Juglas ezera krastā izbūvēta jauna laivu ielaišanas vieta

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Rīgā uzstādīti pirmie jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļi

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs uzstādījis pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

Jaunie ielu tirdzniecības moduļi uzstādīti:

  • Valdeķu ielā 53;
  • Parādes ielas un Plēksnes ielas stūrī;
  • Lielvārdes ielas un Brīvības gatves stūrī;
  • K. Valdemāra ielas un Zirņu ielas stūrī;
  • Tilta ielā, blakus 3.trolejbusa galapunktam;
  • Viestura prospektā, pretī ēkai Nr. 24;
  • Murjāņu ielas un Juglas ielas stūrī.

📸 FOTO

Ņemot vērā, ka ielu tirdzniecība var noritēt visa gada garumā, moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās, ievērojot dažādās vides pieejamības situācijas katrā konkrētajā tirdzniecības vietā. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Viena moduļa izgatavošana izmaksā 7023 eiro bez PVN, savukārt, uzstādīšana 600 eiro. Atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam finansējumam, izgatavoti un uzstādīti 22 moduļi. Šogad un 2026. gadā plānots izgatavot un uzstādīt vēl 44 šāda veida ielu tirdzniecības moduļus, nomainot novecojušās tirdzniecības nojumes pret jaunām.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

📌 Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju saņemšanu – ŠEIT.

 

Rīgā ceturtdienas rītā stipri snigs; autovadītāji aicināti ievērot īpašu piesardzību

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm ceturtdienas rītā Rīgā gaidāmi ilgstoša snigšana, tādēļ galvaspilsētas ielās iespējami apgrūtinoši braukšanas apstākļi, pasliktināta redzamība, kā arī brauktuves un ietves var būt slidenas. Ņemot vērā, ka šajā ziemā sniega ir bijis maz un ne visi vēl ir pieraduši pie braukšanas ziemas apstākļos, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Par pilsētas ielu uzturēšanu atbildīgie dienesti turpina darbu atbilstoši ziemas režīmam. Tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šajā ziemas sezonā centralizēti kops visas pašvaldības ielām piegulošās ietves. Izveidots arī jauns vienots tālrunis – 80001201, kur iedzīvotāji var ziņot par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem.

Brauktuves tīrīs prioritārā kārtībā 

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas.

Ielu braucamo daļu uzturēšanu veic:

● Kurzemes rajonā un Zemgales priekšpilsētā šajā sezonā veic piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”;
● Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā – personu apvienība SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”;
● Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā – SIA “Vizii Urban”, bet tiltu uzturēšanu veic SIA “RĪGAS TILTI”.

Rīgas maģistrālo ielu tīkla tīrīšanas darbus veiks 39 tehnikas vienības, kas aprīkotas ar sniega lāpstu un mitrinātā sāls/smilts kaisītāju, papildu ziemas uzturēšanas darbu veikšanai var tikt iesaistītas vairāk nekā 60 traktortehnikas vienību. Brauktuvju ikdienas ziemas uzturēšanas darbu veikšanai provizoriski varētu tikt veltīti ap 16 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka summa var būt mainīga, atkarībā no laikapstākļiem un veicamā darba apjoma.

Ziemas uzturēšanas darbus plānots veikt vairāk nekā 490 km garumā 1.uzturēšanas klases ielās, 110 km garumā 2. uzturēšanas klases ielās, 560 km garumā 3. uzturēšanas klases ielās. Darbu veikšana tiks organizēta atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem un situācijai uz ielām, nodrošinot iekšējo noteikumu prasības.

Tostarp, 32 ielu posmos ir izvietoti pastāvīgi apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi noteiktos laikos, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ielu uzturēšanu. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu īpašniekus un vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Pašvaldības ielām piegulošās ietves tīrīs centralizēti

Ietves pie iekšpagalmu ceļiem, tāpat kā līdz šim, būs jākopj piegulošo teritoriju apsaimniekotāju sētniekiem. Ēku īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem būs jāturpina pašiem nodrošināt sniega un ledus attīrīšanu no sev piederošo namu jumtiem, kā arī būs jāturpina kopt savu privātīpašumu pagalmi un ietves, iebrauktuves, ieejas ēkās.

2024./2025. gada ziemas sezonā pašvaldība nodrošina pašvaldības 1., 2. un 3. kategorijas ielām piegulošo ietvju mehanizētu ziemas uzturēšanu, kā arī pavasarī mehanizēti tiks veikta uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana.

Ietves un gājēju ceļus no sniega būs jāattīra 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 m. Drīkst veidot sniega vaļņus, bet netraucējot gājējus un ne tuvāk par 5 m no pārejām un krustojumiem.

📌 Sekot līdzi aktuālajiem ietvju tīrīšanas darbiem tiešsaistē varēs Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Aktuālais par ziemu Rīgā”.

Centralizētā ietvju kopšana mazinās iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Paredzot centralizētu ietvju kopšanu, tostarp kaisāmā materiāla savākšanu, pašvaldība nodrošinās, ka uzturēšanas darbi tiek veikti savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē, sekmējot arī gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētā.

Ietvju centralizētai kopšanai šajā ziemas sezonā pašvaldība ieplānojusi 7,3 miljonus eiro, taču darbi ir atkarīgi no laikapstāķļiem un sniega daudzuma, tādēļ šī summa var būt mainīga. Ārpakalpojums SIA “Hagberg” nodrošinās ietvju uzturēšanu 1065 km garumā ar ne mazāk kā 40 tehnikas vienībām, un pašvaldība saviem spēkiem nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ietvju uzturēšanu 162 km garumā ar 26 tehnikas vienībām.

Arī šogad iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde patlaban ir nodrošinājusies ar 300 tonnām kaisāmā materiāla, kas paredzēts gan izsniegšanai iedzīvotājiem, gan pašvaldības ikdienas uzturēšanas darbiem.

Smilti iedzīvotāji var saņemt, vēršoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā. Vairāk informācijas – ŠEIT.  Dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot nepieciešamību pēc pretslīdes materiāla.

Pašvaldības pārziņā esošās ietves kaisīs mehanizēti, bet piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem nav aizliegts veikt kaisīšanu, ja darbi kavējas vai arī iestājas bīstami laika apstākļi – atkala. Atļauts izmantot smilts un sāls maisījumu, kur sāls koncentrācija maisījumā nepārsniedz 20%.

Kaisīšanai drīkst izmantot arī granīta un Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta un drupinātas grants sīkšķembiņas, par to iepriekš vienojoties ar slēgtās lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus.

Par pieguļošo teritoriju nekopšanu tiks piemērots administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams, piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

📌 Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast pašvaldības mājaslapā: https://www.riga.lv/lv/ziema

📌 Par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pa tālruni 80001201, e-pastā 1201@riga.lv vai aizpildot pieteikumu mājaslapā riga.lv.

 

Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs

Rīga sākusi dalību Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)” Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgā par projekta pilotteritoriju izvēlēts Purvciems, kas ir vispapdzīvotākā Rīgas apkaime ar 52 tūkstošiem iedzīvotāju. Apkaimē dominē padomju laika daudzstāvu apbūve, tur ir maz attīstīta publiskā infrastruktūra, dzīvo dažādu tautību cilvēki, un tai raksturīga zema iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka līdzīgi padomju laikā veidoti mikrorajoni ir arī citviet, projektā izstrādātās metodes un risinājumus drošības paaugstināšanai varēs pielietot arī citās apkaimēs un pilsētās. Šīs metodes un risinājumi tiks izmantoti arī izstrādājot Rīgas nakts laika plānošanas un pārvaldības politiku.

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Drošības sajūtai diennakts tumšajās stundās ir liela nozīme naktsdzīves un arī ekonomikas attīstībā, jo pēc Covid-19 pandēmijas pieaug iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un vajadzības pēc ikdienas un izklaižu pakalpojumiem. Rīga ir sākusi darbu pie vakara un nakts laika plānošanas politikas izstrādes, lai risinātu tādus jautājumus kā sabiedriskā drošība, trokšņu pārvaldība, sabiedriskais transports un uzņēmējdarbība, un šis pilotprojekts ir viena no aktivitātēm, ko pilsēta var veikt, lai attīstītu šo jautājumu. Piedaloties šajā projektā, Rīga var pārbaudīt Turīnas pieredzi savās apkaimēs un pēc tam par rezultātiem stāstīt citiem.”

Projekta īstenotājs Rīgā ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kura komanda novembrī devās uz pirmo klātienes tikšanos ar projekta partneriem un projekta vadošo ekspertu Turīnā. Nākamais lielākais notikums projektā būs vadošā partnera un vadošā eksperta vizīte Rīgā 2025. gada janvārī.

Projekta īstenošanā iesaistītas apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, vietējie uzņēmēji, akadēmiskā puse un pašvaldības iestādes, kas atbild gan par infrastruktūru, gan par fizisko drošību.

Izpētot reālo situāciju Purvciemā, paredzēts identificēt gan nepieciešamos infrastruktūras attīstības projektus, gan pakalpojumus vai citas tieši Purvciemam nepieciešamās rīcības. Piemēram, tiks noteiktas vietas, kur jāizbūvē papildu apgaismojums, kur jāpalielina pašvaldības policijas klātbūtne. Kā norāda Turīnas eksperti, nozīmīga loma drošības sajūtas paaugstināšanai ir pilsētvidei un iedzīvotāju iesaistei, īpaši apkaimēs, kuras ir plaši apbūvētas un kurās dzīvo liels skaits cilvēku. Pēc problēmu identificēšanas taps rīcības plāns, ko pilsēta, iedzīvotāji un organizācijas varēs īstenot kopējas drošības sajūtas paaugstināšanai.

Mārtiņš Eņģelis, Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs, norāda: “Priekšizpētes dati par vakara un nakts laika politikas plānošanu Rīgā liecina, ka iedzīvotāju drošības sajūta apkaimēs būtiski atšķiras. Rīdzinieki drošāk jūtas pilsētas vēsturiskajā centrā nekā apkaimēs, kur ir liela augstceltņu apbūve un nepārskatāma pilsētvide. Tas rada nedrošības sajūtu pat tad, kad reālais drošības līmenis teritorijā ir statistiski augsts, un pilsētai šīs problēmas ir jārisina.”

Viena no rīdzinieku iesaistes aktivitātēm, ko plānots īstenot 2025. gadā, ir skaidrojošās pastaigas ar Purvciema iedzīvotājiem, kuru laikā iedzīvotāji skaidros savas vajadzības un sajūtas, atrodoties publiskajā ārtelpā diennakts tumšajā laikā. Tas ļaus identificēt iemeslus, kādēļ cilvēkiem rodas nedrošības sajūta.

Projekts norisināsies līdz 2026. gada augustam. Tā kopējais finansējums ir 93 612 eiro, no kura 74 889 eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Pabeigti siltināšanas darbi sociālā centra “Mežciems”, Rīgas Hokeja skolas un Rīgas Hanzas vidusskolas ēkās

, ,

Rīgas pašvaldība ir pabeigusi energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A, Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 un Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A.

Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkai Malienas ielā 3A ir veikta fasādes, cokola un jumta siltināšana, pie ieejas mezgliem veikta gaismekļu nomaiņa, kā arī uzstādīti 265 saules paneļi.

Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-1 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta gaismekļu, logu un durvju nomaiņa, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 106 saules paneļi. Rīgas Hokeja skolas ēkā Vietalvas ielā 15 k-2 ir siltināta fasāde, cokols un jumts, veikta logu un ārdurvju nomaiņa, kā arī uzstādīti 47 saules paneļi.

Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālei, Grostonas ielā 5A ir veikta fasādes, cokola, jumta, pārkares un pārejas uz skolu grīdas siltināšana, nomainīti gaismekļi, logi un durvis, atjaunota ventilācijas sistēma, kā arī uzstādīti 70 saules paneļi.

12345

Projekts tika realizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virzienā 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”.

Projektu kopējās izmaksas ir 4 343 669 eiro, t.sk. Atveseļošanās fonda finansējums ir 3 589 809 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 753 859 eiro.

Būvdarbus Malienas ielā 3A veica uzņēmējs SIA „LC būve”, savukārt Grostonas ielā 5A, Vietalvas ielā 15 k-1 un k-2 SIA “APSA BŪVE”.

Būvuzraudzību objektos nodrošināja SIA “MŪSU UZRAUGS”.

Projektus “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas Hanzas vidusskolas sporta zālē, Grostonas ielā 5A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas iela 3A, Rīgā”, “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” ēkā Vietalvas ielā 15 k-1, Rīgā” un “Energoefektivitātes paaugstināšanas darbi Hokeja skolas “Rīga” internāta ēkā Vietalvas ielā 15 k-2, Rīgā” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Šmerļa mežā atklāta Pieejamības taka

Ar Pieejamības takas atklāšanu SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi un plašai sabiedrības daļai nodevusi Šmerļa mežu. Tajā šī gada sākumā tika veikta mežizstrāde, bet pēc tās īstenota meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu: pastaigu taku, atpūtas soliņu, galdu un putnu barotavu izvietošana.

Bez vairāk nekā vienu kilometru garās Pieejamības takas, kuru ērti var izbraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, mežā ir izveidota ainaviskā Dambjapurva ezera taka, kā arī kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Tāpat mežā ir nostiprināti un nolīdzināti ceļi, izvietoti atpūtas soliņi un galdi, kā arī uzstādītas informatīvās norādes un kartes.

Pirms visu darbu uzsākšanas 2023. gada beigās, “Rīgas mežu” speciālisti tikās gan ar apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu mežizstrādes gaitu un meža sakopšanas darbus.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta: “Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par sapratni mežistrādes laikā un par iesaisti meža sakopšanā un uzlabošanā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts tieši šim mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Savukārt pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, izvietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes.”

Projekta pieejamību novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, uzsverot, ka Šmerļa mežs ir labs piemērs, kā nodrošināt dabas pieejamību visiem sabiedrības locekļiem: “Varu teikt, ka Latvijas meži kļūst arvien pieejamāki ikvienam. Nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Galvenais ir padomāt par ceļu slīpumiem un segumiem, kā arī nodrošināt, lai galdi un soliņi būtu piemērota augstuma un novietojuma, un lai būtu skaidra informācija un norādes.”

Arī citos mežos, piemēram, Juglas mežā, kur pēdējo gadu laikā veikta mežizstrāde, izveidotas gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas un uzstādīti atpūtas objekti. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem Biķernieku mežā un Mežaparkā ir izveidoti orientēšanās poligoni.

Vairāk – ŠEIT.

“Rīgas meži” uzsver, ka veidojot pieejamus un sakoptus mežus, tiek radīta labāka vide kā sev, tā arī nākamajām paaudzēm. Šmerļa mežam līdzīgi sakopšanas darbi tiks veikti arī citās Rīgas mežu teritorijās, kur patlaban norit mežizstrāde – Ziepniekkalnā, Mežārēs un Mežaparkā.

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2024. gadā “Rīgas meži” ir saņēmis Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, sudraba statusu kustībā “Dažādībā ir spēks”, kā arī statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”.

 

RĪGAS MEŽI piedāvā trīs orientēšanās poligonus

SIA “Rīgas meži” piedāvā Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem trīs orientēšanās poligonus. Divi no tiem atrodas galvaspilsētā Mežaparkā un Biķernieku mežā, bet viens – vides izglītības centrā “EkVidO”, kas ir Ogres pievārtē. Bezmaksas orientēšanās poligoni ir piemēroti visām vecuma grupām un sagatavotības līmeņiem, sniedzot iespēju ne tikai fiziski izkustēties, bet arī izzināt mežu ekosistēmu un dabas aizsardzību.

Poligoni ir izveidoti, sadarbojoties ar Latvijas Orientēšanās federāciju. Poligonos pieejamo distanču garumi svārstās no 1,3 kilometriem līdz pat 13,5 kilometriem, un tajos ir izvietoti līdz 50 kontrolpunktiem, līdz ar to mežus var izskriet / iziet gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši un pieaugušie, gan arī pieredzējuši orientēšanās profesionāļi.

Pirms došanās uz orientēšanās poligonu ieteicams izdrukāt karti, kā arī visās orientēšanās vietās rezultātu fiksēšanai ir izmantojams viedtālrunis ar lejupielādētu aplikāciju “QREvented”. Vidējās un garās distances prasa laika apstākļiem piemērotu apģērbu.

“Rīgas meži” piedāvā šādus orientēšanās poligonus un distances:

  • Mežaparka poligonā ir pieejamas vairākas distances, sākot no vienkāršas, īsas trases ģimenēm un iesācējiem līdz pat izaicinošām, garām distancēm pieredzējušiem sportistiem. Tāpat pieejama arī izzinoša pastaigu trase, kur dalībnieki var uzzināt interesantus faktus par Mežaparka vēsturi un dabu. Starta vieta atrodas informatīvajā stendā par orientēšanās poligonu netālu no restorāna “Dabamamma”.
  • Biķernieku mežā distances variē no vieglām, īsām trasēm, līdz vidējām un garām distancēm, kurās var pat trenēties pieredzējuši orientieristi. Šeit iespējams arī izmantot apvienoto karti un brīvi izvēlēties kontrolpunktus, izbaudot meža ekosistēmu. Poligona sākums ir pie Biķernieku ielas 70. stāvvietas.
  • Vides izglītības centrā “EkVidO” orientēšanās apvienota ar vides izglītību. Īsākas distances dod iespēju vienkāršākai pastaigai, savukārt garākas trases sniedz izaicinājumu pārvarēt aizaugušu un purvainu meža vidi. Tāpat pieejama apvienotā karte visiem kontrolpunktiem, kas ļauj plānot brīvas izvēles maršrutus. Poligons sākas pie “EkVidO” biroja mājas.

“EkVidO” teritorija piedāvā ne tikai aktīvu atpūtu, bet arī iespēju iepazīt dabu un tās likumsakarības, jo orientēšanās šeit apvienota ar izglītojošu pieredzi. Teritorijas daudzveidīgais reljefs, purvainās vietas un bioloģiskā daudzveidība padara orientēšanos īpaši interesantu un izaicinošu. Vides izglītības centra “EkVidO” teritorija ir pieejama ikvienam interesentam katru dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00.

📌 Kartes un papildus katra poligona apraksts ir atrodams SIA “Rīgas meži” mājas lapās sadaļā “Aktīvā atpūta” (rigasmezi.lv/atputas-iespejas).

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” saņēma Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, piedaloties tajā jau trešo gadu pēc kārtas. Platīna līmenis apliecina uzņēmuma apņemšanos rūpēties par vidi un sabiedrību. Tas rāda to, ka uzņēmums būs motivēts attīstīt ilgtspējīgas pieejas arī pārējās darbības jomās.