Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šovasar atjaunos bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un bērnu laukuma segumu.

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā. Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā un šobrīd ir gan fiziski, gan morāli novecojis.

“Vērmanes dārzs ir viena no Rīgas zaļajām pērlēm, un bērnu laukuma atjaunošana ir ieguldījums gan pilsētas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā, gan bērnu attīstībā un labklājībā. Mums ir patiess prieks aktīvi strādāt un veidot vidi, kur bērni var droši pavadīt mācīties un augt, vienlaikus cienot parka vēsturisko identitāti, ”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Atjaunojot bērnu laukumu, tiks saglabātas laukuma vēsturiskās aprises, saglabājot esošo laukuma konfigurāciju, žogu ap to un solu izvietojumu. Izstrādājot bērnu laukuma vīziju un dizainu, projekta autori izpētīja Vērmanes dārza vēsturisko attīstību un, iedvesmojoties no estrādes, ko tajā laikā devēja par “Gliemežnīcu”, izvirzīja projekta moto “Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām”. Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu – tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukumā atjaunošanā tiks izmantoti dabas toņi – sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Bērnu laukumā paredzēts demontēt visas vecās un nolietotās rotaļu iekārtas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Pašlaik laukumu vienlaikus var izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām.

Laukuma pārbūvi veiks SIA „Gumi Mix Group” par 408 794 eiro. Plānots, ka būvdarbi tiks veikti šogad. Būvdarbu laikā bērnu laukums apmeklētājiem nebūs pieejams.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šogad plāno atjaunot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus Vērmanes dārzā, Ēbelmuižas parkā, Berģos – Madaru un Kraujas ielas stūrī, kā arī Purvciemā – Dž. Dudajeva gatvē un Ežu ielā. Papildus tiek realizēti līdzdalības budžeta konkursā pašu iedzīvotāju izvirzītie projekti. Šogad turpināsies arī celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kam budžetā atvēlēts viens miljons eiro, kā arī sākta celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

 

Vides objekti “Filosofija pilsētā” – “Gudrība”, “Drosme”, “Mērenība”, “Taisnīgums” un “Atbildība”, kurus pēc uzņēmuma “Swedbank” iniciatīvas veidojusi dizaina studija “H2E”, saņēmuši bronzas kubu prestižajā radošo industriju konkursā “ADC Awards”.

Vides objektu mērķis ir paust idejas un vērtības jeb tikumus: gudrību, drosmi, mērenību, taisnīgumu un atbildību. Katra vides objekta simbolika, kā arī ētiskas pārdomas rosinoši audio stāsti ir saistīti ar piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Zaķusalas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un Pļavnieku – vēsturi un šodienu.

Skulptūrās ir integrēti QR kodi, kas skatītājus ved uz audio stāstījumu latviešu un angļu valodā, un dialogi, kas ierakstīti īpaši jauniešu auditorijai. Audio stāsti radīti sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem filozofiem.

Vides objekti ir izstrādāti saskaņā ar jau esošiem Rīgas teritoriju labiekārtojuma projektiem.

🔎 Vairāk informācijas par vides objektiemšeit.

“ADC Awards” ir pasaulē senākā balva, kas godina izcilību radošajās industrijās. Konkursu rīko organizācija “The One Club for Creativity”, un šogad tas notika jau 104. reizi. 14. maijā apbalvošanas ceremonijā Ņujorkā kļuva zināms, ka projekts “Filosofija pilsētā” izcīnījis bronzas godalgu arhitektūras, interjera un vides dizaina kategorijā.

 

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Kopš aprīļa vidus Rīgā norisinās darbs pie 61 ceļa ātrumvaļņa izbūves, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Šobrīd piecās Rīgas apkaimēs izbūvēti 26 jauni ātrumvaļņi, darbi turpinās vēl deviņās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots izbūvēt līdz šī gada jūlija vidum.

Šajā gadā ceļa ātrumvaļņus izbūvēs sekojošās apkaimēs:

  • Bukultos (Kanāla ielā Nr.27 un 31);
  • Dārzciemā (Steigas ielā Nr.4 un 19);
  • Dārziņos (Jāņogu ielā starp Nr.114 un 116; 132., 254; Dārziņu ielā Nr. 162A., 198., 212);
  • Juglā (Slēpotāju ielā Nr.43 un 49);
  • Mežaparkā (Lībekas ielā Nr.15; Mirdzas Ķempes ielā Nr.7);
  • Purvciemā (Purvciema ielā Nr.16 un 17C);
  • Teikā (Klīvu ielā Nr.6; Stūrīša ielā Nr. 37; Aizsila ielā Nr.7., 14., 20; Ķeguma ielā Nr. 32; Raunas ielā Nr. 51 un 59; Zālīša ielā Nr. 1 un 5);
  • Vecdaugavā ( Atlantijas ielā Nr. 71 un 83).

Šobrīd ātrumvaļņi izbūves darbi noslēgušies:

  • Bieriņos (Mežotnes ielā Nr.40; Spirgus ielā Nr.2; Īvandes ielā Nr. 13);
  • Bolderājā (Jomas ielā Nr.2 un 4; Keramikas ielā Nr. 2C; Kaņepju ielā Nr.2 un 8);
  • Dzirciemā (Ķiršu ielā 7; Bumbieru ielā 1);
  • Imantā (Sakas ielā Nr. 3 un 20; Ceriņu ielā Nr. 2.,10., 14., 20; Dunalkas ielā Nr.2., 5A., 7A.,11; Beberbeķu ielā Nr. 18., 28B., 34; Dubultu ielā Nr.20);
  • Mežaparkā ( Pēterupes ielā Nr.3 un Pēterupes ielā pie Kokneses prospekta Nr.16).

Bieriņos un divās vietās – gan Bolderājā, gan Mežaparkā, vēl ir jāveic ceļa horizontālā apzīmējuma ieklāšana. Šobrīd ātrumvaļnu izbūve turpinās deviņās vietās Mežaparka apkaimē, tur darbus plānots pabeigt līdz jūnija sākumam.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

 

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

“Ir pagājuši jau vairāk nekā vienpadsmit gadi kopš traģiskākā notikuma Rīgas jaunāko laiku vēsturē, un mums kā pašvaldībai ir pienākums godināt bojāgājušo piemiņu, atbalstīt viņu tuviniekus un sabiedrību kopumā. Tieši tāpēc šis projekts pašvaldībai vienmēr bijis svarīgs un pret to izturamies ar īpašu cieņu un atbildību. Protams, būtu vēlējušies, lai procesi virzās ātrāk, taču šajā gadījumā kvalitāte un idejas nozīme ir svarīgāka par steigu. Tagad visi nepieciešamie sagatavošanās darbi ir pabeigti, un jau jūnijā sāksies būvniecība. Novēlu projekta autoru komandai un būvniekiem veiksmīgu, mierīgu procesu – lai bez aizķeršanās taptu vieta, kur pieminēt un godināt tos, kuru dzīvības šī traģēdija pārtrauca,”

sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga – gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras. Tās netraucēs šķērsot laukumu, bet piesaistīs gājēju uzmanību un liks palēnināt kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.

Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs atradīsies lielveikala jumta nogruvuma vietā – izveidots uz bagātīgi apzaļumota Klusuma pakalna, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs.

Izvēloties Atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par būtisku prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli –betons, nerūsējošais tērauds, granīts.

Atceres dārza gaismas scenogrāfiju veidos gan atmosfēriskais apgaismojums Klusuma pakalnā, kas rada maigu, viegli noteiktu gaismēnu saspēli, gan funkcionālais apgaismojums Kopābūšanas laukumā un piegulošo ielu telpā.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Pilnsabiedrība “3A”. 30.aprīlī tika noslēgts līgums par būvniecības darbu veikšanu. Līguma izpildes termiņš ir 12 mēneši no darbu uzsākšanas brīža.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas, iekļaujot arī autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir aptuveni divi miljoni eiro.

Pirmie plānotie darbi objektā būs esošo elementu demontāža un esošās piemiņas zīmes pārvietošana, sagatavošanās darbi teritorijas segumu izbūvei, esošo stādījumu (dzīvžoga) izņemšana, esošo koku aizsardzības pasākumu veikšana un inženiertīklu izbūves uzsākšana.

Jau ziņots, ka ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

🔎 Metu konkursa vizualizācijas skatāmasŠEIT.

 

Valsts meža dienests informē, ka laika periodā no 26. līdz 30. maijam tiks veikti uzturēšanas darbi Bumbu kalniņa uguns novērošanas tornī, kas atrodas Rīgā, Kleistos, Apakšgrāvja ielā 4.

Drošības apsvērumu dēļ tornis, kas tiek izmantots arī kā skatu tornis, nebūs pieejams apmeklētājiem.

Valsts meža dienests atvainojas par sagādātajām neērtībām.

 

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.


Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.


 

Rīgas pašvaldība līdz 28. maijam aicina iedzīvotājus paust viedokli par jauno saistošo noteikumu projektu, kas paredz finansiālu atbalstu jeb grantu fiziskām personām bioloģiskās daudzveidības veicināšanai savos dārzos.

Pašvaldības mērķis ir saglabāt un attīstīt dabas vērtības pilsētvidē, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šobrīd dabas daudzveidību apdraud invazīvās sugas, noteiktu augu un dzīvnieku sugu pārmērīga izmantošana, piesārņojums, dzīvotņu iznīcināšana un klimata pārmaiņas. Lai gan pašvaldība īsteno dažādas aktivitātes šajā jomā, tā var rīkoties tikai sev piederošajos īpašumos. Tāpēc īpaši svarīgi ir iesaistīt arī iedzīvotājus, jo viņu ikdienas paradumi, izvēlētie risinājumi un dārzu apsaimniekošanas prakse var būtiski ietekmēt dabas daudzveidību, vidi un cilvēku veselību.

Jaunie Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai Rīgas pilsētas teritorijā” nosaka atbalsta jeb granta piešķiršanas kārtību bioloģiskās daudzveidības veicināšanas aktivitātēm privātīpašumos.

Atbalstam varēs pieteikties fiziskas personas, kurām pieder vai kuras ir tiesiskie valdītāji zemes vienībai ar privātmājas dārzu vai mazdārziņu, ja nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu saistību pret pašvaldību. Vienam dārzam paredzētais atbalsts var sasniegt līdz 1500 eiro.

Lai saņemtu atbalstu, dārza īpašniekam būs jāīsteno vismaz viena no obligātajām aktivitātēm, kā arī vismaz trīs papildu aktivitātes.

Obligāti īstenojamās aktivitātes:

  • izveidot dabisko pļavu ar vietējām augu sugām vismaz 5 m² platībā;
  • ierīkot ūdens elementu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai;
  • izveidot mazo ūdenstilpi (vismaz 3 m²);
  • izveidot lietus dārzu vai mitrāju;
  • atjaunot esošu ūdenstilpi.

Papildu aktivitātes:

  • iestādīt vietējos augus, kokus un krūmus, tostarp nektāru bagātus augus;
  • veidot apputeksnētājiem draudzīgu vidi ar lakstaugiem;
  • izveidot vai saglabāt savvaļas dzīvotņu mājvietas;
  • izgatavot un uzstādīt putnu būrīšus;
  • izgatavot un uzstādīt kukaiņu mājas;
  • izgatavot un uzstādīt sikspārņu būrīšus;
  • izveidot un uzturēt kompostēšanas vietu.

Pēc granta saņemšanas dārza īpašniekam būs pienākums vizmaz piecus gadus uzturēt īstenotās aktivitātes, dārza uzturēšanā neizmantot ķīmiskos mēslojumus un pesticīdus, kā arī pielāgot pļaušanas intensitāti dabas daudzveidības labā un kontrolēt invazīvās sugas. Pašvaldības speciālisti, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku, varēs apsekot īstenotās aktivitātes. Ja tiks konstatēti noteikumu pārkāpumi, pašvaldība var lemt par piešķirtā atbalsta atmaksu.

Lai iedzīvotājiem palīdzētu sagatavot kvalitatīvus pieteikumus, paredzēts izveidot informatīvus materiālus ar padomiem (piemēram, kā ierīkot dīķi vai putnu būrīti, kur iegādāties pļavu sēklas u.c.); rīkot praktisku semināru ar ekspertu konsultācijām, kā arī interesentiem būs iespēja uzaicināt ekspertu uz savu dārzu, lai saņemtu individuālus ieteikumus.

Papildu informācija par Rīgas bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu pieejama Rīgas ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Bioloģiskā daudzveidība Rīgā”.

Konkursa norisi koordinēs Rīgas Pilsētas attīstības departaments, savukārt lēmumus par finansējuma piešķiršanu pieņems īpaši izveidota komisija. Kopējais pieejamais atbalsta apjoms ir 33 000 eiro, un tas pilnībā tiks finansēts no Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību (urbanLIFEcircles)” līdzekļiem.

Saistošo noteikumu projekts “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai Rīgas pilsētas teritorijā” pieejams pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. sadaļā “Saistošo noteikumi projekti” – ŠEIT.

 

Rīgas dome 21. maijā apstiprinājusi Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025. – 2028. gadam. Pamatnostādnes nosaka kultūras nozares attīstības redzējumu, kultūrpolitikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus noteiktajā periodā Rīgā.

“Paldies visiem, kuri iesaistījās Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādņu tapšanā – ekspertiem, kultūras profesionāļiem, iestādēm, kultūrvietām, NVO pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri ar saviem priekšlikumiem un idejām palīdzēja veidot šo kultūras jomas plānošanas dokumentu. Pamatnostādnes tagad ir apstiprinātas, un tās kalpos kā būtisks ceļvedis turpmākajiem gadiem – skaidri nosakot virzienus, kā attīstīt Rīgas kultūras dzīvi gan apkaimēs, gan starptautiskā mērogā. Novēlu mums visiem – pašvaldībai, kultūras nozarei un sabiedrībai – strādāt plecu pie pleca, lai īstenotu šo kopīgo mērķi: daudzveidīgas, autentiskas un starptautiski konkurētspējīgas kultūrvides veidošanu Rīgā, veicinot kultūras pieejamību un piekļūstamību dažādām sabiedrības grupām,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts Rīgas pašvaldības kultūras nozares attīstības redzējums, mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi, īstermiņa prioritāri veicamie pasākumi, kā arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika organizētas darba grupas sanāksmes, konsultācijas, intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora kultūras institūcijām un dažādu jomu kultūras nozares ekspertiem, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu un sabiedrības mērķa grupu viedokli par iespējamajiem kultūras nozares attīstības scenārijiem Rīgas pilsētā. Sadarbībā ar Rīgas apkaimju centru un Pilsētas attīstības departamentu datu publicēšanas portālā GEO RĪGA tika veikta iedzīvotāju aptauja un Kultūrvietu kartēšana .

Pamatnostādņu 1. redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2025. gada 6. februāra līdz 7. martam. Apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus, Pamatnostādnes tika pilnveidotas atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem. Pamatnostādņu mērķis, rīcības virzieni un uzdevumi aktuālajam plānošanas termiņam noteikti, ņemot vērā, ka Rīgai būtiska ir gan starptautiskā atpazīstamība, gan nacionālo un vietējo kultūras telpu veidojoši procesi, kas saliedē sabiedrību un atbalsta kultūras radīšanu.