Arhīvs birkai: Pilsētvide

Trešdien, 21. jūnijā, Grīziņkalna parkā pie bērnu rotaļu laukumiem atklāts pirmais no šā gada jaunajiem pilsētas brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes punktiem jeb tā dēvētajiem brīvkrāniem. Jau tuvākajās dienās iedzīvotāju lietošanai tiks atvērtas arī jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas Brasas skvērā, pie Vecāķu pludmales Kāpu prospekta un Pludmales ielu stūrī un pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos, Andreja Saharova ielā.

Plānots, ka jūlijā tiks atklāti vēl seši brīvkrāni:
• Ziemeļblāzmas parkā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Ķengaraga promenādē;
• Zemitāna laukumā;
• pie pludmales takas Daugavgrīvā;
• Imantas vidusskolas sporta laukumā.
Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus. Savukārt SIA “Rīgas ūdens” plāno vēl šomēnes atjaunot vēsturiskā ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību. Pavisam nesen ierīkots brīvkrāns arī Dailes teātra skvērā.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādējādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs. Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums svarīgas ir arī strūklakas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā, kad tika atklāti jauni brīvkrāni:
• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Ziedoņdārzā;
• Dzegužkalna parkā;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
• Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā;
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Joprojām turpina darboties arī iepriekš uzstādītie brīvkrāni:

  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrānu atrašanās vietas var ērti atrast kartē – https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām.

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties arī kādā no astoņām oficiālajām galvaspilsētas peldvietām, kur pēdējās pārbaudes laikā konstatēta laba peldūdens kvalitāte – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-pilsetas-peldvietas

Tāpat ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs un viesis var veldzēties pie Rīgas strūklakām Vērmanes dārzā, Esplanādē, pie Kongresu nama, skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, Bastejkalnā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā.

Naktī no 13. uz 14. jūniju no pagaidu novietnes pie iebrauktuves Rīgas starptautiskajā autoostā uz pastāvīgo atrašanās vietu Ģenerāļa Radziņa krastmalā tika pārvietots un iestādīts autoostas sarkanais ozols. Pārstādīšanas darbus veica pilnsabiedrība “RBBL” kopā ar uzņēmumu “LABIE KOKI” projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā ietvaros.

“Ozola pārvietošana ir tehniski sarežģīta operācija, kas ilga deviņas stundas. Pārvietojamais koks ar metāla palīgkonstrukcijām sver aptuveni 40 tonnas. Sākumā ozols ar celtni tas tika uzlikts uz treilera, pārvietots 150 metrus pa Maskavas ielu un pēc tam iecelts tā turpmākajā atrašanās vietā. Lai koku varētu pārvietot, uz laiku tika demontēti tramvaja kontakttīkli. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija vajadzība pārstādīt koku ar zaļu lapotni. Lai ozols iejustos jaunajā vietā, arī turpmākos trīs gadus tam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība,”

skaidro “LABIE KOKI” vadītājs, koku eksperts Edgars Neilands.

“Lai ozola pārvietošana naktī plānotajā laika posmā noritētu bez sarežģījumiem, būvnieki, sadarbībā ar vairākiem atbildīgajiem pilsētas dienestiem, jau 5. jūnijā uzsāka sagatavošanās darbus. Tika atbrīvots koka pārvietošanas koridors – pārlikti tramvaju kontakttīkli, nolīmeņoti vai noņemti traucējošie balsti, pazeminātas atsevišķas apakšzemes komunikācijas. Tas bija daudzu dienestu, uzņēmumu kopdarbs, izvērtējot visus iespējamos traucējošos faktorus un riskus ozola pārvietošanas ceļā,”

skaidro pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs Armands Vēveris.

Kā noritēja sarkanā ozola pārstādīšana video pieejams šeit: https://failiem.lv/u/j434mgvfa

Rīgas autoostas sarkanais ozols ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks, kas tika iestādīts 1964. gadā, kad tika būvēta autoosta. Ozols pilnveido ainavu Rīgas vēsturiskajā centrā, autoostas kontekstā tam ir svarīga emocionāla un vēsturiska vērtība. “Rail Baltica” izbūves dēļ 2020. gada janvārī koks tika pārvietots uz pagaidu atrašanās vietu. Šajā laikā par koku gādāja Rīgas autoostas komanda, kas nodrošināja regulāru koka laistīšanu.

Jau iepriekš ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā laikā no 20. marta līdz 31. maijam saņemti 48 ideju pieteikumi. Pērn iedzīvotāji iesniedza 36 idejas, bet līdz šim lielākais pieteikumu skaits – 42 – tika saņemti 2021. gadā.

Šogad aktīvāk savas idejas iesnieguši individuāli rīdzinieki. No fiziskām personām saņemti kopā 26 iesniegumi, savukārt no juridiskām personām 22 pieteikumi.

Iedzīvotāji idejas pieteikuši 32 no 58 Rīgas apkaimēm. Visaktīvāk savas ieceres apkaimju attīstībai konkursā iesnieguši Daugavas labā krasta iedzīvotāji, kuri kopā iesūtījuši 33 pieteikumus. No Purvciema, Maskavas forštates, Juglas, Centra un Brasas saņemti trīs pieteikumi no katras apkaimes. Tāpat divus pieteikumus no katras apkaimes iesnieguši Sarkandaugavas, Jaunciema, Āgenskalna, Imantas, Iļģuciema un Grīziņkalna iedzīvotāji.

Arī šogad iedzīvotāji un apkaimju biedrības savos ideju pieteikumos īpašu uzmanību pievērsuši rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Šogad iesniegtas vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Tāpat vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.

Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās.

Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot oktobrī.

Kopš 2021. gada savas idejas konkursam var iesniegt ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī fiziskas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu. Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 70 000 eiro.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 projekta pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 iedzīvotāji, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.

Šogad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir piesaistījis vēsturiski lielāko finansējumu no ārējiem avotiem, kas dod iespēju Rīgā izmēģināt un nākotnē ieviest inovatīvus risinājumus, kas uzlabos pilsētvides kvalitāti un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.

Šogad uzsākts darbs pie vairākiem zaļās infrastruktūras attīstības projektiem Rīgā:

  • LIFE LATESTadapt projektā Tērbatas iela tuvāko piecu gadu laikā sekos pasaules metropoļu piemēram un veidos vairākas apzaļumotas zonas, tostarp zaļās sienas, zaļos jumtus un lietusdārzu, lai karstajās vasaras dienās iedzīvotāji varētu atveldzēties un Rīgas centrs labāk pielāgotos klimata pārmaiņām;
  • LIFE projektā urbanLIFEcircles plānota zālāju biotopu atjaunošana Jaunciema dabas liegumā, kā arī plašas aktivitātes Lucavsalā, veidojot publiskos augļu un ogu dārzus, kur demonstrēt klimata pārmaiņas, kā arī ar dažādām aktivitātēm atbalstīt mazdārziņu entuziastus;
  • Paralēli notiek darbs pie Mustbe projekta, kur tiks rasti risinājumi inovatīvai lietusūdens attīrīšanai un tā novadīšanai Daugavā, kā arī otrreizējai izmantošanai. Satsdisfaction projektā plānots izmantot satelītdatus pilsētvides kvalitātes un izmaiņu uzraudzībai.

Uzsākti arī vairāki projekti, kuros plānots uzlabot esošo infrastruktūru.

  • Vairākos no projektiem paredzēts veikt uzlabojumus Rīgas centrā, gan optimizējot piegādes transportu vēsturiskajā centrā (Horizon Unchain), gan arī citos projektos attīstot un labiekārtojot gājēju infrastruktūru.
  • Projekta Natura 2000 ietvaros paredzēts pārbūvēt dabas parka “Piejūra” Rīgas pašvaldības teritoriju Buļļu un Daugavgrīvas apkaimēs, tostarp veikt ceļa seguma izbūves darbus, un veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēs. Projekta ietvaros plānotas darbības saskaņā ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu 2020.-2031.gadam un ir vērstas uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” mērķa sasniegšanu – mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu, epidemioloģiski drošu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.

RD PAD strādā arī pie vairākiem sadarbības projektiem sabiedrības līdzdalības uzlabošanā, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem lemt kā veidot vidi sev apkārt. Projektā Desire mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tiks iesaistītas sociālās mājas Ziepju ielā 11 un tās apkārtnes zaļās renovācijas plānošanā, bet projektā Impetus tiks izveidots atbalsta mehānisms, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām atrasts pastāvīgs pielietojums. Projektā Liveability pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem meklēs risinājumus kā veicināt dzīvotspējīgākas pilsētas attīstību, balstoties uz vietējās kopienas vajadzībām.

Rīgas dome nolēmusi lūgt nodot pašvaldībai līdz šim valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 26, 28, 28B, jeb Saules dārzu.

Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam lemt par teritoriju nodošanu bez atlīdzības Rīgas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, paredzot Saules dārzā attīstīt atpūtas zonu.

Pārņemot Saules dārzu savā īpašumā un plānojot parka atjaunošanu, veicinās kvalitatīvas pilsētvides veidošanu un publiskās ārtelpas sakārtošanu Mežaparka apkaimē. Tāpat būs iespējams iedzīvotājiem nodrošināt arī jaunu piekļuves vietu Ķīšezeram.

Ja Ministru kabinets lems par teritorijas nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments būs atbildīgs par parka apsaimniekošanu. Teritorijā esošās ēkas varētu tikt izmantotas izglītības funkciju nodrošināšanai. Dome lēma piešķirt 130 000 eiro, lai nodrošinātu teritorijas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un pēc tās – teritorijā esošo koku izpēti un sakopšanu, kā arī citus parka uzturēšanas darbus.

Saules dārzs veidojies 20. gadsimta sākumā ap Grāves muižas kompleksu. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība, un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, un pēc 1. Pasaules kara līdz pat 1930. gadu vidum bija populāra jauniešu pasākumu norises vieta. Pēc 2. Pasaules kara Saules dārzs tika nosaukts par Bērnu parku, un šeit līdz 1960. gadu sākumam atkal notika dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Kopš 1960. gadu vidus parks pamazām zaudējis savu nozīmi, un līdz šim par tā apsaimniekošanu rūpējās VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Īstenojot biedrības “Suns ar misiju” 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Pilsētsuņu laukums”, šogad Lucavsalā taps Pārdaugavā pirmais un Rīgā lielākais suņu treniņu laukums.

Jaunais suņu treniņu laukums atradīsies vietā, kur jau šobrīd suņu saimnieki ved savus mīluļus pastaigāties zālienā. Paredzēts, ka tas būs piemērots suņiem visos vecumos no kucēna līdz pieaugušam sunim.

Laukumu paredzēts dalīt četrās daļās, paredzot atsevišķas zonas kucēniem, maziem suņiem, lieliem suņiem un vienu kopīgo zonu, kur satikties. Biedrība “Suns ar misiju” savā idejas pieteikumā līdzdalības budžeta konkursam sevišķi uzsvērusi, ka laukums kalpos arī kā domubiedru satikšanās un kopienas veidošanas vieta.

Jaunais suņu laukums būs publiski pieejams ikvienam un paredzēts jebkuram suņu saimniekam ikdienas treniņiem ar savu suni. Tāpat šeit kinologiem būtu iespējams vadīt apmācības suņu saimniekiem un arī organizēt dažādus pasākumus un sacensības.

Iežogots suņu laukums Lucavsalā arī nodalīs suņu saimniekus no citiem atpūtniekiem, tādējādi dažādas Lucavsalas apmeklētāju grupas varēs atpūsties viena otrai netraucējot. Turklāt labiekārtotais laukums dos iespējas suņu saimniekiem apmācīt savus mīluļus, tādējādi veidojot drošāku vidi visiem.

Laukuma būvniecība sāksies jūnija beigās, un tas varētu būt pabeigts rudenī. Kopējās jaunā suņu laukuma iekārtošanas izmaksas būs aptuveni 70 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Šogad konkurss notiek jau piekto gadu, iedzīvotāji savas idejas varēja iesniegt līdz 31. maijam.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.

Rīgas dome trešdien, 31.maijā apstiprināja pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību pilsētā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti arī nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai.

Saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, pagaidām ir neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma.

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām tiek atrasts patstāvīgs pielietojums.

  • Projekta mērķis Rīgā tiks sasniegts, pārņemot Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un pagaidu izmantošanas politiku integrēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Tas tik sasniegts pašvaldībai strādājot kopā ar iedzīvotājiem, vietējās kopienas organizācijām, MVU u.c. interesentiem.

PROJEKTA AKTIVITĀTES

Projekta aktivitātes Rīgas pilsētai:

  • Esošo atbalsta instrumentu padziļināta analīze;
  • Labās prakses analīzes metodoloģijas izveide pagaidu izmantošanas kopīgai kartēšanai vietējā līmenī;
  • Ceļa karte jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanas izstrāde;
  • Vietējās konsultatīvās darba grupas izveide;
  • Pieredzes un labās prakses apmaiņa, apmācības un kapacitātes celšana;
  • Komunikācijas aktivitātes un projekta rezultātu izplatīšana.

PROJEKTA PARTNERI

  • Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija, Itālija (National Association of Italian Municipalities Tuscany) (vadošais partneris)
  • Bukarestes-Ilfovas reģionālās attīstības aģentūra, Rumānija (Bucharest-Ilfov Regional Development Agency)
  • Lilles Metropole, Francija (Métropole Européenne de Lille)
  • LAMA kooperatīva sabiedrība – sociālais uzņēmums, Itālija (LAMA Società Cooperativa – Impresa Sociale)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvija
  • Mazovijas reģions, Polija (Mazowieckie Region)
  • Laspalmasa de Grankanārija, Spānija (City of Las Palmas de Gran Canaria)
  • Toskānas reģions, Itālija (Tuscany Region) – Asociētais partneris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 1 526 800 EUR.

Rīgas pilsētai paredzētais budžets 163 300 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 EUR.

IMPETUS projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ

  • 2023.gada 1.marts – 2027.gada 28.februāris

Kontaktinformācija par projektu: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī sācis koku stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs un gada pirmajā pusē ielu apstādījumos plāno iestādīt aptuveni 200 dižstādus, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Papildus tam gada otrajā pusē plānots iestādīti vēl vairākus simti koku, sasniedzot rekordlielu gadā iestādīto koku daudzumu – vairāk nekā 1000.

Gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Maijā noslēgts līgumi ar uzņēmumu “Labie koki”, kas paredz Daugavas labajā krastā iestādīt 98 kokus un 15 krūmus, bet kreisajā krastā – 96 kokus.

Šonedēļ koku stādīšana sākta vienā no dzīvākajām pilsētas satiksmes artērijām – Brīvības gatvē. Tur tiek iestādītas 33 liepas. 24. maijā, ar stādīšanas darbu gaitu un kvalitāti Teikā iepazīstināja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, sniedzot arī palīdzīgu roku iestādīšanā.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Šī gada rekordskaitlis – 1000 – ir tikai iesākums, plānojam turpmāk šo skaitu būtiski palielināt. ”

uzsvēra S. Vancāne.

Mājokļu un vides departaments pērn ielu apstādījumos kopā iestādīja 155 koku dižstādus, kas tika piegādāti no stādu audzētavas Vācijā. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā. Parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Pirmajos gados pēc iestādīšanas lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos gados ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.

Koku kopšana

Kopš ziemas notiek ielu apstādījumu kopšanas darbi, veidojot vainagus un nozāģējot nokaltušos kokus un zarus. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu un vēl citus darbus.

Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgendstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.

Šogad plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā.