Arhīvs birkai: Pilsētvide

Sadzīves atkritumos izmesti bīstamie atkritumi – eļļas, baterijas, spuldzes, zāles, ķimikālijas u.c. – gan piesārņo vidi, gan var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Septembra vidū pie Rigondas gatves 6. nama, atkritumu savākšanas laikā, konstatēts, ka sadzīves atkritumu konteinerā ievietoti nezināmas izcelsmes ķīmiskie atkritumi. Viela sāka izdalīt dūmus, taču atklāta liesma neveidojās. Notikuma vietā nekavējoties tika izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī tika piesaistīta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Divi atkritumu savākšanas mašīnas darbinieki bija saelpojušies dūmus, viņiem tika sniegta medicīniskā palīdzība uz vietas, hospitalizācija nebija nepieciešama.


Bīstamos atkritumus ir aizliegts izmest sadzīves atkritumu konteinerā.


Rīgā bīstamo atkritumu dalītās savākšanas sistēma darbojas jau no 2015. gada. Pašreiz ir izveidoti septiņi specializēti aprīkoti bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti, kurus apkalpo AS “BAO”; viens no tiem atrodas SIA “Getliņi EKO” poligona teritorijā.

Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar publiskajiem bīstamo atkritumu pieņemšanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst nogādāt sašķirotus bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces.

Bīstamos atkritumus pieņem arī SIA “Clean R” šķiroto atkritumu laukuma teritorijā Vietalvas ielā 5.

Bīstamo atkritumu punktos pieņem:

  • eļļas;
  • eļļas filtrus;
  • laku un krāsu atkritumus;
  • dzīvsudraba atkritumus;
  • luminiscētās spuldzes;
  • organiskos šķīdinātājus;
  • neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
  • ķimikālijas;
  • izlietotas baterijas;
  • printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
  • piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

  • pārtikas un dārzu atkritumus;
  • nešķirotos sadzīves atkritumus;
  • sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
  • liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
  • būvniecības atkritumus;
  • loga stiklus un spoguļus;
  • stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
  • riepas;
  • u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgās preces, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c. Pašvaldība atgādina, ka atsevišķi no kopējās nešķiroto atkritumu plūsmas jānodod arī izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces – tās kategoriski aizliegts izmest kopējā sadzīves atkritumu plūsmā.

Baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā.

Tos iespējams nogādāt:

  • uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
  • atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
  • izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
  • Citas vietas: baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās.
  • Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un birojiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.
  • Izlietotās elektroniskās smēķēšanas ierīces var nogādāt veikalos, kas tās tirgo un kuros ir uzstādītas speciālas to nodošanas tvertnes.
  • Publiski pieejamie izlietoto bateriju un elektronikas pieņemšanas punkti apkopoti kartē https://skiroviegli.lv.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Norisināsies projekta RenewALL konference “Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas – kvartālu atjaunošanas pieeja”, kas pulcēs nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgām ēku atjaunošanas iespējām kvartālu līmenī Latvijā.

Konferenci atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, uzsverot galvaspilsētas nozīmi energoefektīvas un klimatneitrālas pilsētvides veidošanā.


Konference norisināsies 23. oktobrī viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā.


Dienas gaitā dalībnieki iepazīsies ar Mājokļu politikas attīstības virzieniem Latvijā (Ekonomikas ministrija), RenewALL projekta rezultātiem un mērķiem, kā arī Rīgas un Valmieras pieredzi kvartālu atjaunošanā. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas un paneļdiskusijas par izaicinājumiem un risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā, īpaši pievēršot vērību vienotai kvartālu attīstībai.

Konferencē un diskusijās piedalīsies pārstāvji no Rīgas enerģētikas aģentūras, Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, Rīgas namu pārvaldnieka, ALPS ainavu darbnīcas, RENESCO, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras novada Attīstības pārvaldes, ALTUM, kā arī Ekonomikas ministrijas. Tiks apspriesti arī finanšu instrumenti un pakalpojumu līgumu modeļi ēku atjaunošanai, tostarp energoefektivitātes pakalpojuma līgumu pieredze.

Konferences noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija un iespēja izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus, kas ļauj vizualizēt atjaunojamo ēku potenciālu.

RenewALL projekts tiek īstenots ar mērķi veicināt vienotu kvartālu atjaunošanu, uzlabot dzīves kvalitāti un energoefektivitāti pilsētvidē, izveidojot dažādus ēku atjaunošanai pieejamos finansēšanas modeļus.

 

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

SIA “Rīgas meži” oktobra otrajā pusē atsāk meža kopšanu un ainavu veidošanu uzņēmuma apsaimniekotajā kultūras un atpūtas parkā Mežaparks. Darbi norisināsies teritorijā starp bijušo slidotavu un Zaļo teātri, sākot no slidotavas puses. Mežizstrāde tiks veikta arī disku golfa parkā, tādēļ aicinām apmeklētājus būt uzmanīgiem un ievērot drošības norādes un pārvietošanās ierobežojumus.

Pirms darbu uzsākšanas “Rīgas meži” tikās ar Mežaparka attīstības biedrību, lai pārrunātu darbu apjomu un secību. Tikšanās laikā uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka meža kopšana Mežaparkā nav ierasta mežizstrāde – šajā teritorijā katrs koks tiek individuāli izvērtēts, rūpīgi izsverot, vai tam ir attīstības potenciāls vai tomēr koks ir nozāģējams. Tāpat uzņēmuma pārstāvji aicināja iedzīvotājus izteikt savu viedokli par konkrēto mežaudzi un tās kopšanu. Iedzīvotāji aicināti sūtīt viedokļus un komentārus uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv

Meža kopšanas darbi Mežaparkā tika uzsākti 2023. gada decembrī, ar pārtraukumiem putnu ligzdošanas laikā. Līdz šim mežizstrāde veikta teritorijā no Janševska prospekta līdz Zaļajam teātrim, kā arī starp Meža prospektu un slidotavu.

Mežaparkā tiek pielietota īpaši saudzīga mežizstrādes pieeja – darbi tiek veikti, izmantojot meža un zemsedzes struktūru saudzējošu tehniku. Pamežs un koki tiek zāģēti tikai ar rokas motorinstrumentiem, savukārt zaru un kokmateriālu izvešana līdz parka celiņiem notiek ar mazgabarīta, rokas vadāmu tehniku jeb “dzelzs zirgu”.

“Mežaparka mežizstrāde ir paraugs ilgtspējīgai un saudzīgai pilsētas mežu apsaimniekošanai. Plānojot meža kopšanu, mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis — regulāri tiekamies ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu aktuālos darbus. Arī šogad aicinām iedzīvotājus uzdot jautājumus un dalīties viedokļos, lai kopīgi pilnveidotu darbu kvalitāti. Mežaparka mežizstrādi kā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas paraugu ir iepazinuši arī citu valstu eksperti, tostarp ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa un mežu sertifikācijas pārstāvji, kuri atzinīgi novērtējuši “Rīgas mežu” pieeju pilsētas mežu pārvaldībā.”

uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis Jānis Ģērmanis

Darbi Mežaparkā tiek organizēti atbilstoši šīs teritorijas lokālplānojumam, uz tā pamata izstrādātajam Meža apsaimniekošanas plānam, kā arī saskaņā ar tieši šim meža masīvam sagatavoto Meža ainavu dizaina plānu. Tas paredz specifiskus, konkrētajai teritorijai atbilstošus darbus, kas uzlabo rekreācijas vērtību, vienlaikus saglabājot dabas daudzveidībai nozīmīgus elementus.

Kopjot mežu, tiek ievēroti atbildīgas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi, ko nosaka “Rīgas mežiem” piešķirtie starptautiskie sertifikāti. Apsaimniekošanā tiek ņemti vērā iedzīvotāju ieteikumi, aptauju rezultāti, kā arī fakts, ka šajā mežā ir Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – veci vai dabiski boreāli meži un mežainas kāpas.

Arī turpmāk “Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Mežaparka meža kopšanas gaitu. Visērtāk sekot līdzi jaunumiem iespējams sociālajos tīklos, īpaši Facebook, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Par plānotajiem darbiem Mežaparka mežā

Mērķis: izkopt mežu, uzlabot atpūtas iespējas, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī radīt neskartas vietas meža dzīvniekiem.

Plānotais ilgums: līdz 2026. gada pavasarim.

Darbu platība: līdz 15 ha.

Galvenie posmi: pameža tīrīšana, koku ciršana, kokmateriālu un zaru izvešana, meža celiņu un stigu sakārtošana.

Krautuvju vietas: īslaicīgi – gar asfaltētajiem celiņiem; ilgtermiņā – bijušās slidotavas teritorijā.

Darbu virziens: no slidotavas vai autostāvvietas Meža prospektā uz Zaļo teātri.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā šonedēļ svinīgi atklāti divi jauni futbola laukumi, kas tapuši starptautiskās programmas FIFA Arena ietvaros. Pirmais no tiem atrodas Rīgas Imantas vidusskolas teritorijā, kur notika arī oficiālā atklāšanas ceremonija, savukārt otrs laukums ierīkots pie Rīgas 92. vidusskolas Pļavniekos.

FIFA Arena ir globāla iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt bērnu un jauniešu futbolu, nodrošinot pieejamu un mūsdienīgu sporta infrastruktūru visā pasaulē. Programmas ietvaros plānots izveidot 1000 šāda veids futbola laukumus visā pasaulē, ievērojot FIFA kvalitātes standartus. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas iesaistījusies šajā projektā, realizējot pirmos pilotlaukumus tieši Rīgā.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās FIFA direktors nacionālo federāciju sadarbības jautājumos Elkhans Mamedovs, Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, kā arī Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga un jaunie futbolisti.

LFF prezidents Vadims Ļašenko uzsvēra šīs iniciatīvas nozīmi:

“Katrs futbola laukums maina apkārtni. Tas rada vietu, kur bērni var attīstīties, būt aktīvi un mācīties sadarboties. Šis ir vēl viens solis tuvāk mērķim, lai futbols būtu pieejams ikvienam bērnam – neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo.”

“Sporta infrastruktūra, īpaši apkaimēs, kur dzīvo tik daudz ģimeņu, ir ļoti svarīga, jo šādi laukumi veido pilsētu, kur bērniem un jauniešiem ir iespēja būt aktīviem, attīstīt savus talantus un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Kad domājam par Latvijas futbola nākotni un runājam arī par nacionālā stadiona attīstību, ir svarīgi atcerēties, ka viss sākas tieši šādos laukumos. Tie ir pamats, uz kura aug jaunie talanti, kuriem ir potenciāls pārstāvēt gan Rīgu, gan Latviju lielākos stadionos. Lai mums būtu, kas spēlē nacionālajā stadionā, ir jābūt vietām, kur trenēties un augt tepat. Liels paldies Latvijas Futbola federācijai un FIFA par sadarbību, kas ļāva šos projektus īstenot,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Savukārt FIFA pārstāvis Elkhans Mamedovs atzīmēja:

“FIFA Arena ir globāla kustība, kas vieno pasauli caur futbolu. Mūsu mērķis ir, lai katrā valstī bērniem būtu droša vieta, kur spēlēt un sapņot. Latvija ar šiem pirmajiem laukumiem demonstrē lielisku piemēru, kā sadarboties starp pašvaldību, federāciju un FIFA.”

“Šis laukums skolēniem nozīmē daudz – tā ir vieta, kur sports kļūs par ikdienas daļu. Bērni ir ļoti lepni, ka tieši viņu skolā ir pirmais šāds FIFA projekts Latvijā,”

piebilda Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga

Projekts īstenots sadarbībā starp FIFA, Latvijas Futbola federāciju un Rīgas pašvaldību. FIFA nodrošināja laukuma aprīkojumu un mākslīgā seguma konstrukciju, savukārt Rīgas pašvaldība bija atbildīga par laukuma pamata sagatavošanu, infrastruktūras izveidi un vietējo darbu koordināciju.

FIFA Arena projekts ir daļa no LFF un Rīgas stratēģiskās attīstības virziena – veidot pieejamu, drošu un mūsdienīgu infrastruktūru bērnu un jauniešu futbolam, sekmēt starpnozaru sadarbību un veicināt jaunās paaudzes interesi par sportu.

Pasākuma noslēgumā tika svinīgi pārgriezta simboliskā lentīte un veikti pirmie sitieni pa jaunā laukuma vārtiem, atklājot jaunu lapaspusi Latvijas bērnu futbola attīstībā.

Vairāk foto – ŠEIT

 

Rīgas enerģētikas aģentūra kopā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un asociāciju “Mājoklis” aicina iedzīvotājus piedalīties vebinārā “Privatizācijas pabeigšana – pārvaldīšanas pārņemšana. Ko tas nozīmē?”, lai uzzinātu, kā sagatavoties pārmaiņām, kas stāsies spēkā pēc 2026. gada 1. janvāra. Pasākumam nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Līdz ar daudzdzīvokļu ēku privatizācijas noslēgumu iedzīvotājiem mainīsies tiesības un pienākumi saistībā ar māju pārvaldīšanu. Vebināra laikā eksperti skaidros, kā praktiski sagatavoties pārvaldīšanas pārņemšanai un kādi ir galvenie soļi, lai to īstenotu. Pasākuma laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus un saņemt atbildes no nozares speciālistiem. Jautājumus aicinām iesūtīt līdz 21. oktobrim, rakstot uz e-pastu info@renove.lv.


Vebinārs norisināsies 22.oktobrī plkst. 11.00, dalība vebinārā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija – ŠEIT.


Pasākumu organizē Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un asociāciju “Mājoklis”.

Informāciju sagatavoja: Mārcis Saulītis, RVPA “Rīgas enerģētikas aģentūra” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs

 

Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā šonedēļ beigs darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī tiek ieziemotas vairāk nekā 40 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.

“Šovasar uzstādījām vēl desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī jau trešo atjaunotajā Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties gan sportotājiem, gan parka apmeklētājiem. Sava brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta beidzot ir arī čiekurkalniešiem, tāpat pēc iedzīvotāju lūguma to uzstādījām Sarkandaugavas kalna parkā un citās vietās. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm un nākamgad plānojam šo darbu turpināt, konsultējoties ar apkaimju biedrībām,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Šogad SIA “Rīgas ūdens” pilsētvidē izbūvējis desmit jaunas brīvpieejas dzeramā ūdens vietas jeb brīvkrānus. Kopumā to skaits galvaspilsētā jau sasniedzis 47.

Lai izvairītos no brīvkrānu iespējamiem bojājumiem demontāžas un pārvietošanas laikā, tos ziemā nevis demontēs, bet gan tikai atslēgs ūdens padevi. Lielāko daļu iepakos arī īpašos pārvalkos.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

Šogad uzstādīto brīvkrānu atrašanās vietas:

  • Sarkandaugavas kalna parks;
  • Gaileņu iela 14 (Jaunciems);
  • Pļavnieku parks (Andreja Saharova iela 35);
  • Fridriha Candera ielā (bērnu rotaļu laukumā);
  • Slimnīcas iela 8b (Bolderāja);
  • Čiekurkalna 4. šķērslīnija 7;
  • Vienības gatve pie Olīvu ielas;
  • Višķu ielas skvērs (Ķengarags);
  • Uzvaras parks (pretī Hermaņa ielai 19);
  • Šmerļa iela (procesā).

Brīvkrānu izveides programmu sāka 2022. gadā. Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu ierīkošana notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un apkaimju biedrībām, vadoties no iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

Strūklakas

Strūklaku sezonu uzņēmums “Rīgas meži” šogad atklāja aprīļa vidū. Tagad strūklakas tiks ieziemotas, līdz ar to strūklaku sezona Rīgā būs ilgusi aptuveni pus gadu.

Strūklaku mazie remonti sezonas laikā tiek veikti regulāri, tā nodrošinot to estētisko un vizuālo iederību pilsētas ainavā, kā arī karstajās vasaras dienās sniedzot iedzīvotājiem tik patīkamo veldzi.

Sezonas laikā strūklakas, kuras atrodas slēgtajos baseinos vai tā saucamie bradājamie baseini, regulāri tīrīja. Tāpat uzņēmuma darbinieki reaģēja arī tādos gadījumos, kad tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka strūklakā vai baseinā ir novērots piesārņojums.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Nākotnē, atbilstoši pieejamajam finansējumam, plānots veikt Kronvalda parkā esošās strūklakas “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklakas atjaunošanu.

Vairāk par Rīgas strūklakāmŠEIT.

 

Nedēļas nogalē ar jautrām rotaļām un spēlēm svinīgi atklāts jauns bērnu rotaļu laukums Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 18B. Projekts īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta programmas atbalstu.

Šis projekts ir lielisks piemērs tam, kā viena cilvēka iniciatīva un entuziasms spēj apvienot apkārtējos iedzīvotājus kopīga mērķa sasniegšanai. Ideju par rotaļu laukuma izveidi līdzdalības budžeta balsojumam iesniedza Mīlgrāvja iedzīvotāja Aija Šauriņa, un to aktīvi atbalstīja apkaimes iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija Lēdurgas ielā 18B iepriekš tika izmantota kā autostāvvieta, taču tagad tā pārtapusi par drošu un pievilcīgu vidi bērnu atpūtai un rotaļām.

Jaunizveidotais laukums ir aprīkots ar apgaismojumu, kas ļauj to izmantot arī vakara stundās. Rotaļu iekārtas veidotas no izturīgas un viegli kopjamas robīnijas koksnes. Kā seguma materiāls izvēlētas smiltis, savukārt dabisku nožogojumu veido iestādītās spirejas — pilsētvidei piemēroti, noturīgi un dekoratīvi krūmi.

Laukumā uzstādītas dažāda veida šūpoles – ar aizsargbarjeru pašiem mazākajiem, lielās šūpoles vecākiem bērniem, līdzsvara un atsperu šūpoles, kā arī šūpoles “Stārķa ligzda”. Papildus tam bērniem pieejama arī rotējošā tīkla piramīda un karuselis.

Projektēšanas un būvniecības darbus veica SIA “Fixman”.

 

Čiekurkalnā atvērts jauns suņu laukums, kas sniedz iespēju mājdzīvniekiem droši un aktīvi pavadīt laiku, brīvi spēlēties un fiziski attīstīties, vienlaikus veicinot kopienas saliedētību.

Jaunais suņu laukums atrodas starp Čiekurkalna 1.līniju un dzelzceļu. Projektu īstenojusi Rīgas pašvaldība Līdzdalības projektu konkursa ietvaros, sadarbojoties un balstoties uz Čiekurkalna attīstības biedrības iniciatīvu, kā arī tās aktīvo iesaisti un līdzdalību projekta gaitā.

Laukums ir piemērots un drošs gan lieliem, gan maziem suņiem — tā teritoriju norobežo cinkots un krāsots žogs 1,70 metru augstumā, lai lielākie suņi nevarētu to viegli pārlēkt. Savukārt vārtu konstrukcija izstrādāta tā, lai tie piekļautos segumam pietiekami cieši, novēršot iespēju mazākiem suņiem izkļūt pa apakšu. Laukuma platība – 935 m² – ir pietiekama, lai nodrošinātu suņiem iespēju brīvi skriet un aktīvi pavadīt laiku.

Lai veicinātu suņu veiklību un koordināciju, sportiskajās treniņu joslās izvietoti trīs horizontāli baļķi, kas piemēroti gan fiziskās sagatavotības uzlabošanai, gan dresūras treniņiem.

Saimnieku ērtībai laukumā ir uzstādīti divi soli ar atzveltni, tīrības uzturēšanai laukumā novietota atkritumu tvertne. Laukums suņiem un to saimniekiem ir pieejams visu diennakti.

Projekts kopumā izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro (bez PVN). Darbus veica SIA “Fixman”.

 

Norisināsies seminārs par Rīgas pašvaldības izsludināto konkursu “Par finanšu atbalsta piešķiršanu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai”. Semināra laikā dalībnieki uzzinās, kā pieteikties konkursam, kādas aktivitātes iespējams īstenot, kā arī saņems praktiskus padomus un ekspertu konsultācijas par dabas daudzveidības veicināšanu un zaļo iniciatīvu īstenošanu savos dārzos. Tas notiks 16. oktobrī plkst. 17.30 NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43A.

Semināra apmeklētājiem būs iespēja saņemt arī konsultācijas par konkursa atbalstāmajām aktivitātēm un to īstenošanu praksē. Lai saņemtu finanšu atbalstu, interesentiem jāizvēlas un jāīsteno vismaz viena no obligātajām aktivitātēm, piemēram, dabiskas pļavas izveide ar vietējām augu sugām vismaz 5 m² platībā, nelielas ūdenstilpes izveide (no 3 m²), lietus dārza vai mitrāja ierīkošana vai esošas ūdenstilpes atjaunošana. Papildus tam no aktivitāšu klāsta jāīsteno vismaz trīs citas aktivitātes, piemēram, nektāru bagātu koku un krūmu stādīšana, apputeksnētājiem draudzīgu lakstaugu audzēšana, putnu ligzdošanas būrīšu, kukaiņu mājiņu vai sikspārņu būrīšu izgatavošana un uzstādīšana, kā arī kompostēšanas vietas izveide un uzturēšana.

Papildu izpratni par veicamajām aktivitātēm sniegs dažādi uzskates materiāli, tai skaitā praktisks ceļvedis, kurā aprakstīts, kā īstenot dažādas iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai savā īpašumā un kādus noderīgus informācijas avotus izmantot aktivitāšu īstenošanai.

Pieteikšanās konkursam līdz 3. novembrim

Konkursā aicinātas piedalīties pilngadīgas fiziskas personas, kuras savā privātajā īpašumā vai valdījumā Rīgas administratīvajā teritorijā uztur dārzu.

Pretendentiem nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa parādu vai citu neizpildītu finansiālu saistību pret pašvaldību.


Pieteikumus konkursam var iesniegt elektroniski līdz 2025. gada 3. novembra plkst. 23.59 :

  • nosūtot tos uz e-pasta adresi pad@riga.lv
  • vai Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta oficiālo e-adresi
  • Pieteikumi jānoformē atbilstoši konkursa nolikumam, ar kuru iespējams iepazīties Rīgas domes tīmekļvietnē riga.lv sadaļā “Konkursi”.

Konkursa kopējais finansējuma fonds ir 33 000 eiro, ko nodrošina Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību”. Maksimālais atbalsta apmērs vienam dārzam ir 1 500 eiro.

Jāņem vērā, ka informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

Informācijai: Vairāk par bioloģiskās daudzveidības vadlīnijām var uzzināt – ŠEIT.