Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas realizētie projekti “Rail Baltica” integrācijai pilsētas centrā

,

Pērnā gada nogalē, 15 decembrī, ekspluatācijā nodoti Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā, kas realizēti Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā.

✅ Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi:

🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmala;
🟩 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums;
🟩 Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums;
🟩 Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums.

Veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta unikāla gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visa būvdarbu teritorija ir apzaļumota – iestādīts 101 koks un 5362 krūmi, kā arī vairāk kā 17 tūkstoši ziemcietes/graudzāles un sīpoli.

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģenerāļa Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi, tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Lai gan no pašvaldības puses objektu izbūve Rīgas centrā ir noslēgusies, pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi.

 

Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Jau ziņots, ka novembrī noslēdzās Rīgas pašvaldības 2023. gada februārī uzsāktie būvdarbi dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

Projekta realizācija tika finansēta no Kohēzijas fonda finansējuma, pašvaldības līdzfinansējuma un valsts budžeta dotācijas.

 

Rīgas mērs paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai

Trešdien, 10. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

🟩 Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

“Investīcijas ir pilsētas un visas valsts ekonomikas asinsrites obligāta komponente, tādēļ Rīga ārvalstu investoru piesaistei velta īpašu vērību. Rīgai investīciju piesaistē ir visplašākās iespējas – kā ražošanas un pakalpojumu nozarēs, tā pilsētvides attīstīšanā. Vērienīgu pasaules pieredzi guvuša investora interese par vienu no Rīgas prioritāri attīstāmām teritorijām, kāda bez šaubām ir Andrejsala un tās apkaime, ir ļoti apsveicama,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu – savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

pamatojot izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, teica Mohameds Ali Alabbars

Rīgas pašvaldība ar investoru strādās pie tādām pilsētas prioritātēm kā mobilitātes un transporta risinājumi, publiskās ārtelpas un Daugavmalas publiska pieejamība, dzīvojamā fonda paplašināšana, uzņēmējdarbības attīstība, vienlaikus veicinot investora sadarbību ar pašvaldības kapitālsabiedrībām un institūcijām, kā arī popularizējot Rīgu kā galamērķi un piemērotu vietu ārvalstu uzņēmējiem, attīstītājiem un tūristiem.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs aptuveni 57 ha lielo teritoriju plāno attīstīt kā daudzfunkcionālu vidi, paplašinot dzīvojamo fondu ar vairāk nekā 6500 dzīvokļiem, izbūvējot jaunu Rīgas ostas pasažieru termināli, piedāvājot plašas iespējas uzņēmējdarbībai, kultūrai, labiekārtojot publisko ārtelpu un pārbūvējot Daugavas krastmalu par iedzīvotājiem pieejamu promenādi. Plānotos projektus paredzēts realizēt tuvāko 10 – 15 gadu laikā, kopumā Andrejsalas apkaimes teritorijas attīstībā ieguldot vairāk nekā 3 miljardus eiro. Projektus plānots realizēt vairākās kārtās un darbs pie pirmās no tām jau ir sācies.

Andrejsalas apkaimei īpašo nozīmi un vērtību piešķir atrašanās vieta, jo tiešā tuvumā atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs, jūgendstila apbūves rajons un vecpilsēta. Pašvaldība ir noteikusi, ka Andrejsalas apkaimei jāattīstās kā savdabīgai un daudzfunkcionālai darījumu, pakalpojumu, mājokļu un nozīmīgu publisku objektu teritorijai – pilsētas apakšcentram, kas saistīts ar jūras pasažieru transportu, jahtu sportu, rekreāciju un tūrismu, izmantojot šim nolūkam esošo vērtīgo kultūras mantojumu, akvatoriju un krastmalu, tādējādi veicinot vēsturiskā un mūsdienīgā laikmeta mijiedarbību.

🟩 Andrejsalas attīstības plāns un vizualizācijas: https://failiem.lv/u/qtapyny8uj

Par Eagle Hills

Eagle Hills ir Abū Dabī bāzēta privāta nekustamo īpašumu investīciju un attīstības kompānija, kas koncentrējas uz jaunu pilsētas centru attīstību strauji augošajos starptautiskajos tirgos. Koncentrējoties uz liela mēroga nekustamā īpašuma projektu izstrādi, Eagle Hills projektē un attīsta jauktas izmantošanas projektus. Mērķa tirgos rodas iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai veidotu viedus projektus, kas rada nozīmīgu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai. Šobrīd uzņēmums izstrādā projektus AAE, Omānā, Bahreinā, Ēģiptē, Jordānijā, Marokā, Etiopijā, Serbijā, Albānijā un Horvātijā.

Rīgā šogad sāks uzstādīt jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus

, , , , , ,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šogad sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās. Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Šobrīd pašvaldības apsaimniekotajās āra tirdzniecības vietās tirgotājiem pieejami atšķirīgi risinājumi. Dažviet tie ir tikai galdi, citur tie ir galdi ar nojumēm. Tāpat daudzviet esošie galdi un nojumes ir nolietoti. Lai āra tirdzniecības vietas padarītu pievilcīgākas un funkcionālākas, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs izstrādājis jaunus dizaina risinājumus. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

✅ Pašlaik noslēgts līgums par jauno moduļu izgatavošanu, paredzot tam laiku līdz marta vidum. Nojumju uzstādīšanas laiks būs atkarīgs no laikapstākļiem. Kopā trīs gadu laikā paredzēts uzstādīt 64 nojumes.

Tirgotājiem pašvaldības nodeva par viena tirdzniecības moduļa izmantošanu būs tāda pati kā līdz šim par āra tirdzniecības gada lietošanu. Fiziskas personas var tirgot pašu savāktas dabas veltes, piemēram, ogas, sēnes, savvaļas ziedus, nereģistrējot saimniecisko darbību, ja ienākumi gadā nepārsniedz 3000 eiro. Šādā gadījumā maksa par tirdzniecības moduļa izmantošanu ir 2 eiro dienā. Šiem tirgotājiem būs prioritāte, ja vienlaicīgi vienu tirdzniecības vietu vēlēsies izmantot vairāki tirgotāji.

Saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo citu radītus produktus, par tirdzniecības moduļa izmantošanu jāmaksā 10 eiro dienā. Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgo mājas apstākļos paša radītu pārtikas produkciju vai amatnieks tirgo paša izgatavotus amatniecības izstrādājumus, nodeva dienā ir 2 eiro. Tirgotājiem, kas vēlas tirgot pašu audzētus augkopības pārtikas vai nepārtikas produktus, jāmaksā 4 eiro dienā. Savukārt tirgotājiem, kas vēlas pārdot pašu ražotus biškopības produktus maksa ir 6 eiro dienā.

Lai varētu izmantot pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai un jāsamaksā pašvaldības nodeva.

✅ Vairāk informācijas par ielu tirdzniecības atļauju pieteikšanu riga.lv.

BeforeAfter

 

Projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūve nodota ekspluatācijā

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā 35 būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Līdz ar būvdarbu noslēgšanu neiztrūkstoša bija arī atvērto durvju diena aizvadītā gada 28. septembrī, kas saulainās un siltās dienas izskaņā pulcēja viesus, lai iepazīstinātu viņus ar jauno projektu.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka šarmē ar mūsdienīgo arhitektūru, košo fasādes krāsu un vienlaicīgi tā lieliski iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība – radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem – estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Projektu īpašu padara tas, ka seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Pēdējos gados Āgenskalns piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas rezultējies vērienīgā vēsturiskās arhitektūras atjaunošanā, jaunu un modernu dzīvojamo ēku būvniecībā. Šī apkaime kļuvusi par ļoti pieprasītu mājvietas izvēli, par ko liecina fakts, ka no jaunbūves 10 dzīvokļiem pārdoti ir gandrīz visi – iegādei pieejams vēl tikai viens trīsistabu dzīvoklis.

“Esam gandarīti par paveikto – par to, ka Āgenskalns un Rīga ieguvusi vēl vienu ilgtspējīgu dzīvojamo kvartālu ar patīkamu vidi tā iedzīvotājiem. Šajā kvartālā savijas Āgenskalna vēsturisko, rūpīgi atjaunoto koka ēku šarms ar modernu arhitektūru, tehniski pārdomātiem risinājumiem, labiekārtotu pagalmu un sajūtām, kas atgādina mazpilsētas dzīves šarmu.”

tā komentē “IMMOSTATE” valdes priekšsēdētājs un projekta koncepcijas autors Vestards Rozenbergs

Projekta koncepcijas autors ir nekustamo īpašumu uzņēmuma “IMMOSTATE” vadītājs Vestards Rozenbergs, arhitekti “Diānas Zalānes projektu birojs”. Projekta attīstītājs ir SIA “Melnsila kvartāls III” un būvdarbu veicējs SIA “Kaims” vadītājs Kaspars Leimanis. Projekta pārdošanu īsteno SIA “I.C.E. Consulting” zīmols “Residence.lv”.

Informāciju sagatavoja:
Anda Igaune
IMMOSTATE mārketinga vadītāja
marketings@immostate.lv

1234

 

 

 

Rīdziniekiem pieejami tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti

Lai veidotu sakoptāku pilsētvidi, pasargātu atkritumu konteinerus no nokrišņu ietekmes un nepiederošu personu piekļuves, Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis tipveida atkritumu konteineru novietņu projektus. Tos rīdzinieki var izmantot, lai uzlabotu un sakoptu vidi savā dzīvesvietā, kā arī ietaupītu laiku un līdzekļus, kas nepieciešami šādu projektu sagatavošanai.

✅ Tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti pieejami Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

✅ Gatavos projektus var izmantot ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, lai saskaņotu, izgatavotu un uzstādītu jaunu segtu atkritumu konteineru novietni pie savas dzīvojamās mājas vai uzlabotu esošo.

Iedzīvotājiem pieejami vairāku izmēru, krāsu un komplektācijas atkritumu konteineru novietņu projekti, kas piemēroti dažādas ietilpības konteineru izvietošanai. Nojumēm ir vienkārša metāla rāmja konstrukcija ar koka dēļu aizpildījumu un metāla lokšņu jumts, pieejami modeļi ar slēdzamiem vārtiem un bez tiem. Nojumēm izstrādāti trīs krāsojuma varianti — gaiši pelēks, tumši pelēks un gaiši brūns, kas laika gaitā tiks papildināti. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties ražotāju, kurš izgatavos un uzstādīs nojumi, izmantojot pašvaldības sagatavotos rasējumus.

Papildus rasējumiem izveidota arī pamācība atkritumu konteineru novietnes projekta saskaņošanai, skaidrojošā apraksta sagatave, ko būvniecības ierosinātājam aizpildīt un iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī ilustrētas vadlīnijas novietnes izvietošanai zemesgabalā.

Izstrādātajām vadlīnijām un dizainam ir ieteikuma raksturs. Ja iedzīvotāji izvēlēsies izvietot atkritumu novietni ar citu dizainu, tad pašiem jārūpējas par projekta izstrādi.

Izsludina starptautisku Lielo kapu memoriāla vērtību saglabāšanas un attīstīšanas metu konkursu

Rīgas pašvaldība izsludinājusi starptautisku arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

“Lielie kapi ir un būs kapi, kā arī tie ir un būs parks. Ņemot vērā apglabātās personības, tie vēl papildus var zināmā veidā būt muzejs. Daudziem rīdziniekiem senči guļ Lielajos kapos. Ņemot visu šo kopā, Lielo kapu attīstība jeb sakārtošana ir ļoti grūta tēma, un ar metu konkursu mēs ceram saņemt radošus, cieņpilnus atrisinājumus,”

skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels.

“Rīgas Lielie kapi, šī godājamā nekropole, mirušo piemiņas, mākslas un zaļās dabas izcilais kopums, ir viens no padomju režīma daudzajiem upuriem. Vieta, kur mieru bija cerējušas atrast daudzas rīdzinieku paaudzes, bijusi pakļauta ilgstošai demolēšanai, kapavietu un pieminekļu iznīcināšanai. Dažādie senākie centieni Lielos kapus savest kārtībā ir bijuši epizodiski, nekoordinēti, nespējīgi apturēt bojāeju un sākt vispusīgu atjaunošanu. Ir nepieciešams vispusīgs, komplekss un zinātniski pamatots priekštats par Lielo kapu stāvokli un to tālāko likteni ilgstošam laika periodam. Konkursam ir jāsniedz šāds vērtējums un jādod koncepcija un priekšlikumi, kas ietvertu konkrētos pasākumus kapavietu, pieminekļu, kapliču un zaļo stādījumu kopšanai un restaurācijai”

norāda Rundāles pilsmuzeja veidotājs un dibinātājs, konkursa sabiedriskais eksperts Imants Lancmanis.

“Lielie kapi ir mūsu lielais kopējais darbs. Pēdējo gadu laikā esam gājuši uz priekšu gan ar Lielo kapu izpēti, gan ar veiksmīgām restaurācijām. Rīdzinieki gaida, lai mēs sakārtojam šo īpašo piemiņas, vēstures, kultūras un dabas ainavas vietu visā kopumā. Starptautiskais metu konkurss ir nākamais solis Lielo kapu sakārtošanas un glābšanas virzienā. Mums tas jādara izlēmīgi, bet ar milzīgu pietāti un cieņu,”

uzver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 tūkstoši eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

🔵 Meti jāiesniedz līdz 2024. gada 5. aprīļa plkst. 17.00, Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi. Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa objektu 2024. gada 25. janvārī, plkst. 12.00.

Metu konkursa žūrijas sastāvā ir desmit žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitekts, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu.izpildītājs Viesturs Brūzis, ainavu arhitekte, domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta Ainavu arhitekte Arnita Verza, arhitekts, domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Ilze Rukšāne, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Artūrs Lapiņš, “Rīgas meži’ ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, arhitekte, plānotāja un sabiedrības speciāliste no Dānijas Tiina Saby un sertificēta arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne (žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bez balsstiesībām).

Konkursa piesaistīto ekspertu vidū ir arī Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, grāmatas “Rīgas Lielie kapi” autors Juris Millers, Brasas apkaimes biedrības pārstāve Laima Letiņa, uzņēmuma “Labie koki” valdes eksperts Edgars Neilands, domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece un Rīgas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

🔵 Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas

Aizvadīts Rīgas naktsdzīves forums

Pagājušajā nedēļā tika aizvadīts pirmais Rīgas Naktsdzīves forums, kurš tika rīkots ar mērķi iegūt sabiedrības, uzņēmēju un dažādu nozaru ekspertu viedokļus un ieteikumus Rīgas nakts laika politikas izstrādei – kā sabalansēt iedzīvotāju vajadzības un labsajūtu pilsētā ar uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību.

Pasākumā piedalījās ap 70 dalībnieku, tajā skaitā pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvji, uzņēmēji, apkaimju biedrību pārstāvji, kultūras eksperti un pasākumu rīkotāji, skaņas speciālisti, veselības jomas pārstāvji un citi.

“Forums ir turpinājums aizvadīto gadu sarunām un diskusijām. Mums jāveido naktslaika politika Rīgā, kas ietver līdzsvaru starp dažādām interešu grupām. Starp tiem, kas grib mieru, un tiem, kas grib izklaidēties, starp tiem, kas strādā naktī, un tiem, kas nodrošina dažādus pakalpojumus. Līdzīgi kā dienas procesos, tā naktī, iesaistīto ir ļoti daudz un vajadzību ir ļoti daudz. Forumā izskanēja gan nepieciešamība sakārtot sabiedrisko transportu naktī, nodrošināt dažādu pakalpojumu pieejamību arī vakara un nakts stundās, veidot programmas, kas palīdz risināt trokšņu un skaņas izolāciju kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, atbalstīt pētījumus, kas nodrošina datos balstītus pierādījumus. Un šīs ir tikai dažas no iniciatīvām. Esmu pateicīga par forumu un satikšanos, un spēju sarunāties, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus problēmām. Lai mums izdodas Rīgā radīt spilgtu, rezonējošu, ilgtspējīgu un strukturētu vakara un nakts politiku, kas rada mājīgu pilsētu visiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem,”

tā naktsdzīves tēmas pētniece un aktualizētāja Rīgas domē, domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma norisi iezīmēja divas tematiskās daļas:

✅ vietējo un ārvalstu ekspertu prezentācijas
✅ darbs fokusa grupās, kura laikā foruma dalībnieki kopīgi strādāja pie risinājumiem Rīgas nakts laika politikas izveidei.

Fokusa grupu dalībniekiem bija jāatrod atbildes uz vairākiem naktsdzīvei svarīgiem jautājumiem, proti, kā pamudināt rīdziniekus iziet ārpus mājas pēc plkst. 18.00, kādas ir potenciālo naktsdzīves teritoriju iespējas un riski, un kā panākt līdzsvaru starp miegu, mieru un naktsdzīvi.

Visas darba grupas bija vienisprātis, ka Rīgai ir akūti nepieciešams normatīvais regulējums pašvaldības vai valsts līmenī, kurš noteiktu skaidrus darbības kritērijus naktsdzīves jomas uzņēmējiem, datos un pētījumos balstītus risinājumus rekreācijas trokšņa ietekmes mazināšanai, sniegtu informāciju un atbalstu iedzīvotājiem, kā arī iezīmētu kopēju ietvaru Rīgas nakts laika ekonomikas attīstībai. Dalībnieki uzsvēra, ka politikas izstrādes procesam ir jābūt caurspīdīgam un iekļaujošam: pašvaldības regulējumam būtu jāņem vēra visu iesaistīto pušu viedokļi, proti, tam būtu jāsabalansē, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses.

Tāpat, atsaucoties uz citu Eiropas pilsētu pieredzi, tika rosināts pašvaldībā veidot nakts laika pārvaldības struktūru, kas būtu atbildīga par Rīgas nakts laika ekonomikas attīstību, normatīvā regulējuma ieviešanu, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu integrēšanu pašvaldības politikā un visu naktsdzīves dalībnieku labbūtības veicināšanu.

Kā citus potenciālus risinājumus foruma dalībnieki atzīmēja sabiedriskā transporta darbības pilnveidošanu nakts stundās, finansiālu atbalstu naktsdzīves vietu skaņas izolācijas pilnveidošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai centra ielu pirmajos stāvos, nepieciešamību pēc aktīvākas un daudzveidīgākas kultūras pasākumu programmas pilsētas centrā un apkaimēs.

Rīgas pašvaldība tika aicināta rīkoties ātri un drosmīgi, izstrādājot un ieviešot naktsdzīves normatīvo regulējumu un realizējot ātrus, uz nakts laika ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labsajūtas uzlabošanu vērstus risinājumus.

Pasākuma dalībnieki arī uzsvēra šāda veida diskusiju nozīmīgumu un nepieciešamību, un lielākā daļa pozitīvi novērtēja aizvadīto Naktsdzīves forumu kā būtisku pirmo soli Rīgas nakts politikas attīstībā. Tika rosināts rīkot formālas diskusijas nakts laika problēmjautājumu risināšanai, iesaistot plašāku valsts un pašvaldības speciālistu loku. Foruma laikā saņemtos ieteikumus, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos Nakts laika politikas dokumentu izstrādē.

Rīgas Naktsdzīves Forumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar pilsētplānošanas uzņēmumu SIA “Grupa93”. Pasākuma kopējās izmaksas bija 4096 eiro.

 

Rīgas filharmonijas starptautiskajā arhitektūras metu konkursā uzvaru gūst mets “Baltic Shine”

Rīgas filharmonijas metu konkursā pirmo vietu iegūst mets ar devīzi BALTIC SHINE, tā autori ir personu apvienība SIA “MARK arhitekti”, SIA “LABIE KOKI projekti” un “Mailītis A.I.I.M.”, kas saņem arī 30 000 eiro lielu balvu.

Trešā vieta un 15 000 eiro piešķirta metam ar devīzi TAKE FIVE, kura autori ir personu apvienība SIA “Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele”, SIA “ALPS ainavu darbnīca”, KAHLE ACOUSTICS SRL, Studio GERTNERS, SIA “ARENSO”, SIA “Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs”, SIA “IE.LA inženieri” un AKUKON OY.

Veicināšanas balvas 7 500 eiro apmērā piešķirtas darbiem ar devīzēm RIG199006504 un EKADEFT13. Darba ar devīzi RIG199006504 autori ir personu apvienība “MANUELLE GAUTRAND ARCHITECTURE” (Francija), SIA “Sudraba arhitektūra”, SIA “Landshape”, Marchall Day Acoustics (Francija), The Space factory, IG Kurbads, SIA “Uppe”, SIA “O3FM” un SIA “Citrus solutions”. Otra veicināšanas balva 7 500 eiro apmērā piešķirta darbam ar devīzi EKADEFT13 – “Efrat Kowalsky Architects” (Izraēla) sadarbībā ar “DEFT architects” (Spānija).

Papildu atlīdzības apmērs katram no sešiem otrās konkursa kārtas dalībniekiem par dalību konkursa otrajā kārtā ir 30 000 eiro.

“Reti kura celtne Latvijā ir tik gaidīta kā Rīgas filharmonija. Šodien, atklājot un atzīmējot konkursa rezultātus, mēs varam būt gandarīti gan par daudziem spēcīgiem pieteikumiem, gan par to, ka filharmonijas tālākais stāsts saistāms ne tikai ar gaidām, bet arī ar radošumu, konkrētību un rezultātiem. Rīgas filharmonija dotu ne tikai daiļrades un izaugsmes iespējas mūsu mūziķiem, tā ir iespēja papildināt Rīgas pilsētvidi un ieviest praksē Jaunās Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtības, lai filharmonijas telpas droši kalpotu gan mūsu, gan nākamo paaudžu vajadzībām. Sirsnīgi pateicos visiem, kuri piedalījās šajā metu konkursā, gan kā dalībnieki, gan kā žūrija. Kultūras ministrija sekos līdzi projektēšanas darbiem, lai filharmonijas stāsts turpinātu attīstīties,”

norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Mūzikai un arhitektūrai ir ļoti daudz kopīga – un pirmām kārtām jau komandas kopdarbs. Orķestrim kā komandai uz skatuves, arhitektiem un to piesaistīto visu jomu ekspertiem kā komandai pie Rīgas filharmonijas metu izstrādes. Arī Kultūras ministrijas un Rīgas domes ierēdņiem ir un būs jāstrādā saliedētā komandā, lai virzītu projektu tā nākamajos soļos – sarunu procedūrā ar metu konkursa uzvarētāju, valsts apmaksāta būvprojekta izstrādē, līguma slēgšanā un arī papildu finansējuma rašanā Ministru kabinetā. Saku lielu paldies par līdzšinējo veikumu metu konkursa žūrijas komisijai, Rīgas domei, Latvijas Arhitektu savienībai un kolēģiem ministrijā,”

akcentēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Rīgas filharmonija būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas objektiem, kas sekmēs gan mūsu mūzikas starptautisko prestižu, gan Rīgas pilsētas un valsts atpazīstamību, tā būs vieta, kur satiksies Pasaules mūzikas zvaigznes un varēs vest ikvienu mūzikas baudītāju uz Latviju. Filharmonija atspoguļos mūzikas pērles un talantīgo jaunrades spēku, vienlaikus nesīs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu pilsētas un valsts ekonomikai, tūrismam un pašiem iedzīvotājiem. Esam pārliecināti, ka kopā mēs spēsim radīt vietu, kas veicinās kultūras attīstību. Pateicos visiem iesaistītajiem par šī konkursa sagatavošanu un konkursa dalībniekiem par iesniegto metu piedāvājumu. Rīgas filharmonija savā īstenošanas ceļā ir tikusi tik tālu kā nekad. Projekts ir uzlikts uz sliedēm un tālākais ceļš ir tikai uz priekšu līdz tas sasniegs savu galamērķi. Rīgas pašvaldība ar lepnumu īstenos un uzbūvēs Rīgas filharmoniju ar valsts atbalstu. Ne velti filharmonija nesīs Rīgas vārdu un atradīsies Rīgā.”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks

“Domāju, ka šodien vispriecīgākie ir LNSO mūziķi, jo viņi uzzina un ierauga, kāda būs viņu jaunā mājvieta – koncertzāle ar izcilu akustiku, kurā spēlējot, attīstīt un pilnveidot māksliniecisko sniegumu arvien augstākā kvalitātē. Šis ir Marisa Jansona astoņdesmitās jubilejas gads, kuru tikko atzīmējām ar viņa piemiņai veltītu koncertu. Mēs visi zinām, ka viens no Maestro Jansona sapņiem bija ieraudzīt Rīgā jaunu, izcilu koncertzāli, tādēļ uzskatu to par laimīgu likumsakarību, ka Rīgas koncertzāles ceļš sākas tieši tagad un novēlu tai veiksmīgu un ātru ceļu, lai visā drīzumā LNSO varētu aicināt klausītājus uz Rīgas filharmonijas atklāšanas koncertu!”

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas domes Īpašuma departaments pārbaudīs 2. kārtas metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

✅ Konkursa 2. kārtas meti būs apskatāmi līdz 15. janvārim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4. stāvā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

✅ Metu konkursa mērķis bija iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju. Kopumā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un 6 no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai.

Maksimālā līguma summa, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no valsts budžeta līdzekļiem un Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir nedaudz virs 3,5 miljoniem eiro.

Sāks Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi

,

Šonedēļ uzsāksies viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi. Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

“Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve ir viens no lielākajiem projektiem, lai attīstītu un pilnvērtīgi izmantotu funkcionāli daudzveidīgo Mūkusalas teritoriju, kas šobrīd strauji attīstās. Ieguvēji pēc projekta realizācijas būs Mūkusalas un Torņkalna apkaimes, jo tiks labiekārtota vide, izveidots turpinājums veloceļam “Centrs – Ziepniekkalns”, un cilvēki no tuvākās apkaimes varēs ātri un ērti nokļūt labiekārtotā Daugavas krasta promenādē. Tāpat teritorijas apkārtnē tiek plānoti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti, kas nākotnē vēl jo vairāk palielinās Mūkusalas teritorijas nozīmi Rīgas pilsētas kontekstā,”

projekta nozīmīgumu uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pirmais un sarežģītākais būvdarbu posms – krastmalas nostiprināšana

Projekta teritorija ir Mūkusalas ielas krastmala 2,3 km garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi jeb Mūkusalas apļa līdz Akmens tiltam. Ņemot vērā, ka Mūkusalas promenādes izbūve iespējama tikai pēc krasta aizsargkonstrukciju pārbūves, decembrī tiks uzsākts nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms – krastmalas nostiprināšana, jo būvdarbi jāveic gan uz sauszemes, gan ūdens daļā. Viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic, ir esošo margu demontāža. Tās nogādās būvnieka novietnē padomju simbolikas noņemšanai, savukārt to margu daļu, ko plānots saglabāt, atjaunos. Krasta aizsargkonstrukcijā ūdens ir atstājis izskalojumus un dažāda veida bojājumus, tādēļ būvdarbu laikā paredzēts stiprināt promenādes pamatus, atjaunot hidrobūves konstrukcijas, stiprinājumus, margas un citus elementus. Projekta ietvaros plānots izbūvēt jaunu rievsienu posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, tā pasargājot krastmalu no ūdens izskalojumiem. Paralēli tiks veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma, pārbūve.

Mūkusalas ielas krastmala izbūvēta pirms 62 gadiem un ir kritiskā stāvoklī

Lai gan Mūkusalas ielas krastmalas teritorija ir vieta ar skaistu skatu uz Daugavu, līdz šim tās potenciāls nav izmantots un tā nav kļuvusi par iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu. Mūkusalas ielas krastmala ir fiziski un morāli novecojusi, to šķērso novecojis gājēju ceļš ar bojātu segumu, bez jebkādiem labiekārtojuma elementiem. Teritorija ir vienmuļa, rīdzinieki tur neuzturas un šķērso krastmalu tikai pārvietojoties. Krastmalu norobežo aptuveni 60 gadus vecas margas ar elementiem, kuros attēloti padomju laika simboli. Krastmalas stiprinājumi izbūvēti 1961. gadā un, veicot ekspertīzi, tika secināts, ka to kopējais nolietojums ir vidēji 70%. Tie ir sliktā un pat kritiskā stāvoklī, kas tuvāko gadu laikā var izraisīt bīstamus krastmalas bojājumus un iegruvumus.

Tiks izbūvēta mūsdienīga promenāde ar pontoniem ūdenī, skatu laukumu, labiekārtotu un pieejamu vidi

Būvdarbu laikā paredzēts veikt pandusu, ūdenī peldošu pontonu un skatu laukuma izbūvi Daugavā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ūdenstilpnei un iespēju īslaicīgi novietot kuģošanas līdzekļus – laivas. Kopumā paredzēts izbūvēt pontonus 3 vietās. Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas plānots izbūvēt 1950 m2 lielu dzelzsbetona skatu laukumu, kur iedzīvotāji un tūristi varēs atpūsties un baudīt skatu uz Vecrīgu. Pontoni būs pieejami iedzīvotājiem visos gadalaikos. Mūkusalas promenādes zaļajā zonā izveidos pilnvērtīgu gājēju un veloinfrastruktūru ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām. Visā promenādes garumā paredzēts izbūvēt energoefektīvu apgaismojumu, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī diennakts tumšajā laikā. Lai gājējiem būtu ērti nokļūt no Mūkusalas promenādes uz AB dambi, zem Akmens tilta paredzēts papildus izbūvēt jaunu pārejas tiltu gājējiem, kā arī atjaunot esošo gājēju ietvi, padarot ceļu drošāku.

📸 Projekta vizualizācijas skatāmas – ŠEIT

Būvdarbi ceļu satiksmi būtiski neietekmēs

Būvdarbu laikā nav paredzēts ieviest būtiskus satiksmes ierobežojumus, jo lielākā daļa būvdarbu tiks veikti Mūkusalas ielas zaļajā zonā – no brauktuves malas līdz Daugavai. Projekta ietvaros paredzami lokāli satiksmes ierobežojumi, kas var skart brauktuves daļu, piemēram, izbūvējot inženierkomunikāciju pieslēgumu vietas, gājēju pārejas un autobusu pieturvietas, pārbūvējot esošos stāvlaukumus un sakārtojot zaļās zonas, kas atdala Mūkusalas ielas brauktuves kustību virzienus. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka būvdarbu zona tiks norobežota, tādējādi ierobežojot gājēju un velobraucēju kustību.

Projektu realizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Paredzēts, ka Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. novembrim. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai plānotais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro bez PVN un būvdarbus veiks SIA “Tilts”. 85% no izmaksām tiks finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

Rīgas pašvaldība aicina uz lekciju “Vēsturisko ēku siltināšana”

12. decembrī plkst. 17.00 “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12 pašvaldība aicina apmeklēt lekciju “Vēsturisko ēku siltināšana”.

Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga piedāvās risinājumus, kā paaugstināt energoefektivitāti vēsturiskajās ēkās, sniegs ieskatu enerģijas taupīšanas risinājumos, kas piemēroti vēsturiskām un arhitektoniski vērtīgām ēkām.

📌 Reģistrācija lekcijai:

  • zvanot uz tālruni 67037293;
  • rakstot uz e-pasta adresi:  atjauno@riga.lv ;
  • vai aizpildot pieteikuma anketu – ŠEIT

 

🔎 Rīgas pašvaldība oktobrī izsludināja konkursus līdzfinansējuma saņemšanai ēku atjaunošanai un zemesgabalu labiekārtošanai. Konkursu nolikumi, kā arī informācija par iespēju pieteikties konsultācijām par projektu sagatavošanu pieejama mājaslapā www.atjauno/riga.lv. Projektu konkursus administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.