Arhīvs birkai: Sabiedrība

No 5. janvāra Rīgā sāks darboties īsais vienotais pašvaldības tālruņa numurs 1201

No 5. janvāra rīdziniekiem būs pieejams vienkāršots vienotais pašvaldības tālruņa numurs 1201, kas turpmāk nodrošinās operatīvu saziņu gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Numuru būs viegli paturēt atmiņā, jo tas ir tāds pats kā Rīgas dibināšanas gads.

Īsais numurs nodrošina ātru, atpazīstamu un ērtu saziņu. Līdzīga pieeja jau tiek izmantota daudzās lielajās Eiropas pilsētās – Varšavā ir 19115, Kijivā īso numuru sistēma ir plaši attīstīta (1539, 1545, 1547), bet Viļņā darbojas 1664.

Īsajiem numuriem ir būtiska priekšrocība – tos viegli atcerēties, īpaši situācijās, kad mobilā interneta darbība ir traucēta un nav iespējams ātri sameklēt garo numuru.

Numuram 1201 ir arī simboliska nozīme – tas sasaucas ar Rīgas dibināšanas gadu. Tas ļaus rīdziniekiem krīzes brīžos intuitīvi atcerēties, kur zvanīt pēc palīdzības.

Rīgas pašvaldība jau no 1. jūlija ir centralizējusi saziņas sistēmu, apvienojot vairākus līdzšinējos informatīvos tālruņus vienotā bezmaksas numurā 80001201. Tagad šim bezmaksas tālrunim ieviests arī īsais analogs – 1201, kas sāks darboties nākamā gada sākumā. Abus numurus pagaidām varēs izmantot paralēli.

Vienotais pašvaldības tālrunis nodrošina:

 informāciju par pašvaldības pakalpojumiem darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00;

 ziņojumu pieņemšanu par notikumiem pilsētvidē 24/7 režīmā;

 operatora atzvana iespēju.

Tālruņa darbu nodrošina diennakts operators un vairāki operatori darba laikā, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu resursus. Šāda sistēma ļauj pašvaldībai ātrāk koordinēt informāciju un reaģēt krīzes brīžos.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu – “Rīgas satiksmes”, “Rīgas ūdens”, “Rīgas namu pārvaldnieks” u. c. – informatīvie tālruņi pagaidām netiek iekļauti centralizētajā sistēmā.

 

No 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā centrā

No 2026. gada 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā dienestā. Turpmāk atsevišķs pieraksts viņiem tiks slēgts, kā arī vairs nenotiks pieņemšana Eduarda Smiļģa ielā 46.

Klientus, kas piesakās atkārtoti un kuriem nepieciešama ienākumu izvērtēšana:

  • turpmāk pieņems Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centros pēc faktiskās dzīvesvietas.
  • Šajā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pierakstīties vizītei “Booking” sistēmā vai zvanot uz tālruni +37167105048.

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā pirmo reizi:

  • tiek aicināti doties uz savu dzīvesvietai atbilstošo Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centru pie sociālā darbinieka.

Sociālais darbinieks pieņem

  • Pēc iepriekšēja pieraksta:
    • pirmdienās: plkst. 13.00-18.00;
    • ceturtdienās: plkst. 9.00-12.00 un 13.00-16.00.
  • Rindas kārtībā:
    • otrdienās: plkst. 9.00-13.00.

Gan saite reģistrācijai klientiem ar ienākumu izvērtēšanu, gan pieraksts tikai atkārtotām vizītēm, izmantojot QR kodu, atrodams Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Rīgas Sociālais dienests”.

 

Rīgas pašvaldība veidos patvertnes 146 ēkās

Rīgas dome trešdien, 17. decembrī, nolēma piedalīties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā programmā, lai pielāgotu 146 pašvaldības ēkas patvertņu funkcijas nodrošināšanai. Projekta pieteikums tiks iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

Plānots, ka patvertnes tiks izveidotas:

 123 pašvaldības ēkās, kas atrodas Īpašuma departamenta pārraudzībā;

23 pašvaldības īres namos, kas atrodas Mājokļu un vides departamenta pārraudzībā.

Kopā šajās patvertnēs varēs uzturēties vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Izmantojot ERAF finansējumu, plānots izveidot arī divas patvertnes AS “Rīgas siltums” ēkās, par ko lēmums būs jāpieņem uzņēmuma valdei.

“Stājoties amatā, patvertņu izbūvi izvirzīju kā savu prioritāti. Tas ir ļoti nozīmīgs projekts Rīgas iedzīvotājiem un pašvaldībai. Šobrīd patvertnes ir jāpielāgo tādiem apstākļiem, lai tajās iedzīvotāji var patiešām uzturēties, ne tikai tās būtu marķētas. Ar atbildīgo pašvaldību departamentu speciālistiem esam ļoti īsā laikā spējuši izstrādāt tehniskos projektus 148 objektiem, lai iesniegtu ERAF finansējuma saņemšanai. Ar to ir par maz, tāpēc tikpat lielus līdzekļus pašvaldība piešķirs no sava budžeta. Pēc projektu apstiprinājuma un līdzfinansējuma piešķiršanas plānojam 40 % finansējuma izlietot jau 2026. gadā, bet pārējais finansējums patvertņu izbūvei tiks pabeigts 2027.gadā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš

Kopējās projekta provizoriskās izmaksas sasniegs līdz 11 356 000 eiro, no kuriem ERAF finansējums būs līdz 5 685 386 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums – līdz 5 670 614 eiro. Projekta īstenošana paredzēta 2026. – 2027. gadā.

Ēku pielāgošanas darbi patvertņu vajadzībām ietvers obligātos nosacījumus saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rekomendācijām, tostarp:

  • ieejas durvju nomaiņu uz nedegošiem materiāliem;
  • ventilācijas, autonomas elektroapgādes un sanitāro higiēnisko apstākļu nodrošināšanu;
  • mobilās sakaru un uzlādes iespēju ierīkošanu;
  • dzeramā ūdens pieejamības izveidi;
  • informatīvo zīmju un norāžu izvietošanu.

Daudzas telpas tiks pielāgotas duālai izmantošanai, lai tās kalpotu ikdienas vajadzībām, bet būtu gatavas civilās aizsardzības situācijām, piemēram, katastrofām, militāram iebrukumam vai karam.

Plašāka informācija pat patvertņu izveidošanas vadlīnijām, kā arī pašvaldības apsekoto un marķēto patvēruma vietu karte pieejama šeit.

 

Uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par Rīgas pašvaldības darbu

Šogad uzlabojies Rīgas iedzīvotāju vērtējums par galvaspilsētas pašvaldības darbu un novembrī veiktajā aptaujā to pozitīvi vērtēja 44 % rīdzinieku, liecina pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja.

“Rīgas domē mēs katru lēmumu pieņemam, domājot par to, vai un kā tas reāli palīdz rīdziniekiem. Pirmajā vietā vienmēr ir pilsētas iedzīvotāju intereses, viņu ikdiena, drošība un apziņa, ka pilsēta strādā viņu labā. Tāpēc ir patīkami redzēt, ka ieguldītais darbs un rūpes par Rīgu tiek novērtētas un vērtējums uzlabojas. Tajā pašā laikā es labi apzinos, ka mums vēl ir, kur augt. Lai īstenotu patiesas pārmaiņas, ir jāmaina domāšana – jāuzdrošinās darīt labāk, jāatbalsta jaunas idejas un jārada vide, kur iniciatīva tiek gaidīta, nevis sodīta,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Salīdzinājumā ar iepriekš veikto iedzīvotāju aptauju maijā, vērtējuma indekss pieaudzis par 7,3 procentpunktiem.

Lūgti novērtēt domes darbu dažādu pašvaldības funkciju izpildē, visatzinīgāk novembrī respondenti vērtēja ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu (80 %).

Ne mazāk kā puse respondentu pozitīvi vērtēja parku, skvēru, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu, siltumapgādes nodrošināšanu, rūpes par kultūras dzīvi pilsētā, komunālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, pilsētas apgaismojuma nodrošināšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, skolu ēku un bērnudārzu uzturēšanu, veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu un Rīgas domes pārziņā esošās teritorijas labiekārtošanu un tīrības nodrošināšanu.

Aptaujātie Latvijas pilsoņi domes darbu vērtējuši atzinīgāk nekā respondenti bez pilsonības. Respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 65 līdz 75 gadiem, grupa ar augstāko izglītību, tie, kuri ģimenē runā galvenokārt latviešu valodā, aptaujas dalībnieki ar zemiem, vidēji zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Centra un Kurzemes rajonos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā bija snieguši atzinīgus vērtējumus domes darbam. Kritiskāk nekā caurmērā Rīgas domes darbu vērtēja respondenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem, krievvalodīgie, kā arī Vidzemes un Latgales priekšpilsētās dzīvojošie.

Aptauja notika novembrī, tiešajās intervijas respondentu dzīves vietās aptaujājot 801 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam.

Ar visiem sabiedrības domu pētījumiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” decembra numurs

“NVO nama ziņas” decembra numurā uz sarunu aicinājām biedrības “Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Sandru Lasi, lai uzzinātu vairāk par biedrības misiju, galvenajām aktivitātēm un projektu “Topošo un jauno vecāku skola”, kas sniedz praktisku un emocionālu atbalstu ģimenēm vienā no dzīves gaišākajiem posmiem.

“Biedrības nodarbības un satikšanās notiek arī NVO nama telpās, kas kļuvušas par svarīgu satikšanās vietu jaunajiem vecākiem un speciālistiem.
Es gribētu uzsvērt – lūgt atbalstu nav vājuma pazīme, bet gan rūpes par sevi un savu ģimeni. Vecāka ceļš nav jāiet vienatnē, un ir pilnīgi normāli, ka pirmie soļi var būt sarežģīti”.

Sandra Lase

Interviju, informāciju par gaidāmajiem NVO nama semināriem, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet decembra “NVO nama ziņas” numurā!

“NVO nama ziņas” – decembra numurs!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT

 

Rīgā jau sesto gadu apkaimēs iemirdzas Ziemassvētku egles

Jau sesto gadu Rīgā tiek īstenota apkaimju Ziemassvētku egļu iniciatīva, kas veicina kopienu saliedētību un svētku noskaņu pilsētas apkaimēs. Šogad egles uzstādītas 16 Rīgas apkaimēs, savukārt pavasarī vairākās vietās iestādītas arī pastāvīgās egles, kas rotātas jau šogad un paredzētas svētku noformējumam arī turpmākajos gados.

Šogad cirstās egles uzstādītas 16 apkaimēs: Berģos (pirmo reizi), Mežciemā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Brasā, Mežaparkā, Kundziņsalā, Grīziņkalnā, Avotos, Skanstē, Pļavniekos, Dārziņos, Ķengaragā, Dārzciemā, Šampēterī un Buļļos.

Papildus tam pavasarī egles iestādīja sešās apkaimēs – Jaunciemā, Juglā, Rumbulā, Iļģuciemā, Torņakalnā un Bišumuižā (darbus veica Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments).

Lielākā daļa egļu jau ir izrotātas un iemirdzas svētku gaismās, savukārt dažās apkaimēs vēl gaidāmi svinīgi egļu iedegšanas pasākumi.

Septiņām eglēm – Juglā, Brasā, Mežaparkā, Grīziņkalnā, Skanstē, Ķengaragā un Dārzciemā – lampiņas nodrošina Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa, bet pārējās apkaimēs apgaismojumu un rotājumus sarūpējušas pašas biedrības.

Tām apkaimju biedrībām, kas pieteicās eglēm, egļu sagādi nodrošināja SIA “Rīgas meži”, bet Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde gādāja par egļu piegādi, uzstādīšanu, elektroenerģijas pieslēgumu un elektroapgādi egļu eksponēšanas laikā (aptuveni līdz janvāra vidum). Visas izmaksas tiek segtas no Rīgas pašvaldības un SIA “Rīgas meži” budžeta. Procesu koordinē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Vairākās apkaimēs egļu rotāšana kļuvusi par kopienas pasākumu, pulcējot iedzīvotājus uz svētku aktivitātēm un kopīgu darbošanos, stiprinot piederības sajūtu savai apkaimei.

 

Rīgas dome apstiprina grozījumus uzņēmēju atbalsta programmās un parkletu programmas iekļaušanu pirmā stāva atbalsta programmā

Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi vairākās Rīgas pašvaldības uzņēmēju atbalsta programmās, pilnveidojot to saturu, pieteikšanās formu. Vienlaikus pieņemts lēmums par atsevišķas līdzšinējās parkletu līdzfinansējuma programmas slēgšanu un tās integrēšanu atbalsta programmā ēku pirmajos stāvos strādājošajiem komersantiem.

Pilnveidots atbalsts pirmajos stāvos strādājošajiem uzņēmējiem

Apstiprinātie grozījumi paredz līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro ar 90 % intensitāti. Programma papildināta ar jaunām atbalstāmajām aktivitātēm, kas veicina gan pilsētvides kvalitāti, gan uzņēmējdarbības attīstību, tostarp:

  • parkletu ierīkošanu (saskaņā ar pašvaldības katalogu);
  • markīžu uzstādīšanu;
  • vides pieejamības uzlabojumiem ārpus telpām (ieejas, pandusi, kāpnes u.c.);
  • skatlogu dekoratīvo noformēšanu, saglabājot iespēju uz to pretendēt katru gadu.

Izmaiņas atbalstā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā

Rīgas dome apstiprināja arī grozījumus atbalsta programmā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Programma paredz līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro (ar intensitāti 50 % iekštelpās un 75 % ārtelpās). Veiktās izmaiņas padara programmu skaidrāku, elastīgāku un videi draudzīgāku.

Būtiskākās izmaiņas:

  • vienkāršota pieteikšanās procedūra un samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms,;
  • precizēti uzņēmēju apvienību dalības nosacījumi;
  • ieviestas ilgtspējas prasības, tostarp atkārtoti izmantojamu trauku lietošana pasākumos.

Plašāka informācija par atbalsta programmām un pieteikšanās kārtību pieejama Rīgas uzņēmēju atbalsta vietnē – ŠEIT.

 

NVO nama filiālei Imantā – gads!

Decembrī aprit gads kopš NVO nama filiāles atklāšanas Imantā, Slokas ielā 161, k-2, un šajā laikā tā kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu nevalstiskajām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem.

Gada laikā telpās iemājojušas un aktīvi darbojušās 26 nevalstiskās organizācijas, apliecinot filiāles pieprasījumu un nozīmi Rīgas pilsoniskajā vidē.

NVO nams, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, piedāvāja daudzveidīgu programmu ciklā “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei”:

 pasākumā “Mērķi un vīzija: ceļš uz NVO sasniegumiem”, dalībnieki strādāja ar organizāciju vērtībām, mērķu formulēšanu un ilgtermiņa vīzijas veidošanu;

“Mārketinga zināšanas NVO sektoram: praktiskas metodes” NVO pārstāvji guva praktiskus padomus brīvprātīgo un auditoriju piesaistei, kā arī komunikācijas plānošanai;

“Kā veidot iekļaujošus pasākumus jeb būt draudzīgam ikvienam” dalībnieki iepazinās ar iekļaujošas vides pamatprincipiem un praktiskiem risinājumiem pasākumu pieejamības nodrošināšanai;

“Kas vadīs Tavu organizāciju rīt – cieņa vai haoss?!” tika analizēta dažādības vadība un sadarbības izaicinājumi NVO darba vidē;

“Iedzīvini savu balsi: NVO komunikācijas darbnīca” dalībnieki pilnveidoja savas organizācijas komunikācijas stratēģiju un mācījās skaidrāk formulēt vēstījumu dažādām auditorijām.

Papildus tematiskajam ciklam 26. februārī Imantas filiālē notika Starptautiskajai NVO dienai veltīts pasākums “Kā panākt pārmaiņas? NVO un lobēšana”, kurā NVO, pašvaldības un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēja par interešu pārstāvību un pilsoniskās sabiedrības ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.

Savukārt 27. augustā pasākumā “Iepazīsti NVO namu Imantā” interesenti iepazinās ar NVO nama darbību, telpu izmantošanas iespējām un Imantas apkaimes līdzdalības iniciatīvām.

Atskatoties uz pirmo darbības gadu, NVO nama filiāle Imantā apliecina sevi kā atvērtu, pieejamu un saturiski nozīmīgu platformu NVO izaugsmei un sadarbībai. Aicinām nevalstiskās organizācijas arī turpmāk izmantot filiāles piedāvātās iespējas, iesaistīties pasākumos un veidot kopīgus projektus, lai nākamajā gadā turpinātu stiprināt pilsonisko sabiedrību un sadarbību Rīgā.

 

Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.

* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanu – ŠEIT.

 

Rīdzinieku veselība skaitļos un risinājumos – Rīgas veselības profils 2025

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments sagatavojis Rīgas veselības profilu 2025. Tajā apkopota informācija par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un pašvaldības darbu veselības veicināšanas un slimību profilakses jomās.

Pašvaldības veselības aprūpes un veselības veicināšanas un slimību profilakses politika tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. un Rīgas attīstības programmā 2022. – 2027. gadam noteikto, veicinot pieeju “veselība visās politikās”, vienlīdzīgas veselības iespējas visiem Rīgas iedzīvotājiem un uz pierādījumiem balstītu sabiedrības veselības politiku.

Kas ir Rīgas veselības profils?

Rīgas veselības profils ir vizuāli pārskatāms materiāls, kas apvieno aktuālu informāciju par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Tas sniedz pārskatu par prioritārajiem virzieniem veselības uzlabošanai un slimību izplatības mazināšanai.

Analizējot šo profilu, var uzzināt, ka vidējais rīdzinieka vecums 2025. gadā sasniedzis 43,8 gadus, kas ļauj novērtēt pilsētas iedzīvotāju demogrāfiskās tendences. Tāpat redzams, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu, kas norāda uz relatīvi pozitīvu pašsajūtas un veselības uztveri. Profilā apkopota arī informācija par paveikto veselības veicināšanas jomā – pērn Rīgā īstenotas 5329 veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, kas atspoguļo pašvaldības ieguldījumu iedzīvotāju veselības uzlabošanā.

Rīgas veselības profils ir noderīgs palīgs pašvaldības darbiniekiem un politikas veidotājiem veselības uzlabošanas pasākumu plānošanā, veselības aprūpes un sociālās palīdzības speciālistiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības veselības jomas partneriem. Tas noderēs arī ikvienam rīdziniekam, kurš vēlas iegūt aktuālu informāciju par pilsētas iedzīvotāju veselības stāvokli un pieejamajiem atbalsta resursiem.

Rīga ir viena no 90 pilsētām, kas iekļautas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Veselīgo pilsētu tīklā un ir arī Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece. Šī dalība nodrošina pilsētai iespēju apmainīties ar pieredzi un ieviest labākās starptautiskās prakses veselības jomā.

PVO veselību definē kā pilnīgu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, ne tikai slimību neesamību. Tas nozīmē, ka veselība ir pamats gan cilvēka dzīves kvalitātei, gan sabiedrības attīstībai kopumā. Vienlīdz svarīga ir ne tikai slimību ārstēšana, bet arī veselības veicināšana – tā palīdz saglabāt labu veselību un dzīves kvalitāti, veicina veselīgus dzīves paradumus, samazina veselības atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, sekmē veselīgu novecošanu un samazina hronisku slimību izplatību.

Veselības veicināšana ir stratēģisks ieguldījums, kas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai un sociālajam atbalstam, tādējādi ļaujot efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus un nodrošinot ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu valsts un pašvaldību budžetiem.

Iepazīties ar Rīgas veselības profilu 2025 var:

 mājas lapā Veseligsridzinieks.lv 

žurnālā