Arhīvs birkai: Sabiedrība

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) no 11. februāra līdz 3. martam aicina apmeklēt karikatūras žurnālam “Dadzis” veltītu izstādi “Aplidotājs”, kas būs apskatāma LNRMM lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā.

Savulaik populārā latviešu satīras un humora žurnāla “Dadzis” vēsture nav viengabalaina – tas vairākkārt slēgts un atkal atjaunots. Senākais ilustrētais satīras krājums “Dadzis” Jūlija Pētersona redakcijā izdots jau 1912. gadā – divas reizes mēnesī to drukāja Karla Zeiberliha (Seuberlich) spiestuvē Rīgā. Strauji populārs kļuva nākamais, 1957. gadā izdotais un ar krāsainām ilustrācijām rotātais “Dadzis”: 16 lapaspušu biezais žurnāls 1963. gadā izdots 65 000 eksemplāros, bet nedaudz vēlāk jau 135 000. Tas iznāca apbrīnojami ilgi – 38 gadus, līdz pat 1995. gadam jau atjaunotā brīvvalstī. Žurnāla trešais mūžs aizsākās 2005. gada rudenī, taču jau pēc 3,5 gadiem izdevumu slēdza. Satīrai zaudējot asumu un iedarbību (kritizēt un izsmiet vairs nebija liegts), “Dadža” aktuālā misija bija veikta. Taču žurnāla vēsturiskā loma joprojām paliek nemainīga – žurnāls veicināja latviešu satīras žanra attīstību, iespaidojot vairākas mākslinieku paaudzes.

Padomju dubultās morāles gados “Dadzis” publicēja karikatūras, humoreskas un feļetonus par birokrātiem, krāpniekiem, likumpārkāpējiem, kā arī veiksmīgākās no lasītāju iesūtītajām vēstulēm, kas stāstīja par absurdiem notikumiem padomju ikdienā. Humoreskas un karikatūras smīdināja un veldzēja garu, ļaujot droši pasmieties par to, ko publiski kritizēt bija riskanti.

Rakstus un feļetonus žurnālam rakstīja gan redakcijas darbinieki, gan iesūtīja virkne talantīgu rakstnieku: Valdis Artavs, Dagnija Zigmonte, Laimonis Kamara, Andris Kolbergs, Zigmunds Skujiņš un daudzi citi. “Dadzī” tika publicētas arī daudzu zināmu latviešu mākslinieku zīmētās karikatūras.

Dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups “Dadzi” savulaik esot atzinis par vislabāk ilustrēto humora žurnālu Eiropā. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs glabā daudzu žurnālā publicēto mākslinieku karikatūras. Piedāvājam novērtēt 12 mākslinieku, Valeriana Ardašova, Gunāra Bērziņa, Māra Bišofs, Jāņa Briņķa, Ludmilas Bulikinas, Anatolija Kravcova, Imanta Melgaiļa, Dzintara Melņa, Uģa Mežavilka, Edgara Ozoliņa, Romana Vitkovska un Gunāra Vīndedža, asprātību.

Izstādi veidoja Elita Kalnača un Dārta Ungure.

LNRMM lasītavas darba laiks: pirmdiena līdz ceturtdiena 10.00–16.30.

 

KM izsludina atklātu konkursu biedrību un nodibinājumu pārstāvniecībai Sabiedriskā labuma komisijā

Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu konkursu Latvijas Republikā reģistrētu biedrību un nodibinājumu pārstāvniecībai Sabiedriskā labuma komisijā. Pieteikumus gaidām līdz š.g. 6. februārim.

Dalībai konkursā tiek aicinātas organizācijas, kas darbojas kādā no šīm jomām:

 labdarība,

cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība,

pilsoniskās sabiedrības attīstība,

izglītības, zinātnes veicināšana,

kultūras veicināšana,

veselības veicināšana un slimību profilakse,

sporta atbalsts,

vides aizsardzība,

palīdzība katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās,

sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu labklājības celšana.

Biedrība vai nodibinājums konkursam var izvirzīt kandidātu, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz divus gadus darbojies nevalstiskajās organizācijās. Piesakot kandidātu, biedrība vai nodibinājums iesniedz:

  • iesniegumu, kurā norādīts biedrības vai nodibinājuma nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un kontakttālrunis;
  • biedrības vai nodibinājuma pārvaldes institūcijas lēmuma kopiju vai protokola izrakstu par kandidāta pieteikšanu;
  • biedrības vai nodibinājuma darbības aprakstu (līdz 3000 zīmēm) pēdējo divu gadu laikā, īpaši norādot veidu, kādā biedrības vai nodibinājuma administratīvā spēja un līdzšinējā pieredze varēs nodrošināt sekmīgu pieteiktā kandidāta darbību komisijā;
  • rakstisku apliecinājumu, ka kandidāts piekrīt būt par komisijas locekli, un viņa dzīvesgājumu (curriculum vitae);
  • kandidāta motivācijas rakstu (līdz 3000 zīmēm), kurā viņš apraksta pieredzi nevalstiskajā sektorā un izpratni sabiedriskā labuma darbības jautājumos, kā arī pamato vēlēšanos darboties komisijā.

Plašāk ar kārtību, kādā izvirza un iekļauj Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, tai skaitā kandidātu pieteikšanu un iesniedzamos dokumentus, var iepazīties normatīvajā regulējumā*.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu viena un tā pati persona var būt par komisijas locekli, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pieteikumi jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz 2026. gada 6. februārim plkst. 16.00, nosūtot elektroniski uz KM oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ziņojuma tematā norādot “Sabiedriskā labuma komisijas pārstāvju atklātam konkursam” un pievienojot iesniedzamos dokumentus, katru parakstītu atsevišķi ar drošu elektronisko parakstu, vai nogādājot tos personīgi, vai nosūtot pa pastu – K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV-1364 (pasta zīmogs – 2026. gada 6.februāris) aizzīmogotā aploksnē ar atzīmi “Sabiedriskā labuma komisijas pārstāvju atklātam konkursam”, uz aploksnes norādot biedrības vai nodibinājuma nosaukumu un juridisko adresi.

Informāciju par nolikumu un dalību konkursā var saņemt pa tālruni 29126544 vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu uz e-pastu ina.locmele@km.gov.lv.

* Ministru kabineta 30.11.2004. noteikumos Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums” un Nr. 977 “Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā”.

Vairāk par aktualitātēm Kultūras ministrijas mājaslapā – šeit. 

 

Rīgas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu radošajiem kvartāliem un profesionālajām kultūras NVO

Rīgas pašvaldība, atzīmējot desmit gadus kopš līdzfinansējuma programmas izveides radošo kvartālu un profesionālo nevaldības kultūras organizāciju atbalstam, aicina interesentus pieteikties finansējuma saņemšanai 2026. gadā. Programmas noslēguma pasākumā Ģertrūdes ielas teātrī tika izvērtēti līdzšinējie sasniegumi un uzsvērta programmas nozīme Rīgas kultūras dzīves attīstībā.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rīgas pašvaldība īsteno līdzfinansējuma programmu pilsētas radošo kvartālu attīstībai un tā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Rīgas radošās un kultūras vides attīstībā, stiprinot kultūras piedāvājumu pilsētā. Kopš 2024. gada programmas atbalsta saņēmēju loks ir paplašināts, un to var saņemt arī nevaldības organizācijas.

Desmit gadu laikā Rīgas pašvaldība saņēmusi 188 projektu pieteikumus no radošajiem kvartāliem, no kuriem atbalsts piešķirts 127 projektiem, t.sk. jau desmit gadus finansējumu saņem Kalnciema kvartāls (SIA “BC Manufaktūra”). Atpazīstamākās kultūrvietas konkursā ir Sporta 2 kvartāls (biedrība “KIM?”), K.K.fon Stricka villa (biedrība “Fon Stricka villa”), Āgenskalna tirgus (SIA “Kalnciema iela”) u.c. Savukārt divu gadu laikā no nevaldības organizācijām saņemti 59 pieteikumi, un līdzfinansējums piešķirts 30 projektiem.

Pērn sasniegts rekordliels atbalstīto organizāciju skaits – līdzfinansējums piešķirts 10 radošajiem kvartāliem un teritorijām, piešķirot finansējumu 122 720 eiro apmērā, kā arī 21 profesionālajai nevaldības kultūras organizācijai, piešķirto tām 227 280 eiro. Saskaņā ar organizatoru sniegtajiem datiem, ar līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu kopējais apmeklētāju skaits pērn sasniedza aptuveni trīs miljonus. Atbalstītās nozares aptver plašu kultūras spektru, tostarp mūziku, teātri, deju, vizuālo mākslu, kino, grāmatniecību un bibliotēku nozari.

Piektdien, 6. februārī, Ģertrūdes ielas teātrī norisinājās aizvadītā gada līdzfinansējuma programmas noslēguma pasākums, kurā dalībnieki atskatījās uz desmit gadu laikā sasniegto un diskutēja par turpmākajām sadarbības iespējām starp pašvaldību un radošajām organizācijām.

Atklājot pasākumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra:

“Jaunie radošie uzņēmumi ar savu motivāciju darīt vairāk un radošāk mani patiesi iedvesmo. Radošie uzņēmumi ir Rīgas zelta tīklojums, kas padara mūsu pilsētu inteliģentu, radošu, dzīvespriecīgu un pievilcīgu gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kā arī notur un stiprina mūsu kultūras dzīvi. Paldies arī departamentam par ieguldīto organizatorisko darbu, kas ļauj šādai programmai pastāvēt un attīstīties, kā rezultātā piešķirtā finansējuma un dalībnieku apjoms katru gadu pieaug.”

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Krūze norādīja, ka interese par programmu gadu no gada palielinās, līdz ar to pieaug arī piešķirtais finansējums un pasākumu mērogs un kvalitāte. To izmanto jau plaši zināmas kultūrvietas, gan arī katru gadu parādās jaunas radošās organizācijas. Vidējais piešķirtais finansējums vienam projektam kopš programmas sākuma ir dubultojies, apliecinot radošo iniciatīvu nozīmi pilsētas attīstībā.

Rīgas pašvaldība jau ir izsludinājusi konkursu līdzfinansējuma saņemšanai 2026. gadā. Radošās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās nevaldības kultūras organizācijas aicinātas pieteikties līdz 24. februārim.

Pašvaldības atbalstu var saņemt uzņēmumi un organizācijas, kas rīko kultūras pasākumus publiski pieejamās vietās. Atbalsts var segt līdz 50 % no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro gadā. Kultūras pasākumiem jābūt pieejamiem bez maksas vai ieņēmumiem no tiem jāsedz mazāk nekā puse no faktiskajām izmaksām.

Vairāk informācijas par līdzfinansējuma programmu un nosacījumiem pieejama – šeit. 

Piektdien, 13. februārī, plkst. 13.00 MS Teams platformā notiks informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu. Interesenti semināram aicināti pieteikties līdz 11. februārim, rakstot uz e-pastu evita.maca@riga.lv.

Lai sniegtu atbalstu sabiedriski nozīmīgu kultūras un mākslas pasākumu realizācijai, veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos nemateriālā kultūras mantojuma radīšanā un saglabāšanā, t. sk. veicinātu amatiermākslas kolektīvu darbību Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments ik gadu organizē virkni līdzfinansējuma konkursu.

Plašāka informācija par līdzfinansējuma programmām pieejama departamenta mājaslapā.

 

NVO nams aicina atzīmēt Starptautisko NVO dienu ar diskusiju par organizāciju tēla veidošanu un reputāciju

Atzīmējot Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu, NVO nams aicina uz pasākumu “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī no plkst. 18.00 līdz 20.30 NVO nama filiālē Imantā (Rīgā, Slokas ielā 161, k-2).

Sabiedrības uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem NVO darbības ilgtspējai un ietekmei. Kā veidot uzticamu NVO tēlu? Kā mācīties gan no iedvesmojošiem piemēriem, gan neveiksmēm? Par šiem un citiem jautājumiem pieredzē dalīsies nozares profesionāļi un NVO pārstāvji.

Vakars sāksies ar iedvesmas lekciju “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos NVO?”, ko vadīs Ivars Svilāns, komunikācijas eksperts – strādā nacionālajā informācijas aģentūrā “LETA”, bijis “Swedbank”, “Maxima Latvija”, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Bankas komunikācijas vadībā, strādājis Latvijas Radio ziņu dienestā un darbojies neskaitāmos projektos.

Turpinājumā sekos NVO pieredzes stāsti par notikumiem, kas iedvesmo, un situācijām, no kurām mācīties. Diskusijā piedalīsies Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS)” direktore, Valdis Pornieks, nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” (portāls Manabalss.lv) valdes loceklis, kā arī Rigonda Bērziņa, Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāve.

Noslēgumā paredzēts radošs sveiciens, kā arī tīklošanās un neformālas sarunas, dodot iespēju dalībniekiem veidot jaunus kontaktus un apmainīties ar idejām.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Aicināti NVO pārstāvji un ikviens interesents.

Aicinām reģistrēties līdz 24. februārim, atverot saiti – šeit.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Rīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvju ieteikumus. Rīkojums par aizliegumu atrasties uz Daugavas ledus stāsies spēkā ar sestdienu, 7. februāri.

“Daugava nav ezers vai mierīga upīte, tur ir ļoti lieli plašumi, spēcīga straume un ūdens līmeņa svārstības, kas var padarīt ledu nedrošu. Ir ļoti daudz risku, īpaši jauniešiem, kas ir vēlme visu pamēģināt. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu aizliegt atrasties uz Daugavas ledus, jo drošība ir daudz svarīgāka par izklaidēm,”

uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji informēja, ka pastiprināti kontrolēs aizlieguma ievērošanu – būs gan papildu patruļas, gan novērošana ar droniem, tāpat daudzviet iespēju robežās izvietos norobežojošās lentas.

Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem izņēmuma kārtā nav aizliegts uzturēties uz atsevišķu Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur var būt pietiekami biezs un drošs, tāpēc daudzās vietās atrašanās uz ledus ir aizliegta.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpju ledus nosaka Rīgas pilsētas izpilddirektors ar rīkojumu.

Atbildība par neatļautu atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

 

Aicinām palīdzēt līdzcilvēkiem aukstajā laikā, ziedojot silto apģērbu

Iestājoties aukstākam laikam un gaisa temperatūrai nokrītoties zem mīnus desmit grādiem, Rīgā naktspatversmes darbojas visu diennakti, nodrošinot gan pajumti, gan ēdināšanu. Dienas centrs Katoļu ielā 57 šajā laikā ir atvērts arī brīvdienās. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un līdzcietīgiem un nepaiet vienaldzīgi garām cilvēkam, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī ziedot siltas drēbes līdzcilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes.

Aizvadītajā diennaktī sešās patversmēs Rīgā nakšņoja 596 personas. Pašlaik vietu skaits visās sešās Rīgas patversmēs ir pietiekams. 2026. gada janvārī patversmju un naktspatversmju pakalpojumus dienā saņēma vidēji 592 personas. Salīdzinājumam – 2025. gada janvārī vidējais pakalpojumu saņēmēju skaits bija 590 personas, savukārt 2025. gada februārī – 592 personas.

Iedzīvotāji aicināti ziedot siltus apģērbus vīriešiem – bikses, virsjakas, apavus, adītas zeķes, cimdus, cepures un džemperus. Tāpat ļoti noderīgas ir arī siltas segas. Tās īpaši nepieciešamas Rīgas patversmes Mobilajai brigādei, kas segas izsniedz cilvēkiem, kuri atsakās nakšņot patversmēs un izvēlas uzturēties dārza būdiņās vai tamlīdzīgās vietās. Lūgums nogādāt tīru, nebojātu un labā stāvoklī esošu apģērbu, tādu, ko paši vairs neizmantojam, bet kas joprojām ir pilnībā valkājams. Šādi ziedojumi sniedz praktisku un tūlītēju palīdzību cilvēkiem, kuriem šobrīd trūkst silta apģērba ziemas sezonai.

Ziedojumu var nodot Rīgas patversmē Latgales ielā 208 un Katoļu ielā 57 jebkurā diennakts stundā, piezvanot pie durvīm un atstājot dežurantam.

Iedzīvotāji aukstajā laikā aicināti:

  • izmantot zupas virtuves pakalpojumus Ziepju ielā 13, Zandartu ielā 2A, K. Barona ielā 56 un 126;
  • ģērbties atbilstoši laika apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saņemt siltu apģērbu patversmē;
  • izmantot iespēju uzturēties bezmaksas naktsmītnēs;
  • nelietot alkoholu un citas apreibinošas vielas.

Ja redzat cilvēku bezpalīdzīgā stāvoklī vai

zināt, ka kāds uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos,

informējiet policiju, zvanot uz 112.

 

Rīgas centrā uz vienu dienu taps sniega parks

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu sestdien, 7. februārī, radošās rūpnīcas “Veldze” pagalmā Rīgā, Matīsa ielā 8, uz vienu dienu tiks izveidots pilsētas sniega parks. Pasākuma “Backdoor Market Snow Day” laikā teritorija pārtaps par ziemas sporta un urbānās kultūras satikšanās vietu ar iespaidīgu sniega konstrukciju pilsētas centrā.

Pasākumā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas aktivitātes sacensību formātā, pulcējot gan sportistus, gan skatītājus. Sportistu priekšnesumos tiks vērtēta triku sarežģītība, tehnika un stils, piedāvājot dinamisku un vizuāli iespaidīgu pieredzi arī skatītājiem. Dienas gaitā apmeklētājus sagaida ne tikai sacensības, bet arī DJ uzstāšanās, Street food zona, kā arī vakara ballīte pie “Backdoor Market” veikala.

Pasākuma programma:

● 12.00 – Parka atvēršana / iesildīšanās
● 18.00–20.00 – Snow Jam (Cash for Tricks & Best Trick)
● 20.30 – Apbalvošana
● No 20.30 – Afterparty

Dienas laikā pieejams:

● Mazais parks apmeklētājiem (12.00–20.00)
● ZARS Tattoo Flash (14.00–20.00)
● Silti dzērieni un Street food
● Mūzika un DJ seti visas dienas garumā

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.

Pasākums būs bez maksas.

Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit.

Kaimiņi pārziemo Pleskodālē

Ziemas mēnešos Pleskodāles apkaimē Rīgā īsteno projektu “Kaimiņi pārziemo Pleskodālē”. Tā centrālā aktivitāte ir četru sarunu cikls – regulāras tikšanās, kurās apkaimes iedzīvotāji aicināti iepazīties, dalīties pieredzē un meklēt kopīgās tēmas, kas vieno dažādu paaudžu un interešu kaimiņus.

“Kaimiņu sarunas ir vienkāršs, bet ļoti spēcīgs kopienas veidošanas rīks. Tikai satiekoties un sajūtot kopīgo un līdzīgo, cilvēki sāk uzticēties, dalīties ar savām prasmēm un ieraudzīt, ka Pleskodālē ir daudz vairāk iespēju, nekā ikdienā šķiet,” uzsver Pleskodāles attīstības biedrības valdes locekle Ināra Polmane.

Sarunu ciklā paredzētas šādas tikšanās:

 17. janvārī plkst. 16.00-19.00, Paviljonā Volguntes ielā 43
Galda spēļu vakars lieliem un maziem, īpaši piemērots ģimenēm ar bērniem un jauniešiem.

29. janvārī plkst. 18.30-20.30, Paviljonā Volguntes ielā 43
Kaimiņu iepazīšanās un sarunas, atvērta tikšanās ikvienam, kurš vēlas iepazīt savus kaimiņus.

7. februārī plkst. 16.00-19.00, Rīgas Valdorfskolā, Šampētera ielā 98
Kaimiņu sarunas par skolas laiku Pleskodālē. Īpaši gaidīti visi, kuri savulaik mācījušies vietējā skolā.

19. februārī plkst. 18.30-20.30, Paviljonā Volguntes ielā 43
“Dārzs un dārznieks Pleskodālē” – sarunas par dārziem, stādiem, kaimiņu sadarbību un praktiskiem jautājumiem. Aicināti nākt ar sēklām, jautājumiem un vēlmi dalīties pieredzē.

Projekta mērķis ir stiprināt Pleskodāles apkaimes iedzīvotāju kopienu un veicināt kaimiņu iesaistīšanos apkaimes attīstībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši šādas neformālas, saturiskas tikšanās kļūst par pamatu ilgtermiņa sadarbībai un jaunām kopienas iniciatīvām.

Projektu “Kaimiņi pārziemo Pleskodālē” īsteno pašu kaimiņu dibināta Pleskodāles attīstības biedrība, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Meteņu svinības Vecrīgā

21. februārī no plkst. 12.00 līdz 18.00 Rātslaukumā un no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 Līvu laukumā Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Latvijas Folkloras biedrību jau otro reizi rīkos vērienīgas Meteņu svinības, kas ļaus ikvienam ieraudzīt, sajust, sagaršot un sadzirdēt to, cik dzīva ir šī latviešu tradīcija.

Programma

Rātslaukumā – Plkst. 12.00 Svētku atklāšana, ugunskura iedegšana, masku grupu gājiens maršrutā: Rātslaukums–Kaļķu iela–Skārņu iela–Audēju iela–Vaļņu iela–Kaļķu iela–Līvu laukums–Rātslaukums.

  • 13.00 – Masku grupas izrāde “Meteņdienas čigāni”, lielīšanās sacīkstes;
  • 13.50 – Muzicē grupa “JUUK”;
  • 14.35 – Spēkošanās sacīkstes;
  • 15.00 – Grupas “Tautumeitas” koncerts;
  • 15.40 – Masku grupas izrāde “Ķekatas”, masku konkursa uzvarētāju apbalvošana;
  • 16.10 – Masku grupas izrāde “Budēļi”, danči kopā ar Jelgavas folkloras kopu “Dimzēns”;
  • 17.00 – Uguns bumbas sadedzināšanas rituāls, hip-hop mākslinieka Fiņķa koncerts;
  • 18.00 – Svētku noslēgums.

Pasākuma laikā: vizināšanās ragavās, masku izstāde, radošās darbnīcas, Meteņdienas gadatirgus un citas aktivitātes

Līvu laukumā – Plkst. 12.00–15.00

Latgaļu sēta. Aizgavēnis.

Danči, rotaļas un sadziedāšanās ar Latgales folkloras kopām.

 

Danču vakari Pārdaugavā

,

Lai uzturētu dzīvu latviešu tautas deju mantojumu un dotu iespēju iepazīt dažādas tradicionālās dejas, Pārdaugavā norisināsies danču vakari, aicinot kopā pulcēties gan pieredzējušus dejotājus, gan ikvienu interesentu.

20. februārī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta”

Danču vakars notiks kopā ar “Pārdaugavas kultūras apvienības” etnogrupu “Zeidi” – tradicionālās mūzikas apvienību, kas aktīvi muzicē danču pasākumos un rada skanējumu, kas dabiski aicina kustībā. Šī vakara programma būs veltīta latviešu gadskārtu svētkiem – Meteņiem. Tajā būs iespēja iepazīt Meteņdienas tradicionālās rotaļspēles, dejas un to izcelsmi, kā arī izdejot gan labi zināmas, gan retāk dejotas latviešu tautas dejas.

29. martā plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems”

Danču vakaru vadīs Julgī Stalte, Ēriks Zeps un draugi. Šie folkloristi un mūziķi ir labi pazīstami kā aizrautīgi tautas tradīciju kopēji un popularizētāji, kuru vadītie pasākumi vienmēr piepildīti ar spēcīgu enerģiju un kopā būšanas prieku. Danču vakarā būs iespēja sadejoties un sadziedāties, atsvaidzinot jau zināmas vai apgūstot jaunas latviešu tradicionālās tautas dejas.

Danču vakari paredzēti gan aktīviem danču tradīcijas kopējiem, gan ikvienam interesentam – iepriekšēja pieredze nav nepieciešama. Aicinām ģērbties ērti un ņemt līdzi dejai piemērotus maiņas apavus.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un kultūras centros pirms pasākuma. Biļetes cena EUR 5.00.

  • 20. februārī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Biļetes – ŠEIT.
  • 29. martā plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2. Biļetes – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
“Pārdaugavas kultūras apvienība”
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 26474739