Arhīvs birkai: Sabiedrība

Pirmdien, 20. janvārī, Rīgas domē tiks godināti 1991. gada barikāžu aizstāvji un atklāta Latvijā vēl nebijusi Nīderlandes fotogrāfa Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”.

Barikāžu dalībniekus un 1991. gada janvāra notikumos kritušo tuviniekus godinās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un tā prezidents Renārs Zaļais, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī jaunsargi. Ar muzikālu priekšnesumu un dzeju dalībniekus sveiks aktieris Mārtiņš Vilsons un pianiste Agnese Egliņa.

Pasākuma noslēgumā ap plkst. 17.20 domes foajē tiks atklāta Jorisa van Velzena fotogrāfiju izstāde “Brīvība 1991”. Šie fotoattēli Latvijā būs apskatāmi pirmo reizi. Tie uzņemti 1991. gada janvārī, kad toreiz jaunais fotokorespondents Joriss van Velzens dāņu laikraksta “Berlingske Tidende” uzdevumā tika nosūtīts uz Rīgu, lai iemūžinātu vēsturiskos notikumus Latvijas galvaspilsētā.

Melnbaltās fotogrāfijas tika attīstītas viesnīcas “Intūrists” vannas istabā un nosūtītas uz Kopenhāgenu. Diemžēl, daļa no materiāliem pazuda ceļā, saglabājoties tikai divām filmiņām, kas uzņemtas 1991. gada 20. janvārī – upuru bēru dienā. Pārskatot savu arhīvu pēc vairākiem gadu desmitiem, Joriss atklāja unikālus vēl neredzētus attēlus no barikāžu notikumiem, kurus ikviens interesents varēs aplūkot izstādē.

Pasākums sāksies plkst. 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Fotogrāfiju izstāde Rīgas domes 1. stāvā būs apskatāma līdz 3. februārim.


*Attēla autors: Joriss van Velzens (Brīvība 1991)


 

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.


Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:


 

SIA “Rīgas meži” piedāvā Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem trīs orientēšanās poligonus. Divi no tiem atrodas galvaspilsētā Mežaparkā un Biķernieku mežā, bet viens – vides izglītības centrā “EkVidO”, kas ir Ogres pievārtē. Bezmaksas orientēšanās poligoni ir piemēroti visām vecuma grupām un sagatavotības līmeņiem, sniedzot iespēju ne tikai fiziski izkustēties, bet arī izzināt mežu ekosistēmu un dabas aizsardzību.

Poligoni ir izveidoti, sadarbojoties ar Latvijas Orientēšanās federāciju. Poligonos pieejamo distanču garumi svārstās no 1,3 kilometriem līdz pat 13,5 kilometriem, un tajos ir izvietoti līdz 50 kontrolpunktiem, līdz ar to mežus var izskriet / iziet gan ģimenes ar bērniem, gan jaunieši un pieaugušie, gan arī pieredzējuši orientēšanās profesionāļi.

Pirms došanās uz orientēšanās poligonu ieteicams izdrukāt karti, kā arī visās orientēšanās vietās rezultātu fiksēšanai ir izmantojams viedtālrunis ar lejupielādētu aplikāciju “QREvented”. Vidējās un garās distances prasa laika apstākļiem piemērotu apģērbu.

“Rīgas meži” piedāvā šādus orientēšanās poligonus un distances:

  • Mežaparka poligonā ir pieejamas vairākas distances, sākot no vienkāršas, īsas trases ģimenēm un iesācējiem līdz pat izaicinošām, garām distancēm pieredzējušiem sportistiem. Tāpat pieejama arī izzinoša pastaigu trase, kur dalībnieki var uzzināt interesantus faktus par Mežaparka vēsturi un dabu. Starta vieta atrodas informatīvajā stendā par orientēšanās poligonu netālu no restorāna “Dabamamma”.
  • Biķernieku mežā distances variē no vieglām, īsām trasēm, līdz vidējām un garām distancēm, kurās var pat trenēties pieredzējuši orientieristi. Šeit iespējams arī izmantot apvienoto karti un brīvi izvēlēties kontrolpunktus, izbaudot meža ekosistēmu. Poligona sākums ir pie Biķernieku ielas 70. stāvvietas.
  • Vides izglītības centrā “EkVidO” orientēšanās apvienota ar vides izglītību. Īsākas distances dod iespēju vienkāršākai pastaigai, savukārt garākas trases sniedz izaicinājumu pārvarēt aizaugušu un purvainu meža vidi. Tāpat pieejama apvienotā karte visiem kontrolpunktiem, kas ļauj plānot brīvas izvēles maršrutus. Poligons sākas pie “EkVidO” biroja mājas.

“EkVidO” teritorija piedāvā ne tikai aktīvu atpūtu, bet arī iespēju iepazīt dabu un tās likumsakarības, jo orientēšanās šeit apvienota ar izglītojošu pieredzi. Teritorijas daudzveidīgais reljefs, purvainās vietas un bioloģiskā daudzveidība padara orientēšanos īpaši interesantu un izaicinošu. Vides izglītības centra “EkVidO” teritorija ir pieejama ikvienam interesentam katru dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00.

📌 Kartes un papildus katra poligona apraksts ir atrodams SIA “Rīgas meži” mājas lapās sadaļā “Aktīvā atpūta” (rigasmezi.lv/atputas-iespejas).


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2023. gadā SIA “Rīgas meži” saņēma Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, piedaloties tajā jau trešo gadu pēc kārtas. Platīna līmenis apliecina uzņēmuma apņemšanos rūpēties par vidi un sabiedrību. Tas rāda to, ka uzņēmums būs motivēts attīstīt ilgtspējīgas pieejas arī pārējās darbības jomās.

 

Jauno, 2025. gadu, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad ir aicināti sagaidīt sešos Vecrīgas laukumos – Rātslaukumā, Līvu laukumā, Pils laukumā, laukumā pie Pulvertorņa, 11. novembra krastmalas paralēlajā ielā starp Poļu un Bīskapa gāti un Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri, kur jautrā atmosfērā varēs izdejoties, izdziedāties un līksmi sagaidīt Jauno gadu.

Jaunā gada svinības norisināsies no 31. decembra plkst. 21.00 līdz 1. janvāra plkst. 2.00. Jaunā gada sagaidīšanas svinībās uzstāsies gan Latvijā, gan ārpus tās populāri un iemīļoti DJ un atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm būs skatāmas Rīgas pilsētas jauno mākslinieku, bērnu un jauniešu veidotās svētku video projekcijas.

Vecrīgas laukumos par līksmību un dejām gādās DJ Ella, DJ Makree, Funky DJ Elegant, DJ PM2AM, DJ Monsta un TV raidījumu vadītājs Armands Simsons, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē, lai kopīgi uzgavilētu Jaunajam gadam.

Svētku apmeklētāju ērtībai pasākumu norišu vietās būs pieejami karsti un atspirdzinoši dzērieni, kā arī uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Rīgas pilsētas Jaunā gada sagaidīšanas svinību deju laukumu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko laukumu, kurā līksmi sagaidīt 2025. gadu.

Vairāk par adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos Mārupītes mežaparka apmeklētājiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Bieriņu apkaimē pabeidzis tiltiņa atjaunošanu pār Mārupīti un tas tagad atvērts parka apmeklētājiem. Jaunais tiltiņš atrodas Zaļā veloceliņa maršrutā, posmā starp parka centrālo laukumu un Ozolplaci.

“Esam uzbūvējuši jaunu, skaistu un izturīgu tiltiņu, kas gan labi iekļaujas Mārupītes mežaparka ainavā, gan nodrošina iespēju pastaigāties un aktīvi atpūsties. Vēlos atgādināt, ka tiltiņš domāts tikai gājēju un velo kustībai, tāpēc aicinu ziņot pašvaldības policijai, ja pār to pārvietojas mehanizēti transportlīdzekļi vai kāds jauno būvi tīšam bojā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Jau vēstīts, ka aizvadītajā vasarā tiltiņš sabruka, jo to neatļauti izmantoja motorizēti transportlīdzekļi. Departaments šoruden noslēdza līgumu ar SIA “Baltijas būve” par jauna tiltiņa būvniecību. Tilta būvniecība izmaksāja 67 777 eiro bez PVN.

Mārupītes mežaparka pastāvīgie apmeklētāji, tostarp Bieriņu apkaimes iedzīvotāji, ir aktīvi iesaistījušies parka attīstībā un kopšanā. Tāpēc, ņemot vērā apkaimes biedrības intensīvo līdzdalību apkārtnes sakopšanā, šīs teritorijas attīstība tiek uzskatīta par nozīmīgu visā apkaimē. Mārupītes mežaparks ir iecienīta vieta ikdienas pastaigām un aktīvai atpūtai – skriešanai, nūjošanai un citām aktivitātēm.

 

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

 

5. decembrī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, uz sirsnīgu pasākumu “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2024” VEF kultūras pilī pulcējās rīdzinieki, kas veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgo rīdzinieku godināšanai šogad pieteikts rekordliels brīvprātīgo skaits, saņemti 110 pieteikumi. Pērn tika sveikti 65 brīvprātīgie un septiņas nevalstiskās organizācijas.

“Šodien godinām tos, kuri sniedz savu sirdi, laiku un enerģiju sabiedrības labā. Starptautiskā brīvprātīgo diena ir īpaša diena, kurā mēs sakām paldies jums – cilvēkiem, kuri iemieso solidaritāti, labestību un patiesu vēlmi padarīt pasauli labāku. Jūsu iniciatīvas un nesavtīgais darbs veido ne tikai stiprāku kopienu, bet arī parāda, ka pat viena cilvēka rīcība var radīt milzīgas pārmaiņas. Rīga lepojas ar jums – brīvprātīgajiem, kuri stiprina mūsu pilsētu un tās iedzīvotājus. Jūs palīdzat ne tikai tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, bet arī parādāt ceļu citiem, aicinot pievienoties šim darbam. Novēlu, lai jūsu entuziasms un degsme nekad neapsīkst. Jūsu darbs ir iedvesma mums visiem un pierādījums tam, ka kopā mēs varam paveikt lielas lietas,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas domes pateicības rakstus saņēma rīdzinieki, kas iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, veicinot Rīgas apkaimju attīstību, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

📸 FOTO

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Savus brīvprātīgā darba veicējus Rīga šogad sveica jau vienpadsmito gadu.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada.

 

Vienā no lielākajām Rīgas apkaimēm, Imantā, Slokas ielā 161, k-2, decembra sākumā atklāta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) filiāle, kas zem viena jumta apvieno klientu apkalpošanas punktu, jaunas NVO nama telpas dažādu aktivitāšu rīkošanai nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas Imantā un tuvējās apkaimēs, kā arī RAIC Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Atklājot jauno klientu apkalpošanas centru, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzsver: “Rīgas pašvaldības misija un uzdevums ir kalpot pilsētas iedzīvotājiem, turklāt nemitīgi jātiecas to darīt arvien labāk, efektīvāk, uzklausot un sadzirdot sabiedrības vajadzības, ierosinājumus, priekšlikumus. Šajā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra jaunajā klientu apkalpošanas centrā Imantā visas iepriekšminētās kvalitātes satiekas – mēs kļūstam tuvāki saviem iedzīvotājiem, mēs radām apkaimē vietu, kur tikties un radīt jaunas idejas, mēs veidojam vidi, lai šeit būtu sabiedriski aktīva apkaime, jo zem viena jumta darbosies arī NVO nama filiāle Pārdaugavā un apkaimju koordinatore. Apsveicu ar jaunajām telpām un lai tajās vienmēr daudz apmeklētāju!”

“Esmu patiesi priecīgs, ka arī Imantā, kas ir viena no apdzīvotākajām Rīgas apkaimēm, esam sagaidījuši jaunas, izremontētas telpas centra filiāles izveidei. Gan Imantas, gan tuvējo apkaimju iedzīvotājiem esam kļuvuši tuvāki un esam kļuvuši pieejamāki arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas Pārdaugavā. Ceru, ka jaunās telpas būs vieta, kur satikties, iedvesmoties un attīstīties,”

pauž Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p.i. Raivis Knoks.

📸 FOTO

Jaunais RAIC klientu apkalpošanas centrs, līdz ar esošajiem klientu apkalpošanas centriem citās Rīgas apkaimēs, nodrošinās tādas funkcijas kā:

  • vienotas klientu apkalpošanas, sabiedrības iesaistes un pašvaldības pakalpojumu sistēmas pārvaldību;
  • sabiedrības integrācijas politikas veidošanu, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību;
  • apkaimju attīstības, iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības nodrošināšanu un uzraudzību;
  • normatīvajos aktos paredzēto pašvaldības atļauju sagatavošanu un izsniegšanu;
  • ziņu reģistrēšanu un sniegšanu par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu un ziņu reģistrēšanu par papildu adresi;
  • civilstāvokļa aktu reģistrācijas, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru arhīva fondu veidošanas, uzturēšanas, saglabāšanas un aktualizācijas nodrošināšanu;
  • citas normatīvajos aktos noteiktas funkcijas.

Savukārt, NVO nama jaunajās telpās organizācijām būs arī iespēja piedalīties NVO nama organizētajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt savas iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Tāpat RAIC filiālē būs iespējams satikt Imantas punkta apkaimes koordinatori Dairu Biti, kas pārstāv deviņas Imantas punktā iekļautās apkaimes: Imantu, Iļģuciemu, Dzirciemu, Pleskodāli, Šampēteri, Zasulauku, Zolitūdi, Mūkupurvu un Beberķus. Daira informēs iedzīvotājus par iespējām iesaistīties savas apkaimes pilnveidošanā, palīdzēs veicināt komunikāciju starp iedzīvotājiem un pašvaldību pilsētvides uzlabošanas un attīstības jautājumos, kā arī sniegs atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

”Imantas punktam beidzot ir savas mājas. Mājas, kurās gaidīsim gan Imantas punktam piekritīgo apkaimju iedzīvotājus, gan citus interesentus. Imantas filiāles atklāšana ir tikai sākums – mēs turpināsim strādāt pie tā, lai centrs kļūtu par vietu, kur ikviens var rast risinājumu, iedvesmu, gūt atbalstu un kopā ar iedzīvotājiem stiprināsim mūsu Imantas punkta apkaimju vērtības,”

pauž Imantas punkta koordinatore

Šis ir sestais RAIC klientu apkalpošanas centrs. Rīgas iedzīvotājiem jau pieejami apkalpošanas punkti Brīvības ielā 49/53, Ieriķu ielā 43A, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A un Eduarda Smiļģa ielā 46.


📌 Plašāka informācija par centros sniegtajiem pakalpojumiem un kontakttālruņi saziņai meklējami riga.lv mājaslapas sadaļā “Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs” un tīmekļvietnē www.apkaimes.lv sadaļā “RAIC”.

📌 Imantas punkta aktuālajai informācijai iespējams sekot Facebook grupā: Imantas punkts | Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs

📌 Savukārt detalizēti ar NVO nama telpu pieteikšanas kārtību iespējams iepazīties mājaslapā www.apkaimes.lv.


 

2024. gada 28. novembra vakarā Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” tika nosaukti un sumināti fotokonkursa balvu ieguvēji un atklāta foto izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.

Konkursā iesniegtie darbi ļauj ieraudzīt Pārdaugavu iedzīvotāju acīm. “Ar fotokonkursa starpniecību esam iepazinuši Pārdaugavu personiskā griezumā no iedzīvotāju skatu punkta, ielūkojušies gan publiskās vietās neparastā rakursā, gan autoru personiskajā telpā. Novērtējam, ka bija tik liela atsaucība, priecājamies par iedzīvotāju pozitīvajām atsauksmēm un motivāciju radīt darbus speciāli konkursam,” stāsta konkursa rīkotāji. Ņemot vērā plašo interesi, konkurss notiks arī nākamgad.

Kā iepriekš ziņots, konkursa četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – tika saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Darbus vērtēja fotogrāfi Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka.

Kategorijā “Cilvēki”

✨ Pirmo vietu ieguva Juris Justs par fotogrāfiju “Kalnciema iela”;
✨ Otro vietu Sigita Rušiņa par darbu “Prieks”;
✨ Trešo – Valters Poļakovs par fotogrāfiju “Sveiciens vai atvadas!”.

 

Kategorijā “Daba”

✨ Pirmo vietu ieguva Zanda Birze par attēlu “Pārdaugava mostas”;
✨ Otro vietu Edīte Dreimane par Torņakalnā uzņemto fotogrāfiju “Pilsēta nāk” ;
✨ Trešo vietu – Ilze Saleniece par foto “AB dambis”.

Zanda Birze "Pārdaugava mostas"

 

Kategorijā “Notikums”

✨ Pirmā vieta ir Sigitai Rusiņai par fotogrāfiju “Cita manifestācija”;
✨ Otrā vieta Dainai Burvei par darbu “Mašīnas uzlāde”;
✨ Trešā vieta Arnim Vuškānam par foto “Jāņa Rozentāla Mākslas Skola”.

Sigita Rusiņa "Cita manifestācija"

 

Kategorijā “Pilsētvide”

Bija vissīvākā konkurence.

✨ Pirmo vietu ieguva Anastasija Lomteva par fotogrāfiju ”Imantas kontrasti”;
✨ Otro vietu Marija Barčuka par foto “Urbānie dārzi Āgenskalnā vidū”;
✨ Trešo vietu Sigita Rušiņa par darbu “Miglainā rītā”.

 

Pirmās vietas ieguvēji saņem balvu 200 EUR vērtībā, 2. vietas – 150 EUR, bet trešās vietas 100 EUR.

Skatītāju simpātijas balsojums

Notika skatītāju simpātiju balsojums, kurā uzvarēja:

✨ Sigita Cimermane ar foto “Pasažieris” (kategorija “Cilvēki”);
✨ Inna Guseva ar foto “Vētra” (kategorija “Daba”);
✨ Kaspars Rācenājs ar fotogrāfiju “18.11.2022” (kategorija “Notikums”);
✨ Sigita Rušiņa ar foto “Uz Visumu” (kategorija “Pilsētvideba”).

Tika pasniegta arī Pārdaugavas kultūras apvienības simpātiju balva Dāvim Orniņam par fotogrāfiju “Ugunsdzēsēji”.

Inta Ruka atzīst, ka, “bija daudz tiešām veiksmīgu darbu, kas patīkami pārsteidza.”
Gvido Kajons komentējot vērtēšanas gaitu secina: “Ja darbs ir labs, tas uzreiz uzrunā un rada lieliskas sajūtas. Atsevišķi darbi bija tiešām ļoti labā kvalitātē.”

“Laikmetā, kad fotogrāfija pamatā dzīvo īsu dzīvu digitālā formātā, ir prieks redzēt izdrukātus darbus. Tas ir īpaši svarīgi jaunajai paaudzei, kas šajās telpās nāk uz nodarbībām, jo šis notikums gan veido izpratni par fotogrāfiju kā daudzpusīgu mediju, gan rosina domāt par sabiedrību un vidi, kurā dzīvojam. Šajās fotogrāfijās apmeklētāji var ieraudzīt sevi, radot piederības sajūtu, kas savukārt veicina harmoniskāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Un šie attēli nav tikai tradicionāli skaisti, tur parādās arī ikdienas rutīnas un mazās traģēdijas, kas apliecina, ka mēs ne tikai tiecamies uz ideālo, bet arī esam gatavi apzināties realitāti,”

teica Arnis Balčus izstādes atklāšanā.

📌 Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” līdz 2025. gada 2. februārim katru dienu no 10.00 līdz 20.00.

Ieeja bez maksas.