Arhīvs birkai: Sabiedrība

Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos Mārupītes mežaparka apmeklētājiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Bieriņu apkaimē pabeidzis tiltiņa atjaunošanu pār Mārupīti un tas tagad atvērts parka apmeklētājiem. Jaunais tiltiņš atrodas Zaļā veloceliņa maršrutā, posmā starp parka centrālo laukumu un Ozolplaci.

“Esam uzbūvējuši jaunu, skaistu un izturīgu tiltiņu, kas gan labi iekļaujas Mārupītes mežaparka ainavā, gan nodrošina iespēju pastaigāties un aktīvi atpūsties. Vēlos atgādināt, ka tiltiņš domāts tikai gājēju un velo kustībai, tāpēc aicinu ziņot pašvaldības policijai, ja pār to pārvietojas mehanizēti transportlīdzekļi vai kāds jauno būvi tīšam bojā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Jau vēstīts, ka aizvadītajā vasarā tiltiņš sabruka, jo to neatļauti izmantoja motorizēti transportlīdzekļi. Departaments šoruden noslēdza līgumu ar SIA “Baltijas būve” par jauna tiltiņa būvniecību. Tilta būvniecība izmaksāja 67 777 eiro bez PVN.

Mārupītes mežaparka pastāvīgie apmeklētāji, tostarp Bieriņu apkaimes iedzīvotāji, ir aktīvi iesaistījušies parka attīstībā un kopšanā. Tāpēc, ņemot vērā apkaimes biedrības intensīvo līdzdalību apkārtnes sakopšanā, šīs teritorijas attīstība tiek uzskatīta par nozīmīgu visā apkaimē. Mārupītes mežaparks ir iecienīta vieta ikdienas pastaigām un aktīvai atpūtai – skriešanai, nūjošanai un citām aktivitātēm.

 

Decembra sākumā Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē. Viņš uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un citās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”

V. Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.

Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!

“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu” – ŠEIT.

📸 FOTO

 

Sarkandaugavieši un viesi no citām apkaimēm tiek aicināti uz iespējams, mazākās eglītes Rīgā iedegšanas svētkiem. Tā pati eglīte, kuru Sarkandaugavas attīstības biedrība iestādīja 2021.gada Lielās talkas laikā Kalna parkā, tagad beidzot varēs rotāties un nest prieku.

Tādēļ apkaimes iedzīvotāji un viesi aicināti sestdien, 14.decembrī plkst. 17.00 uz Mazākās eglītes iedegšanu un rotāšanu. Par siltu atmosfēru gādās uz ugunskura sildītais karstais upeņu dzēriens un silti pīrādziņi. Šī būs arī iespējas satikties ar Sarkandaugavas attīstības biedrības aktīvistiem un uzzināt vairāk par tuvākajiem plāniem.

Savukārt, pirms šī notikuma no plkst. 14.00 – 16.00 visi tiek aicināti uz BJC “Laimīte” ikgadējo Ziemassvētku tirdziņu, kura laikā ielūdzam piedalīties eglīšu bumbuļu apgleznošanas meistarklasē kopā ar mākslinieci, kuras vārdu var atpazīt domājot par mozaīkas mākslu un viņa ir arī autore Sarkandaugavas simbolu mozaīkai – Irinu Kričalo.

Turpat tirdziņa laikā par ziedojumiem būs iespēja iegādāties Sv. Jāņa palīdzības senioru centra “Duntes Ozoli” radītos rokdarbiņus, atbalstot viņu sirds darbu – rūpējoties par demences pacientu labbūtību.

Aicinām nokļūšanai Dauderu muzejā izmantot “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu – 5. tramvaju (pieturvieta “Sarkandaugava”).

Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Sarkandaugavas attīstības biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

 

5. decembrī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, uz sirsnīgu pasākumu “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2024” VEF kultūras pilī pulcējās rīdzinieki, kas veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgo rīdzinieku godināšanai šogad pieteikts rekordliels brīvprātīgo skaits, saņemti 110 pieteikumi. Pērn tika sveikti 65 brīvprātīgie un septiņas nevalstiskās organizācijas.

“Šodien godinām tos, kuri sniedz savu sirdi, laiku un enerģiju sabiedrības labā. Starptautiskā brīvprātīgo diena ir īpaša diena, kurā mēs sakām paldies jums – cilvēkiem, kuri iemieso solidaritāti, labestību un patiesu vēlmi padarīt pasauli labāku. Jūsu iniciatīvas un nesavtīgais darbs veido ne tikai stiprāku kopienu, bet arī parāda, ka pat viena cilvēka rīcība var radīt milzīgas pārmaiņas. Rīga lepojas ar jums – brīvprātīgajiem, kuri stiprina mūsu pilsētu un tās iedzīvotājus. Jūs palīdzat ne tikai tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, bet arī parādāt ceļu citiem, aicinot pievienoties šim darbam. Novēlu, lai jūsu entuziasms un degsme nekad neapsīkst. Jūsu darbs ir iedvesma mums visiem un pierādījums tam, ka kopā mēs varam paveikt lielas lietas,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas domes pateicības rakstus saņēma rīdzinieki, kas iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, veicinot Rīgas apkaimju attīstību, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

📸 FOTO

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Savus brīvprātīgā darba veicējus Rīga šogad sveica jau vienpadsmito gadu.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada.

 

Vienā no lielākajām Rīgas apkaimēm, Imantā, Slokas ielā 161, k-2, decembra sākumā atklāta Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) filiāle, kas zem viena jumta apvieno klientu apkalpošanas punktu, jaunas NVO nama telpas dažādu aktivitāšu rīkošanai nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas Imantā un tuvējās apkaimēs, kā arī RAIC Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Atklājot jauno klientu apkalpošanas centru, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis uzsver: “Rīgas pašvaldības misija un uzdevums ir kalpot pilsētas iedzīvotājiem, turklāt nemitīgi jātiecas to darīt arvien labāk, efektīvāk, uzklausot un sadzirdot sabiedrības vajadzības, ierosinājumus, priekšlikumus. Šajā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra jaunajā klientu apkalpošanas centrā Imantā visas iepriekšminētās kvalitātes satiekas – mēs kļūstam tuvāki saviem iedzīvotājiem, mēs radām apkaimē vietu, kur tikties un radīt jaunas idejas, mēs veidojam vidi, lai šeit būtu sabiedriski aktīva apkaime, jo zem viena jumta darbosies arī NVO nama filiāle Pārdaugavā un apkaimju koordinatore. Apsveicu ar jaunajām telpām un lai tajās vienmēr daudz apmeklētāju!”

“Esmu patiesi priecīgs, ka arī Imantā, kas ir viena no apdzīvotākajām Rīgas apkaimēm, esam sagaidījuši jaunas, izremontētas telpas centra filiāles izveidei. Gan Imantas, gan tuvējo apkaimju iedzīvotājiem esam kļuvuši tuvāki un esam kļuvuši pieejamāki arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas Pārdaugavā. Ceru, ka jaunās telpas būs vieta, kur satikties, iedvesmoties un attīstīties,”

pauž Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja p.i. Raivis Knoks.

📸 FOTO

Jaunais RAIC klientu apkalpošanas centrs, līdz ar esošajiem klientu apkalpošanas centriem citās Rīgas apkaimēs, nodrošinās tādas funkcijas kā:

  • vienotas klientu apkalpošanas, sabiedrības iesaistes un pašvaldības pakalpojumu sistēmas pārvaldību;
  • sabiedrības integrācijas politikas veidošanu, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību;
  • apkaimju attīstības, iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības nodrošināšanu un uzraudzību;
  • normatīvajos aktos paredzēto pašvaldības atļauju sagatavošanu un izsniegšanu;
  • ziņu reģistrēšanu un sniegšanu par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu un ziņu reģistrēšanu par papildu adresi;
  • civilstāvokļa aktu reģistrācijas, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru arhīva fondu veidošanas, uzturēšanas, saglabāšanas un aktualizācijas nodrošināšanu;
  • citas normatīvajos aktos noteiktas funkcijas.

Savukārt, NVO nama jaunajās telpās organizācijām būs arī iespēja piedalīties NVO nama organizētajos pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumos, popularizēt savas iniciatīvas un projektus, kā arī veidot sadarbību ar citām organizācijām.

Tāpat RAIC filiālē būs iespējams satikt Imantas punkta apkaimes koordinatori Dairu Biti, kas pārstāv deviņas Imantas punktā iekļautās apkaimes: Imantu, Iļģuciemu, Dzirciemu, Pleskodāli, Šampēteri, Zasulauku, Zolitūdi, Mūkupurvu un Beberķus. Daira informēs iedzīvotājus par iespējām iesaistīties savas apkaimes pilnveidošanā, palīdzēs veicināt komunikāciju starp iedzīvotājiem un pašvaldību pilsētvides uzlabošanas un attīstības jautājumos, kā arī sniegs atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

”Imantas punktam beidzot ir savas mājas. Mājas, kurās gaidīsim gan Imantas punktam piekritīgo apkaimju iedzīvotājus, gan citus interesentus. Imantas filiāles atklāšana ir tikai sākums – mēs turpināsim strādāt pie tā, lai centrs kļūtu par vietu, kur ikviens var rast risinājumu, iedvesmu, gūt atbalstu un kopā ar iedzīvotājiem stiprināsim mūsu Imantas punkta apkaimju vērtības,”

pauž Imantas punkta koordinatore

Šis ir sestais RAIC klientu apkalpošanas centrs. Rīgas iedzīvotājiem jau pieejami apkalpošanas punkti Brīvības ielā 49/53, Ieriķu ielā 43A, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A un Eduarda Smiļģa ielā 46.


📌 Plašāka informācija par centros sniegtajiem pakalpojumiem un kontakttālruņi saziņai meklējami riga.lv mājaslapas sadaļā “Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs” un tīmekļvietnē www.apkaimes.lv sadaļā “RAIC”.

📌 Imantas punkta aktuālajai informācijai iespējams sekot Facebook grupā: Imantas punkts | Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs

📌 Savukārt detalizēti ar NVO nama telpu pieteikšanas kārtību iespējams iepazīties mājaslapā www.apkaimes.lv.


 

2024. gada 28. novembra vakarā Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” tika nosaukti un sumināti fotokonkursa balvu ieguvēji un atklāta foto izstāde “Meklējot Pārdaugavu”.

Konkursā iesniegtie darbi ļauj ieraudzīt Pārdaugavu iedzīvotāju acīm. “Ar fotokonkursa starpniecību esam iepazinuši Pārdaugavu personiskā griezumā no iedzīvotāju skatu punkta, ielūkojušies gan publiskās vietās neparastā rakursā, gan autoru personiskajā telpā. Novērtējam, ka bija tik liela atsaucība, priecājamies par iedzīvotāju pozitīvajām atsauksmēm un motivāciju radīt darbus speciāli konkursam,” stāsta konkursa rīkotāji. Ņemot vērā plašo interesi, konkurss notiks arī nākamgad.

Kā iepriekš ziņots, konkursa četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – tika saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Darbus vērtēja fotogrāfi Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka.

Kategorijā “Cilvēki”

✨ Pirmo vietu ieguva Juris Justs par fotogrāfiju “Kalnciema iela”;
✨ Otro vietu Sigita Rušiņa par darbu “Prieks”;
✨ Trešo – Valters Poļakovs par fotogrāfiju “Sveiciens vai atvadas!”.

 

Kategorijā “Daba”

✨ Pirmo vietu ieguva Zanda Birze par attēlu “Pārdaugava mostas”;
✨ Otro vietu Edīte Dreimane par Torņakalnā uzņemto fotogrāfiju “Pilsēta nāk” ;
✨ Trešo vietu – Ilze Saleniece par foto “AB dambis”.

Zanda Birze "Pārdaugava mostas"

 

Kategorijā “Notikums”

✨ Pirmā vieta ir Sigitai Rusiņai par fotogrāfiju “Cita manifestācija”;
✨ Otrā vieta Dainai Burvei par darbu “Mašīnas uzlāde”;
✨ Trešā vieta Arnim Vuškānam par foto “Jāņa Rozentāla Mākslas Skola”.

Sigita Rusiņa "Cita manifestācija"

 

Kategorijā “Pilsētvide”

Bija vissīvākā konkurence.

✨ Pirmo vietu ieguva Anastasija Lomteva par fotogrāfiju ”Imantas kontrasti”;
✨ Otro vietu Marija Barčuka par foto “Urbānie dārzi Āgenskalnā vidū”;
✨ Trešo vietu Sigita Rušiņa par darbu “Miglainā rītā”.

 

Pirmās vietas ieguvēji saņem balvu 200 EUR vērtībā, 2. vietas – 150 EUR, bet trešās vietas 100 EUR.

Skatītāju simpātijas balsojums

Notika skatītāju simpātiju balsojums, kurā uzvarēja:

✨ Sigita Cimermane ar foto “Pasažieris” (kategorija “Cilvēki”);
✨ Inna Guseva ar foto “Vētra” (kategorija “Daba”);
✨ Kaspars Rācenājs ar fotogrāfiju “18.11.2022” (kategorija “Notikums”);
✨ Sigita Rušiņa ar foto “Uz Visumu” (kategorija “Pilsētvideba”).

Tika pasniegta arī Pārdaugavas kultūras apvienības simpātiju balva Dāvim Orniņam par fotogrāfiju “Ugunsdzēsēji”.

Inta Ruka atzīst, ka, “bija daudz tiešām veiksmīgu darbu, kas patīkami pārsteidza.”
Gvido Kajons komentējot vērtēšanas gaitu secina: “Ja darbs ir labs, tas uzreiz uzrunā un rada lieliskas sajūtas. Atsevišķi darbi bija tiešām ļoti labā kvalitātē.”

“Laikmetā, kad fotogrāfija pamatā dzīvo īsu dzīvu digitālā formātā, ir prieks redzēt izdrukātus darbus. Tas ir īpaši svarīgi jaunajai paaudzei, kas šajās telpās nāk uz nodarbībām, jo šis notikums gan veido izpratni par fotogrāfiju kā daudzpusīgu mediju, gan rosina domāt par sabiedrību un vidi, kurā dzīvojam. Šajās fotogrāfijās apmeklētāji var ieraudzīt sevi, radot piederības sajūtu, kas savukārt veicina harmoniskāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Un šie attēli nav tikai tradicionāli skaisti, tur parādās arī ikdienas rutīnas un mazās traģēdijas, kas apliecina, ka mēs ne tikai tiecamies uz ideālo, bet arī esam gatavi apzināties realitāti,”

teica Arnis Balčus izstādes atklāšanā.

📌 Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu” būs skatāma Kultūras centrā “Imanta” līdz 2025. gada 2. februārim katru dienu no 10.00 līdz 20.00.

Ieeja bez maksas.

 

30. novembrī plkst. 11.00 tiks atklāts Brasas tilta murālis, kas top Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes murāļu programmas ietvaros. Kultūras pārvalde veikusi mākslas objektu izstrādāšanu un izvietošanu Rīgas pilsētvidē, un šis ir viens no noslēdzošajiem šī gada objektiem.

Sienas gleznojumi uz tilta atbalsta sienām Brasas un Čiekurkalna pusē bagātinās apkaimes pilsētvidi, samazinās degradējošo stihisko grafiti rašanos, kā arī veidos sadarbību ar vietējo kopienu un aktualizēs apkaimes kultūras vērtības, iedzīvotāju aktivitātes un vietējās leģendas. Brasas puses siena ir vidēji 2 metrus augsta un 160 metrus gara jeb 320 kv.m., savukārt siena, kas atrodas Čiekurkalna pusē, kur paredzēts veikt sienas gleznojumu, ir ar 150 kv.m. platību.

“Brasas un Čiekurkalna apkaimju cilvēku sapnim būs lemts piepildīties. Šī ir iniciatīva, kas iedzīvinājās tikai pateicoties daudzu iesaistīto pušu atvērtībai. Šis ir ideāls piemērs, kurā aktīvas apkaimes biedrības, Rīgas domes institūcijas – Kultūras pārvaldes Pilsēta noformējuma nodaļa, SIA Rīgas tilti un Ārtelpas mobilitātes departaments, dod iespēju talantīgu mākslinieku grupai Daiņa Rudens vadībā radīt īpašu pilsētvides darbu,”

uzsver Rita Našeniece Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas vietniece

“Jauni gleznojumi pilsētvidē izceļ apkaimju identitāti, palielina lokālpatriotismu un mudina iedzīvotājus iesaistīties apkaimes “kārtības uzturēšanā”. Sienas gleznojumu tapšanā piedalās seši mākslinieki. Sienas gleznojuma iedvesma aizgūta no nejauša ieraksta sociālajos tīklos Brasas apkaimes grupā: “Brasā viss sākas un viss beidzas jeb ir gan Dzemdību nams, gan vienas pieturas attālumā – Lielie kapi”. Pakārtojoties garajam formātam, uz tilta tiek attēlots cikls, kas ir viens gads. Gads var būt gan kā mirklis, gan kā mūžība. Caur ziedu prizmu tiek attēloti gadalaiki, kas tiek simbolizēti caur tik ierastajiem ziediem, kas Brasā sastopami ik uz soļa – Lielo kapu memoriāla zilsniedzītes,”

norāda mākslinieks, sienu gleznojumu koncepcijas autors Dainis Rudens

Pretim bērnu rotaļu laukumam tiek veidots gleznojums, kas caur ilustrācijām izspēlē dažādus apkaimei raksturīgus un zīmīgus notikumus bērniem tuvā veidā. Atsevišķā murāļa daļā ir ilustrēts Klāva Elsberga dzejolis “Krasta runa”, atsauce uz vēsturisko hipodromu un zirgu staļļiem. Tas veiksmīgi sasaucas ar aizmirsto Mākoņbraukšanas ielas nosaukumu, piešķirot nedaudz filozofisku atsauci šai tematikai, ko raksturo grāmatu maiņas namiņš, lasītāji, filozofi, dzejnieki un mākslinieciskais gars. Murāli caurvij Hospitāļu ielas svētku tēma, Lielo kapu ikdienas ainas – cilvēki pastaigā, skrituļslidotāji, dzīvnieki ar saviem saimniekiem, un, protams, skrējēji, kas ir raksturīgi Brasas skaistajai, zaļajai un vēsturiskajai vietai.

Gleznojumā ietverta arī Vilhelma Purvīša tēma. Gleznotājs Vilhelms Purvītis Brasā ir dzīvojis un strādājis savā darbnīcā 1940. gados, līdz pat emigrācijai no Latvijas.

Cienot pagātni, bet arī apzinoties tagadni, tika uzrunāti divi jaunie dzejnieki, kuri ir dzīvojuši/dzīvo Brasas apkaimē – Ivars Šteinbergs un Marija Luīze Meļķe, aicinot sienas gleznojumam veidot asociatīvus dzejoļus. Tie tiks iestrādāti sienas gleznojumā, pievienojot ilustratīvas atsauces uz Lielo kapu Sfinksu, kā arī veidojot konfekšu vizualizācijas, kas atsauc atmiņā Miera ielas smaržu, kas agrāk valdīja šajā apkārtnē.

Projekts īstenots ciešā sadarbībā ar vietējām apkaimēm un ļauj iepazīt stāstus, kas veido apkaimju lokālo identitāti. Arī turpmāk šāda veida sadarbība turpināsies citās apkaimēs, īstenojot ne tikai sienas gleznojumus, bet arī daudzveidīgus pilsētvides mākslas objektus.

Brasas – Čiekurkalna murālis tiks atklāts 30. novembrī plkst. 11.00, pulcēšanās pie tilta caurbrauktuves. Atklāšanas pasākumā kā atvērtā tipa darbnīcā tiks veidots uzraksts “ES MĪLU BRASU”, kur iedzīvotājiem būs iespēja apliecināt piederību un mīlestību savai apkaimei, atstājot arī savus “nospiedumus” uz murāļa.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadam.

Konkursa mērķis: atbalstīt projektus, kuru ietvaros tiek organizēti bezmaksas latviešu valodas apguves kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām Rīgas pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda.

Latviešu valodas kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām jānodrošina atbilstoši 2022.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 noteiktajiem līmeņiem un pakāpēm – A1, A2, B1 un B2. Kursiem jāveicina dalībnieku valsts valodas prasmes līmeņa vai pakāpes paaugstināšana vismaz par vienu valodas prasmes līmeni.

Projekta pieteikums jāiesniedz 2025. gadam, norādot iespējamās projekta īstenošanas izmaksas un plānoto kursantu skaitu arī 2026. un 2027. gadam.

Pretendenti tiek aicināti plānot projektu aktivitātes dažādās Rīgas apkaimēs.

Konkursā var piedalīties: izglītības iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un atbilst visiem konkursa nosacījumiem.

Finansējums:

  • pieejamais pašvaldības līdzfinansējums viena projekta īstenošanai 2025. gadā – līdz 35 000 euro;
  • projekta pieteicēja līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Kopējais pieejamais pašvaldības līdzfinansējums 2025.gadā – 130 000 EUR.
Projektu īstenošana 2025. gadā: no 2025. gada 13. janvāra līdz 14. novembrim. Iedzīvotāju pieteikšanās kursiem jāplāno no 2025. gada 20. janvāra.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš:

2024. gada 2. decembra plkst. 12.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: integracija@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.

Projekts jānoformē un jāiesniedz:

  • kā elektronisks dokuments, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;
  • valsts valodā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu noformēšanu;
  • parakstīts ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Papildu informācija: Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa, tālrunis 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv .


Svarīgi!

  • Rīgas iedzīvotāji kursiem varēs pieteikties, sākot no 2025. gada 20. janvāra mācību iestādēs, kuru projektu pieteikumi konkursā tiks atbalstīti. Pašvaldības darbinieki pieteikumus kursiem nepieņem.
  • Konkursa rezultāti tiks publicēti pašvaldības mājaslapā www.riga.lv un www.apkaimes.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

 

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība jau trešo gadu atbalsta Rīgas piegulošo teritoriju apsaimniekotājus, nodrošinot tos ar pretslīdes kaisāmo materiālu – smilti – cietā seguma gājēju ietvju kopšanai.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju, ja piegulošajā teritorijā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu. Uz vienu īpašumu varēs saņemt kaisāmo materiālu 50 kg apjomā.

Lai saņemtu pretslīdes kaisāmo materiālu:

  • iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: aic@riga.lv (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80000800;
  • dodoties saņemt smilti, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību (anketa pieejama ŠEIT).

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, šādās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

  • Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Ieriķu ielā 43A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Gobas ielā 6A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30).

Tāpat tiks nodrošināta smilts saņemšana lapu savākšanas akcijas norises laikā. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu un paātrinātu tās izsniegšanu uz vietas, iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā.

Smilts saņemšana lapu nodošanas punktos:

Sestdien, 23. novembrī:

  • Mežaparka apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Siguldas prospekta Nr. 12 (autostāvvieta);
  • Čiekurkalna apkaimē – no plkst. 13.20 līdz plkst. 15.20 Rusova un Čiekurkalna 6. šķērslīnijas krustojumā;
  • Vecāķu apkaimē – no plkst. 16.50 līdz plkst. 18.00 pretī Garciema ielai Nr. 10 (autostāvvieta).

Svētdien, 24. novembrī:

  • Ziepniekkalna apkaimē – no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Mālu ielā 11;
  • Imantas apkaimē – no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielas krustojumā.

Sestdien, 30. novembrī:

  • Bieriņu apkaimē – no plkst. 09.00 līdz plkst. 11.00 Zemītes un Mežotnes ielu stūrī;
  • Pleskodāles apkaimē – no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.

Svētdien, 1. decembrī:

  • Teikas apkaimē – no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Dzērbenes ielas Nr. 14 (autostāvvieta);
  • Dārzciema apkaimē – no plkst. 12.45 līdz plkst. 14.00 Kraukļu ielas un Pildas ielas krustojumā;
  • Purvciema apkaimē – no plkst. 14.30 līdz plkst. 16.10 pie Madonas ielas 10A.

Vēršam uzmanību, ka smilts paņemšanu, aiznešanu un iekraušanu savā transportlīdzeklī nodrošina pats iedzīvotājs.