Arhīvs birkai: Satiksme

Rīgas centrā uzsākusies jaunu, mūsdienīgu, slēgta tipa atkritumu urnu uzstādīšana

Jūnija sākumā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonā esošajās sabiedriskā transporta pieturvietās sākta veco kvadrātveida betona atkritumu urnu nomaiņa. Plānots uzstādīt vairāk nekā 200 jaunas, funkcionālas un pilsētvidē iederīgas atkritumu urnas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pauž gandarījumu par uzlabojumiem pilsētvidē: “Velns ir detaļās – šķietami vienkāršas pilsētvides sastāvdaļas kā atkritumu urnas pilda ļoti svarīgu funkciju un ietekmē vides kvalitāti, tīrību un kopējo Rīgas tēlu. Vecās betona urnas, kas pilsētā stāvējušas jau vairāk nekā 20 gadus, ir morāli novecojušas un ir patiess prieks, ka tagad tās nomainīs mūsdienīgi, funkcionāli un estētiski risinājumi.”

Jaunās urnas būs slēgta tipa, ar ietilpību – 150 l, 100 l un 75 l – atkarībā no pieturvietu noslodzes. Sākotnēji urnu nomaiņa notiks RVC un tā aizsardzības zonā, bet pakāpeniski tas tiks darīts pie visām pieturvietām pilsētā.

Atkritumu urnu nomaiņā investēti 106 978,52 eiro.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par vietām, kurās nepieciešams ierīkot velosipēdu novietnes

Aicinām Rīgas iedzīvotājus līdz šī gada 30. jūnijam dalīties ar savu viedokli par vietām pilsētā, kur būtu nepieciešams ierīkot jaunas velosipēdu novietnes. Iedzīvotāji savas idejas var iesniegt, aizpildot digitālu aptaujas anketu Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga sadaļā “Iesaisties”.

Šajā vasaras sezonā Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa 100 vietās pilsētā uzstādīs jaunas velo novietnes. Rīgas iedzīvotāji ir aicināti izteikt arī savu viedokli par vietām, kur velosipēdu novietnes būtu nepieciešams ierīkot.

Iesniedzot savu ideju, portālā Geo Riga pārliecinies, vai konkrētā teritorija atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes*, un izvērtē, vai šajā vietā paliks arī pietiekami plaša telpa gājējiem, neradot neērtības to kustībai.

Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

*Informāciju par zemes piederību iespējams pārbaudīt Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga kartē “Rīgas pamatdati”, atzīmējot datu slāni “Sarkanās līnijas”.

Rīgas pašvaldība iegādāsies īpašu ielu uzkopšanas tehniku, kas palīdzēs mazināt gaisa piesārņojumu

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vidi, Rīgas pašvaldība Eiropas Savienības projekta ietvaros iegādāsies ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienības un veiks ēku pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei.

Projekta laikā tiks veiktas divas aktivitātes:

  • pašvaldībai piederošo astoņu ēku pieslēgšana centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina AS “Rīgas Siltums”, atsakoties no vietējo apkures risinājumu izmantošanas, kuru rezultātā lokāli tiek piesārņots Rīgas gaiss;
  • ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienību iegāde, kas būtiski ļaus uzlabot cieto daļiņu savākšanas procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus samazinātām PM10 cieto daļiņu emisijām un esamībai pilsētas gaisā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Ar šī projekta īstenošanu Rīgas pašvaldība sper nozīmīgu soli ceļā uz tīrāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi. Ietvju un brauktuvju uzkopšanas tehnika palīdzēs nodrošināt tīru, drošu un veselībai draudzīgu vidi visa gada garumā, samazinot ne tikai gaisa piesārņojumu, bet arī slīdamību, atkritumu uzkrāšanos un kopējo vides degradāciju,”

stāsta Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Viktors Admidiņš

Gaisa kvalitātes uzlabojumu regulāri apstiprinās arī pašvaldības līmenī veiktie monitoringa dati, kurus nodrošina trīs gaisa kvalitātes monitoringa stacijas (“Mīlgrāvis”, “Brīvības iela” un “Pārdaugava”). Pateicoties projekta aktivitātēm, sagaidāms, ka šajās stacijās uzraudzītie piesārņojošo vielu līmeņi (īpaši PM10 un PM2.5 koncentrācija) turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies.

Tāpat plānots, ka, pateicoties šiem pasākumiem, tiks būtiski samazināta kaitīgo emisiju – īpaši smalko cieto daļiņu un siltumnīcefekta gāzu – nonākšana atmosfērā. Centralizētās siltumapgādes izmantošana ļaus atteikties no individuālajām apkures sistēmām, kas bieži vien ir galvenais piesārņojuma avots dzīvojamās apbūves rajonos.

Savukārt ielu un ietvju uzkopšanas tehnikas vienības nodrošinās efektīvāku smilšu, putekļu savākšanu no Rīgas vēsturiskā centra ielām, tādējādi samazinot gaisu piesārņojošo cieto daļiņu koncentrāciju pilsētvidē.

Tehnikas vienības būs lietderīgas ne tikai cieto daļiņu savākšanai pavasarī vai vasarā, bet arī citu sezonu laikā, nodrošinot būtiskus ieguvumus:

rudenī tā nodrošinās kritušo lapu savākšanu, novēršot organiskā piesārņojuma veidošanos un samazinot slīdamības risku uz brauktuvēm un ietvēm;
ziemā tehnika būs izmantojama sniega un pretapledojuma materiālu atlikumu savākšanai, palīdzot uzturēt tīru vidi un mazinot piesārņojuma risku pēc sniega kušanas;
pavasarī un vasarā tiks veikta intensīva smilšu, putekļu, ziedputekšņu un citu piesārņojumu savākšana, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti īpaši sausos laikapstākļos un samazinot piesārņojuma nonākšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.5. pasākuma “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” īstenošanā” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas veido 2 982 859 eiro, no kurām ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības līdzfinansējums un AS “Rīgas Siltums” līdzfinansējums veido 15%.

 

Izsludināts konkurss par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un tā pārbūvi

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība”, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Konkursā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 3. jūlija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai – līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Iepriekš jau ziņots, ka pagājušajā gadā organizētais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura piedāvājumā iekļautais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Atkārtotajā iepirkumā mainītas prasības, paredzot, ka pretendentam netiks prasīta pieredze vanšu tilta pārbūvē vai jaunbūvē, bet tā paliks spēkā vanšu speciālistiem. Būvprojekta minimālajā sastāvā “Vanšu tilta pārbūve” izpildītāji ir papildinājuši nodevumu ar izstrādātajām darbu specifikācijām, kas būtiski atvieglos izpratni par paredzētiem pārbūves darbiem.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

Šonedēļ pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Turība” sāksies mobilitātes punktu būvniecība

, , ,

Šonedēļ sāksies mobilitātes punktu jeb ērtu un drošu savienojuma punktu starp sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūru izbūve pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi” un “Biznesa augstskola “Turība””. Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet, sākot ar šo nedēļu, būvdarbi pakāpeniski tiks uzsākti pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Biznesa augstskola “Turība””. Mobilitātes punktu “Iļģuciems” un “Gaisma” būvniecība sāksies jūnija sākumā, bet jūlijā būvdarbus plānots sākt pie dzelzceļa pieturas punktiem “Vecdaugava” un “Vecāķi”.

Mobilitātes punktu vizualizācijas – skatīt šeit.

Līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks izveidota ērta, droša un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Paredzēts izbūvēt infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, velonovietnes, laukumus mikromobilitātes rīku novietošanai, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu. Lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijās iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Būvdarbu veicējam uzdots izvietot ceļa zīmes un nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Pie dzelzceļa pieturas punkta “Šmerlis” būvdarbu laikā tiks slēgta satiksme Bērzpils ielā, posmā no ēkas Bērzpils ielā 69 līdz Raiskuma ielai, bet būvdarbu zonā, kas pieguļ Bērzpils ielai un Raiskuma ielai, nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Šonedēļ būvdarbus plānots sākt arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Atgāzene/Bērnu slimnīca” un “Mangaļi”. Uzsākot būvdarbus, transportlīdzekļu satiksme būvdarbu zonās netiks slēgta, taču tur nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Uzsākot būvdarbus pie dzelzceļa stacijas “Biznesa augstskola “Turība””, satiksmei tiks slēgts Dīķu ielas posms no Briņģu ielas līdz Bikstu ielai, nodrošinot piekļuvi ielai pieguļošajiem īpašumiem. Būvdarbu zonā nevarēs novietot automašīnas. Gājēji varēs pārvietosies pa esošajām ietvēm, bet Dīķu ielas posmā gājēji tiks novirzīti pa norobežotu pagaidu ietvi. Satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi mainīsies atbilstoši būvdarbu gaitai.

Savukārt būvdarbus mobilitātes punktos “Iļģuciems”, “Gaisma”, “Vecdaugava” un “Vecāķi” plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.

Būvdarbus šajos mobilitātes punktos veiks SIA “Baltijas Būve”.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu, jo ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.

 

Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Cycle4Climate” aptaujā

,

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākta veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ulbroka

,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos 12 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , ,

Kopš aprīļa vidus Rīgā norisinās darbs pie 61 ceļa ātrumvaļņa izbūves, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Šobrīd piecās Rīgas apkaimēs izbūvēti 26 jauni ātrumvaļņi, darbi turpinās vēl deviņās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots izbūvēt līdz šī gada jūlija vidum.

Šajā gadā ceļa ātrumvaļņus izbūvēs sekojošās apkaimēs:

  • Bukultos (Kanāla ielā Nr.27 un 31);
  • Dārzciemā (Steigas ielā Nr.4 un 19);
  • Dārziņos (Jāņogu ielā starp Nr.114 un 116; 132., 254; Dārziņu ielā Nr. 162A., 198., 212);
  • Juglā (Slēpotāju ielā Nr.43 un 49);
  • Mežaparkā (Lībekas ielā Nr.15; Mirdzas Ķempes ielā Nr.7);
  • Purvciemā (Purvciema ielā Nr.16 un 17C);
  • Teikā (Klīvu ielā Nr.6; Stūrīša ielā Nr. 37; Aizsila ielā Nr.7., 14., 20; Ķeguma ielā Nr. 32; Raunas ielā Nr. 51 un 59; Zālīša ielā Nr. 1 un 5);
  • Vecdaugavā ( Atlantijas ielā Nr. 71 un 83).

Šobrīd ātrumvaļņi izbūves darbi noslēgušies:

  • Bieriņos (Mežotnes ielā Nr.40; Spirgus ielā Nr.2; Īvandes ielā Nr. 13);
  • Bolderājā (Jomas ielā Nr.2 un 4; Keramikas ielā Nr. 2C; Kaņepju ielā Nr.2 un 8);
  • Dzirciemā (Ķiršu ielā 7; Bumbieru ielā 1);
  • Imantā (Sakas ielā Nr. 3 un 20; Ceriņu ielā Nr. 2.,10., 14., 20; Dunalkas ielā Nr.2., 5A., 7A.,11; Beberbeķu ielā Nr. 18., 28B., 34; Dubultu ielā Nr.20);
  • Mežaparkā ( Pēterupes ielā Nr.3 un Pēterupes ielā pie Kokneses prospekta Nr.16).

Bieriņos un divās vietās – gan Bolderājā, gan Mežaparkā, vēl ir jāveic ceļa horizontālā apzīmējuma ieklāšana. Šobrīd ātrumvaļnu izbūve turpinās deviņās vietās Mežaparka apkaimē, tur darbus plānots pabeigt līdz jūnija sākumam.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

 

Sāksies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ķekava

,

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km. Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums – Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Visa posma garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali. Savukārt posmos, kuros, atbilstoši tehniskajiem parametriem, tas būs iespējams, ietvi no veloceļa atdalīs ar zaļo zonu. Lai vizuāli uzsvērtu ietves un veloceļa atšķirību, tajos būs atšķirīgs segums – ietvēm bruģakmens plāksnes, bet veloceļam asfalts. Tāpat visa posma garumā, izņemot ielu šķērsojumos, kuros intensīvas autotransporta satiksmes dēļ uzstādīs luksoforus, gājēju un velosipēdu ceļam būs prioritāte attiecībā pret auto transporta kustību. Jaunus luksoforu objektus paredzēts uzstādīt šķērsojumā ar nobrauktuvi no Salu tilta uz Mūkusalas rotācijas apli un šķērsojumā ar uzbrauktuvi no Mūkusalas rotācijas apļa uz Salu tiltu.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, piemēram, gar Mūkusalas rotācijas apli un Bieķengrāvi plānotas iestādīt jaunas koku rindas. Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnes. Tāpat ir paredzēta atpūtas vieta, kurā būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija.

Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras maršruta “Rīga – Ķekava” vizualizācijas – ŠEIT.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Pārējie divi maršruti par kuru realizāciju pašvaldība drīzumā informēs atsevišķi ir “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi”.

Vairāk par veloinfrastruktūru Rīgā – ŠEIT.
Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras tīmekļvietnes www.liveriga.lv “Rīgas velo ceļvedis”– ŠEIT.

 

Maijā Rīgā sāks būvēt vēl astoņus mobilitātes punktus

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.