Arhīvs birkai: Satiksme

Izsludināts konkurss par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un tā pārbūvi

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība”, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Konkursā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 3. jūlija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai – līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Iepriekš jau ziņots, ka pagājušajā gadā organizētais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura piedāvājumā iekļautais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Atkārtotajā iepirkumā mainītas prasības, paredzot, ka pretendentam netiks prasīta pieredze vanšu tilta pārbūvē vai jaunbūvē, bet tā paliks spēkā vanšu speciālistiem. Būvprojekta minimālajā sastāvā “Vanšu tilta pārbūve” izpildītāji ir papildinājuši nodevumu ar izstrādātajām darbu specifikācijām, kas būtiski atvieglos izpratni par paredzētiem pārbūves darbiem.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

Šonedēļ pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Turība” sāksies mobilitātes punktu būvniecība

, , ,

Šonedēļ sāksies mobilitātes punktu jeb ērtu un drošu savienojuma punktu starp sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūru izbūve pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi” un “Biznesa augstskola “Turība””. Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet, sākot ar šo nedēļu, būvdarbi pakāpeniski tiks uzsākti pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Biznesa augstskola “Turība””. Mobilitātes punktu “Iļģuciems” un “Gaisma” būvniecība sāksies jūnija sākumā, bet jūlijā būvdarbus plānots sākt pie dzelzceļa pieturas punktiem “Vecdaugava” un “Vecāķi”.

Mobilitātes punktu vizualizācijas – skatīt šeit.

Līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks izveidota ērta, droša un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Paredzēts izbūvēt infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, velonovietnes, laukumus mikromobilitātes rīku novietošanai, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu. Lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijās iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Būvdarbu veicējam uzdots izvietot ceļa zīmes un nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Pie dzelzceļa pieturas punkta “Šmerlis” būvdarbu laikā tiks slēgta satiksme Bērzpils ielā, posmā no ēkas Bērzpils ielā 69 līdz Raiskuma ielai, bet būvdarbu zonā, kas pieguļ Bērzpils ielai un Raiskuma ielai, nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Šonedēļ būvdarbus plānots sākt arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Atgāzene/Bērnu slimnīca” un “Mangaļi”. Uzsākot būvdarbus, transportlīdzekļu satiksme būvdarbu zonās netiks slēgta, taču tur nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Uzsākot būvdarbus pie dzelzceļa stacijas “Biznesa augstskola “Turība””, satiksmei tiks slēgts Dīķu ielas posms no Briņģu ielas līdz Bikstu ielai, nodrošinot piekļuvi ielai pieguļošajiem īpašumiem. Būvdarbu zonā nevarēs novietot automašīnas. Gājēji varēs pārvietosies pa esošajām ietvēm, bet Dīķu ielas posmā gājēji tiks novirzīti pa norobežotu pagaidu ietvi. Satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi mainīsies atbilstoši būvdarbu gaitai.

Savukārt būvdarbus mobilitātes punktos “Iļģuciems”, “Gaisma”, “Vecdaugava” un “Vecāķi” plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.

Būvdarbus šajos mobilitātes punktos veiks SIA “Baltijas Būve”.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu, jo ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.

 

Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Cycle4Climate” aptaujā

,

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākta veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ulbroka

,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Satiksmes mierināšanas nolūkos 12 Rīgas apkaimēs izbūvēs jaunus ceļa ātrumvaļņus

, , , , , , , , , , ,

Kopš aprīļa vidus Rīgā norisinās darbs pie 61 ceļa ātrumvaļņa izbūves, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Šobrīd piecās Rīgas apkaimēs izbūvēti 26 jauni ātrumvaļņi, darbi turpinās vēl deviņās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots izbūvēt līdz šī gada jūlija vidum.

Šajā gadā ceļa ātrumvaļņus izbūvēs sekojošās apkaimēs:

  • Bukultos (Kanāla ielā Nr.27 un 31);
  • Dārzciemā (Steigas ielā Nr.4 un 19);
  • Dārziņos (Jāņogu ielā starp Nr.114 un 116; 132., 254; Dārziņu ielā Nr. 162A., 198., 212);
  • Juglā (Slēpotāju ielā Nr.43 un 49);
  • Mežaparkā (Lībekas ielā Nr.15; Mirdzas Ķempes ielā Nr.7);
  • Purvciemā (Purvciema ielā Nr.16 un 17C);
  • Teikā (Klīvu ielā Nr.6; Stūrīša ielā Nr. 37; Aizsila ielā Nr.7., 14., 20; Ķeguma ielā Nr. 32; Raunas ielā Nr. 51 un 59; Zālīša ielā Nr. 1 un 5);
  • Vecdaugavā ( Atlantijas ielā Nr. 71 un 83).

Šobrīd ātrumvaļņi izbūves darbi noslēgušies:

  • Bieriņos (Mežotnes ielā Nr.40; Spirgus ielā Nr.2; Īvandes ielā Nr. 13);
  • Bolderājā (Jomas ielā Nr.2 un 4; Keramikas ielā Nr. 2C; Kaņepju ielā Nr.2 un 8);
  • Dzirciemā (Ķiršu ielā 7; Bumbieru ielā 1);
  • Imantā (Sakas ielā Nr. 3 un 20; Ceriņu ielā Nr. 2.,10., 14., 20; Dunalkas ielā Nr.2., 5A., 7A.,11; Beberbeķu ielā Nr. 18., 28B., 34; Dubultu ielā Nr.20);
  • Mežaparkā ( Pēterupes ielā Nr.3 un Pēterupes ielā pie Kokneses prospekta Nr.16).

Bieriņos un divās vietās – gan Bolderājā, gan Mežaparkā, vēl ir jāveic ceļa horizontālā apzīmējuma ieklāšana. Šobrīd ātrumvaļnu izbūve turpinās deviņās vietās Mežaparka apkaimē, tur darbus plānots pabeigt līdz jūnija sākumam.

Satiksmes mierināšanas nolūkos ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas izglītības iestādes. Ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus.

 

Sāksies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ķekava

,

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km. Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums – Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Visa posma garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali. Savukārt posmos, kuros, atbilstoši tehniskajiem parametriem, tas būs iespējams, ietvi no veloceļa atdalīs ar zaļo zonu. Lai vizuāli uzsvērtu ietves un veloceļa atšķirību, tajos būs atšķirīgs segums – ietvēm bruģakmens plāksnes, bet veloceļam asfalts. Tāpat visa posma garumā, izņemot ielu šķērsojumos, kuros intensīvas autotransporta satiksmes dēļ uzstādīs luksoforus, gājēju un velosipēdu ceļam būs prioritāte attiecībā pret auto transporta kustību. Jaunus luksoforu objektus paredzēts uzstādīt šķērsojumā ar nobrauktuvi no Salu tilta uz Mūkusalas rotācijas apli un šķērsojumā ar uzbrauktuvi no Mūkusalas rotācijas apļa uz Salu tiltu.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, piemēram, gar Mūkusalas rotācijas apli un Bieķengrāvi plānotas iestādīt jaunas koku rindas. Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnes. Tāpat ir paredzēta atpūtas vieta, kurā būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija.

Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras maršruta “Rīga – Ķekava” vizualizācijas – ŠEIT.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Pārējie divi maršruti par kuru realizāciju pašvaldība drīzumā informēs atsevišķi ir “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi”.

Vairāk par veloinfrastruktūru Rīgā – ŠEIT.
Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras tīmekļvietnes www.liveriga.lv “Rīgas velo ceļvedis”– ŠEIT.

 

Maijā Rīgā sāks būvēt vēl astoņus mobilitātes punktus

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Rīgā aizvadīts otrais Vakara un nakts laika forums

Ceturtdien, 15. maijā, Splendid palace norisinājās jau otrais Vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltītais forums “Ceļā uz balansu”, kas vienuviet pulcēja plašu privātā, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju loku.

Pieredzes stāstos par vakara un nakts laika pārvaldības plānošanu, naktsdzīves un naktsmiera balansa meklējumiem, kā arī atbalsta programmām uzņēmējiem dalījās pārstāvji no Berlīnes, Viļņas un Tallinas.

Nadja Clarus, pārstāve no Berlīnes Ekonomikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības ministrijas foruma laikā atzina, ka naktsdzīve Berlīnē tiek atzīta par nozīmīgu ekonomikas daļu – tā nodrošina darba vietas un atbalsta uzņēmējdarbību. Pēc Covid-19 pandēmijas negatīvajām sekām pilsēta ieviesa līdzfinansējuma programmu, kas palīdz naktsklubiem uzlabot skaņas izolāciju un līdz ar to mazināt traucējumus iedzīvotājiem. Šī iniciatīva palīdz veidot līdzsvaru starp dzīvīgu naktsdzīvi un kvalitatīvu naktsmieru.

Viļņas pieredzē kā būtiskākais devums nakts ekonomikas attīstībai uzsvērts biroja darbinieku mediatora apmācības, kur darbinieki apguvuši prasmes konfliktu risināšanā, lai kalpotu kā starpnieki starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldību, darbojoties pēc skaidras un strukturētas rīcības shēmas kā risināt domstarpības. Savukārt Tallinā viens no būtiskākajiem aspektiem vakara un nakts laika ekonomikas attīstībā ir nakts autobusu maršrutu ieviešana piektdienu un sestdienu naktīs.

Pēc prezentācijām secināts, ka visās trīs pilsētās naktsdzīves un naktsmiera līdzsvara meklējumi turpinās, un Berlīnei vairāk nekā 20 gadu laikā vēl joprojām nav izdevies pilnībā atrisināt izklaides trokšņošanas jautājumu.

Savu pieredzi vakara un nakts laika tēmas jautājumos izklāstīja arī dažādu nozaru pārstāvji no Rīgas. Sarunās tika aktualizēts iedzīvotāju drošības aspekts dienas tumšajā laikā, jauniešu aktivitāte, kultūras joma, darbs naktīs, trokšņi un radītais gaismas piesārņojums. Tika secināts, ka daudzās vakara un nakts laika nozarēs trūkst dati un pētījumi – piemēram, par reālo nakts darba veicēju skaitu un situāciju Latvijā un Rīgā vai par naktsdzīves meklētāju paradumiem.

Pārstāvji no Rīgas pašvaldības foruma dalībniekus informēja par Vakara un nakts laika plānošanu un pārvaldību – veiktās priekšizpētes rezultātiem un tālākajiem attīstības virzieniem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldības dalību starptautiskā projektā “2nite”, vēstot par sabiedrības iesaisti drošības sajūtas veicināšanā savā apkaimē. Savukārt Rīgas pašvaldības policija informēja foruma dalībniekus par drošību Rīgā naktīs.

“Rīga ir gatava mācīties ne tikai no citu pilsētu labās, bet arī sliktās pieredzes un novērst to, kas citām pilsētām traucē rast balansu starp tik dažādajām vakarā un naktī iesaistītajām pusēm. Šis forums un tajā dzirdētās prezentācijas ir apliecinājums tam, ka nozaru ir daudz un, tās uzrunājot, pašvaldība iet pareizajā virzienā, lai vakarus un naktis Rīgā plānotu sabalansēti, iekļaujoši un visaptveroši. Rīgai vismaz uz laiku ir nepieciešama šīs jomas centralizēta plānošana un pārvaldība, lai mēs spētu veicināt dažādas, pat pretējas jomas – izcelt tieši labos naktsdzīves piemērus, sākt pievērst pastiprinātāku uzmanību naktsmiera jautājumu risināšanai, sakārtot ārtelpu, lai uzlabotu drošības apstākļus, un pievērsties arī darba, “neredzamo” sabiedrības locekļu jautājumiem,”

norāda Mārtiņš Eņģelis (Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs)

Foruma noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pievienoties “Skaidrojošajām pastaigām” Rīgas pilsētvidē Centra un Purvciema apkaimēs un uz savas ādas izjust rasu minoritāšu un sieviešu pieredzējumu naktīs.

📸 FOTO 

 

Šajā nedēļas nogalē tiek atjaunots nakts sabiedriskais transports

No 17. maija nedēļas nogalēs un svētku dienās galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs pieejami trīs nakts autobusu maršruti, kas no Rīgas centra brauks Mežciema, Imantas un Dārzciema virzienā. Nakts autobusus šajā nedēļas nogalē īpaši aicināti izmantot Muzeju nakts pasākumu apmeklētāji, lai ērti un droši nokļūtu mājās.

Nakts satiksmes autobusi būs pieejami naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. Pirmie autobusi sāks kursēt naktī no 16. uz 17. maiju un tiks nodrošināti līdz 28. septembrim. No Rīgas centra (Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas) uz apkaimēm autobusi izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00, 2.00, 3.00, 4.00.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Lai novērtētu, vai šobrīd pēc piecu gadu pārtraukuma nakts sabiedriskā transporta pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, līdz 28. septembrim Rīgas pašvaldība īstenos pilotprojektu un rudenī, balstoties uz tā rezultātiem, tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta atgriešanu pastāvīgos maršrutos.

Lai novērtētu pasažieru pieprasījumu pēc nakts sabiedriskā transporta, pilotprojektam izstrādāti trīs īpaši lokveida autobusu maršruti. Tie izveidoti, lai aptvertu pēc iespējas vairāk blīvi apdzīvotas apkaimes, kā arī, lai stundas laikā autobuss spētu atgriezties sākuma punktā.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti izmantot nakts satiksmes autobusus, apmeklējot dažādus kultūras un izklaides pasākumus, apskatot pilsētu vēlos vakaros un naktīs, kā arī to izmantot, lai nokļūtu uz darbu vai no darba mājās, jo to izmantošana ir drošākais veids, kā pilsētā pārvietoties diennakts tumšajā laikā.

Līdz 28. septembrim būs pieejami šādi nakts sabiedriskā transporta maršruti:

Autobuss Nr. 1 ar maršrutu “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursēs no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.

Autobusa maršruts Nr.1.

 Autobuss Nr. 4 ar maršrutu “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.4

 Autobuss Nr. 6 ar maršrutu “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursēs no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Autobusa maršruts Nr.6

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

 

Sākts pētījums Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plāna izstrādei

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar pilsētplānošanas uzņēmumu “Grupa93” un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma WSP Zviedrijas filiāli (WSP Sverige AB) ir sākusi apjomīgu pētījumu, lai izvērtētu esošo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un izstrādātu attīstības scenārijus tā reformai.

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Rīgā nav konceptuāli pārskatīts vairāk nekā 30 gadus. Pa šo laiku pilsētvidē un iedzīvotāju pārvietošanās paradumos notikušas būtiskas pārmaiņas – mainījusies dzīvesvietu un darbavietu struktūra, pieaudzis privātā autotransporta lietojums un attīstījies mikromobilitātes pakalpojumu piedāvājums. Vienlaikus sabiedriskais transports joprojām ieņem nozīmīgu vietu rīdzinieku ikdienas dzīvē, taču esošo sistēmu nepieciešams salāgot ar mūsdienu pārvietošanās vajadzībām.

Lai radītu mūsdienu vajadzībām atbilstošu sabiedriskā transporta tīklu, vispirms tiks veikta padziļināta esošās situācijas izpēte – kā šobrīd pārvietojas Rīgas iedzīvotāji, kādas ir viņu izvēles, ieradumi un vajadzības. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sabiedrības viedoklim un pētījuma laikā norisināsies plaša iedzīvotāju aptauja par sabiedriskā transporta lietošanas pieredzi un vajadzībām.

Pamatojoties uz datiem, tiks izstrādāti divi potenciālie scenāriji Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai – katrs ar savu pieeju, uzsvariem un risinājumiem. Tie tiks rūpīgi izvērtēti, ņemot vērā ieguvumus sabiedriskā transporta lietotājiem, izmaksas pilsētai u.c. faktorus.

Tiek plānoti arī vairāki tematiskie pasākumi, kuros tiks iesaistīti gan iedzīvotāji, gan nozares speciālisti, lai kopīgi veidotu risinājumus, kas balstīti datos un atbilst sabiedrības vajadzībām.

Projekta vadītāja Katja Vuorenmaa Berdica no starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “WSP Sverige AB” atzīst: “Man ir patiess prieks uzņemties šī projekta virzību, vadot profesionālu un motivētu komandu, kas izvēlēta šī uzdevuma īstenošanai. Ar nepacietību gaidu produktīvu sadarbību ar “Grupa93” un Rīgas pilsētu, kā arī, protams, rezultātus, kas sniegs reālus ieguldījumus ceļā uz ilgtspējīgāku transporta sistēmu.”

Pētījums ilgs 14 mēnešus un tā rezultāti būs kā pamats rīcības plāna izstrādei un reformas ieviešanai nākotnē, kā arī solis tuvāk padarot sabiedrisko transportu par pilsētas mobilitātes mugurkaulu.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.