Arhīvs birkai: Satiksme

Rīgā turpinās veloceļa izbūve Vilhelma Purvīša ielā, darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš marta beigām norit darbs pie veloceļa izbūves Vilhelma Purvīša ielā. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši plānotajam grafikam, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā plānots izbūvēt ietves, apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Būvdarbi paralēli norit visā ielas garumā. Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Prāgas ielai, vienā ielas pusē izbūvēta bruģakmens seguma ietve un veloceļa pamats. Savukārt posmā no Elijas ielas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai, Zinātņu akadēmijas pusē bruģakmens seguma ietve izbūvēta daļēji. Tāpat daļēji visā objektā ir izbūvētas jaunas gūlijas, apgaismojuma un luksoforu kabeļu aizsargcaurules.

Šobrīd V. Purvīša ielas posmā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas līdz Emīlijas Benjamiņas ielai turpinās ietvju izbūve. Tāpat, atbilstoši darbu plānam, jūlijā V. Purvīša un Lastādijas ielu krustojumā izbūvēs apgaismojumu un jaunus luksoforus.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros visas V. Purvīša ielas garumā, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs veloceļu, atjaunos ielas segumu, kā arī veiks ielas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

V. Purvīša ielas posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai, katrā ielas pusē izbūvēs no brauktuves nodalītu vienvirziena velosipēdu ceļu. Savukārt V. Purvīša ielas labajā pusē, posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, izbūvēs no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu. Tāpat projekta ietvaros V. Purvīša ielā veiks labiekārtošanas darbus, uzstādot četrus solus, 23 velo novietnes un 12 atkritumu urnas, kā arī ielas apzaļumošanu, iestādot 56 kokus.

Darbus veic SIA CBF “Ļ-KO” un to kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

 

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība – darbi rit atbilstoši plānam

,

Rīgā kopš pērnā gada decembra notiek vērienīgā Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Darbi būvobjektā uz priekšu virzās atbilstoši darbu grafikam. Ņemot vērā, ka būvdarbu teritorija ir ļoti plaša, tā ir sadalīta mazākās darbu zonās un visās notiek intensīvi būvdarbi. Šobrīd objektā turpinās gan pārvada, gan ceļu konstrukcijas, gan inženiertehnisko komunikāciju izbūve un citi darbi. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbu laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, turpinās pārvada būvniecība Ziepniekkalna ielā un pār Mālu ielu. Ziepniekkalna ielas pārvadam pilnībā uzbūvēti septiņi no projektā paredzētajiem 11 balstiem, šobrīd turpinās atlikušo balstu izbūve, kā arī starp izbūvētajiem balstiem tiek uzstādīti veidņi un turas pārvada laidumam. Tāpat šobrīd turpinās gājēju tuneļu izbūve pie Līvciema un Padures ielas – abiem tuneļiem pabeigta velvi balstošo atbalstsienu būvniecība. Jūnijā turpināsies pāļu dzīšana pārvadam pār Mālu ielu, kā arī tērauda velvju uzstādīšana un atbalstsienu betonēšana abiem gājēju tuneļiem. Tāpat ir sākta arī Valdeķu ielas pārvada būvniecība pār Čakstes gatvi, šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai tuvākajā laikā sāktu izmēģinājuma pāļu dzīšanu.

Savukārt Ozolciema ielas posmā no Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas līdz Līvciema ielai un lielākajā daļā posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielai ir izbūvētas topošā veloceļa apmales. Maijā būvobjektā sāka arī pirmos asfaltēšanas darbus, ieklājot veloceļa asfalta segumu minētajos ielu posmos un gar Jāņa Čakstes gatvi – posmā no Mālu ielas līdz Padures ielai.

Līdztekus ceļu konstrukciju būvniecībai objektā izbūvē arī dažādas inženiertehniskās komunikācijas – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju, pārbūvē gāzes vadu un esošo ūdensvadu, kā arī turpinās apgaismojuma un elektronisko sakaru tīklu būvniecība. Lietus ūdens kanalizācija izbūvēta 40% apmērā jeb 4,4 km no projektā kopumā paredzētajiem 11 km lietus ūdens kanalizācijas cauruļvadu. Sadzīves kanalizācija šobrīd tiek pārbūvēta Ozolciema ielas divos krustojumos – ar Valdeķu un Līvciema ielu.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, ir izbūvēti vairāk kā 80% no projektā paredzētajiem pārvada urbpāļiem un turpinās darbs pie balstu būvniecības. Tāpat šobrīd no 46 balstiem 20 ir pabeigti betonēšanas darbi, kā arī sākti pirmie sagatavošanās darbi laidumu būvniecībai – turu montāža, veidņošana un stiegrošana. Tuvākajā laikā plānots sākt atbalstsienu būvniecību tilta pieejām.

Šobrīd arī turpinās jaunas ceļa konstrukcijas izbūve uz Jelgavas šosejas brauktuves kreisajā pusē, virzienā uz Jelgavu. Tuvākajās dienās transportlīdzekļu kustību plānots pārslēgt uz jaunizbūvēto asfaltbetona segumu, lai darbus varētu veikt brauktuves labajā pusē.

Paralēli šiem darbiem, visā objektā veic zemes darbus, augu zemes noņemšanu, ierakumu izstrādi un uzbēruma būvniecību. Šobrīd jau ir veikta ierakuma izstrāde jaunizbūvējamā rotācijas aplī uz Vienības gatves – iepretim tirdzniecības centram Aleja. Paralēli notiek drenāžas sistēmas izbūves darbi jaunizbūvējamā rotācijas apļa zonā. Atsevišķās zonās būvobjektā notiek gājēju un velo celiņu izbūve, kā arī ielu un ietvju apmaļu uzstādīšana.

No inženierkomunikācijām – izbūvēta lielākā daļa sakaru kabeļu kanalizācijas, tuvāko mēnešu laikā plānoti kabeļu pārslēgšanas darbi. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa elektroapgādes kabeļu un veikta AS “Sadales tīkls” kabeļu pārslēgšana. Tāpat ir uzsākta ielu apgaismojuma tīklu izbūve un maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve un atsevišķos posmos tiek izbūvēti lietus ūdens kolektori ar uztvērējgūlijām ar pieslēgumu maģistrālajiem kolektoriem.

📸 FOTO

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Dziesmu un deju svētku laikā svētku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas

Dziesmu un deju svētku laikā svētku dalībnieku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas, tā otrdien, 10.jūnijā, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos.

Grozījumu mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, dziesmu un deju svētku laikā Rīgā ierodas liels dalībnieku skaits ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem, kas apgrūtina satiksmi un rada sastrēgumus gan pasākumu norises vietu apkaimēs, gan citur pilsētā. Būtiski apgrūtināta tiek gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, īpaši sastrēgumu laikā.

Turpmāk dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide. Svētku transportlīdzekļu, kuriem izsniegta šāda caurlaide, sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā.

Šī iniciatīva ļaus efektīvāk koordinēt dalībnieku plūsmu starp mēģinājumu un pasākumu norises vietām, kā arī no un uz viņu uzturēšanās vietām, tādējādi uzlabojot kopējo svētku norisi.

 

Aicina uz diskusiju par transporta un mobilitātes sistēmas attīstību Rīgas centrā nākamajos 25 gados

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12. jūnijā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus uz diskusiju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma risinājumiem.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas pašvaldība sāka 2024. gada februārī. Plānojums tiek izstrādāts, lai noteiktu, kā nākamo 25 gadu laikā Rīgas centrā attīstīt transporta infrastruktūru un satiksmi – tostarp ielu tīklu, gājēju un veloinfrastruktūru, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmi, kā arī transportlīdzekļu novietnes un mobilitātes punktus. Tāpat izstrādāti priekšlikumi risinājumiem, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas, kā apbraukt Rīgas centru.

Plānojumā tiks nostiprināta detalizēta ielu tīkla un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstība nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Tematiskā plānojuma izstrādi paredzēts pabeigt šā gada septembrī un pirms tā gala redakcijas izstrādes, pašvaldība to prezentēs sabiedrībai, skaidrojot iecerētos risinājumus.

● Diskusija notiks ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 klātienē Rīgas domes Sēžu zālē. Pasākumam varēs pievienoties arī tiešsaistē, izmantojot MS Teams platformu.

● Lai pieteiktu savu dalību diskusijā (klātienē vai attālināti), lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot anketu – ŠEIT.

Anketā iespējams norādīt arī jautājumus, uz kuriem dalībnieki diskusijas laikā vēlētos saņemt atbildes.

Diskusiju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar plānojuma izstrādātājiem – piegādātāju apvienību SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”.

Plānojuma izstrādes laikā veikta esošās transporta sistēmas un normatīvo aktu izpēte, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Plānojuma izstrādē pašvaldība sadarbojas ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, Pierīgas pašvaldībām u.c. organizācijām.

Tematiskais plānojums tiks apstiprināts ar Rīgas domes lēmumu un kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

 

Rīgas centrā uzsākusies jaunu, mūsdienīgu, slēgta tipa atkritumu urnu uzstādīšana

Jūnija sākumā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonā esošajās sabiedriskā transporta pieturvietās sākta veco kvadrātveida betona atkritumu urnu nomaiņa. Plānots uzstādīt vairāk nekā 200 jaunas, funkcionālas un pilsētvidē iederīgas atkritumu urnas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pauž gandarījumu par uzlabojumiem pilsētvidē: “Velns ir detaļās – šķietami vienkāršas pilsētvides sastāvdaļas kā atkritumu urnas pilda ļoti svarīgu funkciju un ietekmē vides kvalitāti, tīrību un kopējo Rīgas tēlu. Vecās betona urnas, kas pilsētā stāvējušas jau vairāk nekā 20 gadus, ir morāli novecojušas un ir patiess prieks, ka tagad tās nomainīs mūsdienīgi, funkcionāli un estētiski risinājumi.”

Jaunās urnas būs slēgta tipa, ar ietilpību – 150 l, 100 l un 75 l – atkarībā no pieturvietu noslodzes. Sākotnēji urnu nomaiņa notiks RVC un tā aizsardzības zonā, bet pakāpeniski tas tiks darīts pie visām pieturvietām pilsētā.

Atkritumu urnu nomaiņā investēti 106 978,52 eiro.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par vietām, kurās nepieciešams ierīkot velosipēdu novietnes

Aicinām Rīgas iedzīvotājus līdz šī gada 30. jūnijam dalīties ar savu viedokli par vietām pilsētā, kur būtu nepieciešams ierīkot jaunas velosipēdu novietnes. Iedzīvotāji savas idejas var iesniegt, aizpildot digitālu aptaujas anketu Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga sadaļā “Iesaisties”.

Šajā vasaras sezonā Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa 100 vietās pilsētā uzstādīs jaunas velo novietnes. Rīgas iedzīvotāji ir aicināti izteikt arī savu viedokli par vietām, kur velosipēdu novietnes būtu nepieciešams ierīkot.

Iesniedzot savu ideju, portālā Geo Riga pārliecinies, vai konkrētā teritorija atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes*, un izvērtē, vai šajā vietā paliks arī pietiekami plaša telpa gājējiem, neradot neērtības to kustībai.

Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

*Informāciju par zemes piederību iespējams pārbaudīt Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga kartē “Rīgas pamatdati”, atzīmējot datu slāni “Sarkanās līnijas”.

Rīgas pašvaldība iegādāsies īpašu ielu uzkopšanas tehniku, kas palīdzēs mazināt gaisa piesārņojumu

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vidi, Rīgas pašvaldība Eiropas Savienības projekta ietvaros iegādāsies ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienības un veiks ēku pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei.

Projekta laikā tiks veiktas divas aktivitātes:

  • pašvaldībai piederošo astoņu ēku pieslēgšana centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina AS “Rīgas Siltums”, atsakoties no vietējo apkures risinājumu izmantošanas, kuru rezultātā lokāli tiek piesārņots Rīgas gaiss;
  • ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienību iegāde, kas būtiski ļaus uzlabot cieto daļiņu savākšanas procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus samazinātām PM10 cieto daļiņu emisijām un esamībai pilsētas gaisā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Ar šī projekta īstenošanu Rīgas pašvaldība sper nozīmīgu soli ceļā uz tīrāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi. Ietvju un brauktuvju uzkopšanas tehnika palīdzēs nodrošināt tīru, drošu un veselībai draudzīgu vidi visa gada garumā, samazinot ne tikai gaisa piesārņojumu, bet arī slīdamību, atkritumu uzkrāšanos un kopējo vides degradāciju,”

stāsta Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Viktors Admidiņš

Gaisa kvalitātes uzlabojumu regulāri apstiprinās arī pašvaldības līmenī veiktie monitoringa dati, kurus nodrošina trīs gaisa kvalitātes monitoringa stacijas (“Mīlgrāvis”, “Brīvības iela” un “Pārdaugava”). Pateicoties projekta aktivitātēm, sagaidāms, ka šajās stacijās uzraudzītie piesārņojošo vielu līmeņi (īpaši PM10 un PM2.5 koncentrācija) turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies.

Tāpat plānots, ka, pateicoties šiem pasākumiem, tiks būtiski samazināta kaitīgo emisiju – īpaši smalko cieto daļiņu un siltumnīcefekta gāzu – nonākšana atmosfērā. Centralizētās siltumapgādes izmantošana ļaus atteikties no individuālajām apkures sistēmām, kas bieži vien ir galvenais piesārņojuma avots dzīvojamās apbūves rajonos.

Savukārt ielu un ietvju uzkopšanas tehnikas vienības nodrošinās efektīvāku smilšu, putekļu savākšanu no Rīgas vēsturiskā centra ielām, tādējādi samazinot gaisu piesārņojošo cieto daļiņu koncentrāciju pilsētvidē.

Tehnikas vienības būs lietderīgas ne tikai cieto daļiņu savākšanai pavasarī vai vasarā, bet arī citu sezonu laikā, nodrošinot būtiskus ieguvumus:

rudenī tā nodrošinās kritušo lapu savākšanu, novēršot organiskā piesārņojuma veidošanos un samazinot slīdamības risku uz brauktuvēm un ietvēm;
ziemā tehnika būs izmantojama sniega un pretapledojuma materiālu atlikumu savākšanai, palīdzot uzturēt tīru vidi un mazinot piesārņojuma risku pēc sniega kušanas;
pavasarī un vasarā tiks veikta intensīva smilšu, putekļu, ziedputekšņu un citu piesārņojumu savākšana, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti īpaši sausos laikapstākļos un samazinot piesārņojuma nonākšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.5. pasākuma “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” īstenošanā” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas veido 2 982 859 eiro, no kurām ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības līdzfinansējums un AS “Rīgas Siltums” līdzfinansējums veido 15%.

 

Izsludināts konkurss par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un tā pārbūvi

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība”, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Konkursā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 3. jūlija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai – līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Iepriekš jau ziņots, ka pagājušajā gadā organizētais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura piedāvājumā iekļautais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Atkārtotajā iepirkumā mainītas prasības, paredzot, ka pretendentam netiks prasīta pieredze vanšu tilta pārbūvē vai jaunbūvē, bet tā paliks spēkā vanšu speciālistiem. Būvprojekta minimālajā sastāvā “Vanšu tilta pārbūve” izpildītāji ir papildinājuši nodevumu ar izstrādātajām darbu specifikācijām, kas būtiski atvieglos izpratni par paredzētiem pārbūves darbiem.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

Šonedēļ pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Turība” sāksies mobilitātes punktu būvniecība

, , ,

Šonedēļ sāksies mobilitātes punktu jeb ērtu un drošu savienojuma punktu starp sabiedriskā transporta un dzelzceļa infrastruktūru izbūve pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi” un “Biznesa augstskola “Turība””. Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet, sākot ar šo nedēļu, būvdarbi pakāpeniski tiks uzsākti pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Atgāzene/Bērnu slimnīca”, “Mangaļi”, “Biznesa augstskola “Turība””. Mobilitātes punktu “Iļģuciems” un “Gaisma” būvniecība sāksies jūnija sākumā, bet jūlijā būvdarbus plānots sākt pie dzelzceļa pieturas punktiem “Vecdaugava” un “Vecāķi”.

Mobilitātes punktu vizualizācijas – skatīt šeit.

Līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks izveidota ērta, droša un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Paredzēts izbūvēt infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, velonovietnes, laukumus mikromobilitātes rīku novietošanai, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu. Lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijās iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, būvdarbu zonās pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Būvdarbu veicējam uzdots izvietot ceļa zīmes un nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Pie dzelzceļa pieturas punkta “Šmerlis” būvdarbu laikā tiks slēgta satiksme Bērzpils ielā, posmā no ēkas Bērzpils ielā 69 līdz Raiskuma ielai, bet būvdarbu zonā, kas pieguļ Bērzpils ielai un Raiskuma ielai, nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Šonedēļ būvdarbus plānots sākt arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Atgāzene/Bērnu slimnīca” un “Mangaļi”. Uzsākot būvdarbus, transportlīdzekļu satiksme būvdarbu zonās netiks slēgta, taču tur nevarēs novietot automašīnas. Patlaban gājēji varēs pārvietoties pa esošajām ietvēm, bet, kad tiks ieviesti papildu satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi, gājēji tiks novirzīti pa alternatīviem maršrutiem.

Uzsākot būvdarbus pie dzelzceļa stacijas “Biznesa augstskola “Turība””, satiksmei tiks slēgts Dīķu ielas posms no Briņģu ielas līdz Bikstu ielai, nodrošinot piekļuvi ielai pieguļošajiem īpašumiem. Būvdarbu zonā nevarēs novietot automašīnas. Gājēji varēs pārvietosies pa esošajām ietvēm, bet Dīķu ielas posmā gājēji tiks novirzīti pa norobežotu pagaidu ietvi. Satiksmes un pārvietošanās ierobežojumi mainīsies atbilstoši būvdarbu gaitai.

Savukārt būvdarbus mobilitātes punktos “Iļģuciems”, “Gaisma”, “Vecdaugava” un “Vecāķi” plānots sākt tuvāko mēnešu laikā.

Būvdarbus šajos mobilitātes punktos veiks SIA “Baltijas Būve”.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu, jo ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.

 

Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Cycle4Climate” aptaujā

,

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.