Arhīvs birkai: Vide

Iespēja iesaistīties pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādē

Lai veicinātu pilsētas attīstību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, Rīgas pašvaldība projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros izstrādā politikas plānošanas dokumentu – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu 2027.-2031. gadam (turpmāk – Plāns).

Zaļināšanas plāns kalpo kā rīks, ar kuru veidot ērtu un patīkamu pilsētvidi iedzīvotājiem, apsaimniekot dabas teritorijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz pilsētu. Plāns pamatā darbosies ar tādām tēmām kā lietusūdens plūdu mazināšana, karstumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Plāns paredz veiksmīgāk koordinēt zaļās infrastruktūras attīstību, veidojot to kā stratēģiski plānotu teritoriju tīklu.

Šobrīd pilsētvides zaļināšanas attīstību apgrūtina pašvaldības iestāžu sadrumstalotā pārvaldība saistībā ar zaļo infrastruktūru, īstenošanas instrumentu un atbalsta mehānismu trūkums, kā arī zināšanu trūkums par klimata adaptācijai nepieciešamo teritoriju attīstīšanu.

Plāns veicinās koordinētas sadarbības veidošanu vidējā termiņā, iedzīvotāju aktivitāti, dabā balstītu risinājumu attīstīšanu un kvalitatīvas dzīves telpas pieejamību pilsētā.

Dokumenti:

●  Rīgas domes 15.05.2024. Lēmums Nr. RD-24-3616-lē “Par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.-2031. gadam izstrādi”

●  Darba uzdevums

Dokumenta mērķis: Izmantojot koprades procesa principus, izveidot vidēja termiņa attīstības plānošanas ietvaru, kas veicina Rīgas pilsētas pielāgošanos klimata pārmaiņām, risina zaļās infrastruktūras pārvaldības jautājumus, nosaka attīstības mērķus, īstenošanas pasākumus un atbildības, vadlīnijas dabā balstītu risinājumu ieviešanai.

Dokumenta mērķgrupas

●  Nekustamā īpašuma, māju un dzīvokļu īpašnieki
●  Pašvaldības infrastruktūras projektu attīstītāji un ieviesēji
●  Rīgas iedzīvotāji
●  Mazie un lielie uzņēmumi
●  Apkaimju biedrības un vides nevalstiskās organizācijas

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

●  Dokumenta pirmās redakcijas publiskā apspriešana – 2026. gada 1. ceturksnis
●  Gala redakcija sagatavota līdz 2026. gada 31. augustam

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

●  Mērķa grupu attieksmes apzināšana un vajadzību analīze attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem un potenciāliem atbalsta mehānismiem to ieviešanai pilsētā – semināri un darbnīcas (provizoriski aprīlis-maijs, 2025)
●  Klimata asambleja (21. septembris – 23. novembris, 2024)
●  Fokusa grupas (provizoriski – 2025. gada 1. ceturksnis)
● Publiskās apspriešanas norise, paužot viedokli sabiedriskās apspriešanas sanāksmē vai iesniedzot rakstiskus komentārus par Plāna 1. redakciju (provizoriski – 2026. gada 1. ceturksnis)

Priekšlikumus un pieteikumus līdzdalībai sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi sabiedriba@riga.lv, norādot kontaktinformāciju (vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un/vai e-pasta adresi) ar norādi – Zaļināšanas plāns (vēlams norādīt arī līdzdarbošanās veidu).

Par sabiedrības līdzdalību atbildīgā persona: Nozaru politikas plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ušča, tālr. 67037540, e-pasts: janis.usca@riga.lv.

Papildus informācija:

●  Plāns tiek izstrādāts projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) ietvaros.

●  Vairāk informācijas par Plānu  – ŠEIT

●  Vairāk informācijas par projektu – ŠEIT

 

Rīgā testē dažādus viedpilsētas risinājumus

Attīstot Rīgu kā viedpilsētu, līdz šim galvaspilsētā sākti vairāk nekā 20 risinājumu testēšanas pilotprojekti, kas saistīti ar izvirzītajām viedpilsētas attīstības prioritātēm – mobilitāte, klimats un enerģētika, 5G, datos balstīti risinājumi un lietu internets (loT).

“Rīga ir atvērta jaunu risinājumu testēšanai pilsētvidē sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem partneriem. Pilotprojektu risinājumi var palīdzēt gan mums pilsētas izaicinājumu risināšanai, gan esam partneris vietējai ekosistēmai jaunu produktu radīšanas procesā.”

norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Daļa projektu jau ir noslēgušies. Pilotprojekta “Mākslīgais intelekts nākamās paaudzes enerģētikai (I-ENRGY) tika testēti mākslīgā intelekta analīzes rīki enerģētikas pārvaldībai, pamatojoties uz vienotu datu un informācijas apmaiņu. “Uz skolu ar kājām (sCOOL2walk)” pilotprojekta gaitā tika attīstīta aplikācija, kas nodrošinātu iespēju skolēniem kopīgi doties uz skolu kājām, tādā veidā, pārvietojoties lielākās grupās, arī uzlabojot skolēnu drošību un samazinot satiksmes intensitāti ap skolām. Aplikāciju Rīgā testēja divās skolās. Tāpat viedo stāvvietu “Coding the Curbs” pilotprojekta risinājums piedāvā stāvvietu rezervēšanu un monitoringu, fokusējoties primāri uz loģistikas operatoru piegādēm. Pirmais šī pilotprojekta pilots tika izvietots Rīgas Tehniskās universitātes teritorijā 2023. gadā un šogad sadarbība turpinās, uzlabojot risinājuma funkcionalitāti un pilotu skaitu Rīgā.

Patlaban pilsētā norisinās 12 risinājumu testēšanas pilotprojekti. Piemēram, Ķīpsalā uzstādītā vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija mēra gaisa kvalitāti un troksni atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam un tiek testēta viedā apgaismojuma sistēma, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem. Kā viens no lielākajiem viedpilsētas pilotprojektiem šobrīd tiek īstenots 5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – 5G4LIVES, kas ar dronu un 5G tehnoloģijas palīdzību nodrošina monitoringa un glābšanas darbu uzlabošanu Vecāķu pludmalē un Ķīšezerā dažādās sezonās. Tāpat “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika GREEN DASH” pilotprojekta ietvaros šobrīd tiek attīstīts Latvijā ražots elektriskais kravas skūteris, ar kura palīdzību būs iespēja risināt Rīgas apsaimniekošanas vajadzības. Pilotprojekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti.

Viedu un inovatīvu risinājumu testēšana ļauj pašvaldībai novērtēt, vai piedāvātie tehnoloģiju risinājumi sniedz gaidītos rezultātus, pielāgot tos Rīgas apstākļiem, uzlabot savus pakalpojumus, procesus un ietaupīt finansējumu, bet sabiedrībai nodrošināt efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus.

Viedpilsētas pilotprojektos Rīgas pašvaldība darbojas kā pilotprojekta partneris vai, atbalstot uzņēmumus un zinātni, nodrošina iespēju viedos risinājumus pārbaudīt īpašā tehnoloģiju testēšanas vietā jeb Rīgas testgultnē. Rīgas testgultne, atkarībā no pilotprojekta mērķiem, var būt gan visa Rīgas teritorija, gan viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas pilotteritorijas – VEF apkaime, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra apkaime Torņakalnā un Rīgas Tehniskās universitātes apkārtne Ķīpsalā.

Informācija par viedpilsētas pilotprojektiem ikvienam interesentam pieejama ģeoportālā “GEO RĪGA”, kur izveidota jauna tematiskā karte “Viedpilsēta”. Kartē var apskatīt aktīvos un jau realizētos Rīgas pašvaldības struktūrvienību pilotprojektus Rīgas testgultnē, apskatīt katra viedpilsētas pilotprojekta norises vietu, iepazīties ar pilotprojekta aprakstu, tematisko prioritāti, norises laiku, finansējuma programmu, pilotprojekta īstenošanas izmaksām no Rīgas pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu. Pilotprojekti ir sadalīti pēc viedpilsētas attīstības prioritātēm un informācija regulāri tiks atjaunota, gan aktualizējot informāciju par jau iekļautajiem pilotprojektiem, gan pievienojot jaunus.

Ģeoportālā “GEO RĪGA” ikvienam ir pieejama informācija par pašvaldības ģeotelpiskajiem datiem, kā arī portāls kļūst par būtisku informācijas avotu par pilsētas attīstību un Rīgas viedpilsētas attīstības pilotprojektiem.

 

Rīgas mežos ievērojami postījumi; iedzīvotāji aicināti neapmeklēt parkus un kapsētas

Aizvadītā lielā vasaras vētra radījusi ievērojamus postījumus galvaspilsētas mežos, parkos un kapsētās. Ņemot vērā, ka daudzi koki un to zari joprojām ir aizlūzuši un bīstami, kā arī pārmērīgi mitrās augsnes dēļ koku sakņu sistēma kļuvusi vaļīgāka un koki turpina gāzties, iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt vietas, kur ir liels koku daudzums – Rīgas mežus, parkus un kapsētas – un ievērot uzstādītās pārvietošanās aizlieguma zīmes.

Rīgas meži un parki

Vētras postījumi Rīgas un Pierīgas mežos, dārzos un parkos ir ļoti lieli. SIA “Rīgas meži” tos turpina apzināt un novērst bīstamību. Šobrīd rit intensīvs darbs visos Rīgas dārzos un parkos, Mežaparkā, kā arī Rīgas un Tīreļu mežniecībās.

Rīgas parkos un mežos nolauzti gandrīz 350 koki. Rīgas parkos no kopumā 145 objektiem būtiski postījumi konstatēti vairāk nekā 50 vietās. Lauztie, aizlauztie koki un to zari ir izkaisīti visā Rīgas teritorijā.

Lielākie postījumi ir Pļavnieku birzī, Lucavsalā, Kronvalda parkā, Arkādijā, Lielajos kapos un Mežaparkā. Bīstami ir applūdušas teritorijas, kurām cauri tek Mārupīte: Arkādijs, Māras dīķa apkārtne un Mārupītes dabas parks.

No Rīgai piederošo mežu masīviem visvairāk ir cietusi Anniņmuiža, Šmerlis, Biķernieki, kā arī Pierīgā – Vārnukroga apkārtne, Beberbeķu parks un Bukultu meža masīvs.

Kopumā Rīgas parkos ir gāzti 193 koki, bet mežos, kuri atrodas Rīgas teritorijā, vismaz 150 koki (mežos šobrīd ir uzskaitīti tie koki, kuri uzgāzušies uz ceļiem, galvenajām takām, rekreācijas objektiem vai citu personu īpašumiem). Šīs vētras postījumu uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ir lielāki nekā pērnā gada 7. un 8. oktobra vētrā.

Kopumā “Rīgas meži” ir saņēmuši ap 70 iedzīvotāju un juridisku personu zvanus par bīstamiem vētras postījumiem. Šobrīd darbi prioritizēti tā, ka vispirms tiek novērsti bojājumi, kas apdraud iedzīvotāju drošību parkos un mežos, kā arī viņu īpašumu.

Svarīgi!

●  Koki vai to zari turpina lūzt arī šodien, un “Rīgas meži” turpina apkopot vētras sekas.

●  Bīstams nav vēja nolauzts koks! Bīstami ir aizlauzti koki vai zari, iekārušies koki vai tādi koki, kuriem stiprais vējš ir izcilājis saknes. Tāpēc “Rīgas meži” atkārtoti aicina iedzīvotājus neapmeklēt parkus un mežus, kā arī netuvoties vietām, kur norit darbi, lai likvidētu vētras postījumus.

●  Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti ziņot, ja ir aizdomas, ka īpašumu apdraud kāds bīstami sasvēries vai aizlūzis “Rīgas mežu” koks vai tā zars, sūtot e-pastu (lokācija un foto fiksācija): rigasmezi@rigasmezi.lv

●  Visus postījumus uzņēmums plāno apzināt līdz šīs nedēļas beigām. Vētras seku novēršanai būs nepieciešams vismaz mēnesis.

Kapsētas

Tāpat ievērojami postījumi ir Rīgas kapsētās – vairāk nekā desmit vietās koki sabojājuši sētas, ir daudz kritušu koku un zaru. Kopējais postījumu daudzums vēl tiek apzināts.

Iedzīvotāji aicināti pagaidām neapmeklēt kapsētas. Pēc bīstamības novēršanas būtu ieteicams uz kapu kopiņām sakritušos zarus savākt kaudzēs, lai pašvaldības darbiniekiem būtu vieglāk tos izvest.

 

Vētras laikā nogāzies koks. Ko darīt?

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas (uz ietves vai braucamās daļas)

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem. Kontakttālruņi – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

  • To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”,
  • vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Par kokiem ielās var ziņot arī Satiksmes vadības centram pa diennakts tālruni 80003600 vai e-pastā rdsvc@riga.lv. Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

  • Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.

Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā. Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Apkopos idejas Rīgas klimata nākotnei

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies pirmā iedzīvotāju klimata asambleja, pulcējot kopā 25 sabiedrības pārstāvjus un jomas ekspertus, lai kopā mācītos, strādātu grupās un izstrādātu idejas un priekšlikumus Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam.

Iedzīvotāju asamblejas ideja ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Iedzīvotāju atlase notiks, izmantojot nejaušības principu, tajā pašā laikā pēc iespējas iesaistot visdažādākās iedzīvotāju grupas.

“Klimata asamblejas notiek vairākās Eiropas pilsētās, tostarp Tallinā, kas iedvesmoja mūs veidot tādu pašu iniciatīvu Rīgā. Mērķis ir kvalitatīvi iesaistīt galvaspilsētas iedzīvotājus nākotnes ideju tapšanā, savukārt, lēmumu pieņēmējus – pieredzēt, ka sadarbība ar iedzīvotājiem ir vērtīgs process. Pielāgošanās klimata pārmaiņām pilsētā ir Rīgas asamblejas galvenais jautājums, īpašu uzsvaru liekot uz pilsētas zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai,”

stāsta projekta vadītāja Ingrīda Strazdiņa.

Iedzīvotāju asambleja ir viens no instrumentiem, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Asamblejā reprezentatīva iedzīvotāju grupa izstrādā priekšlikumus kādam publiskajā sektorā risināmam jautājumam. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli pārstāvētu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, kā arī politiskās pārliecības.

Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi sniegs pienesumu Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādes procesam, kas norisinās no 2024. gada līdz 2026. gadam. Klimata asambleju organizē biedrība Zaļā brīvība kopā ar Rīgas domi.

●  Vairāk informācijas par asambleju var atrast šeit: Rīgas iedzīvotāju asambleja – Rīgas Enerģētikas Aģentūras mājaslapā www.rea.riga.lv).
●   Informāciju par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu var atrast Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv .

Kontaktinformācija: Ingrīda Strazdiņa, +37129488151, ingrida@zalabriviba.lv

 

RĪGAS MEŽI aicina iedzīvotājus balsot par galvaspilsētas skaistākajām puķu dobēm

SIA “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus no piektdienas, 19.jūlija balsot par skaistākajām galvaspilsētas puķu dobēm. Iedzīvotāju simpātiju balsojuma rezultāts tiks atklāts 31.jūlijā, kad Viļņā noslēgsies 2. Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls.

Šāds festivāls notiek jau otro gadu un tā iniciators ir “Rīgas meži”. Festivāla laikā visu Baltijas valstu galvaspilsētu dārznieki iepazīsies ar kolēģu veikumu un pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs veiksmīgākās un ilgtspējīgākās vasaras un ziemciešu puķu dobes. Katrā galvaspilsētā piešķirs galveno – Grand Prix – balvu, kā arī iedzīvotāju simpātiju balvu.

Balsot iespējams sociālās saziņas vietnē Facebook, “Dārzi un parki” lapā – ŠEIT .

Tur apskatāmas desmit balsojumam izvirzītās Rīgas vasaras un ziemciešu puķu dobju fotogrāfijas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko augu un ziedu stādījumu, sociālās saziņas vietnē pie konkrētā ieraksta jānospiež kādā reakcija. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirku #PuķuDobjuBalsojums2024.

Rīgas dārzu un parku atbildīgie speciālisti šogad balsojumam izvirzījuši šādas vasaras puķu dobes:

● Baltā dobe Uzvaras parkā,
● Zilā dobe skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
● Sarkanā dobe Vērmanes dārzā,
● Lillā dobe Esplanādes parkā,
● Krāsainā dobe Esplanādes parkā, iepretim Barklaja de Tolli piemineklim,
● Dzeltenā dobe Kronvalda parkā
● Brīvības pieminekļa dobe

kā arī ziemciešu dobes:

● Dobe Uzvaras parkā iepretim Hermaņa ielai,
● Dobe Arkādijas parkā ūdens malā,
● Dobe Bāriņu un Talsu ielu krustojumā

No 29. līdz 31. jūlijam norisināsies 2.Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura ietvaros tiks vērtētas un apbalvotas labākās puķu dobes Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tajā piedalās – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina), kuri ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem, parkiem un puķu stādījumiem.

Par Rīgas vasaras puķu dobēm

Šogad Rīgas centra parkos iedzīvotājus un pilsētas apmeklētājus priecē Imanta Ziedoņa “Krāsaino pasaku” iedvesmoti Vasaras puķu stādījumi, kurus veidojusi “Rīgas meži” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa. Vērmanes dārzā ir Sarkanā un Zaļā dobe, Esplanādē – Lillā un Krāsainā dobe, Bastejkalnā – Brūnā un Kronvalda parkā ¬ – Dzeltenā dobe. Savukārt Mežaparka dobe ir Dzintara krāsā, Uzvaras parkā dominē Baltā krāsa, Slokas ielas skvērā ir Zilā pasaka, bet Zemitāna laukumā – Raibā dobe.

Tāpat tradicionāli sešu pilsētas puķu dobju dizainā “Rīgas mežu” darbinieki saglabāja patriotisma un valstiskās piederības motīvus. Dobes pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils ir sarkanbaltsarkanā krāsā. Līvu laukuma dobe klasiski iezīmē laukuma klājumā kādreizējās Rīdzenes upes simbolisko tecējumu, saglabājot puķu dobes zili-balto izpildījumu, savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta skvēra dobe šogad ir ieturēta elegantos rozīgi-baltos toņos.

Lai stāstītu sabiedrībai par šīs vasaras galvaspilsētas krāšņumiem, “Rīgas meži” sadarbībā ar Ziedoņa muzeju aicina bērnus piedalīties Krāsaino pasaku atstāstu un zīmējumu konkursā. Katru nedēļu konkursa organizatori aicinās lasīt kādu no Imanta Ziedoņa “Krāsainajām pasakām”. Pēc pasakas izlasīšanas bērni veido tās atstāstījuma audio ierakstu, kā arī pasaku ataino zīmējumā. Katras krāsainās pasakas uzvarētāja zīmējums un audio ieraksts tiek izstādīts pie atbilstošās krāsas puķu dobes Rīgas dārzos un parkos, kā arī ievietots sociālās saziņās vietnēs. Radošākā atstāstu un zīmējumu autori saņems vērtīgas balvas.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī rada pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki un tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti. Lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 49 ziedaugu stādījumu – 31 puķu dobi un 18 augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

 

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021. gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021. gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās “Ilgtspējas indeksā”, iegūstot Zelta kategoriju, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par visstraujāko izaugsmi gada laikā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023. gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, parakstīja Latvijas Dažādības hartu un ieguva statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

 

Dabas liegumā “Vecdaugava” nopļauto zāli izmantos pilsētas pļavu ierīkošanai

Attēls no riga.lv

Jūlija pirmajā pusē nodibinājums “Latvijas Dabas fonds” (LDF) organizēja pļaušanas darbus dabas lieguma “Vecdaugava” daļā 2,5 hektāru lielā platībā ar mērķi izmantot ievākto augu materiālu pilsētas pļavu ierīkošanai galvaspilsētā.

Teritoriju pļāva, izmantojot savācējpiekabes un no ievāktā augu materiāla sēklas atsevišķi netika ievāktas. Pilsētas pļavas tiek ierīkotas, izmantojot sēklām bagātas zāles vai siena ieklāšanas metodi. Dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā ievākto augu materiālu vienmērīgi izklāja ierīkojamo pilsētas pļavu teritorijā, ļaujot sēklām dabiski izsēties divu līdz trīs nedēļu laikā atkarībā no laikapstākļiem. Pēc sēklu izsēšanās pilsētas pļavu teritorijā palikušie zāles stiebri tiks novākti.

Dabas lieguma “Vecdaugava ” teritorijā nopļautā zāle izmantota divu jauno pilsētas pļavu ierīkošanai un vienas esošās pļavas atjaunošanai:

  • 5 0% no ievāktā augu materiāla izmantoja pļavas ierīkošanā Purvciemā, Lielvārdes ielā pretim 84. vidusskolai;
  • 40 % materiāla izlietoja Juglā, starp Umurgas ielu un Juglas ielu;
  • 10 % materiāla izmantoja, lai atjaunotu Rusova ielas pļavu, ko daļēji skāra būvdarbi.

Ievāktā augu materiāla pārvešana uz pļavu teritorijām notika tajā pašā dienā, kad tas ir ticis ievākts, tādā veidā izvairoties no augu materiāla pārkaršanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes sadarbībā ar LDF un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai.

Šogad pļavas tiks veidotas septiņās jaunās vietās:

●  Grīziņkalna parkā

●  Lucavsalā

●  Juglā pie Umurgas ielas

●  pretī 2023. gadā izveidotajai Strazdupītes pļavai

●  teritorijā pie Lielvārdes un Dzelzavas ielu krustojuma

●  teritorijā pie Mirdzas Ķempes ielas

●  pie Rumbulas un Velnezera peldvietām.

Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē.

Pilsētu un apdzīvotu vietu loma dabas daudzveidības saglabāšanā būtiski pieaugusi, tāpēc arī urbānas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama skaidrs pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās ticis konstatēts esošo sugu skaita pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Pozitīvu ietekmi rada arī tas, ka pļavu teritorijas sāk veidot savstarpēji savienotu zaļo koridoru tīklu.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15 ha. Kopā ar pilsētas pļavām, ko paredzēts ierīkot 2024. gadā, patlaban Rīgā ir 42 pļavas ar kopējo platību 14,43 ha.

Atklāta Baltijā lielākā kanalizācijas sūkņu stacija – Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101

Piedaloties Rīgas domes pārstāvjiem, SIA “Rīgas ūdens” vadībai, būvniekiem un citām projekta realizācijā iesaistītajām personām, 11. jūlijā svinīgi atklāta kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101.

“Mums ir liels gandarījums par paveikto – patiess prieks un lepnums par jauno, pilnībā automatizēto sūkņu staciju! Tā ir energoefektīva, tādējādi sekmējot taupīgu ūdens un energoresursu izmantošanu.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš

Jaunā kanalizācijas sūkņu stacija ir 8,7 metrus augsta dzelzsbetona ēka, bet objekta pazemes daļas dziļums ir 10,8 metri. Objekta būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī, to veica būvfirma SIA “Velve”, būvdarbu līguma kopējā summa – 13,4 miljoni eiro.

“Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā! Lai arī kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūves projekts ar teju 14 000 m2 kopējo platību izmēra ziņā mūsu būvkompānijai nav pats apjomīgākais, tas noteikti ir bijis viens no nozīmīgākajiem, raugoties no ilgtspējas un vides saglabāšanas perspektīvas. “Velve” pieredzējusī komanda to paveica ne tikai ar lielu rūpību, bet arī laikus, lai jau 2024. gada sākumā atjaunotās sistēmas uzsāktu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu jaunā kvalitātē, izmantojot modernu automātiskās vadības sistēmu.”

SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle

Vecā un tagad jau nojauktā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 darbojās vairāk nekā 30 gadus, un tā bija savu laiku nokalpojusi gan tehniski, gan morāli. No ekonomijas viedokļa lielākais ieguvums no jaunās stacijas ir tehnoloģiskā ūdens un elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Ja vecās stacijas iekārtu dzesēšanai gadā bija nepieciešami aptuveni 300 000 m3 ūdens, tad jaunajā stacijā ūdens dzesēšanai nav jāizmanto vispār, bet elektroenerģijas patēriņu, salīdzinot ar veco staciju, plānots samazināt par aptuveni 2,5 milj. kW jeb 55% gadā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, jaunā sūkņu stacija ļaus gadā ieekonomēt ap 680 000 eiro, turklāt tā ir arī videi ievērojami draudzīgāka un ekspluatācijā drošāka.

2023. gadā kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 kopumā pārsūknēja 25 miljonus m3 notekūdeņu, kas ir apmēram puse no visiem Rīgas notekūdeņiem.

Vairāk: SIA “Rīgas ūdens” mājaslapā

 

Rīgas dome apstiprina Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas plānu; reģionālais centrs būs “Getliņos”

Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu par šķirošanu, Rīgas dome trešdien, 3. jūlijā, apstiprināja Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024.-2028. gadam un nolēma izveidot Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Getliņi” – SIA “Getliņi EKO”.

“Šī plāna apstiprināšana ļaus mums kopā ar citām pašvaldībām pēc iespējas ātrāk virzīties uz atkritumu samazināšanu un lielāku atkritumu pārstrādi. Ieguvēji būs arī iedzīvotāji, kuri tiks vairāk izglītoti par veidiem, kā radīt mazāk atkritumu un vairāk šķirot, iegūs uzlabotu atkritumu savākšanas infrastruktūru, piemēram atkritumu dalītās vākšanas laukumi, un dos iespēju pēc iespējas mazāk atkritumi apglabāt Getliņu poligonā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028.gadam ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments reģionālā līmenī un tas aptver desmit pašvaldības – Rīgu un Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadus.

Pēc atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas 2023.gadā tika izveidots Viduslatvijas reģions, kurš kopumā aptver 13 pašvaldības (arī Jelgavu, Jelgavas un Dobeles novadus). No tām desmit nogādā pašvaldības radītos atkritumus poligonā “Getliņi” un tās reģionālā plāna izstrādi ir deleģējušas SIA “Getliņi EKO”. Plāns paredz, ka 2035. gadā 65 % radīto sadzīves atkritumu tiktu pārstrādāti un poligonā netiktu apglabāti vairāk nekā 10 % radīto sadzīves atkritumu.

Tāpat plāna pasākumi ir vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu kā resursu izmantošanu, atkritumu bīstamības novēršanu, domājot par klimatneitralitāti un ekonomikas zaļā kursa transformācijas ieviešanu, kā arī vides aizsardzību. Plānā aprakstītie pasākumi ir saistīti ar ES direktīvu izvirzītajām prasībām un ņemti vērā Agrīnās brīdināšanas ziņojuma par Latviju ieteikumi.

Plāns paredz veicināt Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas.

Paredzēts, ka sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir jāvelta daudz lielāki ieguldījumi. Tas jādara visām iesaistītajām pusēm ( pašvaldībām, atkritumu apsaimniekotājiem, namu apsaimniekotājiem), lai mācītu iedzīvotājus ne tikai rūpēties par vidi, bet regulāri analizēt arī savus materiālos ieguvumus no atkritumu neradīšanas un atkritumu šķirošanas. Nepieciešams regulārs darbs un vidējām izmaksām uz vienu iedzīvotāju reģionā būtu jāsasniedz vismaz 0,50 eiro gadā.

Iecerēts veidot lietu un mantu apmaiņas centrus vismaz pa vienam katrā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonā. Centri nav jāveido no jauna, var izmantot jau esošo NVO izveidoto struktūru, taču pašvaldībai ir jānodrošina, ka tiek veikta centros nonākušo preču uzskaite un informācija par centru darbību ir iedzīvotājiem publiski pieejama.

Saistībā ar dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldību teritorijā pasākumiem ir jābūt daudzaptverošākiem par atkritumu daudzumu un veidiem – gan uz jau vākto materiālu grupām, piemēram, iepakojumu, gan jauniem atkritumu veidiem (tekstils, bioloģiskie atkritumi, videi kaitīgu preču atkritumu). Ir jāpaplašina atkritumu dalītās vākšanas sistēma, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju. Būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām.

Paredzēts arī veicināt dārzu un parku atkritumu kompostēšanu. Mājkompostēšana samazina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un sagatavotais materiāls kļūst par labu augsnes uzlabotāju. Tāpat pēc parku un kapu kopšanas veidojas atkritumu veids, kas piemērots kompostēšanai. Tādējādi būtu ierīkojamas vietas dārzu un parku atkritumu pieņemšanai un kompostēšanai. Ne visas mājsaimniecības nodarbosies ar dažādu dārzā radušos atkritumu kompostēšanu, tādēļ jāparedz iespēja nogādāt šāda veida atkritumus pašvaldības organizētajās kompostēšanas vietās.

SIA “Getliņi Eko” kā atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra galvenās darbības būs:

  • atkritumu radītāju informēšana, izglītošana, apziņas celšana;
  • lietu un mantu apmaiņas centri;
  • atkritumu pārstrāde un reģenerācija, to veicinoši pasākumi;
  • atkritumu apglabāšana;
  • poligona šūnu slēgšana un rekulktivācija;
  • enerģētika.

Rīgā šosezon darbojas jau 25 dzeramā ūdens uzpildes vietas

Tuvojoties karstākajiem vasaras mēnešiem, Rīgā darbojas jau 25 brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
• Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
• Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

• Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
• Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
• Ēbelmuižas parkā;
• Ziemeļblāzmas parkā;
• pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
• pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
• bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
• Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
• Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
• Zemitāna laukumā;
• Dailes teātra skvērā.

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

2024. gadā plānots izbūvēt 11 jaunus brīvkrānus:

• Viesturdārzā;
• Operas parkā;
• Biķernieku meža apkārtnē;
• Centrāltirgū;
• Anniņmuižas parkā;
• Uzvaras parkā (pie koka terases);
• Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma);
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• pie Buļlupes promenādē;
• Māras dīķa apkaimē.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus. Precīzākas jauno brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu adreses būs zināmas pēc to pieslēgumu projektu izstrādāšanas. Jauno brīvkrānu darbība varētu tikt sākta vasaras otrajā pusē.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT