Arhīvs birkai: Vide

Arī šogad īpašnieki var pieteikt lielus kokus sakopšanai programmā “No koka uz koku”

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv

 

Rīgas centrā sākta apjomīga koku stādīšana

Šovasar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments īsteno vērienīgu un tehniski sarežģītu projektu – jaunu koku stādīšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Desmit galvaspilsētas ielās paredzēts iestādīt 42 dažādu sugu kokus, bagātinot pilsētvides zaļo infrastruktūru un uzlabojot dzīves kvalitāti centra iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

“Rīga jau šobrīd ir starp zaļākajām Eiropas galvaspilsētām, un mūsu mērķis ir pilsētas zaļās zonas ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt. Koku stādīšana pilsētas centrā ir rūpīgi plānots ieguldījums gan vēsturiskā centra ainavas atdzīvināšanā, gan rīdzinieku veselīgai ikdienai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šobrīd darbu veicējs – uzņēmums “Labie koki” – stādīšanas darbus jau ir pabeidzis Ganu, Stabu un Krišjāņa Valdemāra ielās. Jaunus kokus tuvāko nedēļu laikā stādīs arī Artilērijas, Tērbatas, Pulkveža Brieža, Lāčplēša, Merķeļa, Elizabetes un Baznīcas ielās.

Koku stādīšana Rīgas centrā prasa rūpīgu izpēti un projektēšanu, jo ielu telpas ir piesātinātas ar virszemes un pazemes inženierkomunikācijām. Katram no stādīšanas punktiem izstrādāti un saskaņoti būvprojekti – kopumā 16. Tehniskie risinājumi pielāgoti katras vietas specifikai, un atsevišķās vietās stādīšana norit nakts stundās, lai netraucētu satiksmi.

Stādīšanu uzrauga sertificēts arborists. Tiek stādīti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 20–25 cm 1 metra augstumā, izmantojot īpaši pielāgotus augsnes substrātus, sakņu enkurojumus un TreeParker sistēmas – modulāras pazemes konstrukcijas, kas aizsargā koku sakņu zonu no sablīvēšanās, nodrošinot pietiekamu vietu, gaisu un mitrumu koka augšanai. Šādas sistēmas tiks izmantotas vietās ar ierobežotu zaļo zonu, piemēram, Elizabetes un Valdemāra ielās, kur koki jāsargā no pilsētvides slodzēm.

“Rīgā koku stādīšana vairs nav vienkāršs process – tā kļuvusi par inženiertehnisku uzdevumu. Blīvi apdzīvotās teritorijās jāizmanto īpašas metodes, kas nodrošina koka augšanu pat zem ceļiem un ietvēm. Ir patiess gandarījums, ka šādas mūsdienīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī Rīgā, un tas ir solis pretim ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai,”

uzsver SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.

Mājokļu un vides departaments gada pirmajā pusē pilsētas ielās iestādījis jau teju 100 dižstādu un koku stādīšanu turpinās arī rudenī. Tāpat kokus stāda arī citas pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumi. Piemēram, SIA “Rīgas meži” parkos šogad iestādīja 50 kokus un vēl tikpat plāno iestādīt rudenī. Īpašuma departaments plāno iestādīt 75 kokus Uzvaras parkā, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde plāno iestādīt vairākus simtus koku Mūkusalas krastmalā un jaunajos mobilitātes punktos pie dzelzceļa stacijām, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments stādīs kokus Zolitūdes piemiņas vietā, Skanstes ielā, J. Čakstes gatvē un pie jaunās veloinfrastruktūras projektiem.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

“Zero Waste Latvija” aicina uz meistarklasēm Rīgas apkaimēs

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.

Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas:

 

Aptauja par iedzīvotāju pieredzi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā

Rīgas pašvaldība aicina aizpildīt aptauju par iedzīvotāju pieredzi un vajadzībām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. pantu un 2024. un 2025. gada darba plānu šobrīd veic lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi”.

Revīzijas ietvaros tiek vērtēts, vai esošie atbalsta mehānismi efektīvi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā kā revidējamās vienības ir noteiktas Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai padziļināti izprastu dzīvokļu īpašnieku pieredzi un vajadzības saistībā ar ēku atjaunošanu, Valsts kontrole veic aptauju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ar 3 un vairāk dzīvokļu īpašumiem) dzīvokļu īpašniekiem.

Aptauja būs pieejama elektroniski līdz 2025.gada 30. jūnijam platformā “Visidati.lv”.

Aptauju iespējams aizpildīt – ŠEIT.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi revīzijā, kā arī ieteikumu izstrādē, lai pilnveidotu atbalsta pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli.

 

Vakarbuļļu pludmalē uzstādīts jauns vasaras dušas paviljons

Sākoties peldsezonai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis Vakarbuļļu peldvietas vasaras dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas renovāciju, un dušas tagad ir pieejamas pludmales apmeklētājiem.

“Ar katru soli, ko speram, lai uzlabotu mūsu pilsētas peldvietas, mēs ne tikai radām ērtības, bet arī veidojam vidi, kur cilvēki var droši un patīkami atpūsties. Rīga pelnījusi, lai tās pludmales būtu vieta, kur gribas atgriezties,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Darbu gaitā veikta dušas grīdas seguma nomaiņa, kā arī būves cokola un kāpņu koka konstrukciju atjaunošana. Dušās ierīkoti izņemami koka režģi, kuri nodrošina vides pieejamību visās dušas telpā, ierīkota jauna lietus noteces sistēma, atjaunoti ūdens dušu pieslēgumi un dušas sienas attīrītas no dzelzs un kaļķa nogulsnēm.

123456

Tāpat pludmalē turpinās šogad sāktie Vakarbuļļu glābšanas dienesta stacijas būvniecības darbi. Patlaban izbūvēta dzelzsbetona pamatne un tiek sākta glābšanas stacijas ēkas sienu karkasa montāža.

Vakarbuļļu peldvieta ir viena no trijām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur plīvo Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

 

Šovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iedvesmoti

“Rīgas meži” trešdien, 11.jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu sortimentu.

Par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem SIA “Rīgas meži” izveidoja 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam no svētku mākslinieciskajiem virzieniem – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu un tautas mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim un kokļu spēlei.

Dobes veidotas, iedvesmojoties no Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautajiem skaņdarbiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu sabiedrības interesi, šogad uzņēmums atklās apmeklētājiem arī informāciju par augu šķirnēm, kas izmantotas puķu dobju kompozīcijās. Šo šķirņu saraksts, kā arī Dziesmu un deju svētku puķu dobju karte ir pieejami “Rīgas mežu” mājaslapā, sadaļā “Dārzi un parki” – ŠEIT.  Informācija par konkrētās dobes augu sastāvu pieejama arī uz vietas – katra dobe ir marķēta ar informatīvu plāksnīti, kurā iekļauts QR kods, kas ļauj ērti piekļūt attiecīgās dobes aprakstam tiešsaistē.

Pirmā Dziesmu un deju svētkiem veltītā puķu dobe tika atklāta trešdien, 11. jūnijā Esplanādes parkā, piedaloties dziesmu un deju svētku dalībniekiem – Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestrim un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālajam ansamblim “Lavīze”. Nākamo nedēļu laikā līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kopā ar svētku dalībniekiem – dažādiem kolektīviem – tiks atklātas vēl piecas dobes.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties puķu dobju atklāšanas pasākumos. Publicitātes nolūkos pasākumu laikā filmēs un fotografēs.

 Dziesmu un deju svētku puķu dobju atklāšanas pasākumu datums un norises vietas:

12.jūnijā, plkst.12.00, Akordeonu mūzikas dobes atklāšana Kronvalda parkā

16.jūnijā, plkst.11.00, Kormūzikas dobes atklāšana Brīvības pieminekļa pakājē

30.jūnijā, plkst.11.00, Tautas deju dobes atklāšana Zemitāna laukuma skvērā.

1.jūlijā, plkst.12.00, Teātra mākslas dobes atklāšana Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam.

3.jūlijā, plkst.11.00, Kokļu mūzikas dobes atklāšana “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā, pie skulptūras  “Ķoklētājs ar bērniem”.

 

Visas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes Rīgā:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols).
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs).
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”).
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”).
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”).
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas).
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots ir dziesma “Atmostas Baltija”).
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā).
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava);
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde).
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis)).
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska).
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils).
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas).
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi).

Par vasaras puķu dobēm

2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās, kad norisināsies “Rīgas mežu” organizētais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti doties pastaigā pa galvaspilsētas parkiem, izbaudot puķu dobju krāšņumu un balsojot par savu favorīta dobi.

123456

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība iepazīstinās ar zemo emisiju zonas projekta virzību

Pirmdien, 9. jūnijā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar SIA “Ernst & Young Baltic” ekspertiem organizēs tiešsaistes vebināru, kurā iepazīstinās ar līdz šim paveikto darbu, lai Rīgā līdz 2027. gada beigām ieviestu zemo emisiju zonu.

Zemo emisiju zona ir teritorija, kurā tiek īstenota satiksmes sistēmas pārkārtošana ar mērķi samazināt vides piesārņojumu un veicināt sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu. Šādas zonas ieviešana palīdz pilsētām visā pasaulē samazināt satiksmes radīto piesārņojumu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un padarīt pilsētvidi drošāku, klusāku un pieejamāku visiem.

Vebinārā būs iespēja uzzināt:

  • par zemo emisiju zonas ieviešanas projekta virzību;
  • iepazīties ar izstrādātajiem zemo emisiju zonas ieviešanas alternatīvajiem scenārijiem un to ietekmi uz gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētā;
  • uzzināt turpmākos soļus, kā arī uzdot interesējušos jautājumus.

Vebinārs norisināsies tiešsaistē MS TEAMS platformā 9. jūnijā no plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 un tiks translēts Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai kļūtu par vebināra aktīvo dalībnieku ar iespēju uzdot jautājumus un saņemtu pieslēgšanās saiti MS TEAMS platformai, aicinām reģistrēt savu dalību līdz 9. jūnija plkst.12.00. Reģistrēšanās anketa – ŠEIT.

Dalībnieki anketā tiek aicināti norādīt arī savus jautājumus, uz kuriem vēlas saņemt atbildi vebināra laikā.

Zemo emisiju zonas izveidi Rīgas pilsētā nosaka 2020. gada 16. aprīļa MK rīkojums Nr.197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam”, kurā noteikts konkrēts rīcības virziens un veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai transporta piesārņojuma samazināšanai. Rīgai uzdots izveidot zemo emisiju zonu, ņemot vērā emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” prasībām. Tāpat zemo emisiju zonas rīcības plāna izstrāde un ieviešana noteikts kā uzdevums Rīgas attīstības programmā līdz 2022.–2027. gadam.

📌 Plašāka informācija par zemo emisiju zonas ieviešanas projektu, tā mērķiem, līdz šim īstenotajām projekta un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnes www.rdpad.lv sadaļā “Attīstība” – “Mobilitāte” – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība iegādāsies īpašu ielu uzkopšanas tehniku, kas palīdzēs mazināt gaisa piesārņojumu

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vidi, Rīgas pašvaldība Eiropas Savienības projekta ietvaros iegādāsies ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienības un veiks ēku pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei.

Projekta laikā tiks veiktas divas aktivitātes:

  • pašvaldībai piederošo astoņu ēku pieslēgšana centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina AS “Rīgas Siltums”, atsakoties no vietējo apkures risinājumu izmantošanas, kuru rezultātā lokāli tiek piesārņots Rīgas gaiss;
  • ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienību iegāde, kas būtiski ļaus uzlabot cieto daļiņu savākšanas procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus samazinātām PM10 cieto daļiņu emisijām un esamībai pilsētas gaisā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Ar šī projekta īstenošanu Rīgas pašvaldība sper nozīmīgu soli ceļā uz tīrāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi. Ietvju un brauktuvju uzkopšanas tehnika palīdzēs nodrošināt tīru, drošu un veselībai draudzīgu vidi visa gada garumā, samazinot ne tikai gaisa piesārņojumu, bet arī slīdamību, atkritumu uzkrāšanos un kopējo vides degradāciju,”

stāsta Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Viktors Admidiņš

Gaisa kvalitātes uzlabojumu regulāri apstiprinās arī pašvaldības līmenī veiktie monitoringa dati, kurus nodrošina trīs gaisa kvalitātes monitoringa stacijas (“Mīlgrāvis”, “Brīvības iela” un “Pārdaugava”). Pateicoties projekta aktivitātēm, sagaidāms, ka šajās stacijās uzraudzītie piesārņojošo vielu līmeņi (īpaši PM10 un PM2.5 koncentrācija) turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies.

Tāpat plānots, ka, pateicoties šiem pasākumiem, tiks būtiski samazināta kaitīgo emisiju – īpaši smalko cieto daļiņu un siltumnīcefekta gāzu – nonākšana atmosfērā. Centralizētās siltumapgādes izmantošana ļaus atteikties no individuālajām apkures sistēmām, kas bieži vien ir galvenais piesārņojuma avots dzīvojamās apbūves rajonos.

Savukārt ielu un ietvju uzkopšanas tehnikas vienības nodrošinās efektīvāku smilšu, putekļu savākšanu no Rīgas vēsturiskā centra ielām, tādējādi samazinot gaisu piesārņojošo cieto daļiņu koncentrāciju pilsētvidē.

Tehnikas vienības būs lietderīgas ne tikai cieto daļiņu savākšanai pavasarī vai vasarā, bet arī citu sezonu laikā, nodrošinot būtiskus ieguvumus:

rudenī tā nodrošinās kritušo lapu savākšanu, novēršot organiskā piesārņojuma veidošanos un samazinot slīdamības risku uz brauktuvēm un ietvēm;
ziemā tehnika būs izmantojama sniega un pretapledojuma materiālu atlikumu savākšanai, palīdzot uzturēt tīru vidi un mazinot piesārņojuma risku pēc sniega kušanas;
pavasarī un vasarā tiks veikta intensīva smilšu, putekļu, ziedputekšņu un citu piesārņojumu savākšana, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti īpaši sausos laikapstākļos un samazinot piesārņojuma nonākšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.5. pasākuma “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” īstenošanā” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas veido 2 982 859 eiro, no kurām ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības līdzfinansējums un AS “Rīgas Siltums” līdzfinansējums veido 15%.

 

Pie Bābelīša peldvietas svinīgi paceļ Zilo karogu

Ceturtdien, 29. maijā, pie Bābelīša jau otro gadu pēc kārtas tika svinīgi pacelts Zilais karogs, kas apliecina šīs peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

📸 FOTO

“Arī šogad Bābelīša peldvieta ir saņēmusi Zilo karogu – tas apliecina, ka šī iedzīvotāju iecienītā atbilst augstiem kvalitātes un drošības standartiem. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka, un pērn pie Bābelīša veicām būtiskus infrastruktūras uzlabojumus – ir uzstādīti jauni galdi, soli, informatīvās zīmes un cits labiekārtojums. Nākotnē esam iecerējuši pie ezera izveidot arī pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Zilais karogs šogad plīvo trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelīša. Vakarbuļļu pludmalē zilais karogs šogad pacelts jau 18. reizi, Vecāķu pludmalē – 8. reizi, bet pie Bābelīša peldvieta zilo karogu saņēma jau otro reizi, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiks veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.