Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pamest bīstamu ēku Ventspils ielā

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Ēka ir avārijas stāvoklī un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pēc tās pārbaudes atzinis, ka mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai ir nekavējoties jāpārtrauc. Ja iedzīvotāji ēku nepametīs brīvprātīgi, pašvaldībai būs jāveic piespiedu izlikšana un jāierobežo piekļuve ēkai. Iedzīvotājiem ēka brīvprātīgi jāpamet līdz 28. februārim, savukārt ēkas bīstamība jānovērš līdz 30. jūnijam.

Līdz šim gan pašvaldība, gan ēkas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) regulāri sazinājās ar iedzīvotājiem, mēģinot rast risinājumus ēkas sakārtošanai un bīstamības novēršanai, tomēr dzīvokļu īpašnieki par konkrētu rīcību nespēja vienoties.

Ēkas avārijas situācija strauji eskalējās brīdī, kad kaimiņu mājas piegulošā teritorijā nelikumīgi tika veikti šķūņa nojaukšanas darbi. Konkrētā ēka ir kultūras piemineklis, tādēļ visa ar ēku saistītā dokumentācija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. 2022. gada 20.septembrī tika organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par mājas uzturēšanas iespējām un risinājumiem, kā arī pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai 5 no 15 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi lēmumi par minētajiem jautājumiem netika pieņemti.

Pēc RNP pasūtījuma ēkai veikta tehniskā apsekošana, kuras laikā konstatētas novēršamās problēmas. Tāpat RNP ir pasūtījis iespējamo ēkas atjaunošanas projektu, pēc kura izvērtēšanas un iepazīšanās ar tāmi iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – ēku nojaukt, iekonservēt vai atjaunot.

Ēkā ir trīs pašvaldības dzīvokļi, kuru īrniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis pagaidu telpas dzīvošanai. Pārējo 12 dzīvokļu īpašnieki jau tagad var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai vai pagaidu mājvieta jāmeklē pašiem.

Iedzīvotāji, kuri ierobežotu finansiālo resursu dēļ nespēj pārcelties no Ventspils ielas 25. nama uz jaunu dzīvesvietu galvaspilsētā, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, Ed.Smiļģa ielā 46, ar lūgumu izvērtēt iespēju saņemt materiālo palīdzību pārcelšanās izdevumu segšanai, tālrunis uzziņām 67012270.

Ja ēka nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 67105048.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Pagaidu dzīvojamo telpu var piešķirt:

            -dzīvokļu īpašniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un nav citu dzīvokļu īpašumu Rīgā;

            -īrniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un ir spēkā esošs īres līgums.

Reģistrēties palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai var īpašumā esošo dzīvokļu īpašnieki, kas ir maznodrošinātas:

-atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas;

-atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

-ģimenes, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Galvaspilsētā turpinās ziemas prieku baudīšana

,

Iestājoties aukstākam laikam un palielinoties sniega daudzumam, baudīt ziemas priekus Rīgā var gan distanču slēpošanas, gan kameršļūkšanas trasēs. Iedzīvotājiem nodrošināta arī inventāra noma.

Patlaban ir pieejama distanču slēpošanas trase Lucavsalā un Uzvaras parkā, baudīt ziemas priekus var arī Mežaparkā, kur trasi ierīkojuši SIA “Rīgas meži”, un Biķernieku mežā kur distanču slēpošanu nodrošina VAS “CSSD”.

Nedēļas nogalē, 7. un 8. janvārī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā būs pieejamas “Rīgas Sniega parka” kameršļūkšanas trases, ko apsaimnieko SIA “Žagarkalns”.

Pagaidām tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas mākslīgā ledus slidotava pie Rīgas 84. vidusskolas un nav atvērta pie tās esošā slēpošanas trase.

Rīgas pašvaldība ar ierobežotu nomas inventāra skaitu iedzīvotājiem nodrošina arī distanču slēpošanas iespējas divos reģionālajos sporta centros – “Sarkandaugava” (Sarkandaugavas ielā 22/24) un “Ķengarags” (Maskavas ielā 283B). Aktuālā informācija un kontaktinformācija ir atrodama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv

Paziņojums par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

, , , , , , , , , , ,

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Āgenskalna laukums – apkaimes centrs

Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64 ir viena no pirmajām līdzdalības budžeta projektu konkursā atbalstītajām iedzīvotāju iecerēm. Kopā ar atjaunoto, kopš šī gada maija atvērto, Āgenskalna tirgu laukums ļāvis apkaimes centram sākt jaunu dzīvi.

Āgenskalna apkaimes biedrības iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un ticis labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves. Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izveidots brīvpieejas dzeramā ūdens krāns ar pogām, kas uz ziemu tiek atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu.

Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš par priekšlaukuma pārtapšanu stāsta: “Āgenskalna tirgus ir apkaimes simbols, gan sajūtu, gan ģeogrāfiskais centrs un nozīmīgākā vieta. Jau aptuveni pirms 10 gadiem projekta “Radi Rīgu” ietvaros bija tapis priekšlikums ne tikai par Āgenskalna tirgus laukuma, bet arī līdzās esošā krustojuma pārveidošanu. Tas zināmā mērā bija impulss arī biedrības projektam. Zīmīgi, ka priekšlaukuma pārveidošana notika vienlaikus ar Āgenskalna tirgus atjaunošanu. Tirgus apsaimniekotāji jau no paša sākuma atbalstīja projektu un ir priecīgi par rezultātu. Tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām Āgenskalna centrā, jo esam pārliecināti, ka arī līdzās esošajam krustojumam nākotnē jākļūst daudz patīkamākam un gājējiem drošākam.”

Pārveidojot laukumu, iegūta tirgus apmeklētājiem pieejama, ērta un droša publiskā zona, kas kalpo arī kā dažādu pasākumu un notikumu norises vieta. Piemēram, Ziemassvētkos šeit vietu jau pērn rada apkaimes svētku egle, ko apkaimes biedrībai dāvināja Rīgas dome, savukārt šogad 4. maijā laukumu ieskandināja koristu balsis. Arī šogad laukumu greznos egle.

Roberts saka: “Iedzīvotāju viedokļi gan balsojuma, gan projekta īstenošanas laikā bija dažādi. Taču šobrīd arī daudzi kritiķi ir pieņēmuši, ka laukuma pārtapšana ir pozitīvas pārmaiņas. Katram pašam ir iespēja to novērtēt, vienkārši atnākot un esot šajā vietā. Laukums ir apdzīvots un iedzīvotājiem kalpo kā satikšanās vieta.”

Āgenskalna laukums ir viens no sešiem pirmajā līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā 2019. gadā atbalstītajiem projektiem. Par projekta īstenošanu portālā balso.riga.lv nobalsoja 1714 iedzīvotāju. Projekta kopējās izmaksas bija 100 536 eiro. Laukuma būvprojektu izstrādāja SIA “LAAGA ARCHITECTS”, bet labiekārtošanas darbus veica SIA “GMD Būve”.

Par iegūto pieredzi pirmajā līdzdalības budžeta konkursa gadā Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis stāsta: “Tirgus ir nozīmīgs daudziem tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un pirmajā konkursa gadā par projektu balsoja arī tie, kas vispār vēlējās redzēt pārmaiņas Rīgā. Jāatzīst, ka panākt labus balsojuma rezultātus ir nopietns darbs un ļoti labi strādā iedzīvotāju individuāla uzrunāšana. Visiem projektu iesniedzējiem varu ieteikt būt pacietīgiem – rezultātu gribas ieraudzīt uzreiz, bet tas prasa vairāk laika nekā no sākuma šķiet. Pie šķēršļiem, kas rodas gan projekta sagatavošanas, gan balsojuma un īstenošanas laikā, nevajag zaudēt pacietību un nevajag atkāpties no pārliecības, ka projekts ir vajadzīgs.”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Līdz 26. oktobrim nobalsojuši jau gandrīz 30 000 iedzīvotāju.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Radīts jauns Āgenskalna pastaigu ceļvedis

AV_celvedis_

Āgenskalna apkaimes biedrība ar vietējās kopienas iesaisti ir radījusi jaunu pastaigu ceļvedi “Āgenskalna vietzīmes 2021”, kas iepazīstina ar interesantām vietām, apkopo šosezon aktuālās audio pastaigas (audiogidus un mākslas projektus), kā arī piedāvā tematiskus maršrutus un idejas, kā saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Ceļvedis aktualizē kultūras un rekreācijas iespējas Āgenskalna ārtelpā, ko iespējams baudīt vienatnē vai ģimenes lokā, kā arī nelielās kompānijās, respektējot Covid-19 izplatības mazināšanai nepieciešamos drošības pasākumus.

Jaunais izdevums mudina atklāt un novērtēt apkaimes kultūrvēsturisko vērtību, tādējādi turpinot 2019. gadā iznākušā ceļveža izvirzīto mērķi – stiprināt āgenskalniešu lokālpatriotismu un veicināt pagātnes vērtības cienošas, mūsdienīgas kultūrvides veidošanos Pārdaugavā.

Jaunizveidotais ceļvedis bez maksas ir pieejams Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (E. Smiļģa ielā 46), Āgenskalna tirgū, Rīgas Tūrisma informācijas centrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartālā, mākslas centrā NOASS, LU Botāniskajā dārzā, kā arī citās publiskās vietās.

Ceļvedi “Āgenskalna vietzīmes 2021” līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Āgenskalna apkaimes biedrība ir 2018. gadā dibināta nevalstiska organizācija ar mērķi veicināt apkaimes ilgtspējīgu attīstību un tās iedzīvotāju interešu pārstāvību dažādos jautājumos, kas saistīti ar apkaimes kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrvides saglabāšanu un attīstīšanu, vides problēmu risināšanu, infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un attīstību. Nolūkā attīstīt Āgenskalna apkaimi un bagātināt tās dzīvi un daudzveidību, biedrībā apvienojušies dažādu profesiju pilsoniski aktīvi apkaimes iedzīvotāji.

Atbalsta lokālplānojumu teritorijai starp Kr. Valdemāra, Daugavgrīvas un Kalnciema ielu

Lokālplānojumu teritorijai starp Kr. Valdemāra, Daugavgrīvas un Kalnciema ielu

Pirmdien, 7. jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja zemesgabaliem Krišjāņa Valdemāra ielā bez numura, Daugavgrīvas ielā 8, Daugavgrīvas ielā 10 un Kalnciema ielā 3 izstrādāto lokālplānojuma un to izmantošanas un apbūves saistošos noteikumus.

Lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 1. marta līdz 27. aprīlim, publiskās apspriešanas sanāksme notika 15. aprīlī. No visām institūcijām tika saņemti pozitīvi atzinumi. Iedzīvotāji izteikuši viedokli, ka autonovietņu nodrošinājums varētu būt nepietiekams, un bažījušies par neērtībām, kas radīsies būvniecības laikā.

Lokālplānojuma izstrāde tika sākta ar mērķi konkretizēt atļauto apbūves augstumu un apbūves tehniskos rādītājus, radot priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz biroju un tirdzniecības un pakalpojumu kompleksa izbūvi lokālplānojuma teritorijā.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir SIA “SZK un Partneri” izstrādāts teritorijas attīstības priekšlikums, kas paredz teritorijas revitalizāciju, izveidojot tajā jauktas izmantošanas kompleksu ar tirdzniecības, pakalpojumu un biroju telpām. Apbūves priekšlikums paredz atjaunot daļu esošās apbūves un izbūvēt vairākas jaunas ēkas, izveidojot funkcionāli daudzveidīgu un arhitektoniski kvalitatīvu apbūvi.

Lokālplānojuma risinājumi pieļauj autonovietņu samazinājumu līdz 30% no normatīvi nepieciešamā autonovietņu skaita, kas pamatots ar Rīgas ilgstpējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam transporta infrastruktūras attīstības vadlīnijām, ņemot vērā lokālplānojuma izvietojumu pilsētas centra tuvumā, labu sabiedriskā transporta pieejamību un velosatiksmes attīstības tendences.

Galīgais lēmums par lokālplānojumu būs jāpieņem domes sēdē.

Paziņojums par zemesgabalu Krišjāņa Valdemāra ielā bez numura, Daugavgrīvas ielā 8 un 10 un Kalnciema ielā 3 pilnveidotās lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

Lasīt vairāk

Publiskā apspriešana lokālplānojuma pilnveidotajai redakcijai zemesgabaliem Krišjāņa Valdemāra ielā b/n, Daugavgrīvas ielā 8 un 10, Kalnciema ielā 3

Kalnciema_Valdemara_Daugavgrivas

2021. gada 20. janvārī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. 274 “Par zemesgabalu Krišjāņa Valdemāra ielā bez numura, Daugavgrīvas ielā 8, Daugavgrīvas ielā 10 un Kalnciema ielā 3 pilnveidotāslokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Izstrādātājs:

SIA “METRUM”, Ģertrūdes ielā 47-3, Rīgā, LV-1011, tālrunis 27034226, e-pasts: vita.zuicane@metrum.lv.

Pasūtītājs:

SIA “SPI RE Holding S.a.r.l.” un SIA “Rits Holding”, Daugavgrīvas ielā 9, Rīgā, LV-1048, tālrunis 29225580, e-pasts: silis@szk.lv.

Publiskā apspriešana uzsākas 01.03.2021. un norisināsies līdz 27.04.2021.Publiskās apspriešanas sanāksme tiek plānota 15.04.2021. plkst.17:00 Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1.

 Informatīvā planšete

Uzmanību!

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī un aktuālos Ministru kabineta lēmumus attiecībā uz ierobežojumiem COVID-19 izplatības apkarošanai, publiskās apspriešanas termiņš var mainīties (pagarināts vai samazināts, bet ne mazāk par četrām nedēļām), kā arī precizēta informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai wwww.rdpad.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” un portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_18995.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

Viedokli un priekšlikumus publiskās apspriešanas ietvaros var izteikt:

Jautājumu gadījumā vai konsultācijas pieteikšanai zvanīt pa tālruni 67012847.

Aicina piedalīties 3. decembra darbnīcas “Āgenskalna apkaimes nākotnes labklājības virzieni” tiešsaistē

Āgenskalna apkaimes nākotnes labklājības virzieni

Atgādinām, ka 3. decembra darbnīcas “Āgenskalna apkaimes nākotnes labklājības virzieni” norises laiks: no plkst. 11.00 līdz 13.00 tiešsaistē (Zoom platformā). Darba valoda: latviešu.  

Lūdzam reģistrēt savu dalību šajā saitē līdz 2020.gada 30.novembrim.  

UzaicinājumsDownload

Darba grupās diskutē par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai

, , ,
Darba grupās diskutē par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai

Lai noskaidrotu sabiedrisko organizāciju viedokli par vairākiem gājēju un riteņbraucēju šķērsojumiem pār dzelzceļu un transporta infrastruktūras risinājumiem Daugavas kreisajā krastā, 3. septembrī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji tikās ar Rail Baltica projekta un lokālplānojuma sadarbības memorandu pārstāvjiem.

Tikšanās laikā Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā, atskatījās uz paveikto iepriekšējā periodā, kā arī sniedza ieskatu aktuālajos dzelzceļa šķērsojumos konkrētos posmos. Savukārt, SIA “Grupa 93” pārstāve Līga Ozoliņa prezentēja publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojumā paredzētos transporta infrastruktūras risinājumus un nosacījumus šķērsojumiem no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai, ko plānots ieviest tuvākajā nākotnē.

Darba grupās tika noskaidrots sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedoklis piedāvātajiem konceptuālajiem risinājumiem par šķērsojumiem: izvietojums un skaits, nepieciešamie savienojumi ar pilsētas infrastruktūru, t. sk., sabiedrisko transportu, šķērsojumu tehniskie parametri, gājēju, velo un autotransporta šķērsojumi.

“Darba grupu priekšlikumu izvērtējums tiks sniegts 24. septembrī publiskās diskusijas “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”, laikā. Līdz šim ir notikušas trīs publiskās diskusijas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē,” informē Pilsētas attīstības departamenta direktores vietnieces p.i. Inese Sirmā.

“Kā jau redzējām iepriekšējās diskusijās, šādi pasākumi mums palīdz identificēt jaunus jautājumus, kuriem jārod risinājumi tālākajā būvprojektēšanas procesā. Tai pat laikā, sarunas dod mums iespēju pārliecināties, vai izvēlētie varianti ir optimāli,” uzsver Ģirts Bramans. “Protams, diskusijas ar šo nebeidzas, un mēs turpināsim apspriest dažādus dzelzceļa posmus, līdz izdosies rast efektīvus risinājumus, kas sniedz ieguvumus gan dažādām sabiedrības grupām, gan pilsētvidei.”

Sanāksmē piedalījās: Āgenskalna apkaimes biedrības,  Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, biedrības “Good Mood Art”, apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, Vides aizsardzības kluba, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības “Riga Annenhof”, projektētāju “IDOM/ INECO”, RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Satiksmes departamenta, RP SIA “Rīgas satiksme”, lokālplānojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrijas pārstāvji.