Apkaimes

Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana –  monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti augusta nogalē. Pirms strūklakas atklāšanas nepieciešams saņemt atzinumu no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam. Tāpat pēc celiņu rekonstrukcijas atjaunota abu strūklaku darbība Esplanādē.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās. Plašāka informācija par galvaspilsētas strūklakām pieejama departamenta mājaslapā: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Kijivas dienā, 29. maijā, plkst. 21.00 uz kinoteātra “Splendid Palace” Lielās zāles ekrāna tiks translēts starptautisks labdarības koncertmaratons “Save Ukraine – #StopWar”. Tā mērķis ir izrādīt atbalstu Ukrainai.

Piedalīšanos koncertmaratonā apstiprinājuši tādi mākslinieki kā Kadebostany, Okean Elzy, Tina Karol, The Hardkiss, Monatik, Beissoul & Einius, Kalush Orchestra, Olya Polyakova, Melovin, Antytila un daudzi citi.

Mūziķi, mākslinieki, pilsoniskie aktīvisti, viedokļu līderi, aktieri, sportisti un brīvprātīgie no visas pasaules atbalstīs Ukrainu ar koncertu divu stundu garumā, kas tiks pārraidīts televīzijas kanālos vairāk nekā 20 valstīs Eiropā un pasaulē, kā arī dažādās straumēšanas platformās un sociālajos tīklos. Vienlaikus pirms pārraides, tās laikā un pēc tās tiks vākti līdzekļi, ko novirzīs Ukrainas humanitārajai krīzei, kas radusies Krievijas militārā iebrukuma rezultātā.

Mirkli pirms starptautiskā labdarības koncertmaratona “Save Ukraine – #StopWar” tiešraides retranslācijas ievadvārdus teiks Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Latvijas Televīzijas nodrošinātā tiešraide no plkst. 21.00 līdz plkst. 23.10 būs skatāma tādos televīzijas kanālos kā LTV1, TV24 un ReTV, kā arī tīmekļvietnē www.ltv.lsm.lv.

Vairāk par svētdien, 29. maijā, gaidāmo koncertmaratonu ir iespējams uzzināt tīmekļvietnē www.splendidpalace.lv un https://saveukraine.1plus1.ua/.

Pasākuma norisi atbalsta Rīgas dome; to organizē kinoteātris “Splendid Palace”. Papildu informācija: Ieva Sīpola – kinoteātra “Splendid Palace” vadītāja, tālrunis: 29214300, e-pasts: Ieva.Sipola@riga.lv.

Trešdien, 25.maijā, Rīgas domes sēdē pieņemts lēmums par pašvaldības un Kultūras ministrijas sadarbību Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā, koncertzāles projektu īstenojot Rīgas Kongresu namā.

“Jau pirms vairākiem mēnešiem pašvaldība apliecināja, ka ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli. Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ar valsts atbalstu šis projekts tuvāko gadu laikā tiktu realizēts – Rīgas dome izteikusi skaidru atbalstu Kongresu namam kā zāles atrašanās vietai. Nav šaubu, ka pēc koncertzāles tapšanas šī būs viena no centrālajām kultūras norišu vietām Latvijā,” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Vienošanās par projekta realizāciju paredz, ka Nacionālā koncertzāle tiks būvēta Rīgas Kongresu nama un tam piegulošo īpašumu teritorijā. Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas vadība uzticēta Rīgas domes Īpašuma departamentam, kas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību organizēs metu konkursu un projektēšanas uzdevuma un tehniskās specifikācijas izstrādi. Sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību pašvaldība organizēs publisko iepirkumu būvprojekta izstrādei.

Sadarbībā ar SIA “Rīgas nami” tiks veiktas visas tehniskās darbības Nacionālās koncertzāles projekta realizācijai nepieciešamā nekustamā īpašuma formēšanā un izveidošanā.

Uzturēšanas izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar Nacionālās koncertzāles projekta uzsākšanu un objekta izmantošanas ierobežojumiem līdz projekta īstenošanai, tiks iekļautas Nacionālās koncertzāles projekta realizēšanas izmaksās.

12 mēnešu laikā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas pašvaldība un ministrija vienosies par Nacionālās koncertzāles projekta finansēšanas modeli, virzot atbilstošu tiesību aktu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Projekta īstenošanai tiks izveidota Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuras sastāvā darbosies Kultūras ministrijas, Rīgas domes Īpašuma departamenta, SIA “Rīgas nami”, Latvijas Arhitektu savienības, kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un “Latvijas Koncerti” deleģētie locekļi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī Vērmanes dārzā sācis galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošanu.

Strūklakas rekonstrukcijas darbu laikā tiks nomainīta elektroinstalācija, veikta bronzas lējuma skulpturālās grupas restaurācija un strūklakas baseina rekonstrukcija – hidroizolācijas maiņa akmens plātņu izlīmēšana. Plānotos darbus apstiprinājusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Strūklakas rekonstrukciju paredzēts pabeigt jūlijā. Būvdarbu iepirkuma konkursā uzvarēja SIA “Teklat”, līguma summa ir aptuveni 70 000 eiro bez PVN.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās.

Četrkājaino mīluļu īpašniekus un ģimenes, dodoties pastaigās Ziedoņdārzā, turpmāk priecēs vairāki gaismas prožektori, kas diennakts tumšajā laikā izgaismo bērnu laukumiņu un suņu pastaigu laukumu.

Kopš valsts svētku nedēļas piecās Rīgas apkaimēs ir iemirdzējies gaismas noformējums, kas būs apskatāms līdz pat 9. janvārim,  lai priecētu rīdziniekus un pilsētas viesus tumšajās vakara stundās, dodoties ikdienas gaitās vai nesteidzīgās pastaigās.

No 15. novembra katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 20.00 apmeklētājiem ir pieejama izgaismota Mežaparka Lielā estrāde, kas pavisam nesen piedzīvoja savu atklāšanu jaunā veidolā.

Tā kā šogad ierastajā pasākuma formātā četru dienu garumā nenotiek gaismas festivāls “Staro Rīga”, tajā paredzētie gaismas objekti papildina pilsētvides noformējumu un no 18. novembra ir  apskatāmi pilsētas parkos Rīgas apkaimēs. Četri no tiem ir izgaismoti un apskatāmi katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 22.00 līdz pat 9. janvārim.

Viesturdārzā ir izgaismots brīvi stāvošs vides objekts “Melnā zvaigzne”, savukārt Ziemeļblāzmas parkā apmeklētājus sagaida pastaigu maršruts “Laika āderes telpa”. Līdztekus tam Bieriņu apkaimes Mārupītes parkā pastaigu laikā skatāmi gaismas akmeņi “Levitācija – meditācija”. Izgaismota ir arī lidlauka “Spilve” ēka, kas kopā ar vairākām gaismas instalāciju grupām, sākot jau no iebrauktuves alejas, veido vienotu gaismas tēlu ansambli.

Tā kā šis gaismas noformējums pilsētvidē būs skatāms līdz 9. janvārim, iedzīvotāji aicināti izvēlēties sev ērtāko apskates laiku, to tuvumā ievērot distancēšanos, lietot sejas aizsargmaskas un lielas pulcēšanās gadījumā izklīst. Cilvēku plūsmu pie objektiem kontrolēs apsardze, un epidemioloģisko risku gadījumā svētku apgaismojums tajos var tikt īslaicīgi vai ilglaicīgi izslēgts.

Galvaspilsētas izgaismošana un noformēšana ar “Staro Rīga” gaismas instalācijām turpināsies līdz pat 9. janvārim, pārējiem objektiem pakāpeniski un uz laiku iemirdzoties dažādu apkaimju parkos, sagādājot iedzīvotājiem pārsteigumu pastaigu laikā. Šo ceturtdien, 25. novembrī, jauna gaismas instalācija “Kāpēc nav jābaidās no tumsas” uz četrām dienām iemirdzēsies Kronvalda parka Simtgades alejā pie Latvijas Nacionālā teātra, savukārt turpmākajās nedēļās gaismas objektu projekti gaidāmi arī Lucavsalā, Imantā, Dzegužkalnā, Āgenskalnā, Torņakalnā un citviet.

Jau ziņots, ka līdz novembra beigām pilsētvidē apskatāmas gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēka vārdiem 10 dažādās lokācijās – Imantā, Dzirciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Avotos, Maskavas forštatē, Vecmīlgrāvī un trijās vietās centrā.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Rīgas izgaismošana svētku rotā plānota arī citos pilsētas parkos. Savukārt jau šajā nedēļas nogalē galvaspilsētā gaidāma galveno egļu iedegšana un Pirmās Adventes kultūras pasākumi, par ko sīkāka informācija meklējama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv. 

Kr. Barona iela, tramvajs

Līdz nākamā gada 1.aprīlim Satiksmes departamentam jāizstrādā risinājumi par Kr. Barona ielas pārveidošanu prioritāri par gājēju, velobraucēju un tramvaja kustības ielu, tā pirmdien, 27.septembrī, lēma Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

Līdz šā gada septembrim Satiksmes departamentam tika uzdots izskatīt iespējamos variantus, kā Kr. Barona ielu padarīt drošāku gājējiem un velobraucējiem. Sēdē Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods pastāstīja, ka līdz šim departaments Kr. Barona ielā veicis minimālus uzlabojumus uzturēšanas darbu gaitā – ir sakārtots bruģa segums uz rekomendējošās velojoslas vietās, kur tas bija izkustējies. Tāpat tika apzināti potenciāli veicamie darbi, ja tiktu pieņemts lēmums paplašināt joslu vai veikt lielākus seguma maiņas darbus.

J.Vaivods skaidroja, ka, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt velojoslu, būs nepieciešams pasūtīt papildu bruģi, kā arī būs jāveic konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, lai tā sniegtu rekomendācijas un tehniskos norādījumus. Paplašināt velojoslu gan būs iespējams tikai tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šādu paplašināšanu atļaus.

Satiksmes departaments arī izstrādājis trīs variantus satiksmes organizācijas izmaiņām, kas iekļauj satiksmes monitoringu un izmaiņas ielas tranzīta satiksmē. Kā lielākie darbi, kas būtu veicami, departamenta ieskatā ir stāvvietu izmantošana, piebraukšana pie izglītības, veselības un citām publiskajām iestādēm, kā arī jāatrisina jautājumi par satiksmi no vienvirziena ielām.

J.Vaivods arī norādīja, ka papildus paredzēta sabiedrības iesaiste risinājumu apspriešanā. Tuvākajā laikā plānotas arī sarunas ar uz ielas esošajām iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.

Noslēgumam tuvojas projekts “Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” pagalms – draudzīga vide ģimenēm ar bērniem”. Šā gada 28.augustā aicinām tuvākas un tālākas apkaimes iedzīvotājus kopā ar bērniem uz pastaigu mūsu dārzā! No plkst.12-16 būs iespēja darboties  Rīgas Skolēnu pils talantīgo skolotāju vadītajās radošajās, sporta un kustību darbnīcās. Spēlēsimies angļu valodā, nodarbosimies ar jogu, darināsim rotas, apgleznosim traukus, zīmēsim un gleznosim, orientēsimies u.c. Mūsu kolektīvi iepriecinās ar mūzikas un deju priekšnesumiem. Atklāsim arī Modes akadēmijas pirmo izstādi “Tērpi un rotas”.  Rīgas Skolēnu pils pagalmā ciemosies viesi no Rēzeknes ar karstām pankūkām, kafiju un saldējuma kokteiļiem, kurus varēsiet iegādāties. Mūsu dārza viesiem ieeja brīva, pie ieejas uzrādot derīgu covid-19 sertifikātu, kas apstiprina faktu par pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu un personu apliecinošu dokumentu. Īpaši gaidīsim bērnus līdz 12 gadiem, kuriem sertifikāts nav nepieciešams.

Ziedondarzs

Lai pārrunātu pilsētniekiem aktuālākās pašvaldības problēmas un risinājumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, pašvaldības deputāti un darbinieki diskusiju ciklā “Apkaimju sarunas ar Rīgas mēru” otrdien, 17. augustā, no plkst.18 līdz 20 Ziedoņdārzā tiksies ar iedzīvotājiem.

Tikšanās paredzēta ārpus telpām un būs pieejama arī iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.

Sarunu cikls norisināsies līdz 2. septembrim un kopā paredzēts tikties deviņās apkaimēs. Rīdzinieki aicināti uzdot jautājumus Rīgas domes vadībai un paust viedokli jau tagad, aizpildot iedzīvotāju aptauju par apkaimju problēmjautājumiem (riga.lv/lv/aptaujas).

“Mēs no rīdziniekiem saņemam daudz jautājumu, lūgumu un ierosinājumu, taču nekas nevar aizstāt sarunu klātienē aci pret aci. Diemžēl pandēmijas dēļ šādu tikšanos iespējas ir samazinājušās. Tāpēc aicinu rīdziniekus apmeklēt šo sarunu ciklu, satikt pašvaldības pārstāvjus, lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem. Kopā ar mani meklēsim labākos veidus tam, kā varam padarīt savu kopīgo pilsētu dzīvošanai draudzīgāku, sakārtotāku un cilvēcīgāku. Pašvaldībai jādodas pie iedzīvotājiem, nevis otrādi, tāpēc pasākumi notiks apkaimēs visā galvaspilsētā. Uz tikšanos Rīgas apkaimju sarunās!” – tā uzsver Rīgas mērs M.Staķis.

Sarunu laikā būs iespēja izjautāt Rīgas mēru, kā arī satikt pašvaldības pārstāvjus pie tematiskajiem galdiem, pārrunājot risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar mājokli un apsaimniekošanu, mobilitāti un transportu, rīdzinieku labklājību, pilsētvides attīstību un Rīgas nākotni.

Vienlaikus “Apkaimju sarunas ar Rīgas mēru” būs iespējams vērot arī attālināti tiešraidē – mājas lapā “riga.lv”, facebook.com/Riga.lv, kā arī ierakstā kanālā “TV4”.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, dalība klātienē iespējama, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu (covid19sertifikats.lv/) kopā ar personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte), dalībniekiem apliecinot, ka:

  • ir vakcinējušies pret Covid-19;
  • ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
  • pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;
  • pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.

“Apkaimju sarunas ar Rīgas mēru” norises laiks un datumi:

  • 17.08., Centrs, Ziedoņdārzs, (plkst.18.00-20.00)
  • 19.08., Daugavgrīva, Daugavgrīvas vidusskola, Parādes iela 5, stadions, (plkst.18.00-20.00)
  • 23.08., Imanta, Imantas vidusskolas sporta centrs, Kurzemes prospekts 158, (plkst. 18.00-20.00)
  • 24.08., Jugla, Juglas vidusskola, Kvēles iela 64, (plkst.18.00-20.00)
  • 25.08., Iļģuciems, Nordeķu parks, (plkst. 18.00-20.00)
  • 26.08., Purvciems,  Purvciema vidusskola, Detlava Brantkalna iela 5, (plkst.18.00-20.00)
  • 30.08., Ziepniekkalns, Ēbelmuižas parks, kultūrtelpa “Strops” (plkst.18.00-20.00)
  • 31.08., Ķengarags, Ķengaraga promenāde pie Rīgas 51.vidusskolas, (plkst.18.00-20.00)
  • 02.09., Sarkandaugava, BJC “Laimīte” pagalms, Sarkandaugavas iela 24, (plkst.18.00-20.00)
Izbraukuma sēdes dalībnieki

Rīgā ir potenciāls izveidot vairākus tūrisma un radošo kvartālu maršrutus, savienojot dažādus objektus un radot iespēju gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem izbaudīt bagātu vides, kultūras, vēstures, gastronomijas un izklaides programmu.

Viens no Rīgas potenciālajiem radošajiem maršrutiem varētu būt Matīsa tirgus – Tallinas ielas kvartāls – Lielie kapi, kuru šonedēļ apmeklēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti, departamentu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

“Mums ir iecere tuvākā gada laikā ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem izveidot nepārtrauktu maršrutu. Daļa ieceru jau ir īstenotas, bet trūkst atsevišķas sadaļas, tāpēc visi kopā iepazināmies ar problemātiskākajām vietām un kopā runājām par iespējamajiem risinājumiem,” norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Kā pirmais tika izvērtēts Vidzemes jeb Matīsa tirgus potenciāls. Kopā ar “Rīgas Centrāltirgus” pārstāvjiem tika pārrunātas iespējas izmantot gan plašo laukumu tirgus vidū, gan iespējas atjaunot vēsturiskos paviljonus. “Mums ir jāsaprot, kāpēc citās vietās pilsētā tirgus darbojas, bet šajā vietā zudusi interese gan no tirgotāju, gan apmeklētāju puses,” atzina I. Andersone.

Kā iespējamie risinājumi tirgus atdzīvināšanā tika minēti gan publiskās un privātās partnerības projekti, gan kultūras pasākumu organizēšana, gan sabiedriskā labuma organizāciju iesaiste.

Tālāk deputāti izvērtēja radošās iespējas Miera ielā. “Miera ielai ir viss potenciāls kļūt par radošā maršruta savienojumu un kvartālu. Jau tagad te ir kafejnīcas, veikaliņi, fon Stricka villa, Tallinas kvartāls. Pēc diviem gadiem LMA Maker space Alojas ielā un Kultūras Akadēmija Tabakas Fabrika šeit pulcēs daudz radošu ļaužu,” norādīja komitejas priekšsēdētāja.

“Miera iela kļūs par maģistrālo radošo cilvēku savienojumu, taču šobrīd tajā nav sakārtotas ietves, veloinfrastruktūra, būtu vajadzīgi uzlabojumi krustojumā Tallinas/Alojas un Briāna ielām, kā arī uzlabot pilsētvidi visā kvartālā,” uzsvēra I. Andersone.

Valsts nozīmes arhitektūras memoriālajā ansamblī “Lieli kapi” deputātu un Pilsētas attīstības departamenta pārstāvju grupai pievienojās Brasas apkaimes biedrības, Lielo kapu aktīvistu, Rīgas pieminekļu aģentūras, Rīgas mežu, Mājokļu un vides departamenta, “Rīgas gaismas” un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji un tika noturētā Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēde Ritas Našenieces vadībā.

Apkaimes biedrības un Lielo kapu aktīvistu pārstāvji uzsvēra, ka Lielie kapi ir gan Baltijā unikāls kultūrvēsturiskā mantojuma objekts un tam ir neaizvietojama nozīme apkārtējo apkaimju dzīvē kā piemiņas vietai, “klusuma parkam”, rekreācijas  un zaļajai salai.

“Tūristu interese par šo objektu ir ļoti liela, Lielie kapi baro veselu gidu industriju un  vasarās šeit tūristu grupas seko viena otrai. Šeit ir izspēlētas Brasas kultūras iniciatīvas – Brasa, Pumpurs, Spēks izrādes, Augšāmcelšanās baznīcā ir notikuši gan Muzeju nakts, gan Baznīcu nakts pasākumi. Šobrīd kapi ir kļuvuši iecienīti filmētajiem. Angļu, vācu un krievu interneta resursos objekt tiek bieži filmēts, taču tiek minēts arī tā nožēlojamais stāvoklis,” saka R. Našeniece.

Sarunu gaitā tika parādītas Lielo kapu vajadzības un apspriestas glābšanas un attīstības iespējas. Izbraukuma sēdes dalībnieki apmeklēja arī Pihlau ģimenes klasiskā kapeņu mauzoleja pazemes daļu. ”Viens no apmeklētāju biežāk uzdotajiem jautājumiem – vai varam nokļūt kapenēs un tas mums liek domāt, ka šī būtu aizraujoša un tūrisma iespēja, pēc vēsturisko mauzoleju rekonstrukcijas” uzsver R. Našeniece.

Sēdes laikā tika nolemts sakārtot šī valsts nozīme pieminekļa pārvaldības veidu, veikt vajadzību sistēmisku apzināšanu un investīciju plāna veidošanu, Rīgas pieminekļu aģentūras pārraudzībā.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde