Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Informēs par Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.

Paziņojums par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu

, , , , , , , , , , ,

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Rīgā atklāta lielākā Ziemassvētku gaismas taka Latvijā

Piektdien, 16. decembrī, galvaspilsētā atklāta Latvijā lielākā Ziemassvētku gaismas taka. Tās teritorijā no Operas parka līdz Bastejkalnam un Kronvalda parkam izvietoti teju 700 gaismas dekori un dizaina objekti, kas katru dienu līdz pat 16. janvārim iemirdzēsies kopā ar pilsētas ielu apgaismojuma ieslēgšanos.

“Šogad ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi svētku laikā esam aicinājuši ļauties Ziemassvētkiem kā bērnībā. Gada sirsnīgāko svētku noskaņu galvaspilsētā šogad rada ne vien mirdzoši svētku rotājumi un pilsētvidē apskatāmās mākslinieces Annas Vaivares radītās ilustrācijas, bet arī svētku pasākumi pilsētas centrā un apkaimēs. To visu no šodienas papildina arī Latvijas mērogā vērienīgākā Ziemassvētku gaismas taka, kur ikvienu priecēs no latviešu pasaku un citu daiļdarbu lappusēm “izkāpuši” mirdzoši un izteiksmīgi tēli,” norāda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness

Rīgas partneris takas izveidē ir uzņēmums SIA “First Service”, kas plašāk pazīstams ar Ziemassvētku vides dizaina zīmolu “December Design”.

“Šī ir Latvijā lielākā gaismas taka, kur vienkopus atrodas tik daudz gaismas elementu un objektu. Takas teritorijā esošo koku zaros izvietoti vairāk nekā 600 LED gaismas dekori un virtenes, kas izstrādātas pēc īpaša pasūtījuma. Pateicoties speciāli izstrādātiem pulētajiem stikliņiem, katra no vairāk nekā 45 000 diodēm patērē mazāk enerģijas nekā klasiskā LED lampiņu virtene,” stāsta SIA “First Service” pārstāvis Kristaps Štobis.

Ziemassvētku gaismas takas kopējā teritorija ir 24 hektāri. Tā sadalīta trīs posmos – Operas parkā atrodas Zvaigžņu mirdzuma taka, Bastejkalna parkā apmeklētājus priecē Ziemeļmeitas kalna taka, savukārt Kronvalda parkā pasakās iemīļoti tēli saskatāmi Vecīša cimdiņa takā.

Operas parkā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības laukumam kokus grezno simtiem zvaigžņu. Pretī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai novietota trīs metrus augsta interaktīvā zvaigzne. Operas skvēra tilta otrā pusē atrodas Ziemassvētku gaismas takas galvenais objekts – 11 metrus augsts Mēness, kas skatītājus priecē ne tikvien ar savu grandiozo izmēru un mirdzošajām lampiņu virtenēm, bet arī pasakām un Ziemassvētku melodijām. Tam izveidota arī īpaša divus metrus augsta skatu platforma, uz kuras uzkāpt un notvert Ziemassvētku brīnumu sajūtu.

Bastejkalna parkā no Brīvības laukuma līdz Krišjāņa Valdemāra ielai atrodas Ziemeļmeitas kalna taka. Šajā parkā skatītājs ir aicināts atrast spožā stikla kalna atslēgu un zelta zirga mirdzošajā pavadījumā doties meklēt kalna virsotni. Kā izgaismoti objekti šeit ir līdz pat trim metriem augsti ledus kristāli un zirgs. Bastejkalna tiltiņš pie “Rīgas Ūdens” ēkas rotāts ar zvaigznēm, kas mirdz arī pilsētas kanālā.

Takas posmā Kronvalda parkā gluži kā latviešu tautas pasakā “Vecīša cimdiņš” apskatāmi 9 lielizmēra rakstaini gaismas dūraiņi un simtiem zvaigžņu. 3 cimdiņi izvietoti tuneļa formā. Pie Kronvalda parka tiltiņa pakalna galotnē apmeklētājus priecē Ziemassvētku kamanas.  

Gaismas noformējums uz tiltiem, pilsētas parkos, skvēros un rotaļu laukumos

Kopš novembra beigām jauns gaismas noformējums izvietots arī uz Vanšu tilta un Kalnciema pārvada – silti izgaismotas Rīgas atslēdziņas. Savukārt, turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, gaismas noformējums rotā arī 26 pilsētas parkus, skvērus un rotaļu laukumus. Svētku noskaņu šeit veido ne vien LED energoefektīvās spuldzīšu virtenes, bet arī citi gaismas dizaina objekti.

Ar Rīgas pašvaldības Ziemassvētku noformējumu un organizētajiem pasākumiem plašāk var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālā tīkla Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Drukātas svētku programmas ir pieejamas Rīgas pašvaldības bibliotēkās, kultūras centros, Apkaimju iedzīvotāju centru klientu apkalpošanas punktos, kā arī Rīgas Tūrisma informācijas centrā.

Uzsāk lokālplānojumu Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Lai nodrošinātu UNESCO Pasaules mantojuma vietas  – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, Rīgas dome 14. decembrī pieņēmusi lēmumu uzsākt lokālplānojuma izstrādi.

Lokālplānojums ir administratīvās teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas ir saistošs ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam. Šobrīd spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums ir apstiprināts pirms teju 15 gadiem. Jaunajā plānošanas dokumentā tiks iedzīvinātas pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskajā centrā

“Decembrī tieši pirms 25 gadiem Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas apvieno nedaudz vairāk kā tūkstoti pašu vērtīgāko zemeslodes kultūras un dabas mantojuma pieminekļu. Tas iezīmē Rīgu pasaules kartē kā vietu, kurā radītas, attīstītas un līdz mūsdienām saglabātas īpašas nozīmes universālas kultūras vērtības. Un tas ir nozīmīgi arī katram Rīgas iedzīvotājam, kas šeit dzīvo, strādā un atpūšas, lepnums par savu galvaspilsētu katram mūsu valsts iedzīvotājam un interesants ceļojuma mērķis tūristiem no visas pasaules, uzsver lokālplānojuma izstrādes vadītāja, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītājas p.i. Iveta Staša-Šaršūne.

Viņa skaidro, ka īpašo vērtību aizsardzību vispārīgā līmenī nodrošina starptautiskas konvencijas un speciāls valsts likums, taču mantojuma reālā saglabāšana un attīstība notiek katra īpašuma – katra zemesgabala un ēkas līmenī. “Katrs īpašnieks, uzņēmējs, kurš šeit darbojas, iestāde, iedzīvotājs un īrnieks ir arī atbildīgs, jo ietekmē to, kā vērtīgais mantojums tiek saglabāts, kopts un attīstīts, lai to saglabātu un vēl bagātāku nodotu nākamajām paaudzēm. Ēku un teritoriju izmantošanu un rīcības ar nekustamo īpašumu Rīgas vēsturiskajā centrā šajā detalizācijas līmenī turpmāk regulēs Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojums un pašvaldības saistošie noteikumi tā sastāvā,” saka I. Staša-Šaršūne.

Topošā lokālplānojuma mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstību mērķu sasniegšanu,  veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Uzsvērta ir pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. kvalitatīva saglabāšana un attīstīšana. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Jaunajam plānošanas dokumentam arī jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

Izstrādās lokālplānojumu Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. 

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

Fotogrāfijas, dzeja un mode izstādē “No vārda par attēlu”

No 2. līdz 30. septembrim Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) apskatāma Somijas Institūta Igaunijā organizētā, daudzējādā ziņā neparastā pārrobežu izstāde “No vārda par attēlu”, kas apvieno dažādas mākslas jomas, valodas un radošus cilvēkus no trim dažādām valstīm. Izstādes atklāšana paredzēta 7. septembrī plkst.17.00.

Izstādē “No vārda par attēlu” piedalās fotogrāfe Elīna Simonena (Elina Simonen), kas saistīta gan ar Somiju, gan Igauniju, 2021. gada daudzvalodu mobilā dzejas festivāla “Dzejas brauciens” dalībnieces dzejnieces Susinukke Kosola (Somija), Sveta Grigorjeva (Igaunija) un Madara Gruntmane (Latvija), kā arī jaunie modes dizaineri, kuri studē Ālto Universitātē Somijā – Triin Tint un Tauri Västrik (Igaunija), Laima Jurča (Latvija), Laura Rusanen (Somija).

Modes fotogrāfijas, kas radītas, iedvesmojoties no dzejoļiem, aizved skatītāju uz Lasnamē, Rummu karjeru un Kohilu Igaunijā. Fotogrāfijās iemūžināti mirkļi starp bezpersoniskām daudzdzīvokļu ēkām, satiksmes haosu, pamestu pelnu kalnu un dārzu, kas aicina domāt par zudušo laiku.

Elīna Simonena ir modes un portretu fotogrāfe no Somijas, kas strādājusi daudzviet pasaulē. Modes fotogrāfiju sērija, iedvesmojoties no dzejas, tapusi ciešā sadarbībā ar stilisti Alli-Liis Vandel (Igaunija).

“Dzejas brauciens” ir daudzvalodu mobilais dzejas festivāls, kura mērķis ir veicināt dzejas tulkojumus. Izstādē izmantotie dzejoļu fragmenti ir izstādīti to oriģinālvalodās – somu, igauņu un latviešu valodā.

Izstāde veltīta Somijas Institūta Igaunijā 30. darbības gadam.

Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā: darbdienās 9.00-20.00, sestdienās 10.00-17.00.

Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem aizvadīta septītā darba birža

darba burža ukraiņiem

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst.12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notika sestā darba birža, kuru apmeklēja ap 250 darba meklētāju. Vairāk nekā 100 vakanču Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja 10 uzņēmumi. Pārrunas par darba uzsākšanu ar darba devējiem turpinās apmēram 50 cilvēki.

Ceturtajā darba biržā apmeklētājus ar savām vakancēm iepazīstināja uzņēmums “Evolution Latvia”, būvniecības uzņēmums “Pillar Contractor”, apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg”, medicīnas tehnoloģiju uzņēmums “Simurg Balticum”, skolas formu šūšanas uzņēmums “PRO Fashion”, gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, pārdošanas uzņēmums “INTERDEPO”, Rīgas sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, loģistikas uzņēmums “Mille Logistics” un mēbeļu ražošanas uzņēmums “Bolderāja Serviss”. Kā ierasts, par darba tiesiskajiem jautājumiem konsultācijas sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti.

Vislabāk veicies uzņēmumiem “Pillar Contractor”, kas turpinās pārrunas ar 15 pretendentiem, “Bolderāja Serviss”, kam izdevies atrast 10 potenciālus darbiniekus, kā arī “PRO Fashion”, kas jau rīt darba vietā tiekas ar 5 potenciālajiem darbiniekiem. Visi uzņēmēji šajā biržā atraduši vismaz dažus pretendentus uz piedāvātajām darba vietām.

Kopā septiņās darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas apmēra 1600 vakances, un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 400 cilvēku, ar kuriem uzņēmumi pēc pasākumu norises turpinājuši pārrunas par darba uzsākšanu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm. Anketa pieejama šeit: https://bit.ly/3NlvYTl. Nākamā darba birža notiks 25. augustā.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas e-pasts ruta.rutka@riga.lv, tālrunis +371 26171368.

Vērmanes dārzā atklās atjaunoto strūklaku “Gadalaiki”

Piektdien, 12. augustā, plkst.13 Vērmanes dārzā tiks atklāta atjaunotā strūklaka “Gadalaiki”, kas ir Rīgas vecākā strūklaka un šogad piedzīvojusi vērienīgu restaurāciju.

Strūklakas atklāšanā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis un Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomembrāna.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana –  monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam. Tāpat pēc celiņu rekonstrukcijas atjaunota abu strūklaku darbība Esplanādē.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās. Plašāka informācija par galvaspilsētas strūklakām pieejama departamenta mājaslapā: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Sadraudzības pikniks apkaimju aktīvistiem

Biedrība Piedzīvojuma Gars projekta “Apkaimes Gars” ietvaros svētdien, 14. augustā, plkst. 12:00, aicina apkaimju aktīvistus uz sadraudzības pikniku Lastādijas kvartālā.

Piknika laikā iepazīsimies, draudzēsimies, uzspēlēsim spēles, ēdīsim pusdienas, klausīsimies mūziku un runāsimies. Pasākuma mērķis ir tīkloties un attīstīt, realizēt savas idejas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta “Apkaimes Gars” mērķis ir attīstīt Rīgas apkaimju kopienu aktīvistu spēju stiprināt savas kopienas komandas garu, kā arī izaicināt apmācību dalībniekus izmēģināt komandas veidošanas aktivitātes.

Vairāk informācijas šeit: https://fb.me/e/20hJm96Tw

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Ja ir kādi jautājumi, var sazināties ar projekta vadītāju Ati – 26326369.

Tiekamies svētdien!