Nedēļas nogalē, atzīmējot Miķeļdienu, Doma laukumā norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, savukārt Mežaparka Lielās estrādes teritorijā, Grīziņkalnā un Imantā ikviens interesents varēs iesaistīties dažādās radošajās darbnīcās, iepazīt rudens svētku tradīcijas un baudīt krāšņus koncertus.

MIĶEĻDIENAS GADATIRGUS DOMA LAUKUMĀ

Sestdien, 23. septembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 – ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu. Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies aktieri Zane Vaļicka un Igors Šelegovskis.

No plkst. 10.00 līdz 16.00 – uz Miķeļdienas gadatirgus skatuves uzstāsies pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksma” studija, vokālā grupa “Fortūna”, deju ansamblis “Dancītis”, orķestris “Rīga”, jauniešu un arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dejotprieks”, folkloras kopa “Kokle”, deju kopa “Marmale”, folkloras kopa “Vilkači”, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”. Programmu noslēgs mūzikas grupa “Laimas muzykanti”.

“MIĶEĻDIENAS JAMPADRACIS” MEŽAPARKĀ

23. septembrī ikviens interesents ir aicināts atzīmēt Miķeļdienu Mežaparkā Lielās estrādes teritorijā, kurā no plkst. 12.00 līdz 15.00 norisināsies “Miķeļdienas jampadracis” ar dažādām radošajām darbnīcām, priekpilnām aktivitātēm, varēs piedalīties arī gatavošanas meistarklasēs, bezmaksas ekskursijā Lielajā estrādē un klausīties krāšņus koncertus. Muzikālajā programmā – bērnu vokālais ansamblis “Momo”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, “Andžeja Grauda bungu skolas” audzēkņi, duets “Karakums” – Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis.

MIĶEĻDIENAS AKTIVITĀTES GRĪZIŅKALNA PARKĀ

23. septembrī Miķeļdienas tradīcijas varēs izzināt arī Grīziņkalnā, kur varēs dejot latviskus dančus un apgūt rotaļas folkloras kopu vadībā pasākumā “Apjumības Grīziņkalnā”. Ikviens varēs baudīt rudens ražas svētkus, darbojoties radošajās darbnīcās, piedaloties gleznošanas plenērā, kā arī sacensties lielajās koka spēlēs. Līvu mantojuma teltī būs iespēja nobaudīt līvu ēdienus un iepazīt līvu kultūras mantojumu caur dažādām spēlēm un radošajām darbnīcām. Pasākumā darbosies Latvijas labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties malkas krāsnī ceptu maizīti, siera izstrādājumus, svaigu medu, bio dārzeņus un citus labumus.

Uz Grīziņkalna estrādes pasākuma dienā uzstāsies bērnu vokālā studija “Dzeguzīte”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rits”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, Rīgas Danču klubs un skatuves programmu noslēgs etno kompānija “Zeidi”.

RUDENS SAULGRIEŽI IMANTĀ

Svētdien, 24. septembrī, rudens saulgrieži tiks svinēti Imantā pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”. Rudens ražu svētku laikā paralēli dziesmām, dejām un mīklu minēšanai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis pasākumā “Miķelītis bagāts vīrs” varēs izmēģināt savas spējas spēļu un aktivitāšu zonā – sajust īstu sacensības garu “cūku ganīšanā”, augstākā torņa būvniecībā “Pūga, pūga, Jenga Jenga”, ievirpuļot un iegriezt jautrību ar lidojošiem koka propelleriem un kaucošiem vilciņiem.

Kopā ar Lēdurgas folkloras kopu “Putni”, deju studiju “Mazais Andžiņš” un pasākumu aģentūru “Krāsu karuselis” varēs iepazīt tradicionālās latviešu dejas, spēles, dziesmas un ticējumus.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīgā notiek” .

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par vides pieejamības pasākumu nodrošināšanu 13 sociālo pakalpojumu ēkās:

● Mazjumpravas ielā 8 (Rumbula);
● Avotu ielā 31 k-2 (Avoti);
● Balvu ielā 11 ( Maskavas forštate);
● Ludzas ielā 43 (Maskavas forštate);
● Avotu ielā 31 k-1 (Avoti);
● Kolkasraga ielā 18 (Āgenskalns);
● Ūnijas ielā 49 (Teika);,
● Eiženijas ielā 1E (Dzirciems),
● Imantas 8. līnijā 1 k-3-1A (Imanta);
● Vidrižu ielā 1A (Teika);
● Biešu ielā 6 (Torņakalns);
● Maskavas ielā 208 (Maskavas forštate);
● Ezera ielā 21-32 (Mīlgrāvis).

Projekta mērķis ir visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, nodrošināt pieejamību 13 sociālo pakalpojumu ēkām. Ēkās ir izvietotas patversmes, sociālie dienesti, aprūpes centri, sociālie dienesti un grupu mājas dzīvokļi, kuros projekta ietvaros plānots nodrošināt dažādus vides pieejamības pasākumus – speciālos marķējumus, pielāgotus ērtībām sanitāros mezglus, labiekārtotus pandusus, liftus, piebraucamos celiņus u.c.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 436 451 eiro, no tiem Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējums ir 2 013 595 eiro, bet Rīgas pašvaldības finansējums – 422 855 eiro.

Līgumus ar būvdarbu veicējiem plānots noslēgt līdz oktobra beigām. Projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Projektu administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Noslēgušies iepirkumi projektu izstrādei spēļu un rekreācijas laukumu izveidošanai Daugavas labajā, gan kreisajā krastā, iekļaujot vairākas Rīgas apkaimes. Septiņpadsmit zemesgabalos izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektus.

🔹 Daugavas labajā krastā spēļu un rekreācijas laukumu projekta izstrāde plānota:

  • zemesgabalā iepretī Madaru ielai 13 un Kraujas ielai 24 (Berģu apkaimē);
  • Vecmīlgrāvja 6. līnijas ēku nr. 2. un 4. piegulošajā teritorijā (Vecmīlgrāvja apkaimē);
  • zemesgabalā starp Malienas ielas 74 un Juglas ielas 53 ēku (Juglas apkaimē);
  • Brīvības ielā 124 (Centra apkaimē);
  • Ropažu ielā pie ēkām nr. 28 un 34 (Teikas apkaimē).

Pļavniekos un Purvciemā kopā realizēs sešus projektus:

  • zemesgabalā starp Dž. Dudajeva gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • zemesgabalā starp Brāļu kaudzīšu ielas ēkām nr. 4, 6 un Ilūkstes ielu 16a;
  • zemesgabalā starp Varavīksnes gatves ēkām nr. 1 un 3;
  • zemesgabalā starp Zvaigznāja gatves ēkām nr. 5 un 7;
  • teritorijā Nīcgales ielā starp ēkām nr. 8, 12, 14 un 16;
  • zemesgabalā starp Stirnu ielas 12 un Purvciema ielas 46 un 48 ēku.

🔹 Daugavas kreisajā krastā projektu izstrāde paredzēta:

  • Zentenes ielas 2 un 4 iekšpagalmā (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā starp Progresa ielas 12 un Bebru ielas 4 ēku (Imantas apkaimē);
  • zemesgabalā iepretim Lielirbes ielai 6 un Fridriha Candera ielai 25 (Šampētera apkaimē);
  • teritorijā starp Priedaines un Augšzemes ielu (Zolitūdes apkaimē);
  • teritorijā starp Kurpnieku, Mazās Kandavas un Krūtes ielu (Zasulauka apkaimē).

Projektu izstrāde un autoruzraudzība sākta arī spēļu un rekreācijas laukuma izveidošanu Daugavgrīvā. Projektēšanas vieta – zemesgabals Daugavgrīvā, kas atrodas kvartālā starp Parādes, Plēksnes un Slimnīcas ielu. Darbu ietvaros izstrādās labiekārtojuma un apgaismojuma projektu. Laukumā paredzēta spēļu zona lielākiem bērniem, sporta zona ar vingrošanas rīkiem, kā arī labiekārtojuma elementi (soliņi, velostatīvi un atkritumu tvertnes).

Laukumu projektēšanas darbi ilgs četrus mēnešus. Pēc 2024. gada pašvaldības budžeta apstiprināšanas un atbilstoši piešķirto līdzekļu sadalījumam būs organizēts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Projektus administrē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Projektu realizācija atbilst pašvaldības ilgtermiņa attīstības mērķiem – ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide. Savukārt Rīgas attīstības programma 2021.-2027. gadam kā vienu no uzdevumiem paredz publiskās ārtelpas daudzveidīgas attīstības veicināšanu un apkaimju nozīmes/identitātes stiprināšanu. Realizējot šos projektus, apkaimēs būs nodrošināta atraktīva pilsētvide, kas veicina iedzīvotāju socializēšanos, kā arī rada apkaimju pievilcību un sekmē apkaimes identitātes veidošanos. Izveidotie rotaļu laukumi nodrošinās iedzīvotājiem iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku dzīvesvietas tuvumā.

No 2023. gada 1. līdz 31. augustam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma Andreja Severetņikova personālizstāde “24 uz 30”.

Andrejs Severetņikovs dzimis 1962. gada 7. jūnijā Rīgā. Beidzis Latvijas mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (diplomdarbs – “Māte”, vadītājs: V. Ozols). Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, bieži rīko personālizstādes, demonstrēdams mērķtiecīgas mākslinieciskās attīstības uzteicamas sekmes.

Andrejs Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusai dabai, figurālām kompozīcijām. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms.

Aplūkojamie darbi tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Vienojošais šajā izstādē ir gleznu formāts un daba, kas redzama ikkatrā Andreja darbā.

Izstādes atklāšana 2023. gada 1. augustā plkst. 18:00.

Ieeja bez maksas. Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no 10.00 līdz 20.00

No 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvāris 29) 2. stāva galerijā skatāma Ilzes Cērpiņas izstāde “Sieviete un mani putni”.

Ilze Cērpiņa beigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas Mākslas un vides dizaina nodaļu. Glezniecības pamatus mācījusies pie Birutas Stafeckas un Agnijas Ģērmanes. Ilzes gleznas ir ļoti krāšņas, spilgtas un sievišķīgas, un skatītājos rada patīkamas emocijas. Ilze uzskata, ka māksla ir mūsu garīgais ēdiens, un ja kāds apgalvo pretējo, tā ir ilūzija.

No paaudzes paaudzē, sieviete savā zemapziņā pārmanto zināšanas par to, kā tuvoties savam iekšējam spēkam, kā tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām un kā būt pašpietiekamai. Šīs zināšanas ielaužas mūsu apziņā, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Ne vienmēr mēs zinām cita cilvēka domas vai rīcības patieso cēloni, bet apzināmies, ka dzīvē nekas nav melns vai balts. Sievietes tēls un pati sieviete ir kultūras un vēsturiskās pieredzes mantojums par to, kāda loma tiek piešķirta sievietei.

Ar izstādi “Sieviete un mani putni” māksliniece vēlas Jūs iepazīstināt ar sievietes dažādo dabu, neskaitāmajām personības šķautnēm, pagātnes pieredzes ietekmi uz ikdienu un lietām, kas mūs veido par tādām sievietēm, kādas esam šodien.

2020. gadā Ilze uzsāka sadarbību ar Latvijas apģērbu zīmolu “R • MATCH design” un tā veidotāju Rūtu Staudžu. Dažus no Ilzes Cērpiņas darbiem ir iespējams iegādāties arī uz t-krekliem, džemperiem un kleitām, jo uz apģērbiem attēlotas mākslinieces gleznu reprodukcijas. Šīs vasaras sākumā sadarbībā ar “R • MATCH design” radīti arī satīna kimono ar elementiem no populārās gleznas “Frīda”.

Ieeja bez maksas.
Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10:00 līdz 20:00.

Papildu informācija: Līga Ploriņa, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” projektu vadītāja. E-pasts: liga.plorina@riga.lv

No 2023. gada 1. līdz 31. augustam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma Andreja Severetņikova personālizstāde “24 uz 30”.

Andrejs Severetņikovs dzimis 1962. gada 7. jūnijā Rīgā. Beidzis Latvijas mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (diplomdarbs – “Māte”, vadītājs: V. Ozols). Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, bieži rīko personālizstādes, demonstrēdams mērķtiecīgas mākslinieciskās attīstības uzteicamas sekmes.

Andrejs Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusai dabai, figurālām kompozīcijām. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms.

Aplūkojamie darbi tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Vienojošais šajā izstādē ir gleznu formāts un daba, kas redzama ikkatrā Andreja darbā.

Izstādes atklāšana 2023. gada 1. augustā plkst. 18:00.

Ieeja bez maksas. Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no 10.00 līdz 20.00

Šī gada 1. augustā plkst. 18.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) pieguļošajā teritorijā notiks grupas “Eridana” koncerts.

Iveta Baumane un Roberts Pētersons, kuri sevi ir pieteikuši ar grupas nosaukumu “Eridana”, Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” apmeklētājiem piedāvās koncertprogrammu “Tagad, šeit un tūlīt”, kurā būs dzirdamas dueta oriģinālkompozīcijas no grupas jaunākā albuma, kā arī dziesmas, kuras iekļautas vairāku radio staciju rotācijā – “Kad satiksimies”, “Iededz gaismu savā logā”, “Ir lemts kopā būt”, “Zeme skaistākā”, “Ja tu esi puse” u.c. Koncertā būs dzirdamas arī Latvijā populāru komponistu melodijas.

Grupas “Eridana” nosaukums var šķist neparasts, taču Iveta Baumane stāsta, ka šis vārds viņai ir bijis visu laiku acu priekšā, jo viņas vecāku mājas pagalmā ir akmens ar tieši šādu nosaukumu.

Ivetas Baumanes un Roberta Pētersona iepazīšanās notika projektā “EletroFolk” – Aināra Majora dibinātā pasaules mūzikas apvienībā. Kad iestājās pauze koncertdarbībā, abi nolēma apvienoties Ziemassvētku akustiskajā koncertā. Pirmā kopīgā dziesma “Kad satiksimies” tapa nenojaušot, ka duetam būs ilgs un muzikāli ražīgs turpinājums. Dziesmas abi mūziķi sacer kopā – pārsvarā tā ir Roberta Pētersona mūzika, Ivetas Baumanes teksti, bet ir arī otrādi. Lomas šajā ziņā nav strikti sadalītas. Grupas sastāvā darbojas arī sitaminstrumentālists Sanijs Bondars, kurš ir bagātinājis savu pieredzi uzstājoties kopā gan ar pašmāju, gan ārzemju mūziķiem.

Ieeja koncertā bez maksas

No 2023. gada 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) 2. stāva galerijā skatāma Jura Ģērmaņa gleznu izstāde “Vasaras vēstneši”.

Juris Ģērmanis dzimis Rīgā. 1960. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1966. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, kur viņa pasniedzēji bija Ārijs Skride, Konrāds Ubāns, Nikolajs Breikšs, Arnolds Griķis. Šīs skolas pamatprincipi izriet no impresionisma un postimpresionisma tendencēm, uz kurām savos darbos balstās arī Juris Ģērmanis. Ilgus gadus viņš strādājis mākslas pedagoģijā un vada mākslas kolektīvu “Grīva”.

No 1967. gada piedalās gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs visā Latvijā un Eiropā. Jura Ģērmaņa gleznas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Talsu novada muzeja, J. Raiņa literatūras un mākslas muzeja, Ģ. Eliasa muzeja (Jelgava), Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja un Tukuma muzeja fondos, kā arī neskaitāmās privātkolekcijās Latvijā un ārpus tās ģeogrāfiskajām robežām – ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā u.c.

Ieeja bez maksas.

Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10:00 līdz 20:00.

Rīdzinieki līdz 13. augustam aicināti aizpildīt aptauju par Anniņmuižas mežaparka teritoriju. Aptauja pieejama Rīgas līdzdalības platformā iesaisties.riga.lv.

Perspektīvā Anniņmuižas mežaparka teritorija ietver sevī tagadējo Anniņmuižas mežu un Vecanniņmuižas parku. Kopējā plānotā mežaparka teritorija ir 36,65 hektāri. Lai pašvaldība varētu pieņemt saistošos noteikumus par teritorijas uzturēšanu, tai nepieciešams piešķirt mežaparka statusu, kas izdarāms, izstrādājot parka plānu un apsaimniekošanas noteikumus.

Izstrādājot mežaparka plānu, paredzēts nodrošināt Anniņmuižas meža un Vecanniņmuižas parka estētiskās, ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās, ainaviskās, izglītojošās, bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtības saglabāšanu un palielināšanu.
Iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli un vērojumus par esošo situāciju teritorijā – pozitīvās un negatīvās tendences, kā arī ieteikumus mežaparka teritorijas labiekārtojumam.

Paredzēts, ka ievāktās atbildes un ierosinājumi tiks apkopoti līdz septembra vidum un iestrādāti pirmajā Anniņmuižas mežaparka teritorijas apsaimniekošanas saistošo noteikumu un plāna redakcijā. Plāna un saistošo noteikumu redakcija oktobrī tiks nodota iedzīvotājiem apspriešanai.

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.