Festivāls Survival Kit 15 tuvojas: izziņota programma

,

Jau 15. reizi šoruden Rīgā noritēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais festivāls Survival Kit – viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem laikmetīgās mākslas notikumiem Baltijā.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Jusi Koitelas (Jussi Koitela) kūrētā izstāde “Mērījumi” būs aplūkojama no 6. septembra līdz 6. oktobrim trīs adresēs Daugavas abos krastos – Amatu ielā 4, E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4. Kā ik gadu festivālu bagātinās plaša publiskā un izglītības programma, domājot par laikmetīgās mākslas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Atsevišķa notikumu programma “Naktsmērs” notiks arī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros.

Turpinot izstādes “Mērījumi” virstēmu, festivāla publiskajā programmā aicināti piedalīties mākslinieki un domātāji, kuri reflektēs par dažādiem zināšanu veidiem, ko rada pilsēta un tās iedzīvotāju kopienas. Survival Kit 15 publiskās programmas kuratore Gundega Laiviņa izceļ: “Programma veidota ar mērķi atgādināt par iedzīvotāju tiesībām uz piekļuvi pilsētas resursiem, tiesībām mainīt pilsētu un mainīties pašiem. Tā aicina ieraudzīt pilsētu nevis kā nofiksētu un pabeigtu vidi, kurā pārvietoties, bet drīzāk porainu un allaž mainīgu telpu, kur kaut kas kļūst iespējams.” 

Gundegas Laiviņas kūrētā Survival Kit 15 publiskā programma veidota četrās epizdodēs:

● “Mākslinieks” (11. septembrī);

● “Vieta” (21. septembrī);

● “Daba” (29. septembrī);

● “Nākotne” (5. oktobrī) – un noritēs gan festivāla izstādes adresēs, gan citviet Rīgā.

Programmas pirmā epizode svinēs mākslinieka zināšanas, kas nereti veidojas ciešās attiecībās ar pilsētu, tās vietām un kopienām. Izstādes mākslinieki Linda Boļšakova, Luīze Rukšāne, Līga Spunde un Konstantīns Žukovs pastaigās Vecrīgā atklās kā pilsēta ietekmē jaunrades procesu un kur paliek unikālās zināšanas, kas rodas mākslinieciskās izpētes laikā.

Epizode “Vieta” veltīta vietas atmiņai, zināšanām un praksēm, kas to padara unikālu. Epizodes centrā – holandiešu pētnieka, kuratora un aktīvista Renē Bora (René Boer) priekšlasījums, kas aplūkos idejas no viņa grāmatas “Gludā pilsēta” (Smooth City: Against Urban Perfection, Towards Collective Alternatives, Valiz 2023), kurā autors aicina būt kritiskiem pret globālo pilsētas centru attīstības tendenci, kas pamazām izdzēš vietas atmiņu, neatgriezeniski mainot tās garu. Līdzās publiskajai lekcijai Bors vadīs meistarklasi pilsētplānošanas un vietrades studentiem, kuras laikā padziļināti pētīs pilsētas centru attīstības tendences, par piemēru ņemot Vecrīgu.

Trešā publiskās pogrammas epizode “Daba” atklās pilsētas un dabas nesaraujamās, sarežģītās attiecības kolektīva rituāla formā – divās flāmu mākslinieces Mirjamas van Imshūtas (Myriam van Imschoot) vadītās sisināšanas sesijās.

Savukārt pēdējā Survival Kit 15 publiskās programmas epizode būs veltīta nākotnes pilsētai. Programmas “Nākotne” satura veidošanā un īstenošanā iesaistīti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jaunieši, jaunie kuratori – Dīvs Jankavs, Valters Kronbergs, Violeta Kokoreviča, Anete Liepiņa, Katrīna Purviņa, Kate Rune, Karīna Šumkova. Sadarbībā ar mākslinieci Gundegu Eveloni kā mentori, jaunie kuratori piedāvās četras mākslinieciskas intervences, reflektējot par zināšanu veidiem, kas veidos nākotnes pilsētu. Teorētisko ietvaru jauniešu programmai atvērtā lekcijā piedāvās kritiskā posthumānisma un nākotnes urbānisma pētniece Debra Benita Šova (Debra Benita Shaw) no Lielbritānijas.

Festivāla publiskās programmas pasākumu klāstu papildinās Baltijas valstu, Centrālāzijas un Kaukāza valstu mākslinieku sadarbības projekta INTER*DE*PENDENT diskusija (27. septembrī), kas realizēta sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projekts vērsts uz to, lai stiprinātu reģiona mākslinieku sadarbības tīklu un sniegtu iespēju radošo un mākslas nozaru profesionāļiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem reflektēt par jautājumiem, kas skar neatkarību, demokrātiju un plurālistisku sabiedrību. Savukārt saruna ar festivāla māksliniecēm Līgu Spundi, Moniju Ben Hamudu (Monia Ben Hamouda) un izstādes “Mērījumi” kuratoru Jusi Koitelu (6. septembrī) veidos tiltu starp Latvijas un Itālijas māksliniekiem. Diskusija noritēs projekta Coffee With Italy ietvaros sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Rīgā.

Turpinot domāt par laikmetīgās mākslas pieejamību un iekļaujošas vides veidošanu, Survival Kit 15 bagātinās izglītības programma dažādām sabiedrības grupām. Tāpat visu festivāla laiku, līdz pat 6. oktobrim, interesenti aicināti izmantot iespēju pieteikties mākslas mediatoru vadītām ekskursijām izstādes “Mērījumi” centrālajā norises vietā Amatu ielā 4.

Survival Kit 15 izglītības programma ietvers radošās darbnīcas, kas pielāgotas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem mākslinieces Ievas Stalšenes vadībā, kā arī ekskursiju izstādē ar zīmju valodas tulkojumu (1. oktobrī), kuras laikā būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus par laikmetīgo mākslu un iesaistīties diskusijā par izstādes tēmām. Ģimenes ar bērniem aicinātas uz darbnīcām kopā ar mākslinieci Luīzi Rukšāni (7. septembrī) un  Līgu Spundi  (15. septembrī), savukārt pieaugušajiem un senioriem, kuri vēlas izzināt sevi caur laikmetīgo mākslu, Lība Bērziņa vadīs mākslas terapijas darbnīcas trīs nodarbību ciklā (24., 26. septembrī un 1. oktobrī).

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros 7. septembrī Survival Kit 15 piedāvās īpašu notikumu programmu “Naktsmērs” divās festivāla adresēs – Amatu ielā 4 un E. Smiļģa ielā 34a. Programma ietvers starptautisku mākslinieku performances, radošās darbnīcas bērniem un dejas. Ar īpaši festivālam veidotu performanci “Naktsmērs” Amatu ielā 4 uzstāsies aktieris un režisors Gerds Lapoška.

Plašāka informācija par Survival Kit 15 programmu, izstādes “Mērījumi” darba laiku un ieejas maksu pieejama Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājas lapā – ŠEIT 

Survival Kit 15 organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Survival Kit 15 atbalsta Kultūras Ministrija, Rīgas Valstpilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības integrācijas fonds, Itālijas Republikas vēstniecība Rīgā, Gētes institūts Rīgā, Mondriāna fonds, OCA fund, Danish Arts Foundation, Culture Moves Europe, Novum Riga Charitable Foundation, British Council, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Swedish Arts Grants Committee, Arctic Paper, Culture Ireland, Somijas vēstniecība Rīgā, Zuzeum, Skrīveru saldumi, LSM, Satori, Echo Gone Wrong, Riga This Week, Riga Neighborhood, Vieglās valodas aģentūra.

Pasākumu programma “Naktsmērs” notiek Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” programmas ietvaros. To rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un, atbalsta Rīgas pašvaldība. Ar visiem “Baltās nakts” notikumiem iespējams iepazīties tīmekļa vietnē baltanakts.lv.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Projektu INTER*DE*PENDENT realizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projektu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.

www.lcca.lv

 

Akcijas “Baltijas ceļš” 35. gadadienas pasākumi Rīgā

,

23. augustā apritēs trīsdesmit pieci gadi, kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu, godinām šo nozīmīgo vēsturisko notikumu, kas bija būtisks solis ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un aicinām apmeklēt plašu kultūras pasākumu programmu – Rīgas pašvaldības rīkoto koncertu “Vienoti brīvībai”, starptautisko izstādi “Akcija BALTIJAS CEĻŠ – VIENOTI BRĪVĪBAI” un citus pasākumus.

RĪGĀ

● 11.00 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšanas ceremonija par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai un Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmei Latvijā.

● 13.00 Brīvības laukumā svinīgi atklās starptautisku izstādi “Akcija BALTIJAS CEĻŠ – VIENOTI BRĪVĪBAI”. Izstādi veidojis Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo arhīvu, Lietuvas Centrālo Valsts arhīvu un Lietuvas Valsts Mūsdienu dokumentu arhīvu, un tajā būs apskatāmas dažādas fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta notikumiem. Izstāde tapusi ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu. Izstāde būs pieejama līdz šā gada 10. septembrim, savukārt pēc eksponēšanas Rīgā, izstāde, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Prāgā, no 16. līdz 29. septembrim būs skatāma Prāgā.

● 18.00 līdz 20.00 pie Brīvības pieminekļa skanēs koncerts “Vienoti brīvībai”. Pirms svinīgā koncerta klātesošos uzrunās pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Ministru prezidente Evika Siliņa, kultūras ministre Agnese Lāce un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

● 19.00 Rīgas Domā izskanēs koncerts “Baltijas ceļam – 35”, kurā piedalīsies Aigars Raumanis (saksofons) un Aigars Reinis (ērģeles). Biļetes var iegādāties bilesuparadize.lv.

● Tikmēr kinoteātrī “K.Suns”, Elizabetes ielā 83/85, 21. un 22. augustā notiks Baltijas filmu dienas, kuru laikā uz visiem seansiem ieeja būs bez maksas.inoteātrī “K.Suns”, Elizabetes ielā 83/85, 21. un 22. augustā notiks Baltijas filmu dienas, kuru laikā uz visiem seansiem ieeja būs bez maksas.

● Atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu, 23. augusta vakarā Brīvības laukumā izskanēs komponista Mārtiņa Miļevska radītās koncertprogrammas pirmatskaņojums, kurā satiksies bungu un dūdu grupa “Auļi” un orķestris “Rīga”. Koncerta atklāšanā dziedās vīru kopa “Vilki”.

Klausītājiem būs iespēja piedzīvot orķestra “Rīga” un bungu un dūdu grupas “Auļi” simbiozi – orķestra daudzveidīgo skanējumu un “Auļu” spēku un majestātiskumu komponista Mārtiņa Miļevska jaundarbos un zināmāko “Auļu” skaņdarbu aranžējumos. Mārtiņa Miļevska radītais cikls orķestrim un “Auļiem” ir dinamikas un satura ziņā kontrastējošs. Izmantoti gan mūsdienu akadēmiskās, gan džeza, gan arī dažādu pasaules tautu mūzikas raksturīgie elementi, harmonija un bagātīgie ritmiskie zīmējumi.

Orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns atklāj: “Tas būs ļoti spilgts un muzikāli daudzveidīgs vēstījums – amplitūdā no liriski pastorālām, vietumis meditatīvām nokrāsām līdz varenam, episkam un vitālu pulsāciju piesātinātam skaņu rakstam, kur organiski saplūst akadēmisko un tautas mūzikas instrumentu tembri.”

Koncertu rīko Rīgas dome ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

23. augusta koncertu  vakarā būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā www.lsm.lv, klausīties tiešraidē LR1 ēterā un atliktajā tiešraidē LTV1 plkst. 20.40.

No 23. augusta līdz 10. septembrim Brīvības laukumā būs apskatāms arī vides objekts “Pievienojies Baltijas ceļam!” Ikviens ir aicināts fotografējoties pievienoties vēsturiskajam Baltijas ceļam, tādējādi simboliski atbalstot akciju un iestājoties par brīvību un demokrātiskām vērtībām.

● Ikvienam pie Brīvības pieminekļa no plkst. 11.30 līdz plkst. 14.00 būs iespēja nosūtīt īpašu Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītu pastkarti. To varēs nosūtīt uz jebkuru vietu Latvijā bez maksas.

CITVIET

● 23. augustā plkst. 10.00 notiks Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītais pasākums uz Latvijas–Igaunijas robežas. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pie Latvijas–Igaunijas robežpunkta Unguriņi–Lilli tiksies ar Igaunijas Republikas prezidentu Alaru Karisu (Alar Karis), lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu. Pie Baltijas ceļam veltītās piemiņas zīmes tiek plānotas abu prezidentu uzrunas, muzikāli priekšnesumi, kā arī neformālas sarunas ar pasākuma dalībniekiem.

● 15.00 notiks Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītais pasākums Pasvalē. Edgars Rinkēvičs kopā ar Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) piedalīsies Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītā svinīgā pasākumā Pasvalē, Lietuvā, kurā abi prezidenti uzrunās klātesošos. Pēc pasākuma ir plānota abu prezidentu divpusējā tikšanās un kopīga preses konference.

Vairāk informācijas par pasākumiem Latvijā un Baltijā meklējiet šeit

1989. gada 23. augustā, piecdesmit gadus pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, ap diviem miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot dzīvu, nepārtrauktu ķēdi 660–670 km garā maršrutā, kas 15 minūtes vienoja visas trīs Baltijas valstis.

  • Attēls no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja arhīva

Rīgas svētku laikā satiksmei slēgs 11. novembra krastmalas posmu

,

Saistībā ar Rīgas 823. dzimšanas dienas svinību pasākumu norisi Vecrīgā un tās apkārtnē ierobežos satiksmi. Jau no trešdienas, 14. augusta, vakara līdz pat svētdienai, 18. augustam, 11. novembra krastmalas posmā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Vairākās vietās aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu.

No trešdienas, 14. augusta, plkst. 20.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 24.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

Tāpat minētajā laika periodā nepieciešamības gadījumā Doma laukumā un Pils ielā organizēs divvirzienu satiksmi.

No trešdienas, 14. augusta, plkst. 8.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 24.00 aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

Savukārt no piektdienas, 16. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Kaļķu ielas abās pusēs, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam.

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 8.00 līdz svētdienai, 18. augusta, plkst. 8.00 slēgs mikromobilitātes rīku novietošanas zonu 11.novembra krastmalā.

Nedēļas nogalē, 17. un 18. augustā, Rīgas svētku laikā aizliegs elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu un elektromobiļu satiksmi 11. novembra krastmalā, Vecrīgā un citās pasākuma norises vietās.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā

, ,

Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.

Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.

Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.

Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.

Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.

Foto: Gvido Kajons – Aleksandra Briede. LNMM krājums.

Svinīgi atklāj jaunos vides dizaina un mākslas objektus Vecrīgā

Piektdien, 2. augustā, svinīgi atklāti jaunie vides dizaina un mākslas objekti, kas turpmāk iezīmēs Vecrīgas vaibstus un priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus. Jaunumi apmeklētājus gaidīs 11.novembra krastmalā, kur izbūvēts deviņu skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”, Līvu laukumā, kur atrodas objekts “Paviljons”, un Doma laukumā izstaigāt varēs objektu “Kopā pie Doma”.

Svinīgā objektu atklāšana notika vairākās daļās, aicinot visus pastaigāties pa Vecrīgu – kā pirmais tika atklāts objekts Doma laukumā, atklāšanu ieskandinot Doma baznīcas zvaniem un mūziķa Kārļa Rundas performancei, savukārt, pēc tās pasākuma dalībnieki devās uz Līvu laukumu, kur ar Rīgas cirka dalībnieku uzstāšanos tika atklāts objekts “”Paviljons”. Pastaiga noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur grupas “Orbīta” pavadībā tika atklāts skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”.

“Vides mākslu objektu izveide Vecrīgā ir lieliska ideja, kā piesaistīt rīdzinieku un tūristu uzmanību un priecētu tos ar krāšņumu mūsu pilsētas sirdī. Šāda veida mākslas darbu izvietošana Vecrīgā atsvaidzinās tās šarmu un piedos mūsdienīgu pieskaņu. Esmu priecīgs, ka šajā konkursā tika iesniegts 21 mets, kas parāda to, ka mums ir idejas, kā padarīt mūsu vidi interesantāku. Šie mākslas darbi ne tikai atdzīvinās publisko telpu, bet arī izcels Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei, tāpēc aicinu ikvienu tos aplūkot,” aicina Rīgas mēra p.i., Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunizveidotie vides dizaina un mākslas objekti Vecrīgā ir lielisks apliecinājums radošuma spēkam un mūsu pilsētas kultūras bagātībai. Šie mākslas objekti piešķir Rīgas ielām jaunu elpu, veidojot saikni starp tradīcijām un mūsdienām, un veicinot kultūras dzīvotspēju. Rīgai ir svarīga mākslas klātbūtne ikdienā. Vides mākslas objekti ne tikai bagātina pilsētas vizuālo tēlu, bet arī veicina sabiedrības iesaisti un kultūras izpratni. Rīga ir moderna un dinamiska pilsēta, kas novērtē un atbalsta mākslu visās tās izpausmēs. Esmu priecīga par iespēju piedzīvot šo unikālo mākslas un dizaina integrāciju pilsētas vidē, kas noteikti iedvesmos gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus, un raisīs pozitīvas pārdomas, kā arī radīs jaunas satikšanās vietas!” sacīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā.

Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

Informācija par pieteikšanos Miķeļdienas gadatirgum Doma laukumā 2024

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība 19. augustā izsludinās pieteikšanos tirdzniecībai tradicionālajā rudens ražas svētku pasākumā “Miķeļdienas gadatirgus”, kas notiks 28. septembrī Doma laukumā.

Tirgum aicināsim pieteikties amata meistarus – individuālos latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu izgatavotājus, zemniekus ar rudens ražas veltēm, gaļas, zivju, maizes, siera un to pārstrādes produktu individuālos ražotājus, biškopības produkcijas, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas, pirts lietu un piparkūku individuālos ražotājus.

Informācija par pieteikšanos un tirdzniecības Noteikumi pēc 19. augusta tiks publicēti:

● tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv;
● “Miķeļdienas gadatirgus” rīkotāja – koncertorganizācijas “Ave Sol” – tīmekļvietnes avesol.riga.lv sadaļā “Jaunumi”;
● Koncertorganizācijas “Ave Sol” Facebook kontā.

 

“Līksmo, audz, daudzini” – Rīgas vasaras kultūras programma augustā aicina uz krāšņiem svētkiem pilsētas parkos, laukumos un skvēros

, , , , , , ,
attēls no www.facebook.com/RigaNotiek/

Pavisam drīz Rīga vērs vārtus dzimšanas dienas mēnesim augustam, kad pilsētas parkos, laukumos un skvēros ienāks krāšņi svētki. Aicinām priecāties svētku koncertos, augt jaunās zinībās un prasmēs un kopā daudzināt Rīgas vārdu, lepojoties ar sasniegto!

Šogad Rīgas vasara izskan ar saukli “Līksmo, audz, daudzini!”, aicinot priecāties par to, kas mums ir dots, vienmēr iet uz priekšu un attīstīties, kā arī lepoties ar to, kas mēs esam.

Pilsētvides afišās redzama mākslinieka Roberta Rūrāna veidotā Rīgas vasaras pasākumu identitāte, kas radusies, iedvesmojoties no Rīgas ģerboņa un šā gada svētku programmas – tajā valda līksmība, prieks un daudzveidīga svētku noskaņa.

Afišas autors mākslinieks Roberts Rūrāns

Afišas autors mākslinieks Roberts Rūrāns

 

🌿 Dzimšanas dienas mēnesī Rīgā notiks dažnedažādi aizraujoši pasākumi. Augusta sākumu ieskandinās un visu mēnesi rīdziniekus priecēs koncertprogrammas Vērmanes dārzā un Dzegužkalnā (Dzegužkalna parka estrādē trešdienās, Vērmanes dārza estrādē ceturtdienās), bet trakās dejās 2. augustā varēs mesties Vecrīgas zaļumballē.

🌿 Pirmo reizi svinēt kopīgus svētkus tiks aicināti Kreisā krasta un Labā krasta apkaimju iedzīvotāji. Pārdaugavas apkaimes vienkopus tiksies atjaunotajā Uzvaras parkā 3. augustā, savukārt Daugavas labā krasta apkaimju iedzīvotāji 10. augustā – jaunatklātajā Dauderu parkā. Tajos aktīvi piedalīsies arī apkaimju biedrības, rīkojot daudzveidīgas aktivitātes iedzīvotājiem.

🌿 Visu vasaras pasākumu kulminācija notiks sestdien, 17. augustā – Rīgas 823. dzimšanas dienas svinībās 11. novembra krastmalā un Vecrīgā, kur varēs vērot gan plašu muzikālo programmu un piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs, gan iepazīt latviešu kulināro mantojumu un piedzīvot ielu muzicēšanas svētkus.

🌿 16. un 17. augustā ikviens aicināts baudīt dzīvās uguns “Gaismas dārzu” Uzvaras parkā, bet 17. un 18. augustā Esplanādē vērot tradicionālo diennakts basketbola turnīru “Krastu mačs”.

🌿 Notiks arī tradicionālie Apkaimju svētku pasākumi 24. augustā Nordeķu parkā un Dreiliņkalnā.

🌿 Vasaras pasākumu programmas izskaņā, 31. augustā “Senās uguns nakts” akcijai pievienosies arī Rīgas piejūras apkaimes Vecāķu un Daugavgrīvas pludmalē, aicinot svinēt šo apkaimju iedzīvotāju svētkus un vienlaikus apliecināt kopīgo apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājas lapās un Rīgas domes sociālo tīklu lapās:

vasara.riga.lv,

 “Rīga”

“Rīgā notiek”.

Vecrīgas vaibstus sāk iezīmēt jaunie vides mākslas objekti

Attēls no RD Flickr.com konta

Jūlijā Vecrīgā pamazām sāk parādīties jauni vides mākslas objekti, lai jau augusta sākumā priecētu rīdziniekus un viesus pilnā krāšņumā. Jaunumi gaidāmi 11. novembra krastmalā, kur jau tagad tiek būvēts deviņu skulptūru ansamblis, bet augusta sākumā vides mākslas objekti tiks atklāti arī Doma un Līvu laukumā.

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

📸 Foto ar izvietotajiem objektiem skatāmi – ŠEIT

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei.

Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

Līdz 2029. gadam plānots pārbūvēt Vaļņu ielu

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projekts ir vērsts uz Vecrīgas kā UNESCO mantojuma un tās kultūras vietu pieejamības veicināšanu gājējiem, tostarp vecpilsētas infrastruktūras sasaisti ar pilsētas centra teritoriju un sabiedrisko transportu. Centrālā projekta teritorija ir Vaļņu iela visā garumā no Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai, pārbūves darbi skars arī Teātra laukumu un 1991. gada barikāžu laukumu, Meistaru ielu, Kaļķu ielu no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Audēju ielu (no Kalēju ielas līdz Aspazijas bulvārim), nelielā Amatu ielas posmā, kā arī plānots pārbūvēt Vaļņu ielas savienojumus ar Aspazijas bulvāri un 13. janvāra ielu.

Realizējot projektu, paredzēts izbūvēt jaunu gājēju infrastruktūru Vaļņu ielā un tai blakus esošajās ielās, veikt satiksmes organizācijas izmaiņas, pielāgojot infrastruktūru gājēju vajadzībām. Tāpat paredzēts atjaunot ielu segumu, vēsturisko bruģi kombinējot ar mūsdienu risinājumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību. Vienlaikus paredzēts daļēji pārbūvēt inženiertīklus. Lai padarītu vidi patīkamāku iedzīvotājiem un tūristiem tiks izvietoti mūsdienīgi labiekārtojuma elementi, apstādījumi un apgaismojums, paredzēts izveidot interaktīvu stendu un vienota dizaina informatīvās norādes.

Vaļņu un Smilšu ielu krustojums

Vaļņu un Audēju ielu krustojums

 

Projekts “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības 1.kārta” aprīlī iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierobežotajā atlasē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5.pasākumā “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ar plānoto kopējo finansējumu vairāk nekā 8,6 miljoniem eiro. No tiem 5 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Papildus SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūras pārbūvei plānoti aptuveni 3,1 miljoni eiro.

Pozitīvu lēmumu par projekta realizāciju šā gada 27. jūnijā pieņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Ieceri vērtēs arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

 

Doma laukumā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai naktij – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā, noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes rotāšanai, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus.

Lustīga līgošana un varena tirgošanās gaidāma no plkst. 9.00 līdz pat plkst. 19.00. Tirgus noskaņu ar skaņdarbiem, dziesmām un dejām bagātinās pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksmas studija”, bērnu vokālais ansamblis “Magonīte”, bērnu deju ansamblis “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīvs “Dzīpars”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, folkloras kopa “Kokle”, pūtēju kvintets “Acumirklis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mana rotaļa”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, deju kopa “Marmale”, kapela “Hāgenskalna muzikanti” un tautas deju ansamblis “Liesma”, un grupa “Rahu the Fool”.

Svētku noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Imants Strads un Elīna Vāne, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Vairāk informācijas par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.