Rīgas dzimšanas dienā Vecrīgā norisināsies “Ielu muzicēšanas svētki”

Rīgas dzimšanas dienā, 16.augustā, Vecrīgu piepildīs ielu muzikanti, desmit dažādās vietās klātesošajiem ļaujot izbaudīt visdažādākā stila un noskaņu mūziku, ikvienam dāvājot īstu svētku sajūtu.

Muzikantus no plkst. 14.00 līdz pat plkst. 18.30 varēsiet sastapt ielu muzikantu iecienītās vietās Vecrīgā:

  • Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā
  • Kaļķu ielā pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra
  • Līvu laukumā
  • Doma laukumā
  • Pie Rīgas Sv. Jāņa baznīcas
  • Kalēju ielā pie Jāņa sētas
  • Rātslaukumā
  • Mazās Pils ielā pie Trīs brāļiem
  • Pie Jēkaba kazarmām
  • Torņa un Smilšu ielu krustojumā pie Pulvertorņa

Pasākumā piedalīsies gan profesionāli mūziķi, gan Vecrīgas ielās jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti. Mūziķi pārstāvēs dažādus mūzikas stilus – klasisko, džeza un populāro mūziku. Ielu muzicēšanas svētkus ar saviem priekšnesumiem papildinās mīmi – ar improvizācijām un sev raksturīgo “blēņošanos” liks pasmaidīt kā maziem, tā lieliem pasākuma apmeklētājam.
Pasākuma laikā katrā no 10 punktiem būs izvietotas biedrības “Tavi draugi” ziedojumu kastītes, kurās tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam. Tādā veidā ikvienam garāmgājējam būs iespēja atbalstīt Ukrainas tautu gan Latvijā, gan Ukrainā.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze “RakstuRīga”, kas vienlaikus godina latviešu grāmatas piecsimtgadi, aicina apzināt un novērtēt Rīgas bagāto kultūras mantojumu, kā arī meklēt raksturīgas iezīmes mūsdienu pilsētas kultūras dzīvē – gan apkaimēs, gan centrālajos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos.
Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas dzimšanas dienas pasākumu laikā būtiski ierobežos satiksmi Vecrīgā; trešdien satiksmei slēgs 11. novembra krastmalu

, ,

Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. augustā, Vecrīgā un tās apkārtnē plaši atzīmēs Rīgas 824. dzimšanas dienu. Satiksmes ierobežojumi, kuri saistīti ar svētku norisi, spēkā stāsies jau no trešdienas, 13. augusta vakara, satiksmei slēdzot 11. novembra krastmalu. Savukārt nedēļas nogalē visa veida satiksmi slēgs Vecrīgas teritorijā. Gan sestdien, gan svētdien pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Pilsētas sabiedriskais transports un mikromobilitātes rīku ierobežojumi

Rīgas svētku laikā – gan sestdien, 16. augustā, gan svētdien, 17. augustā – pilsētas iedzīvotāji un viesi pilsētas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas.

Savukārt 11. novembra krastmalā, Vecrīgas teritorijā, Brīvības laukumā un citās pasākuma norises vietās minētajā laika periodā aizliegs elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu un elektromobiļu satiksmi. Šajās teritorijās skrejriteņus un velosipēdus varēs pārvietot, tikai stumjot pie rokas.

Tāpat no sestdienas plkst. 10.00 līdz svētdienas plkst. 2.00 11. novembra krastmalā un Vecrīgas teritorijā slēgs mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Iedzīvotāji aicināti šos transportlīdzekļus novietot ārpus Vecrīgas atļautajās vietās.

No trešdienas, 13. augusta, plkst. 22.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 24.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

No piektdienas, 15. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 6.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Kaļķu ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam.

No sestdienas, 16. augusta, plkst. 12.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 2.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Vecrīgas teritorijā.

Tāpat no piektdienas, 15. augusta, plkst. 10.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 20.00 ierobežos peldlīdzekļu kustību, izņemot peldlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm, Pilsētas kanāla posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas tilta līdz Timma tiltam. Savukārt laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 1.00 peldlīdzekļu kustību minētajā Pilsētas kanāla posmā slēgs.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

Rīgas svētku laikā – gan sestdien, 16. augustā, gan svētdien, 17. augustā – pilsētas iedzīvotāji un viesi Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietās varēs izmantot bez maksas, tomēr pašvaldība aicina rūpīgi iepazīties ar vietām, kurās transportlīdzekļus nevarēs novietot.

No trešdienas, 13. augusta, plkst. 20.00 līdz svētdienas, 17. augusta, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

No piektdienas, 15. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas plkst. 6.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Kaļķu ielas abās pusēs, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam. Savukārt līdz svētdienas plkst. 1.00 – Hermaņa ielā, Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai, un Ojāra Vācieša ielas labajā pusē, posmā no Uzvara bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Tāpat augusta trešdienās, 13., 20. un 27 augustā, laika periodā no plkst. 17.00 līdz plkst. 22.00 transportlīdzekļu novietošanu liegs Dzegužu ielas abās pusēs, posmā no Buļļu ielas līdz Embūtes ielai.

 

Rīgas dzimšanas dienas mēnesī galvaspilsēta aicina uz plašu “Rīgas vasaras” kultūras programmu

, , , , , , ,

Augustā Rīgu pieskandinās plaša kultūras programma, ko rīdziniekiem un viesiem sarūpējusi Rīgas pašvaldība. Šogad Rīga svin 824. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos kultūras pasākumus, kurus šogad vieno sauklis “RakstuRīga”.

“Man vasaras Rīgā vienmēr bijušas īpašas. Bērnībā tās pagāja Mežaparka karuseļos kopā ar draugiem, tagad tās pavadu ar saviem bērniem un redzu, ka pilsētai vasarā piemīt sava īpašā maģija. Šī gada Rīgas vasaras programma ir patiešām daudzveidīga – no pasākumiem apkaimēs līdz koncertiem un notikumiem centrā. Esmu pārliecināts, ka ikviens atradīs sev piemērotu veidu, kā svinēt gan Rīgu, gan vasaru,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Rīgas vasaras pasākumu programmu šogad vieno devīze “RakstuRīga”, kas vienlaikus aicina apzināt un novērtēt Rīgas bagāto kultūras mantojumu, meklēt raksturīgas iezīmes mūsdienu pilsētas kultūras dzīvē – gan apkaimēs, gan centrālajos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos. Rīgas vasaras vizuālo tēlu veidojusi māksliniece Ella Mežule. Viņa norāda, ka vizuālo identitāti šogad dziļi iedvesmo divi spēcīgi stāsti — 500 gadi kopš tika nodrukāta pirmā grāmata latviešu valodā un dinamiskā dzīve Rīgā, kas tai ir raksturīga, tādēļ vizuālajā identitātē iekļautas gan atsauces no drukātā un pierakstītā burta, gan sadzīves ainas no Rīgas iedzīvotāju dzīvēm. Konceptu veido septiņas galvenās pasākumu tēmas, kas pēta daudzos veidus, kā rīdzinieki dzīvo, strādā, svin, sporto, bauda mūziku un lasa. Šīs tēmas parāda pilsētas unikālo enerģiju un daudzveidību, kā arī kalpo kā kartes, lai orientētos pasākumu programmā.

Muzikālie parki, svētki apkaimēs un senās uguns nakts

Šogad Rīgas dzimšanas dienas mēnesi ar devīzi “Skani, Rīga!” pieskandinās trīs muzikālie parki, piedāvājot plašas un daudzveidīgas koncertprogrammas:

  • Vērmanes dārzā varēs dzirdēt Shipsea, “The Sound Poets”, Rīgas Doma kora skolas gospeļkori un jaunos māksliniekus;
  • Dzegužkalnā varēs baudīt tādus māksliniekus kā Olga Rajecka, grupas “Bel Tempo”, “Sigma”, “Kaut kaili” un Chris Noah;
  • Dauderu parkā muzicēs “K.R.E.D.O” jeb “Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija”, čellists Valtera Pūce un pianists Dainis Tenis, grupa “Autobuss debesīs”, “Mirage Jazz Orchestra” ar solistiem Aiju Vītoliņu, Laimi Rācenāju.

Visa augusta garumā, izceļot katrai apkaimei raksturīgo un aicinot tos apmeklēt ne tikai tuvāko apkaimju iedzīvotājus, bet visus rīdziniekus, norisināsies tradicionālie svētki apkaimēs:

2. augustā ar devīzi “Grezno, Rīga!”; notiks svētki Ziepniekkalna Ēbelmuižas parkā;

9. augustā ar devīzi “Brīnies, Rīga!” svētki ģimenēm ar bērniem “Mana Rīga – rotaļīga” norisināsies Nordeķu parkā;

14. augustā gaidāms komponista Jura Kulakova piemiņai veltīts mūzikas un kino vakars Grīziņkalna parkā;

23. augustā ar devīzi “Sporto, Rīga!” aktīvā dzīvesveida piekritēji aicināti uz svētkiem Dreiliņkalna parkā;

30. augustā ar senās uguns nakts pasākumu “Senču gaismu piedzīvot” Vakarbuļļu pludmalē noslēgsies apkaimju svētki.

Šogad pirmo gadu Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumos piedalās Kalnciema kvartāls ar programmu “Vasara ārā. Vasara kopā”, augusta ceturtdienu vakaros Kalnciema kvartāla ābeļdārzā piedāvājot mūzikas vakarus, dejas, karaoki un gardus ēdienus. Pasākumos skanēs grupa “Jaunība”, Rīgas izteiksmīgāko melomānu atlasītā mūzika, glam karaoki piedāvās teātra trupa “Kvadrifrons”, kā arī pirmo reizi ar koncertu ciemosies Čipsis un Dullais.

Visu augustu Kalnciema kvartāla galerijā aplūkojama keramiķa Andreja Ķiģeļa darbu retrospektīva.

Amatnieku tirgus, ielu muzikanti, “Rīga(s) stāsti” un “Alternatīvā Rīga”

Rīgas 824. dzimšanas dienas svinības “Svini, Rīga!” 16. augustā sāksies ar amatnieku tirgu Doma laukumā, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs apskatīt un iegādāties autentiskus, tradicionālus amatniecības izstrādājumus no dažādiem Latvijas novadiem. Savukārt ielu muzicēšanas svētkos Vecrīgas ieliņās gan profesionāli mūziķi, gan jau labi zināmi un dzirdēti ielu muzikanti piedāvās izbaudīt visdažādākā stila un noskaņu mūziku, ikvienam dāvājot īstu svētku sajūtu.

11. novembra krastmala 16. augustā pārvērtīsies par Rīgas dzimšanas dienas svinību epicentru, kur pilsētas daudzveidība atklāsies vides instalācijās, vēstures stāstos, antīko auto parādē, dzejas sacensībās, daudzveidīgos garšu piedzīvojumos, koncertos un DJ setos. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Rīgas stāstus – no ostas līdz tirgus rosībai, no pilsētas bagātīgās vēstures līdz radošajām mūsdienām.

Vērmanes dārzs ar pasākumu “Rīga(s) stāsti” pie sevis īpaši aicinās ģimenes ar bērniem. Dienas garumā tajā varēs izbaudīt aizraujošas, izzinošas un izklaidējošas aktivitātes – teātra izrādes, koncertus, burvju trikus, zinātniskus eksperimentus un īpašu, bērnu un jauniešu auditorijai veltītu grāmatu tirdziņu. Savukārt no plkst. 18.00 Vērmanes dārza skatuve aicinās rīdziniekus un pilsētas viesus deju ritmos kopā ar labi zināmiem estrādes māksliniekiem – Anci Krauzi, Ingu Ulmani, Antru Stafecku, Mārtiņu Ruski, Ievu Sutugovu, Arti Robežnieku un pavadošo sastāvu MC Orķestra vadībā.

Uzvaras parks ar devīzi “Katram savs raksturs. Katram sava Rīga” Rīgas dzimšanas dienā aicinās uz pasākumu “Alternatīvā Rīga”, parkam pārtopot par vietu, kur satiekas dažādas paaudzes, interešu kopienas, lai svētkus svinētu kopā ar kustību, mūziku, sarunām un radošām norisēm. Parkā norisināsies radošās darbnīcas, laikmetīgās performances, zinātnes centra AHHAA šovi, diskusijas un sportiskas aktivitātes. Radošās kopienas un citas organizācijas aicinās iedzīvotājus līdzdarboties, skeitparka teritorijā norisināsies BMX, skrituļslidu, skrituļdēļu un skrejriteņu šovi. Savukārt no plkst. 18.00 Uzvaras parka skatuve pārtaps par platformu aktuāliem, alternatīviem un neatkarīgiem māksliniekiem, piedāvājot aizraujošu koncertu sēriju, kas pulcēs dažādu paaudžu, īpaši jauniešu auditoriju.

Basketbola turnīrs un futbola festivāls

Esplanādē Rīgas dzimšanas dienu varēs svinēt sportiskā garā, kur notiks tradicionālais diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”. Veselu diennakti no 16. augusta plkst. 13.30 līdz 17. augusta plkst. 15.00 gaidāmas spraigas cīņas starp Rīgas labā un kreisā komandām, aktieru un mūziķu mači, influenceru un politiķu spēles.

Futbola cienītājus gaida Rīgas futbola festivāls, kas norisināsies pie Rīgas Kongresu nama, kur gan 16., gan 17. augustā gaidāms bērnu un jauniešu turnīrs, Rīgas apkaimju čempionāts un Zvaigžņu kauss, kurā piedalīsies sabiedrībā zināmas personības. Visas dienas garumā būs pieejamas skatītāju zonas, tribīnes, ēdināšanas punkti, DJ mūzika un dažādas interaktīvas aktivitātes.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

https://rigasvasara.lv/jaunumi/
https://www.facebook.com/search/top?q=r%C4%ABga
https://www.facebook.com/search/top?q=r%C4%ABga%20notiek

 

Doma laukumā atklāta interaktīvā lasītava

Vecrīgas sirdī – Doma laukumā Rīgas pašvaldība atklājusi vides objektu – interaktīvo lasītavu “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu.

Vides objekts Doma laukumā atradīsies līdz 31. oktobrim. Katru dienu šeit būs pieejamas grāmatas lasīšanai no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, augustā notiks dzejas otrdienu pasākumi, bet līdz pat oktobra beigām – lasīšanas programma.

Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienības “Lightfoot” iecere, radot “Kopā pie Doma” bija izveidot interaktīvu, apdzīvojamu pilsētvides mākslas objektu, kur rīdzinieki un pilsētas viesi var baudīt kvalitatīvu atpūtas brīdi estētiskā vidē, draudzīgi sociāli mijiedarbojoties ar Rīgu un līdzcilvēkiem.

“Ja pērn šim vides objektam bija izteikta atpūtas un izklaides funkcija, tad šogad mēs aicinām šo objektu izmantot atšķirīgi, proti, izbaudot lasītprieku un Latvijas literatūru. Vides objektā ir izveidots jauns modulis – grāmatu plaukts, kas veltīts grāmatniecības jubilejas ciklam “Latviešu grāmatai 500” un kurā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiks izvietotas grāmatas nesteidzīgai lasīšanai pašā Vecrīgas sirdī. Šogad vides objektu papildinās arī dzejas un lasīšanas programma,”

par objekta pārvērtībām stāsta Jānis Krievkalns, Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs.

Interaktīvā lasītavā augusta otrdienu vakaros, no 18.00 līdz 19.00 norisināsies pasākumu cikls “Lasi, Rīga!”, kurš apvienos mūsdienu latviešu dzejas lasījumus, starptautisku mākslinieku muzikālo programmu un tikšanos ar autoriem:

 5. augusts: dzejas koncerts “Jaunība”. Riharda Plešanova un Noras Kalniņas mūsdienu latviešu komponistu mūzikas koncerts klavierēm un balsij, kopā ar dzejnieka Ivara Šteinberga lasījumiem no godalgotā dzejas krājuma “Jaunība”.

12. augusts: Tikšanās ar Latvijā vadošo igauņu un somu valodu zinātāju Guntaru Godiņu, igauņu dzejnieku Contra, kurš raksta dzeju latviešu valodā, un Latvijā dzīvojošo somu akordeonistu Marko Ojalu. Tikšanās programmā – asprātīgi īsdzejoļi, ironija un sarkasms dzimtajā valodā un svešvalodās.

19. augusts: Latvijas slamu dzeja kopā ar korejiešu stīgu instrumenta Kajagum mūziķes Sunju Park improvizācijām. Dzejas slamā jeb dzejnieku sacensībās Latvijas dzejnieki izpildīs savus oriģināldarbus auditorijas priekšā, un skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs. Dzeja tiks pasniegta dzīvā izpildījumā un tāpēc milzīga nozīme būs dzejnieka priekšnesumam, notikuma kontekstam un pārsteiguma momentam.

26. augusts: Pasākuma pamatā ir grāmatā ”’Atbildes:” iekļautie darbi – Latvijas sieviešu autobiogrāfiskie dzejoļi. Tajos tiek risināti aktuāli latviešu sieviešu ikdienas sarežģījumi, arī tādas sāpīgas tēmas kā vardarbība ģimenē, izdegšana un seksisms. Pasākumā “Atbildes” piedalīsies 10 autores ar izdevumā iekļauto darbu lasījumiem.

📸 FOTO

Savukārt līdz pat oktobra beigām daudzveidīgu lasīšanas programmu interaktīvajā vides objektā “Kopā pie Doma” piedāvās kustība #laikslasīt. Programmā iecerēta kopā lasīšana un zibakcijas, #LaiksLasīt grāmatu kluba tikšanās ar rakstniekiem, tulkotājiem un grāmatu blogeriem! Programmas pasākumi tiks izziņoti #laikslasīt Instagram kontā.

Interaktīvā lasītavā “Kopā pie Doma” ir otrais no trim ilgtspējīgiem vides mākslas objektiem, kurus Rīgas pašvaldība radīja pērn, un kuri šovasar pilsētvidē atgriežas citos veidolos. Pirmais vides objekts – mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki” – Rīgas pilsētvidē, Daugavas krastā atgriezās jūlija vidū. Kā noslēdzošais, augustā pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies torņa formas “Paviljons”. Tas tiks izvietots kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Interaktīvos vides objektus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas, ir notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, ir būtiski uzlabota objektu drošība un izmantošanas veidi, konsultējoties ar Patērētāju Tiesību aizsardzības centru un ražotājiem.

 

Rīgā krāšņi zied pilsētas pļavas

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Iedzīvotāji atjauno māju Rīgas vecpilsētas sirdī

Jūlija sākumā pēc fasādes atjaunošanas ekspluatācijā nodots nams Grēcinieku ielā 11. Sešstāvu dzīvojamo māju, kas ar savu apjomu ieskauj Svētā Pētera baznīcu, tās dzīvokļu īpašnieki atjaunoja ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Atjaunošanas projekta vadītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieka”, pieredzē šī ir līdz šim vērienīgākā vēsturiskās fasādes atjaunošana – 47 dzīvokļu lielajai mājai atjaunota visa 3798 m2 plašā fasāde.

“Esam priecīgi un lepni, ka nepadevāmies, ka spējām vienoties un atradām īstos vārdus, lai pārliecinātu šaubīgos. Un man ļoti gribētos, lai mūsu paveiktais kalpo par iedvesmu citiem – viss ir izdarāms arī tad, kad māja ir gandrīz 50 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums!”

Mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Laura Geistarde-Šube

“Pabeidzot šādu lielu projektu, mēs vēl un vēlreiz sakām paldies aktīvajiem iedzīvotājiem! Tāpēc priecājos redzēt, ka šī aktivitāte arvien aug. Tā šovasar strādājam ar vēl astoņām vēsturiskajām fasādēm, un gatavojamies renovēt vairāk nekā 60 mājas, kas pieteikušās ALTUM finansējumam. ”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes loceklis Mārtiņš Paurs

Nams Grēcinieku ielā 11 ir būtiska Vecrīgas ainavas sastāvdaļa. Lai arī ēka ir celta 1954. gadā, tās arhitekts Osvalds Tīlmanis ar arhitektūras detaļu palīdzību ir spējis to padarīt tuvāku vecpilsētas garam. Atjaunošanas projekta arhitekts Jānis Caunītis stāsta: “Fasādes apdarē izmantots plašs 16. līdz 18.gs. pirmās puses ēku fasāžu rotājumu arsenāls – stūru rustojums, starpdzegas, volūtas, profilētas logu apmales, grezni trīsstūrveida zelmiņi, kā arī izteikti stāvs divsīpņu jumts. Kā arhitektoniskās izteiksmes līdzeklis izmantots arī fasāžu kolorīts – uz monohromi tumšām plaknēm izcelti gaiši dekora elementi.”

Projekts tika īstenots divās kārtās, tā kopējais budžets bija 583 107 eiro, un no tiem pirmajai kārtai Rīgas pašvaldība piešķīra 15 495 eiro, savukārt otrajā kārtā māja ir pieteikta līdzfinansējumam 30 000 eiro apmērā, par ko pašvaldībai vēl jālemj.

Pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadībā fasādes atjaunošanas projektu īstenoja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas izstrādāja projektu un nodrošināja tā autoruzrauzību, SIA “FORMA 2”, kas nodrošināja būvuzraudzību, un SIA “Berga Fasādes”, kas veica atjaunošanas darbus.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem pārvaldītajiem namiem piedāvā pilnu projekta vadības ciklu, tai skaitā palīdzot dibināt biedrību, piesaistīt projektētāju, slēgt visus nepieciešamos līgumus, piedalīties būvsapulcēs un gatavot noslēguma pārskatus. Tāpat namu pārvaldnieks palīdz pieteikties pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī iegūt bankas aizdevumu.

Pašvaldība nodrošina 50 % no fasādes remonta vai bīstamības novēršanas remontu izmaksām līdz pat 30 000 eiro apmērā vienai mājai. Pārējo izmaksu segšanai dzīvokļu īpašnieku kopība izmanto mājas uzkrājuma līdzekļus, kā arī ņem aizdevumu bankā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.

Papildu informācija:
Inita Kabanova, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tālr. +37128323460, e-pasts: inita.kabanova@rnparvaldnieks.lv

 

Rīgas pilsētvidē atgriežas vides instalācijas ar jaunām to interaktivitātes iespējām

Sākot ar šo nedēļu Rīgas pilsētvidē pakāpeniski atgriežas interaktīvie vides objekti, kurus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem.

“Vides instalācijas un mākslas objekti, kas veidoti ilgtspējīgi gan no materiālu viedokļa, gan no paša objekta idejas viedokļa, ir tas virziens, kurā redzam pilsētvides objektus un laikmetīgo mākslu Rīgā. Pērn radītie vides objekti ir veidoti funkcionāli, tos var piemērot dažādām Rīgas apkaimēm un izvietošanas vietām, kā arī “spēlēties” un pielāgot to idejisko vēstījumu. Objekti šogad ir tie paši, kas pērn, bet mainījies to saturs. Tāpat, ņemot vērā pērnā gada pieredzi, esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un ražotājiem, lai novērstu objektu drošības riskus,”

par interaktīvo vides instalāciju atgriešanos Rīgas ārtelpā stāsta Rīgas domes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns.

Kā pirmais Rīgas ārtelpā, Daugavas krastā iepretī Vecrīgai no šodienas ir atgriezies mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki”. Vides objektu šogad veido septiņas lielformāta skulptūras, kas rada ilūziju par arheoloģiskiem un no upes izskalotiem atradumiem. Šī iemesla dēļ skulptūras ir izvietotas gar Daugavas promenādi un katra no tām ir raksturīga Rīgas iedzīvotāju ikdienas lieta. Šeit redzams kallas zieds, pildspalva, grāmata, cirvis un konfektes, sakta, kūka “Vecrīga” un bundža.

Katrs no objektiem ir ar savu individuālu stāstu – piemēram, bundža aicina domāt par vides aizsardzību, bet grāmatas mērķis ir mudināt uz pašizpausmi. Skulptūru tapšanas procesā īpaša uzmanība pievērsta arī tam, lai interesentiem būtu iespēja mijiedarboties ar objektiem – piemēram, sēžot vai guļot uz tiem. Kā uzsver autors Andris Eglītis, interaktivitāte ir neatņemama šo mākslas darbu sastāvdaļa.

Skulptūras veidotas no ilgtspējīga materiāla – aerobetona, kas jaukts kopā ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Šī vides instalācija no šodienas ir izbaudāma Daugavas krastā. Atšķirībā no pērnā gada, instalācijā atpūtas funkcijas tīklā ir nošķirtas no pašām skulptūrām. Rīgas iedzīvotāji un viesi ir aicināti izbaudīt mierīgu upesmalas dzīvi Rīgas pašā centrā, praktiski apdzīvojot šo instalāciju, atpūšoties un baudot mirkli.

Savukārt, jūlija beigās Doma laukumā atvērsies interaktīvā lasītava “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Instalāciju veidoja un pielāgoja šī gada koncepcijai Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienība “Lightfoot”. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu. Grāmatas vides instalācijai nodrošinās Latvijas Nacionālā bibliotēka, un līdz pat oktobra beigām šeit norisināsies grāmatu lasīšanas programma.

Pēdējais pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies pērn Līvu laukumā izvietotais torņa formas “Paviljons”. Tas pilsētā atgriezīsies vasaras otrajā pusē, šoreiz kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas to funkcionalitātē vai atrašanās vietā, notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

📸 FOTO

 

Doma laukumā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku publiskā skatīšanās

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Mazā ģilde vasarā aicina uz 19. koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā”

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās. Līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā.

Jūnijā Vecrīgas sirdī jau uzstājās “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga vadībā, bet jūlijā un augustā būs iespēja baudīt “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartetu.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā muzicēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

 Savukārt, 3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartetā mainīgā sastāvā uzstāsies arī kontrabasists Toms Poišs, bundzinieks Rinalds Maksimovs, pianists Tuomo Uusitalo, u.c. repertuārā piedāvājot no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Metu konkursam par Neatkarības laukuma attīstību iesniegti 9 meti

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.

Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.