Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā

Mākslinieka Jura Bergina darbu izstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim.

No 2024. gada 18. oktobra līdz 8. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”. Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs.

Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvās dziļu ieskatu Jura Bergina radošajā ceļā – no viņa agrīnās daiļrades līdz jaunākajiem eksperimentiem. Agrīnajos darbos, izpaužas mākslinieka augstvērtīgā meistarība un prasme strādāt ar tradicionālajām porcelāna formām un ornamentiem. Šie darbi atspoguļo klasiskās porcelāna vērtības, izceļot tā tīrību un eleganci.

Izstādē būs redzami arī mākslinieka pēdējo gadu darbi, kuros viņš eksperimentē ar formām, faktūrām un krāsām, meklējot jaunas izteiksmes iespējas un atklājot porcelāna daudzveidību. J. Bergins izaicina materiāla ierobežojumus un piedāvā novatoriskus tehniskos risinājumus, pievēršoties gan laikmetīgajai mākslai, gan tradicionālajiem motīviem.

“Porcelāns man ir ne tikai materiāls, bet arī filozofisks medijs,” saka J. Bergins. “Tas ļauj izteikt gan trauslumu, gan izturību, un katrs darbs ir stāsts par šo kontrastu. Esmu nemitīgā dialogā ar materiālu, meklējot jaunas formas, kā to izteikt.”

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvā ne tikai mākslas baudījumu, bet arī dziļāku izpratni par porcelāna lomu laikmetīgajā mākslā. J. Bergina darbi atspoguļo personīgu un kultūras stāstu, kas izpaužas caur precīzām detaļām, simboliem un niansētām formām.

Juris Bergins ir viens no ekstravagantākajiem Latvijas porcelāna māksliniekiem, kura darbi tikuši atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mākslinieks dzimis 1961. gadā Rīgā, 1980. gadā pabeidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un 1985. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas – jeb kā mūsdienās teiktu: Dizaina nodaļu. Palīdzot remontēt keramikas krāsnis dzīvesbiedrei, sācis interesēties par keramiku, taču drīz vien izkopis pats savu, unikālu stilu, kam uzticīgi seko vēl joprojām. Savā radošajā darbībā J. Bergins apvieno klasiskās porcelāna tradīcijas ar laikmetīgām mākslinieciskajām idejām un unikāliem jaunrades paņēmieniem, kā orģinālu, spēcīgu formu savienojumu ar reālistiskiem attēliem, papildinot tos ar sociālpolitiskām un vēsturiskām tēmām.

Kopš 1987. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, ASV, Vācijā, Dānijā, Austrālijā, Itālijā, Japānā, Jaunzēlandē, Dienvidslāvijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Somijā, Dienvidkorejā, Taivānā, Ķīnā. 1991. gadā saņēmis grantu no Banfas Mākslas centra (Kanāda). 1995. gadā saņēmis apbalvojumu “Purchase-Prize” (Faenza, Itālija); 1996. gadā saņēmis goda diplomu (otro vietu) “Cup-96” (Belgrada, Serbija); 1997. gadā saņēmis Sidnejas mēra (Shepparton, Austrālija) “Speciālo balvu”. 1998. gadā Faenzas Starptautiskajā Keramikas muzejā J. Bergina darbs piedalījās izstādē “Selezione di doni 1996-98. Da Fontana a Valentini ed oltre” kopā ar Pablo Pikaso, Peteru Voulkosu un citu autoru darbiem, J. Bergina darbi šobrīd skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā. 2002. gadā amerikāņu māksliniece un profesore Suzanna Petersone (Susan Peterson,1925-2009) iekļauj keramiķi digitālajā mākslinieku sarakstā: “Visual Resources Collection”, kurā ir ap 8700 mākslinieku no visas pasaules, tajā Latviju pārstāv tādi mākslinieki kā Gustavs Klucis (Painting, Print, Photography), Juris Bergins (Ceramics) u.c.

Mākslinieka darbu fotogrāfijas publicētas tādos žurnālos kā “New Ceramic” (Vācija), “Ceramic and Perception Art” (Austrālija); “American Craft” (ASV); “World of Art” (Londona, Apvienotā Karaliste); “La Biennale di Venecia 58th”; “MoMA” (Ņujorka); “Gugenheim” (Solomona Gugenheima muzejs, Ņujorka) un Berlīnes biennāle.

J. Bergins kopš 1991. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 1999. gada – IAC, Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs. Lietuvas Mākslinieku savienības (LDS) goda biedrs. Pateicoties viņa entuziasmam, ir radušies tādi starptautiski pasākumi kā Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Pavasaris” un Starptautiskais keramikas simpozijs “Redukcija”.

Latvijā keramiķis rīkojis vairākas personālizstādes, un viņa darbi ir bieži tikuši eksponēti Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas muzejos un galerijās.

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim. Izstādi pavadīs informatīvi papildmateriāli muzeja tiešsaistes kanālos, īpaši muzeja Rīgas Porcelāna muzejs | Riga | Facebook , youtube.com/@rigasporcelanamuzejs, instagram.com/riga_porcelain_museum/ kontos.

Pielikumā publicitātes attēls:
01 – Juris Bergins. Foto: Gvido Kajons

 

Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST

2024. gada 27. oktobrī plkst. 17.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST.

Koris ir kaut kas vairāk par dziedāšanu, tas ir dzīvesveids un daudzpusīga cilvēka personības attīstība, ko daudzu darbības gadu laikā izbaudījušas arī sieviešu kamerkora “Cantus” dziedātājas. Sava jubilejas koncerta nosaukumam izvēlēdamās vārdu spēli ar darbības vārdu “prast”, dāmas uzsver, ka kordziedāšana daudz spilgtāk un košāk ļauj izbaudīt dzīves krāsas – just, mīlēt, jokot, brīnīties, sapņot, dzīvot un dziedāt.

Koncertā ikvienam būs iespēja izdzīvot plašu muzikālu krāsu gammu – līdzās Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Gunāra Freidenfelda pazīstamajām kompozīcijām, Jāņa Šipkēvica, Lauras Jēkabsones un Madaras Kalniņas nesen tapušiem skaņdarbiem, skanēs arī īpaši kamerkorim “Cantus” un šai jubilejai radīta mūzika – Kristīnes Cīrules kompozīcija “Prast” ar Maijas Kalniņas dzeju un Andra Kontauta dziesma “Es meitiņa kā puķīte” ar latviešu tautasdziesmas tekstu.

Kora muzikālo skanējumu papildinās instrumentālā grupa “Trendo” – Madara Kalniņa (klavieres), Arina Bardova (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Petrenko (čells), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). Solo balsis izdziedās Inese Romancāne un Aleksandrs Tuguševs, kurš būs arī jubilejas vakara vadītājs.

Kamerkora “Cantus” dalībnieces jubilejas koncertu iecerējušas arī kā senu draugu un domubiedru tikšanos, kurā īpaši gaidītas bijušās dziedātājas un komponisti, kuri šo gadu laikā sadarbojušies ar kolektīvu.

Kamerkori “Cantus”, kā Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai piederīgu jauniešu kori, 1989. gadā dibināja diriģents, komponists Valdis Zeltkalns. Pašlaik kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte, diriģente Ieva Apsīte un vokālā pedagoģe Inese Romancāne.

Kora pirmsākumi gan atrodami vēl senāk – nosaukums “Cantus” izvēlēts jau 1978. gadā Valda Zeltkalna izveidotajam Bulduru Dārzkopības vidusskolas kamerkorim.

Ieeja koncertā bez maksas.

Publicitātes Foto: Uldis Sedols, Kamerkoris “Cantus”

 

Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 9. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē pulksten 10 aicina uz zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi; par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā; ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā; starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi. Ir piemēri, kur sabiedrība veic milzu darbu, lai sagrautās pilsētas tiek atjaunotas pirmskara izskatā. Vienlaicīgi ideoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ pilsētas neatdzimst, atstājot dziļu identitātes traumu sabiedrības atmiņā. Tagad, kad Ukrainā Krievija agresori ir iznīcinājuši Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl virkni pilsētu, mūsu konference nav tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

“Valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21. gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības ietvaros tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944. gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam. Dziļāka izpratne par šiem dramatiskajiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar šobrīd notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā,” uzsver Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Tā ir kopējs noslēdzošs pasākums sadarbībai, ko uzsāka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, nodrošinot ceļojošās brīvdabas izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” veidošanu.

8. maijā Rīgā, Brīvības laukumā, atklātā brīvdabas izstāde šogad bija skatāma padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas – PSRS karadarbībā 1944. gadā visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet 9. oktobrī atgriezīsies Strēlnieku laukumā, Rīgā.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.

 

Miķeļdienu Rīgā godinās ar jautriem pasākumiem un krāšņu gadatirgu

, , ,

Gatavojoties Miķeļdienas svinībām, rīdzinieki un viesi 28. septembrī aicināti uz Doma laukumu, kur norisināsies tradicionālais rudens ražas svētku gadatirgus, bet 29. septembrī – godāt Miķeļdienas tradīcijas dažādos radošos un krāšņos pasākumos varēs Mežaparkā un Imantā.

Miķeļdienas gadatirgus

Tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus norisināsies 28. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā. Ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu.

Iepirkšanos bagātinās krāšņa skatuves programma ar pūtēju orķestra “Fanfara”, bērnu deju kolektīva “Teiksmiņa”, bērnu vokālā ansambļa “Magonīte”, bērnu deju ansambļa “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīva “Dzīpars”, orķestra “Rīga”, jauktā kora “Lindås”, bērnu tautas deju ansambļa “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Oglīte”, senioru deju kolektīva “Oglīte”, tautas deju ansambļa “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “DeTeiksma”, jauktā kora “Laudate”, tautas deju ansambļa “Liesma” un postfolkloras grupas “Rikši” priekšnesumiem.

Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies pasākuma vadītāji – aktieri Anna Klēvere un Egils Melbārdis.

Ielūdz Miķelis un Jumis Imantā

Savukārt, 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29, ar Miķeļdienas tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji. Pasākumu
ar dziesmām un dančiem uzmundrinās folklora kopa “Banga” un tradicionālās mūzikas grupa “Dārdaru muzikanti”.

Pasākuma apmeklētāji varēs darboties radošajās darbnīcās, spēlēt spēles un iet rotaļās, kā arī priecāties par augļu un dārzeņu izstādi – konkursu. Visas dienas garumā iepirkties gribētājus priecēs Miķeļdienas gadatirgus.

“Diži godi šoruden” Mežaparkā

Tikmēr 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, Paviljonā un ārtelpā, notiks Miķeļdienas pasākums “Diži godi šoruden”. Pasākumā lielu un mazu gaidīs radošās darbnīcas, spēles un sportiskas aktivitātes, kā arī vietējo ražotāju rudens velšu tirdziņš.

Uz Āra skatuves muzikālo baudījumu radīs pūtēju orķestra “Fanfara” koncerts un grupas “The Market band” koncerts, Kokaru zālē notiks izklaidējoša nodarbība bērniem, kas zīmē, kopā ar Vari Klausītāju – “Zīmējumu teātris”, bet vakaru Āra skatuvē noslēgs “Mirage Jazz” septeta koncerts.

Miķeļdienas svinības kopā ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”

29. septembrī plkst. 12.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” dārzā svinēs Miķeļdienu ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”.

Ražas bagātības svētkos kopā tiks izdziedātas tautas dziesmas, iets rotaļās, uzzināti un atgādināti Miķeļdienas ticējumi, paražas un tradīcijas, kā arī baudīti ražas augļi.

 

Festivāls Survival Kit 15 tuvojas: izziņota programma

,

Jau 15. reizi šoruden Rīgā noritēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais festivāls Survival Kit – viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem laikmetīgās mākslas notikumiem Baltijā.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Jusi Koitelas (Jussi Koitela) kūrētā izstāde “Mērījumi” būs aplūkojama no 6. septembra līdz 6. oktobrim trīs adresēs Daugavas abos krastos – Amatu ielā 4, E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4. Kā ik gadu festivālu bagātinās plaša publiskā un izglītības programma, domājot par laikmetīgās mākslas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Atsevišķa notikumu programma “Naktsmērs” notiks arī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros.

Turpinot izstādes “Mērījumi” virstēmu, festivāla publiskajā programmā aicināti piedalīties mākslinieki un domātāji, kuri reflektēs par dažādiem zināšanu veidiem, ko rada pilsēta un tās iedzīvotāju kopienas. Survival Kit 15 publiskās programmas kuratore Gundega Laiviņa izceļ: “Programma veidota ar mērķi atgādināt par iedzīvotāju tiesībām uz piekļuvi pilsētas resursiem, tiesībām mainīt pilsētu un mainīties pašiem. Tā aicina ieraudzīt pilsētu nevis kā nofiksētu un pabeigtu vidi, kurā pārvietoties, bet drīzāk porainu un allaž mainīgu telpu, kur kaut kas kļūst iespējams.” 

Gundegas Laiviņas kūrētā Survival Kit 15 publiskā programma veidota četrās epizdodēs:

● “Mākslinieks” (11. septembrī);

● “Vieta” (21. septembrī);

● “Daba” (29. septembrī);

● “Nākotne” (5. oktobrī) – un noritēs gan festivāla izstādes adresēs, gan citviet Rīgā.

Programmas pirmā epizode svinēs mākslinieka zināšanas, kas nereti veidojas ciešās attiecībās ar pilsētu, tās vietām un kopienām. Izstādes mākslinieki Linda Boļšakova, Luīze Rukšāne, Līga Spunde un Konstantīns Žukovs pastaigās Vecrīgā atklās kā pilsēta ietekmē jaunrades procesu un kur paliek unikālās zināšanas, kas rodas mākslinieciskās izpētes laikā.

Epizode “Vieta” veltīta vietas atmiņai, zināšanām un praksēm, kas to padara unikālu. Epizodes centrā – holandiešu pētnieka, kuratora un aktīvista Renē Bora (René Boer) priekšlasījums, kas aplūkos idejas no viņa grāmatas “Gludā pilsēta” (Smooth City: Against Urban Perfection, Towards Collective Alternatives, Valiz 2023), kurā autors aicina būt kritiskiem pret globālo pilsētas centru attīstības tendenci, kas pamazām izdzēš vietas atmiņu, neatgriezeniski mainot tās garu. Līdzās publiskajai lekcijai Bors vadīs meistarklasi pilsētplānošanas un vietrades studentiem, kuras laikā padziļināti pētīs pilsētas centru attīstības tendences, par piemēru ņemot Vecrīgu.

Trešā publiskās pogrammas epizode “Daba” atklās pilsētas un dabas nesaraujamās, sarežģītās attiecības kolektīva rituāla formā – divās flāmu mākslinieces Mirjamas van Imshūtas (Myriam van Imschoot) vadītās sisināšanas sesijās.

Savukārt pēdējā Survival Kit 15 publiskās programmas epizode būs veltīta nākotnes pilsētai. Programmas “Nākotne” satura veidošanā un īstenošanā iesaistīti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jaunieši, jaunie kuratori – Dīvs Jankavs, Valters Kronbergs, Violeta Kokoreviča, Anete Liepiņa, Katrīna Purviņa, Kate Rune, Karīna Šumkova. Sadarbībā ar mākslinieci Gundegu Eveloni kā mentori, jaunie kuratori piedāvās četras mākslinieciskas intervences, reflektējot par zināšanu veidiem, kas veidos nākotnes pilsētu. Teorētisko ietvaru jauniešu programmai atvērtā lekcijā piedāvās kritiskā posthumānisma un nākotnes urbānisma pētniece Debra Benita Šova (Debra Benita Shaw) no Lielbritānijas.

Festivāla publiskās programmas pasākumu klāstu papildinās Baltijas valstu, Centrālāzijas un Kaukāza valstu mākslinieku sadarbības projekta INTER*DE*PENDENT diskusija (27. septembrī), kas realizēta sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projekts vērsts uz to, lai stiprinātu reģiona mākslinieku sadarbības tīklu un sniegtu iespēju radošo un mākslas nozaru profesionāļiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem reflektēt par jautājumiem, kas skar neatkarību, demokrātiju un plurālistisku sabiedrību. Savukārt saruna ar festivāla māksliniecēm Līgu Spundi, Moniju Ben Hamudu (Monia Ben Hamouda) un izstādes “Mērījumi” kuratoru Jusi Koitelu (6. septembrī) veidos tiltu starp Latvijas un Itālijas māksliniekiem. Diskusija noritēs projekta Coffee With Italy ietvaros sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Rīgā.

Turpinot domāt par laikmetīgās mākslas pieejamību un iekļaujošas vides veidošanu, Survival Kit 15 bagātinās izglītības programma dažādām sabiedrības grupām. Tāpat visu festivāla laiku, līdz pat 6. oktobrim, interesenti aicināti izmantot iespēju pieteikties mākslas mediatoru vadītām ekskursijām izstādes “Mērījumi” centrālajā norises vietā Amatu ielā 4.

Survival Kit 15 izglītības programma ietvers radošās darbnīcas, kas pielāgotas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem mākslinieces Ievas Stalšenes vadībā, kā arī ekskursiju izstādē ar zīmju valodas tulkojumu (1. oktobrī), kuras laikā būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus par laikmetīgo mākslu un iesaistīties diskusijā par izstādes tēmām. Ģimenes ar bērniem aicinātas uz darbnīcām kopā ar mākslinieci Luīzi Rukšāni (7. septembrī) un  Līgu Spundi  (15. septembrī), savukārt pieaugušajiem un senioriem, kuri vēlas izzināt sevi caur laikmetīgo mākslu, Lība Bērziņa vadīs mākslas terapijas darbnīcas trīs nodarbību ciklā (24., 26. septembrī un 1. oktobrī).

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros 7. septembrī Survival Kit 15 piedāvās īpašu notikumu programmu “Naktsmērs” divās festivāla adresēs – Amatu ielā 4 un E. Smiļģa ielā 34a. Programma ietvers starptautisku mākslinieku performances, radošās darbnīcas bērniem un dejas. Ar īpaši festivālam veidotu performanci “Naktsmērs” Amatu ielā 4 uzstāsies aktieris un režisors Gerds Lapoška.

Plašāka informācija par Survival Kit 15 programmu, izstādes “Mērījumi” darba laiku un ieejas maksu pieejama Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājas lapā – ŠEIT 

Survival Kit 15 organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Survival Kit 15 atbalsta Kultūras Ministrija, Rīgas Valstpilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības integrācijas fonds, Itālijas Republikas vēstniecība Rīgā, Gētes institūts Rīgā, Mondriāna fonds, OCA fund, Danish Arts Foundation, Culture Moves Europe, Novum Riga Charitable Foundation, British Council, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Swedish Arts Grants Committee, Arctic Paper, Culture Ireland, Somijas vēstniecība Rīgā, Zuzeum, Skrīveru saldumi, LSM, Satori, Echo Gone Wrong, Riga This Week, Riga Neighborhood, Vieglās valodas aģentūra.

Pasākumu programma “Naktsmērs” notiek Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” programmas ietvaros. To rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un, atbalsta Rīgas pašvaldība. Ar visiem “Baltās nakts” notikumiem iespējams iepazīties tīmekļa vietnē baltanakts.lv.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Projektu INTER*DE*PENDENT realizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projektu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.

www.lcca.lv

 

Baltic Analog Lab kolektīva izstāde “Kā (pie)rakstīt gaismu” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”

No šī gada 7. septembra līdz 27. oktobrim izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” aicina apmeklēt Baltic Analog Lab kolektīva izstādi “Kā (pie)rakstīt gaismu”.

Baltic Analog Lab (BAL) ir mākslinieku kolektīvs no Rīgas. Kopš 2016. gada tajā darbojas filmu veidotāji un fotogrāfi, kurus interesē analogie mediji, galvenokārt koncentrējot uzmanību uz dažādiem eksperimentiem ar filmlentes materialitāti.

Izstādei “Kā (pie)rakstīt gaismu” piemīt performatīva daba. Tās ietvaros BAL kolektīva biedri rīkos dažādas darbnīcas, filmu seansus, projekcijas un performances. Katrs notikums izstādes telpā aiz sevis atstās skatāmu objektu. Izstādes laikā Armands Anže vadīs lielformāta analogā foto darbnīcu. Ieva Balode – bezkameru filmu darbnīcu lieliem un maziem, tiks rīkoti BAL biedru īsfilmu seansi un vēl daudz kas cits. Meistarklašu un performatīvo notikumu laiki tiks paziņoti atsevišķi.

7. septembrī

● Plkst. 20.00 izstādi atvērs Sintijas Andersones paplašinātā kino performance “3MM”, kura notiks Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros. Izrādi veido trīs māsas, kuras piedzīvo mēnessērdzību. Iedvesmojoties no šīs neparastās pieredzes, izrāde ievelk mūs sapņu un zemapziņas pasaulē, kur atmiņas, kas dziļi glabātas prāta nostūros, saplūst ar ikdienas tēliem. Piedzīvotais tēlu un simbolu kopums veido savādu, mistisku realitāti, kurā robežas starp pagātni un tagadni izzūd, radot jaunu, nepazīstamu pasauli. Izrādes garums 25 min. Mākslinieki: Sintija Andersone (projekcijas), Dita Andersone (laikmetīgā deja), Laura Andersone (skaņas un digitālās cilpas).

● Plkst. 22.00 norisināsies Andra Fedotova paplašinātā kino performance “Bēgums” / “Ebb”. Performance veidota, kombinējot melnbaltās fotogrāfijas un cianotipijas tehnikās veidotu diapozitīvu. Projekcijas uz ekrāna tiek pamīšus modulētas ar stroboskopiem apvienojumā ar sinhronizētu skaņu noformējumu. Bēgums ir stāvoklis starp diviem paisumiem. Performances garums 35 min.

Apmeklētāju plūsma ieejai Izstāžu zālē 7. septembrī no plkst. 18.00 tiks organizēta tā, lai apmeklētājiem būtu ērti baudīt gan izstādes, gan performances.

Organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, atbalsta Rīgas dome.

Publicitātes attēls:
1_Foto no Sintijas Andersones paplašinātā kino performances “3MM”

 

Akcijas “Baltijas ceļš” 35. gadadienas pasākumi Rīgā

,

23. augustā apritēs trīsdesmit pieci gadi, kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu, godinām šo nozīmīgo vēsturisko notikumu, kas bija būtisks solis ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un aicinām apmeklēt plašu kultūras pasākumu programmu – Rīgas pašvaldības rīkoto koncertu “Vienoti brīvībai”, starptautisko izstādi “Akcija BALTIJAS CEĻŠ – VIENOTI BRĪVĪBAI” un citus pasākumus.

RĪGĀ

● 11.00 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšanas ceremonija par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai un Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmei Latvijā.

● 13.00 Brīvības laukumā svinīgi atklās starptautisku izstādi “Akcija BALTIJAS CEĻŠ – VIENOTI BRĪVĪBAI”. Izstādi veidojis Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo arhīvu, Lietuvas Centrālo Valsts arhīvu un Lietuvas Valsts Mūsdienu dokumentu arhīvu, un tajā būs apskatāmas dažādas fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta notikumiem. Izstāde tapusi ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu. Izstāde būs pieejama līdz šā gada 10. septembrim, savukārt pēc eksponēšanas Rīgā, izstāde, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Prāgā, no 16. līdz 29. septembrim būs skatāma Prāgā.

● 18.00 līdz 20.00 pie Brīvības pieminekļa skanēs koncerts “Vienoti brīvībai”. Pirms svinīgā koncerta klātesošos uzrunās pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Ministru prezidente Evika Siliņa, kultūras ministre Agnese Lāce un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

● 19.00 Rīgas Domā izskanēs koncerts “Baltijas ceļam – 35”, kurā piedalīsies Aigars Raumanis (saksofons) un Aigars Reinis (ērģeles). Biļetes var iegādāties bilesuparadize.lv.

● Tikmēr kinoteātrī “K.Suns”, Elizabetes ielā 83/85, 21. un 22. augustā notiks Baltijas filmu dienas, kuru laikā uz visiem seansiem ieeja būs bez maksas.inoteātrī “K.Suns”, Elizabetes ielā 83/85, 21. un 22. augustā notiks Baltijas filmu dienas, kuru laikā uz visiem seansiem ieeja būs bez maksas.

● Atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu, 23. augusta vakarā Brīvības laukumā izskanēs komponista Mārtiņa Miļevska radītās koncertprogrammas pirmatskaņojums, kurā satiksies bungu un dūdu grupa “Auļi” un orķestris “Rīga”. Koncerta atklāšanā dziedās vīru kopa “Vilki”.

Klausītājiem būs iespēja piedzīvot orķestra “Rīga” un bungu un dūdu grupas “Auļi” simbiozi – orķestra daudzveidīgo skanējumu un “Auļu” spēku un majestātiskumu komponista Mārtiņa Miļevska jaundarbos un zināmāko “Auļu” skaņdarbu aranžējumos. Mārtiņa Miļevska radītais cikls orķestrim un “Auļiem” ir dinamikas un satura ziņā kontrastējošs. Izmantoti gan mūsdienu akadēmiskās, gan džeza, gan arī dažādu pasaules tautu mūzikas raksturīgie elementi, harmonija un bagātīgie ritmiskie zīmējumi.

Orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns atklāj: “Tas būs ļoti spilgts un muzikāli daudzveidīgs vēstījums – amplitūdā no liriski pastorālām, vietumis meditatīvām nokrāsām līdz varenam, episkam un vitālu pulsāciju piesātinātam skaņu rakstam, kur organiski saplūst akadēmisko un tautas mūzikas instrumentu tembri.”

Koncertu rīko Rīgas dome ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

23. augusta koncertu  vakarā būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā www.lsm.lv, klausīties tiešraidē LR1 ēterā un atliktajā tiešraidē LTV1 plkst. 20.40.

No 23. augusta līdz 10. septembrim Brīvības laukumā būs apskatāms arī vides objekts “Pievienojies Baltijas ceļam!” Ikviens ir aicināts fotografējoties pievienoties vēsturiskajam Baltijas ceļam, tādējādi simboliski atbalstot akciju un iestājoties par brīvību un demokrātiskām vērtībām.

● Ikvienam pie Brīvības pieminekļa no plkst. 11.30 līdz plkst. 14.00 būs iespēja nosūtīt īpašu Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītu pastkarti. To varēs nosūtīt uz jebkuru vietu Latvijā bez maksas.

CITVIET

● 23. augustā plkst. 10.00 notiks Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītais pasākums uz Latvijas–Igaunijas robežas. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pie Latvijas–Igaunijas robežpunkta Unguriņi–Lilli tiksies ar Igaunijas Republikas prezidentu Alaru Karisu (Alar Karis), lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu. Pie Baltijas ceļam veltītās piemiņas zīmes tiek plānotas abu prezidentu uzrunas, muzikāli priekšnesumi, kā arī neformālas sarunas ar pasākuma dalībniekiem.

● 15.00 notiks Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītais pasākums Pasvalē. Edgars Rinkēvičs kopā ar Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) piedalīsies Baltijas ceļa 35. gadadienai veltītā svinīgā pasākumā Pasvalē, Lietuvā, kurā abi prezidenti uzrunās klātesošos. Pēc pasākuma ir plānota abu prezidentu divpusējā tikšanās un kopīga preses konference.

Vairāk informācijas par pasākumiem Latvijā un Baltijā meklējiet šeit

1989. gada 23. augustā, piecdesmit gadus pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, ap diviem miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot dzīvu, nepārtrauktu ķēdi 660–670 km garā maršrutā, kas 15 minūtes vienoja visas trīs Baltijas valstis.

  • Attēls no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja arhīva

Rīgas svētku laikā satiksmei slēgs 11. novembra krastmalas posmu

,

Saistībā ar Rīgas 823. dzimšanas dienas svinību pasākumu norisi Vecrīgā un tās apkārtnē ierobežos satiksmi. Jau no trešdienas, 14. augusta, vakara līdz pat svētdienai, 18. augustam, 11. novembra krastmalas posmā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Vairākās vietās aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu.

No trešdienas, 14. augusta, plkst. 20.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 24.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

Tāpat minētajā laika periodā nepieciešamības gadījumā Doma laukumā un Pils ielā organizēs divvirzienu satiksmi.

No trešdienas, 14. augusta, plkst. 8.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 24.00 aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā no Poļu gātes līdz Jaunielai.

Savukārt no piektdienas, 16. augusta, plkst. 17.00 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Kaļķu ielas abās pusēs, posmā no 11. novembra krastmalas līdz Rātslaukumam.

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 8.00 līdz svētdienai, 18. augusta, plkst. 8.00 slēgs mikromobilitātes rīku novietošanas zonu 11.novembra krastmalā.

Nedēļas nogalē, 17. un 18. augustā, Rīgas svētku laikā aizliegs elektro skrejriteņu, velosipēdu, velorikšu un elektromobiļu satiksmi 11. novembra krastmalā, Vecrīgā un citās pasākuma norises vietās.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā

, ,

Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.

Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.

Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.

Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.

Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.

Foto: Gvido Kajons – Aleksandra Briede. LNMM krājums.

Svinīgi atklāj jaunos vides dizaina un mākslas objektus Vecrīgā

Piektdien, 2. augustā, svinīgi atklāti jaunie vides dizaina un mākslas objekti, kas turpmāk iezīmēs Vecrīgas vaibstus un priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus. Jaunumi apmeklētājus gaidīs 11.novembra krastmalā, kur izbūvēts deviņu skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”, Līvu laukumā, kur atrodas objekts “Paviljons”, un Doma laukumā izstaigāt varēs objektu “Kopā pie Doma”.

Svinīgā objektu atklāšana notika vairākās daļās, aicinot visus pastaigāties pa Vecrīgu – kā pirmais tika atklāts objekts Doma laukumā, atklāšanu ieskandinot Doma baznīcas zvaniem un mūziķa Kārļa Rundas performancei, savukārt, pēc tās pasākuma dalībnieki devās uz Līvu laukumu, kur ar Rīgas cirka dalībnieku uzstāšanos tika atklāts objekts “”Paviljons”. Pastaiga noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur grupas “Orbīta” pavadībā tika atklāts skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”.

“Vides mākslu objektu izveide Vecrīgā ir lieliska ideja, kā piesaistīt rīdzinieku un tūristu uzmanību un priecētu tos ar krāšņumu mūsu pilsētas sirdī. Šāda veida mākslas darbu izvietošana Vecrīgā atsvaidzinās tās šarmu un piedos mūsdienīgu pieskaņu. Esmu priecīgs, ka šajā konkursā tika iesniegts 21 mets, kas parāda to, ka mums ir idejas, kā padarīt mūsu vidi interesantāku. Šie mākslas darbi ne tikai atdzīvinās publisko telpu, bet arī izcels Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei, tāpēc aicinu ikvienu tos aplūkot,” aicina Rīgas mēra p.i., Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunizveidotie vides dizaina un mākslas objekti Vecrīgā ir lielisks apliecinājums radošuma spēkam un mūsu pilsētas kultūras bagātībai. Šie mākslas objekti piešķir Rīgas ielām jaunu elpu, veidojot saikni starp tradīcijām un mūsdienām, un veicinot kultūras dzīvotspēju. Rīgai ir svarīga mākslas klātbūtne ikdienā. Vides mākslas objekti ne tikai bagātina pilsētas vizuālo tēlu, bet arī veicina sabiedrības iesaisti un kultūras izpratni. Rīga ir moderna un dinamiska pilsēta, kas novērtē un atbalsta mākslu visās tās izpausmēs. Esmu priecīga par iespēju piedzīvot šo unikālo mākslas un dizaina integrāciju pilsētas vidē, kas noteikti iedvesmos gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus, un raisīs pozitīvas pārdomas, kā arī radīs jaunas satikšanās vietas!” sacīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā.

Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.