Arhīvs birkai: Attīstība

Vērmanes dārzā atjaunos bērnu rotaļu laukumu

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šovasar atjaunos bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā, nomainot novecojušās rotaļu iekārtas un bērnu laukuma segumu.

Vērmanes dārzs ir otrs vecākais sabiedriskais parks Rīgā. Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā un šobrīd ir gan fiziski, gan morāli novecojis.

“Vērmanes dārzs ir viena no Rīgas zaļajām pērlēm, un bērnu laukuma atjaunošana ir ieguldījums gan pilsētas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā, gan bērnu attīstībā un labklājībā. Mums ir patiess prieks aktīvi strādāt un veidot vidi, kur bērni var droši pavadīt mācīties un augt, vienlaikus cienot parka vēsturisko identitāti, ”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Atjaunojot bērnu laukumu, tiks saglabātas laukuma vēsturiskās aprises, saglabājot esošo laukuma konfigurāciju, žogu ap to un solu izvietojumu. Izstrādājot bērnu laukuma vīziju un dizainu, projekta autori izpētīja Vērmanes dārza vēsturisko attīstību un, iedvesmojoties no estrādes, ko tajā laikā devēja par “Gliemežnīcu”, izvirzīja projekta moto “Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām”. Pērles simbols kā vizuāla un konceptuāla nianse caurvīs laukuma dizainu – tas ir kā galvenais spēļu elements, gan parādīsies seguma niansēs: apļa formās. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi laukumā atjaunošanā tiks izmantoti dabas toņi – sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Bērnu laukumā paredzēts demontēt visas vecās un nolietotās rotaļu iekārtas, to vietā uzstādot astoņas jaunas, funkcionāli daudzveidīgas bērnu un pieaugušo iekārtas. Tiks izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Bērnu rotaļu iekārtas būs pieejamas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Pašlaik laukumu vienlaikus var izmantot līdz 26 bērniem, bet pēc tā pārbūves tas būs pieejams vairāk nekā 100 bērniem vecumā no 1 līdz 14 gadiem.

Esošais gumijas mulčas segums, kurš ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī 500 kvadrātmetru platībā tiks aizstāts ar lieto gumijas segumu un papildināts ar puslodes un lodes bumbām.

Laukuma pārbūvi veiks SIA „Gumi Mix Group” par 408 794 eiro. Plānots, ka būvdarbi tiks veikti šogad. Būvdarbu laikā bērnu laukums apmeklētājiem nebūs pieejams.

123

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šogad plāno atjaunot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus Vērmanes dārzā, Ēbelmuižas parkā, Berģos – Madaru un Kraujas ielas stūrī, kā arī Purvciemā – Dž. Dudajeva gatvē un Ežu ielā. Papildus tiek realizēti līdzdalības budžeta konkursā pašu iedzīvotāju izvirzītie projekti. Šogad turpināsies arī celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kam budžetā atvēlēts viens miljons eiro, kā arī sākta celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

 

Pašvaldība atklāj jauniešu centru Kalnciema ielā 48

Pirmdien, 26. maijā, Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārstāvji atklāja jauniešu centru Kalnciema ielā 48, kas paredzēts jauniešiem un NVO, kas īsteno darbu ar jauniešiem.

Centrs piedāvā telpas un inventāru dažādiem jauniešu pasākumiem un aktivitātēm, kā arī atbalstu un konsultācijas jauniešu ideju radīšanai un realizēšanai. Šeit būs iespējams veidot spēļu vakarus, tematiskās grupu tikšanās, dažādus NVO pasākumus. Centrā notiks arī dažādas meistarklases un radošās darbnīcas par jauniešiem aktuālām tēmām (piemēram, mentālā veselība, videi draudzīgs dzīvesveids, drošība digitālajā vidē un digitālā komunikācija).

Jaunieši aicināti telpas  izmantot arī nestrukturētā veidā – drošai brīvā laika pavadīšanai.

Centra telpās būs iespēja saņemt “Eurodesk” informācijas tīkla jaunumus par jauniešu iespējām Eiropā (piemēram, konsultācijas par Eiropas programmu piedāvājumiem un dalības nosacījumiem).

Centrs strādās no pirmdienas līdz piektdienai (pasākumu dienās – arī sestdien), un tā darbību ikdienā nodrošinās divi jaunatnes darbinieki.

Lai gan centrs savu darbu jau sācis, nosaukumu tam vēl būs jāizvēlas. Atklāšanas pasākuma laikā apmeklētāji piedāvāja savus variantus nosaukumam, un centra klienti labāko no tiem izraudzīsies balsojot. Šobrīd ir trīs nosaukuma varianti – K-Spots, Atvēziens vai Ideja.

Centra telpu pielāgošanai un iekārtošanai Rīgas pašvaldība ieguldījusi nedaudz virs 140 000 eiro.

📸 FOTO

 

Lietotnē “112 Latvija” tagad pieejama informācija par tuvākajām patvertnēm

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka lietotnē “112 Latvija” ir ieviesta jauna funkcionalitāte – iespēja apskatīt sev tuvākās pieejamās patvertnes. Šis risinājums izstrādāts ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību un spēju operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās.

Lietotnes “112 Latvija” lietotāji turpmāk varēs kartē pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī apskatīt citas Latvijā izvietotās patvertnes, kā arī iegūt pamatinformāciju par tām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, vai nav, kā arī saņem skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē. Rēķinoties, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē ir nodrošināts tas, ka informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.

Ja atverot lietotni, neredzat jauno Patvertņu sadaļu, nepieciešams atjaunināt lietotni. Informācija par patvertnēm tiek regulāri atjaunināta, un tā ir pieejama arī tīmekļvietnē www.112.lv sadaļā “Patvertnes”.

“Lai gan patvertņu jautājums aktualizējās, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, VUGD norāda, ka ārkārtas situācijas var būt dažādas – sākot no bruņotiem konfliktiem, līdz pat dabas stihijām, piemēram, plūdiem, vētrām vai krusai. Tāpēc savlaicīga informētība par tuvākajām iespējamām patvertnēm ir būtiska katra iedzīvotāja drošībai,”

uzsver VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Papildus jaunajai funkcionalitātei lietotne “112 Latvija” nodrošina šādas iespējas:

saņemt brīdinājuma paziņojumus;

piekļūt drošības padomiem dažādu apdraudējumu gadījumos;

nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav lejupielādējuši lietotni “112 Latvija”, to izdarīt, savukārt esošos lietotājus – atjaunināt lietotni, lai piekļūtu jaunākajai informācijai un funkcijām.

VUGD amatpersonas kopumā ir apsekojušas 3 286 valsts un pašvaldību īpašumā esošos pagrabstāvus un pazemes stāvus. Atbilstoši vadlīnijām (rekomendācijām) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai ir atzīti 395 objekti, savukārt 1 277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība ir 532 863 cilvēkiem. Pagājušajā gadā VUGD nodeva pašvaldībām patvertņu zīmes, kas tika izvietotas uz ēkām, kurās apsekotie pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem izstrādātajām patvertņu vadlīnijām.

Plašāka informācija par patvertnēm pieejama šeit – https://www.vugd.gov.lv/lv/patvertnes

 

Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji aicināti piedalīties starptautiskā projekta “Cycle4Climate” aptaujā

,

Rīgas pašvaldība aicina Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus piedalīties starptautiskā projektā “Cycle4Climate”, līdz 22. jūnijam aizpildot digitālu aptaujas anketu. Abu apkaimju iedzīvotājiem jau ir nosūtītas vēstules ar informāciju par aptauju un piekļuvi tai, tādēļ aicinām iedzīvotājus pārbaudīt savas pastkastītes. Projekta ietvaros paredzētas divas aptaujas – viena šogad, bet otra īsi pirms projekta noslēguma – 2027. gada pavasarī.

Aptaujas aizpildīšanā, aicināti piedalīties Torņakalna un Ziepniekkalna iedzīvotāji, jo projekta “Cycle4Climate” aktivitātes Rīgā tiek realizētas šajās apkaimēs. Aptauju veiks ar divu gadu intervālu, lai varētu salīdzināt izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, un to realizē Tartu un Jēvles universitātes, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

 📌 Piekļūt aptaujai ir iespējams ar unikāla koda palīdzību, kas katram iedzīvotājam ir pieejams vēstulē, kas nosūtīta uz konkrēto adresi.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Rīgas aktivitāšu ietvaros paredzēts veicināt velosipēdu izmantošanu Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimē, veicot veloinfrastruktūras uzlabojumus un īstenojot sociālās kampaņas apkaimes iedzīvotāju motivēšanai izvēlēties velosipēdu auto vietā kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Tāpat apkaimēs ir uzstādīti divi velosipēdu un divi automašīnu skaitītāji.

Sākta veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ulbroka

,

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ulbroka, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Augusta Deglava tilta līdz Augusta Deglava un Lubānas ielas aplim un tās kopgarums būs 5,9 km. Projekta ietvaros izbūvēs dalītu satiksmes telpu starp gājējiem un transportlīdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, nodrošinot Purvciema un Dreiliņu apkaimes iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu pilsētas centrā.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs Augusta Deglava ielas posmā no A. Deglava tilta līdz Nīcgales ielai, Nīcgales ielas posmā no A. Deglava ielas līdz D kategorijas ielai, D kategorijas ielas posmā no Nīcgales ielas līdz Ilūkstes ielai, Ilūkstes ielas posmā no D kategorijas ielas līdz A. Deglava ielai un A. Deglava ielas posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai. Savukārt A. Deglava ielas posmā no A. Saharova ielas līdz Lubānas ielai un Lubānas ielas rotācijas aplī līdz esošajam veloceļam uz autoceļa P4 atjaunos esošo veloinfrastruktūru.

Visa posma garumā plānots izbūvēt platu gājēju ietvi (2 – 4m) un veloceļu (2,5 – 3,5m), kas vietām atradīsies blakus viens otram, bet citviet būs atdalīti ar zaļo zonu. Gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumus ar blakus ielām un iebrauktuvēm plānots izbūvēt izceltus, tādējādi uzlabojot gan gājēju, gan velosipēdistu pārvietošanās komforta līmeni un drošību.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, pēc iespējas vairāk saglabājot jau esošo zaļo zonu. Projekta posmā no Ilūkstes ielas līdz A. Saharova ielai plānots stādīt jaunus kokus un krūmus. Tāpat Ilūkstes ielas krustojuma zonā paredzēta atpūtas vieta, pie sabiedriskā transporta pieturvietas veidos plašāku atpūtas zonu un apstādījumus, to papildinot ar velo remonta staciju, savukārt A. Saharova ielas krustojumu aprīkos ar velo kāju balstiem.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 7,7 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd ir sākta arī projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava” realizācija. Savukārt trešajā projektā “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi” darbus plānots sāk pēc iepirkuma procedūras, kura šobrīd turpinās, beigām.

🔎 Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras maršruta “Rīga – Ulbroka” vizualizācijas – ŠEIT.

 

Prezentēs Zolitūdes Atceres dārza metu konkursa ideju

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

 

Centra apkaimē aizvadīts trešais civilās aizsardzības seminārs apkaimēm

, , , , , , , ,

Turpinot šogad sākto septiņu praktisko civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, trešais seminārs notika 21. maijā Centra apkaimē, līdzīgi kā iepriekšējos semināros pulcējot lielu interesentu skaitu.

Semināra dalībnieki, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi uzdeva jautājumus ekspertiem, iesaistījās arī 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunizveidoto patvertņu karti, uzzināt par situāciju apkaimē, iepazīties ar Latvijas Bankas kritisko bankomātu prezentāciju, kā arī saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

  • Arī šī semināra videoieraksts no nākamās nedēļas būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”, kur atrodami arī līdz šim notikušo semināru ieraksti.

“Informēti, noturīgi un labi sagatavoti iedzīvotāji var sniegt nenovērtējamu pienesumu civilās aizsardzības sistēmai un mūsu drošībai kopumā. Iedzīvotājs, kurš pirmajās krīzes stundās zina, ko darīt, nekrīt panikā un var parūpēties par sevi, ir būtisks atslogs atbildīgajiem dienestiem, kuri var efektīvāk parūpēties par tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Labi sagatavoti iedzīvotāji ir arī spēcīgs signāls mūsu ienaidniekam, ka mēs nebūsim viegls mērķis. Esmu pateicīga katram rīdziniekam, kurš atnāk uz mūsu semināru un iedziļinās civilās aizsardzības jautājumos,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā iekļautajām apkaimēm: Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Kundziņsala, Mežaparks, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava un Skanste, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā. Semināram pievienojās arī citu, Centram tuvumā esošo apkaimju iedzīvotāji.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Latvijas Bankas pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīja par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Kristīne Vagule informēja par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Semināri šogad notiks vēl četros dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots jūnijā Bolderājas punkta apkaimē. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’   Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 Pasākuma FOTO

 

Apstiprina Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam

Rīgas dome 21. maijā apstiprinājusi Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025. – 2028. gadam. Pamatnostādnes nosaka kultūras nozares attīstības redzējumu, kultūrpolitikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus noteiktajā periodā Rīgā.

“Paldies visiem, kuri iesaistījās Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādņu tapšanā – ekspertiem, kultūras profesionāļiem, iestādēm, kultūrvietām, NVO pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri ar saviem priekšlikumiem un idejām palīdzēja veidot šo kultūras jomas plānošanas dokumentu. Pamatnostādnes tagad ir apstiprinātas, un tās kalpos kā būtisks ceļvedis turpmākajiem gadiem – skaidri nosakot virzienus, kā attīstīt Rīgas kultūras dzīvi gan apkaimēs, gan starptautiskā mērogā. Novēlu mums visiem – pašvaldībai, kultūras nozarei un sabiedrībai – strādāt plecu pie pleca, lai īstenotu šo kopīgo mērķi: daudzveidīgas, autentiskas un starptautiski konkurētspējīgas kultūrvides veidošanu Rīgā, veicinot kultūras pieejamību un piekļūstamību dažādām sabiedrības grupām,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts Rīgas pašvaldības kultūras nozares attīstības redzējums, mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi, īstermiņa prioritāri veicamie pasākumi, kā arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika organizētas darba grupas sanāksmes, konsultācijas, intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora kultūras institūcijām un dažādu jomu kultūras nozares ekspertiem, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu un sabiedrības mērķa grupu viedokli par iespējamajiem kultūras nozares attīstības scenārijiem Rīgas pilsētā. Sadarbībā ar Rīgas apkaimju centru un Pilsētas attīstības departamentu datu publicēšanas portālā GEO RĪGA tika veikta iedzīvotāju aptauja un Kultūrvietu kartēšana .

Pamatnostādņu 1. redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2025. gada 6. februāra līdz 7. martam. Apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus, Pamatnostādnes tika pilnveidotas atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem. Pamatnostādņu mērķis, rīcības virzieni un uzdevumi aktuālajam plānošanas termiņam noteikti, ņemot vērā, ka Rīgai būtiska ir gan starptautiskā atpazīstamība, gan nacionālo un vietējo kultūras telpu veidojoši procesi, kas saliedē sabiedrību un atbalsta kultūras radīšanu.

 

Sāksies veloceļa izbūve maršrutā Rīga – Ķekava

,

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km. Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums – Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Visa posma garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali. Savukārt posmos, kuros, atbilstoši tehniskajiem parametriem, tas būs iespējams, ietvi no veloceļa atdalīs ar zaļo zonu. Lai vizuāli uzsvērtu ietves un veloceļa atšķirību, tajos būs atšķirīgs segums – ietvēm bruģakmens plāksnes, bet veloceļam asfalts. Tāpat visa posma garumā, izņemot ielu šķērsojumos, kuros intensīvas autotransporta satiksmes dēļ uzstādīs luksoforus, gājēju un velosipēdu ceļam būs prioritāte attiecībā pret auto transporta kustību. Jaunus luksoforu objektus paredzēts uzstādīt šķērsojumā ar nobrauktuvi no Salu tilta uz Mūkusalas rotācijas apli un šķērsojumā ar uzbrauktuvi no Mūkusalas rotācijas apļa uz Salu tiltu.

Projekta ietvaros veiks arī labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, piemēram, gar Mūkusalas rotācijas apli un Bieķengrāvi plānotas iestādīt jaunas koku rindas. Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnes. Tāpat ir paredzēta atpūtas vieta, kurā būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija.

Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras maršruta “Rīga – Ķekava” vizualizācijas – ŠEIT.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ķekava ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Pārējie divi maršruti par kuru realizāciju pašvaldība drīzumā informēs atsevišķi ir “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Ulbroka” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi”.

Vairāk par veloinfrastruktūru Rīgā – ŠEIT.
Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras tīmekļvietnes www.liveriga.lv “Rīgas velo ceļvedis”– ŠEIT.

 

Maijā Rīgā sāks būvēt vēl astoņus mobilitātes punktus

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.