13. februārī tiks uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.
Projekta būvdarbu zona aptver Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Ievērojamas izmaiņas satiksmē šajā teritorijā būs līdz 2023. gada rudenim, tāpēc rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti savlaicīgi plānot maršrutus, iespēju robežās ievērtēt papildus ceļā pavadīto laiku, kā arī respektēt jauno satiksmes kārtību būvdarbu laikā.
No 13. februāra jaunā satiksmes kārtība tiks ieviesta 11. novembra krastmalas, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā – Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā no Akmens tilta uz Salu tiltu, satiksmei tiks nodrošināta viena josla. Tiks slēgta brauktuve Maskavas ielā, virzienam no 13. janvāra ielas uz Centrāltirgus ielu posmā no 13.janvāra ielas līdz iebrauktuvei uz Rīgas starptautisko autoostu. Tāpat tiks slēgtas SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietas 13. janvāra ielā pie dzelzceļa uzbēruma un tilta. Ņemot vērā, ka tiks slēgta arī brauktuve, kas savieno Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu, piekļuve Rīgas starptautiskai autoostai un Rīgas Centrāltirgum tiks nodrošināta, izmantojot Maskavas ielu no Salu tilta puses. Nedēļas beigās stāsies spēkā jauna satiksmes kārtība Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā uz Akmens tiltu, kur satiksmei būs atvērtas divas joslas.
Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi – Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.
Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.
Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”. Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”. Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro, pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.
