Arhīvs birkai: Attīstība

Apkaimju iedzīvotāju centrs kļūs par atsevišķu iestādi

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 25. maijā atbalstīja pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienības – Apkaimju iedzīvotāju centrs (AIC)- pārveidi par patstāvīgu pašvaldības iestādi – no 1. septembra tai pievienojot arī pilsētas dzimtsarakstu nodaļas. Lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Izmaiņas pašvaldības struktūrā tiek veiktas, lai sakārtotu pašvaldības institucionālo struktūru atbilstoši likuma prasībām. Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija tika pārveidota šī gada 1. janvārī, atbilstoši Saeimas pieņemtajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz nodalīt struktūrvienības, kuras nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu izveidotām iestādēm un amatpersonām.

  • Iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanas kārtībā ne AIC punktos, ne dzimtsarakstu nodaļās izmaiņu nebūs. Šogad nekādas citas izmaiņas AIC struktūrā nav paredzētas.

AIC tika izveidots 2021. gada 1. maijā pēc pilsētas izpilddirekciju likvidācijas, reorganizējot pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centru. Šajā gadā darbu sāka pieci apkaimju koordinatori, bet šobrīd AIC strādā jau septiņi– Āgenskalna, Bolderājas, Imantas, Centra, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja un Teikas – apkaimju koordinatori. Katrs no viņiem atbild par savu daļu no 58 Rīgas apkaimēm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem veicinot apkaimju attīstību.

AIC atbildības jomu loks kopš 2021. gada ir audzis. Šobrīd AIC rūpējas gan par pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp informatīvo tālruni 80000800, apkaimju attīstību un iedzīvotāju līdzdalību un uzņēmējdarbības koordinēšanu sabiedrības integrācijas jautājumiem. AIC pakļautībā darbojas NVO nams, kas sniedz atbalstu Rīgas nevalstiskajām organizācijām un šogad svinēs 15. jubileju, kā arī Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbu sāka 2022. gada martā, Rīgā ierodoties pirmajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Lai nodrošinātu plašo funkciju klāstu, pašlaik AIC strādā 104 darbinieki.

Par AIC sniegtajiem pakalpojumiem vairāk informācijas var atrast riga.lv un apkaimes.lv.

Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, pagaidām ir neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma.

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām tiek atrasts patstāvīgs pielietojums.

  • Projekta mērķis Rīgā tiks sasniegts, pārņemot Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un pagaidu izmantošanas politiku integrēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Tas tik sasniegts pašvaldībai strādājot kopā ar iedzīvotājiem, vietējās kopienas organizācijām, MVU u.c. interesentiem.

PROJEKTA AKTIVITĀTES

Projekta aktivitātes Rīgas pilsētai:

  • Esošo atbalsta instrumentu padziļināta analīze;
  • Labās prakses analīzes metodoloģijas izveide pagaidu izmantošanas kopīgai kartēšanai vietējā līmenī;
  • Ceļa karte jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanas izstrāde;
  • Vietējās konsultatīvās darba grupas izveide;
  • Pieredzes un labās prakses apmaiņa, apmācības un kapacitātes celšana;
  • Komunikācijas aktivitātes un projekta rezultātu izplatīšana.

PROJEKTA PARTNERI

  • Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija, Itālija (National Association of Italian Municipalities Tuscany) (vadošais partneris)
  • Bukarestes-Ilfovas reģionālās attīstības aģentūra, Rumānija (Bucharest-Ilfov Regional Development Agency)
  • Lilles Metropole, Francija (Métropole Européenne de Lille)
  • LAMA kooperatīva sabiedrība – sociālais uzņēmums, Itālija (LAMA Società Cooperativa – Impresa Sociale)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvija
  • Mazovijas reģions, Polija (Mazowieckie Region)
  • Laspalmasa de Grankanārija, Spānija (City of Las Palmas de Gran Canaria)
  • Toskānas reģions, Itālija (Tuscany Region) – Asociētais partneris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 1 526 800 EUR.

Rīgas pilsētai paredzētais budžets 163 300 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 EUR.

IMPETUS projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ

  • 2023.gada 1.marts – 2027.gada 28.februāris

Kontaktinformācija par projektu: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Atvēl papildu finansējumu Rīgas pašvaldības Inovāciju fondam

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā nolēma atvēlēt papildu finansējumu pašvaldības Inovāciju fondam 44 092 eiro apmērā, kas paredzēts inovatīvu risinājumu ieviešanai pašvaldības struktūrvienībās.

Rīgas Inovāciju fonds tika izveidots 2022. gadā, lai finansētu ar viedās pilsētas attīstību un inovatīvu ideju realizēšanu saistītus pašvaldības institūciju projektus, programmas un pasākumus, kas nodrošinās pašvaldības pakalpojumu uzlabošanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, kā arī veicinās jaunu un inovatīvu pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.
Inovāciju fonda finansējumu veido pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, bet fonda administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Fonda līdzekļu pārdales un izlietojuma kontrole nodrošina fonda komisija, kas pieņem lēmumus par iesniegto projektu finansēšanu.

Fonda mērķis ir sekmēt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. 2023. gadā prioritāte ir piešķirta projektiem:

  • kas mazina troksni un piesārņojumu;
  • inovatīvu digitalizācijas risinājumu pilotprojektiem klimatneitralitātes un pilsētvides jomā;
  • datu ievākšanas risinājumu pilotprojektiem un priekšizpētēm.

Šī gada pirmajā ceturksnī ir saņemti 12 projekti no 4 iestādēm, no tiem nolemts atbalstīt 9 projektus ar kopējo projektu summu 134 000 eiro. Šobrīd pieejamais fonda finansējums 90 000 eiro nav pietiekams, lai atbalstītu visus apstiprināšanai izvirzītos projektus, kuri veicinātu inovatīvu ideju realizēšanu un Rīgas viedās pilsētas attīstību. 2022. gadā par Inovāciju fonda līdzekļiem Rīgas Pašvaldības policijai iegādāti septiņi droni.

Piesaistīs ES finansējumu velo infrastruktūras paplašināšanai uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā atbalstīja priekšlikumu piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu trīs jaunu velo ceļu izbūvei pilsētas teritorijas robežās uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Lai paplašinātu velo infrastruktūru starp Rīgu un apdzīvotām vietām Pierīgā, plānots izbūvēt velo ceļus trīs jaunos maršrutos:

  • Rīga–Ulbroka (aptuveni 5,4 km);
  • Rīga–Ķekava (aptuveni 4,1 km);
  • Rīga–Babīte–Piņķi (aptuveni 7,1 km).

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas teritorijā, vienlaikus nodrošinot tā sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto veloceļu infrastruktūru un uzlabojot starppilsētu savienojamību, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Kopējās projekta izmaksas plānotas 25,6 miljonu eiro apmērā. ANM finansējums būs 21,2 miljoni eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ‒ 4,4 miljoni eiro. Projektam jau veikta priekšizpēte un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektēšana. Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības. Minētā velo infrastruktūra tiks izbūvēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

RD Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ES ANM mehānisma finansējuma saņemšanai. Projektu uzdots īstenot Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Norisināsies diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra stratēģiskajām nostādnēm

Plānojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, 16., 18. un 23. maijā notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) organizētas publiskās diskusijas par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības stratēģiskajām nostādnēm. Interesenti ir aicināti sekot ekspertu prezentācijai tiešsaistē.

Diskusijas tiek organizētas, uzsākot jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānošanas procesu. Lēmumu par tā uzsākšanu Rīgas dome pieņēma aizvadītā gada decembrī. Šobrīd SIA “Grupa93” PAD uzdevumā veic pētījumu “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. Tā ietvaros šī gada martā un aprīlī profesionālā vidē notika sarunas ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par pozitīvajiem, kā arī konfliktējošajiem un attīstību kavējošajiem aspektiem spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma ieviešanas laikā.

Lai iepazīstinātu ieinteresētās puses ar pētījuma atziņām, RD PAD organizē trīs publiskas diskusijas, kurās piedalīsies ieinteresēto nozaru un organizāciju pārstāvji, Rīgas domes deputāti, pašvaldības institūcijas un atbildīgie departamenti:

16. maijā plkst. 15.00 – Transports un publiskā ārtelpa;
18. maijā plkst. 15.00 – Mājoklis un pakalpojumi;
23. maijā plkst. 15.00 – Kultūrvēsturiskais mantojums.

Katras diskusijas ievaddaļā SIA “Grupa93” informēs par pētījuma secinājumiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki jauktās darba grupās tiks aicināti sagatavot kopīgu redzējumu par to, kādu redz pilsētas centru nākotnē, kas ir attīstības prioritātes un kas ir jāmaina līdzšinējā praksē.

Prezentācijai varēs sekot līdzi ikviens interesents:

  • Rīgas domes PAD tīmekļvietnē www.rdpad.lv,
  • kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Tiešsaiste darba grupu norisēs netiks nodrošināta.

Jauna plānošanas dokumenta izstrāde ir nepieciešama, lai Rīgas vēsturiskajā centrā iedzīvinātu mūsdienīgas un ilgtspējīgas mobilitātes un publiskās ārtelpas, kā arī veicinātu kvalitatīvas apbūves attīstību. Mērķis ir padarīt pilsētas centru par pievilcīgu dzīves un darba vidi.  Tas panākams, saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un veicinot pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība, pilnveidojot nosacījumus labiekārtotu publikās ārtelpas un apstādījumu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas.

Uzsācies projekts – efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)

Dažādu neparedzamu krīžu apstākļos ir svarīgi, lai pilsēta ir dzīvotspējīga, noturīga un ilgtspējīga un, lai pilsētas attīstība ir balstīta uz vietējo kopienu vajadzībām. Projekts Liveability galvenokārt fokusējas uz sadarbības veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu pilsonisko līdzdalību un uzlabotu labklājību pilsētās.

PROJEKTA MĒRĶIS
Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

PROJEKTĀ PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES
Projekta laikā tiks izstrādāts sabiedrības līdzdalības dizaina harta, sabiedrības līdzdalības dizaina metožu pielietošanas rokasgrāmata, kā arī kapacitātes stiprināšanas apmācību programma, ko veiksmīgi varēs pielietot gan iesaistītās pašvaldības, gan iedzīvotāji.
Rīgas pilotprojektā – tiks izveidota vietējā rīcības grupa un izstrādāta sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija un rīcības plāns izvēlētajā pilotteritorijā.
Īstenota iesaistīto pušu pieredzes apmaiņa un kapacitātes celšana darba semināros un darba grupās, kā arī starptautiskajās konferencēs.

PROJEKTA PARTNERI:

  • Vācija: Heinrich Böll Foundation SH un REM (vadošais partneris); Ķīles pilsēta; Politics for Tomorrow (NVO).
  • Dānija: Business Kolding (privāts partneris); Goldborgsundas pašvaldība; Dānijas Kultūras institūts.
  • Somija: Pori pilsēta.
  • Latvija: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
  • Polija: Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte; Gdiņas pilsēta.
  • Igaunija: Igaunijas Mākslas akadēmija.


FINANSĒJUMS

  • Projekta kopējais budžets ir 3 280 395, 23 EUR
  • Rīgas valstspilsētai paredzēti 280 156, 80 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši)

Kontaktinformācija: Ivonna Orlova, ivonna.orlova@riga.lv

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Nodod apspriešanai Apkaimju centru attīstības plāna 1. redakciju

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 8. maijā nolēma apstiprināt Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju un nodot to publiskajai apspriešanai. Lēmumu par plāna nodošanu publiskajai apspriešanai vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju apkaimju centrālo teritoriju  publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā.

“Apkaimju centru attīstības plāns radīs priekšnosacījumus sistēmiskai apkaimju centru attīstībai, radot patīkamāku un drošāku pilsētvidi vietās, kur dzīvo vislielākais cilvēku skaits un norisinās viņu ikdienas gaitas,”

uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Apkaimju centru attīstības plāns ir pilsētas mēroga rīcības dokuments, kas detalizē apkaimju centru konceptu, nosaka prioritārās teritorijas, ieguldījumu jomas un apjomu, atbildības un ieviešanas mehānismu. Tas izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība. Sagaidāms, ka Rīgā attīstot apkaimju centrus palielināsies labiekārtotu publisko ārtelpu, drošu ielas telpu un pakalpojumu pieejamība, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai un apkaimei, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Apkaimju centri atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tādēļ sagaidāms, ka tikts veicināts teritoriālās attīstības līdzsvars starp pilsētas kodolu un perifēriju.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Tostarp, paredzēts labiekārtot apkaimju centru teritorijas, veidojot dažādām iedzīvotāju grupām pieejamu, kvalitatīvu un apkaimes identitāti izceļošu publisko ārtelpu, iekļaujot tādus pasākumus kā parku, skvēru labiekārtošanu, apkaimes informācijas un afišu stendus, vides mākslas objektus, svētku noformējumu, izvietojot jaunus tirdzniecības stendus kā arī citus labiekārtojuma elementus. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centros, kur lielāki infrastruktūras uzlabošanas projekti ir izstrādes stadijā vai tuvākajos gados netiek paredzēti var tikt ieviesti pagaidu labiekārtojuma projekti. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes, Izmantota arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji un novērtējumu, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultātiem.

Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

“Zaļā koridora” kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai piemēros vēsturiskām ēkām

Turpmāk paātrinātā kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai jeb “zaļais koridors” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks piemērots arī vēsturisku ēku, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai.

“Zaļais koridors” ir īpaša kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Līdz šīm tā tika piemērota  jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai, ka arī uz zemes ierīcībai, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. Turpmāk “zaļo koridoru” piemēros  vēsturisku ēku Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kas robežojas ar publisko ārtelpu vai ir ēku kompleksa daļa, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas būvniecības ieceru izskatīšanā un saskaņošanā. Vēsturiska ir ēka, kas vecāka par 50 gadiem.

Kopš 2020. gada novembra, kad Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru”, šī kārtība izmantota vairāk nekā 150 projektiem. Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas.

Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļajā koridorā” departaments  piedāvā saīsinātus dokumentācijas izskatīšanas termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā tiek konstatēti trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, tādējādi pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Noslēdzies iepirkums par metrobusa līnijas projektēšanu Dzelzavas ielā

,

Noslēdzies iepirkums par projekta “Neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūves Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai” jeb “metrobusa” līnijas būvprojekta izstrādi. Par iepirkuma procedūras uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība SIA „Vertex projekti” un SIA „BRD projekts”.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām – Dzelzavas ielā –, veidojot nodalītu infrastruktūru ap 6 km garā posmā starp J. Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem IKEA un “Sāga”. Pa nodalīto brauktuvi, piešķirot luksoforu prioritāti, plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots pagarināts 23. trolejbusa maršruts no Centrālās stacijas.

Projekts uzlabos sabiedrisko transportu Purvciemā – apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – un nodrošinās jaunu savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi. Savukārt Zemitānu stacijā iecerēts, ka pasažieri varēs arī ērti pārsēsties uz jaunajiem, bieži kursējošajiem elektrovilcieniem un īsā laikā nokļūt Pārdaugavā, tostarp pat Bolderājā.

Vienlaicīgi projekta ietvaros tiks izbūvēts neizbūvētais Dzelzavas ielas posms. Ielas garumā tiks sakārtotas ietves un krustojumi, pieturvietu labiekārtojums, izbūvēti kvalitatīvi veloceļi un jaunas gājēju pārejas. Paredzēta iespēja perspektīvā pielāgot izbūvēto infrastruktūru tramvaja satiksmei. Plānojot jauno “metrobusa” līniju, liela uzmanība tiek veltīta mūsdienīga sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un pievilcīgai pilsētvidei, piešķirot jaunus vaibstus Purvciema apkaimei.

Projektu realizācija paredzēta trīs kārtās:

  • 1. kārta – “metrobusa” līnijas būvniecība Dzelzavas ielā no J. Zemitāna tilta līdz TC “IKEA” un TC “Sāga” Juglas ielā (~5,7 km, finansēta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem);
  • 2. kārta – Saistītā pārbūve Ieriķu ielai no J. Zemitāna tilta līdz Vaidavas ielai un Vaidavas ielai no Ieriķu ielas līdz Dzelzavas ielai, paredzot ielas pārbūvi un veloceļu izbūvi (~1,3 km);
  • 3. kārta – Saistītā pārbūve Juglas ielai no Dreiliņu apļa līdz Dzelzavas ielai, paredzot otrās brauktuves izbūvi (~0,6 km).

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža, būvprojekta izmaksas – 2 755 062 eiro ar PVN. Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026. gada 2. ceturksnim, un reformas mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju t.sk. pasažieru autotransporta lietotāju novirzīšanu uz sabiedrisko, sliežu un velo transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Mobilitātes punkts pie t/c “Domina”