Arhīvs birkai: Attīstība

Rīdziniekiem balsošanai tiek virzītas 32 līdzdalības budžeta projektu idejas

No 39 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 32 projekti. Balsošana par projektiem sāksies 1. novembrī.

Septiņi no iesniegtajiem projektiem tika noraidīti. Galvenie iesniegto projektu ideju noraidīšanas iemesli ir budžeta pārsniegšana, projekta īstenošana ir atzīta par neiespējamu, vai tas, ka pašvaldība jau īsteno līdzīgu projektu pieteiktajā teritorijā.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad projektu idejās īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku un dažādu sporta laukumu izveidi. Tāpat iesniegtas arī vairākas idejas saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu un infrastruktūras uzlabošanu pilsētā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

 infrastruktūras projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

iekšpagalmu projekti – viena projekta maksimālā summa ir 250 000 EUR;

sociālo inovāciju projekti – vienaprojekta maksimālā summa ir 50 000 EUR.

Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošanai virzītie projekti būs atrodami platformā geolatvija.lv.

Balsot šajā pašā platformā – sadaļā “Līdzdalības budžets”

būs iespējams

no 1. novembra līdz 30. novembrim

Šogad balsošanā varēs piedalīties tikai Rīgas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji, autentificējoties platformā geolatvija.lv. Tāpat balsot būs iespējams no 16 gadu vecuma un par visiem projektiem, bet ne vairāk kā vienu reizi. Kā arī balsot varēs klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktos.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Rīgā modernizēs ielu apgaismojumu, uzstādot LED gaismekļus

Galvaspilsētā esošais nātrija spuldžu ielu apgaismojums tiks nomainīts pret jaunu, energoefektīvu LED apgaismojumu. Jaunie LED gaismekļi nodrošina augstāku energoefektivitāti un ievērojami samazina elektroenerģijas patēriņu, tādējādi ļaujot pilsētai samazināt uzturēšanas izmaksas un oglekļa emisijas.

Pāreja uz LED tehnoloģiju ielu apgaismojumā notiek visā pasaulē, un arī Rīga ar šo projektu sper nozīmīgu soli pretī energoefektīvākai, drošākai un ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai.

Kopumā paredzēts nomainīt ap 3865 gaismekļus Rīgas ielās:

  • Anniņmuižas bulvārī (Imanta);
  • Daugavgrīvas ielā (Spilve, Iļģuciems, Dzirciems);
  • Jūrmalas gatvē (Imanta, Dzirciems);
  • Spilves ielā (Iļguciems);
  • KārļaUlmaņa gatvē (Beberbeķi, Zolitūde, Pleskodāle, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Salas);
  • Mūkusalas ielā (Ziepniekkalns);
  • Ķengaraga promenādē (Ķengarags);
  • Lokomotīves ielā (Ķengarags);
  • Bebru ielā (Imanta);
  • Salaspils ielā (Latgales apkaime);
  • Uriekstes ielā (Sarkandaugava);
  • Pulkveža Brieža ielā (Skanste);
  • Kokneses prospektā (Mežaparks);
  • Tilta ielā (Sarkandaugava);
  • Hanzas ielā (Skanste);
  • Bukultu ielā (Sarkandaugava);
  • Biķernieku ielā (Teika);
  • Sergeja Eizenšteina ielā (Mežciems);
  • Gaiļezera ielā (Mežciems);
  • Hipokrāta ielā (Mežciems);
  • Stirnu iela (Teika);
  • Ropažu ielā (Teika);
  • Buļļu ielā (Dzirciems, Iļģuciems);
  • Kuģu ielā (Āgenskalns);
  • Raņķa dambī (Āgenskalns);
  • Dzirciema ielā (Zasulauks, Dzirciems, Iļģuciems);
  • Parādes ielā (Daugavgrīva);
  • Slokas ielā (Āgenskalns, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta);
  • Ozolciema ielā (Ziepnmiekkalns);
  • Kantora ielā (Bieriņi);
  • Mārupes ielā (Āgenskalns);
  • Dārziņu ielā (Dārziņi);
  • Piedrujas ielā (Dārzciems);
  • Rēzeknes ielā (Dārzciems);
  • Meža prospektā (Mežaparks);
  • Gaujas ielā (Čiekurkalns, Mežaparks);
  • Duntes ielā (Brasa, Skanste, Sarkandaugava)
  • Ezermalas ielā (Čiekurkalns);
  • Ganību dambī (Skanste, Sarkandaugava);
  • A.Čaka ielā (Avoti, Centrs, Grīziņkalns);
  • Marijas ielā (Centrs);
  • Brīvības ielā (Centrs, Brasa , Grīziņkalns).

Izmantojot Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta resursus, tiks izvērtēta iespēja veikt nomaiņu arī papildu ielās – 597 gaismekļi tiks piegādāti uz departamenta noliktavām uzturēšanas vajadzībām.

Projektā paredzēts nomainīt esošos gaismekļus, atjaunot balstu pievadkabeļus un automātslēdžus, kā arī uzstādīt un reģistrēt gaismekļu kontrolierus apgaismojuma vadības sistēmā, nodrošinot modernu un efektīvu apgaismojuma risinājumu.

Konkurss tika organizēts divās daļās: pirmā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Klimata programmas budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 379 746 eiro, un otrā – “LED gaismekļu piegāde un uzstādīšana Pašvaldības budžeta ietvaros”, kuras līguma summa ir 630 045 eiro.

Atklātā konkursa abās daļās uzvarēja uzņēmums SIA “Vizulo Solutions”. Izpildes termiņš paredzēts deviņu mēnešu laikā, darbus plānots sākt decembra sākumā.

 

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā Purvciemā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu āra sporta kompleksu

Rīgas dome un Jana Olševska fonds “Palīdzība poļiem Austrumos” noslēgusi sadarbības līgumu par Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas sporta kompleksa būvniecību un modernizāciju Nīcgales ielā 15, Rīgā.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka kopējās projekta izmaksas plānotas 916 523 eiro. No tām fonda līdzfinansējums būs 833 125 eiro, kā arī Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 83 525 eiro: “Pēdējos gados mērķtiecīgi esam uzsākuši programmu sporta infrastruktūras attīstībai izglītības iestādēs Rīgā, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Kā Rīgas pilsēta esam pateicīgi Jana Olševska fondam, ar kura finansiālu atbalstu izveidosim āra multifunkcionālu sporta laukumu ar vietu tāllēkšanai, skrejceļu, āra trenažieru zonu un boulderingu jeb kāpšanas alpīnisma sienu, kā arī vingrošanas un rotaļu laukumu dažāda vecuma pirmskolas bērniem.”

“Polija un Latvija ir ne tikai stratēģiskie partneri, bet arī tuvi kaimiņi, kurus vieno kopīga vēsture un vērtības. Ar lielu prieku atbalstām infrastruktūras modernizācijas projektu Rīgā – pirms dažiem gadiem tika atjaunota skolas fasāde, bet šobrīd ieguldām sporta infrastruktūrā. Mēs patiesi priecājamies, ka varam reāli atbalstīt dzīvojošus Latvijā poļus, radot labākus apstākļus mācībām un attīstībai. Sadarbība ar vietējo pašvaldību un partneriem norit nevainojami – tas tikai apliecina, cik daudz laba var paveikt kopā.”

Mikolajs Falkovskis, Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” valdes priekšsēdētājs

“Mūsu skolas infrastruktūras modernizācija ir nozīmīs solis uz priekšu, kas ne tikai uzlabos mācību vidi, bet arī simboliski iezīmēs skolas attīstību. Nākamgad svinēsim skolas 35. jubileju, un šis projekts būs kā īpaša dāvana visai mūsu skolas saimei – skolēniem, pedagogiem un vecākiem. No sirds pateicamies poļu partneriem par atbalstu – projekts tiek īstenots ar Polijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem. Mūsu skola jau daudzus gadus cieši sadarbojas ar poļu partneriem, kopīgi īstenojot vērtīgus un iedvesmojošus projektus. Esam skola ar dziļām saknēm, un mēs ar lepnumu turpinām kopt savas vērtības un tradīcijas.”

Kristīne Barkovska, Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas direktores p.i.

Darbu ietvaros plānoti arī teritorijas labiekārtošanas darbi un apgaismojuma izbūve, kā arī sporta zāles skolā ventilācijas sistēmas sakārtošana un sporta zāles grīdas seguma nomaiņa skaņas izolācijas prasību uzlabošanai.

Projektu plānots īstenot 2025.-2026. gadā. Par tā īstenošanu atbildīga Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola un Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Skola izveidota 1991.gadā, un tās sastāvā ietilpst pirmskola, pamatskola un vidusskola. Skolā mācās 441 bērni.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šogad Rīgas izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai ir atvēlēti 35 miljonu eiro, kas ir viens no lielākajiem gada finansējumiem izglītības iestāžu infrastruktūrā. No tiem 29 miljoni eiro tiks ieguldīti skolu, bet 6 miljoni eiro pirmsskolas iestāžu renovācijā. Pašvaldība īsteno āra sporta infrastruktūras atjaunošanas programmu skolu teritorijās. Šoruden bērni varēs sportot četros atjaunotos āra sporta laukumos – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt pērn tika atklāti pieci šādi laukumi – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Ruses ielā), Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā (Slokas ielā), Rīgas 47. vidusskolā (Skaistkalnes ielā), Rīgas 63. pamatskolā (Baltezera ielā) un Rīgas 66. vidusskolā (Katrīnas ielā). Kopumā šogad plānots uzsākt vēl piecu sporta laukumu atjaunošanu dažādās apkaimēs, kuru nodošana plānota nākamgad.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas, bijušais Polijas premjerminists Jans Olševskis (Jan Olszewski, 1930.-2019.) izveidoja fondu „Palīdzība poļiem austrumos”, kas atbalsta ārpus Polijas dzīvojošo poļu kopienas. Viņš ir izcila personība Polijas vēsturē, jurists, politiķis un antikomunistiskās opozīcijas darbinieks. Aktīvi iesaistoties 80. gados opozīcijas kustībā, veicināja cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Polijā. Būdams pirmais nekomunistiskās valdības premjers pēc politiskās transformācijas (1991.-1992.), viņš koncentrējās uz politisko un ekonomisko reformu ieviešanu. Janam Olševskim bija nozīmīga loma mūsdienu Polijas izveidē.

Papildu informācijai: Inese Ozoliņa Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece inese.ozolina@riga.lv

 

Rīgā veido karti ar publiskās mākslas objektiem pilsētvidē; iesaisties tās veidošanā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA ir izveidota publiskās mākslas karte, kurā apkopoti gandrīz 500 pilsētā izvietoti un publiski pieejami mākslas un dizaina darbi.

Kartē var apskatīt vietas, kur Rīgā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas, sienu gleznojumi (murāļi), skulptūras, strūklakas, īpaši labiekārtojuma elementi un unikāli ēku dekori.

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties Rīgas publiskās mākslas kartes veidošanā un informēt par maz zināmiem mākslas un dizaina objektiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās. Ja kartē nav atzīmēts kāds mākslas un dizaina darbs, aicinām aizpildīt anketu un norādīt tā atrašanās vietu kartē, pievienot fotogrāfiju un, ja iespējams, papildu informāciju par objektu vai tā izcelsmes stāstu. Objekti var atrasties privātā īpašumā, bet tiem jābūt publiski pieejamiem. Šajā kartē netiek iekļauti iekštelpās esoši objekti.

Publiskās mākslas karte tapusi, lai apzinātu dažādos laika periodos tapušu mākslas un dizaina objektu atrašanās vietu pilsētā, informētu pilsētas iedzīvotājus un viesus.

 Ar mākslas darbu izvietojumu Rīgas administratīvajā teritorijā ikviens var iepazīties Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv tematiskajā kartē “Pilsētvide” zem šķirkļa “Pilsētvides objekti” – skatīt ŠEIT.

 Iesniegt informāciju par kādu mākslas un dizaina objektu var – ŠEIT.

Anketa būs aktīva līdz 30. septembrim.

Publiskās mākslas karti veido Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests.

 

Aicina apmeklēt konferenci par ēku atjaunošanas nākotni un kvartālu atjaunošanas iespējām Rīgā

,

Norisināsies projekta RenewALL konference “Ēku atjaunošanas izaicinājumi un iespējas – kvartālu atjaunošanas pieeja”, kas pulcēs nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par ilgtspējīgām ēku atjaunošanas iespējām kvartālu līmenī Latvijā.

Konferenci atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, uzsverot galvaspilsētas nozīmi energoefektīvas un klimatneitrālas pilsētvides veidošanā.

Konference norisināsies 23. oktobrī viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel, Rīgā.

Dienas gaitā dalībnieki iepazīsies ar Mājokļu politikas attīstības virzieniem Latvijā (Ekonomikas ministrija), RenewALL projekta rezultātiem un mērķiem, kā arī Rīgas un Valmieras pieredzi kvartālu atjaunošanā. Konferencē paredzētas arī praktiskas darbnīcas un paneļdiskusijas par izaicinājumiem un risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā, īpaši pievēršot vērību vienotai kvartālu attīstībai.

Konferencē un diskusijās piedalīsies pārstāvji no Rīgas enerģētikas aģentūras, Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, Rīgas namu pārvaldnieka, ALPS ainavu darbnīcas, RENESCO, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras novada Attīstības pārvaldes, ALTUM, kā arī Ekonomikas ministrijas. Tiks apspriesti arī finanšu instrumenti un pakalpojumu līgumu modeļi ēku atjaunošanai, tostarp energoefektivitātes pakalpojuma līgumu pieredze.

Konferences noslēgumā paredzēta tīklošanās sesija un iespēja izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus, kas ļauj vizualizēt atjaunojamo ēku potenciālu.

RenewALL projekts tiek īstenots ar mērķi veicināt vienotu kvartālu atjaunošanu, uzlabot dzīves kvalitāti un energoefektivitāti pilsētvidē, izveidojot dažādus ēku atjaunošanai pieejamos finansēšanas modeļus.

 

Pirmā dzīvokļu ēka Rīgā iegūs ES līdzfinansētu liftu

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

Patentu valde ar Rīgu parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību EUIPO Autentiskuma pilsētu tīklā

Trešdien, 22. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un Patentu valdes direktors Agris Batalauskis parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) iniciatīvā “Autentiskuma pilsētu tīkls”.

“Rīga paraksta šo saprašanās memorandu, jo vēlamies stiprināt izpratni par autentiskuma un intelektuālā īpašuma nozīmi mūsu pilsētā. Radošais darbs, inovācijas un oriģinalitāte veido gan ekonomikas, gan kultūras attīstības pamatu. Ir svarīgi, lai cilvēki spētu atpazīt un novērtēt īsto vērtību, saprastu, kā viltojumi kaitē uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Šī sadarbība palīdzēs Rīgai kļūt par pilsētu, kas ne tikai aizsargā radošumu, bet arī veicina godīgu, uzticamu un inovatīvu uzņēmējdarbības vidi,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Ir prieks, ka Rīga, kā Latvijas galvaspilsēta un arī visā Eiropā atpazīstams zīmols, ir pievienojusies Autentiskuma pilsētu tīklam. Rīga var lepoties ar savu unikalitāti, radošumu un autentiskumu. Tāpēc tā pamatoti var būt autentiskuma vēstnese, iesaistoties aktivitātēs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par intelektuālā īpašuma vērtību un aizsardzību,”

norāda Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Šis memorands paredz pašvaldības un Patentu valdes sadarbību ar mērķi veicināt Rīgas iedzīvotāju informētību par intelektuālā īpašuma aizsardzību, izglītojot autentisku produktu pirkšanas ieradumu ieviešanā ikdienā, kā arī popularizējot Rīgu kā pilsētu, kas atzīst autentiskas izcelsmes produktus un veic visu nepieciešamo, lai cīnītos pret viltojumiem un to izplatīšanu.

Iniciatīvas īstenošanas laikā abām pusēm ir paredzēts kopīgi organizēt dažādus informatīvi izglītojošus pasākumus un aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību autentisku un īstu produktu un pakalpojumu nozīmei, radošumam, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, viltotu preču atpazīšanai u.c.

Pirmā aktivitāte ar Rīgu kā Autentiskuma pilsētu tīkla dalībnieci norisinājās jau šī gada 14. septembrī, kad Patentu valde ar informatīvu stendu un aktivitātēm piedalījās Čiekurkalna attīstības biedrības organizētajā Tēva dienas pasākumā. Plānotas interaktīvas un izglītojošas aktivitātes citās Rīgas apkaimēs, lekcijas uzņēmējiem un studentiem, u.c. aktivitātes.

Rīga ir trešā pilsēta no Latvijas, kas ir iesaistījusies starptautiskajā Autentiskuma pilsētu tīklā. 2023. gadā kā pirmās pievienojās Liepāja un Daugavpils.

Kopumā iniciatīvā patlaban ir iesaistījusies 21 Eiropas pilsēta.

 

Rīgā atklāti divi jauni FIFA Arena futbola laukumi

,

Rīgā šonedēļ svinīgi atklāti divi jauni futbola laukumi, kas tapuši starptautiskās programmas FIFA Arena ietvaros. Pirmais no tiem atrodas Rīgas Imantas vidusskolas teritorijā, kur notika arī oficiālā atklāšanas ceremonija, savukārt otrs laukums ierīkots pie Rīgas 92. vidusskolas Pļavniekos.

FIFA Arena ir globāla iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt bērnu un jauniešu futbolu, nodrošinot pieejamu un mūsdienīgu sporta infrastruktūru visā pasaulē. Programmas ietvaros plānots izveidot 1000 šāda veids futbola laukumus visā pasaulē, ievērojot FIFA kvalitātes standartus. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas iesaistījusies šajā projektā, realizējot pirmos pilotlaukumus tieši Rīgā.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās FIFA direktors nacionālo federāciju sadarbības jautājumos Elkhans Mamedovs, Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, kā arī Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga un jaunie futbolisti.

LFF prezidents Vadims Ļašenko uzsvēra šīs iniciatīvas nozīmi:

“Katrs futbola laukums maina apkārtni. Tas rada vietu, kur bērni var attīstīties, būt aktīvi un mācīties sadarboties. Šis ir vēl viens solis tuvāk mērķim, lai futbols būtu pieejams ikvienam bērnam – neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo.”

“Sporta infrastruktūra, īpaši apkaimēs, kur dzīvo tik daudz ģimeņu, ir ļoti svarīga, jo šādi laukumi veido pilsētu, kur bērniem un jauniešiem ir iespēja būt aktīviem, attīstīt savus talantus un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Kad domājam par Latvijas futbola nākotni un runājam arī par nacionālā stadiona attīstību, ir svarīgi atcerēties, ka viss sākas tieši šādos laukumos. Tie ir pamats, uz kura aug jaunie talanti, kuriem ir potenciāls pārstāvēt gan Rīgu, gan Latviju lielākos stadionos. Lai mums būtu, kas spēlē nacionālajā stadionā, ir jābūt vietām, kur trenēties un augt tepat. Liels paldies Latvijas Futbola federācijai un FIFA par sadarbību, kas ļāva šos projektus īstenot,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Savukārt FIFA pārstāvis Elkhans Mamedovs atzīmēja:

“FIFA Arena ir globāla kustība, kas vieno pasauli caur futbolu. Mūsu mērķis ir, lai katrā valstī bērniem būtu droša vieta, kur spēlēt un sapņot. Latvija ar šiem pirmajiem laukumiem demonstrē lielisku piemēru, kā sadarboties starp pašvaldību, federāciju un FIFA.”

“Šis laukums skolēniem nozīmē daudz – tā ir vieta, kur sports kļūs par ikdienas daļu. Bērni ir ļoti lepni, ka tieši viņu skolā ir pirmais šāds FIFA projekts Latvijā,”

piebilda Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga

Projekts īstenots sadarbībā starp FIFA, Latvijas Futbola federāciju un Rīgas pašvaldību. FIFA nodrošināja laukuma aprīkojumu un mākslīgā seguma konstrukciju, savukārt Rīgas pašvaldība bija atbildīga par laukuma pamata sagatavošanu, infrastruktūras izveidi un vietējo darbu koordināciju.

FIFA Arena projekts ir daļa no LFF un Rīgas stratēģiskās attīstības virziena – veidot pieejamu, drošu un mūsdienīgu infrastruktūru bērnu un jauniešu futbolam, sekmēt starpnozaru sadarbību un veicināt jaunās paaudzes interesi par sportu.

Pasākuma noslēgumā tika svinīgi pārgriezta simboliskā lentīte un veikti pirmie sitieni pa jaunā laukuma vārtiem, atklājot jaunu lapaspusi Latvijas bērnu futbola attīstībā.

Vairāk foto – ŠEIT. 

 

Galvaspilsēta izstrādās iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes

Lai veidotu vienotu un mērķtiecīgu politiku saliedētas sabiedrības attīstībai galvaspilsētā, Rīgas dome izstrādās iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes.

“Veidojot koalīciju, apņēmāmies Rīgu attīstīt kā galvaspilsētu, kur tiek cienīta un kopta latviskā identitāte, vienlaikus nodrošinot saliedētu un drošu sabiedrību. Šīs pamatnostādnes ir vērtīgs solis turpmākam darbam – lai pašvaldības iestādes un sadarbības partneri varētu vienoti un mērķtiecīgi veidot politiku, kas stiprina iedzīvotāju piederību pilsētai un savstarpēju cieņu. Tās palīdzēs veidot mūsdienīgu un iekļaujošu pilsētvidi, kur ikviens jūtas piederīgs, un nodrošinās, ka lēmumi tiek balstīti reālās kopienu vajadzībās un sadarbībā ar sabiedrību”,

saka domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir izveidot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, ar šo sekmējot vienotu un mērķtiecīgu sabiedrības iekļaušanas un saliedētības politiku Rīgas pašvaldībā, radot priekšnoteikumus aktīvai un daudzveidīgai iedzīvotāju grupu piederībai pilsētai, kā arī līdzdalībai un mijiedarbībai dažādās dzīves jomās, lai tās attīstītu savus sociālos, kultūras un pilsoniskos resursus, veidotu uz savstarpēju sapratni un cieņu balstītas attiecības un celtu savas dzīves kvalitāti mūsdienīgā un iekļaujošā pilsētvidē.

Pamatnostādņu izstrāde paredz:

  • veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot pašvaldības līdzšinējo pieredzi ar sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības jomā, tostarp rīdzinieku viedokli par valodu daudzveidību pilsētā;
  • sagatavot pamatnostādņu rīcības virzienu aprakstu, nosakot prioritāros mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī uzdevumus un pasākumus mērķu sasniegšanai;
  • definēt pamatnostādņu rezultatīvos rādītājus, izpildes termiņu, kā arī atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnes veidojamas saskaņā ar nacionālā mēroga politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, tostarp ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, vienlaikus tam nav jābūt ierobežotam tikai ar šo mērķu, uzdevumu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 15.oktobra sēdē.

Pamatnostādņu projektu jāsagatavo līdz 2026.gada 30. novembrim.

 

Jaunieši tiekas ar pašvaldību, lai kopā attīstītu Aristīda Briāna-Palīdzības ielas skvēru

Augusta beigās Rīgas pašvaldības speciālisti, deputāti un iedzīvotāji tikās ar Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” audzēkņiem, lai izstrādātu kopīgu vīziju Aristīda Briāna-Palīdzības ielas skvēra revitalizācijai.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās “Erasmus+” projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai (MC-YOU)”. Tā ietvaros vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no 10 mācību iestādēm Rīgā piedalījās dažādos izglītojošos pasākumos un strādāja pie attīstības vīzijām “Minecraft Education” vidē dažādām publiskām vietām Rīgā.

10. jūnijā koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīgā” norisinājās projekta noslēguma pasākums – konference, kas tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu. Visgaidītākais notikums konferencē bija trīs labāko MC-YOU projekta vīziju fināla prezentācijas, kurā ar lielu pārsvaru uzvarēja “Annas 2” komanda, kas savu vīziju veltīja Aristīda Briāna-Palīdzības ielas skvēra attīstībai.

Tā kā projekta galvenais vadmotīvs ir mainīt bērnu un jauniešu iesaistes paradigmu – no iesaistes uz līdzdalību un kopradi, nākamais MC-YOU projektā jau ierakstītais solis bija tikšanās ar pašvaldības iestāžu darbiniekiem un Rīgas domes deputātiem, lai “Annas 2” vīzijā atspoguļotais nepazustu un tiktu integrēts reālās rīcībās Aristīda Briāna-Palīdzības ielas skvēra attīstībai.

27. augustā šāda koprades darbnīca norisinājās Pilsētas attīstības departamentā, kur vairāk nekā 20 pašvaldības speciālistu un domes pārstāvju kopā ar “Annas 2” komandu izstrādāja Aristīda Briāna-Palīdzības ielas skvēra attīstības rīcības plānu vienam, trīs un pieciem gadiem, integrējot pēc iespējas vairāk no “Annas 2” komandas radītā.

Rezultātā revitalizācijas 1. fāzē (līdz 2026. gada beigām) skvērā paredzēti piknika galdi, āra tenisa galds, šaha/dambretes galdiņi, atkritumu urnas, velostatīvi, parka krēsli, parka soli (trīsvietīgi un sešvietīgi), grafiti siena, kā arī putnu un sikspārņu mājiņas. Saņemtas rekomendācijas, ka Rīgas pašvaldības policijai skvērā vismaz reizi dienā jāveic apgaita, smilšu kaste jāpārceļ no notekas rotaļu laukuma zonā, lai novērstu tās aizsērēšanu, kā arī ir izvirzīts skvēra oficiālais nosaukums.

Plānots, ka revitalizācijas 2. fāzē (līdz 2028. gada beigām) skvērā varētu tikt uzstādīts brīvkrāns, sezonālā tualete, augstās puķu dobes, skeita elementi, skulptūru parks, info stends par skvēru un projektu, kā arī ierīkota trūkstošā Palīdzības ielas gājēju pāreja. Visbeidzot, 3. fāzē (līdz 2030. gada beigām) skvērā būtu jāuzstāda jauns viedais apgaismojums, strūklaka, atjaunota notekūdeņu infrastruktūra, uzstādīta stacionārā tualete un ierīkotas laistīšanas un lietusūdeņu noteces sistēmas.

Projekta MC-YOU norises laiks ir divi gadi – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro, no kuriem 10% ir Rīgas pašvaldības līdzfinansējums. Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums “Out of the Box International” (Beļģija). Citi projekta partneri ir Rīgas pašvaldība, Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).