Arhīvs birkai: Attīstība

Turpinoties pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punkta izbūvei dzelzceļa stacijā – Bolderāja, no 26. jūlija līdz 29. jūlijam slēgs transportlīdzekļu satiksmi Keramikas ielas posmā no ēkas Silikātu ielā 1K-3 līdz Tekstilnieku ielai un Tekstilnieku ielā pirms krustojuma ar Silikātu ielu.

Tāpat minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmi ierobežos Silikātu ielas posmā no ēkas Silikātu ielā 4 līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, satiksmi regulējot ar luksoforu, un Gaigalas ielas posmā no Silikātu ielas līdz Finiera ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta satiksmi, pagaidu pieturvietu izveidi un izvietot slēgtajās pieturvietās informāciju par pieturvietas slēgšanu, kā arī norādi par tuvākās pieturvietas atrašanās vietu un izvietot pagaidu pieturvietās pagaidu kustības sarakstus.

Šonedēļ pabeigti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma daļas remontdarbi, atjaunojot nākamo no vairāk nekā 500 metru garā BKRR dambja posmiem, un vēsturiskais dambis atkal pieejams gājējiem un velosipēdistiem.

Darbu veicējs uzņēmums SIA “Asfaltbūve” dambja remontu ir paveicis pirms termiņa. Neskatoties uz to, ka šis izrādījās vissarežģītākais no līdz šim atjaunotajiem dambja posmiem, plānoto 3 mēnešu vietā darbi tika paveikti uz pusi īsākā laikā.

“Zinot, cik daudz pilsētnieku apmeklē dambi vasaras mēnešos, centāmies darbus paveikt maksimāli īsākā laikā, lai pēc iespējas ātri atjaunotu apmeklētāju pieeju dambim un Rietumu molam,”

stāsta SIA “Asfaltbūve” projektu vadītājs Mārtiņš Lavrinovičs.

Remontdarbu ietvaros pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika veikta dambja dzelzsbetona plākšņu demontāža 80 metru garumā un izveidota jauna krasta stiprinājuma pamatne. Dambja nostiprināšanai tika izmantotas aptuveni 300 automašīnu kravas ar Latvijas laukakmeņiem. Projekta ietvaros tiek sakārtota arī pieguļošā teritorija, nodrošinot drošu un ērtu gājēju un velobraucēju pārvietošanos dambja atjaunotajos posmos.

Ik gadu ūdens līmeņa celšanās ietekmē tiek zaudēti vairāki metri sauszemes krasta līnijas, tāpēc Rīgas ostai ir būtiski turpināt krasta nostiprināšanas darbus. Pirms remonta vēsturiskā dambja posms atradās avārijas stāvoklī. Aizvadītā gada vētru un jūras līmeņa celšanās radītā ietekmē daļa no dambja konstrukcijas pamatnes bija izskalota, daudzviet bija bojātas un salūzušas arī betona seguma plāksnes.

Pirmos BKKR dambja konstrukcijas pārbūves darbus pēc rudens vētru un jūras līmeņa izmaiņu radītiem postījumiem Rīgas brīvostas pārvalde veica jau 2020. gadā, atjaunojot nostiprinājuma līniju gandrīz 200 metru garumā. 2022. gadā ar laukakmeņu un granītu krāvumiem nostiprināti vēl 100 metri no dambja konstrukcijas. Šovasar darbi tika turpināti – atjaunojot nākamo posmu no vēsturiskā dambja konstrukcijas 80 metru garumā.

BKRR dambis kā krasta stiprināšanas būve celts 1997.gadā. Tā uzdevums – aizsargāt sauszemes un ostas teritoriju no krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Vienlaikus tā ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu vieta nokļūšanai uz netālu esošo Rietumu molu, kas šobrīd, pēc darbu pabeigšanas, atkal ir droša un pieejama vieta rīdzinieku atpūtai.

Autors: Rīgas brīvostas pārvalde

 

Šovasar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments īsteno vērienīgu un tehniski sarežģītu projektu – jaunu koku stādīšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Desmit galvaspilsētas ielās paredzēts iestādīt 42 dažādu sugu kokus, bagātinot pilsētvides zaļo infrastruktūru un uzlabojot dzīves kvalitāti centra iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

“Rīga jau šobrīd ir starp zaļākajām Eiropas galvaspilsētām, un mūsu mērķis ir pilsētas zaļās zonas ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt. Koku stādīšana pilsētas centrā ir rūpīgi plānots ieguldījums gan vēsturiskā centra ainavas atdzīvināšanā, gan rīdzinieku veselīgai ikdienai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šobrīd darbu veicējs – uzņēmums “Labie koki” – stādīšanas darbus jau ir pabeidzis Ganu, Stabu un Krišjāņa Valdemāra ielās. Jaunus kokus tuvāko nedēļu laikā stādīs arī Artilērijas, Tērbatas, Pulkveža Brieža, Lāčplēša, Merķeļa, Elizabetes un Baznīcas ielās.

Koku stādīšana Rīgas centrā prasa rūpīgu izpēti un projektēšanu, jo ielu telpas ir piesātinātas ar virszemes un pazemes inženierkomunikācijām. Katram no stādīšanas punktiem izstrādāti un saskaņoti būvprojekti – kopumā 16. Tehniskie risinājumi pielāgoti katras vietas specifikai, un atsevišķās vietās stādīšana norit nakts stundās, lai netraucētu satiksmi.

Stādīšanu uzrauga sertificēts arborists. Tiek stādīti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 20–25 cm 1 metra augstumā, izmantojot īpaši pielāgotus augsnes substrātus, sakņu enkurojumus un TreeParker sistēmas – modulāras pazemes konstrukcijas, kas aizsargā koku sakņu zonu no sablīvēšanās, nodrošinot pietiekamu vietu, gaisu un mitrumu koka augšanai. Šādas sistēmas tiks izmantotas vietās ar ierobežotu zaļo zonu, piemēram, Elizabetes un Valdemāra ielās, kur koki jāsargā no pilsētvides slodzēm.

“Rīgā koku stādīšana vairs nav vienkāršs process – tā kļuvusi par inženiertehnisku uzdevumu. Blīvi apdzīvotās teritorijās jāizmanto īpašas metodes, kas nodrošina koka augšanu pat zem ceļiem un ietvēm. Ir patiess gandarījums, ka šādas mūsdienīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī Rīgā, un tas ir solis pretim ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai,”

uzsver SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.


Mājokļu un vides departaments gada pirmajā pusē pilsētas ielās iestādījis jau teju 100 dižstādu un koku stādīšanu turpinās arī rudenī. Tāpat kokus stāda arī citas pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumi. Piemēram, SIA “Rīgas meži” parkos šogad iestādīja 50 kokus un vēl tikpat plāno iestādīt rudenī. Īpašuma departaments plāno iestādīt 75 kokus Uzvaras parkā, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde plāno iestādīt vairākus simtus koku Mūkusalas krastmalā un jaunajos mobilitātes punktos pie dzelzceļa stacijām, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments stādīs kokus Zolitūdes piemiņas vietā, Skanstes ielā, J. Čakstes gatvē un pie jaunās veloinfrastruktūras projektiem.

 

Sākusies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma līdz Nameja krastmalai un tās kopgarums būs 7,3 km. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Nameja krastmalu, pie Zunda kanāla, ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu, tādējādi veidojot savienojumu ar veloceļu, kas ved uz Babīti un Piņķiem. Savukārt Nameja krastmalā, atsevišķa projekta ietvaros, paredzēta jauna gājēju un veloinfrastruktūras tilta pār Zunda kanālu izbūve, līdz ar to nākotnē no Rīgas centra pa drošu un mūsdienīgu veloinfrastruktūŗu būs iespējams nokļūt līdz Ķīpsalai un tālāk līdz pat Babītei un Piņķiem. Tomēr jau šobrīd, pēc būvdarbu pabeigšanas, izbūvētais veloceļš veidos būtisku Pārdaugavas apkaimju savienojumu, savienojot Imantu, Dzirciemu, Zasulauku un Āgenskalnu.

Realizējot būvprojektu, daļā maršruta paredzēts izbūvēt jaunu veloinfrastruktūru un daļā – pārbūvēt esošo. Tāpat, lai nodrošinātu drošu krustojumu šķērsošanu, atsevišķos krustojumos veiks pārbūves darbus. Jaunā veloinfrastruktūra virzīsies pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Kandavas ielu, Daugavgrīvas ielu un Durbes ielu.

Atbilstoši projektam, plānots, ka aptuveni divu kilometru garumā – Dammes ielā, Anniņmuižas bulvārī un Jūrmalas gatvē izbūvēs velosipēdu ceļu. Gandrīz piecu kilometru garumā plānots izbūvēt gājēju ietvi un trīs metru platu veloceļu, kas atradīsies blakus viens otram un būs atdalīti ar slīpu apmali un atšķirīgu segumu. Savukārt Jūrmalas gatves posmā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam izbūvēs velo ielu. Velo ielā priekšroka visas ielas platumā būs velosipēdistiem, nodrošinot nepārtrauktu velosatiksmes maršrutu un saglabājot iespēju piekļūt teritorijai piegulošajiem īpašumiem.

Izbūvējot veloinfrastruktūru – uzlabojumi arī gājējiem

Projekta ietvaros atsevišķos krustojumos veiks pārbūves un satiksmes mierināšanas darbus, tādējādi būtiski uzlabojot gājēju drošību. Piemēram, Dammes un Slokas ielas krustojumā sašaurinās brauktuvi, krustojumu pacels ar ātrumvaļņa pieeju un izbūvēs jaunu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumā – samazinās joslu skaitu, izveidos drošības saliņu gājējiem un velobraucējiem, kā arī veidos paceltu gājēju pāreju, Anniņmuižas bulvāra un Bebru ielas krustojumu pārveidos par mazu rotācijas apli, samazinot joslu skaitu krustojuma zonā un nodrošinot brauktuves šķērsojumu ne vairāk kā pa vienu joslu. Tāpat uzlabojumi gaidāmi Anniņmuižas bulvāra, Jūrmalas gatves un Imantas 7. līnijas krustojumā – krustojumu aprīkojot ar luksoforiem, Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumā – krustojuma zonā sašaurinās joslas.

Būvprojekta risinājums ir veidots tā, lai maksimāli saglabātu esošo koku stādījumu. Koku ciršana paredzēta tikai gadījumos, ja nav iespējami citi alternatīvi risinājumi. Realizējot būvprojektu, plānots izcirst 256 kokus, no kuriem daudzi ir arī nokaltuši vai bojāti un nevērtīgi. Izcirsto koku vietā iestādīs 126 jaunus kokus, vairāk kā 3900 krūmus un vairāk kā 13 000 citus apstādījumus. Projekta ietvaros arī Slokas ielas koku alejā plānots nocirst 22 kokus, bet to vietā iestādīs vairāk nekā 20 jaunus kokus – dižstādus.

Visa posma garumā ir plānotas vairākas atpūtas vietas, kas būs aprīkotas ar soliem, atkritumu urnām un velo novietnēm. Tāpat atsevišķās atpūtas vietās būs pieejams dzeramā ūdens krāns un velo remonta stacija. Atpūtas vietas plānotas aptuveni 150 līdz 400m attālumā viena no otras.


Veloceļa vizualizācijas skatāmas –  ŠEIT.


Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 13,2 miljoni eiro.

Iepriekš jau ziņots, ka reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide virzienā Rīga – Babīte – Piņķi ir tikai viens no trīs šāda veida projektiem, kas ir iekļauti kā daļa no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM plāns). Šobrīd pārējos divos maršrutos, virzienā Rīga – Ulbroka un virzienā Rīga – Ķekava turpinās aktīva būvniecība.

 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada maijā Rīgu apmeklēja 117 916 ārvalstu viesi, kas ir par 13% vairāk nekā 2024. gadā attiecīgajā periodā.

Arī pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 15%, sasniedzot 214 692 naktis. Šie rādītāji apliecina stabilu izaugsmi un Rīgas kā tūrisma galamērķa popularitātes pieaugumu starptautiskā mērogā. Kopumā pirmajos piecos gada mēnešos apmeklētāju skaita pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu, sasniedz 15%.

Maijā fiksēts būtisks pieaugums no vairākām Eiropas valstīm.

No Apvienotās Karalistes pieaudzis par vairāk nekā 35%;

Vācijas – par 11%;

Zviedrijas – par 15%;

Norvēģijas – par 22%;

Itālijas – par 17%;

Francijas – par 23%;

Polijas – par 12%.

Šie rezultāti skaidri apliecina, ka Rīgas mērķtiecīgā komunikācija ar Eiropas tirgiem, kā arī sadarbība ar aviokompānijām un ceļojumu organizatoriem nes redzamus panākumus. Šovasar īstenotā tematiskā tūrisma kampaņa “No heatwaves, just sea waves” (Nekādi karstuma viļņi, tikai jūras viļņi) veiksmīgi uzrunāja ceļotājus, kuri savu galamērķi izvēlas, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Vienlaikus Eiropas tūristu aktivitāti turpina veicināt gan lielie notikumi, gan daudzveidīgs kultūras piedāvājums, kā arī pilsētas kompaktais, ērti izbaudāmais raksturs, kas īpaši piemērots īsākiem ceļojumiem.

 

Lai pilnveidotu svešvalodu apguvi un uzlabotu mācību procesu skolās, gūstot plašāku pieredzi un attīstītu skolas vidi ne vien skolēniem, bet arī veicinātu skolotāju labbūtību, nākamā mācību gada laikā četrās galvaspilsētas izglītības iestādēs tiks nodrošināta dalība Erasmus+ projektos.

“Pašvaldība atbalsta skolu un skolēnu dalību Erasmus+ projektos, jo šīs programmas sniedz iespēju mācīties no citiem Eiropas skolēniem un skolotājiem, dalīties pieredzē, paplašināt redzesloku un attīstīt prasmes, kas ir būtiskas mūsdienu pasaulē – kritiskā domāšana, sadarbība, valodu zināšanas un starpkultūru izpratne. Tā ir ieguldījums gan jauniešu un pedagogu izaugsmē, gan atvērtā, mūsdienīgā un uz attīstību vērstā skolā. Mēs aktīvi mudinām skolas izmantot visas Erasmus+ sniegtās iespējas – piedalīties apmaiņās, rakstīt projektus, meklēt sadarbības partnerus citviet Eiropā. Mūsu mērķis ir, lai dalība šajos projektos kļūtu par skolas ikdienu, nevis retu izņēmumu. Skola mācās no skolas – un šādā sadarbībā rodas jaunas idejas, drosme mainīties un vēlme augt”,

uzsvēra izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas 6.vidusskola un Rīgas Rīnūžu vidusskola ir sagatavojušas Eiropas Savienības programmas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ projektu pieteikumus. Projektu mērķis ir attīstīt mācību procesu skolās, iegūt plašāku pieredzi, kā arī motivēt skolēnus sasniegt augstākus mācību rezultātus un veicināt iekļaujošas vides radīšanu. Skolu dalība šajos projektos veicinās izglītības iestāžu profesionālo pilnveidi kā arī uzlabos izglītības kvalitāti. Projekta laikā plānots piesaistīt arī ārvalstu pedagogus, kas nodrošinās novatoriskas mācību metodes. Tāpat paredzams, ka notiks arī ēnošana un mācību stundu vadīšana partnerskolās, veicot pieredzes apmaiņu. Galvenā prioritāte ir kvalitatīva un pieejama izglītība, tā uzsver visas iesaistītās skolas. Īpaša uzmanība pievērsta arī angļu un vācu valodas profesionālajai apguvei, veidojot izpratni par ilgstspējīgu attīstību un dzīvesveidu.

Paredzams, ka projekti skolās norisināsies 2025./2026. mācību gadā. Rīgas pašvaldības priekšfinansējums šiem projektiem paredzēts 50 112 eiro apmērā. Izglītības, kultūras un sporta komiteja kārtējā sēdē lēma atbalstīt visus četrus projektus.

Lai aptvertu iespējami plašāku auditoriju, plānots, ka kursos un darba vērošanās iegūtās idejas tiks nodotas ne vien savu skolu pedagogiem, bet arī citām skolām Latvijā, organizējot seminārus, meistarklases un nodarbības.

 

Noslēgusies pieteikšanās ideju konkursam “Vides mākslas objekts Iļģuciemā”, kurā kopumā saņemti 25 pieteikumi. Rīgas pašvaldība aicina līdz 1. augustam iepazīties ar darbiem un nobalsot par savu favorītu.

Aicinām visus rīdziniekus, bet jo īpaši Iļģuciema apkaimes iedzīvotājus, iepazīties ar darbiem un izdarīt izvēli nobalsojot par savu top 5ŠEIT.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Izstrādājot skices iepriekš iedzīvotāju izvēlētajā lokācijā – Dagmāras un Slokas ielas krustojumā uz 300 kvadrātmetrus lielas saliņas, dalībnieki ir smēlušies iedvesmu no Iļģuciema vēsturiskās un rūpnieciskās attīstības, stikla fabrikas mantojuma, koka arhitektūras un būvelementiem, pilsētas dabas ainavām un lokālām leģendām. Starp iesniegtajiem darbiem sastopamas gan skulptūras un interaktīvi objekti, gan arī instalācijas un funkcionāli risinājumi.

Ideju konkursa uzvarētājus noteiks, apvienojot žūrijas balsojumu – 70% un publikas balsojumu – 30%. Trīs augstāko vērtējumu saņēmušie darbi saņems 500 eiro balvu, kā arī tiks izskatīti realizācijai. Kopējais mākslas darbu realizācijai paredzētais budžets ir 40 000 eiro, neskaitot labiekārtošanas un teritorijas pārbūves izmaksas.

Ideju konkursu rīko Rīgas pašvaldība. Konkursa norisi organizē un tehniski nodrošina ideju platforma “Tandeems”.

 

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls GEO RĪGA (georiga.lv) ir ieguvis starptautisku atzinību, saņemot pasaulē vadošā ĢIS programmatūras izstrādātāja Esri apbalvojumu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) jomā. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko piešķir ĢIS jomā pasaulē.

Saņemtais apbalvojums ir īpašs starptautisks novērtējums, kas apliecina portāla GEO RĪGA kvalitāti, stratēģisko redzējumu un tehnoloģisko izcilību. Portāls georiga.lv izcelts par inovatīvu ĢIS risinājumu pielietojumu, īpaši izceļoties vizualizācijā, sabiedrības iesaistē, datu apstrādes procesos vai starpnozaru sadarbībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe pauž gandarījumu par saņemto apbalvojumu:

“Saņemtais apbalvojums ir liels atzinības apliecinājums par nozīmīgu ieguldījumu ĢIS tehnoloģiju pielietošanā. Šī balva ir nozīmīgs panākums ne tikai Rīgas pilsētai un tās digitālajai pārvaldībai, bet arī Latvijai kopumā kā uz datiem balstītas pārvaldības piemēram globālā mērogā. Tā vienlaikus ir arī atzinība visai komandai, kas attīsta GEO RĪGA portālu un īsteno risinājumus, kas uzlabo informācijas pieejamību, caurskatāmību un lietotāju pieredzi.”

“Apbalvojums ir liels stimuls motivēt komandu un citus kolēģus turpināt darbu un pētīt dažādās iespējas datu uzturēšanai un apstrādei, ko piedāvā gan vienkārši rīki, gan mākslīgā intelekta rīki un 3D tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu datu pieejamību mūsu klientiem. Liels prieks, ka Rīgā ģeotelpisko datu sagatavošanā ir iesaistīti augsta līmeņa speciālisti un daudzas pašvaldības iestādes un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par uzticamu palīgu ikdienas darba uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā,”

atzīmē Gunta Grūbe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļas vadītāja.

Esri, pasaulē vadošais ĢIS programmatūras izstrādātājs, ik gadu piešķir prestižo “Special Achievement in GIS” balvu organizācijām, kas izceļas ar izciliem, inovatīviem un sabiedrībai nozīmīgiem ĢIS risinājumiem. Apbalvojumu, ko pasniedz Esri dibinātājs Džeks Dāngermaņs, saņem tikai aptuveni 1% no vairāk nekā 100 000 Esri klientu visā pasaulē.

Laureātu paziņošana un apbalvošana notiek pasaulē lielākajā ĢIS profesionāļu konferencē Esri User Conference 2025 ietvaros, kas šogad norisinās no 15. līdz 19. jūlijam San Diego, Kalifornijā (ASV). Konference pulcē vairāk nekā 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 130 valstīm.

Papildu informācija par konferenci un laureātiem pieejamaŠEIT.

 

Jūlija sākumā pēc fasādes atjaunošanas ekspluatācijā nodots nams Grēcinieku ielā 11. Sešstāvu dzīvojamo māju, kas ar savu apjomu ieskauj Svētā Pētera baznīcu, tās dzīvokļu īpašnieki atjaunoja ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Atjaunošanas projekta vadītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieka”, pieredzē šī ir līdz šim vērienīgākā vēsturiskās fasādes atjaunošana – 47 dzīvokļu lielajai mājai atjaunota visa 3798 m2 plašā fasāde.

“Esam priecīgi un lepni, ka nepadevāmies, ka spējām vienoties un atradām īstos vārdus, lai pārliecinātu šaubīgos. Un man ļoti gribētos, lai mūsu paveiktais kalpo par iedvesmu citiem – viss ir izdarāms arī tad, kad māja ir gandrīz 50 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums!”

Mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Laura Geistarde-Šube

“Pabeidzot šādu lielu projektu, mēs vēl un vēlreiz sakām paldies aktīvajiem iedzīvotājiem! Tāpēc priecājos redzēt, ka šī aktivitāte arvien aug. Tā šovasar strādājam ar vēl astoņām vēsturiskajām fasādēm, un gatavojamies renovēt vairāk nekā 60 mājas, kas pieteikušās ALTUM finansējumam. ”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes loceklis Mārtiņš Paurs

Nams Grēcinieku ielā 11 ir būtiska Vecrīgas ainavas sastāvdaļa. Lai arī ēka ir celta 1954. gadā, tās arhitekts Osvalds Tīlmanis ar arhitektūras detaļu palīdzību ir spējis to padarīt tuvāku vecpilsētas garam. Atjaunošanas projekta arhitekts Jānis Caunītis stāsta: “Fasādes apdarē izmantots plašs 16. līdz 18.gs. pirmās puses ēku fasāžu rotājumu arsenāls – stūru rustojums, starpdzegas, volūtas, profilētas logu apmales, grezni trīsstūrveida zelmiņi, kā arī izteikti stāvs divsīpņu jumts. Kā arhitektoniskās izteiksmes līdzeklis izmantots arī fasāžu kolorīts – uz monohromi tumšām plaknēm izcelti gaiši dekora elementi.”

Projekts tika īstenots divās kārtās, tā kopējais budžets bija 583 107 eiro, un no tiem pirmajai kārtai Rīgas pašvaldība piešķīra 15 495 eiro, savukārt otrajā kārtā māja ir pieteikta līdzfinansējumam 30 000 eiro apmērā, par ko pašvaldībai vēl jālemj.

Pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadībā fasādes atjaunošanas projektu īstenoja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas izstrādāja projektu un nodrošināja tā autoruzrauzību, SIA “FORMA 2”, kas nodrošināja būvuzraudzību, un SIA “Berga Fasādes”, kas veica atjaunošanas darbus.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem pārvaldītajiem namiem piedāvā pilnu projekta vadības ciklu, tai skaitā palīdzot dibināt biedrību, piesaistīt projektētāju, slēgt visus nepieciešamos līgumus, piedalīties būvsapulcēs un gatavot noslēguma pārskatus. Tāpat namu pārvaldnieks palīdz pieteikties pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī iegūt bankas aizdevumu.

Pašvaldība nodrošina 50 % no fasādes remonta vai bīstamības novēršanas remontu izmaksām līdz pat 30 000 eiro apmērā vienai mājai. Pārējo izmaksu segšanai dzīvokļu īpašnieku kopība izmanto mājas uzkrājuma līdzekļus, kā arī ņem aizdevumu bankā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.


Papildu informācija:
Inita Kabanova, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tālr. +37128323460, e-pasts: inita.kabanova@rnparvaldnieks.lv


 

Šonedēļ sākti būvdarbi projektā “Multifunkcionālā sporta un atpūtas laukuma labiekārtošana” Dārziņu ielā, kas tiek īstenots Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2025. gada septembrī, labiekārtojot Dārziņos sporta un atpūtas laukumu apkaimes iedzīvotājiem.

Projekts tiek īstenots, kopīgi iesaistoties Dārziņu apkaimes iedzīvotājiem un vietējai Dārziņu iedzīvotāju biedrībai.

Projekts paredz modernizēt esošo basketbola laukumu Dārziņu apkaimē, ieklājot tajā FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) sertificētu basketbola laukuma segumu, kas nodrošina līdz pat 40% amortizāciju un ātru lietusūdens drenāžu. Laukuma segums būs gumijots un ērti montējams un demontējams, tā ilgtspēja ir vairāk kā desmit gadi. Tiks demontēti esošie nolietotie basketbola grozi un tiks uzstādīti jauni. Laukumu plānots no trijām pusēm norobežot ar divus metrus augstu žogu, savukārt groza pusē tas tiks paaugstināts līdz četriem metriem, izmantojot drošības tīklu.

Multifunkcionālajā sporta laukumā būs iespējams nodarboties arī ar volejbolu, futbolu un citiem sporta veidiem. Laukumā tiks iestrādātas īpašas kapsulas volejbola tīkla balstu uzstādīšanai. Gumijotais segums būs piemērots arī vingrošanas, aerobikas, dejas un citām aktīvajām nodarbībām.

Projektā plānots iegādāties arī nelielu konteineru inventāra glabāšanai, kurš estētiski tiks aizsegts ar koka dēlīšu aizslietni, paredzot vietu sezonāli izvietot arī biotualeti.

Pēc projekta īstenošanas paplašināsies arī iespējas dažādu kultūras un atpūtas pasākumu rīkošanai.

Projektēšanas un būvniecības darbus veic SIA “Sporta halle”. Projekta kopējās izmaksas ir 69 324 eiro ar PVN.

Vairāk par projektu – ŠEIT.