Arhīvs birkai: Attīstība

Aizvadītajā nedēļā konkursa “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024” apbalvošanas ceremonijā apbalvojumus saņēma divi Rīgas pašvaldības realizētie projekti. Ceremonijas laikā četrās nominācijās tika nosauktas ilgtspējīgākās būvniecības, arhitektūras un dizaina idejas ēku un vides labiekārtojumu īstenošanā. Starp atzinīgi novērtētiem projektiem ierindojās arī Ģenerāļa Radziņa krastmala un bērnu rotaļu laukuma projekts kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna.

Nominācijā “Ilgtspējīgākais teritorijas labiekārtojums” 1. vietu saņēma Ģenerāļa Radziņa krastmala, savukārt, atzinības rakstu saņēma Mājokļu un vides departamenta realizētais bērnu rotaļu laukums kanālmalas apstādījumos, pretī Bastejkalnam, Rīgas vēsturiskajā centrā.

“Esmu gandarīts par saņemto projekta novērtējumu. Precīzi iekļaujoties veicamo darbu izpildes termiņos, esam spējuši Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu pie Centrāltirgus padarīt ne vien vizuāli pievilcīgu, bet arī pieejamu un drošu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem,”

norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Paldies Mājokļu un vides departamenta kolēģiem par sasniegto rezultātu, vēl jo vairāk tādēļ, ka šis objekts atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietā “Rīgas vēsturiskais centrs”. Īstenojot objektu, nācās atrast vizuāli nedominējošu, kopējai parka telpai un blakus esošajai arhitektūrai pieskaņotu risinājumu, tajā pašā laikā nodrošinot bērnu rotaļām un atpūtai visas nepieciešamās rotaļu laukuma funkcijas,”

pauž Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Konkurss tiek organizēts ar mērķi popularizēt ilgtspējīgas būvniecības, arhitektūras un dizaina idejas. Tas vērš uzmanību uz pieejamajiem resursiem ilgtspējīgu ēku radīšanā vai ražotnēs izmantotajās kokapstrādes vai citās tehnoloģijās, apkopot pieredzi un idejas par ilgtspējīgu ēku, ražošanas tehnoloģiju un pilsētvides attīstību un nosacījumiem Baltijā.

Konkursu “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024” organizē biedrība “Building Design & Construction Council” sadarbībā ar Būvniecības Valsts kontroles biroju. Tas norisinās jau desmit gadu un pēdējos divus gadus aptver ne vien Latvijas vērtīgākās ēkas un objektus, bet arī Baltijas valstu. Arī šogad konkursam pieteikti projekti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

 

Septembrī Lucavsalas kopienas dārzā notiks trīs pasākumu – satikšanos – cikls, kurā par vadmotīvu tiks lietots dizains kā kopienas sajūtas veicināšanas instruments. Cikla ietvaros apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti ražas laikā aicināti tikties dārzā – radošās darbnīcās, vakariņās un diskusijā.

Aktualizējot ilggadējo Lucavsalas attīstības plānu problemātiku, bet arī sabiedrībai pieejamu un sakārtotu pilsētvides dārzu nozīmi urbānajā telpā kopumā, notikumu cikls “Kopienas dizains” iecerēts kā apkaimes iedzīvotāju un viesu satikšanās punkts, telpa kopīgai jaunradei un vienotu risinājumu meklējumiem teritorijai aktuālajām problēmām. Sadarbībā ar dizaina studiju “onlyonly” (Anna Līva Traumane un Harijs Vucens) pasākumu cikla apmeklētāji savstarpējā dialogā izstrādās īpaši Lucavsalai radītu vides dizaina objektu prototipus, kas tiks saglabāti lietošanai dārziņu teritorijā, savukārt publiskā diskusijā pievērsīsies urbānās dārzkopības kā ekoloģiski radošas prakses izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī dizaina pielietojumam pilsētvides zaļo zonu kā demokrātiju veicinošu telpu attīstībai un uzturēšanai.

Cikla “Kopienas dizains” ietvaros plānoti trīs notikumi:

7. septembrī plkst. 11.00-19.00 “Lūkoties dārzā”: Ideju koprades darbnīca ģimenēm ar bērniem un vakariņas dārzā;
21. un 22. septembrī plkst. 11.00-17.00 “Apsēsties dārzā”: Dārza mēbeļu veidošanas pēcpusdienas;
26. septembrī plkst. 18.00 “Atrasties dārzā”: Saruna (p)ar dārziem, dārzniekiem un dizainu.

Pasākumus aicināti apmeklēt gan Lucavsalas, gan citu mazdārziņu īpašnieki, apkaimju biedrību pārstāvji un citi urbānās dārzkopības interesenti.

Notikumu ciklu organizē biedrība “Lucavsala” sadarbībā ar Lucavsalas kopienas dārza pārstāvjiem. Lucavsalas kopienas dārzs ir 2024. gadā uzsākta iniciatīva ar mērķi Lucavsalas mazdārziņu teritorijā radīt vietu ne vien individuālai, bet arī kopīgai dārzkopībai u.c. radošām aktivitātēm – tādējādi veicinot teritorijas kā dinamiskās attiecībās ar apkārtējo vidi saistītas kultūrvietas pilnveides potenciālu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Otrdien, 10. septembrī, plānots sākt Dienvidu tilta 4. kārtas teritorijas atmežošanu. Teritorijas atmežošanu veiks posmā no Dienvidu tilta līdz Valdeķu ielai, ieskaitot sakņu (ģimenes) dārzu teritoriju Jāņa Čakstes gatvē. Pašvaldība aicina dārzu lietotājus, kuriem pārtraukti zemes nomas līgumi, teritoriju atbrīvot septembra laikā.

Atmežošanas pasākumus plānots veikt secīgi trijos posmos sekojošās teritorijās:

1) posmā no Dienvidu tilta līdz sakņu (ģimenes) dārzu teritorijai Jāņa Čakstes gatvē;
2) sakņu (ģimenes) dārzu teritorijā Jāņa Čakstes gatvē;
3) posmā no sakņu (ģimenes) dārzu teritorijas Jāņa Čakstes gatvē līdz Valdeķu ielai.

Sakņu (ģimenes) dārzu teritoriju lietotāji savlaicīgi tika brīdināti par teritorijā plānotajiem darbiem – nosūtot informatīvas vēstules par zemes gabala atbrīvošanu un lauzti zemes nomas līgumi.

Pēc teritorijas atmežošanas darbu pabeigšanas plānots nojaukt visas teritorijā esošās pagaidu būves.


📌 Saite uz Dienvidu tilta 4.kārtas projekta vizualizāciju: https://youtu.be/iC9wMBMsxpA

 

Šonedēļ visā Latvijā skolēni pulcējās skolās, lai svinīgi sāktu 2024./2025. mācību gadu. Rīgas Valdorfskolas skolēniem šis gads būs īpašs, jo skola ieguvusi jaunas telpas Kalnciema ielā 160C, kuru renovācijā Rīgas pašvaldība ieguldījusi aptuveni četrus miljonus eiro.

“Lai arī Rīgai ir ierobežotas finanses, mēs meklējam risinājumus un iespējas pa posmiem savest kārtībā pašvaldībai piederošās ēkas, jo tas rada patīkamu un modernu vidi mūsu iedzīvotājiem un pašvaldības darbiniekiem. Lielisks piemērs šim ir ēka Kalnciema ielā 160C, kas no likvidētas internātvidusskolas kļuva par jaunām telpām Rīgas Valdorfskolai. Veicot vērienīgus remontdarbus, pašvaldība ir spējusi nodrošināt piemērotas un mūsdienīgas telpas skolēniem, kā arī parūpējusies par vides pieejamību un modernu aprīkojumu. Jāpiebilst, ka Rīgā ir vienīgā Valdorfa skola Eiropā, kas tiek finansēta no pašvaldības līdzekļiem. Bet šīs skolas ēkas labiekārtošana nav vienīgais projekts, ko mēs vēlamies īstenot, jo kopā ar atbildīgajiem departamenta pārstāvjiem un skolas vadību esam norādījuši, ka šai skolai vēl ir nepieciešama arī āra sporta infrastruktūras izbūve, lai mazajiem rīdziniekiem būtu iespēja pilnvērtīgi nodarboties ar sportu arī ārā, tāpēc plānojam nākamajā gadā to virzīt projektēšanai,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Teritorija vairāk nekā 150 gadus ir saistīta ar audzināšanas un izglītības tradīcijām. Pirmssākumi meklējami jau 1840. gadā.

Pamatojoties uz Rīgas domes 2021. gada lēmumu par Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumiem, Rīgas Mūzikas vidusskola tika likvidēta, to pievienojot Rīgas Valdorfskolai, nodrošinot arī mūzikas apguves pēctecību.

Teritorijā atrodas četras ēkas: Kalnciema 160, 160A, 160B, 160C.

2022. gadā sāka ēkas Kalnciema ielā 160C pārbūvi, pirms tam izstrādājot projektu, ar mērķi internāta ēku pārveidot par skolas ēku ar mācību kabinetiem Rīgas Valdorfskolas 1.-6. klasei, lai skola varētu pārcelties no līdzšinējās ēkas Baltajā ielā 10.

Ēkā veikti pārbūves darbi, piebūvējot divas kāpņu telpas un sanitāros mezglus jaunā būvapjomā, tādējādi iegūstot plašāku rekreācijas zonu. Izbūvēts lifts un nodrošinātas citas vides pieejamības prasības. Veikti telpu pārplānošanas darbi un visu inženiertīklu nomaiņa. Tāpat skolā uzstādītas iebūvētās mēbeles un aprīkojums, kā arī izveidots jauns kanalizācijas pieslēgums centralizētajiem tīkliem (pirms tam bija lokālā nosēdaku kanalizācija).

Pēc pārbūves ir iekārtotas mūsdienīgas mācību telpas sākumizglītības posma izglītības satura apguvei. Skolai piesaistīta vairāk nekā astoņu hektāru liela teritorija, kurā var organizēt dažādas nodarbības un arī apgūt mācību saturu, veidojot “zaļās klases”.

2024. gada 2.septembrī Rīgas Valdorfskolas 1.-6. klases 426 skolēni mācības sāka atjaunotajā ēkā Kalnciema ielā 160C, kā arī izmanto pārējās teritorijā esošās ēkas. Skolas 7.-9. klases skolēni mācās netālu esošajā ēkā Šampētera ielā 98. Pagaidām skolas pirmsskolas grupas darbu turpina ēkā Baltajā ielā 15. Līdzšinējā skolas ēka Baltajā ielā 10 tiks atbrīvota.

Darbi tika sākti 2022.gadā un kopējās projektēšanas un būvdarbu izmaksas veidoja 4 003 305 eiro (bez PVN).

📸 FOTO

 

Raugoties uz zemajiem daudzdzīvokļu ēku renovācijas tempiem Rīgā, plānots ieviest kvartālu atjaunošanas pieeju. Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar partneriem Rīgas Tehnisko universitāti, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un energoservisa kompāniju “RENESCO” ievieš projektu “RenewAll” – Kvartālu atjaunošanas finansēšana, izmantojot energoefektivitātes līgumu, kura ietvaros paredzēta kvartālu pieejas ieviešanas testēšana Rīgā.

Kas ir kvartālu pieeja?

Projektā kvartāls tiek skatīts no telpiskās perspektīvas, nosakot, ka kvartālu veido ēku grupa vai puduris, kuru vieno zemes vienības, iekšpagalmi un ēkas funkcijām nepieciešamie zemes gabali. Kvartālu atjaunošanas pieeja paredz, ka papildus ēku renovācijai kvartālā tiek veikta arī kvartāla atjaunošana, veicot segumu maiņu un labiekārtošanu.

Kas ir energoefektivitātes līgums?

Energoefektivitātes pakalpojuma līgums nozīmē nolīgt izpildītāju (energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju – ESKO) ar mērķi iegūt enerģijas ietaupījumu, kas sedz visus (vai daļu) atjaunošanas darbiem nepieciešamos ieguldījumus.

Kāpēc tas ir vērtīgi?

Sakopta apkārtējā vide;
Mazākas projekta un būvniecības izmaksas;
Vienots vizuālais risinājums;
Infrastruktūras uzlabojumi kvartālā;
Iespēja iedzīvotājiem ietekmēt savas apkārtnes izskatu un funkciju.

Ko piedāvā projekts?

Piedalīties sava kvartāla attīstības vīzijas radīšanā organizētu pasākumu formā, piedaloties arhitektam, energoefektivitātes ekspertiem un būvniecības sektora pārstāvjiem;
Iespēju ar Rīgas domes atbalstu atjaunot un labiekārtot kvartāla teritoriju;
Izmantot iespēju slēgt ēku energoefektivitātes pakalpojuma līgumu;
Saņemt regulāras konsultācijas kvartālā.

Slēdzot Energopakalpojuma līgumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi no projekta līdzekļiem līdzfinansēt:

100% apmērā energoaudita izstrādes izmaksas;
100% apmērā priekšfinansē ēkas tehniskā apsekojuma un atjaunošanas projekta sagatavošanas izmaksas, kas projekta ieviešanas gadījumā vēlāk atspoguļojās ikmēneša maksājumā par ēkas atjaunošanu;
Pilnā apmērā atbalstu dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai;
100% apmērā atjaunošanas projekta vadības izmaksas.

Dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir interese renovēt ēkas un atjaunot kvartālu, aicināti reģistrēt savu interesi iedzīvotāju līdzdalības platformā GEO RĪGA, lai pašvaldība varētu identificēt kvartālus ar augstu interesi no dzīvokļu īpašnieku vidus turpmākai sadarbībai. Saite uz anketu – ŠEIT.

🔎 Vairāk par projektu – ŠEIT

 

Eiropas Savienības projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)” gaitā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem izstrādājis pirmo rokasgrāmatu ar deviņiem labās prakses piemēriem, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, ir pagaidām neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Bieži vien šādu degradēto ēku, zemju un infrastruktūras atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ nereti uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs vietas paliek neizmantotas un pamestas gadiem.

Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma, tādēļ projekta IMPETUS laikā izstrādātas vadlīnijas, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, dodot iespēju uz laiku tur realizēt savas idejas jaunuzņēmējiem, vietējām kopienām un citiem interesentiem.

“Eiropas valstu labā prakse rāda, ka, veidojot pārdomātas atbalsta programmas, un atkāpjoties no tā, ka pašvaldība nevar investēt privātīpašumā, veiksmīgi var attīstīt arī teritorijas, kuras nepieder pašvaldībai, bet ir tai svarīgas,” skaidro Nika Kotoviča, IMPETUS projekta koordinatore. “Rīgā ir daudz neizmantotu ēku un teritoriju, tostarp tukšie veikalu skatlogi Vecrīgas ēku pirmajos stāvos un arī bijušās industriālās teritorijas. Šie robi, kas apjozti ar sētu un ir cilvēkiem nepieejami, nav pilsētvides vērtība. Lai attīstītu šo jomu, apzinām dažādas pieredzes, notiek domu apmaiņa ar starptautiskiem partneriem.”

Rokasgrāmata būs noderīga ikvienam pamesta un degradēta īpašuma saimniekam, pašvaldības struktūrvienību un valsts iestāžu speciālistiem, politikas veidotājiem, izglītības un kultūras iestāžu pārstāvjiem, vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas dalībniekiem, kas strādā ar pilsētvides attīstības jautājumiem.

Rokasgrāmata tapusi projektā IMPETUS, kurā tuvāko trīs gadu laikā plānots izveidot metodoloģiju īpašumu pagaidu izmantošanas kartēšanai un pārvaldībai Rīgā, kā arī sagatavot ceļa karti jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanai. Tas attieksies uz neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošanu, atbalstot ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.

📌 Rokasgrāmata pagaidām pieejama tikai angļu valodā projekta mājas lapā www.interregeurope.eu. Lūdzu skatīt – ŠEIT.

📌 Papildu informācijas saņemšanai par pagaidu izmantošanas tendencēm Eiropas pilsētās un reģionos, aicinām reģistrēties projekta IMPETUS jaunumiem – ŠEIT.

Lai Rīgas pašvaldības veselības jomas kapitālsabiedrības varētu uzsākt darbu pie vidēja termiņa stratēģiju izstrādes nākamajam teriodam – turpmākajiem trim gadiem, Rīgas domē tika apstiprināti Rīgas veselības centra, Rīgas 1. slimnīcas, Rīgas 2. slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama nefinanšu mērķi. Visām četrām veselības jomas pašvaldības kapitālsabiedrībām kā nozīmīgs uzdevums noteikts iekļaujošas darba vides veicināšana, kā arī prakses vietu veidošana, tajā skaitā personām ar invaliditāti.

Personu ar invaliditāti konsultatīvās padomes sēdēs nevalstisko organizāciju pārstāvji regulāri uzsver, ka nodarbinātība ir aktuāla problēma. Taču, lai cilvēks ar invaliditāti varētu iegūt darbu, jau studiju laikā viņam nepieciešama prakses vieta. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs uzskata, ka pašvaldības kapitālsabiedrībām ir jārīkojas proaktīvi, sniedzot prakses un darba iespējas personām ar invaliditāti.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām regulāri jāizstrādā vidējas darbības stratēģijas, kas ietver gan finanšu, gan nefinanšu mērķus un rīcību to sasniegšanā. Veselības jomas iestādēm ir vairāki kopīgi mērķi: veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamības uzlabošana, veselības veicināšana, iedzīvotāju izglītošana, infrastruktūras racionāla izmantošana un uzturēšana, kvalificēta, motivēta personāla piesaiste un darba apstākļu modernizēšana, tajā skaitā mākslīgā intelekta ieviešana, pētniecība un inovācijas. Strādājot pie stratēģijām, izstrādājot rīcības plānus noteikto mērķu sasniegšanai, tiks ņemti vērā arī nevalstisko organizāciju priekšlikumi iekļaujošas darba vides jautājumos.

Katrai no veselības jomas iestādēm ir arī specifiski uzdevumi atbilstoši tās profilam. Rūpējoties par iedzīvotāju sociālo aizsardzību, Rīgas 1. slimnīcai izvirzīts mērķis īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, savukārt Rīgas veselības centrs līdzdarbosies sabiedrības informēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā sadarbībā ar iestādes telpās strādājošiem ģimenes ārstiem. Rīgas Dzemdību nams, kur strādā arī sociālā darbiniece, turpinās uzlabot sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, Rīgas 2. slimnīca paredz pievērsties ortogeriatrijas programmai un paplašināt dienas stacionāra darbību, kā arī turpinās stiprināt esošo civilmilitārās gatavības līmeni.

 

Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde un trešdien, 28. augustā, izsludināts iepirkums piemiņas vietas izbūvei. Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Šobrīd sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Paralēli Pilsētas attīstības departaments organizēja Zolitūdes Atceres dārza būvprojekta izstrādi un trešdien, 28. augustā, izsludināts atklāts konkurss “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā” piemiņas vietas izbūvei.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27. septembra plkst. 10.00.

Līdz būvniecības iepirkuma rezultātu paziņošanai, Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietā būs īslaicīgs būvdarbu pārtraukums, tomēr būvdarbu zonā paliks izvietots žogs, kas atdalīs pašvaldības īpašumu no juridiskās personas īpašuma.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Plašāka informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestāde “Ābecītis” Konsultatīvais centrs ir iegādājies Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (MFDA) metodi, lai pēc iespējas ātrāk un objektīvāk varētu veikt bērnu testēšanu un spētu sniegt atbalstu un palīdzību bērna funkcionēšanas traucējumu mazināšanā un visas ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Nereti nav viegli atšķirt, vai bērna attīstības īpatnības ir saistītas ar paliekošu funkcionēšanas traucējumu attīstības risku, vai arī bērnam ir tikai gausāks attīstības temps un, viņam pieaugot, prasmes un iemaņas tiks apgūtas līdzīgi vienaudžiem. Tādēļ, izvērtējot bērna attīstību un lemjot par nepieciešamo ārstēšanu, ir svarīga ne tikai vispusīga klīniskā izmeklēšana, bet arī rūpīga un objektīva bērna psihomotorās attīstības novērtēšana.

Metodika ir sadalīta divās daļās:

MFDA – pirmais dzīvības gads – izvērtē funkcionālās attīstības jomas – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība.
MFDA – otrais/trešais dzīvības gads – staigāšana, roku veiklība, percepcija, runa, valodas sapratne, sociālā attīstība, patstāvība.

Lai saņemtu pēc iespējas objektīvākus rezultātus, testēšanas nosacījumiem jābūt vienotiem, standartizētiem testa materiāliem un jāievēro vienoti pamatnosacījumi testēšanas laikā. Izpētes mērķis ir iegūt bērna attīstības atspoguļojošu ainu svarīgākajās attīstības jomās dotajā brīdī. Mazu bērnu vājo uzmanības koncentrēšanās spēju un vieglās uzbudinātības dēļ ir svarīgi radīt optimālus izpētes apstākļus, lai bērns netraucēti un rotaļīgi varētu veikt dažādos uzdevumus. MFDA – autori atzīmē, ka liela loma ir vecāku sniegtajiem datiem, kas bieži ir ticamāki nekā testēšanas laikā iegūtie dati. Testa rezultātu ticamību nosaka, testēšanas un novērtēšanas instrukciju obligāta ievērošana.

Rīgas pirmsskolu konsultatīvajos centros arī ir pieejami psihologi. Speciālistu konsultācijas un izpētes ir bezmaksas. Pakalpojums pieejams mazajiem rīdzeniekiem.

Rīgā ir pieejami seši pirmsskolas konsultatīvie centri:

Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādē “Ābecītis”, tel.67848885, e-pasts: kcr13pii@riga.lv
Rīgas 239.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.25416227, e-pasts: kc239pii@riga.lv
Rīgas 273.pirmsskolas izglītības iestāde, tel.67848837, e-pasts: kcr273pii@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Blāzmiņa”, tel. 67474528, e-pasts: kcblazmina@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Madariņa”, tel. 67848884, e-pasts: kcrpiimada@riga.lv
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārdega”, tel. 67848929, e-pasts: kcmardega@riga.lv

 

No piektdienas, 23. augusta, pieejama jauna laivu piestātne jeb panduss Pilsētas kanālmalā, kas atrodas starp dzelzceļu, Prāgas ielu un Centrāltirgus ielu.

Laivu piestātnes izbūve noslēdzās 2023. gada beigās, kad ekspluatācijā tika nodoti Rīgas pašvaldības īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ uz laiku, kamēr blakus esošajā “Rail Baltica” projekta teritorijā aktīvi veica sliežu ceļu izbūvi, laivu piestātne nebija pieejama.

Šobrīd aktīvi būvdarbi šajā “Rail Baltica” projekta vietā ir noslēgušies un laivu piestātne tiek atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri Rīgas apskatei izvēlas izbraucienus ar ūdenstransportu. Piestātne izbūvēta vietā, kur savulaik atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Pāris gadu laikā degradētā teritorija piedzīvojusi pārmaiņas un tā izveidota par vēl vienu zaļu un labiekārtotu vietu Rīgā, kur brīvo laiku var pavadīt gan rīdzinieki un tūristi, gan ērti var piestāt ūdenstransports.

Laivu piestātnes teritorijā nodrošinātas vides pieejamības prasības, lai jauno infrastruktūru ērti un droši varētu izmantot ikviens cilvēks. Lai piekļūtu ūdenstilpei, izbūvētas divas kāpnes, gājēju ietve un atpūtas laukums. Teritorija ir labiekārtota un iedzīvotāju ērtībām izvietoti soliņi, atkritumu tvertne, velo statīvs. Tāpat ir veikti apzaļumošanas darbi – kanālmalā iestādītas ziemcietes un graudzāles, kuru ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kā arī jauni koki.

Teritorijā veikta arī jaunu inženierkomunikāciju izbūve – izbūvēts apgaismojums uz ietvēm, margām, pandusa malām un ierīkota videonovērošanas sistēma.

Lai gan aktīvi būvdarbi blakus esošajā “Rail Baltica” projekta zonā ir noslēgušies, tā vēljoprojām ir būvdarbu zona, kurā nākotnē darbus plānots turpināt. Līdz ar to piekļūšana jaunajai laivu piestātnei ir nodrošināta ar pagaidu segumu, kā arī daļa no tur esošajiem objektiem ir norobežota ar būvžogu. Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ lietošanai arī nav pieejams tur uzstādītais brīvkrāns. Pēc “Rail Baltica” projekta būvdarbu pabeigšanas abas zonas savstarpēji savienosies.

Tehniskie un labiekārtojuma risinājumi izstrādāti, pielāgojot tos “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves risinājumiem, jo projekta ietvaros tuvāko gadu laikā paredzēts turpināt kanālmalas labiekārtošanu un attīstīt zaļo atpūtas telpu līdz pat Emīlijas Benjamiņas ielai, izbūvējot jaunu un modernu infrastruktūru gan gājējiem, gan velobraucējiem. Kanālmalas nostiprināšanai atjaunota esošā atbalsta siena un izbūvēta jauna rievsiena. Uz ūdens izvietots 46 metru garš un 3,5 metru plats peldošs pontons, ko visu gadu varēs izmantot mazizmēra kuģi un laivas. Pontons aprīkots ar SOS statīvu, drošības kāpnēm, tauvošanās slīdragiem un tiltiņiem nokāpšanai no tā.

Pilsētas centrā joprojām aktīvi turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Līdz šim realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Vilhelma Purvīša, Emīlijas Benjamiņas, Kārļa Mīlenbaha, Timoteja un Dzirnavu ielas apvidū.

Projektu īstenoja Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Teritoriju apsaimniekos Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

📸 FOTO