Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldība realizēs vairākus investīciju projektus vispārējās izglītības iestādēs, pirmsskolās un sociālās aprūpes ēkās, kā arī būvēs jaunu sākumskolu Mežaparkā, trešdien, 31.jūlijā, Rīgas dome lēma ārkārtas domes sēdē.

“Turpinot pašvaldības īpašumu atjaunošanu un labiekārtošanu, šodien Rīgas domes sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi par izglītības un sociālās aprūpes infrastruktūras investīciju projektiem. Viens no vislielākajiem projektiem ir jaunas sākumskolas būvniecība Mežaparkā un tās teritorijas labiekārtošana, kas ir ļoti nozīmīgs atbalsts šai apkaimei un tur dzīvojošajām ģimenēm, jo pēdējo gadu laikā Mežaparka apkaimē iedzīvotāju skaits aug un tuvākās skolas aizpildās ļoti ātri. Šie projekti nodrošinās rīdziniekiem labāku izglītības un aprūpes vidi, veicinot pilsētas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pašvaldība arī būvēs jaunu sākumskolu Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par kopējo finansējumu līdz 13 500 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 12 150 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 1 350 000 eiro. Plānotais īstenošanas termiņš līdz 2026.gada beigām.

Ēku renovācijas un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā paredzēti Rīgas 9. vidusskolas ēkā Stāmerienas ielā 8. Kopējais projekta finansējums ir 591 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums paredzēts līdz 531 900 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 59 100 eiro.

Skolas ēku atjaunošana kārtās paredzēta arī sešās vispārējās izglītības iestādēs:

  • Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas ēkā Grēcinieku ielā 10;
  • Rīgas 69. pamatskolas ēkā Imantas ielā 11A;
  • Rīgas Iļģuciema pamatskolas ēkā Dzirciema ielā 109;
  • Rīgas Pļavnieku pamatskolas ēkā Jāņa Grestes ielā 14;
  • Rīgas Centra humanitārās vidusskolas ēkā Krišjāņa Barona ielā 97A;
  • Rīgas 80. vidusskolas ēkā Andromedas gatvē 11.

Tam paredzēts finansējums līdz 3 416 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 3 074 400 eiro, pašvaldības līdzfinansējums 3410 eiro.

Skolu ēku atjaunošana kārtās ietvaros Rīgas Hanzas vidusskolas ēkā Grostonas ielā 5A, tam paredzēts finansējums līdz 273 100 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 245 790 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 27 310 eiro. Jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centra izveide plānota Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Tam paredzētais finansējums – 301 120 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 271 008 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 30 112 eiro.

Āra sporta infrastruktūras izveide un infrastruktūras izveidošana valsts aizsardzības mācību programmas īstenošanai paredzēta Rīgas 93.vidusskolas esošajā teritorijas Sesku ielā 72, kam paredzēts 2 713 180 eiro kopējais finansējums, valsts budžeta aizdevums – 2 441 862, pašvaldības līdzfinansējums – 271 318 eiro. Tāpat āra sporta infrastruktūras izveide plānota Rīgas 85.pamatskolas teritorijā Purvciema ielā 23A ar kopējo finansējumu 1 083 660 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 975 294 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 108 366 eiro. Paredzētais īstenošanas termiņš – 2024.-2025.gads.

Tāpat paredzēta āra infrastruktūras izveide Rīgas Franču liceja teritorijā Mēness ielā 8, kuram paredzētais finansējums ir 1 141 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 1 026 900 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 114 100 eiro.

Rotaļu laukumu atjaunošanas darbi paredzēti vairākās Rīgas pašvaldības pirmsskolās:

  • “Dzintariņš”, Ikšķiles ielā 12,
  • Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Mežciema ielā 41.

Kopējais finansējums – 420 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 378 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 42 000 eiro. Plānotais īstenošanas termiņš līdz 2024.gada beigām.

Atjaunošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbi paredzēti arī Rīgas sociālās aprūpes centros:

  • “Gaiļezers” ēkā Hipokrāta ielā 6;
  • Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A par kopējo summu līdz 2 050 996 eiro, no kuriem valsts aizdevuma apmērs – 1 743 347 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 307 649 eiro.

 

Attīstot Rīgu kā viedpilsētu, līdz šim galvaspilsētā sākti vairāk nekā 20 risinājumu testēšanas pilotprojekti, kas saistīti ar izvirzītajām viedpilsētas attīstības prioritātēm – mobilitāte, klimats un enerģētika, 5G, datos balstīti risinājumi un lietu internets (loT).

“Rīga ir atvērta jaunu risinājumu testēšanai pilsētvidē sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem partneriem. Pilotprojektu risinājumi var palīdzēt gan mums pilsētas izaicinājumu risināšanai, gan esam partneris vietējai ekosistēmai jaunu produktu radīšanas procesā.”

norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Daļa projektu jau ir noslēgušies. Pilotprojekta “Mākslīgais intelekts nākamās paaudzes enerģētikai (I-ENRGY) tika testēti mākslīgā intelekta analīzes rīki enerģētikas pārvaldībai, pamatojoties uz vienotu datu un informācijas apmaiņu. “Uz skolu ar kājām (sCOOL2walk)” pilotprojekta gaitā tika attīstīta aplikācija, kas nodrošinātu iespēju skolēniem kopīgi doties uz skolu kājām, tādā veidā, pārvietojoties lielākās grupās, arī uzlabojot skolēnu drošību un samazinot satiksmes intensitāti ap skolām. Aplikāciju Rīgā testēja divās skolās. Tāpat viedo stāvvietu “Coding the Curbs” pilotprojekta risinājums piedāvā stāvvietu rezervēšanu un monitoringu, fokusējoties primāri uz loģistikas operatoru piegādēm. Pirmais šī pilotprojekta pilots tika izvietots Rīgas Tehniskās universitātes teritorijā 2023. gadā un šogad sadarbība turpinās, uzlabojot risinājuma funkcionalitāti un pilotu skaitu Rīgā.

Patlaban pilsētā norisinās 12 risinājumu testēšanas pilotprojekti. Piemēram, Ķīpsalā uzstādītā vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija mēra gaisa kvalitāti un troksni atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam un tiek testēta viedā apgaismojuma sistēma, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem. Kā viens no lielākajiem viedpilsētas pilotprojektiem šobrīd tiek īstenots 5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – 5G4LIVES, kas ar dronu un 5G tehnoloģijas palīdzību nodrošina monitoringa un glābšanas darbu uzlabošanu Vecāķu pludmalē un Ķīšezerā dažādās sezonās. Tāpat “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika GREEN DASH” pilotprojekta ietvaros šobrīd tiek attīstīts Latvijā ražots elektriskais kravas skūteris, ar kura palīdzību būs iespēja risināt Rīgas apsaimniekošanas vajadzības. Pilotprojekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti.

Viedu un inovatīvu risinājumu testēšana ļauj pašvaldībai novērtēt, vai piedāvātie tehnoloģiju risinājumi sniedz gaidītos rezultātus, pielāgot tos Rīgas apstākļiem, uzlabot savus pakalpojumus, procesus un ietaupīt finansējumu, bet sabiedrībai nodrošināt efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus.

Viedpilsētas pilotprojektos Rīgas pašvaldība darbojas kā pilotprojekta partneris vai, atbalstot uzņēmumus un zinātni, nodrošina iespēju viedos risinājumus pārbaudīt īpašā tehnoloģiju testēšanas vietā jeb Rīgas testgultnē. Rīgas testgultne, atkarībā no pilotprojekta mērķiem, var būt gan visa Rīgas teritorija, gan viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas pilotteritorijas – VEF apkaime, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra apkaime Torņakalnā un Rīgas Tehniskās universitātes apkārtne Ķīpsalā.

Informācija par viedpilsētas pilotprojektiem ikvienam interesentam pieejama ģeoportālā “GEO RĪGA”, kur izveidota jauna tematiskā karte “Viedpilsēta”. Kartē var apskatīt aktīvos un jau realizētos Rīgas pašvaldības struktūrvienību pilotprojektus Rīgas testgultnē, apskatīt katra viedpilsētas pilotprojekta norises vietu, iepazīties ar pilotprojekta aprakstu, tematisko prioritāti, norises laiku, finansējuma programmu, pilotprojekta īstenošanas izmaksām no Rīgas pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu. Pilotprojekti ir sadalīti pēc viedpilsētas attīstības prioritātēm un informācija regulāri tiks atjaunota, gan aktualizējot informāciju par jau iekļautajiem pilotprojektiem, gan pievienojot jaunus.

Ģeoportālā “GEO RĪGA” ikvienam ir pieejama informācija par pašvaldības ģeotelpiskajiem datiem, kā arī portāls kļūst par būtisku informācijas avotu par pilsētas attīstību un Rīgas viedpilsētas attīstības pilotprojektiem.

 

Rīgas pašvaldība tikšanās laikā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA), Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK), pašvaldības kapitālsabiedrību un struktūrvienību pārstāvjiem vienojās par darba grupu izveidi, kas strādās pie konkrētu priekšlikumu izstrādes saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, īpašumu pārvaldīšanu, transporta un citiem jautājumiem, kas veicinās uzņēmējdarbības atgriešanos un attīstību Rīgas centrā.

“Pašvaldībai rūp, lai pilsēta būtu “dzīva”, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem ērta. Nākas secināt, ka pēdējo gadu laikā Rīgas centrs kļuvis mazāk aktīvs, nevaram runāt par Rīgu kā vadošo Baltijas valstu galvaspilsētu. Tāpēc pašvaldība vēlas sadarboties ar uzņēmējiem un nekustamo īpašumu nozares pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus Rīgas “atdzīvināšanai”. Redzam, ka jāstrādā dažādos virzienos, kas iekļauj nekustamā īpašuma nodokļa likmes pārskatīšanu, namu pārvaldīšanu un nomas cenu politiku, transporta kustības organizēšanu un citus jautājumus,”

atzīst Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.

“LANĪDA ilgstoši vērsusi uzmanību tukšajam Rīgas centram. Vienlaikus mēs apzināmies, ka “burvju nūjiņas”, kā atgriezt gaismas tumšajos logos un atgriezt biznesu tukšajos skatlogos nav nedz mūsu, nedz pašvaldības rokās. Tikšanās ar Rīgas domes un pašvaldības izpildinstitūciju pārstāvjiem, kā arī LTRK Rīgas nodaļas vadību vieš cerību, ka uzņēmējdarbības veicināšana ne tikai Rīgas centrā, bet kopumā galvaspilsētā nonākusi dienaskārtībā. Mēs, LANĪDA, būsim aktīvs sarunu biedrs Rīgas pašvaldībai un aicinām arī citas uzņēmēju organizācijas iesaistīties jaunizveidotajās darba grupās. Uzņēmējdarbības izaugsme un rīdzinieku labklājība iet roku rokā. Būs labi biznesam, būs labi iedzīvotājiem,” norāda LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA iesniegusi Rīgas domei priekšlikumus, kas paredz lielāku atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas rekonstruēt ēkas Rīgas centrā vai veikt fasādes izmaiņas lielu tirdzniecības telpu sadalīšanai vai statusa maiņai. Tāpat LANĪDA ierosina Rīgas domei eksperimentēt ar bezmaksas autostāvvietu atļaujām brīvdienās. Savukārt ģimenēm, kas izvēlas pārcelties uz Rīgas centru, varētu atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām uz noteiktu periodu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi iesaistīties šajā iniciatīvā, arī turpmāk aicināti uz diskusijām un sarunām par Rīgas centra “atdzīvināšanu”. Nākamā uzņēmēju un Rīgas domes pārstāvju tikšanās paredzēta septembrī.

 

Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu, par kuru aicina rīdziniekus piedalīties sabiedriskajā apspriedē un izteikt savu viedokli.

Konceptplāna sabiedriskā apspriede notiks 31. jūlijā plkst. 17 Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā Vizlas ielā 1, savukārt rakstveidā priekšlikumus var iesniegt līdz 2. augustam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un tēmas laukā norādot “Ķengaraga apkaimes centrs”.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā noteikti 33 apkaimju centri un definēta apkaimes centra būtība.

Lai pašvaldība spētu efektīvi koordinēt ieguldījumus apkaimju centru attīstībā tuvākajos piecos gados, katra apkaimes centra teritorijai tiks izstrādāts specifisks telpiskās attīstības konceptplāns. Tā mērķis ir radīt telpisku vīziju un sadalīt tās ieviešanu projektos, lai uzlabotu apkaimes publisko ārtelpu, padarītu pārvietošanos ērtāku un drošāku, spēcinātu vietas identitāti un veicinātu mazo uzņēmējdarbību.

Ķengarags ir pirmā no 33 apkaimēm, kurai Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienests izstrādājis konceptplānu – telpiskās attīstības vīziju. Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Konceptplāna izstrādē tika iesaistīti arī iedzīvotāji. Lai apzinātu iedzīvotāju iespaidus par apkaimes centra teritoriju un attīstības vēlmes, tika veikta sajūtu kartēšana un balsojums par apkaimes centrā vēlamajām funkcijām. Konceptplāns paredz Ķengaraga apkaimes centrā attīstīt Ķengaraga parku, izveidot ielu tirdzniecības vietas, uzlabot publisko ārtelpu un gājēju un velobraucēju drošību Latgales ielā, izveidot vietas mākslas objektiem un kultūras pasākumiem, kā arī labiekārtot promenādi, lai dotu iespēju satikties un aktīvi pavadīt laiku dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Ar konceptplāna pirmo redakciju var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT

 

Plānots, ka šā gada rudenī Rīgā varētu sākt Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecību – pirmajā kārtā Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, bet otrajā kārtā posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Šis ir Rīgas pašvaldības augstas gatavības projekts, kuram otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu.

“Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana ir ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgs projekts, tādēļ par ES fondu finansējumu tam esam neatlaidīgi iestājušies un argumentējuši valdībai tā nepieciešamību. Esam veikuši visus sagatavošanās darbus, lai šis būtu augstas gatavības projekts, kāds tas pašlaik arī ir. Dienvidu tilta ceturtā kārta savienos Bauskas ielu ar Jelgavas šoseju un tas būtiski uzlabos satiksmi, padarot to drošāku un efektīvāku, īpaši rūpniecisko zonu apkalpošanai un kravas transportam. Uzbūvējot Dienvidu tilta ceturto kārtu un Kundziņsalas pārvadu, kura būvdarbus arī drīz sāksim, mēs pildām apņemšanos pilsētas centru faktiski pilnībā atslogot no kravas transporta tranzīta,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Valdība lēma, ka projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu kopsumma indikatīvi ir 122,7 miljoni eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 71,5 miljoni eiro. Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu summa ir norādīta indikatīvi un tiks precizēta pēc visu iepirkumu veikšanas. Par projekta īstenošanu vēl jāpieņem Rīgas domes lēmums.

Dienvidu tilta 4. kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Patlaban norit būvniecības līguma un autoruzraudzības līguma slēgšanas process, kā arī turpinās būvuzraudzības pretendentu izvērtēšana.

Projekta realizācija ļaus sakārtot satiksmi Daugavas kreisajā krastā, izveidojot tur pilnvērtīgu kravas transporta tranzīta satiksmes apvedceļu, radot alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam. Kravas transports tiks atdalīts no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām, kā arī tiks atslogots pilsētas vēsturiskais centrs no tranzīta un uz ostu ejošajām smagsvara kravu plūsmām.

Tostarp tiks nodrošināta starptautiskā savienojamība un iekļaušanās TEN-T tīklā (valsts galveno autoceļu tīkls), novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabotas iedzīvotāju vajadzības un pilsētas attīstības vajadzības vietējā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, kā arī panākta perspektīvai satiksmes intensitātei atbilstoša caurlaides spēja, augsts satiksmes, gājēju un velobraucēju komforta un drošības līmenis.

 

03.07.2024. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-24-3763-lē “Par Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Publiskās apspriešanas termiņš ir noteikts no 16.07.2024. līdz 07.08.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.07.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: https://www.facebook.com/RigaAttistas.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.07.2024. plkst. 12.00, aizpildot anketu.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa un blakus esošās teritorijas optimālai attīstībai Ķīpsalā atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības statusam.

Viens no RTU ilgtermiņa stratēģiskiem uzdevumiem ir vienotas RTU studentu pilsētiņas izveide Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā, reprezentējot šo kompleksu kā būtisku Rīgas pilsētvides zīmola sastāvdaļu un izveidojot Baltijas reģionā modernāko inženierzinātņu studiju centru. Studentu pilsētiņā paredzēts koncentrēt fakultātes, zinātniskos institūtus, bibliotēku, kā arī dienesta viesnīcas, sporta un atpūtas infrastruktūru.

Lai sasniegtu RTU stratēģijā noteiktos mērķus, lokālplānojums paredz veikt grozījumus spēkā esošajā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, precizējot teritorijā atļautās izmantošanas, nosakot apbūves parametru izmaiņas un prasības jaunās apbūves un publiskās ārtelpas veidošanai.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Real Invest”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 07.08.2024. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.08.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

 

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies pirmā iedzīvotāju klimata asambleja, pulcējot kopā 25 sabiedrības pārstāvjus un jomas ekspertus, lai kopā mācītos, strādātu grupās un izstrādātu idejas un priekšlikumus Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam.

Iedzīvotāju asamblejas ideja ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Iedzīvotāju atlase notiks, izmantojot nejaušības principu, tajā pašā laikā pēc iespējas iesaistot visdažādākās iedzīvotāju grupas.

“Klimata asamblejas notiek vairākās Eiropas pilsētās, tostarp Tallinā, kas iedvesmoja mūs veidot tādu pašu iniciatīvu Rīgā. Mērķis ir kvalitatīvi iesaistīt galvaspilsētas iedzīvotājus nākotnes ideju tapšanā, savukārt, lēmumu pieņēmējus – pieredzēt, ka sadarbība ar iedzīvotājiem ir vērtīgs process. Pielāgošanās klimata pārmaiņām pilsētā ir Rīgas asamblejas galvenais jautājums, īpašu uzsvaru liekot uz pilsētas zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai,”

stāsta projekta vadītāja Ingrīda Strazdiņa.

Iedzīvotāju asambleja ir viens no instrumentiem, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību klimata politikas veidošanā. Asamblejā reprezentatīva iedzīvotāju grupa izstrādā priekšlikumus kādam publiskajā sektorā risināmam jautājumam. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli pārstāvētu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, kā arī politiskās pārliecības.

Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi sniegs pienesumu Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādes procesam, kas norisinās no 2024. gada līdz 2026. gadam. Klimata asambleju organizē biedrība Zaļā brīvība kopā ar Rīgas domi.

●  Vairāk informācijas par asambleju var atrast šeit: Rīgas iedzīvotāju asambleja – Rīgas Enerģētikas Aģentūras mājaslapā www.rea.riga.lv).
●   Informāciju par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu var atrast Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv .

Kontaktinformācija: Ingrīda Strazdiņa, +37129488151, ingrida@zalabriviba.lv

 

12.06.2024. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr.RD-24-3702-lē “Par zemes vienības Lazdu ielā 16D un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Rīgas domes lēmums

Lokālplānojuma mērķis ir Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu nepieciešamība, lai noteiktu teritorijā esošajai (neatbilstošas izmantošanas) darbībai atbilstošu funkcionālo zonējumu, radot noteikumus tās ilgstošai un līdzsvarotai attīstībai.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “LATBEMA”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “VVV Architecture”.

Publiskās apspriešanas termiņš: no 26.06.2024. līdz 25.07.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 08.07.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 08.07.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā  – ŠEIT ;
  • klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 25.07.2024. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 25.07.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

15.07.2024. Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-18294-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībai Kuldīgas ielā 51 (kadastra apzīmējums 01000640350) nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veidojot jaunu mazstāvu daudzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu, sadalot zemes gabalu, ierīkojot nepieciešamos piebraucamos ceļus un jaunas iekškvartāla ielas izbūvi.
Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “Z33”, izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 29.07.2024. līdz 25.08.2024.

  • Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.08.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.08.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT .

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 25.08.2024. var iesniegt:

● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 25.08.2024.) Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
● klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama ŠEIT .

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Attēls no www.ssarkadija.lv

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka līdz ar daļēju renovācijas darbu pabeigšanu Rīgas sporta manēža no jauna kļuvusi par nozīmīgu sporta centru Rīgā. Tās renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,53 miljoni eiro. Šobrīd Rīgas Sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas ir kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā.

Uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē dosies trīs Rīgas sporta skolas “Arkādija” audzēkņi, kuru ikdienas treniņu vieta ir Rīgas Sporta manēža, – šķēpmetēji Anete Sietiņa un Patriks Gailums un kārtslēcējs Valters Kreišs, kas vēlreiz apliecina, cik liels ir Rīgas potenciāls jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir kļuvusi par nozīmīgu projektu jau trīs gadu garumā. Mūsu mērķis ir, sakārtojot infrastruktūru atbilstošā līmenī, atgriezt šo vietu sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā. Šai manēžai ir gara vēsture – no modernākā valstī sporta centra līdz pat tuvu grausta statusam, kur paralēli notika tirgošanās ar drēbēm un citi ar sportu nesaistīti pasākumi. Liels gandarījums, ka pašvaldībai ir izdevies šo vietu sakārtot, lai tajā atkal var profesionālā līmenī notikt treniņi un arī sacensības, taču darbi vēl turpinās,”

atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā, kuri apzinās, cik svarīgs priekšnosacījums talanta attīstībai ir laba infrastruktūra. Katru dienu sporta skolas “Arkādija” Rīgas Sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām kā Mārupe, Ādaži, Jūrmala un Lielvārde. Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie Bruņotie Spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Kopš 2021. gada jūnija par Rīgas Sporta manēžu atbild sporta skola “Arkādija”, kas šobrīd nodrošina līdzšinējo manēžas pamatfunkciju – sporta infrastruktūras publisku pieejamību sportam, sacensībām un pasākumiem.

Ēkai veikta renovācija un energoefektivitātes darbi, lai manēžas infrastruktūra atbilstu sporta federāciju noteiktajiem standartiem un samazinātu tās ekspluatācijas izmaksas. Tajā ir izbūvētas jaunas treniņu zāles, kurās ir iespēja trenēties vieglatlētikā, frīsbijā, modernajā pieccīņā, rīkot sacensības vieglatlētikā, boksā, cīņas sporta veidos, novusā, galda tenisā, handbolā, florbolā u.c. Uzklāts jauns 60 metru skrejceļš ar četriem celiņiem, ieskrējiena celiņi tāllēkšanai un kārts¬lēkšanai, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi. Šobrīd turpinās darbs pie gaiteņu remonta, ko varētu izmantot kā iesildīšanās zonu, kā arī tiek uzlabota infrastruktūra šķēpmešanai, lodes grūšanai un vingrošanai.

Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, objekta renovācijā no 2021. gada līdz 2023. gadam kopumā tika ieguldīti 2 533 840,66 eiro. Rīgas dome šogad papildu ir atvēlējusi 800 000 eiro finansējumu, kas ļaus vēl turpināt šīs ēkas atjaunošanas darbus.


Rīgas Sporta manēža ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša pašvaldības sporta iestāde. Rīgas Nacionālā sporta manēža celta 1965. gadā Rīgā pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Edvīna Ābula projekta. Tolaik tā bija viena no modernākajām sporta būvēm valstī. Lielajā sporta zālē bija līdz pat 3 700 skatītāju vietām. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai šeit regulāri notika dažāda līmeņa sporta sacensības, turklāt telpas tika izmantotas arī izstāžu rīkošanai un koncertiem. Pēc tam ilgus gadus netika veiktas atbilstošas investīcijas, kā rezultātā infrastruktūra morāli un fiziski novecoja.