Arhīvs birkai: Kultūra

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu iela 27 k-2) līdz 31. martam skatāma Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” kultūras centra “Imanta” tēlotājmākslas studijas UMBRA un Salaspils gleznošanas studijas RADI radošo darbu izstāde “Splendidis plantis” (no latīņu valodas “krāšņie augi”).

Kamēr dabā vēl dominē melnbalto toņu grafika, RCB Iļģuciema filiālbibliotēkā tiekas divas studijas – tēlotājmākslas studija UMBRA (vadītāja Agnija Ģērmane) un gleznošanas studija RADI (vadītāja Ramona Ķiesnere) ar krāsainajiem, botānikai un ziedēšanai veltītajiem darbiem.

Darbu kolekcija tapusi, iedvesmojoties no Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas krāšņo augu pasaules. Studiju dalībnieki veidojuši savus augus, izmantojot mākslīgus materiālus ar dažādu ķīmisku formulu nosaukumiem, bet dotu darbiem dzīvību un iemiesotu tajos radošo garu. Tieši tas raksturo cilvēkus, kas darbojas studijās no pamatdarba brīvajā laikā, lai savu ikdienu veidotu krāsaināku un daudzveidīgāku.

“Tāpat kā daba, arī grāmatu pasaule veldzē un iedvesmo, māca un ļauj sapņot. Esam priecīgi par iespēju RCB Iļģuciema filiālbibliotēkas logus rotāt ar saviem darbiem, veidojot pavasarīgi košu skatu uz ārpasauli,”

saka studijas UMBRA vadītāja Agnija Ģērmane.

Sestdien, 13. janvārī mākslinieki, viņu draugi un atbalstītāji pulcējās izstādes atklāšanā.

🔎 Vairāk – ŠEIT

📌 Izstāde skatāma bibliotēkas darba laikā:
P., T., Pk: 10 – 18,
O., C: 11 – 19,
S.: 10 – 17

Ārā snieg un puteņo, bet omulīgajā Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas zālē mirdz svecīšu liesmiņas, skan bērnu balsis, mūzika un smiekli. Šur un tur pavīd kāda rūķa mice, ievirpuļo pa sniegpārsliņai, nolaižas kāda sniega pūciņa. To visu vēro ne tikai viesi un darbinieki, bet arī baltie eņģeļi, kuri krietnā skaitā pulcējas bērnudārzā jau kopš decembra. Jūs jautāsiet, kas šeit notiek? Atbildam – mēs svinam mūsu pirmsskolas 60 gadu jubileju!

Hallē balto eņģeļu paspārnē var aplūkot iestādes darbinieku fotogrāfijas no viņu pašu bērndārznieku laika gaitām, pirmajām darba dienām pirmsskolā līdz pat šai dienai. Turpat blakus arī bērnu un skolotāju apsveikumi jubilejā. Burti vēl pagaidām neslejas tik slaidi un skaisti kā skolniekiem, tomēr katrs novēlējums, lai cik vienkāršs tas nešķistu, nāk no bērna sirds.

“Es novēlu mūsu bērnudārzam sagaidīt vairākas jubilejas! Un lai visiem gribētos atnākt vismaz ciemos pie mums, lai apskatītos, cik labi te klājas bērniem un visiem, visiem, visiem. Daudz laimes bērnudārzam, un paldies visiem! It īpaši visiem darbiniekiem, kuri katru minūti, katru sekundi ieliek savu sirsniņu, lai iestādes notiktu viss iecerētais!”

svētku uzrunas izskaņā teic iestādes vadītāja Inga Beļavska.

Arī vecāku komitejas pārstāve velta kolektīvam daudz sirsnīgu un mīļu vārdu: “Visu vecāku vārdā paldies mīļajām audzinātājām par mazuļu lološanu, skološanu, mierināšanu, mīļošanu. Paldies par vienmēr aizraujošajiem pasākumiem un scenārijiem mūzikas un grupu skolotājām. Paldies vadītājai un visam personālam par laipnību un attieksmi, par darbu un, lai izdodas to turpināt!”

Svētku nobeigumā viss kolektīvs draudzīgi vienojas Jēkaba Graubiņa dziesmā “Laimes vēlējums”, kas tautā vairāk pazīstama kā “Daudz baltu dieniņu”, vēlot gan iestādei, gan sev kā kolektīvam daudz baltu dieniņu dzīvojot, strādājot un mīlot. Jo tikai mīlot savu darbu un bērnus var doties pretī nākamajām pirmsskolas jubilejām.

Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Bērnu un jauniešu centru “Daugmale” un Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā aicina iesniegt darbus 52. starptautiskajam bērnu mākslas darbu konkursam „LIDICE 2024”.

Pirmie darbi jau sasnieguši galamērķi.

🟩 Darbi jāiesūta (pasta zīmogs 15.01.2024.) vai jāiesniedz no 2024. gada 15. janvāra līdz 19. janvārim Bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”, Jēkabpils ielā 19a, Rīgā, LV -1003 (Pielikums Nr.3), pievienojot darbu sarakstu (Pielikums Nr.4). skatīt Nolikumu.

🟩 Sarakstu līdz 2024. gada 15. janvārim nosūtīt elektroniski arī VISC Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības projektu nodaļas vecākajai ekspertei Sandrai Miezei, sandra.mieze@visc.gov.lv

 

Aicinām Rīgas izglītības un kultūras iestāžu vokālos ansambļus pieteikties Rīgas vokālās mūzikas konkursam “Balsis 2024”. Konkurss norisināsies no 2024. gada 13. februāra līdz 1. martam Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības un kultūras iestādēs.

🟩 Ar konkursa nolikumu var iepazīties ŠEIT.

🟩 Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir mainījies vokālo ansambļu iedalījums grupās. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra galveno speciālisti Artu Grīnu, tālrunis 29557442, e-pasts agrina@edu.riga.lv.

Mēs priecāsimies par vokālo ansambļu vadītāju un skolotāju jaunradi. Nereti tieši jūsu radītās tautasdziesmu apdares vai oriģināldziesmas ir īpaši piemērotas bērnu un jauniešu balsīm, katra vokālā ansambļa radošajai atmosfērai un tēlam. Pēdējo 4 gadu laikā esam kopīgi radījuši un ar Rīgas Valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu izdevuši trīs repertuāra krājumus vokālajiem ansambļiem un koriem: “Tur, kur jūras satiekas”, “Ziemas dziesmas” un “Vasaras dziesmas”. Ar prieku ziņojam, ka gatavojam trešo “Gadalaiku” cikla krājumu – “Rudens dziesmas”.

Lai skanīgas balsis dziedātājiem un radošs gars skolotājiem!

No 8. janvāra līdz 4. februārim RKTMC “Mazā ģilde” Mazajā zāle būs skatāma TTMS “ĢILDE” mākslinieka Voldemara Krutina personālizstāde “Domu lidojums”.

Voldemārs Krutins glezno eļļas tehnikā kalnus, ainavas un vēstures tēmām veltītas kompozīcijas. Vasaras plenēros gleznotas krāsās bagātās Latvijas ainavas gadalaiku maiņās. Gleznotājam piemīt spēja atainot dokumentāli precīzu ainavu. Ir gan tradicionāli klasiska reālisma darbi, gan darbi, kas gleznoti naivisma stilā. Voldemāra Krutina darbi ir tikuši iekļauti katalogos un albumos.

Voldemārs Krutins dzimis 1955. gada 8. augustā Alūksnes rajona Liepnas ciemā.1980.gadā absolvējis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. No 1976.gada dzīvo Jūrmalā. Strādājis sanatorijā “Rīgas Jūrmala”, no 1999. gada – Jūrmalas autotransporta uzņēmumā par autobusa vadītāju. Pirmais Voldemāra Krutina vaļasprieks bija kalnu tūrisms. Ceļojumos pa Altaju, Kaukāzu, Alpiem, Pirenejiem un citur gūtā pieredze rosināja pievērsties glezniecībai. Voldemārs Krutins savus iespaidus vēlējās dokumentēt gleznojot. 1998.gadā viņš iestājas tautas tēlotājas mākslas studijā “Ģilde”. No 1998. gada Voldemārs Krutins piedalījies visās TTMS “Ģilde” un tautas tēlotājas mākslas studiju valsts mēroga izstādēs. Sarīkojis vairākas personālizstādes. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku biedrības izstādēs, kā arī starptautiskajās Jūrmalas “Marina” izstādēs. No 2013. gada Voldemārs Krutins ir Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs.

TTMS “Ģilde” savu darbību sākusi pirms vairāk kā 75 gadiem. Tās dalībnieki ir dažāda vecuma, profesiju un uzskatu amatiermākslinieki. Nodarbībās tiek gleznota klusā daba, portreti, ainavas vai figurālas kompozīcijas, visbiežāk eļļas glezniecības tehnikā. Daži labprāt strādā arī ar pasteli vai akvareļtehnikā. Galvenā tendence ir reālisms, tuvināšanās profesionālai glezniecībai. Dažu autoru darbos parādās arī naivismam raksturīgas iezīmes, bet jaunākās paaudzes dalībnieki ir drosmīgāki un glezno arī mūsdienīgā, ekspresīvā stilā un nebaidās eksperimentēt. Studijas dalībnieki rīko ne tikai savas personālizstādes, bet piedalās arī studijas, Rīgas pilsētas un republikas izstādēs. Izstādes notikušas ne vien Rīgā, bet arī Jūrmalā, Lielvārdē, Carnikavā un citās pilsētās. TTMS “Ģilde” vada Gustavs Filipsons.

Izstāde apskatāma bez maksas.

Izstādi ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Afiša

Kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietiškās mākslas studiju 2023. gadā veidotā darbu kopizstāde būs apskatāma arī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29, Rīga) no 2024. gada 4. janvāra līdz 2024. gada 29. februārim.

“Tīrums” parāda šo seno tautas arodu un prasmju saglabāšanas tradīcijas. Izstādē apkopoti tautas lietišķās māklsas darbi, kas ir tapuši gada garumā un ļauj sajust meistaru mūsdienīgo pieeju šiem senajiem arodiem.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas: “Austra”, “Ataudze”, “Ceplis”, “Irbi”, “Puduris”, “Rītausma” un “Zīle”. Studijas izkopj, nodod nākamajām paaudzēm un meklē jaunus pielietojumus tādām amata prasmēm kā aušana, meldru un klūgu pīšana, keramika, adīšana, rokdarbi, metālkalšana un gleznošana. Vairākas studijas darbojas jau 30 gadus un tām ir tradīcija gada nogalē veidot kopīgu izstādi, kurā apskatāmi jaunākie studijās tapušie darbi.

Šī gada izstādes veidotājs ir keramikas studijas “Ceplis” jaunais vadītājs Elvijs Krevics, kurš par izstādi saka, ka katrs tīrums ir sākums. Katra no tautas lietišķās mākslas studijām tiešā vai netiešā veidā ir saistīta ar tīrumu. Tīrumā ganās aitas, kuru vilnu amata lietpratēji pārvērš vilnas dzijā, ko vēlāk izadīt zeķēs, šallēs, cimdos un džemperos. To pašu dziju audēji ieauž rakstainos lakatos, jostās un segās. Tīrumā aug arī lini, kurus vēlāk pārstrādātā formā audējas un citas rokdarbnieces izmanto apģērba, dvieļu un galdautu radīšanā. Tīrums ir vieta, kur tikt pie podnieku izejmateriāla, kura malās meliorācija aizaug ar kārkliem, ko savukārt pinēji izmanto savam darbam, radot lielākus un mazākus, gaišākus un tumšākus grozus un cibiņas. Tīrumi mēdz būt arī applūduši, kas ļauj meldru pinējiem atrast labu materiālu darbam un visbeidzot, ikvienu tīrumu zemniekam vajag arī apstrādāt un tur jau neiztikt bez kalēja roku darba augļiem.

Radīt traukus, aust, adīt, pīt ar klūgām vai meldriem, izkalt priekšmetus no dzelzs, tās visas ir senas prasmes, bet mūsdienu vidē un ar dizaina pieskārienu viss kļūst pielāgots pašreizējā laikmeta vajadzībām.

Ja zemnieks var teikt, ka no tīruma raža nonāk uz galda, tad mēs varam teikt, ka no tīruma raža nonāk katrā mājsaimniecībā, kur tā atrod savu pielietojumu.

🟩 Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00

Ieeja bez maksas

Līdz 2024. gada 28. janvārim Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Iļģuciems” 2. stāva vestibilā apskatāma Dainas Rumbas un Anitas Sokolovas gleznu izstāde “Ziema saltā”.

Abas mākslinieces satikās pirms dažiem gadiem un izlēma kopīgi izkopt talantus un attīstīt savus hobijus. Šobrīd autores dala gleznošanas darbnīcu Rāmavas izstāžu centrā un tiekas lai iedvesmotu viena otru un ļautos savam dzīves jaukākajam hobijam – gleznošanai.

Daiga Rumba glezno jau vairāk kā desmit gadu. Mīļākās tēmas: daba, dzīvnieki un putni. Daiga Rumba apglezno zīdu un pasniedz zīda apgleznošanas kursus. Kā atzīst viņas mācekļi, “Daigai ir īpašs talants iemācīt izmantot dažādas tehnikas, krāsu pludināšanu un krāsu saskaņas”. Viņas darbos redzamas mierīgas noskaņas un pārsvarā dominē zemes toņi. Šajā izstādē ir dažādos periodos tapuši darbi, kuri Daigai asociējas ar ziemu, ziemu salto un ziemu silto, pat ziemu pavasarīgo.

Arī Anitai Sokolovai gleznošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Jau deviņpadsmit gadu vecumā viņa pasniedza bērnu mākslas skolā zīmēšanu, tekstilu un kompozīciju. Šobrīd vada mākslas studiju “Artcurator” un vasarās organizē bērnu mākslas nometnes, lai mācītu bērniem zīmēt un radoši pavadītu laiku. Anita veido arī zīmēšanas e-apmācības bērniem. Taču vislielāko gandarījumu gūst no gleznošanas. Tieši gleznās iespējams vislabāk izteikt savu būtību un katrā gleznā ielikt kaut ko jaunu. Anita labprāt glezno ziedus, dzīvniekus un portretus. Pēdējā laikā abas mākslinieces glezno arī pēc pasūtījuma un iznomā interjera gleznu kolekcijas ofisos un darba vietās eksperimentējot ar dažādiem materiāliem un tehnikām.

Abas mākslinieces uzskata, ka viņu ceļš vēl tikai pašā sākumā, tādēļ izstādē “Ziema saltā” izlikti dažādi darbi un pati izstāde ir kā atspēriena punkts nākotnei.

Ieeja bez maksas.

Rīgas pašvaldība izsludinājusi starptautisku arhitektūras metu konkursu, lai iegūtu Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju.

Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā īstenot teritorijas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un kā izmantot esošās zaļās infrastruktūras potenciālu kā bioloģiski daudzveidīgu un Eiropas mērogā unikālu vēsturisku ainavu. Tāpat par mērķi izvirzīta pilsētvides kvalitātes uzlabošana un Lielo kapu pieejamība Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, plūsmu organizāciju, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Tāpat arī plānots iegūt kapu teritorijas celiņu tīkla izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.

“Lielie kapi ir un būs kapi, kā arī tie ir un būs parks. Ņemot vērā apglabātās personības, tie vēl papildus var zināmā veidā būt muzejs. Daudziem rīdziniekiem senči guļ Lielajos kapos. Ņemot visu šo kopā, Lielo kapu attīstība jeb sakārtošana ir ļoti grūta tēma, un ar metu konkursu mēs ceram saņemt radošus, cieņpilnus atrisinājumus,”

skaidro Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels.

“Rīgas Lielie kapi, šī godājamā nekropole, mirušo piemiņas, mākslas un zaļās dabas izcilais kopums, ir viens no padomju režīma daudzajiem upuriem. Vieta, kur mieru bija cerējušas atrast daudzas rīdzinieku paaudzes, bijusi pakļauta ilgstošai demolēšanai, kapavietu un pieminekļu iznīcināšanai. Dažādie senākie centieni Lielos kapus savest kārtībā ir bijuši epizodiski, nekoordinēti, nespējīgi apturēt bojāeju un sākt vispusīgu atjaunošanu. Ir nepieciešams vispusīgs, komplekss un zinātniski pamatots priekštats par Lielo kapu stāvokli un to tālāko likteni ilgstošam laika periodam. Konkursam ir jāsniedz šāds vērtējums un jādod koncepcija un priekšlikumi, kas ietvertu konkrētos pasākumus kapavietu, pieminekļu, kapliču un zaļo stādījumu kopšanai un restaurācijai”

norāda Rundāles pilsmuzeja veidotājs un dibinātājs, konkursa sabiedriskais eksperts Imants Lancmanis.

“Lielie kapi ir mūsu lielais kopējais darbs. Pēdējo gadu laikā esam gājuši uz priekšu gan ar Lielo kapu izpēti, gan ar veiksmīgām restaurācijām. Rīdzinieki gaida, lai mēs sakārtojam šo īpašo piemiņas, vēstures, kultūras un dabas ainavas vietu visā kopumā. Starptautiskais metu konkurss ir nākamais solis Lielo kapu sakārtošanas un glābšanas virzienā. Mums tas jādara izlēmīgi, bet ar milzīgu pietāti un cieņu,”

uzver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 tūkstoši eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.

🔵 Meti jāiesniedz līdz 2024. gada 5. aprīļa plkst. 17.00, Rīgā, Torņa ielā 11. Konkurss ir atklāts un uzskatāms par notikušu, ja noteiktajā termiņā ir iesniegti vismaz trīs meta piedāvājumi. Ieinteresētie konkursa dalībnieki var iepazīties ar metu konkursa objektu 2024. gada 25. janvārī, plkst. 12.00.

Metu konkursa žūrijas sastāvā ir desmit žūrijas locekļi: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arhitekts, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu.izpildītājs Viesturs Brūzis, ainavu arhitekte, domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta Ainavu arhitekte Arnita Verza, arhitekts, domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Ilze Rukšāne, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Artūrs Lapiņš, “Rīgas meži’ ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, arhitekte, plānotāja un sabiedrības speciāliste no Dānijas Tiina Saby un sertificēta arhitekte un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne (žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre bez balsstiesībām).

Konkursa piesaistīto ekspertu vidū ir arī Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, grāmatas “Rīgas Lielie kapi” autors Juris Millers, Brasas apkaimes biedrības pārstāve Laima Letiņa, uzņēmuma “Labie koki” valdes eksperts Edgars Neilands, domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece un Rīgas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

🔵 Vairāk par konkursu var uzzināt mājaslapā: https://lieliekapi.metukonkurss.lv, kurā ir ievietoti arī konkursa dokumenti, kā arī https://www.latarh.lv/konkursi/latvijas

Ziemassvētki jau tepat ap stūri! Lecam kopīgās dejās, steidzam pušķot vēl pēdējos vārtus un klājam galdus, skanot jautrākajām svētku dziesmām. Baudi gaismiņas, svētku egļu spozmi un trakulības savā pilsētā, sagaidot Ziemassvētkus.

Koncerti un pasākumi, sagaidot Ziemassvētkus

19. decembrī

● No plkst. 18.00 līdz plkst. 19.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē skanēs Ziemassvētku koncerts “Karameles” bērnu vokālā studijas “Knīpas un Knauķi” izpildījumā. Koncertprogrammā “Karameles” skanēs jau iemīļotas Ingus Ulmaņa, Aigara Voitišķa, Raimonda Paula, Zigfrīda Muktupāvela, Valta Pūces, kā arī citu komponistu dziesmas.

21. decembrī

● Plkst. 15.00 Vidzemes tirgū jautrību ienesīs dzirkstošā Ziemassvētku balle ar Ilonu Bageli un Vaira Nartiša “Prieka orķestri”. Balles repertuārs ir tapis Balkānu mūzikas noskaņās, neaizmirstot latviešu zaļumballēm raksturīgo pūtēju orķestru skanējumu sintēzē ar vāciski kolorīto “Oktoberfest” piesitienu.

● No plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00, Rātslaukumā notiks tradicionālā bluķa vilkšana, kas, kā ierasts, pulcēs tuvus un tālus ķekatniekus un maskotos ļaudis, lai kopīgi ieskandinātu Ziemas saulgriežus, kas iezīmē astronomiskās ziemas sākumu. Svinības tiks atklātas Rātslaukumā, turpinoties maršrutā no Rātslaukuma līdz Grēcinieku ielai, tad pa Audēju ielu, Vaļņu ielu, Kaļķu ielu, Līvu laukumu, Zirgu ielu, Doma laukumu, Jaunielu un gājiens noslēgsies Rātslaukumā ar ugunskuru, sadancošanu, rituāliem un bluķu dedzināšanu.

22. decembrī

● Plkst. 15.00 – Imantas tirgū noritēs dzirkstošā Ziemassvētku balle ar Ilonu Bageli un Vaira Nartiša “Prieka orķestri”;

● Plkst. 16.00 līdz plkst. 16.45 – Ziedoņdārzā varēs vērot trakulības muzikālā priekšnesuma “Skursteņslauķu jampadracis” laikā. Koncertā būs iespēja dejot, līksmot, dziedāt un iegūt pogu laimei un veiksmei.

● Plkst. 19.00 Adventa koncertu ciklu “Gadalaiku krāsas. Ziema skan.” noslēgs koncerts “Es palūgšu baltajam eņģelim”, kurā skaistas, iemīļotas Ziemassvētku melodijas kopīgi atskaņos bērnu vokālais ansamblis “Saulessvece”, sieviešu vokālie ansambļi “Madara” un “Sniega roze”, vīru vokālais ansamblis “Senozols” un pianists Māris Treijs.

● Plkst. 20.30 – Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā skanēs koncerts “Es paliku” jauniešu kora “Balsis” vadībā.

No 23. decembra līdz pat 2024. gada 7. janvārim plkst. 12.00 un plkst. 14.00 kinoteātrī “K. Suns” Elizabetes ielā 83/85 norisināsies bezmaksas kinoseansi bērniem. Programmā sešas pilnmetrāžas animācijas filmas un divas bērnu un jauniešu spēlfilmas.

23. decembrī

● Plkst. 15.00 – Āgenskalna tirgū atkal priecēs dzirkstošā Ziemassvētku balle ar Ilonu Bageli un Vaira Nartiša “Prieka orķestri”.

24. decembrī

● No plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 Bastejkalnā, bet no plkst. 12.30 līdz plkst. 13.00 Vērmanes dārzā Skanēs labi atpazīstamas un tradicionālas Ziemassvētku dziesmas.

● No plkst.13.00 līdz plkst. 16.00 Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, Ziemassvētku dārzā Torņakalnā iedegs ceturto Adventes sveci un darbosies tirdziņš, foto stūrītis, kafejnīca, labo domu un pateicību vieta klusumā.

● Plkst. 15.00 – Rīgas Centrāltirgū norisināsies Ziemassvētku balle ar Ilonu Bageli un Vaira Nartiša “Prieka orķestri”.

25. decembrī

● Pirmajos Ziemassvētkos, no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00, Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, notiks koncerts uz āra skatuves (Anete Kozlovska, Kristaps Vanadziņš, kamerkoris “MoonBeams”, Linda Naudiņa, u. c.), tirdziņš, foto stūrītis, kafejnīca, labo domu un pateicību vieta klusumā, bet plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta pirmā no 12 Svēto nakšu svecēm.

● Plkst. 15.00 Lielajā ģildē izskanēs Rīgas kamerkora “Ave Sol” spilgta laicīgās Ziemassvētku mūzikas programma “Ziemassvētku noskaņa”, kas aptver dažādus skatījumus uz Ziemassvētku tradīciju vairāk nekā simts gadu garumā, kā arī jaundarba pirmatskaņojumu – Jāņa Ķirša “Ziemassvētku kantāte”.

● Plkst. 23.00 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā koncerts “Es paliku”.

26. decembrī

● Otrajos Ziemassvētkos, no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00, Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, darbosies tirdziņš, foto stūrītis, kafejnīca, labo domu un pateicību vieta klusumā, bet plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta otrā no 12 Svēto nakšu svecēm.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.30. Kultūras centra “Imanta” Lielajā zālē klausītājus priecēs Marijas Naumovas Ziemassvētku koncerts “Gavilējiet, zvaigznes!”, tikmēr plkst. 16.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē skanēs koncerts “Kad leduspuķes zied” krievu tautas mūzikas instrumentu ansambļa “Sadko” pavadībā.

Ziemassvētku tirdziņi un Ziemassvētku gaismas taka

Atgādinām, ka šonedēļ darbosies arī svētku tirdziņi Esplanādē, Doma laukumā un Vidzemes tirgū. Esplanādes tirdziņā izrotātajās un izgaismotajās tirgotāju mājiņās ikviens atradīs dāvanas no vietējo amatnieku produktu klāsta, kā arī izpriecāties varēs braucienā ar panorāmas ratu, kas ļaus nolūkoties uz priekpilno rosību no 15 metru augstuma. Viena no priecīgākajām norisēm, ko sastapsiet šī gada Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā, ir “Trušu karaliste”, kas piesaista gan lielos, gan mazos garāmgājējus. Savukārt Doma laukuma tirdziņā varēs sajust Ziemassvētku atmosfēru, iegādāties dāvanas un baudīt plašu kultūras programmu. Savukārt Vidzemes tirgū 20., 21. un 22. decembrī apmeklētājus gaidīs vietējo zemnieku, mājražotāju un amatnieku ražojumi, priecēs arī muzikāli pārsteigumi, radošās darbnīcas un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti.

Aicinām arī baudīt maģiskos gaismas piedzīvojumus. Līdz pat februārim Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta būs ietērpti gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā. Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama “Ziemassvētku gaismas taka”, kurā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

Līdz pat 26. decembrim Vērmanes dārzā darbosies “Saulgriežu skapis”, kurā imitējot zvaigžņoto debess jumu, var sadzirdēt nākotnes pareģojumus, ticējumus, novēlējumus un gūt iedvesmu nākamajam gadam.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.