Arhīvs birkai: Kultūra

Prezentēs Zolitūdes Atceres dārza metu konkursa ideju

Piektdien, 23. maijā, plkst. 10.00 rātsnama 5.stāva vestibilā notiks preses konference, kurā prezentēs Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” metu konkursā uzvarējušo ideju, kā arī informēs par piemiņas vietas būvniecības uzsākšanu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, meta idejas autori, kā arī Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes un infrastruktūras pārvaldes Teritoriju labiekārtošanas projektu attīstības nodaļas vadītāja Madara Andrejeva.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Pasākumā laipni aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

Jau ziņots, ka 2025.gada 30.aprīlī noslēgts būvniecības līgums par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecību, plānots, ka tā ilgs līdz nākamā gada maijam.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

 

Apstiprina Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam

Rīgas dome 21. maijā apstiprinājusi Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025. – 2028. gadam. Pamatnostādnes nosaka kultūras nozares attīstības redzējumu, kultūrpolitikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus noteiktajā periodā Rīgā.

“Paldies visiem, kuri iesaistījās Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādņu tapšanā – ekspertiem, kultūras profesionāļiem, iestādēm, kultūrvietām, NVO pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri ar saviem priekšlikumiem un idejām palīdzēja veidot šo kultūras jomas plānošanas dokumentu. Pamatnostādnes tagad ir apstiprinātas, un tās kalpos kā būtisks ceļvedis turpmākajiem gadiem – skaidri nosakot virzienus, kā attīstīt Rīgas kultūras dzīvi gan apkaimēs, gan starptautiskā mērogā. Novēlu mums visiem – pašvaldībai, kultūras nozarei un sabiedrībai – strādāt plecu pie pleca, lai īstenotu šo kopīgo mērķi: daudzveidīgas, autentiskas un starptautiski konkurētspējīgas kultūrvides veidošanu Rīgā, veicinot kultūras pieejamību un piekļūstamību dažādām sabiedrības grupām,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts Rīgas pašvaldības kultūras nozares attīstības redzējums, mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi, īstermiņa prioritāri veicamie pasākumi, kā arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika organizētas darba grupas sanāksmes, konsultācijas, intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora kultūras institūcijām un dažādu jomu kultūras nozares ekspertiem, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu un sabiedrības mērķa grupu viedokli par iespējamajiem kultūras nozares attīstības scenārijiem Rīgas pilsētā. Sadarbībā ar Rīgas apkaimju centru un Pilsētas attīstības departamentu datu publicēšanas portālā GEO RĪGA tika veikta iedzīvotāju aptauja un Kultūrvietu kartēšana .

Pamatnostādņu 1. redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2025. gada 6. februāra līdz 7. martam. Apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus, Pamatnostādnes tika pilnveidotas atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem. Pamatnostādņu mērķis, rīcības virzieni un uzdevumi aktuālajam plānošanas termiņam noteikti, ņemot vērā, ka Rīgai būtiska ir gan starptautiskā atpazīstamība, gan nacionālo un vietējo kultūras telpu veidojoši procesi, kas saliedē sabiedrību un atbalsta kultūras radīšanu.

 

Rīgas pilsētvidē parādījušies vēl trīs animācijas filmas “Straume” varoņi

, , ,

Maija vidū Rīgas pilsētvidē animācijas filmas “Straume” kaķim pievienojušies vēl trīs filmas varoņi – suns, kapibara un lemurs, ar kuriem nofotografēties aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

“Straumes” varoņus var sastapt pie vides objekta “RĪGA” burtiem.

Kaķis visus sveicina Brīvības laukumā, suns pārrauga Rātslaukumu, kapibara apmetusies Uzvaras parkā un lemurs iedzīvotājus priecē Mežaparkā.

Kaķa un lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

“Straumes” tēlus mākslinieki izgatavojuši nepilna mēneša laikā.

123

 

NVO rīko svētkus bērniem – NVO namā notiks Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts pasākums

,

Tuvojoties Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, mācību gada noslēgumam un vasaras brīvlaikam, vairākas Rīgas nevalstiskās organizācijas rīko labdarības pasākumu bērniem. Ar dažādām radošām aktivitātēm un koncertu NVO namā, Ieriķu ielā 43a, ceturtdien, 2025. gada 22. maijā noritēs Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts pasākums.

Lai sagādātu prieku un sniegtu iespēju nokļūt ārpus ierastās vides, organizatori uz pasākumu īpaši ielūdz bērnus no Rīgas skolām, kurās bērni attīsta savas prasmes dažādās speciālās programmās, dienas centriem un krīzes centriem.

Plkst. 11.00 durvis vērs trīs radošās darbnīcas, kurās organizācijas gaidīs mazos apmeklētājus, lai kopīgi radītu dažādus sirsnīgus un krāsainus darbiņus. Latvijas sieviešu invalīdu apvienības “Aspazija” radošajā darbnīcā “Sirsnīgie dekori mūsu priekam!” bērni varēs no filca veidot sirsniņas vai dzīvnieciņus, ar kuriem dekorēt jebkuru rakstāmo, varēs radīt grāmatzīmes, uzlīmes apsveikuma kartiņai vai dzimšanas dienas tortē iespraužamu rotājumu. Biedrība “Dabas mākslas skola” gaidīs “Ziedošajā darbnīcā”, lai kopā ar bērniem iejustos selekcionāra lomā un radītu jaunu krāsu un formu ziedus. Savukārt biedrība “Brīnums. Radi pats” aicinās meistarklasē izgatavot priekpilnas brilles, ar ko ieskatīties vasarai acīs!

Plkst. 12.00 sāksies muzikāls pasākums, kurā mākslinieku lomā iejutīsies bērni un jaunieši. Ar muzikāliem un dejas priekšnesumiem uzstāsies Rīgas 4. pamatskolas, Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas, Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas un Rīgas 3. pamatskolas Dienas aprūpes centra “Torņkalna Rūķi” audzēkņi un Valsts sociālās aprūpes centra filiāles “Teika” pārstāvji. Dienas centra pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem “Cerību ligzda” dalībnieki piedalīsies ar izrādi “Sprīdīša ceļojums” – muzikālu mūsdienu versiju par pasaku “Sprīdītis” un Rīgas 1. Kristīgā pamatskola – ar dzejoļa “Gribulītis” iestudējumu.

Pasākuma gaitā par drošību ikdienā un vasaras brīvlaikā bērniem pastāstīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas inspektore Endija Dalbiņa un Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta Vardarbības intervences nodaļas vecākā eksperte Baiba Skrabāne – Švalbe.

Savukārt iesaistītās organizācijas piedalīsies diskusijā – pieredzes apmaiņā par darbu ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai bērniem no riska grupām un to iesaisti sabiedriskajā dzīvē.

Noslēgumā bērnus sagaidīs biedrību sarūpētas dāvaniņas un neliels cienasts.

Labdarības pasākumu rīko Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace” sadarbībā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību, Daudzbērnu ģimeņu biedrību “Puzle”, Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrību “IB PĒRLE”, Latvijas sieviešu invalīdu apvienību “Aspazija”, “Dabas mākslas skolu”, “Brīnums. Radi pats” un Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO namu.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Līdz 20. maijam rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgā

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 20. maijam izteikt viedokli par Rīgas domes saistošo noteikumu “Par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgā” projektu.

Saistošo noteikumu “Par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgā” projekts paredz noteikt laika ierobežojumus uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

“Domājot par pretvalstisko aktivitāšu ierobežošanu jūtīgajos datumos, ugunsdrošību un mājdzīvnieku labbūtību, vēlamies būtiski ierobežot pirotehniskas izmantošanu Rīgā. Šāds saistošo noteikumu papildinājums dotu mums arī skaidru juridisko pamatu, lai vērstos pret līdzīgiem starpgadījumiem, kā “Ajax” fanu haotiskā uguņošana Brīvības pieminekļa pakājē. Aicinu arī Jūs izteikt savu viedokli par mūsu iecerētajām izmaiņām,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola

Plānots, ka uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, izņemot publiskos pasākumus, kas saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī Jaungada dienā no plkst. 00.00 līdz 01.00.

Ar saistošo noteikumu projektu iepazīties un iesniegt savu viedokli var Rīgas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv – ŠEIT.

 

Rātsnamā norisināsies Muzeju nakts pasākumi

Sestdien, 17. maijā, Rīgas dome piedalīsies Muzeju nakts pasākumos, piedāvājot pilsētas iedzīvotājiem un viesiem iespēju apmeklēt Rātsnamu, apskatot domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēra kabinetus un citas telpas. Apmeklētāji tiks aicināti iejusties mēra tēlā un piedalīties foto konkursā – nofotografēties ar animācijas filmas “Straume” dzīvniekiem dažādās Rīgas vietās.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu, kā arī Kamīnzāli, iepazīties ar Gada rīdzinieku sienu, apmeklēt kapellu, domes balkonu un bišu dārzu, apskatīt mēra un vicemēra kabinetus.

Muzeju nakts apmeklētāji tiks aicināti kļūt par “Muzeju nakts mēru” uz vienu nakti, iejūtoties mēra tēlā, nofotografējoties īpaši norādītās vietās Rātsnamā un daloties ar foto sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirku #muzejunaktsmers.

Savukārt pilsētvidē būs iespēja piedalīties aizraujošā foto konkursā – atrast un nofotografēties ar animācijas filmas “Straume” varoņiem – Kaķi, Suni, Kapibaru un Lemūru.

Fotogrāfijas ar animācijas filmas tēliem aicinām iesūtīt uz e-pastu: mediji@riga.lv. Tos, kas būs nofotografējušies ar visiem animācijas filmas dzīvniekiem, gaida balvas, ko būs iespējams saņemt Rīgas domes 1. stāva foajē.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Apmeklējot pasākumus un pavadot vakarus Rīgā, aicinām pārvietoties ar nakts sabiedrisko transportu, kas pilotprojekta ietvaros būs pieejams līdz 28. septembrim. Autobuss būs pieejams naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00.

Rīdzinieku ērtībām izveidoti trīs autobusu maršruti:

  • “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems”;
  • “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta”;
  • “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems”.

Detalizēti autobusu maršruti un pieturvietas pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā – ŠEIT  un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība ir tāda pati kā ikdienas maršrutiem.

 

17.maijā rīdzinieki aicināti apmeklēt Muzeju nakts pasākumus galvaspilsētā

Sestdien, 17. maijā, rīdzinieki aicināti apmeklēt plašo Muzeju nakts programmu galvaspilsētas muzejos, Rīgas kapitālsabiedrībās un Rīgas Rātsnamā.

Muzeju nakts pasākumi Rīgas pašvaldības muzejos

Rīgas pašvaldības Aleksandra Čaka muzejs laikā no plkst. 18.00 līdz plkst. 1.00 aicinās apskatīt tematisko izstādi no muzeja krājuma, veltītu Aleksandra Čaka muzeja 25. dzimšanas dienai “Radīšana. Personības. Atklājumi”. Izstādei izmantoti materiāli no muzeja krājuma un pētnieciskā darba arhīva. Mazajiem muzeja nakts apmeklētājiem tiks sniegta iespēja zīmēt un krāsot savu Čaku, kā arī saņemt īpašu Čaka novelkamo tetovējumu. Pusnakts muzejā tiks sagaidīta ar dziesminieces Antas Eņģeles muzeja dzimšanas dienai veltītu muzikālu programmu “Daudz baltu dieniņu!”

“Rīgas Jūgendstila centrs” laikā no plkst. 19.00 līdz plkst. 1.00 aicinās piedalīties vērtību meklēšanas spēlē muzejā, apskatīt jūgendstila interjeru īpašā vakara apgaismojumā, iepazīt 20. gadsimta sākuma lietišķās mākslas priekšmetus, sadzīvi un modi. Muzeju nakts pasākuma dalībniekiem būs iespēja ielūkoties arī muzeja aktuālās izstādes “Jūgendstila vēsmas Groningenā” ekspozīcijā.

Jau trešo reizi Muzeju naktī piedalīsies ekspozīcija “Skulptūru mežs” Muzeju krātuvē (SM; Pulka ielā 8), kur no plkst. 17.00 līdz 22.00 (ieeja līdz 21.30) paredzēta īpaša pasākumu programma gan pieaugušajiem, gan bērniem. Jau plkst. 17.00 sāksies režisores un dramaturģes Kristas Burānes vadītā darbnīca “Mūsu vērtību stāsti”, kurā būs iespēja iepazīties ar līdzdalības mākslas un rakstīšanas metodēm, lai radītu personiskus tekstus par solidaritāti, līdztiesību, cieņu, taisnīgumu, brīvību un citām demokrātijai būtiskām vērtībām. Stāsti tiks izmantoti instalācijas “Vērtību koki” izveidē, kuru varēs aplūkot un papildināt arī citi Muzeju nakts apmeklētāji. Dalībai darbnīcā lūgums pieteikties iepriekš šeit, jo vietu skaits ierobežots.

Muzeju nakts pasākumi Rīgas kapitālsabiedrībās

SIA “Rīgas ūdens” ūdensapgādes vēsturiskās ekspozīcijas telpas sūkņu stacijā “Baltezers” būs atvērtas no plkst. 19.00 līdz plkst. 1.00, kur pēc iepriekšējas pieteikšanās būs iespēja pievienoties ekskursijām gidu pavadībā laika posmos 19.00, 20.00, 21.00, 22.00 un 23.00. Ārpus tām gaidāmas radošas aktivitātes dažādu paaudžu pārstāvjiem, vēsturiskas liecības un interesanti fakti, kā arī iespēja līdzdarboties uz izteikt savas vērtības tēmas “Mūsu vērtību stāsti” ietvaros.

SIA “Rīgas satiksme” Muzeju nakts ietvaros sniegs iespēju apmeklēt Rīgas satiksmes 4. tramvaju depo Augusta Spariņa ielā 1.Depo apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Muzeju naktī SIA “Rīgas meži” sadarbībā ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku telpu aicinās uz izzinošu pastaigu “Mežaparkā”, kuras laikā tiks iepazītas parka dabas vērtības, notiks ieklausīšanās meža skaņās, tiks meklēti “skanīgi” dabas dārgumi un atklāts, kā daba atspoguļojas latviešu tautasdziesmās. Ekskursija vislabāk piemērota sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kā arī ģimenēm ar bērniem.

Ekskursijas “Mežaparks” kā skaņu kalve norisināsies plkst. 12.00, 14.00 un 16.00. Tikšanās vieta: pie “Mežaparka” vāveres skulptūras, Atpūtas alejas un Ostas prospekta krustojumā.

Iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta, jo vietu skaits grupā ir ierobežots (līdz 30 cilvēkiem). Pieteikšanās līdz 16.maijam, rakstot uz e-pastu inese.vikluka@rigasmezi.lv, norādot vēlamo ekskursijas laiku.

Muzeju nakts Rīgas Rātsnamā

Rīgas dome Muzeju naktī savas durvis vērs no plkst. 18.00 līdz 24.00, piedāvājot apmeklētājiem iespēju iepazīt Rātsnamu – apskatīt Sēžu zāli, mēra un vicemēra kabinetus, Portretu un Kamīnzāli, domes balkonu, bišu dārzu un citas telpas. Apmeklētāji aicināti iejusties mēra tēlā un piedalīties akcijā “Muzeju nakts mērs”, fotografējoties īpaši norādītās vietās un daloties ar attēliem sociālajos tīklos. Pilsētvidē norisināsies fotokonkurss ar animācijas filmas “Straume” varoņiem, kas būs atrodami dažādās Rīgas vietās – Brīvības laukumā, Rātslaukumā, Uzvaras parkā un Mežaparkā –, un veiksmīgākajiem dalībniekiem būs iespēja saņemt balvas Rātsnamā. Rātsnama 2. stāva foajē būs apskatāma arī izstāde par Tautas frontes darbību Rīgas domē un pašvaldības vēsturi, izceļot nozīmīgākos notikumus un personas no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

🔎 Akcijas pasākumu programma ir apkopota interneta vietnē – ŠEIT.
🔎 Informācija par akciju Eiropas muzejos atrodama – ŠEIT.

Apmeklējot pasākumus un pavadot vakarus Rīgā, aicinām pārvietoties ar nakts sabiedrisko transportu, kas pilotprojekta ietvaros būs pieejams līdz 28. septembrim. Autobuss būs pieejams naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks piecas reizes – plkst. 24.00, 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00.

Rīdzinieku ērtībām izveidoti trīs autobusu maršruti:

  • “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems”;
  • “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta”;
  • “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems”.

Detalizēti autobusu maršruti un pieturvietas pieejamas SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība ir tāda pati kā ikdienas maršrutiem.

 

Pasniegta Rīgas gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”

Pirmdien, 12. maijā, plkst. 15.00 svinīgā ceremonijā Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma Valentīna Balunova, Rīgas Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe – par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu mūzikas pedagoģijā.

Nominācijā “Gada bibliotēkas darbinieks” balvu saņēma Inese Vanaga, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Avots” un Biķernieku filiālbibliotēkas vadītāja – par radošu ieguldījumu Latvijas grāmatizdevēja Helmara Rudzīša piemiņas pasākumu veidošanā norišu ciklā “Latviešu grāmatai 500”.

Savukārt balva “Gada muzeja darbinieka” piešķirta Maijai Ņikitinai, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja projektu vadītājai – par veiksmīgu muzejpedagoģisko darbu kultūras mantojuma piekļūstamības nodrošināšanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, jauniešiem un senioriem.

Nominācijā “Gada kultūras centra darbinieks” balvu saņēma Baiba Pilāne, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centra “Iļģuciems” administratore – par Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu nama un Tautas lietišķās mākslas studiju radošā darba organizēšanu.

Nominācijā “Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks” balva piešķirta Aivai Lībietei, Rīgas 3. mūzikas skolas pedagoģei – par aktīvu un radošu ieguldījumu skolas koncertu un
J. S. Baha baroka laikmeta klaviermūzikas festivāla organizēšanā, būtisku profesionālo ieguldījumu mūzikas pedagoģijā.

Kategorijā “Gada amatiermākslas kolektīvs” balvu ieguva pašvaldības iestādes Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopa “Grodi” – par tradicionālās kultūras vērtību pētniecību un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu, kopjot un daudzinot latvisko dzīvesziņu.

Par “Gada notikumu kultūrā” tika atzīts Pārdaugavas kultūras apvienības producētais pasākums Kreisā krasta svētki, kas norisinājās Uzvaras parkā 2024. gada 3. augustā.

Kategorijā “Gada sadarbība” balva tika pasniegta Dainim Rudenim – par sienas gleznojumu izveidi Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un uz Brasas satiksmes pārvada, sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku, Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolu, Rīgas Tehniskās universitātes studentiem un apkaimes kopienām. Šajā kategorijā balvu saņēma arī Rīgas pašvaldības iestāde “Orķestris “Rīga”” un bungu un dūdu grupa “Auļi” – par vērienīgu un unikālu starpžanru koncertu “Vienoti brīvībai” 2024. gada 23. augustā un albumu “Auļo Rīga”.

“Par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā” balvu saņēma Rīgas pašvaldības iestādes “Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”” jauniešu koris “Balsis” – par ieguldījumu Rīgas atpazīstamības pasaulē veicināšanā, skanošās foto izstādes “I Ru” īstenošanu Kobē (Japānā) un Rīgā un uzvaru 39. Takarazukas starptautiskajā kamerkoru konkursā Japānā.

Par “Gada personību kultūrā” tika atzīta Rīgas pašvaldības iestādes “Orķestris “Rīga”” direktora p.i. Selga Laizāne – par Orķestra “Rīga” augstvērtīgiem mākslinieciskiem sasniegumiem un izcilu ieguldījumu radošās un administratīvās izaugsmes veicināšanā.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balva “Baltais zvirbulis” tika pasniegta 21. reizi un mākslinieka Aigara Bikšes veidoto skulptūru jau ir saņēmuši 265 laureāti. Šogad balvu pasniedza 10 nominācijās. Pasākumu vadīja Orests Silabriedis un Viktorija Majore, ceremonijas dalībniekus ar muzikālām intermēdijām sveica mūziķi Agnese Egliņa un Kristaps Vanadziņš. “Baltā zvirbuļa” jaunās grafiskās vizuālās identitātes autore māksliniece Marta Smilga.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību.

📸 Pasākuma FOTO

 

NVO namā skatāma bulgāru alfabēta 1170. gadadienai veltīta izstāde

Līdz 26. maijam NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī ir apskatāma izstāde, ko rīko “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība, pieminot divus nozīmīgus pagrieziena punktus Bulgārijas un slāvu vēsturē: glagolīta alfabēta radīšanas 1170. gadadienu un svētā Metodija debesīs uzņemšanas 1140. gadadienu.

Glagolīta alfabēts, ko 855. gadā izveidoja svētie Kirils un Metodijs, bija pirmais alfabēts, ko izmantoja Bībeles pārrakstīšanai vecajā bulgāru valodā (mūsdienās pazīstama kā “vecbaznīcas slāvu valoda”). Šim novatoriskajam rakstam bija izšķiroša loma kristietības izplatīšanā slāvu vidū un tas kalpoja par pamatu dažādu slāvu valodu attīstībai.

Izstādē ir apskatāma informācija par glagolīta alfabēta tapšanu, brāļu Kirila un Metodija misionāru darbību, evaņģēliju un svarīgāko liturģisko grāmatu tulkošanu vecajā bulgāru valodā un pāvesta Adriāna II (867-872) oficiālo jaunās slāvu liturģijas lietošanas atļauju. Izstādē būs apskatāmi artefakti, kas saistīti ar svēto Kirila un Metodija dzīvi un darbību, tostarp ikonas, litogrāfijas un vēsturiski dokumentu kopijas, kas stāsta par viņu dzīvi un ieguldījumu slāvu kultūrā. Apmeklētāji gūs ieskatu par izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskārās, un par atstāto mantojumu, kas joprojām atbalsojas mūsdienu slāvu sabiedrībā.

Izstāde sniegs plašai auditorijai dažus no ievērojamākajiem bulgāru literatūras piemēriem no 9. līdz 18.gs., piemēram: Vēstuļu pārskats (autors: Černorizec Hrabar – 9. – 10.gs.), Svēto evaņģēliju pasludināšana un ābeces lūgšana (autors: Preslavas Konstantīns – 9. – 10 gs.), Svētā Metodija dzīve un darbi (autors: Ohridas Klements – 9. – 10. gs.), Heksamerons (autors: Džons Eksarhs – 9. – 10gs.), Cara Ivana Aleksandra evaņģēliji (13.gs.), Slāvu un bulgāru vēsture (autors: Paisius no Hilendāra – 18 gs.) un citi.

Izstādes mērķis ir veicināt labākas zināšanas par bulgāru kultūras un valodas mantojumu un vairot izpratni par tā milzīgo ietekmi uz citu slāvu tautu literatūras attīstību.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un iepazīt bulgāru kultūrvēstures mantojumu!

Ieeja izstādē ir brīva.

🕔 NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieskats izstādes ekspozīcijā:

123456

 

Atklāts piemineklis Neatkarības kara dalībniekiem

Ar svinīgu gājienu un Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona kapelāna Gunta Kalmes iesvētīts svētdien, 11. maijā, Pārdaugavā, Kleistu apkaimē, pie bijušā Vīķu kroga, tika atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais Neatkarības kara piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka cīņām.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, viņa vietnieks Edvards Ratnieks, pieminekļa idejas iesniedzējs, atvaļināts ģenerālmajors Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Normunds Baranovs, pieminekļa iniciatīvas realizētāja no pašvaldības puses deputāte Rita Našeniece, pašvaldības deputāti, Rīgas 1. brigādes zemessargi, jaunsargi, Štāba bataljona un Aizsardzības akadēmijas kadeti, pieminekļa autori – tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga un citi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis sacīja: “Svarīgi ir sakārtot ideoloģisko telpu. Beidzamos gados mums ir izdevies Rīgā to izdarīt, gan aizvācot viltus vēstures liecības, kas vēstīja par nepatiesiem faktiem, kas nekad nav bijuši, gan esam sakārtojuši mūsu svētvietas Bumbu kalniņā, Sudrabkalniņā, pieminekli Autotanku pulka karavīriem. Visbeidzot šodien atdodam vairāk nekā 100 gadus vecu parādu tiem karavīriem, kuri Latvijas brīvības cīņās pret Bermonta karaspēku nežēloja pašu dārgāko – savu dzīvību un atdeva to par brīvu Latviju.”

“Simt seši gadi pagājuši pēc cīņām, un tie nav izdzēsuši piemiņu. Piemiņas vietas Daugavas Rietumu krastā ir kļuvušas dzīva, pie tām notiek piemiņas pasākumi, pie tām nāk cilvēki. Vēlētos, lai šai piemiņas vietai būtu draugi, lai te notiktu talkas, lai 11.novembrī šeit būtu silta uguns. Esam uzlikuši šo iespaidīgo pieminekli un tagad atdodam to cilvēkiem.”

uzsvēra Rīgas domes deputāte Rita Našeniece

Piemineklis ir veltīts drosmīgajiem karavīriem, kuri 1919. gada 3. un 4. novembrī cīnījās pret Bermonta armiju un ar savu pašaizliedzību izšķīra mūsu valsts likteni. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās pēc ģenerāļa Jāņa Baloža ierosinājuma Latvijā sāka iezīmēt Latvijas Neatkarības kara ievērojamākās kauju vietas, un piemiņas vietu bija iecerēts izveidot arī 1919. gada 3. novembra kaujas vietā pie bijušā Vīķu kroga. 1938. gada 21. aprīlī Meža dienu atklāšanas pasākumā tika izveidoti apstādījumi – piemiņas birzs. Bija arī ielikts pieminekļa pamats un izbūvētas kāpnes, kas ved uz piemiņas vietu. Latvijas okupācijas dēļ šīs piemiņas vietas iekārtošanu nepabeidza.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba personāls šo vietu sāka kopt 2009. gadā. 2010. gadā piemiņas vietai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Pērn 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnībā sakopa šo teritoriju, un tā izveide pilnībā pabeigta ar Rīgas pašvaldības atbalstu – Rīgas pieminekļu aģentūra atjaunoja kāpnes, izvietoja informatīvo stendu.

Tēlnieks radījis Somijas granītā kaltu pieminekli, kas balstās uz agrāko, jau izveidoto astoņstūra pamatu, un uz kolonnas atrodas 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās ausekļa zīmotnes atveids.

Šī kauja ir neatņemama Latvijas Neatkarības kara daļa un lika pamatus Latvijas valsts neatkarībai. Vīķu kroga ieņemšana pārrāva Bermonta fronti un ļāva Latvijas armijai turpināt ceļu Pārdaugavas virzienā. Tā radīja priekšnoteikumus, lai 1919. gada 11. novembrī Rīga tiktu pilnībā atbrīvota no ienaidnieka. Lāčplēša diena ir tieši saistīta ar Vīķu kroga kauju 1919. 3. novembrī, kas bija viena no vissmagākajām Rīgas atbrīvošanas kaujām. Dzīvību zaudēja 32 8. Daugavpils kājnieku pulka un deviņi 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīri. Par izrādīto drosmi šajā kaujā ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti pavisam 45 karavīri.

“8. Daugavpils kājnieku pulks nogāja slavas pilnu cīņas ceļu, un viena no tā traģiski varonīgākajām cīņām ir atspoguļota mūsu Brīvības piemineklī. Vieta, kurā atrodamies, ir īpaša, te likti pamati mūsu Lāčplēša dienai. Piemineklis nav tikai akmens tēls sen pagājušiem notikumiem un varoņiem. Tas ir atgādinājums mūsdienu cilvēkiem par mūsu vecvecāku drosmi un apņēmību stāties pretī spēcīgām pretinieka vienībām. Tas atgādina arī par mantojumu, ko esam saņēmuši no mūsu senčiem un kas tālāk jānodod nākošajai paaudzei – tā ir Latvijas brīvība un neatkarība.”

Atv. ģenerālmajors Juris Zeibārts

📸 FOTO