Arhīvs birkai: Kultūra

Tikšanās ar LTV1 raidījuma ‘’Literatūre’’ vadītājiem

22. februārī plkst. 16.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Rīgā, Brīvības gatvē 206) notiks tikšanās ar literārā tūrisma dokumentālo raidījumu cikla “Literatūre” vadītājiem un veidotājiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu.

2023. gada janvārī ir sākusies jau piektā “Literatūres”  sezona. Tā turpināsies astoņās jaunās epizodēs, kurās literatūras un rakstniecības cienītājiem gaidāmi ekskursi uz dažādām Latvijas malām, meklējot atkaltikšanās ar labi pazīstamiem un iepazīšanās ar jaunatklātiem rakstniekiem un dzejniekiem.

Raidījumos, kā jau ierasts, Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kura domas saistīs kāds aizgājušo laiku latviešu autors. Savukārt, Gustavs ar grāmatām rokās dosies pie cilvēkiem, kuriem lasīs priekšā fragmentus no šo rakstnieku darbiem. Neraugoties uz jau tradicionālo raidījuma formu, tajā gaidāmi iepriekš neparedzami pārdomu un emociju uzplaiksnījumi, kā arī dažu labu ierasto pieņēmumu apstiprinājumi un arī apvērsumi.

Literārās pēcpusdienas apmeklētājiem šajā tikšanās reizē būs iespēja uzzināt par raidījuma veidotāju spilgtākajām filmēšanas epizodēm un dažādajām pieredzēm grāmatlasīšanas brīžos, tiekoties ar ļaudīm visneparastākajās vietās. Varēsim klausīties viesu stāstījumā par jau padarīto un jaunajām iecerēm, kā arī uzdot jautājumus par jaunajā sezonā iesaistītajiem literātiem.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67181217

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, O, C: no Plkst.11:00 – 19:00;
  • T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • S: no Plkst. 10:00 – 17:00

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

NVO namā skatāma radošo darbu izstāde “Sapņu mākoņi”

NVO nama ( Ieriķu ielā 43a, Rīga) 2. stāva gaitenī līdz 3. martam apmeklētājus priecēs  radošo darbu izstāde “Sapņu mākoņi”, kas tapusi ar Radošās biedrības “Maare” iniciatīvu.

Izstādē “Sapņu mākoņi” ir apskatāmi “Maare” rīkoto mākslas meistarklašu jeb darbnīcu dalībnieku 1. klašu grupā, kā arī pedagogu –  Ingrīdas Rutkas un Inetas Kaužēnas – krāsainie un dzīvespriecīgie darbi. Tie ir izpildīti kolāžas, guašas, akrila un eļļas tehnikās. 

Šī izstāde ir pirmais projekts Radošās biedrības “Maare” darbībā. Biedrības mērķi un uzdevumi ir veltīti tam, lai sekmētu profesionālās mākslas un jaunrades attīstību, veicinātu kultūras mantojuma un tradicionālās kultūras saglabāšanu, sniegtu ieguldījumu mūsdienīgas kultūrvides veidošanā. 

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un apskatīt bērnu un pedagogu radošo veikumu!

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9:00 līdz 21:00 un sestdienās no plkst. 9:00 līdz 20:00. 

Atgādinām, ka NVO nama 1. stāva gaitenī joprojām ir skatāma arī otra izstāde – biedrības “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” veidotā izstāde “Radošās vasara”.

Ekspozīcijas darbs no izstādes “Sapņu mākoņi”
Attēls no izstādes ekspozīcijas darbiem “Radošā vasara”
Attēls no izstādes darbiem “Radošā vasara”

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties līdzfinansējuma konkursā kultūras un mākslas nozares projektu realizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis konkursu līdzfinansējuma saņemšanai kultūras un mākslas nozares projektu realizēšanai galvaspilsētā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Konkursā šogad noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gadā īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 28. februārim plkst. 12.00.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67043690 vai e-pastā: dace.otomere@riga.lv.

Tikšanās ar Mēriju Elizabeti Kalniņu RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā

27.janvārī plkst. 17.00 RCB Ķengaraga filiālbibliotēka  (Maskavas ielā 271A) aicina uz tikšanos ar rakstnieci Mēriju Elizabeti Kalniņu.

Mērija Elizabete Kalniņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente un gados jaunākā zināmā latviešu rakstniece. Autore pārsteidz lasītājus jaunā ampluā, ar savu otro romānu “Uguns un pulveris” vien divdesmit divu gadu vecumā piesakot sevi Amerikā ļoti pieprasītajā, taču Latvijā vēl neiepazītajā romantiskās erotikas un spriedzes trillera žanrā (erotic romance suspense).
Romāns “Uguns un pulveris” jau ir paguvis iemantot bestsellera statusu, tiekot izpārdots pirmo četru nedēļu laikā kopš nonākšanas pārdošanā. 

Mērija Elizabete Kalniņa par sevi stāsta:

“Es skaidri atceros dienu, kad viss sākās. Piecu gadu vecumā, dodoties uz vasaras mājām Jūrmalā, angļu valodā sarakstīju savu pirmo stāstu. Rakstīšana man ir kā elpošana, un es nespētu iztēloties dzīvi bez tās, taču karjeras izvēle mani ir aizvedusi uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Manis uzsāktais profesionālais ceļš ir likumsakarīgs līdzšinējo akadēmisko panākumu turpinājums, un mans virsmērķis ir kļūt par zinošu un pieredzes bagātu speciālisti izvēlētajā nozarē.

Ideju rašanās gaitā necenšos sevi iegrožot un ielikt konkrēta žanra rāmjos – es rakstu par to, kas mani emocionāli uzlādē un aizrauj. Studiju darbā padziļināti pētīju cilvēku tirdzniecības krimināltiesiskos aspektus, kas sasaucas ar mana otrā romāna sižeta vadmotīviem: prostitūciju un seksa verdzību. Pēc debijas romāna iznākšanas esmu saskārusies ar sabiedrības neizpratni un ne vienu vien reizi esmu izdzirdējusi jautājumu: “Kā gados jauna autore spēj rakstīt par tik sarežģītām tēmām, kas skar cilvēku seksualitāti, attiecības un psiholoģiju, prasmīgi atklājot varoņu raksturus un daudzdimensionalitāti, dziļākās bailes, primitīvākās seksuālās dziņas un vienlaikus tiem piemītošo emocionālo inteliģenci un cilvēcību?” 

Lai gan pieredze nenoliedzami nāk ar laiku, esmu pārliecināta, ka panākumu atslēga slēpjas attīstībā. Tas, kur gūstam iedvesmu radošās enerģijas atbrīvošanai un kā caur savas uztveres prizmu izlaižam ne tikai personīgās sajūtas, bet arī spējam novērot, līdzjust un mācīties no citu piedzīvotā, nav atkarīgs no gadu skaita. Mani vada nemitīga vēlme pilnveidoties un sasniegt arvien augstākas virsotnes, un tieši tā arī vēlos uzrakstīt katru nākamo romānu – lai, paraugoties uz paveikto, varētu atzinīgi nodomāt: “Mērij, tev izdodas – tu dzīvo un audz.””

Ieeja bez maksas.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67105992, e-pasts: rcb.kengarags@riga.lv

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

NVO namā skanēs koncerts “Ziemas fantāzijas”

Rīgas koncertu biedrība “Nostaļģija” aicina uz koncertu “Ziemas fantāzijas”.

Koncerts izskanēs sestdien, 2023. gada 28. janvārī plkst. 15.00, NVO nama zālē, Rīgā, Ieriķu ielā 43a.

Koncerta programmā skanēs populāras dziesmas, romances un dueti no operetēm.

Koncertā piedalīsies solisti: Tatjana Berezina, Valentīna Gnatjuka, Dagmāra Susekle, Marija Troca, Leonīds  Kostrubins, Leontijs Baikovs, koncertmeistars Jurijs Kaspers.  Koncertu vadīs Marija Troca.

Ieeja bez maksas.

Laipni aicināti visi interesenti!

Aicina uz Slāvu kultūras pēcpusdienu Bolderājā

Projekta “Vienota sabiedrība” ietvaros visus interesentus un īpaši – Bolderājas iedzīvotājus – laipni  aicina uz Slāvu kultūras pēcpusdienu, kas otrdien, 2023. gada 31. janvārī plkst. 18.00, norisināsies Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas Izstāžu zālē (Rīgā, Stūrmaņu ielā 31).

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīt, kādas teritorijas aptver slāvu kultūras reģions un kāds ir tā dalījums. Īpašā viešņa Tatjana Ospennikova – BBC žurnāliste un vizuālu stāstu māksliniece – iepazīstinās ar savu vizuālo daiļradi un darbu starptautiskajā žurnālistiskā. Otra īpašā viešņa – Ludmila Čerņavska – Slāvu kultūras biedrības “Rodņik” biedre un Slāvu folkloras kopas “Slavjanočki” dalībniece pastāstīs par paveikto un sasniegto darbojoties gan biedrībā, gan folkloras kopā. Kopā ar Ludmilu apmeklētāji iepazīs arī slāvu tradicionālos svētkus un to līdzības ar latviešu tradicionālajiem svētkiem.

Pasākuma muzikālajā daļa varēs klausīties, kā skan gusļi – vecākais austrumslāvu stīgu instruments, kas radniecīgs mūsu koklei, vēl Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izpildījumā skanēs plaši pazīstama slāvu komponistu klaviermūzika, kā arī mūsdienu komponistes dziesma.

Būs skatāma arī rudens radošo darbnīcu un Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstāde.

Slāvu kultūras pēcpusdiena tiek organizēta projektā “Vienota sabiedrība”, ko īsteno biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar Bolderājas Mūzikas un mākslas skolu.  

Biedrības “Sadarbības platforma” projektu “Vienota sabiedrība”  (Nr. 2022.LV/MTSP/15) finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “ Sadarbības platforma”. 

Biedrība “Cīpars” aicina uz koncertu NVO namā

Piektdien, 2023. gada  27. janvārī plkst. 19.00 NVO nama zālē, Rīgā, Ieriķu ielā 43a,  biedrība “Cīpars” laipni aicina uz dziesmu un deju koncertu “Gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš!”.

Koncertā uzstāsies biedrības “Cīpars” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Cīpars” (vadītāja Aija Šrādere), Salaspils vokālā grupa “Frekvence” (vadītāja Ilona Koroševska) un vokālās studijas “Nots” grupa “Akcentiņi (vadītājs Raimonds Bičus).

Visi interesenti laipni aicināti! Ieeja bez maksas.

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Rīgā notiks dažādi 1991. gada barikāžu atceres pasākumi

Janvāris ir barikāžu atceres mēnesis, tāpēc Rīgā notiks vairāki šiem trauksmainajiem notikumiem veltīti pasākumi, no kuriem vieni no lielākajiem būs ar pašvaldības atbalstu rīkotie koncerti Rīgas Domā un Mazajā ģildē. Tāpat ikviens aicināt apmeklēt arī piemiņas ugunskurus, ziedu nolikšanu, izstādes un režisora Viestura Kairiša jaunās filmas “Janvāris” seansus.

Tradicionāli jau 13 gadus barikāžu aizstāvju atcerei vienā no tā laika zīmīgākajām vietām –Rīgas Domā – notiek koncerts. Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Laika liecība. Lūgšana”, kurā piedalīsies  Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, ērģelnieks Aigars Reinis, pianists Vestards Šimkus, baritons Rihards Mačanovskis, saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, čellisti Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane, kontrabasists Viktors Veļičko, vokālais kvintets – Agate Grīnhofa, Maija Beatrise Punka, Jēkabs Bernāts, Matīss Pēteris Circenis un Patriks Kārlis Stepe, kā arī Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka un Matīss Ozols.

Koncerta programmā būs Riharda Dubras, Pētera Vaska, Madaras Pētersones, Valentīna Silvestrova un Romualda Jermaka kompozīcijas. Koncerta režisors ir Gerds Lapoška, tekstu autors Kirils Ēcis, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, māksliniece Dace Ignatova. Koncerts notiks 20. janvārī plkst. 19.00. To rīko Rīgas dome, Rīgas Doms un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, ieeja bez maksas.

Koncerta saturiskais vēstījums ir aicinājums izvēlēties piepildītu garīgo pasauli, dvēseli bez viltus un uzticībā balstītu kopību. “Koncerts kā Lūgšana par Latviju, Lūgšana par brīvību, Lūgšana par cilvēcību un Ukrainu. Tās ir mūsu cerības un ticība. Un tas ir atgādinājums mums pašiem – cik Latvija mums ir svarīga,” saka koncerta veidotāji.

Šajā pašā laikā piemiņas koncerts –  “Janvāra ugunskurs” notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē. Tajā uzstāsies jauktais koris “Sonore” diriģenta Andra Pujāta vadībā, jauktais koris “Mezgli” diriģentes Elīnas Skujas vadībā, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs un komponists Valdis Zilveris.  Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

Kā katru gadu, janvārī ikviens Rīgā aicināts apmeklēt piemiņas ugunskurus, lai domās atcerētos Latvijai tik svarīgos notikumus 1991.gada ziemā.

  • 20. janvārī Vecrīgā tiks iedegti divi ugunskuri – no plkst. 10.00 Doma laukumā un no plkst. 16.00 pie Saeimas ēkas.

20. janvārī Doma laukumā plkst. 10.00 atklās izstādi “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014–2022”, kā arī līdz plkst. 19.00 ikviens aicināts piedalīties sveču liešanā Ukrainas karavīriem.

Kinoteātrī “Splendid Palace” plkst. 13 notiks režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Janvāris” īpašais seanss barikāžu dalībniekiem. Uzrādot barikāžu dalībnieka statusa apliecību, biļešu cena pieaugušajiem ir 5,00 eiro, senioriem – 4,50 eiro. Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.30 notiks filmas “Janvāris” seanss kopā ar režisoru un filmas veidotāju.

Pieminot barikādes, notiks arī dažādi citi pasākumi – 1991. gada barikāžu muzejā  būs pasākums “20. janvāris Baku (1990) un Rīgā (1991)”.

20. janvārī no plkst. 13.50 līdz 14.30 būs svinīgā Goda sardze pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā un pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6, bet plkst. 14.00 tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā.

1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija  atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.

NVO nams – vieta NVO izstādēm

Ja jūsu NVO ir idejas izstādei, tad mums ir vieta, kur to rīkot!

Aicinām Rīgas nevalstiskās organizācijas plānot un rīkot izstādes NVO namā, lai demonstrētu un popularizētu savu darbību, projektus un veikumu!

Ja jūsu organizācijas darbība ir vainagojusies ar māksliniecisku vai informatīvu materiālu kopumu, ko vēlaties prezentēt un parādīt plašākai auditorijai, gaidām pieteikumus izstāžu rīkošanai 2023. gadā. 

NVO nama 1. un 2. stāva gaiteņos ir uzstādīta piekaru sistēma, kas ļauj ērti izstādīt attēlus, gleznas, fotogrāfijas vai citus plakaniskus priekšmetus. Izstāžu materiālu izvietošanai pieejami ir arī molberti un galdi.

Telpu pieteikumus izstāžu rīkošanai aicinām aizpildīt šeit: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/

Jautājumu gadījumā un plašākai informācijai aicinām sazināties ar NVO nama darbiniekiem, rakstot e-pastu: nvonams@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67848902.

Gaidām pieteikumus un idejas!