Arhīvs birkai: Kultūra

30.aprīlī pasaule svin Starptautisko džeza dienu. Latvijā, pateicoties Wise Music Society, šie svētki tiek atzīmēti visā valstī.

Starptautiskās džeza dienas ietvaros uzaicinām uz leģendārās dziedātājas, Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējas Ingas Bērziņas un viņas kvarteta koncertu “Piejūras džezs”.

Bērnu nometnes “Laimīte” telpās (Rīgā, Vecāķu prospekts 82) plkst.16:00 tiks atklāta Starptautiskajai džeza dienai veltītā programma. Programmā paredzēts: “melomāna stūrītis” – vinila plates pārdošanā un ar iespēju tās paklausīties, pirmajam Latvijas džeza festivālam KIOK-62 veltītās dokumentālās filmas rādīšana (režisors – Mareks Ameriks), kā arī Ingas Bērziņas kvarteta koncerts.

Ieeja ir brīva!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

21. aprīlī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēka (Maskavas ielā 271a) aicina uz tikšanos ar televīzijas žurnālisti, rakstnieci Maiju Miglu-Streiču.

Maija Migla-Streiča ir liepājniece, dzimusi un augusi pie jūrasČetrdesmit gadu garumā veidojusi sižetus par zvejniekiem un lauku ļaudīmBarikāžu reportāžās intervējusi to aizstāvjus. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Četru mazbērnu vecmāmiņa.

Iznākušās grāmatas:

  • 2020. gada gada nogalē iznācis debijas romāns “Matildes gadsimts”, kas vēsta par autores dzimtu.
  • 2021.gadā iznākusi grāmata par televīzijas ļaudīm “Nenopietni nopietnie TV aizkadri”.
  • 2022.gadā – stāstu krājums “Sapnis par sargeņģeli”.

Uz jautājumu: ”Vai pieļaujat domu atgriezties televīzijā?” Maija Migla-Streiča atbildēja“Ziniet, ar mani ir interesanti. Neesmu no kolēģiem atvadījusies un pamājusi ar rociņu – atā, atā. Tāpēc nejūtu, ka būtu aizgājusi. Kad aizeju ciemos pie kolēģiem uz televīziju, jūtu, ka tepat vien jau esmu. Un tagad, rakstot grāmatu par televīziju, atklājot stāstiņus par dažādiem komiskiem atgadījumiem, arī jūtos, ka turpat vien esmu. Sirdī treknu punktu savai TV karjerai neesmu pielikusi, esmu atstājusi daudzpunkti…” 

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • P., T., P.: no plkst. 10:00 – 18:00;  
  • O, C, : no plkst. 11:00 – 19:00;
  • S: no plkst. 10:00 – 17:00;
  • Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67848995, e-pasts: rcb.daugava@riga.lv

Pasākuma laikā var tikt fotografēts vai filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

21. aprīlī plkst. 15.00 RCB Daugavas filiālbibliotēka (Vizlas ielā 1) aicina uz tikšanos ar rakstnieku Gunti Tāleru

Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš) ir tukumnieks, kas daudz ceļojis, studējis tieslietas, vides zinātni, grāmatvedību, astroloģiju. Arī darba pieredze daudzveidīga.

2022. gadā klajā nākušas trīs grāmatas:

  • Izdevniecībā “Latvijas Mediji”, sērijā “Vakara romāns” iznākusi grāmata “Garās nakts Mēness”;
  • Apgādā “Zvaigzne ABC” – detektīvromāns “Pēdējais klients”;
  • Septembra beigās pie lasītājiem devās “Nemierīgās dvēseles. Veļu laika stāsti”.

Krājumā iekļautos stāstus caurauž vadmotīvs – cilvēka saskarsme ar tā saucamo “neredzamo pasauli”, dīvainu, noslēpumainu un neizpētītu dimensiju, no kuras mūs šķir dabas radīta aizsargsiena. Reizēm gadās, ka drošības barjera nezināmu iemeslu dēļ kļūst vājāka, ielaižot “tās puses” būtnes mūsu ikdienas dzīvē, un tad parasti sāk risināties dīvaini un neizskaidrojami notikumi, kuri tiek nodoti no paaudzes paaudzei, ar laiku kļūstot par leģendām, nostāstiem un ticējumiem – vēsta izdevēji. 

Gunta Tālera rakstnieka gaitām un aktivitātēm var sekot līdzi arī viņa mājaslapā https://talers.lv/  un sociālajos tīklos.

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:  

  • P., T., P.: no plkst. 10:00 – 18:00;  
  • O., C., no plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdien: no plkst. 10:00 – 17:00;
  • Piektdien un svētdien: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67848995, e-pasts: rcb.daugava@riga.lv

Pasākuma laikā var tikt fotografēts vai filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

Turpinot pērn aizsākto “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepciju, arī šogad galvaspilsētā no jūnija līdz septembrim centrā un dažādās apkaimēs gaidāma plaša kultūras pasākumu programma, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programmas mērķis ir iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un tūristus ar Rīgas kultūras daudzveidību un pilsētnieku radošumu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē ceturtdien, 13. aprīlī, tika uzklausīts ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un plānoto norisi. Kā informēja programmas veidotāji, šovasar galvaspilsētā plānoti vairāki desmiti pasākumu, kā arī krāšņs pilsētvides noformējums.

“Vasaras kultūras programmas moto atspoguļo pilsētas vēlmi pulcēt rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus un viesus daudzveidīgos un dzīvespriecīgos notikumos gan pilsētas centrā, gan apkaimēs visas vasaras garumā. Brīdī, kad satiekamies, mūsos dzimst drosme, jo viens otru atbalstām, un prieks, jo svinam iespēju būt kopā fiziski, izbaudīt pulcēšanās brīvību. Vēl pavisam nesen tas nebija tik pašsaprotami. Vēlos pateikt paldies visiem, kuri dienā un naktī veido Rīgu par dzīvu, košu, modernu un daudzveidīgu galvaspilsētu Ziemeļeiropā! Tiekamies Rīgas vasaras notikumos!”

aicina komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Visas vasaras garumā notiks laikmetīgās kultūras pasākumi:

  • kultūrtelpu “Stropi” programma – pasākumi notiks no 1. jūnija līdz 1. septembrim pie Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas, RCB Pludmales lasītavā Lucavsalā, Pļavnieku Zaļajā birzī, pie Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas, RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas brīvdabas estrādē un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderi” parkā.
  • festivāli – laikmetīgās kultūras pasākumu rīkošanai tiks rīkots konkurss, kurā tiks  atbalstīti mākslinieciski augstvērtīgi, inovatīvi, mūsdienīgu formātu, iesaistoši kultūras pasākumi. Konkursam varēs tikt iesniegti dažādu žanru un formātu pasākumu pieteikumi, bet prioritāri tiks atbalstīti pasākumi, kuru norise ir plānota publiskajā ārtelpā.
  • pilsētvides izstāde sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju;
  • desmit apkaimju svētki – plānoti no jūlija otrās puses līdz augusta beigām desmit apkaimēs – Ķengaragā, Zolitūdē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Daugavgrīvā, Brasā un Vecāķos;
  • kultūras pasākumu programma Vērmanes dārzā un Nordeķu parkā –
    • Nordeķu parkā jūlijā un augustā notiks sarunas un tikšanās ar apkaimes iedzīvotājiem, kurās tiks stāstīts par Dzirciema un Iļģuciema vēsturi un kultūras vērtībām, kā arī rīkoti četri muzikāli vakari;
    • Vērmanes dārzā paredzētas astoņas koncertprogrammas dažādām muzikālajām gaumēm – gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas cienītājiem, lai iepriecinātu dažādu paaudžu rīdziniekus un pilsētas viesus.
  • lielāka mēroga pasākumi
    • 10. jūnijā – Saldējuma festivāls Vērmanes dārzā;
    • 23. jūnijā – Jāņu svinības Dzegužkalnā, Grīziņkalnā un Mežaparka Zaļajā teātrī;
    • no 30. jūnija līdz 9. jūlijam – Vispārējie latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētki;
    • no 14. jūlija līdz 15. jūlijam – festivāls “Positivus” Lucavsalā;
    • 19. augustā – Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā – plānota daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma, jaunrade dažādām mērķauditorijām, laikmetīgi scenogrāfiskie risinājumi, piknika zonas un noslēgumā – muzikāla kulminācija Doma laukumā.

Visi pasākumi iedzīvotājiem būs pieejami bez maksas.

Rīgas drosmes un prieka vasaras devīze šogad ir “Drosme un prieks rodas, kad satiekamies”, īpašu akcentu liekot uz vēstījumu “Mēs aizstāvam citus viņu cīņās par brīvību, jo zinām, ka tā ir arī mūsējā”. Drosmes un prieka vasaras kuratori ir biedrība “Mākslas birojs”.

Ceturtdien, 13. aprīlī NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a) skatītājiem tiks atvērta “Fonda Nāc līdzās!” fotoizstāde “Mirklis citur…” Fotogrāfiju izstāde NVO namā būs skatāma līdz 31. maijam NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00. 

Šī unikālā fotoizstāde MIRKLIS CITUR, ko, sadarbībā ar “Fondu Nāc līdzās!”, radījusi Kurzemes fotogrāfe Ieva Benefelde, jau pabijusi Kuldīgā, Rīgā – ES mājā un Rīgas domē, Aizputes kultūras namā, Mālpils kultūras namā un Dobeles pilsētas kultūras centrā. Izstāde apceļo vietas, no kurām nāk jaunieši – fotomodeļi.

Kā jau iepriekš stāstīts, projektā tika iesaistīti 10 jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas darbojas “Fondā Nāc līdzās!”. Viņi ir no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Babītes, Dobeles, Mālpils, Ādažiem, Aizputes un Kuldīgas. Katram no viņiem ir kāds funkcionāls traucējums, kas liedz dzīvi baudīt pilnā spektrā. Taču viņi ir atraduši nodarbes, kurās viņi var sevi lieliski apliecināt un justies pilnvērtīgi un laimīgi.

Izstādes ideja radās Fonda vadītājai Sarmai Freibergai, runājoties Facebook ar Kuldīgas kultūras centra režisori Daci Priedi.

“Man ideja par izstādi galvā bija jau daudzus gadus, tik nebija īsti skaidrs, kur, kā labāk to realizēt. Bet, kad kādu vakaru Dace ieminējās, ka viņiem Kultūras centra teātrim ir daudz dažādu kostīmu, ko varētu likt lietā, tad jau “maisam gals bija vaļā”.  Pie tam Dace Priede uzreiz ieminējās arī par fotogrāfi Ievu Benefeldi, kas esot viena no labākajām Kurzemē”,

tā par projekta aizsākumu stāsta “Fonda Nāc līdzās!” vadītāja Sarma Freiberga.

“Vai Tev kādreiz ir bijusi vēlme pamirkšķināt acis un ceļot laikā un telpā kaut uz mirkli? Katram no mums dažreiz gribas būt citur. Uzzināt, kāda ir sajūta, kad drosmes vējš iepūš muskatiera cepures spalvā. Vai sadzirdēt, kā švīkst princeses kleitas apakšmala pret muižas deju grīdu, kad sper soli. Ļauties iztēlei un sapņiem! Prom no ikdienības! Mirkli būt kur citur,”

tā fotogrāfe Ieva Benefelde uzbur fotogrāfiju tapšanas gaisotni.

Arī izstādes apmeklētāji varēs iepazīt mirkli citur. Mirkli jauniešu ikdienā, ko atklās viņu pašu ierunāti stāsti katram pie savas fotogrāfijas. Tos var noklausīties, skenējot kvadrātkodus.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi!

Papildu informācija: www.naclidzas.lv un https://www.facebook.com/NacLidzas

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 13. aprīlī uzklausīs divus nozīmīgus ziņojumus – par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un par Rīgas līdzdalību XVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanā un norisē.

“Abi ziņojumi iezīmē nozīmīgu paveikto un vēl priekšā stāvošo darbu Rīgai tuvākajos mēnešos, lai iepriecinātu gan rīdziniekus, gan pašmāju un ārvalstu viesus ne tikai centrā, bet arī apkaimēs,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Komitejas sēdē tiks sniegs ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un norisi. Būs iespēja iepazīties ar daudzveidīgo pasākumu programmu, kas paredzēta divu mēnešu garumā no 10. jūlija līdz 1. septembrim, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programma plānota pēc 2022. gadā aizsāktās “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepcijas.

Komitejas sēdē deputāti un klātesošie tiks iepazīstināti ar Rīgas kā Dziesmu svētku un XVII Deju svētku organizētāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – stratēģiskā partnera līdzdalības pasākumiem svētku sagatavošanā un norisē, ieskicēti dalībnieki un iesaistītie svētkos no Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīviem, kā arī pašvaldības institūcijām, un tiks sniegta informācija par to, kā plānota svētku norise Rīgā.

Komitejas sēdē ceturtdien lems arī par komisijas izveidošanu līdzfinansējuma piešķiršanai citu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai un izskatīs vairāku Rīgas skolu nolikumus. Komitejas sēdei varēs sekot līdzi tiešraidē mājaslapā www.riga.lv .

Lielajā Piektdienā, 7. aprīlī, plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē norisināsies garīgās mūzikas koncerts “In paradisum”, kurā piedalīsies vīru koris “Logos”.

Plašu atzinību guvušā profesionālo mūziķu kolektīva Lielās Piektdienas koncerta programmu veidos spilgtākie pareizticīgo baznīcas mūzikas skaņdarbi, dažādu laiku, kultūras tradīciju un konfesiju liturģiskie dziedājumi un Lielā gavēņa dziedājumi, tostarp Max Roomsky mūku dziedājumu pārlikumi un Andra Gaiļa Psalms ukraiņu valodā.

Otrajās Lieldienās, 10. aprīlī plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē savu 20 gadu jubileju svinēs vienīgais Latvijā vidējās paaudzes koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.

“Kokļu klubs” koncertā atskaņos īpaši iemīļotu repertuāru iz kolektīva pastāvēšanas laika – skaistākās latviešu tautas dziesmas un melodiskus oriģināldarbus. Koncertā piedalās RKTMC “Mazā ģilde” koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”, BJC “Rīgas Skolēnu pils” koklētāju ansamblis “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Koncerta vadītājs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis.

Līdz 16. aprīlim Amatu ielas 3. nama skatlogos aicinām apskatīt RKTMC “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studiju “Tīne” un “Kamene” meistaru darbu izstādi “Pavasari gaidot.

“Veidojot izstādi gribējām parādīt TLMS “Kamene” un TLMS “Tīne” jaunos darbus, kuri tapuši gaidāmā pavasara noskaņās. Kad pavasaris sveicina mūs ar garākām dienām, gaišākām domām un radošām idejām, tapuši jaundarbi tradicionālo audumu klāstā un pinumos. Rakstainas segas, lielie lakati, svētku galdauti, dvieļi, dažāda izmēra groziņi  – viss, kas var padarīt interjeru siltu un mājīgu pavasarīgās nokrāsās.”

Šādi izstādi raksturo studiju vadītājas Marina Sproģe un Līga Tulinska.

Ieeja koncertos bez maksas.

Pasākumus ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Pavasara modināšanas pasākumiem Rīgā. Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!”

uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

9. aprīlī – Lucavsalas atpūtas parkā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00  gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

  • Pasākuma teritorijā skatuves zonā darbosies folkloras kopas “Teikas muzikanti”, “Zeidi”, “Rīgas Danču klubs” un postfolkloras grupa “Rikši”. Varēs iesaistīties tradicionālo rituālu norisēs – dziedāšanā, rotaļās un kopīgā izdancošanās.
  • Olu krāsošanas darbnīcā varēs radoši izpausties – krāsojot olas. Ar svaigi krāsoto olu varēs piedalīties olu kaujās, ripināšanas sacensībās un citās Latvijas Folkloras biedrības organizētajās aktivitātēs.
  • Iemēģināt roku putnu būrīšu meistarošanā un uzklausīt ornitologu ieteikumus, kā arī piedalīties “Putnu viktorīnā”.
  • Iziet “Olpratības ceļu” un uzzināt dažādus faktus par vistām un olām.

Pasākuma teritorijā būs piknika zona, kur varēs ieturēt līdzi paņemto maltīti vai iegādāties ēdienus uz vietas.

 

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00, kur notiks arī Lielo olu krāsošana.

 

Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30.

Kas Lieldienās nešūpojas, tam vasarā odi miera neliks

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs:

  • Lucavsalā;
  • Doma laukumā;
  • Līvu laukumā;
  • kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas;
  • pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

 

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta.

  • 7. aprīlī plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Lielās piektdienas koncerts “In Paradisum”, kurā izskanēs vīru kamerkora “Logos” koncertprogramma, bet plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā varēs baudīt Orķestra “Rīga” un Rīgas kamerkora “Ave Sol” sniegumu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 31. marta “Biļešu paradīzes” kasēs.
  • 8. aprīlī, plkst. 16.00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu koncerts, kurā piedalīsies kontrtenors Sergejs Jēgers un koncertmeistare Ieva Šmite.
  • 9. aprīlī plkst.16.00 – Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”, kurā piedalīsies “Teikas muzikanti” un Laimas Dimantas vadītā folkloras draugu kopa “Austra”.
  • 10. aprīlī:
    • Plkst. 12.00 – VEF Kultūras pilī bērnu un jauniešu tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” uzstāsties koncertā “Saules pilni visi rīti”;
    • Plkst. 14.00 – Kultūras centrā “Imanta” Lieldienu koncertā “Caur lieldienu saule nāca” uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”
    • Plkst. 15:00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu plaukstiņpolka ar Orķestri “Rīga” un Daumantu Kalniņu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs no 3. aprīļa.
    • Plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Otro Lieldienu koncerts “Kokles dziesma”, kurā uzstāsies koklētāju ansambļi “Kokļu klubs”, “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis (pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis);
    • Plkst. 17.00 – Kultūras centrā “Iļģuciems”, piedaloties kamerkorim “Muklājs” un draugi, notiks pavasara koru mūzikas koncerts;
    • Plkst. 18.00 – koncertzālē “Ave Sol” būs baudāms koncerts “Pavasara jausma” , kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, pianiste Agnese Egliņa un ērģelnieks Jānis Pelše, kā arī diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis.

Rīgas Porcelāna muzejs 7. un 8. aprīlī aicina uz radošo darbnīcu “Lieldienas”.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā, Līvu laukumā, iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietoti seši izgaismoti vides objekti “Saules birzis”.

Pavasaris tiek modināts arī Lucavsalā, kur kokus rotā 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā aplūkojama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”. Savukārt pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

 

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Austras Pumpures iedvesmotā dziesminieku festivāla “Austrasdienas”  koncerttūres nākamā pieturvieta Rīgā notiks piektdienas, 31. marta, vakarā plkst. 19.00  Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29).

Austras Pumpures iedvesmotā dziesminieku festivāla “Austrasdienas” pirmie koncerti ar dziesminieces  audzēkņiem, draugiem un domubiedriem šogad jau izskanējuši marta sākumā Liepājā, taču tagad – no 31. marta līdz 2. aprīlim – Austrasbērni dosies tālākā koncerttūrē un muzicēs Rīgā, Dzelzavā un Liepupē.

Koncertos skanēs gan Imanta Kalniņa dziesmas, gan būs iespēja iepazīt Austrasbērnu pašu radītās melodijas un arī sadziedāties latviešu tautasdziesmās.

Katrā no koncertiem gaidāms nedaudz atšķirīgs dalībnieku sastāvs. Koncertprogrammas pamatā veidos Austrasbērni no Liepājas, Rīgas un Līgatnes: Arnis Miltiņš, Uldis Ozols, Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis, Inese Muižniece, Vita Dambe, Aigars Burģelis, Ilona Bogomola, Gunita Maršale, Dina Preisa, Uldis Šēns, Andris Mamis, Anna Paula Gruzdiņa un citi.

Koncertā Rīgā pievienosies un muzicēs arī Silvija Silava, Laine Ligere-Stengrevica, Melisa Kaškura, Lauma Kazaka un citi. Savukārt, Dzelzavā Austrasbērnu pulka skanējumu bagātinās Vita Krūmiņa ar saviem audzēkņiem, kā arī Antra Piekalnīte un Alvils Pudulis, bet Liepupē pievienosies Nora Ķibilda-Kinna, Aina Kivilande, Jānis Lācis, Matīss Vestmanis, Andris Davidons un citi.

“Austrasdienas” – tā ir tradīcija, kas izveidojusies godinot un sveicot vārda dienā dziesminieci Austru Pumpuri. Pati Austra gan savulaik uzstāja, ka tie ir svētki visiem – lai tas esot kā dziesminieku festivāls. “Austrasdienas” notiek nu jau vairāk kā 30 gadus – Liepājā, Rīgā un, ja ir uzaicinājumi, tad arī citās Latvijas pilsētās. Koncertu rīkotāji laika gaitā mainījušies, tie bijuši vairāki, taču “Austrasdienu” idejas autore ir Tija Auziņa, pazīstamā Mūzikas un mākslas festivāla BILDES organizatore. Lai arī “Austrasdienu” koncertu daudzums un formāts laiku pa laikam mainījies, vienmēr tiek saglabāta siltā kopā būšanas sajūta, Austrasbērnu pulcēšanās un muzicēšana, pavasari ieskandinot.

Festivālu rīko Austras biedrība sadarbībā ar Rīgas Kultūras un atpūtas centru “Imanta” (atbalsta Rīgas dome), Dzelzavas kultūras namu un Liepupes pagasta tautas namu.

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.