Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgā notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Tam par godu Rīgā notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kas noslēgsies ar tradicionālo gājienu tautastērpos plkst. 14.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis.

Plkst.12.30 Rātslaukumā paredzēta svētku atklāšana, ko ieskandinās bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” folkloras kopa “Kokle”, folkloras kopas “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču klubs”.

Tam sekos tradicionālais gājiens tautas tērpos no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis, lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Gājiena tradīcija aizsākās pirms desmit gadiem, kad tautas tērpu centrs “Senā klēts”, svinot savu 25. gadskārtu, gāja svinīgā gājienā no Rātslaukuma uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, demonstrējot tautas tērpu daudzveidību un svinot godus. Šo tradīciju turpinot nākamajā gadā, gājiens notika 4. maijā ar aicinājumu “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!”. Pēdējos piecus gadus Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” sadarbībā ar Tautas tērpu centru “Senā klēts” rīko Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītu pasākumu. Tā pamatā ir svētku koncerts Rātslaukumā un gājiens tautas tērpos.

Plkst. 15.00 solisti un gājiena dalībnieki vienojas kopīgā dziesmā “Daugav’ abas malas” pie Brīvības pieminekļa. Pēc dziesmas beigām gājiena dalībnieki turpina baudīt kultūras programmu Brīvības laukumā.

🔎 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu

, , , ,

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Vides objekts “Ziedu Latvija”

Jau no deviņiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kur cilvēku atnestie ziedi tiks ievīti Latvijas kontūrā.

Radošās darbnīcas, akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Vērmanes dārzā visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, jo tur norisināsies radošās darbnīcas, lielformāta spēļu zona sadarbībā ar “BigGames” un citas aktivitātes. Plkst. 16.00 izskanēs apvienības “Brīnumskapis” koncerts bērniem.

Savukārt Rātslaukumā no plkst.12.30 līdz plkst.15.00 notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kurā skanēs folkloras kopu “”Kokle”, “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču kluba” koncerts.

Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis , lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Folkloras kopu sadziedāšanās, lielkoncerts “Saknes, kas sien”

No plkst.13.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīta Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, bet jau no plkst.15.00 līdz pat vakaram Brīvības laukumā izskanēs svētku koncerti – to ievadīs folkloras kopu sadziedāšanās, sagaidot pasākuma “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gājiena dalībniekus, kam plkst. 17.30 sekos valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, pēc kurām izskanēs svētku lielkoncerts “Saknes, kas sien”. Tajā uzstāsies tādi tautā iemīļoti solisti kā Ance Krauze, Dināra Rudāne, Igo, Jānis Aišpurs un daudzi citi, solistu balsīm pievienosies dziedātāju balsis no koriem “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “SkanTOS”, “Vivere” un “Muklājs” bet norises uz skatuves papildinās dejotāju priekšnesumi. Programmu vadīs Ritvars Logins.

Savukārt vakarpusē, no plkst. 20.00, notiks jestra sadejošanās ar postfolkloras grupu “Rikši”.

Latvijas filmu maratons un svētki apkaimēs

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies 4. maija Latvijas filmu maratons. Jau divedesmito reizi tiks demonstrētas Latvijas jaunākās filmas gan kinoteātra abās zālēs, gan brīvdabas nakts seansā, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem, kā allaž, bez maksas.

Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks džeza koncerts “Improvizācija par tautasdziesmām”, kurā muzicēs Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova kvartets un kultūras centra “Imanta” jauniešu kamerkoris “Vecrīga.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izskanēs koncerts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kurā piedalīsies orķestris “Rīga”, Zemessardzes koris “Stars” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” ar solistiem Marlēnu Keini, Ievu Paršu, Emīlu Klaužu un Armandu Siliņu. Koncerta diriģenti: Valdis Butāns, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts.

Savukārt VEF Kultūras pilī koncertprogrammā “Spēka vārdi Latvijai” varēs dzirdēt pianisti Agnesi Egliņu, tenoru Jāni Kurševu un aktrisi Lidiju Pupuri.

No plkst.11.00 līdz plkst.17.00 Rīgas porcelāna muzeja pagalmā Konventa sētā norisināsies tematiskās svētku darbnīcas, ko aicinātas apmeklēt ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Bezmaksas ielūgumi uz koncertiem no 28. aprīļa pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi” un pirms svētku koncerts “Mēs esam sacerēti”

Pirms svētkiem, no 30. aprīļa līdz 30. maijam Līvu laukumā būs aplūkojama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai veltīta dokumentāro liecību izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”, kas vēstīs par deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu un Latvijas valsts atjaunošanas periodu sākot no Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de facto.

Savukārt 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti” – godinot tautā iemīļoto dzejnieku un Atmodas laika līderi Jāni Peteru, skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām. Uz skatuves satiksies izcili kori un mākslinieki – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, jauktie kori “Balsis” un “Juventus”, koncerta vadītājs un solists Zigfrīds Muktupāvels un instrumentālisti Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres), lai radītu aizkustinošu svētku noskaņu diriģentu Romāna Vanaga, Inta Teterovska, Valda Tomsona, Artūra Mitrevica un Georga Zujeva vadībā.

Ieeja bez maksas.

📌 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Koncerts “Mēs esam sacerēti”

2025. gada 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti”, kas veltīts tautā iemīļotajam dzejniekam un Atmodas laika līderim Jānim Peteram. Koncertā, kurā latviešu komponistu skaistākie skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām, būs iespēja piedzīvot latviešu mūzikas un literatūras izcilību.

Jānis Peters ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem, kura vārdi iedvesmoja un turpina iedvesmot. Kā viens no Atmodas kustības līderiem, viņš spēlēja nozīmīgu lomu Latvijas neatkarības atjaunošanā, piedaloties svarīgos vēsturiskos notikumos, tostarp uzstājoties Radošo savienību plēnumā 1988. gadā. Šis koncerts būs iespēja atgriezties laikā, kad Jāņa Petera dzeja un vārdi deva cerību un spēku Latvijas tautai.

Emocionāli piesātinātajā koncertā piedalīsies Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, kā arī jauktie kori “Balsis” un “Juventus”. Kori izpildīs skaņdarbus, kas tapuši, iedvesmojoties no Jāņa Petera dzejas, kā arī kompozīcijas, kas simbolizē Atmodas garu un Latvijas neatkarības atjaunošanas degsmi. Programma ietvers Raimonda Paula, Pētera Plakida un Mārtiņa Brauna skaņdarbus.

Klausītājiem būs iespēja dzirdēt jau pazīstamas un tautā mīlētas dziesmas kā, piemēram, “Pērļu zvejnieks” un “Ziemeļblāzmas romance”, kā arī vairākus jaunus skaņdarbus. Īpaši izceļams būs pirmatskaņojums – Jēkaba Jančevska kompozīcija “Lūgums”, kuru koncerta izskaņā izpildīs koncerta kopkoris.

Par koncerta muzikālo noformējumu rūpēsies Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres).

Diriģenti: Romāns Vanags, Ints Teterovskis, Valdis Tomsons, Artūrs Oskars Mitrevics, Georgs Zujevs.
Koncerta vadītājs un solists – Zigfrīds Muktupāvels
Koncertmeistare Evija Vanaga
Koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags
Režisors – Juris Jonelis

Šis koncerts būs ne tikai spožs kormūzikas apliecinājums, bet arī brīdis, lai godinātu tos cilvēkus, kuru darbība un aizrautība deva spēku Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Ieeja koncertā bez maksas

Vairāk par Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Publicitātes attēls:

Latviešu dzejnieks, sabiedrisks darbinieks Jānis Peters ar dēlu Krišjāni un sievu Baibu Dziesmu svētkos. Rīga, 1985.-1989. gads, autors Uldis Briedis (Matīss Pērkons)_Latvijas Nacionālais arhīvs

 

4.maijā Vērmanes dārzs pārtaps par “Ideju dārzu” – ģimeniskiem svētkiem

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas pasākumā “Ideju dārzs”, 4. maijā, ikviens mīļi gaidīts uz izglītojošu un izklaidējošu piedzīvojumu visai ģimenei Vērmanes dārzā.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Vērmanes dārzā dažādās radošās aktivitātēs kopā ar dzejnieci un ilustratori Loti Vilmu Vītiņu būs iespēja radīt kādu skaistu stāstu par svētkiem un draudzību. Ar ilustratori, scenogrāfi un bērnu grāmatu autori Rūtu Briedi bērni varēs darboties radoši papīrlietu darbnīcā vai izgatavot savu karodziņu – ģimenes, mīlestības, valsts, draudzības vai personīgo karogu.

Būs arī iespēja izveidot savu nozīmīti – kam tu piešķirtu ordeni jeb piespraudi? Par kādiem nopelniem vai sasniegumiem? Vai īpaši veidotās glezniņās iemūžināt Latvijas dabas skaistumu, ko vēlāk piekārt pie sienas vai uzdāvināt draugam.

Kamēr vieni radoši darbosies radošajās darbnīcās, citi aktīvi laiku varēs pavadīt gan Ventspils Digitālā centra radošo tehnoloģiju darbnīcā – izmēģinot robotus darbībā, gan lielformāta spēļu zonā, kur kopīgi ar ģimeni nelielā sacensību gaisotnē baudīt kopā būšanu.

Savukārt plkst.16.00 visus priecēs apvienības “Brīnumskapis” koncertizrāde bērniem. “Esam izsalkuši pēc dziedāšanas, dejošanas, koncertēšanas, tādēļ aicinām uz tikšanos,” saka viens no projekta dalībniekiem – komponists Andris Sējāns.

Koncertā skanēs vairāku paaudžu iemīļotās dziesmas: “Māsiņas Puteklītes”, “Mācītais Kaķītis Laķītis”, “Atskaņas”, “Kāmis un burkāns”, “Deju skolotāja Kode” u.c. būs iespēja arī satikt iemīļotos tēlus Kaķīti Laķīti (Ingus Ulmanis), mūzikas skolotāju Andri (Andris Sējāns), Malvīni (Karīna Rasa), Deju skolotāju Kodi (Egija Abaroviča), Komponistu (Aigars Voitišķis), Tantiņu (Anrijs Grinbergs) un Rasiņu (Roberts Rasa).

Esat gaidīti ģimeniskās Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svinībās Vērmanes dārzā!

 

Rīgas apkaimēs stādīs egles; tās varēs rotāt Ziemassvētkos

, , , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, atsaucoties uz apkaimju biedrību iniciatīvu, šajā pavasarī pirmo reizi galvaspilsētas apkaimēs stādīs egles, kuras varēs rotāt Ziemassvētkos.

Kopš 2021. gada Rīgas pašvaldība pirms Ziemassvētkiem piedāvā Rīgas apkaimju biedrībām cirstās egles, kuras uzstādīt savās apkaimēs un izrotāt kopā ar iedzīvotājiem. Vairākas apkaimju biedrības ir izteikušas vēlmi pēc stādītas eglītes, tādēļ šajā pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” organizēs pirmo septiņu egļu stādīšanu vietās, kuras ierosinājušas apkaimju biedrības un kuras saskaņotas ar pašvaldības speciālistiem. Līdz šim egļu stādīšana ir veikta tikai atsevišķu parku vai skvēru labiekārtošanas darbu laikā.

Šīs Ziemassvētku egles priecēs Iļģuciema, Torņakalna, Bišumuižas, Rumbulas, Juglas un Jaunciema apkaimju iedzīvotājus, tādējādi ienesot svētku sajūtu arī no centra tālākās apkaimēs.

“Mazjumpravas muižas komplekss ir īpaša vieta, kas ir gandrīz tik pat veca kā Rīga. Dzirnavas simbolizē nemitīgu kustību, pagātnes klātbūtni un kluso maģiju, kas spēj savienot dažādas paaudzes vienotā pieredzē, ko apliecina arī radošais kvartāls, kas dzirnavās darbojas jau trīs gadus. Mazjumpravas muižas kvartāls ar dārzu un dīķi ir izveidojies par iecienītu apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu – vietu, kur pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras notikumus un stiprināt savstarpējo saliedētību pēc pastaigām pa Ķengaraga promenādi. Eglītei izraudzīta vieta, lai tā būtu redzama no visiem ceļiem, kas ved uz muižas kompleksu, un apkārtējā vide ir lieliski piemērota dažādu kultūras pasākumu norisei svētku laikā, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus,”

uzsver biedrības “Rīgas Mazjumprava” vadītāja Inese Grandāne

Pirmdien, 28. aprīlī, egles stādīs četrās vietās:

  • Nordeķu parkā
  • Gramzdas ielā pie Imantas 15. līnijas 7
  • Friča Brīvzemnieka ielas un Vienības gatves stūrī
  • Bauskas ielā 149A

Trešdien, 30. aprīlī, egles stādīs trijās vietās:

  • Mazjumpravas muižā (plkst.11.00)
  • Malienas ielā 60
  • Gaileņu ielā 14

Rīgas pašvaldība aicina apkaimju iedzīvotājus piedalīties jauno eglīšu stādīšanā.

 

Lasītājiem durvis ver RCB filiālbibliotēka “Rēzna”

No 24. aprīļa lasītājiem durvis vērs atjaunotā Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēka “Rēzna”, Valērijas Seiles ielā 14.

“Cilvēks, kurš lasa, vienas dzīves laikā spēj piedzīvot simtiem citu dzīvesstāstu, likteņu un pasaules skatījumu – tik daudz, cik grāmatu izlasījis. Bibliotēka šodien vairs nav tikai grāmatu apmaiņas punkts – tā ir vieta, kur sastapties, sarunāties, būt kopā un piedzīvot pasauli no jauna. Rēznas bibliotēka Valērijas Seilas ielā 14 ir tieši tāda – dzīva, atvērta un aicinoša,”

norāda Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Bibliotēka piedāvā daiļliteratūru un nozaru literatūru, kā arī preses izdevumus pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem, aicina lietot datorus un apskatīt mākslas izstādes.

Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī filiālbibliotēka “Rēzna” ir ģimenes bibliotēka. Bibliotēkā varēs lasīt izdevumus no ap 14 tūkstoši lielā grāmatu un citu informācijas resursu krājuma.

Lasītājiem tiks piedāvāti 22 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot sešus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm, kā arī piekļuvi 3td e-grāmatu bibliotēkai. Bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Pie bibliotēkas ir ierīkots velosipēdu statīvs un pacēlājs.

Bibliotēka rīkos kultūras un izglītojošus pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lekcijas, tikšanās, grāmatu prezentācijas. Aktivitātes bērnu un jauniešu auditorijai ir aicinātas veicināt lasītprieku.

📸 FOTO

Bibliotēkas kontaktinformācija: 67105943, e- pasts: rcb.rezna@riga.lv

 

Izstāde “Tautiskais motīvs”

No 2025. gada 1. maija līdz 8. jūnijam Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” apmeklētājiem tiek sniegta iespēja apskatīt Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmetus izstādē “Tautiskais motīvs”. Izstāde piedāvā ieskatu tautiskās identitātes atspoguļojumā Rīgas porcelāna mākslā 20. gadsimta otrajā pusē, atklājot, kā latviskās kultūras kods – ornamenti, tautas tērpu elementi, mitoloģiskas ainas un etnogrāfiski raksti iemiesojas sadzīves priekšmetos un dekoratīvā mākslā.

Izstādes centrā ir Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmeti, kas tapuši dažādos laika posmos Rīgas porcelāna ražotnēs. Izstādē apskatāmi gan unikāli darbi, gan masu ražošanas produkcijas priekšmeti, kas savulaik rotājuši padomju laika mājokļus un reprezentējuši Latviju izstādēs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Tautiskais motīvs izstādē izpaužas daudzveidīgi: šķīvju un vāžu virsmās redzami latviešu ornamentu elementi, sīkplastikas tēli attēlo tautumeitas un folkloras varoņus, bet servīžu dekoros ir stilizēti latvju raksti. Šie elementi nav tikai estētiski akcenti, bet arī vizuāli kodi, kas nes nacionālās identitātes vēstījumu, veido emocionālu saikni ar kultūru, zemi un vēsturi.

Izstādes darbi tapuši ar atzītu porcelāna mākslinieku – piemēram, Zinas Ulstes, Ilgas Dreiblates, Beatrises Kārkliņas un citu autoru – prasmīgajām rokām un radošo izdomu. Viņu radītās formas un dekori ir spilgts apliecinājums latviskā stila elastīgumam un tā spējai pielāgoties dažādiem laikmetiem, nezaudējot saikni ar nacionālajām saknēm.

Izstāde “Tautiskais motīvs” aicina skatītāju paraudzīties uz porcelānu ne tikai kā uz lietišķās mākslas priekšmetu, bet arī kā uz kultūrvēsturisku liecību – trauku, kas stāsta tautas stāstu.

Izstāde skatāma Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, Anniņmuižas bulvārī 29.

Publicitātes attēls:

Kafijas servīze „Maija”. Porcelāns, liets. Dekols, zelts, apvilkums. Formas un dekora autore Zina Ulste. Rīga porcelāna rūpnīca, 1989. gads. Foto: Gvido Kajons

 

Iznācis “NVO nama ziņas” aprīļa numurs

“NVO nama ziņas” aprīļa numurā uz sarunu esam aicinājuši nodibinājuma “Radošā apvienība COLORIZE” dibinātāju, iekļaušanas projektu vadītāju un vides pieejamības eksperti Lību Bērziņu, lai izzinātu iekļaujošas mākslas un kultūras vides veidošanas principus. Ar Lību tiksimies arī 24. aprīlī – NVO nama tematisko pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” trešajā notikumā “Kā veidot iekļaujošus pasākumus jeb būt draudzīgam ikvienam”.

“Lai gan mēs vairāk runājam par piekļūstamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti – redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, skaidrs, ka piekļūstamība un iekļaušana ir par dažādību kā tādu. Man patīk teikt ļoti vienkārši, jo reizēm mums-cilvēkiem ir tendence sarežģīt. Mēs COLORIZE apzināmies, ka sabiedrība ir dažāda, ka tai ir dažādas vajadzības, tāpēc cenšamies domāt pēc iespējas plašāk, lai visiem cilvēkiem varētu nodrošināt piekļuvi kultūrai – ne tikai kā apmeklētājiem vai patērētājiem, bet arī radītājiem, māksliniekiem.”

Lība Bērziņa

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet aprīļa  “NVO nama ziņas” numurā!

📌 “NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.