Arhīvs birkai: Kultūra

Godināsim brīvības cīnītājus ar cieņu, saudzējot piemiņas vietas

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT. 

 

NVO namā skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”

Līdz 29. novembrim NVO nama 2. stāva gaitenī skatāma “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības izstāde “Godpilnākajā veidā: Bulgārijas apvienošanās 140. gadadienas svinības”, kas tapusi sadarbībā ar Plovdivas Reģionālo vēstures muzeju.

Izstāde veltīta 1885. gada 6. septembra notikumam – Bulgārijas kņazistes un Osmaņu impērijas Austrumrumēlijas provinces apvienošanai, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem brīžiem Bulgārijas valstiskuma veidošanās ceļā.

Apvienošanās, ko īstenoja slepenas revolucionārās komitejas un atbalstīja Bulgārijas princis Aleksandrs I, notika par spīti lielvaru politiskajam spiedienam un kļuva par simbolu tautas vienotībai un neatkarības garam. Šodien šis notikums tiek atzīmēts kā Bulgārijas valsts svētki – Apvienošanās diena.

Izstāde piedāvā daudzveidīgu vēsturisku materiālu klāstu – artefaktus, fotogrāfijas, gleznas un dokumentus, kas atklāj šī notikuma politisko un kultūras nozīmi.

Aicinām ikvienu interesentu iegriezties NVO namā un iepazīties ar bulgāru kultūrvēsturisko mantojumu!

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

No 15. līdz 18. novembrim pašvaldība aicina uz gaismas festivālu “Staro Rīga”

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.

“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv. 

 

Atklās izstādi par Brīvības piemineklī ietvertajiem simboliem

Pirmdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Brīvības pieminekļa laukumā tiks atklāta izstāde “Brīvības piemineklim 90. Simboli”, ko rīko Rīgas pieminekļu aģentūra. Izstāde veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklim –, kas šogad atzīmē savu 90. gadadienu. Izstādes saturs iepazīstina ar piemineklī ietvertajiem simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.

Brīvības piemineklis ir tautas spēka un brīvības gara simbols. Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem, kļūstot par nebijušu vienotības apliecinājumu – tautas celts piemineklis tautai. Pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, un četrus gadus vēlāk, 1935. gada 18. novembrī, piemineklis tika svinīgi atklāts.

Pieminekļa centrā slejas Brīvības tēls, kas virs galvas pacēlis trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Tēlnieks Kārlis Zāle vēlējās, lai piemineklis būtu saprotams pārlaicīgi: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Brīvības piemineklī atainoti četri valsts pamati – strādnieks, zemnieks, karavīrs un zinātnieks –, kā arī latviešiem nozīmīgie tēli Lāčplēsis un Vaidelotis, savijot kopā reālo un mītisko pasauli. Skulptūrās ietverti 56 portretiski tēli, tostarp arī pats Zāle, kas redzams grupā “Darbs”. Četras centrālās skulptūru grupas – “Latvija”, “Važu rāvēji”, “Vaidelotis” un “Lāčplēsis” – veidotas no pelēkā granīta, bet stūru grupas – “Tēvzemes sargi”, “Darbs”, “Gara darbinieki” un “Ģimene” – no sarkanā granīta. Travertīna ciļņos attēloti vēsturiski notikumi, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Centrālajā daļā iekalti vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” – dzejnieka Kārļa Skalbes veltījums tautai.

Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, vienmēr saglabājot savu būtību – būt par brīvības un neatkarības simbolu. Tas ir celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei.

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina ikvienu piedzīvot šo notikumu un godināt mūsu brīvības simbolu.

Arī šogad piemineklis tiek apdrošināts. “BTA Baltic Insurance Company” dāvina Rīgas domei Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro apmērā. Svinīgā polises pasniegšana notiks 14. novembrī plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, kur BTA valdes locekle Evija Matveja to nodos Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam.

Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT.

 

Aicinām pieteikt brīvprātīgos godināšanai pasākumā “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2025”

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties tiem rīdziniekiem, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību pašvaldībā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizēs jau 12. reizi. Šogad pasākums notiks 5. decembrī.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības administratīvājā teritorijā un kurš nav bijis godināts 2024. gadā. Brīvprātīgā darba veicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes un sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 10. novembrim,

nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Pagājušajā gadā Rīgas domes pateicības rakstus saņēma 110 brīvprātīgie un 5 nevalstiskās organizācijas. Godinātie rīdzinieki iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, līdzdarbojoties Rīgas apkaimju labiekārtošanā, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot kultūras un sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

Pielikumā:

Nolikums

Pieteikums

Informācija par personas datu apstrādi

 

Tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu

11. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkā (Brīvības gatve 430A) notiks tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu.

Gundars Āboliņš mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī “Münchner Kammerspiele”. Gundars Āboliņš ir arī daudzu spilgtu kino lomu aktieris.

Divreiz saņēmis Spēlmaņu nakts balvu: 1998/1999. gadā kā gada aktieris otrā plāna lomā, bet 2005./2006. gadā — kā gada aktieris, par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Soņa” un “Ledus”. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu “Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieks”.

Aktīvi darbojas Latvijas radio dažādu raidījumu veidošanā un vadīšanā. Viens no literatūras raidījumu ciklu “Radio mazā lasītava” veidotājiem. Kopš 1964. gada piedalās Radioteātra izrādēs.

Pēdējos gados pievērsies tulkošanai. Iztulkojis Ivana Gončarova romānu “Oblomovs”, Vladimira Zismaņa grāmatu par dzīvi orķestrī “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”, gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmatu “Pasažieris bez biļetes”. Šī gada sākumā Gundara Āboliņa tulkojumā no vācu valodas iznācis Joahima Meierhofa romāns “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa!”.

Pasākums notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Pasākuma norisi finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana.

 

NVO nams aicina uz pieredzes apmaiņas pasākumu “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”

NVO nams aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas kā arī ikvienu interesentu piedalīties pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Kas notiek, kad tradīcijas satiekas?”. Tas notiks 6. novembrī no plkst. 17.30 līdz 20.30 NVO namā, Rīgā, Ieriķu ielā 43A.

Kādas pārmaiņas notiek sabiedrībā, kad dažādu tautu tradīcijas sastopas? Vai svinam kopīgus svētkus? Kā saglabāt savu identitāti un vienlaikus veidot kopīgu telpu, kas balstīta cieņā un dialogā?

Pasākumu ievadīs starpkultūru ekspertes, Latvijas Universitātes pētnieces Ineses Dāvidsones stāstījums “Identitāte kā mājas sajūta: kad tradīcijas satiekas” par kultūras un identitātes mijiedarbību mūsdienu sabiedrībā, veicinot izpratni un dialogu starp dažādām kopienām. Vakara gaitā pieredzē dalīsies Latvijas Folkloras biedrība, Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība un Šrilankas kopienas pārstāvji Rīgā.

Par rosīgām sarunām gādās moderatore Ieva Niedre, Fonda INITIUM valdes priekšsēdētāja, kultūras producente un Pārdaugavas radošā centra kuratore. Programmu papildinās muzikāli un deju priekšnesumi latviešu un ukraiņu valodā, kā arī Šrilankas kopienas pārstāvja muzikāls sniegums, iezīmējot kultūru saskarsmes daudzveidību. Aicinām NVO, kultūras jomas pārstāvjus un citus interesentus iepazīties, dalīties pieredzē un veidot dialogu par dažādu kultūru mijiedarbību mūsdienu Latvijā.

Aicinām dalībai pasākumā iepriekš reģistrēties, aizpildot anketu – ŠEIT.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu NVO nama publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Eduarda Smiļģa muzejā notiks trīs folkloras kopu Mārtiņlaika sadziedāšanās

Ceturtdien, 30. oktobrī plkst. 19.00 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks Mārtiņlaika sadziedāšanās ar folkloras kopām “Skandinieki”, “Delve” un “Laiksne”!

Ieeja bez maksas.

Folkloras kopas “Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte stāsta:

“Mirklī, kad satiekas draugi, rodas īpašs sajūtu lauks. Satiekoties, mēs katrs papildinām viens otru dziesmā, kustībā, domā, sajūtā. Radot nevis koncertu, bet kopbūtnes mirkli, mēs nojaucam robežas un ļaujam būt mūsu kultūrai dzīvai, elpojošai un klātesošai kā mātes siltajam lakatam, kas mūs apņem.”

Trīs folkloras kopu tikšanās vakarā notiks muzikālas performances, domnīcas un radošas aktivitātes, kas vieno trīs skatījumus mūsu tradicionālajā kultūrā. Folkloras un draugu kopa “Skandinieki”, kas savīs kopīgu stāstu ar citām radošām kopienām – folkloras kopām, māksliniekiem, amatniekiem, filozofiem, teātra un kustības meistariem.

Šī Mārtiņlaika sadziedāšanās aicina būt klāt – dziedāt, ieklausīties, smaidīt un būt kopā. Tā būs siltuma, prieka un iedvesmas pilna tikšanās ar dziesmām un cilvēkiem, kam latviskās tradīcijas ir ikdienas sastāvdaļa arī šobrīd.

Pasākums tiek rīkots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

 

Aicina pieteikties tradicionālajam lāpu gājienam

,

Latvijas valsts svētku mēnesi aizsākot, 31. oktobrī Rīgā jau ceturto gadu notiks lāpu gājiens un svinīgā piemiņas ceremonija, godinot karavīrus, kuri 1919. gadā piedalījās Neatkarības cīņās.

Piemiņas pasākums sāksies plkst. 16.45 ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa Pulka un Slokas ielas stūrī. Gājiena dalībnieki dosies nepilnus divarpus kilometrus garā ceļā uz Sudrabkalniņu Slokas ielā pie Kurzemes prospekta. Šis maršruts simbolizē ceļu, ko 1919. gadā mēroja karavīri no kazarmām uz cīņu vietu. Lāpu gājiens tiks pavadīts ar kora līdzdziedāšanu.

Pasākums noslēgsies plkst. 17.45 ar svinīgu ceremoniju pie pieminekļa 6. Rīgas pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem Sudrabkalniņā, Slokas ielā, pie Kurzemes prospekta.

Ceremonijā piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jēkabs Vanags, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes pārstāvis, Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un citi. Muzikālu priekšnesumu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Ikviens interesents ir aicināts piedalīties pasākumā, lai godinātu karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību. Iedzīvotāji aicināti pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti.

Dalību lāpu gājienā lūdzam pieteikt līdz 30. oktobrim, rakstot uz e-pastu:  mansvaronis@riga.lv.

Piemiņas pasākumu rīko Rīgas pieminekļu aģentūra.

 

Jauktais koris “Medera” aicina uz svētku koncertu “Latvija. Vienīgā. Tev.”

Jauktais koris “Medera” un tā mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere 2025. gada 14. novembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē piedāvā klausītājiem Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītu svētku koncertu “Latvija. Vienīgā. Tev.”

Jauktais koris “Medera” vēlas dāvāt klausītājiem siltu svētku gaisotni un ar savu muzikālo izvēli papildināt Lāčplēša dienas un Latvijas dzimšanas dienas svinību norisi. Kora, solistu un instrumentālistu sniegumā izskanēs patriotiskām emocijām piepildīta programma – mūzika, kas vibrē sirdī un prātā vēl ilgi pēc tam, kad izskanējis pēdējais akords.

Koncertprogrammā skanēs gan izcilu latviešu komponistu darbi, gan pazīstamas strēlnieku dziesmas, kuras caurvij mīlestība pret Latviju, tās vērtībām un tradīcijām.

Kopā ar kori muzicēs solisti Sniedze Kaņepe (mecosoprāns) un Ansis Bētiņš (tenors), pianiste Jolanta Barinska un mūziķi Jānis Griķis (ģitāra), Otto Trapāns (vijole), Krišjānis Rudzāts (akordeons) un Arnis Stepiņš (sitaminstrumenti). Koncertu vadīs Pēteris Ersts.

Kora un koncerta mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere, diriģents Agnis Augustinovičs.

Ieeja koncertā bez maksas.