Arhīvs birkai: Kultūra

Lielajos kapos atklās restaurētos Vērmaņu dzimtas pieminekļus

Piektdien, 24. novembrī, plkst. 13 Lielajos kapos tiks atklāti Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurētie pieminekļi, kuru rekonstrukcija tika uzsākta 2022. gada septembrī.

Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurācija Lielajos kapos ir veltījums senajām Rīgas labdarības, sociālā atbalsta un mecenātisma tradīcijām. Viena no šādām vērtībām ir rīdzinieku iecienītais Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.

“Ir populāra leģenda, ka Annas Ģertrūdes testamentā tika minēts, ka par viņas kapa vietu jārūpējas pilsētai,” saka Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece. ”Pat ja tā ir leģenda, tomēr mums šī ir lielā iespēja pateikt paldies visiem, kas gadu simtiem cauri ir nesavtīgi devuši Rīgai un rīdziniekiem”.

Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Tas ir unikāls objekts – Rīgas patriciešu kapa vieta. Atjaunošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētas pamati, kas ļāva rekonstruēt visu objekta apjomu. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.

Iniciatīvas autori ir ilggadīgais bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. Projekta vadību nodrošināja Rīgas Pieminekļu aģentūra.

Svinīgajā pieminekļu atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Imants Lancmanis, Rita Našeniece, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels, projektam piesaistīto arhitektu un pieminekļa restauratoru komanda, tostarp, Edgars Purviņš, Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.

Pasākuma dalībnieki varēs apskatīt arī otru unikālo Rīgas pieminekļu aģentūras restaurēto 19. gadsimta amatniecības meistardarbu un vēsturisko kapu elementu – Lielo kapu metāla baldahīnu. Tas veidots no metāla, ar liektām līnijām, izmantojot augu motīvu dekorus.

Pasākumā aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

📌 Pulcēšanās vieta uz centrālā gājēju celiņa, ieejot Lielo kapu teritorijā no Klusās ielas puses. Vieta kartē – ŠEIT

Rīgas pašvaldība izstrādās kultūrpolitikas pamatnostādnes 2024.–2028. gadam

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu pašvaldības kultūrpolitikas plānošanu un tās īstenošanas efektīvu koordināciju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja trešdien, 16. novembrī, lēma sākt pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2024.–2028. gadam izstrādi.

“Kultūras pamatnostādņu izstrāde ir būtiska, lai Rīga savās rīcībās, notikumos un norisēs dzīvotu līdzi laikam. Šobrīd tuvojamies nākamajam dzīves (plānošanas) periodam un tāpēc, līdzīgi kā ikvienas personas dzīvē, svarīgi izvērtēt jau paveikto un nospraust mērķus turpmākai virzībai un attīstībai. Galvenā uzmanība joprojām tiks veltīta daudzveidīgas kultūrvides uzturēšanai un jaunradei, kā arī laikmeta nospiedumu uzkrāšanai Rīgas kultūrā nākotnes rīdzinieku zinātkāres apmierināšanai. Kultūras izglītojošā funkcija un virziens uz apkaimēm joprojām ir galvenie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes saturiski balstīsies Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam prioritātē “Daudzveidīga un autentiska kultūrvide” noteiktajos kultūras nozares attīstības mērķos un uzdevumos.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir sekmēt vienotu, iekļaujošu un inovatīvu pašvaldības kultūrpolitiku, lai veicinātu daudzveidīgas un visām sabiedrības grupām pieejamas kultūrvides veidošanu Rīgā.

Pamatnostādņu izstrādes uzdevumi:
• Veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot un izvērtējot pašvaldības līdzšinējo pieredzi kultūras procesu pārvaldībā, kultūras pakalpojumu nodrošināšanā un sabiedrības līdzdalības kultūras procesos veicināšanā.
• Sagatavot kultūrpolitikas īstenošanas aprakstu, raksturojot gan iesaistītās puses, gan prioritāros mērķus un sasniedzamos rezultātus, gan konkrētus pasākumus noteikto mērķu sasniegšanai.
• Definēt kultūrpolitikas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, lai novērtētu panākto progresu pašvaldības izstrādātās kultūrpolitikas jomā.

Pamatnostādņu izstrāde paredzēta sadarbībā ar citām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, nevalstiskā sektora kultūras organizācijām, Kultūras ministriju un valsts kultūras institūcijām, kuras darbojas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Lai noskaidrotu sabiedrības mērķa grupu vajadzības, tiks veikta iedzīvotāju aptauja, kā arī intervijas un fokusgrupu diskusijas ar nozares pārstāvjiem.

Rīgā rīkos Zolitūdes traģēdijas 10 gadu piemiņas pasākumu

Šogad aprit 10 gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kas iezīmēja vienu no traģiskākajiem mirkļiem Latvijas vēsturē. Lai pieminētu un godinātu tos, kuri zaudēja dzīvību šajā traģiskajā notikumā, Zolitūdes traģēdijas vietā 21. novembrī plkst. 17.00 notiks piemiņas pasākums.

Piemiņas pasākuma programmā no plkst. 17.00 paredzēta kora “Ave sol” uzstāšanās, kā arī programmu papildinās čellista Ivara Bezprozvanova muzikālais priekšnesums.

Pēc piemiņas koncerta debesīs tiks raidīti 54 lāzera gaismas stari, simbolizējot 54 cilvēkus, kuri šajā traģēdijā zaudēja savas dzīvības un kuru dvēseles devās mūžībā. Pēc tam, pieminot traģēdijā cietušos, tiks ieslēgtas ugunsdzēsēju sirēnas.

Pasākumu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Pēc piemiņas pasākuma apmeklētājiem būs iespēja nolikt ziedus un iedegt sveces.

Rīgas domes svinīgajā sēdē pasniegs balvu “Gada rīdzinieks 2023”

Balvas “Gada rīdzinieks” saņēmējs tradicionāli tiek nosaukts 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā Rīgas domes svinīgajā sēdē. Šogad balva tiks pasniegta jau 15. reizi. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

Rīgas domes svinīgā sēde sāksies plkst. 11.00, tajā paredzēta Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša svētku uzruna, balvas “Gada rīdzinieks 2023” pasniegšana un muzikālie priekšnesumi.

🔎 Sēde būs skatāma tiešraidē Rīgas domes mājaslapas riga.lv tiešraižu sadaļā un pašvaldības Facebook kontā.

Rīgā ar vairākiem koncertiem, lāzeru uzvedumu un gaismas instalācijām atzīmēs Latvijas Republikas 105. dzimšanas dienu

Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums.

Svētku diena 18. novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Dienas gaitā rīdzinieki un pilsētas viesi svētku sajūtu varēs gūt dažādos koncertos un pasākumos. 11. novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

SVĒTKU PASĀKUMI BRĪVĪBAS LAUKUMĀ

18. novembra vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītais svinīgais pasākums.

● Plkst. 19.00 – svētku koncerts “Tautas balsis dziesmās”.
Koncertā uzstāsies apvienotais vīru koris, kuru vadīs diriģents Edgars Vītols. Koris kopā ar solistēm Anci Krauzi, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Rūtu Dūdumu-Ķirsi izdziedās skaistākās latviešu tautas dziesmas. Īpaši šim koncertam jaunas aranžijas veido komponists un pianists Jānis Strazds, kura vadītā ritma grupa muzicēs kopā ar kori un solistēm.

● Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt līdz pat plkst. 23.00.

● Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Uguns un gaismas instalācijas skatāmas jau no 17. novembra vakara.

Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis, kā arī būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Interaktīvā vides instalācija “Mans raksts” darbosies visu svētku nedēļu līdz pat 19. novembrim.

VIDES OBJEKTI PILSĒTVIDĒ SVĒTKU NOFORMĒJUMĀ

● 18. novembra svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti “Gaismas upe”. Pilsētas centru un Vecrīgu rotās uguns motīva vides objekti. Neatkarības laukumā tiks izvietots vides dizaina objekts “Liesma”, savukārt trīs gājēju tilti pār kanālu no 17. novembra tiks pārvērsti par “Gaismas tiltiem”. Doma laukumā varēs apskatīt vides dizaina objektu “Latvju cimdi”.

● Savukārt Arkādijas parkā trīs vakarus no 17. līdz 19. novembrim laika posmā no plkst. 18.30 līdz 23.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt “Gaismas dārzu”, kurā mākslinieka Andra Eglīša radītie vides gaismas objekti un dažādi dzīvās uguns elementi savīsies ar latviešu mūziķu radītām skaņas improvizācijām. Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi. “Gaismas dārzā” paredzēto mākslas instalāciju veidos trīs vides mākslas objekti – aplis, bāka un ķērpis, katru vakaru citādu muzikālo noskaņu radīs tādi mūziķi kā Elīna Silova, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere Maksims Šenteļevs, Jēkabs Nīmanis un citi.

CITI SVĒTKU PASĀKUMI CENTRĀ UN APKAIMĒS

17. NOVEMBRĪ:

● Plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta” – ikviens ir aicināts uz koncertu “Es nāku no mazas tautas”, kurā uzstāsies aktieri Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs un saksofonists Raimonds Petrovskis.

● Plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” – izskanēs koncerts “Ir tikai viena Latvija”, kurā piedalīsies sieviešu kamerkoris “Cantus”, vīru koris “Gaudeamus”, koklētāju ansamblis “Balti” un Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris.

18. NOVEMBRĪ:

● Plkst. 16.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas zālē – norisināsies koncerts “Neatkarība. Brīvība. Dziesma”, kurā piedalīsies sieviešu koris “Ausma”, vīru koris “Frachori”, jauniešu koris “Mūza” un jauktais koris “Sonore”, kas izpildīs latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu oriģināldarbus.

● Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – koncertā “Mēs Latvijai” uzstāsies bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”.

● Plkst. 17.00 kultūras centrā “Iļģuciems” – izskanēs koncerts “Novembra gaismās”, kurā piedalīsies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta.

● Plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē – koncertā “Latvijas impresijas” uzstāsies orķestris “Rīga”, VAK “Latvija” kopā ar solistiem Jāni Apeini, Jūliju Vasiļjevu un Aigaru Raumani.

● Plkst. 21.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”– koncertā “Deg un kvēl, un nenodziest” apmeklētājus priecēs jauniešu koris “Balsis”, Gundars Āboliņš un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

📌 Saistībā ar Valsts svētku pasākumiem, Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi. Ar tiem var iepazīties – ŠEIT.

📌 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Mežaparka Lielajā estrādē skatāma izstāde “MAILĪŠU ĢIMENES DOMU ZĪMES”

Līdz pat 25. februārim Mežaparka Lielās estrādes Izstāžu zālē skatāma izstāde “Mailīšu ģimenes domu zīmes”, kas vienlaikus ir arī mākslinieka Ivara Mailīša vizualizēts stāsts par ģimenes sadarbību, veidojot mākslas projektus. Ģimenes profesionālajā darbībā ir radīti darbi, kuri ir redzami Latvijā un pasaulē, šajos darbos savienojas laikmetīgā māksla, scenogrāfija, dizains un arhitektūra.

Radošā ģimenē ir sarežģīti novilkt stingras robežas starp autoru ierosmēm, idejām, jo bieži vien darbi tiek radīti kā kopdarbi, kuros katrs iegulda savu īpašo kompetenci. Bieži vien tie ir liela apjoma darbi, kuri izstrādāti un realizēti vairāku gadu, vairāku gadu desmitu laika posmā.

Izstādē ir redzami darbi, kuru pirmsākumi meklējami astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Mailīšu ģimene veidoja performances un instalācijas – savas lomas šeit bija arī Mailīšiem junioriem. Tēmu raksturu izsaka darbu nosaukumi: “Noncomformist Art from the Soviet Union”, “Mausoleum of the Soviet Empire” (EXPO’ 92), “Riga – Lettische Avantgarde”, “Robežu pārkāpēji” u.c.

Deviņdesmitajos gados sākās darbs Dziesmusvētku galveno mākslinieku statusā. Šajā darbā bija nepieciešamas gan mākslas, gan mūzikas prasmes, kuras tika iegūtas jau Mākslas akadēmijā, izveidojot studentu kamerkori “Senais kalns”. Kora radošajās izpausmēs izauga Mailīšu ģimene un ierosme darboties Dziesmusvētku kustībā. Dziesmusvētku vizuālās kultūras radīšana ir daudzu prasmju apvienojums, un šajā jaunrades procesā veiksmīgi iesaistījās mākslas un arhitektūras studenti Austris un Matīss Mailīši. Šajā laikā tika izstrādātas idejas, koncepcijas un lielformāta scenogrāfijas projekti, kuri attīstījās, piedaloties jaunajiem arhitektiem, un realizējās gan Dziesmusvētkos, gan plašākā procesā, kuram Mailīšu ģimene deva nosaukumu “Dziesmusvētku telpa”. Šajā telpā auga un izauga arī “Sidraba birzs dziesmu kalnā”.

“Izstāde ir vizuāls pieskāriens rietumu un austrumu kultūru saskarsmei. Viens no austrumu arhitektūras filozofijas izpratnes stūrakmeņiem ir ,,Japāņu dārzs”, ,,Dzīves dārzs”. ,,Cilvēki ir dabas daļa un daba ir cilvēku daļa”, uzskata Japāņu arhitekts Kengo Kuma, kurš pārstāv pasaulē apbrīnotu arhitektūras skolu. Dabas un cilvēka harmonija ir šīs filozofijas pamats. Izstādē tiek iezīmētas “Japāņu dārza” un “Latvju dainu”, “Latvju rakstu” un mūsu Dziesmusvētku kultūras kopsakarības, kuras spilgti izpaudās Dziesmusvētku kulminācijā, jaunajā estrādē, Sidraba birzī. Sidraba birzs Latvijā un pasaulē ir ieguvusi spilgtu novērtējumu, Latvijas arhitektūras gada balvu. Žurnāls “Latvijas arhitektūra” un arhitekts Jānis Dripe to dēvē par “Nācijas koda telpisko interpretāciju”. 2023. gada pasaules arhitektūras konkursā iegūts vērtējums “Labākā publiskā telpa”,

tā par izstādi stāsta mākslinieks Ivars Mailītis.

📌 N.B. Izstāde BEZ MAKSAS apskatāma Mežaparka Lielajā estrādē (Ostas prospekts 11) katru dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 20.00.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne, Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: kate.zaltane@riga.lv

Rīgas Meža kapos uzstādītas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas

Piektdien, 10. novembrī, Rīgas II Meža kapos tika svinīgi atklātas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas.

“Sagaidot Valsts svētkus un lai godinātu Meža kapos apbedītos kareivjus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Meža kapos uzstādījis sešas piemiņas zīmes. Pateicos Kapsētu pārvaldei par labi paveiktu darbu un aicinu ikvienu Latvijas patriotu Lāčplēša dienā nolikt svecītes arī pie šīm stēlām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Aizsardzības ministrija 2020. gada decembrī rosināja Rīgas pašvaldību atbalstīt Jaunsardzes centra 2014. gadā sākto projektu “Atceries Lāčplēšus” un uzstādīt piemiņas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Rīgas I Meža un II Meža kapsētā.

Šajās kapsētās apbedīti vairāki desmiti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Lai godinātu apbedītos varoņus, Mājokļu un vides departaments ir realizējis projektu – sešu akmens stēlu uzstādīšanu Rīgas II Meža kapsētā.

🔎Stēlas izvietotas pie ieejas II Meža kapos, netālu no autobusa pieturas “Čiekurkalna ūdenstornis”. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT

Koncerts “Novembra gaismās”

2023. gada 18. novembrī. plkst. 17.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē grupas “ZeMe” koncerts “Novembra gaismās”.

ZeMe ir noskaņām bagāts muzikāls duets, ko dziļi iedvesmojusi etniskā un elektroniskā mūzika visā pasaulē. Zeme [/ðə’mɛ/] latviešu mitoloģijā burtiski apzīmē Māti Zemi. Kokles karaliene Laima Jansone un skaņuplašu un elektronikas meistars Monsta – divi aizrautīgi mākslinieki, duetu ZeMe izveidoja Japānā 2015. gadā. ZeMe ir personisks stāsts. Viņu melodijas nāk no latviešu tautas mūzikas mantojuma apvienojuma ar modernākajām tehnoloģijām un brīvo improvizāciju. Tās skan kā tas brīdis, kad viegla brīze atduras pret mālainu klinti, kā brīdis, kad divi atšķirīgi spēki sanāk kopā, lai priecātos, par to, ka abi ir daļa no šīs pasaules, tās skan kā mirkļi, kas ikkatru aicina uz dzīvīgu deju.

ZeMe nu pat uzstājusies Womex 2023, priecējot auditoriju no visas pasaules. Womex šoreiz norisājās Akoruņā, Spānijā. WOMEX – Worldwide Music Expo – ir starptautiska un kulturāli daudzveidīgākā mūzikas tikšanās pasaulē un lielākā globālās mūzikas skatuves konference, kas ietver gadatirgu, sarunas, filmas un prezentācijas koncertus. Pēc šī notikuma 18. novembra koncerts ZeMei būs pirmā lielā uzstāšanās Latvijā.

Ar etniskajiem dziedājumiem apvienībai “ZeMe” šajā koncertā pievienojas etnomuzikoloģe, LNKC folkloras un tautas mūzikas eksperte Inese Mičule.

18. novembra programma tiek gatavota īpaši valsts svētkiem, iekļauj kā Laimas Jansones solo priekšnesumus uz dažāda veida koklēm, Ineses Mičules tradicionālos dziedājumus un apvienības ZeMe mūsdienu interpretāciju par tautas mūziku.

● Īpaši valsts svētkiem programmā iekļautas arī dažādu autoru oriģināldziesmas.

📌 Piedalās:
Duets ZeMe – Laima Jansone un Dj Monsta
Inese Mičule

Ieeja bez maksas.

Izsludina konkursa “Līdzfinansējums citu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai” 3. kārtu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina līdzfinansējuma konkursa citu kultūras un mākslas nozares pasākumu īstenošanai galvaspilsētā 3. kārtu pasākumiem Rīgā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Konkursa 3. kārta – pieteikumu iesniegšana līdz 2023. gada 17. novembrim plkst. 23.59.

Līdzfinansējums paredzēts mākslinieciski augstvērtīgiem autorprojektiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, sekmē pilsētvides un publiskās kultūrvides attīstīšanu.

Konkursā aicināti piedalīties komersanti, biedrības vai nodibinājumi, iesniedzot pieteikumus pasākumiem, kuri nevarēja pretendēt uz atbalstu citos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajos līdzfinansējuma konkursos (skatīt finansēšanas konkursu sludinājumus ŠEIT) un nav iesniegti šī konkursa iepriekšējās kārtās.

📌 Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt ŠEIT.

● Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

● Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā: linda.pukite@riga.lv.

Koncertorganizācijas AVE SOL veltījums Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienā IR TIKAI VIENA LATVIJA

Latvijas 105. dzimšanas dienas priekšvakarā, 2023. gada 17. novembrī plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertorganizācijas “Ave Sol” koncerts IR TIKAI VIENA LATVIJA.

Sirsnīgā, svinīgā svētku gaisotnē muzicēs Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” sieviešu kamerkoris CANTUS, Rīgas tehniskās universitātes vīru koris GAUDEAMUS, Babītes kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis BALTI, Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris, Dzintra Vīcupe (klavieres), Inese Romancāne (vokāls), Ēriks Miezis (sitaminstrumenti), Dāvis Engers (basģitāra), Mikus Ģērmanis (soloģitāra), dzeju un prozas fragmentus lasīs aktieris Igors Šelegovskis.

Koncertā skanēs iemīļotas, latviešu izcilāko komponistu radītas pazīstamas melodijas, kurās izskan mūsu mīlestība un izjūta par Latviju dažādos laikmetu griežos, tostarp Jāņa Šipkēvica skaņdarbs “Patiesībai”, Andra Kontauta “Saulīt’ gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”, Jāņa Lūsēna “Taisnība” un “Pūt vējiņi”, Jēkaba Jančevska “Koki”, Raimonda Paula “Mana tēvu zeme”, Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” un daudzas citas.

Ieeja koncertā bez maksas

Šis ir viens no Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā. Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.