Arhīvs birkai: Kultūra

Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, piemiņas svecīšu iededzināšanu, vairākiem pasākumiem un koncertiem ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs. Svētku kulminācija norisināsies Bāriņu ielā ar vērienīgu pasākumu “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”.

📌 Svecīšu iededzināšana un lāpu gājiens

● 11. novembrī ikgadējā Lāčplēša dienas pasākumā “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem” plkst. 16.00 notiks tradicionālā piemiņas svecīšu iededzināšana Rīgas Brāļu kapos, kam sekos lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks godināti Brīvības cīnītāji. Lāpu gājiens noslēgsies 11. novembra krastmalā, kur notiks uguns plosta palaišana Daugavā.

● Pie Rīgas pils mūriem iedzīvotāji aicināti iedegt sveces, godinot Latvijas aizstāvjus. Arī šogad biedrība “Tavi draugi” sveču pārpalikumus pārkausēs ierakumu svecēs Ukrainas aizstāvjiem. Rīdzinieki Lāčplēša dienas vakarā varēs ziedot sveču materiālu, tas ir, parafīna sveču pārpalikumus vai jaunas sveces biedrības “Tavi draugi” ziedošanas punktā 11. novembra krastmalā.

● Daugavas otrā pusē – Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā Sudrabkalniņā plkst. 12.00 norisināsies piemiņas brīdis kritušajiem kaujās par Latvijas brīvību, kurā piedalīsies Rīgas 6. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris, vīru kopa “Vilki” un Zemessardzes studentu bataljona pārstāvji.

📌 Koncerts “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”

● Bāriņu ielā pie Uzvaras parka no plkst. 17.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”. Pasākuma apmeklētāji varēs sildīties pie ugunskuriem, būs pieejami karstie dzērieni un zupas virtuve. Par patriotisku noskaņu un možu garu parūpēsies “Radio Skonto” dīdžeji.

● Vērienīgajā koncertā skatītājus priecēs mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”, hiphipa mākslinieks Fiņķis ar pavadošo grupu kā arī, ar īpaši šai dienai sagatavotu koncertprogrammu uzstāsies folkmetāla grupa “Skyforger”. Tās uzstāšanās laikā paredzēti dažādi vizuāli efekti īpašā skatuves iekārtojumā 1. Pasaules kara kauju noskaņā. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

📌KONCERTI UN PASĀKUMI RĪGAS APKAIMĒS

VEF Kultūras pilī plkst. 16.00 izskanēs koncerts “Lai ir balta šī dzīvīte”, kurā uzstāsies Rīgas pašvaldības kolektīvi: TDA “Rotaļa”, VPDK “Rotaļa XO”, VPDK “Mana Rotaļa” un TDA “Zelta sietiņš”.

Plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems” ikviens rīdzinieks aicināts apmeklēt mūzikas grupas “Teikas muzikanti” koncertu “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku”.

Plkst. 18.00 Rīgas Domā uz koncertu “Rudens dziesma Latvijai”, aicina Orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla”, solists Armands Siliņš un diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī interneta vietnē.

Plkst. 19.00 galvaspilsētas iedzīvotāji un visi interesenti ir aicināti apmeklēt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” vīru folkloras kopas “Vilki” koncertu “Uz priekšu, latvieši”;

● Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā plkst. 19.00 pasākumā “Ar nedziestošu liesmu sirdī” notiks sadziedāšanās pie ugunskuriem un siltas tējas baudīšana kopā ar etno grupu “Ogas” un koriem.

🔎 Visu pasākumu programma – skatāma ŠEIT

🔎 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Šampētera filiālbibliotēka (Lielirbes iela 6, 2. stāvā) 10. novembrī plkst.14.00 aicina uz literāru tikšanos ar rakstnieku, žurnālistu un publicistu Aivaru Kļavi.

Rakstnieks Aivars Kļavis literatūrā debitēja 1970. gadā. Literatūrai nopietni pievērsies jau mācoties vidusskolā. Pirmo stāstu krājumu – “Kafejnīcā zagtas karotītes” uzrakstīja, dienējot armijas rindās. Pirmās publikācijas žurnālistikā – laikrakstā “Padomju Jaunatne”, vēlāk prozā stāsti laikrakstā “Literatūra un Māksla”.

No 1987. līdz 1992. gadam Aivars Kļavis bija Atmodas laika jaunatnes literārā žurnāla “Avots” galvenais redaktors. Par šo laiku 2021. gadā rakstnieks uzrakstīja atmiņu krājumu “Avota laiks”.

Aivars Kļavis ir 25 prozas grāmatu autors, 7 no tām ir par vēstures tēmu. Par vēsturisko romānu ciklu “Viņpus vārtiem” autors 2012. gadā saņēma Baltijas Asamblejas balvu un Latvijas literatūras gada balvas specbalvu. Par triloģiju pusaudžiem “Ceļš uz nezināmo zemi” 2019. gadā saņēma Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.

Tagad Aivars Kļavis sācis rakstīt grāmatu ciklu par pasaules literatūras vēsturi – “ Mana literatūras noslēpumu enciklopēdija”. Ir iznākušas pirmās divas daļas. Kā saka pats autors: “Tas nav ne literatūras vēsturisks pētījums, ne zinātnisks darbs, ne mācību līdzeklis. Tomēr tā nav arī proza. Iespējams, žanru vispār nevar definēt. Drīzāk tas ir ceļojums literatūras vēsturē. Ceļojums, kurš aizved mītu, pretrunu, mīklu un literatūras noslēpumu pasaulē”

Laipni gaidīti visi interesenti!

Pasākums tiks fotografēts. Materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

🔎 Bibliotēkas kontaktinformācija: tālr. 67012297, e-pasts: rcb.sampeteris@riga.lv

No 2023. gada 31. oktobra līdz 30. novembrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā aplūkojama Līgas Grabovskas leļļu izstāde “Aiz trejdeviņiem kalniem”.

Izstādē īpašs uzsvars likts uz dažādo mums apkārt un tā interpretāciju. Lelles darinātas vairākos stilos un tomēr amata meistares Līgas Grabovskas rokraksts ir atpazīstams ikkatrā tēlā. L. Grabovska ar leļļu darināšanu sākusi nodarboties nesen. Sākumā bijusi vēlme izmēģināt spēkus, bet vēlāk atklāta interneta pasaule, kas dod iespēju pabūt attālinātās nodarbībās pie dažādām meistarēm jebkurā pasaules malā. Līga Grabovska mācījusies pie dažādām meistarēm un ekspozīcijā būs skatāmi arī darbi, kuri radīti pēc šo meistaru meistarklasēm (Olga Norveliene, Olga Muravjova, Ksenija Mikhejeva, Irena Varna, Tatjana Kuzņecova).

Leļļu pasaule ir tik plaša, liela un nebeidzama. Radīšanas procesā tiek iesaistīti visi apkārt esošie līdzcilvēki. Kāds palīdz atrast īsto podziņu, cits palīdz piemeklēt vajadzīgo lentīti, kāds atved no ceļojuma skaistāko akmeni. Radīšana ir aizraujošs process, kuram nav ne gala, ne malas. Ir elpu aizraujoši klausīties, kad Līga stāsta par saviem darbiem, to veidošanu, krāsošanu, vecināšanu un materiālu piemeklēšanu. Līga aicina iegrimt pasaku pasaulē un pasapņot.

Izstādē būs iespēja aplūkot gan meža gariņus, gan sēnes, briežus, kukaiņus, dārzeņus un citus pasaku tēlus. Lelles būs iespēja redzēt ne tikai stendos, bet sajust pilnīgu klātesamību. Izstādē varēs aplūkot arī instrumentus ar kuriem lelles tapušas.

🔎 Ar mākslinieces radītajiem tēliem var iepazīties arī ŠEIT .

● Ieeja bez maksas.
● Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no 10.00 līdz 20.00

RCB filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības gatvē 206) 9. novembrī plkst. 16.00 viesosies latviešu dainu atdzejotāja un tulkotāja Ieva Auziņa Sentivani /Szentivanyi/.

Lielu dzīves daļu nodzīvodama Amerikā, Ieva Auziņa Sentivani ir turējusi godā savu izcelsmes apziņu un tautisko piederību. Jau 20 gadus viņa pārceļ mūsu tautas dainas no latviešu uz angļu valodu un skaidro tajās pausto latviešu tautas tikumu un dzīves viedumu. Ievas Auziņas Sentivani sirdsdarbs ir palīdzēt saskatīt un izprast dainās iekodēto simbolu jēgu.

Visticamāk, ka daudzi no mums īsti nezin, kas tad ir tautasdziesmās pieminētā zelta josta vai sidraba birzs, ko sauca par jaunuvīti un kas bija mātes meita. Par to visu varēsim jautāt un uzzināt 9. novembra tikšanās laikā. Pati tulkotāja dainas sauc par mūsu tautas Gudrības grāmatu un pielīdzina to dižākajiem vēstures un literatūras pieminekļiem, tādēļ ticam, ka viņa palīdzēs to vēlreiz ieraudzīt un apliecināt arī mums.

2019. gadā Rīgā ir izdota grāmata “Celmus laida mākoņos”, kurā lasītāji var iepazīties ar Ievas Auziņas Sentivani saskatīto un atklāto dainu simboliku, tās izvērstus skaidrojumus. 2023. gada rudenī klajā nācis jau trešais sējums angļu valodā ‘’Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry’’, ko sastādījusi un salikusi I. Auziņa Sentivani. Grāmatas ir pieejamas gan Latvijā, gan ASV.

Laipni gaidīti visi interesenti uz tikšanos 9. novembra pēcpusdienā!

Bibliotēkas kontaktinformācija: tālr. 67181216, e-pasts: rcb.vidzeme@riga.lv

Pasākums tiks fotografēts. Materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

No 2023. gada 10. novembra līdz 10. decembrim Kultūras centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) 1. stāva galerijā izstāde “Ceļa zīmes”.

Māksliniekus vieno Jaņa Rozentāla Mākslas skola – mācības Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas dienvidu spārnā, plenēra prakses, skolotāju personības, kolhoza kartupeļu lauki, kopīgas blēņas… un laiks. 40 gadus pēc skolas beigšanas klases biedri satikušies kopīgā izstādē, lai palūkotos cits uz citu un to, ko ir radījuši. Lai mēģinātu nolasīt, kāds ir tās paaudzes vēstījums, kas vieno vai atšķir no citām paaudzēm, kā arī kopīgi atcerēties un dalīties dažādajās pieredzēs.

“No saviem skolotājiem mācījāmies augstu vērtēt profesionalitāti un meklēt mākslas notikumu savā iekšējā pasaulē, dabā un glezniecībā, neatkarīgi no konjunktūras.”

šādi izsakās klases biedri par skolas laiku.

Pēc skolas beigšanas, studējot, strādājot, veidojot ģimenes, iesaistoties sabiedriskā dzīvē, katrs ir sekojis citām zīmēm. Piedzīvojot laikmetu griežus, katrs ir pārdomājis, ko paņemt no mācītā, ko atmest, kā līdzsvarot jaunrades brīvību ar izdzīvošanu, mākslinieka iekšējo pasauli ar laikmeta pieprasījumu, cieņu pret tradīciju ar globālās pasaules piedāvājumu.

Māksla joprojām ir klātesoša katra dzīvē kā glezniecība, grafika, dizains, mākslas pedagoģija, fotogrāfija, vai arī veids kā izjust dzīves skaistumu un nozīmību.

📌 Izstādē piedalās – Agnija Ģērmane, Laima Akmentiņa, Māra Ozola, Ilze Briška, Igors Irbe, Kārlis Zemītis un citi.

Inguna Krolle “Zīme”

📌 Ieeja bez maksas.
Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00.

11. novembrī. plkst. 17.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē Lāčplēša dienai veltīts grupas “Teikas muzikanti” koncerts.

Kultūras centrā “Iļģuciems” ar Lāčplēša dienai veltītu programmu “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku” uzstāsies tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”. Koncertā būs dzirdamas gan strēlnieku dziesmas, gan tas, ko šie puiši apdziedāja un pēc kā ilgojās, proti, mājas, mīļotās meitenes, pašu ģimenes un ikdienības prieki.

Afiša

Lai arī karavīru un kara dziesmas nav Teikas Muzikantu pamata repertuārs, gadiem ejot, esam šo to mācījušies no labākajiem (vīru kopa “Vilki”, tautas tradīciju kopa “Budēļi”), kā arī paši meklējuši materiālus. Esam iemīļojuši ikgadējo sadziedāšanos Lāčplēša dienā, ko vairākus gadus rīkoja KTMC “Ritums” un priecāsimies šogad ciemoties Kultūras centrā “Iļģuciems” ar Lāčplēša dienai veltītu programmu. Koncertā būs dzirdamas gan strēlnieku dziesmas, gan tas, ko šie puiši apdziedāja un pēc kā ilgojās, proti, mājas, mīļotās meitenes, pašu ģimenes un ikdienības prieki.

Teikas Muzikanti ir tautas mūzikas grupa, kuras muzikantus vieno draudzība un mīlestība pret tradicionālo kultūru un tautas mūziku. Teikas Muzikantiem jo īpaši nozīmīgi ir arī latviešu godu un gadskārtu ieražu daudzināšana un svinēšana. Grupā vienmēr valda radoša un pozitīva gaisotne. 2023. gada aprīlī grupa izdeva savu pirmo albumu “Tautiet`s miega negulēja” un 2023. gada 14. oktobrī atzīmēja savu 10 gadu jubileju.

📌 Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā. Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnēs: https://svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Svētā Lūkas Atvērtajā mājā Rīgā, Bārddziņu ielā 2, projekta “Sadraudzības tirgus” ietvaros 11. novembrī no plkst. 10.00 līdz 18.30 notiks Mārtiņdienas Sadraudzības tirgus.

Dienas gaitā būs iespējams aplūkot amatnieku un mākslinieku darinājumus, piedalīties dažādās radošās nodarbībās, atklājot savus talantus, un īstenot savus vaļaspriekus, cienāties kafejnīcā, kā arī klausīties lekcijas – diskusijas par garīgiem, eksistenciāliem un kultūrvēsturiskiem jautājumiem.
Lai bagātinātu kultūras un garīgo dzīvi Maskavas forštatē un tuvinātu dažādas sociālās un tautu grupas, Svētā Lūkas atbalsta biedrība reizi mēnesī organizē radošas un izzinošas brīvā laika aktivitātes – gan apkaimes iedzīvotājiem, gan biedrības klientiem, gan Ukrainas kara bēgļiem un viņu ģimenēm, kam nepieciešams veiksmīgāk iekļauties mūsu sabiedrībā un justies piederīgiem.

Sestdien, 11. novembrī, varēs pārliecināties, ka Svētā Lūkas Atvērtajā mājā katram ir daudzveidīgas iespējas pašrealizēties, saņemt psiholoģisko un sociālo atbalstu, sajusties vajadzīgam un noderīgam. Biedrības psihologs, sociālais darbinieks un pastorālais konsultants vadīs lekcijas – diskusijas par psihoemocionālā un garīgā līdzsvara atgūšanu, savukārt karjeras konsultants stāstīs par darba tirgus situāciju un karjeras iespējām. Pasākumā iedvesmos playback improvizācijas teātra performance, kuras laikā, izstāstot savu stāvu, varēs gūt jaunu un pamudinošu skatpunktu, kā risināt kādu savu problēmu. Ne vien cittautieši, bet arī vietējie ļaudis uzzinās interesantus faktus par Latvijas vēsturi un Mārtiņdienas tradīcijām.

Programmā: amatnieku tirdziņš, keramikas nodarbība mālu darbnīcā (Margarita Svečkova), karjeras konsultanta lekcija – diskusija par darba iespējām (Olga Borisova), psihologa, sociālā darbinieka un pastorālā konsultanta lekcija – diskusija psihoemocionālajam atbalstam (Olga Kārkliņa, Mārtiņš Krūklis, Eduards Soskovs), izzinoša lekcija – diskusija par Latvijas vēsturi un tradīcijām (Vjačeslavs Svečkovs) un playback improvizācijas teātra performance (Jevgēnija Rajevskaja).

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

📌 NĀKAMIE GADATIRGI:

● Ziemassvētku gadatirgus – 16. decembrī;
● Barikāžu atceres gadatirgus – 20. janvārī;
● Valentīndienas gadatirgus – 17. februārī;
● Lieldienu gadatirgus – 30. martā.

NVO nama (Ieriķu iela 43A, Rīga) 1. stāva gaitenī ir skatāma biedrību “Sadarbības platforma” un “Goraļ” organizēta izstāde “Ebreju pasaku pasaulē”, kurā apmeklētāji var aplūkot ebreju pasaku ilustrācijas un grāmatu vāku skices.

Izstādi veidojusi māksliniece, daudzu grāmatu noformētāja, biedrības “Goraļ” valdes locekle Ilāna Lisagora. Autore nerimstoši nodarbojas ar ebreju kultūras pētīšanu un popularizēšanu, īpaši – Latvijas un citu valstu bērnu un jauniešu vidē. Izstāde ir ieskats mākslinieces radošajā veikumā.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt rīdziniekus un NVO nama apmeklētājus ar ebreju kultūru, šoreiz – ar pasaku palīdzību.

📌 Izstāde būs skatāma līdz 12. decembrim NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi!

Novembris ir patriotu mēnesis un tā ieskaņā, 31.oktobrī, “Rīgas pieminekļu aģentūra” organizē piemiņas pasākumu, lai godinātu 1919. gada brīvības cīnītājus un varoņus. Piemiņas pasākums sāksies ar lāpu gājienu no Autotanku pulka pieminekļa līdz Sudrabkalniņam un noslēgsies ar svinīgu atceres brīdi, svecīšu un ziedu nolikšanu piemiņas vietā. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens, kas vēlas godināt karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību.

📌 Lāpu gājiens 2,3 km garumā no Autotanku pulka pieminekļa jeb pieminekļa “1. bruņotā diviziona Autotanka pulka karavīriem”, kas atrodas Slokas un Pulka ielas stūrī, līdz Sudrabkalniņam, Slokas ielā pie Kurzemes prospekta, būs simbolisks ceļš, ko karavīri 1919. gadā mēroja no kazarmām uz cīņu vietu. Gājiens sāksies pulksten 16.45.

📌 Gājiena galapunktā – Sudrabkalniņā pie pieminekļa “6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā”, pulksten 17.45, sāksies karavīru piemiņai veltīts pasākums, vienojoties atmiņās un patriotiskās dziesmās. Muzikālo priekšnesumu sniegs Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Svinīgajā atceres brīdī piedalīsies:

  • Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa;
  • Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis;
  • Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji;
  • Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels;
  • Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Paulīna Latsone.

Iedzīvotāji aicināti pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, līdzi ņemt lāpas un, godinot brīvības cīnītājus, piemiņas vietā novietot ziedus un sveces.

● Iepriekš piesakoties, “Rīgas pieminekļu aģentūra” nepieciešamības gadījumā nodrošinās gājiena dalībniekiem lāpas. Tie cilvēki, kuriem būs nepieciešama lāpa, aicināti pieteikties elektroniski, nosūtot uz e-pastu: mansvaronis@riga.lv savu vārdu, uzvārdu un kontakttālruni.


Pērn Brīvības cīņu piemiņas vietā – Sudrabkalniņā, 31. oktobrī tika atklāts restaurētais piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem. Piemineklim šogad tiek atzīmēta 86. gadadiena.

Sudrabkalniņš ir piemiņas vieta 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem – pilsētas aizstāvjiem , kas 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas. Tas atrodas Sudrabkalniņā – vietā, kur Rīgas 6. Kājnieku pulks atbrīvošanas kaujās ar bermontiešiem no 1919. gada 3. līdz 11. novembrim cieta vislielākos zaudējumus. Krita 41 karavīrs (līdz 1929. gadam pārapbedīti Rīgas Brāļu kapos). 1920. gadā tika uzstādīts pagaidu piemineklis, bet 1929. gada 29. maijā ielika pamatakmeni projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles piemineklim. Celtniecība ieilga, pēc koriģēta K.Zāles meta tā atsākās 1932. gadā sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Piemineklis tika atklāts 1937. gada 31. oktobrī, klātesot valsts un armijas augstākai vadībai.

2023. gada 4. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centra “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2) Lielajā zālē būs skatāma studijteātra “Aka” izrāde “Tuvinieki”.

“Tā ir dramēdija – iestudējums starp drāmu un komēdiju. Izrādē izspēlējam nobriedušu cilvēku attiecības. Mēs satiekamies, sarunājamies, esam tuvi. Gribam būt saprasti, pieņemti, atbalstīti, justies labi, omulīgi draugu lokā. Bet cik daudz mēs viens par otru zinām? Ko mēs gribam zināt par otru cilvēku? Vai varam būt atklāti, patiesi, vai varam uzticēties un cerēt uz sapratni, pieņemšanu?”

Par izrādi “Tuvinieki” saka režisore Ligita Smildziņa

Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” studijteātris “Aka” 2021. gadā nosvinēja 25 gadu jubileju. Teātra repertuārā vienmēr bijuši kvalitatīvas, mūsdienīgas dramaturģijas (autori – M. Makdona, T. Stopards, B. Srebjanoviča , Ž.Pommerā, M. Kristofers, S. Mrožeks) iestudējumi. Teātra studijā iestudējuši arī klasiku – F. Dīrenmatu, Šekspīru, H. Ibsenu.

Pašreiz kolektīvā darbojas aktieri vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Sievietes un vīrieši ar savu dzīves pieredzi, līdz ar to divos pēdējos iestudējumos – H. Ibsens “Heda Gablere” un radošajā kopdarbā “Tuvinieki” pētām, izspēlējam tieši šī vecuma cilvēku attiecības.

Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Kornēlija Ābele
Kultūras centra “Iļģuciems” projektu vadītāja
E-pasts: kornelija.abele@riga.lv
T. 20039629