Arhīvs birkai: Kultūra

Jūnija “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kura aktīvi darbojas NVO nama telpās, rīkojot izzinošas un radošas nodarbības bērniem. Lai iepazīstinātu plašāk ar biedrību un aktuālajiem projektiem, uz sarunu aicinājām biedrības vadītāju Inetu Kaužēnu.

“Biedrība “Priekumus” piedāvā dažādus pasākumus, darbnīcas un projektus, kas veicina pašizziņu, pašizaugsmi, attīsta radošo domāšanu un inovatīvas pieejas dažādām dzīves jomām. Biedrības ietvaros piedāvājam bērnu apzinātības nodarbības, kurās mācāmies attīstīt sevī superspējas – svinēt sevi un dzīvi pateicībā un mīlestībā,”

uzsver Ineta Kaužēna.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

NVO nama jūnija ziņu izdevums

NVO nama jūnija ziņu izdevums

 

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem pasākumiem NVO namā, NVO jaunumiem un informāciju par aktuālajiem projektu konkursiem.

Gaišu saulgriežu laiku!

📌 Ieskaties “NVO nama ziņās!”

 

Piektdien, 21. jūnijā, lasītājiem durvis atkal vērs Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēka. Gaišo, plašo un ērto vēsturiskās divstāvu ēkas telpu atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

Ēkas pirmajā stāvā ir izvietota daiļliteratūra pieaugušajiem, bet otrajā stāvā – nozaru literatūra un literatūra bērniem un pusaudžiem. Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Bolderājas filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

Bibliotēkā lasītājus gaida ap 14 tūkstošu liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums, kā arī 42 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas varēs lietot četrus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm. Tāpat bibliotēkā būs pieejams arī bezvadu internets.

Iecerēts, ka šeit tiks rīkotas izstādes un dažādi pasākumi bērnu un pieaugušo auditorijām.

“Priecājamies, ka Bolderājas iedzīvotāji ir atguvuši savu iemīļoto bibliotēku jaunā, uzlabotā tēlā, ar jaunu pakalpojumu – bibliomātu un sakoptu un izdaiļotu ārtelpu, kurā vasaras mēnešos darbosies mobilā kultūrtelpa “Strops”,”

saka RCB direktore Dzidra Šmita.

Mediju pārstāvji aicināti pievienoties bibliotēkas atklāšanas pasākumā, ceturtdien, 20.jūnijā, plkst. 15.00.

Bibliotēka darba laiks vasarā: O: 11.00–19.00; T, C, Pk: 10.00–18.00; S: 10.00–17.00, P, Sv. slēgts.

 

 

Attēls no riga.lv mājaslapas

Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.

“Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.

Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.

Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.

Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.


Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.

 

Lielo kapu metu konkursa starptautiskā žūrija atzina, ka neviens no pieciem iesniegtajiem darbiem nav izstrādāts tādā kvalitātē un gatavības pakāpē, lai varētu atzīt, ka ir iegūta spēcīga ideja Lielo kapu reālai sakārtošanai, tāpēc pirmā vieta netiek piešķirta. Pirmdien, 17. jūnijā, žūrijas komisija paziņoja metu konkursa rezultātus: piešķirta 2. vieta, divas 3. vietas un veicināšanas balva.

  • 2. vietas ieguvējs – “Nemoralis Landscape Architecture/ Outofbox Architecture/ Pure Konsultācijas” saņem godalgu – 14 000 eiro.
  • Diviem 3. vietas ieguvējiem – SIA “Grupa 93” un “Juul Frost Architects” – katram pienākas 7000 eiro. Veicināšanas godalga 2000 eiro apmērā piešķirta personu apvienībai “the people”, kas konkursā piedalījās sadarbībā ar SIA Ainavas izpētes un plānošanas institūts”.

Komisijas lēmumā sacīts, ka katrā konkursa darbā ir kāds labs risinājums, tomēr nav gatavas idejas un kompleksa redzējuma visu nepieciešamo pasākumu kopumam. Kopumā neviens no darbiem nedod pietiekami spēcīgu, drošu un nepieciešamā detalizācijā atrisinātu memoriāla “Lielie kapi” vērtību saglabāšanas un vietas attīstības redzējumu.

Žūrijas komisija iesaka Rīgas pieminekļu aģentūrai sākt sarunu procedūru ar konkursa 2. vietas ieguvēju un izskatīt iespēju piesaistīt arī 3. vietas autorus turpmākajā konceptuālās idejas izstrādē.

Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā (Merķeļa ielā 13) līdz jūlija vidum iespējams apskatīt visus konkursam iesniegtos metu projektus.

 

Rīga pošas svētkiem un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu aicina rīdziniekus un pilsētas viesus jau no 18. jūnija gatavoties gada īsākajai naktij! Dažādos Rīgas apkaimju parkos, laukumos un kultūrtelpās ikvienu svētku svinētāju sagaidīs īpaša svētku gaisotne ar dziesmām, dančiem, koncertiem, izrādēm un tradīcijām.

Otrdien, 18. jūnijā

Uzvaras parkā, no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Rīgas folkloras kopas aicinās uz ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta”. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps. Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva” un ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”, bet par Jāņuzāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņuzāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus.

Pasākuma teritorijā darbosies arī radošās darbnīcas bērniem, kurās būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem. Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās un vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Trešdien, 19. jūnijā

No plkst. 19.00 līdz plkst. 21.30 Doma laukumā notiks visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītāji varēs sajust gada garākas dienas mistēriju un maģiju, kas apvij Saulstāvju laiku. Koncertu vadīs bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” absolvente – aktrise Zane Burnicka. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Aktīva svētku ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Stropi”. 19.jūnijā jautra ielīgošana no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00 gaidāma Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – tur jautrus Līgo dančus vedīs duo Zemgus un Laura, bet pēcāk uzstāsies radošā apvienība–aktieru ansamblis “Ilga”.

Tikmēr kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī 19. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 21.00 apmeklētāji aicināti uz Ielīgošanas vakaru kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu. Ikviens caur dziesmām un tradīcijām, ejot dejās un rotaļās, aicināts atzīmēt vasaras saulgriežu un Līgo svētku tuvošanos. Pasākumu vadīs Artūrs Mednis.

Savukārt 20. jūnijā

No plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks pasākums “Maģiskais Jāņu gaidīšanas laiks.” Šogad ielīgošanas pasākumā par galveno tēmu izvēlēta Jāņu laika maģija, kas nozīmē dažādus rituālus – gan veselības uzturēšanai, gan nākotnes izzināšanai. Ar tautas veselības uzturēšanas zinībām dalīsies pieredzējusi zāļu sieva Līga Reitere, kopā ar folkloristi Baibu Ērgli mācot pīt vainagus un dejot maģisko vainagu deju. Bērniem rotaļas un dejas mācīs “Teikas muzikanti”.

Vakara izskaņā uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka Lielās brīvdabas skatuves kāps grupa “Ducele”, iešūpojot visus klātesošos svētku noskaņās. Pasākumu vadīs folkloriste Katrīna Feldmane.

20. jūnijā plkst. 19.00 uz ielīgošanas pasākumu “Skroderdienas būs” pie kultūras centra “Imanta” aicināti tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”. Luga dzīvojusi līdzi laikmeta lokiem jau vairāk nekā 120 gadus un nav zaudējusi savu vēstījumu. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus priecēs Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši” un “Latve”. Otrajā daļā dejas uzvedums ar tautas deju ansambli “Lielupe”, aktieriem un mūziķiem. Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji.

Tikmēr 20. jūnijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājā, Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā Gaigalas ielā 3 notiks ielīgošana kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi. Vakara turpinājumā varēs baudīt enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertu ar vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Savukārt orķestris “Rīga” 20. jūnijā priecēs Rīgas iedzīvotājus un viesus ar dzīvespriecīgu un pozitīvām emocijām piepildītu mūzikas programmu Vecrīgā. Šogad dažādas populāras un klausītājiem iemīļotas skanēs dārziņā pie Mazās ģildes (plkst. 11.00 un 13.00) un Rātslaukumā – iepretim Rīgas domei (plkst. 12.00).

Jāņu ielīgošana 20. jūnijā notiks arī Ķengaragā, kur plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops”, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, ielīgošanas pasākumā piedalīsies Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Lieli un mazi līgotāji kopā ar pasākuma apmeklētājiem varēs doties ielīgošanas svētku rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas, dejot dančus un spēlēt spēles.

Kormūzikas cienītājiem 20. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 koncertzālē “Ave Sol”, izskanēs vasaras saulgriežu koncerts “Tev paredzēta saule. Vasarīga”. Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa (klavieres), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti).
Koncertprogrammā tiks atskaņotas līgotnes un Jāņu nakts mistērijas, kas mūzikā atainos ne tikai latviešu vasaras saulgriežu svinības, bet arī citu Ziemeļeiropas zemju tradīcijas.

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Jau no plkst. 9.00 rītā, Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Visas dienas garumā tirgotājus un pircējus priecēs lustīga līgošana dziesmu un deju pavadībā.

Savukārt 21 .jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks ielīgošanas pasākums “Es noviju vainadziņu”. Pasākuma norises laikā apmeklētāji kopā ar “Mazās ģildes” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, jaukto kori “Mūza”, vīru kori “Frachori” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” varēs klausīties un dziedāt līdzi Līgo dziesmas, kā arī uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem. Ielīgošanas pasākumu vadīs Salvis Sprūžs.

Tikmēr plkst. 20.00 visi būs laipni aicināti apmeklēt etno disko nakti “Saulgriezis” autostāvlaukumā pie Mazās Jaunielas 5. Pasākumā pieci profesionāli diskžokeji spēlēs etno un tautas mūzikas ritmus, vakara gaitā vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt gan tradicionālu, gan netradicionālu Jāņu zāļu vainagu vīšanas prasmi.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā, 21. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 aicinās uz ielīgošanu kopā ar grupu “Jōra”. Vakara iesākumā būs iespēja rotāties un uzpīt sev oriģinālu svētku vainagu, tā turpinājumā – baudīt pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncertu “Dancoj’ visu Jāņu nakti” ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Bet jau nākamajā dienā – 22. jūnijā plkst. 11.00 kultūrtelpā “Strops”, Ēbelmuižas parkā notiks ielīgošanas pasākums ģimenēm ar bērniem. Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā. Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas Danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai atlasītu programmu.

🟩 Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”

 

Dziesmas un danči, vainagi un Jāņu zāles, siera siešana un ugunskuru degšana – tas viss tepat pilsētā, Rīgā! Kur gan vēl labāk redzēt Jāņu rīta sauli lecam, kā kādā no Rīgas zaļajiem pakalniem! Jaunus un vecus, rīdziniekus un ciemiņus Rīga aicina līgot līdz pat rīta gaismai kādā no trim svētku norises vietām – Mežaparkā, Dzegužkalnā vai Grīziņkalnā.

Jāņi Mežaparkā

Tiem, kas vēlas jautri diet līdz pat rīta gaismai, jātiekas Mežaparka Zaļajā teātrī! Tur 23. jūnijā no plkst. 20.00 līdz pat saullēktam norisināsies Jāņu vakara pasākums “Rīgas zaļumballe,” kur kaut ko sev tīkamu atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji.

Svētkus ar tautiskām melodijām ieskandinās etnogrupa “Ogas” un “Stiprās sievas”. No plkst. 21.00 klausītājus un skatītājus priecēs apvienība “Vintāža”, bet par roka sadaļu zaļumballē rūpēsies Atis Ieviņš ar pavadošo grupu. Savukārt, ap pusnakti uz skatuves kāps Ingus Ulmanis un grupa “Lādezers”.

Vēlāk uz skatuves kāps tautā mīlētie mākslinieki Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, bet tūlīt pēc plkst. 2.00, kad pamalē jau sāks parādīties rīta gaisma, uz skatuves valdīs romantiskas jūtas, nāks grupa “Mazais princis”, kuras muzicēšanas galvenais vadmotīvs ir mīlestība. Pašā Jāņu nakts noslēgumā svinētāji sauli sagaidīs kopā ar šlāgergrupu “Roja” no Kurzemes. Gada īsāko nakti kopā ar līgotājiem pavadīs pasākuma vadītāji – apvienība “GraBulis” – aktieri Andris Bulis un Gints Grāvelis.

Jāņi Dzegužkalnā

Jaunus un vecus līgotājus 23. jūnijā no plkst. 20.00 gaidīs arī senākā Jāņu tradīciju vieta – Dzegužkalns. Dzegužkalns ir augstākais Rīgas kalns un tradicionāli senākā Jāņu svinību vieta, kura vēstures avotos kā rīdzinieku līgošanas vieta minēta jau 18. gadsimtā.

Pasākumā “Tradicionālie Jāņi Dzegužkalnā” viss notiks kā senāk, un rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apgūt latviešu kultūras tradicionālās vērtības un ieražas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu. Īpaša vieta Dzegužkalnā tiks ierādīta Jāņuguns iedegšanas rituālam, latviešu rotaļām un dančiem.

Svētku svinētāji varēs baudīt daudzveidīgu Jāņu programmu, kurā latviešu tradicionālā mūzika skanēs dažādu populāru folkloras, postfolkloras grupu un izpildītāju aranžējumos. Svētkos piedalīsies Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”, kapela “Karikste”, postfolkloras grupa “Iļģi” un “Rīgas danču klubs”, muzikālā apvienība “Rahu the Fool” un folkroka grupa “Jaunais Jāņu orķestris”.

Neizpaliks arī tradicionālie pasākuma vadītāji – Jāņu māte un Jāņu tēvs –“Skandinieku” ilggadējā dalībniece un pasākumu vadītāja Zoja Heimrāte un folkloras grupas “Vilki” vadītājs un aktieris Edgars Lipors, kas aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs.

Jāņi Grīziņkalnā

Tiem, kas negrib doties tālu prom no pilsētas centra, jādodas uz līgošanu Grīziņkalnā. Grīziņkalns arī šogad gaidīs ciemos Rīgas Jāņu bērnus, aicinot gada īsāko nakti pavadīt kopā. Tā būs unikāla iespēja baudīt dabas klātbūtni un saulgriežu maģiju pašā pilsētas centrā – pasākumā, kurā apvienojas tradicionālais un mūsdienīgais.

Jāņu bērnus Grīziņkalnā sagaidīs Marta Lovisa Jančevska un Kaspars Zvīgulis, kur jau no plkst. 20.00 norisināsies Jāņu rotaļas, vainagu vīšana, tradīciju apgūšana un aktīvas Līgo spēles visai ģimenei. Drosmīgākie kulināri uz zālienā izvietota lielā trejkāja varēs gatavot tradicionālo Jāņu sieru.

Tāpat pasākuma laikā pļavā norisināsies aktīvas spēles dažāda vecuma dalībniekiem – pakavu mešana mērķī, ķekatu gājiens, Līgo atmiņas spēle un citas aktivitātes. Kopā ar folkloras kopu “Kokle” lieli un mazi varēs apgūt dažādas Jāņu rotaļas, dančus, mācīties Līgo dziesmas un izzināt Jāņu nakts ticējumus, bet Elza Rozentāle un etno rokgrupa visus ievedīs etno mūzikas skaņās.

No plkst. 22.20 notiks Jāņu ugunskura iedegšana, bet pēc tās uz skatuves kāps māsas Dimantas ar programmu “Celies, Jāņu diena!” Pēc pusnakts uz skatuves tiks aicināta muzikālā apvienība “Viedais Fonogrāfs”, bet ap plkst. 2.00 visi tiks aicināti uz Grīziņkalna balli kopā ar grupu “The Originals” Ap plkst. 3.40 Līgo ballītes stafeti pārņems DJ Kaspars Zaviļeiskis, kurš kopā ar līgotājiem sagaidīs pirmos saules starus.

✅ Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek” .

 

Tuvojas tradīcijām bagātākie svētki – Jāņi, vasaras saulgrieži, kas ir vieni no tautā iemīļotākajiem svētkiem un, lai piedzīvotu īstus Jāņus, tiem jāsāk gatavoties laicīgi, tādēļ Rīgas folkloras kopas aicina uz Jāņu ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta” 18. jūnijā no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Uzvaras parka teritorijā. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps.

Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva”, savukārt ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopas “Vilkači” vīri. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”. Jāņu svinēšana nav iedomājama bez jāņuzālēm, kuras no seniem laikiem mēs izmantojam ne tikai mājas un sētas pušķošanā, vainagu vīšanā, bet arī skaistumam un veselībai. Par Jāņu zāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņu zāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus, uzzināt, kuras jāņuzāles pinamas vainagā. Vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt arī dažādus vainaga pīšanas paņēmienus un ģimenes folkloras kopa “Berendejka” sniegs salmu lellīšu izgatavošanas meistarklasi.

Pasākuma teritorijā darbosies radošās darbnīcas bērniem, kur būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem.

Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās, bet vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Pasākuma teritorijā varēs apskatīt interaktīvu grafiskā dizaina izstādi “Jāņuzāles”. Tās autore ir māksliniece Sindija Anča. Izstāde radīta jau 2021. gadā un tikusi izrādīta vairākās Latvijas vietās. Izstādes darbos māksliniece, attēlojot vasaras saulgriežu laika zāles, atklājusi tos elementus, kurus izzinot, aptverot un piedzīvojot, rodas īpašā vasaras saulgriežu enerģija. Izstādi papildina tradīciju un rituālu apraksti, video, audiomateriāli, kas būs paslēpti zem QR kodiem. Ikviens savā viedtālrunī varēs saglabāt videomateriālu, kā mājas apstākļos pagatavot gardu Jāņu sieru, kopīgi ar citiem svētku svinētājiem pie ugunskura vienoties kopīgā Jāņu dziesmā vai iegūt pamācību, kā izveidot dažādus Jāņu ugunskurus. Pieejami arī citi materiāli, kas palīdzēs padarīt vasaras saulgriežu svētkus piepildītus un aizraujošus. Lai varētu atvērt QR koda failus, viedtālrunī nepieciešams QR koda lasītājs.

Dalība pasākumā bez maksas.

Pasākumu rīko Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu.

 

 

Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz četriem bezmaksas ielīgošanas pasākumiem Imantā, Bolderājā un Ziepniekkalnā.

Ielīgošana. Skroderdienas būs! Imantā

Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29, 20. jūnijā plkst. 19.00
Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” tāpēc Pārdaugavas kultūras apvienība aicina uz jautru un īpašu dejas iestudējumu “Skroderdienas būs!”.

  • 19.00–21.00 Netradicionālo Jāņu vainagu pīšanas darbnīca.
  • 19.00 Pirmajā daļā dejos Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi: “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši”, “Latve”.
  • 20.00 Otrajā daļā dejas uzvedums “Skroderdienas būs!”, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis “Lielupe”, lugas varoņu Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji. Uzvedumā piedalīsies aktieri un mūziķi – Raitis Aukšmuksts – sitaminstrumenti, Rolands Stepanovs – basģitāra, Gatis Priekulis – ģitāra, Artūrs Sebris – Saksofons, Kaspars Gulbis – akordeons, Līga Butāne – vijole, Rūta Ziemele-Sebre – vokāls, Uldis Timma – vokāls, Erita Karlsone – vokāls, Gundars Caune – taustiņinstrumenti, vokāls.

Uzveduma mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone, režisore – Lolita Muižniece. Baibas Ķesteres, Krišjāņa Šimja, Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa horeogrāfijas.

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošana ar grupu “Rikši” Bolderājā

Bolderājas filiālbibliotēkas pagalmā, Gaigalas ielā 3, 20. jūnijā plkst. 19.00

  • 19.00 Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar Latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi.
  • 20.00 Enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertus ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.
  • Latgales jauniešu postfolkloras grupa „Rikši“ dibināta 2011. gadā. Grupa izdevusi trīs albumus “Pa pyrmam”, “Sieju sovu”, “trīp!”. Uzstājusies lielākajos postfolkloras, jaunās mūzikas, tradicionālās mūzikas festivālos Latvijā un ārpus tās. Sniegusi koncertus, meistarklases un spēlējusi latvju danču vakarus dažādos latviešu un ārzemju kultūras pasākumos. Grupā muzicē: Madara Broliša (vijole, vokāls), Ēriks Zeps (akardeons, vokāls), Ivars Urtāns (basģitāra, vokāls), Jurģis Lipskis (ritma sekcija, vokāls), Mārcis Lipskis (ģitāra, mandolīna, vokāls).

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošana ar grupu “Jōra” – “Dancoj’ visu Jāņu nakti” Ziepniekkalnā

Ēbeļmuižas parkā, Zaļenieku ielā 29, 21. jūnijā plkst. 19.00

  • 19.00 Radošā darbnīca oriģinālu svētku vainagu pīšanā.
    Vainagu darbnīcu vadītājas – Pārdaugavas kultūras apvienības Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere un Tautas tēlotājas mākslas studija “Grīva” dalībniece Rita Tālmane ir pieredzējušas vainagu pinējas, kuras atradīs katram piemērotāko rotāšanās veidu.
  • 20.00 Pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncerts “Dancoj’ visu Jāņu nakti”.
    Grupas “Jōra” mūzikā dzirdama Baltijas, Skandināvijas un citu reģionu tautu tradicionālā mūzika oriģinālkompozīcijas. Mūziķi unikālā skanējumā pieskaras tādām tēmām kā saulgrieži, cilvēka un dabas mijiedarbība, mūža ritums, savstarpējās attiecības, savukārt instrumentālajos skaņdarbos pamatā skan deju melodijas.
    Grupā muzicē: Dārta Drava (vijole, balss), Lauma Matule (kokle, stabules balss), Ivars Štubis (ģitāra, balss), Kalvis Vītols (perkusijas, balss).

Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi pledus.

Foto no Pārdaugavas kultūras apvienības arhīva

Ielīgošanas pasākums ar “Rīgas Danču klubu” ģimenēm ar bērniem Ziepniekkalnā

Ēbeļmuižas parkā, Zaļenieku ielā 29, 22. jūnijā plkst. 11.00
Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, to nozīmi, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar Latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā.
Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai sagatavotu programmu.
“Rīgas danču kluba” kodolu veido dažādu folkloras kopu dalībnieki un citi radoši cilvēki. Kluba pasākumus regulāri apmeklē vairāki simti cilvēku. Dančus spēlē labākie tautas deju muzikanti no folkloras kopām un tautas mūzikas kapelām. Lielākoties tiek izmantoti tradicionālie instrumenti – vijole, akordeons, basīte, cītara, mandolīna, bungas, dūdas, kokles, stabules, ermoņikas.

Ieeja bez maksas.

〰️ Tiekamies Pārdaugavā! 〰️

Papildu informācija:
Kornēlija Ābele
Pārdaugavas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību speciāliste
kornelija.abele@riga.lv
+371 20039629

 

1941. gada 14. jūnijā piespiedu kārtā diennakts laikā no Latvijas tika izsūtīti nepilni 16 000 cilvēku. Godinot svešumā aizvestos Latvijas iedzīvotājus – komunistiskā genocīda upurus – piektdien, 14. jūnijā, galvaspilsētā norisināsies vairāki atceres brīži un piemiņas koncerti.

14. jūnijā plkst. 10.00 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri, folkloras kopa “Vilkači”. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 12.00 piemiņas brīdis un ziedu nolikšana notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri un pašvaldības amatpersonas.

Pieminot svešumā aizvestos, notiks vairāki koncerti.

Vakarā, plkst. 19.00, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” skanēs koncerts “Kokļu skaņās virmo gaiss” koklētāju ansambļa “Teiksma” izpildījumā, bet Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks koncerts “Lūgšana”. Koncertprogrammā “Lūgšana” iekļauta īpaši izmeklēta dažādu paaudžu latviešu komponistu radīta mūzika, kuru konceptuāli vieno piemiņas tēma. Tā būs gan oriģinālmūzika, kas rakstīta simfoniskajam pūtēju orķestrim, gan arī mūzika korim a capella jeb kormūzika bez pavadījuma, gan arī opusi.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem un tos varēs saņemt no 7. jūnija plkst. 10.00 visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē bilesuparadize.lv

Tikmēr Rīgas Domā arī plkst. 19.00 izskanēs Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” Pasākumā piedalīsies Ukrainas Nacionālais akadēmiskais vīru koris “Dudaryk”, VEF Kultūras pils “Jasmīnas koris”, ērģelnieks Aigars Reinis, Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Mārtiņš Burke-Burkevics (bass). Diriģente un mākslinieciskā vadītāja – Vita Timermane.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

 

Pēc viena gada pārtraukuma Kultūrtelpa “Strops” ar bagātīgu pasākumu programmu atgriežas Ziepniekkalnā. Šovasar pasākumi Ziepniekkalnā notiks piektdienu vakaros un sestdienu rītos.

7. jūnijā 19.00 Mūsdienu tautas muzikas grupas “Zāle” koncerts

“Zāle” ir indie-postfolka grupa, kuras sastāvā ir Marta Kreituse (vokāls), Pēteris Draguns (vokāls, ģitāra, harmonijs), Sandra Kaņepe (bekvokāls, elektriskā ģitāra), Aivars Smirnovs (sitaminstrumenti), Santa Valere (čells), Kira Kirsanova (oboja) un Oskars Uldrikis (bass). Grupa izdevusi trīs albumus: “Viņa” (2015), “Viņš” (2016), un “Sniegs” (2023). Grupai “Zāle” raksturīgs emocionāli meditatīvs skanējums, ko veido dažādu mūzikas stilu sajaukums un solistu balsu saskanīgais tandēms. Mūzikā izmantoti grupas autoru un latviešu dzejnieku teksti.

Vasaras programma | Ziepniekkalna “Strops” | Ēbeļmuižas parkā

8. jūnijā 11.00

“Waterflower” jeb Sabīnes Moores performance
Radošās darbnīcas

21. jūnijā 19.00

Ielīgošana
19.00 Netradicionālo Jāņu vainagu pīšanas darbnīca
20.00 Grupas “Jōra” koncerts “Dancoj’ visu Jāņu nakti”

22. jūnijā 11.00

Ielīgošana bērniem
Rīgas Danču kluba danči un rotaļas
Radošās darbnīcas

12. jūlijā 19.00

Operdziedātājas Evijas Martinsones un pianistes Agneses Egliņas koncerts

13. jūlijā 11.00

Pasākums bērniem “Brīnumu diena”
Tikšanās ar bērnu grāmatas “Dorabellas istaba” autori Daci Kravali
Zinātnes centra “Vizium” darbnīcas
Tikšanās ar Rīgas apkaimju iedzīvotāju centru un Ziepniekkalna apkaimes biedrību

26. jūlijā 19.00

Mārcis Auziņš un Aija Vītoliņa koncertā “Krustojumi”

27. jūlijā 11.00

Katrīnas Gupalo koncerts
Rīgas Cirka skolas burbuļu stacija

Ieeja bez maksas.
Pasākumi notiks Ziepniekkalnā Ēbeļmuižas parkā.
Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

Afiša