Arhīvs birkai: LB projekts

Neizvietos elektrouzlādes stacijas J. Asara un Pērnavas ielu stūrī

Rīgas pašvaldība, uzklausot Grīziņkalna apkaimes viedokli par elektrouzlādes staciju izvietošanu J. Asara un Pērnavu ielas stūrī pie Grīziņkalna parka, sākusi sarunas ar AS “Latvenergo” par šajā teritorijā esošā zemes gabala nomas līguma laušanu.

Februāra sākumā publiski izskanēja Grīziņkalna apkaimes biedrības sašutums par Rīgas pašvaldības noslēgto zemes nomas līgumu par zemes gabalu J. Asara ielas un Pērnavas ielas stūrī. Šajā teritorijā tuvāko divu gadu laikā paredzēts īstenot arī apkaimes biedrības iesniegto labiekārtojuma ieceri, kas guva atbalstu Rīgas pašvaldības 2023. gada Līdzdalības budžeta konkursā.

Pašvaldības iestāžu speciālisti atkārtoti pārskatīja un pārrunāja Grīziņkalna apkaimes biedrības iesniegto līdzdalības budžeta projektu, un piedāvāja biedrībai apsvērt uzlādes staciju un līdzdalības budžeta konkursā iesniegtās ieceres līdzāspastāvēšanu. Biedrība atteicās izskatīt šādu risinājumu, tāpēc pašvaldība šobrīd uzsākusi sarunas ar zemes nomnieku, lai varētu lauzt noslēgto nomas līgumu, kas paredzēja izvietot divas elektrouzlādes stacijas sabiedriskā transporta apgriešanās laukumā J. Asara un Pērnavas ielas stūrī.

Grīziņkalna biedrība 2023. gadā Līdzdalības budžeta konkursā iesniedza projektu “Laiks tirgum Grīziņkalnā”, kura ietvaros paredzēti darbi, kas saistīti ar esošo pašvaldības reklāmas stendu pārvietošanu, metāla trolejbusa kontaktīklu balstu krāsošanu un vides objekta jeb vietzīmes uzstādīšanu, kā arī labiekārtojuma elementu izvietošanu un apstādījumu ierīkošanu. Vairāk uzzināt par projektu, kā arī iepazīties ar pašvaldības un citu iestāžu sniegtajiem atzinumiem par apkaimes biedrības ieceri, iespējams balso.riga.lv.

Projekts Līdzdalības budžeta konkursa balsojumā, kurā varēja piedalīties ikviens vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs, saņēma 2399 balsis, un ierindojās 5. vietā. Līdzdalības budžets paredz, ka pašvaldība apņemas īstenot tos projektus, kas saņēmuši visvairāk balsu un iekļaujas konkrētajā gadā Līdzdalības budžetam atvēlētajā kopējā finansējumā. 2023. gadā kopējais finansējums bija 700 000 eiro, vienam projektam bija jāiekļaujas 70 000 eiro. Pēc balsojuma noslēguma projektus īsteno pašvaldība, sadarbojoties ar projekta iesniedzēju. Tas nozīmē, ka projekta iesniedzējs neiegūst finansējumu un arī pats nevada projekta īstenošanu.

Rīgas pašvaldība Līdzdalības budžeta konkursu īsteno kopš 2019. gada, un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas to ieviesa. No 2025. gada Līdzdalības budžeta konkursa organizēšana būs obligāta visām pašvaldībām Latvijā. Piecu gadu laikā iedzīvotāju balsojumā atbalstu guvuši 46 rīdzinieku ierosinājumi uzlabojumiem pilsētvidē, no tiem īstenoti 18, pārējie ir dažādos īstenošanas posmos.

Arī 2024. gadā Rīgas pašvaldība organizēs Līdzdalības budžeta konkursu, un rīdzinieki idejas tam varēs pieteikt pavasarī. Vairāk par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balso.riga.lv.

Bukultu pastaigu taka – guvums ne tikai vienai apkaimei

Noslēgusies Bukultu pastaigu takas izveide pie Juglas-Baltezera kanāla atzara netālu no Jaunciema gatves. Projektu iesniedza Bukultu apkaimes biedrība 2021. gada līdzdalības budžeta konkursā.

“Bukultu apkaimē nav daudz vietu, kur pastaigāties, ja neskaita mežus. Tieši pie ūdens vietas pastaigām – līdz šim nebija. Par šo vietu domājam arī plašākā kontekstā, redzam attīstības potenciālu nākotnē, kur šī pastaigu taka kalpotu kā posms, kurš savieno Rīgas Bukultus ar Pierīgas Bukultiem.”

par īstenoto projektu stāsta Bukultu apkaimes biedrības pārstāvis Miks Klapers

📌 Projekta rezultātā izbūvētas koka pastaigu laipas 194 metru garumā, kā arī ierīkotas šķeldas seguma takas 190 metru garumā, izveidots šķeldas seguma laukums un laukums ar šķembu segumu. Labiekārtojot takas, uzstādītas arī šūpoles, vingrošanas stieņi un četri soli ar atkritumu urnām. Uzstādīts arī informatīvs stends par apkārtnes dabas vērtībām. Kopējās takas izveides izmaksas ir 157 858,34 eiro.

2021. gadā par projektu nobalsoja 1181 cilvēks, vairāk nekā apkaimē ir iedzīvotāju. Miks stāsta, ka bukultieši ir draudzīga un cieša kopiena, kurā teju visi viens otru pazīst, daudzas ģimenes te dzīvo jau vairākās paaudzēs, tāpēc ideja guvusi atbalstu. Tāpat palīdzējušas apkārtējo apkaimju un Pierīgas iedzīvotāju balsis.

“Gatavojoties 2021. gada līdzdalības budžeta konkursam, mums bija vairākas idejas, un izvēlējāmies to, kuru likās visreālāk īstenot. Tāpat arī vēlējāmies, lai no idejas labums būtu ne tikai Bukultiem, bet arī apkārtējām apkaimēm un plašākai sabiedrībai. Zinājām, ka vieniem būs grūti savākt vajadzīgās balsis.”

Miks Klapers

Vaicāts, vai ieteiktu līdzdalības budžeta konkursā idejas iesniegt arī citiem, Bukultu biedrības pārstāvis smejas: “Nemudinātu citus iesniegt savas idejas, jo konkurence jau tāpat ir liela un ar katru gadu pieaug. Bet, ja nopietni, – tā viennozīmīgi ir vērtīga pieredze.”

📸 Bukultu pastaigu taka fotoattēlos – skatāma ŠEIT.

📌 Līdz 31. oktobrim, plkst.21.00, iedzīvotāji var balsot par šogad līdzdalības budžeta konkursā iesniegtajām 30 idejām. Pašvaldība īstenos tās 10, kuras saņems visvairāk balsu.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiks īstenotas vismaz 10 no 30 balsojumam nodotajām iecerēm.

Arī pērn līdzdalības budžeta konkursā idejām kopā pieejamais finansējums bija 700 000 eiro. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau piekto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 175 projektu pieteikumus. Īstenošanai četros konkursa gados nodoti 36 projekti. No tiem 14 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Lucavsalā izveidots lielākais suņu pastaigu laukums Rīgā

,

Lucavsalā piektdien, 13. oktobrī, tika atklāts jauns suņu pastaigu laukums. Tas ir līdz šim lielākais Rīgā un tapis biedrības “Suns ar misiju” 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursam iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta “Pilsētsuņu laukums” rezultātā.

“Daudziem no mums ir mājdzīvnieki, par kuriem nepieciešams rūpēties. Viena no galvenajām suņu labturības prasībām ir iespēja regulāri pastaigāties un, vēl labāk, kārtīgi izskrieties. Pilsētvidē to ne vienmēr ir iespējams izdarīt droši, tāpēc šī laukuma izveidošana ir lielisks piemērs, kā pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem var realizēt ilgi gaidītus un noderīgus projektus. Jaunais laukums palīdzēs atpūsties kopā visai ģimenei, jo tam blakus ir arī Lucavsalas atpūtas zona un peldvieta. Kopā turpināsim uzlabot pilsētvidi arī turpmāk – jau šogad atjaunosim vairākas zaļās zonas un bērnu rotaļu laukumus, un nākamgad vēl sparīgāk turpināsim iesākto,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Biedrības “Suns ar misiju” iesniegtā suņu laukuma iecere 2021. gadā ieguva iedzīvotāju atbalstu Rīgas līdzdalības budžeta konkursa balsojumā. Projekts ieguva 1133 balsis. Darbi tika sākti šā gada pavasarī, un kopā projekta realizācija izmaksāja nedaudz vairāk par 75 000 eiro. Suņu laukums Lucavsalā ir pirmais Daugavas kreisajā krastā.

“Laukums ir vairāk nekā 5600 kvadrātmetru plašs un tas sadalīts četrās zonās, kurās mūsu četrkājainie draugi pa zāles segumu varēs izskrieties atbilstoši savam augumam un draudzīgumam – gan kopējā zonā, gan atsevišķās zonās kucēniem, mazajiem suņiem un lielajiem suņiem. Pilsēta ar šāda suņu pastaigu laukuma izveidošanu ir padarījusi suņiem un viņu saimniekiem pilsētas vidi humānāku un draudzīgāku. Tā kā mājdzīvnieki ir neatņemama mūsu sabiedrības ikdiena, sabiedrības pieprasījums pēc pilsētvides uzlabojumiem mājdzīvniekiem visu laiku pieaug”,

akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs.

Jaunajā laukumā īpaši padomāts par suņu drošību, jo ir vairāki metāla žogi, kas norobežo gan visu perimetru, gan atsevišķās zonas. Laukumā varēs iekļūt pa astoņiem dažādiem vārtiņiem. Pašvaldības oficiālajās peldvietās suņus ievest nedrīkst, tāpēc cilvēka labāko draugu labsajūtai blakus laukumam ierīkota īpaša peldvieta suņiem.

Suņu saimnieku ērtībām katrā zonā uzstādīts plastmasas konteiners atkritumiem un soliņi ar atzveltni. Pie ārējās ieejas vārtiem uzstādītas laukuma lietošanas informatīvas planšetes un ziņojumu stends, bet pie iekšējo teritoriju vārtiņiem ir laukumu nosaukumi. Suņu apmācībai lielo suņu laukumā izvietotas desmit šķēršļu vienības, mazo suņu apmācībām un kucēnu apmācībām – pa trim šķēršļu vienībām.

Laukums izveidots blakus Daugavai, tāpēc katram gadījumam apmeklētājiem jārēķinās, ka atsevišķas dienas gadā ekstremālu laikapstākļu gadījumā teritorija var īslaicīgi applūst. Lai nodrošinātos pret šķēršļu bojāšanos vai aizskalošanu, izvēlētajiem elementiem ir konstrukcijas no tērauda, kas pārklātas ar pulverkrāsas pārklājumu, un paneļi no augstas kvalitātes mitruma un apkārtējās vides apstākļu ietekmes izturīga plastikāta. Laukums tika plānots tā, lai saglabātu visus teritorijā esošos kokus.

📌 Jaunais laukums atrodas Lucavsalas ziemeļu daļā pie Bieķengrāvja, labajā pusē no Salu tilta, virzienā no pilsētas centra uz Pārdaugavu. Atrašanās vieta kartē – ŠEIT.

📌 Rīgas pašvaldība izvērtē iespējas nākotnē izveidot jaunus suņu pastaigu laukumus. Tāpēc šoruden platformā iesaisties.riga.lv veikta iedzīvotāju aptauja gan par suņu staidzināšanas paradumiem, gan vēlamajām vietām laukumiem.

📌 Iedzīvotāji līdz 31. oktobrim var piedalīties balsojumā par kādu no 30 rīdzinieku šajā gadā iesniegtajām apkaimju attīstības idejām portālā balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra punktos. Balsot var ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadi.

Līdzdalības budžeta ideju konkursu Rīga īsteno jau piekto gadu. Līdz šim apstiprinātas 36 idejas, no kurām šobrīd pilnībā īstenotas 12.

Jaunatnes jomas pārstāvji tiekas seminārā par līdzdalības budžetu

Pagājušajā trešdienā, 6. septembrī, Eiropas Savienības mājā noritēja informatīvais seminārs “Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus”, kurā piedalījās jaunatnes politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citi jaunatnes jomā iesaistītie no Rīgas un Latvijas.

Semināra laikā interesentiem gan klātienē, gan pieslēdzoties attālināti, bija iespēja noklausīties prezentācijas no dažādiem jomas ekspertiem:

📌 Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Jaunatnes nodaļas vadītājs Dmitrijs Zverevs iepazīstināja ar Erasmus+ projektā “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” līdz šim paveikto, tai skaitā līdzdalības budžeta pieredzi citās valstīs un tieši jaunatnes jomai pielāgoto līdzdalības budžeta metodoloģiju;

📌 Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta pētnieks Pāvels Jurs pirmo reizi plašākai sabiedrībai prezentēja veiktās aptaujas “Jauniešu pilsoniskā pašidentitāte” rezultātus par skolēnu pilsonisko attieksmi. Kā liecina dati, strauji kritušies tādi pilsoniskās piederības rādītāji kā lojalitāte, cieņa, patriotisms, lepnums par savu skolu, pilsētu un valsti u.c., taču augusi jauniešu piederības sajūta Eiropai;

📌 “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāres Lienes Valdmanes prezentācijā varēja iepazīties ar informāciju par jauniešu pilsonisko iesaisti, līdzdalības izpausmēm skolā un pašvaldībā, un to nozīmību.

📌 Jauniešu pārstāvji no Rīgas Valsts 1. ģimnācijas un Rīgas Tehniskās koledžas iepazīstināja skatītājus ar iniciatīvu idejām, kuras pavisam nesen tika izstrādātas projekta ietvaros rīkoto meistardarbnīcu laikā. Vairāk – ŠEIT

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Ar citiem projekta rezultātiem un īstenošanas gaitu iespējams iepazīties – ŠEIT.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Vecāķu pludmalē izbūvēta jauna pastaigu laipa

Atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai un realizējot līdzdalības budžeta projektu, šovasar Vecāķu pludmalē vairāku simtu metru garumā izbūvēta jauna koka pastaigu laipa, kas gar jūras malu savieno Vecāķu glābšanas stacijas pieeju Selgas ielā un Pludmales ielas pieeju.

Projektu 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursā iesniedza “Vecāķu biedrība” un to īstenoja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Izmantojot šādu pastaigu laipu iedzīvotāji varēs izbaudīt jūras skatu, pastaigājoties gar krastu, piekļūt vasaras laikā pludmalē ierīkotajām kafejnīcām, ērti tikt no Pludmales ielas līdz glābšanas stacijai un otrādi, kā arī tikt līdz cietajām smiltīm un peldvietai. Laipa izvietota starp ģērbtuvēm un volejbola laukumiem, netraucējot aktīvās atpūtas zonai.

Izbūvētās laipas kopējais garums ir 255 metri. Pie tās izveidotas divas atpūtas terases ar soliņiem. Projekts uzlabo vides pieejamību, organizē intensīvo cilvēku plūsmas pārvietošanos peldvietā, nodrošina ērtu pārvietošanos peldvietas smilšainajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem.

Izbūvētā pastaigu laipa ir sezonāla būve, līdz ar to rudens periodā laipu demontēs un uzstādīs atpakaļ pavasarī pirms peldsezonas atklāšanas.

Projekta gaitā tika pilnā apjomā realizēta “Vecāķu biedrības” iesniegtā ideja. Projekta izmaksas bija gandrīz 50 000 eiro.

🔎 No 1. oktobra iedzīvotāji līdzdalības budžeta konkursā varēs balsot par šogad iesniegtajām idejām, ar kurām var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē balso.riga.lv.

Līdzdalības budžeta projektu konkursa otrajai kārtai izvirzīti 38 projekti

Līdzdalības budžeta ideju konkursa vērtēšanas komisija ir izvērtējusi 48 iesniegto projektu atbilstību konkursa nolikumam un 38 no tiem izvirzīti konkursa 2. kārtai.

Astoņus projektus vērtēšanas komisija noraidīja, bet divus projekta pieteikumus atsauca paši iesniedzēji.

Otrajā kārtā projektu pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs uz iedzīvotāju balsojumu tos, kurus būs iespējams īstenot. Oktobrī iedzīvotāji varēs balsot par projektiem vietnē balso.riga.lv.

  • Šī gada kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, viena projekta īstenošanai paredzēti līdz 70 000 eiro.

Saņemtas idejas no 32 Rīgas apkaimēm. Savos ideju pieteikumos iedzīvotāji un apkaimju biedrības īpašu uzmanību pievērsa rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Kā arī vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.
Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem  www.balso.riga.lv un www.riga.lv.

Pabeigta atpūtas vietu izveide Dārziņos

Novembra beigās pabeigta jaunas atpūtas vietas izveide pie Daugavas Zirņu salā. Šī atpūtas vieta ir pēdējais posms Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegtajā un rīdzinieku atbalstītajā projektā “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos”.

Jaunā atpūtas vieta atrodas pie Zirņu salas ar tiltu pār slūžām, kur Dārziņu 15.līnija sasniedz Daugavas atteku. Projekta rezultātā šī vieta ir sakopta un labiekārtota, ierīkojot kāpnes ar margām un grants seguma nobrauktuvi, nodrošinot vides pieejamību, atpūtas vietā uzstādot pārģērbšanās kabīni, iekārtojot ugunskura vietu ar soliem, uzstādot vairākus soliņus, sauļošanās zviļņus un riteņu novietni.

Tā ir viena no kopā četrām atpūtas vietām Daugavmalā, kas tapušas projekta rezultātā. Projektu biedrība iesniedza pirmajā līdzdalības budžeta konkursā 2019. gadā. Tas saņēma 1185 iedzīvotāju balsis.

Pirmās divas atpūtas vietas  – Daugavmalas ielā pie Dārziņu 1.līnijas, Plostnieku ielas tuvumā un Daugavmalas ielā pie Dārziņu 21.līnijas – tika iekārtotas 2020. gadā. Daugavmalas ielā pie Dārziņu 1. līnijas esošajā vietā, ko iedzīvotāji sauc par Plostnieku pludmali, izvietoti jauni zviļņi, soliņi un pārģērbšanās kabīne, ierīkotas jaunas kāpnes un iesēta zāle. Savukārt  Daugavmalas ielā pie Dārziņu 21. līnijas aizbērts teritorijā esošais piesārņotais dīķis, uzstādīta pārģērbšanās kabīne, trīs soliņi, riteņu novietnes un informatīvais stends.

2022. gada septembra beigās pabeigta trešās atpūtas vietas izveide Jāņogu ielā 48. Šeit izbūvēta skatu terase, trīs gabiona soliņi, jaunas kāpnes ar metāla margām, izvietota pārģērbšanās kabīne un informatīvais stends.

Projektu biedrība iesniedza pirmajā līdzdalības budžeta konkursā 2019. gadā. Tas saņēma 1185 iedzīvotāju balsis. Par projekta īstenošanu Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības vadītāja Agita Vismane-Bitmane stāsta: “Ar šo projektu vēlējāmies radīt vietu, kur Dārziņu iedzīvotājiem atpūsties. Dārziņi atrodas ļoti skaistā vietā pie Daugavas, bet līdz šim atpūtas vietu pie ūdens nebija, un krastmala bija nekopta un aizaugusi. Tā kā apkaime ir izstiepta gar upi, iecerējām četras vietas, lai tās būtu maksimāli pieejamas visiem apkaimes iedzīvotājiem.”

Agita uzsver, ka, lai projekts iegūtu cilvēku atbalstu, jāiegulda rūpes – biedrība, aicinot iedzīvotājus balsot, izlīmēja plakātus, pastkastītēs ievietoja skrejlapas, uzrunāja cilvēkus personiski. “Biedrībai ir svarīgi runāt ar cilvēkiem, jo viss, ko darām, ir apkaimes attīstībai un iedzīvotājiem. Jo mazāka ir apkaime, jo lielāka ir iedzīvotāju piederības sajūta,” ir pārliecināta Agita.

Par projekta īstenošanas gaitu Agita ir kritiska, un atzīst, ka biedrība nebija informēta par būvprojekta izstrādi un iedzīvotāju ieceres būvprojekta uzlabošanai netika līdz galam uzklausītas. Agita saka: “Šī bija mācība, kā līdzdalības budžeta projektus nevajag īstenot.” Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības vadītāja tomēr ir pārliecināta – pašvaldība no tā ir mācījusies un citos Dārziņu biedrības iesniegtajos līdzdalības budžeta projektos sadarbība ar iedzīvotājiem notiek ievērojami veiksmīgāk. Tāpat ir prieks par paveikto, jo Daugavmala ir kļuvusi labiekārtotāka, iedzīvotāji ir ieguvuši jaunas atpūtas un peldēšanas vietas, kuras var izmantot arī ziemā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments arī turpmāk rūpēsies par atpūtas vietu uzturēšanu kārtībā un meklēs iespējas tās vēl uzlabot.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments 2021. gada maijā no Rīgas Austrumu izpildirekcijas pārņēma projektu “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” un īstenoja rekreācijas vietu Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā labiekārtošanas darbus, kuru kopējās izmaksas ir 118 244 eiro.  Rīgas Austrumu izpilddirekcija veica pirmo divu atpūtas vietu Daugavmalas ielā pie Dārziņu 1.līnijas, Plostnieku ielas tuvumā un Daugavmalas ielā pie Dārziņu 21.līnijas labiekārtošanu, kas izmaksāja 58 178 eiro. Līdzdalības budžeta konkursā projekta īstenošanai piešķirtais finansējums bija 100 000 eiro.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada.

Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 16 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs. 2022. gadā īstenošanai apstiprināti vēl 12 projekti. Vairāk informācijas par līdzdalības budžetu: balso.riga.lv.

Pašvaldības līdzdalības budžeta konkursa rezultātā īstenos 12 projektus dažādās Rīgas apkaimēs

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 12 projekti.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var piedalīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji,  iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli  pieejami 70 000 eiro. Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemta 121  balss. Katrs iedzīvotājs, atbalstot vienu projektu, varēja nobalsot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 8. novembrī apstiprināja Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija. Visvairāk iedzīvotāju balsu 2022. gada konkursā  ieguvuši un tiks īstenoti šādi projekti:

  • Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtais projekts “Dārziņu mežs – priekam un atpūtai”, kas paredz pastaigu taku labiekārtošanu Dārziņu mežā. Projektam paredzētais finansējums ir 70 000 eiro
  • Latvijas Skeitbordistu kolektīva iesniegtais projekts “Skeitparku kultūras telpa”, tas paredz izveidot urbāno sporta veidu laukumu Gustava Zemgala Gatves tilta posmā starp Sarkandaugavu un Mežaparku. Projektam paredzētās izmaksas ir 62 000 eiro.
  • Bieriņu apkaimes attīstības biedrības iesniegtais projekts “Bērnu laukumam Bieriņos būt”, tā ietvaros paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu Ozolplacī, Bieriņos. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts “Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu””, kas paredz izveidot pastaigu takas gar Juglas ezeru. Projekta izmaksas ir 50 000 eiro.
  • Čiekurkalna attīstības biedrības iesniegtais projekts “Ķīšezera piknika pļava Čiekurkalnā”, kura rezultātā taps atpūtas vieta pie Ķīšezera. Projekta izmaksas 70 000 eiro.
  • Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”, kas paredz Nameja krastmalas labiekārtošanu pie Zunda kanāla. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Leldes Jevstigņejevas iesniegtais projekts “Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā”, kura rezultātā tiks izveidots suņu pastaigu laukums Nordeķu parkā. Projekta izmaksas ir 21 000 eiro.
  • Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrības iesniegtais projekts “Vecmīlgrāvja skeitparks”, kas paredz izveidot jaunu skeitparku līdzās kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Ziepniekkalna apkaimes biedrības projekts “Bērnu rotaļu laukums Ziepniekkalna kāpās”, kas paredz ierīkot bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpas teritorijā Staburaga ielā 14. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Aijas Šauriņas iesniegtais projekts “Rotaļu laukums Mīlgrāvī”, kas paredz izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu pie Lādes un Lēdurgas ielas. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Karīnas Hļiboiko iesniegtais projekts “Vingrošanas un sportiskais centrs bērniem”, kura rezultātā tiktu izveidots rotaļu un sporta laukums Maskavas ielā 250. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
  • Konkursa komisija lēma lūgt piešķirt papildus finansējumu šī projekta īstenošanai.

Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 17. marta līdz 31. maijam. Pirmo gadu projektu iesniegšanas fāzē iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 30 no 36 iesniegtajiem projektiem.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Pēc izvērtēšanas un publiskas balsošanas īstenošanai līdz šim gadam ir nodoti 24 projekti, 7 no tiem jau ir īstenoti pilnībā.

Āgenskalna laukums – apkaimes centrs

Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64 ir viena no pirmajām līdzdalības budžeta projektu konkursā atbalstītajām iedzīvotāju iecerēm. Kopā ar atjaunoto, kopš šī gada maija atvērto, Āgenskalna tirgu laukums ļāvis apkaimes centram sākt jaunu dzīvi.

Āgenskalna apkaimes biedrības iesniegtā un iedzīvotāju atbalstītā projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un ticis labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves. Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izveidots brīvpieejas dzeramā ūdens krāns ar pogām, kas uz ziemu tiek atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu.

Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš par priekšlaukuma pārtapšanu stāsta: “Āgenskalna tirgus ir apkaimes simbols, gan sajūtu, gan ģeogrāfiskais centrs un nozīmīgākā vieta. Jau aptuveni pirms 10 gadiem projekta “Radi Rīgu” ietvaros bija tapis priekšlikums ne tikai par Āgenskalna tirgus laukuma, bet arī līdzās esošā krustojuma pārveidošanu. Tas zināmā mērā bija impulss arī biedrības projektam. Zīmīgi, ka priekšlaukuma pārveidošana notika vienlaikus ar Āgenskalna tirgus atjaunošanu. Tirgus apsaimniekotāji jau no paša sākuma atbalstīja projektu un ir priecīgi par rezultātu. Tas ir pirmais solis uz labām pārmaiņām Āgenskalna centrā, jo esam pārliecināti, ka arī līdzās esošajam krustojumam nākotnē jākļūst daudz patīkamākam un gājējiem drošākam.”

Pārveidojot laukumu, iegūta tirgus apmeklētājiem pieejama, ērta un droša publiskā zona, kas kalpo arī kā dažādu pasākumu un notikumu norises vieta. Piemēram, Ziemassvētkos šeit vietu jau pērn rada apkaimes svētku egle, ko apkaimes biedrībai dāvināja Rīgas dome, savukārt šogad 4. maijā laukumu ieskandināja koristu balsis. Arī šogad laukumu greznos egle.

Roberts saka: “Iedzīvotāju viedokļi gan balsojuma, gan projekta īstenošanas laikā bija dažādi. Taču šobrīd arī daudzi kritiķi ir pieņēmuši, ka laukuma pārtapšana ir pozitīvas pārmaiņas. Katram pašam ir iespēja to novērtēt, vienkārši atnākot un esot šajā vietā. Laukums ir apdzīvots un iedzīvotājiem kalpo kā satikšanās vieta.”

Āgenskalna laukums ir viens no sešiem pirmajā līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursā 2019. gadā atbalstītajiem projektiem. Par projekta īstenošanu portālā balso.riga.lv nobalsoja 1714 iedzīvotāju. Projekta kopējās izmaksas bija 100 536 eiro. Laukuma būvprojektu izstrādāja SIA “LAAGA ARCHITECTS”, bet labiekārtošanas darbus veica SIA “GMD Būve”.

Par iegūto pieredzi pirmajā līdzdalības budžeta konkursa gadā Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis stāsta: “Tirgus ir nozīmīgs daudziem tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un pirmajā konkursa gadā par projektu balsoja arī tie, kas vispār vēlējās redzēt pārmaiņas Rīgā. Jāatzīst, ka panākt labus balsojuma rezultātus ir nopietns darbs un ļoti labi strādā iedzīvotāju individuāla uzrunāšana. Visiem projektu iesniedzējiem varu ieteikt būt pacietīgiem – rezultātu gribas ieraudzīt uzreiz, bet tas prasa vairāk laika nekā no sākuma šķiet. Pie šķēršļiem, kas rodas gan projekta sagatavošanas, gan balsojuma un īstenošanas laikā, nevajag zaudēt pacietību un nevajag atkāpties no pārliecības, ka projekts ir vajadzīgs.”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Līdz 26. oktobrim nobalsojuši jau gandrīz 30 000 iedzīvotāju.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 8 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vietzīme “Bolderāja” – iedzīvotāju piederības zīme

Jau kopš augusta Bolderājā, Finiera ielas un Gaigalas ielas krustojumā pie Daugavgrīvas šosejas iedzīvotājus priecē apkaimes vietzīme – 9 metrus garš un 2 metrus augsts uzraksts “BOLDERĀJA”. Burti uzstādīti Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iedzīvotāju iesniegtā un atbalstītā projekta rezultātā.

Projektu “B.O.L.D.E.R.Ā.J.A.” 2021. gadā līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam iesniedza Bolderājas iedzīvotājs Igors Sokolovs. Jaunā vides objekta uzstādīšanas mērķis bija veicināt apkaimes iedzīvotāju piederības sajūtu Bolderājai un apkaimes atpazīstamību, kā arī veidot apkaimes vizuālo identitāti.

Idejas autors Igors Sokolovs par dalību līdzdalības budžeta projektu konkursā stāsta: “Savākt nepieciešamās balsis, lai projekts nonāktu virs svītras, ir darbs. Visi grib uzvarēt, un visi cenšas izdarīt iespējamo un neiespējamo, lai viņu apkaimes projekts tiktu īstenots. Mēs savā apkaimē tam piegājām radoši – izgriezām uzraksta prototipu un devāmies pastaigā pa apkaimi, burtus iemūžinot dažādās vietās un publicējot attēlus apkaimju grupās. Aktīvi aicinājām balsot visus tuvākus un tālākus paziņas, lai projekts nonāktu virs svītras un tiktu īstenots. Savā ziņā tā ir loterija, vai projekts citiem cilvēkiem liksies interesants un vajadzīgs.”

Apmēram mēnesi pēc uzstādīšanas uzraksts “Bolderāja” tika sabojāts – pa nakti baltie burti tika pārkrāsoti Krievijas karoga krāsās. Iedzīvotāji nekavējoties ziņoja policijai un ķērās pie darba, lai atjaunotu burtu oriģinālo krāsu. Kopā ar Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi tajā pašā dienā uzraksts tika atjaunots, nodrošinot tam pārklājumu pret grafiti.

Idejas autors Igors Sokolovs par notikušo stāsta: “Uzrakstu uzstādījām, lai tas vienotu cilvēkus kopīgā priekā par savu apkaimi. Tas izrādījies ļoti populārs, un piesaistīja arī vandāļu uzmanību. Esmu priecīgs, ka iedzīvotājiem un pašvaldībai kopā izdevās burtus atjaunot sākotnējā izskatā. Turpināsim rūpēties par to, lai baltie burti paliek tīri un skaidri, kā debesis virs Bolderājas!”

Lai arī vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 2021. gada līdzdalības budžeta konkursā bija 50 000 eiro, burtu uzstādīšana izmaksāja 4598 eiro. Izmaksu ziņā šis ir mazākais projekts, kas īstenots līdzdalības budžeta konkursa ietvaros. Tas parāda, ka arī nelielām idejām ir potenciāls ne tikai iegūt iedzīvotāju atbalstu, bet arī atstāt nozīmīgu iespaidu uz apkaimes identitāti.

Par projekta “B.O.L.D.E.R.Ā.J.A.” īstenošanu 2021. gadā portālā balso.riga.lv nobalsoja 1169 iedzīvotāji. Tas ir pirmais no kopā 12 konkursā pērn konkursā atbalstītajiem projektiem, kas ticis īstenots. Projekta īstenotāji pašvaldībā bija Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, bet burtu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA “Print Park”. Projekta kopējās izmaksas bija 4598,00 eiro.

Igors norāda: “Bolderājas apkaimēs īstenoti jau divi līdzdalības budžeta projekti – uzraksts “Bolderāja” un autobusa pieturu labiekārtošana Rītabuļļos. Būšu priecīgs par katru ieceri, kas tiks apstiprināta un īstenota, ne tikai par Bolderājas projektiem. Tāpēc vēlu visiem projektu iesniedzējiem veiksmi šī gada balsojumā!”

Līdz 31. oktobrim iedzīvotājiem iespējams balsot par 2022. gada līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajiem projektiem portālā balso.riga.lv. Šogad līdzdalības budžeta finansējums ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad – jau ceturto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 7 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 17 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.