Arhīvs birkai: Pilsētvide

Suminātas piekļūstamākās kultūrvietas Rīgā

Sirsnīgā atmosfērā 3. decembrī Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācijām VEF Kultūras pilī pasākumā “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” sumināja kultūrvietas, kas mērķtiecīgi rūpējas par kultūras piekļūstamību un iekļaujošas kultūrvides veidošanu Rīgā.

“Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena Rīgai nav tikai atzīmējams datums – tā ir iespēja atgādināt, cik būtiski ir veidot pilsētu, kur kultūra ir pieejama un piekļūstama ikvienam. Ar pasākumu “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” mēs akcentējam kultūrvietu nozīmi šajā procesā un godinām tos, kuri ikdienā strādā, lai kultūras vide kļūtu atvērtāka, iekļaujošāka un piedāvātu saturu, kurā ikviens var justies redzēts un uzrunāts. Īpaši svarīga ir sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses – viņu pieredze un skatījums palīdz mums saprast, kur esam stipri un kur vēl jāaug. Rīga ir pilsēta, kurai jāspēj dot vietu ikviena talantam, balsij un klātbūtnei, un šī diena mums atgādina, ka iekļaujoša kultūra rodas tieši kopā,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Vēlamies šādu pasākumu padarīt par tradīciju, lai arvien vairāk kultūrvietu veidotu piedāvājumu, kas pielāgojams dažādām vajadzībām. Pasākums parādīja, ka katra kultūrtelpa var dot savu ieguldījumu, un, ja ikviens no mums turpinās šādi rīkoties, Rīga kļūs arvien iekļaujošāka,”

saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

Pasākumā tika izceltas tās Rīgas kultūrvietas, kas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, savā darbībā īpaši pievērš uzmanību kultūras infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanai un piekļūstama kultūras satura veidošanai dažādām sabiedrības grupām. Savas nominācijas izvirzīja: Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Autisma apvienība, Vieglās valodas aģentūra, nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!””, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Radošā apvienība COLORIZE, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Invalīdu biedrība “APLIS”.

Pateicību par ieguldīto darbu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma šādas kultūrvietas: Latvijas Leļļu teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centrs “Imanta”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas Motormuzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pils Kamerzāle, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas kino muzejs

Rīgas pašvaldības pateicību par mērķtiecīgu un ilgstošu ieguldījumu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma Latvijas Jaunā teātra institūts, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauniešu koris “Balsis” un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kā arī Radošās apvienības COLORIZE vadītāja, kultūras piekļūstamības eksperte Lība Bērziņa.

Pasākuma mākslinieciskā programma tika veidota iesaistot Rīgas pašvaldības un nevalstiskā sektora radošās apvienības. Pasākumā uzstājās: DJ Richy Rich – paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis), Latvijas Nedzirdīgo savienības koris (vadītāja Brigita Lazda), Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba orķestris (vadītājs Armands Ozols), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (diriģents Georgs Zujevs) un solisti Aldis Ādamsons, Roberts Reingolds, Marta Rancāne un Kaspars Grigāns. Pieredzes stāstos, apmeklējot Rīgas kultūrvietas, dalījās Reinis Darkēvics, Voldemārs Lapa, Daira Aleksandra Sircova, Līga Ķikute un Diāna Ponaskova.

Pasākuma ieraksts:

Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru

 

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Sākti Bolderājas pumptrases būvdarbi

Šonedēļ Bolderājā, pašvaldībai piederošā zemesgabalā starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 16, sākti būvdarbi Rīgas pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurš paredz izveidot modernu velo trasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Apkaimes iedzīvotāja Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” bija starp konkursā atbalstītajiem projektiem, par kuru nobalsoja 2379 iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija atrodas blīvi apdzīvotā apkaimē, kur bērniem un jauniešiem līdz šim nav bijusi iespēja pilnvērtīgai un aktīvai atpūtai dabā – tuvākā trase atrodas Imantā.

Šādas velo trases spēj nodarbināt lielu skaitu bērnu un jauniešu. Trase atradīsies ērti pieejamā vietā – dzīvojamā rajonā blakus vidusskolai, 100 metru attālumā atrodas arī jauns Lielupes ielas spēļu laukums.

Plānotā trase būs ar asfalta segumu, tās kopējais garums plānots ap 80 metriem. Papildus tiks izbūvēts piekļuves celiņš ar labiekārtojuma elementiem, izbūvēts ārējais apgaismojums un atjaunots zāliens pieguļošajā teritorijā.

Līguma kopējā summa ir 66 550 eiro ar PVN.

Projekta “Bolderājas pumptrases izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības darbus” veic SIA “City Playgrounds”.

Projektu plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Nepiemērotu būvniecībai laikapstākļu gadījumā, iespējams tehnoloģiskais pārtraukums, kas varētu pagarināt darbu izpildi līdz pavasarim.

Par Līdzdalības budžeta projektu konkursu

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, iesaistot tajā gan apkaimju biedrības, gan iedzīvotājus ar savām iniciatīvām. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā attīstīt un pilnveidot savu apkaimi, veidojot to par ērtu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi gan ģimenēm, gan veidojot harmonisku un mūsdienīgu pilsētvidi.

 

Iedzīvotāji aicināti balsot par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem

Iedzīvotāju balsošanai nodoti 32 Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta īstenošanas konkursā iesniegtie projekti. Līdz 30. novembrim par tiem var balsot ikviens Rīgas pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsot iespējams divos veidos:

 Elektroniski – interneta vietnē geolatvija.lv sadaļā “Līdzdalības budžets”, autorizējoties ar pieejamiem līdzekļiem minētajā interneta vietnē;

 Klātienē – jebkurā no Apkaimju iedzīvotāju centriem:

  • Centrā – Brīvības ielā 49/53;
  • Imantā – Slokas ielā 161 k-2;
  • Āgenskalnā – Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31.

Projekti, kas iegūs lielāko balsu skaitu, tiks novirzīti Rīgas domes atbildīgai iestādei projekta īstenošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt pašiem, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām.

Kopumā šogad konkursam tika iesniegti 39 projekti, no tiem 37 projekti, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tika novirzīti izvērtēšanas 2.kārtai.

Otrajā kārtā komisija, saņemot atbildīgo institūciju atzinumus par iespējamību īstenot iesniegtos projektus tādā veidā, kādā tie ir iesniegti, izvērtēja un atzina, ka balsošanai ir nododami 32 projekti.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi projektu balsu skaitam – ŠEIT  un balsot par sev saistošāko līdzdalības budžeta projekta ideju.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmuši infrastruktūras projekti – Gaiļezera revitalizācija, Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtošana un Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam pašvaldības budžetā ir atvēlēti 2,3 miljoni eiro.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājumā paveikta lielākā daļa sliežu, veloceliņa un brauktuvju izbūves

,

Turpinās 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve, un līdz novembra beigām paveikta jau lielākā daļa projektā paredzēto būvdarbu. Tehniski sarežģītākie un apjomīgākie darbu veidi – sliežu ceļu izbūve un brauktuvju asfaltēšana – ir praktiski pabeigti, savukārt dispečeru ēkas un tās funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu būvniecība turpinās.

Sliežu ceļu izbūve pabeigta par 95%, izbūvējot aptuveni 3800 metrus no plānotajiem 4000 metriem. Tāpat par 95% pabeigta brauktuvju asfaltēšana (~27 400 m²), bet par 80% izbūvēts veloceliņš (~4000 m²). Kontakttīklu balstu uzstādīšana paveikta par 92%, un izbūvēti 10% kontakttīkla uzkarsistēmas.

Liels progress arī citos darbos, piemēram, bruģēšanas darbi pieturu un transportmijas punkta zonās paveikti 70% apjomā, pamata trases pieturvietu platformu izbūves progress ir 75%.

Dispečerpunkta ēkai, kuras pamatos jūlijā svinīgi tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, pabeigta aptuveni puse plānoto darbu.

Tāpat pabeigta jaunās apakšstacijas būvniecība, kas nodrošinās sabiedriskā transporta kustību gan jaunajā transportmijas punktā, gan izbūvētajā līnijas pagarinājumā..

Objektu klātienē apsekoja Rīgas satiksmes, būvnieka CBF SIA “Binders”, kā arī Rīgas domes un Satiksmes ministrijas pārstāvji, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un ieskicējot tālāko darbu plānus.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiek izbūvēts transportmijas punkts. Tā teritorijā paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas.

Tāpat tiek veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums.

Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Savukārt būvuzraudzību veic SIA “BaltLine Globe”, ar kuru noslēgts līgums par 46 500,00 EUR bez PVN.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Vairāk par projektu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” mājaslapā – ŠEIT.

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
e-pasts: baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

Rīgā gandrīz gadu norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība; darbi notiek atbilstoši plānam

,

Jau gandrīz gadu Rīgā norit Dienvidu tilta ceturtās kārtas vērienīgie būvdarbi, kurus plānots pabeigt 2027. gadā. Darbiem virzoties uz priekšu atbilstoši grafikam, objekts pakāpeniski iegūst projektētās aprises. Projekts tiek realizēts ļoti plašā teritorijā, kas ir sadalīta mazākās darbu zonās, kur katrā turpinās intensīvi būvdarbi. Būvdarbus laikā spēkā ir arī ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi, par kuriem pašvaldība informē atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās:

  • 1. kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”;
  • 2.kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Projekta pirmajā kārtā, posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, līdz 2025. gada beigām plānots paveikt aptuveni 50% no kopējā darbu apjoma. Šobrīd objektā turpinās satiksmes pārvada būvniecība pār Mālu ielu – pārvada labajā pusē veic laiduma betonēšanas darbus. Savukārt Ziepniekkalna ielas satiksmes pārvadam uzbetonēti pieci laidumi, kā arī uzsākta nākamo laidumu izbūve un turpinās rampu būvniecība.

Paralēli pārvadu būvniecībai, norit darbs pie divu gājēju tuneļu izbūves. Gājēju tunelī pie Līvciema ielas veic tuneļa gala atbalstsienu izbūvi, kopējam paveikto darbu apjomam sasniedzot 77%. Savukārt 90% apmērā paveikti darbi gājēju tunelī pie Padures ielas, kur arī turpinās tuneļa gala atbalstsienu būvniecība.

Būvobjektā turpinās arī dažādu inženiertīklu – lietus ūdens un sadzīves kanalizāciju izbūve, gāzesvada un ūdensvada pārbūve. Šobrīd pilnībā pabeigta siltumtrases pārbūve, kā arī noslēgumam tuvojas elektroapgādes tīklu izbūve, bet kopš oktobra norit augstsprieguma tīklu pārbūve.

Projekta otrajā kārtā, posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, līdz šī gada beigām plānots paveikt aptuveni 47% no kopējā būvdarbu apjoma. Šobrīd būvobjektā turpinās Vienības gatves pārvada laidumu izbūve. Līdz oktobra beigām pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3 765 m³ betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 70% gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 22 no 42 pārvada laidumiem.

Vienības gatves, Tīraines ielas un Jelgavas ceļa krustojuma vietā tiek būvēts jauns rotācijas aplis, kas būtiski uzlabos satiksmes drošību konkrētajā vietā. Jaunizbūvētajā rotācijas aplī uzstādītas ceļa apmales un atsevišķos posmos, tāpat kā pamattrases un paralēlo pievedceļu posmos, ieklāta asfalta seguma apakškārta. Ozolciema un jaunizbūvējamās Jāņa Čakstes gatves posmā uzsākta ietvju bruģēšana. Ziemas periodā gājēju kustībai ir atvērta ietve gar Vienības gatvi.

Arī projekta otrās kārtas ietvaros notiek dažādu inženiertīklu izbūve. Šobrīd turpinās ūdensvada un sadzīves kanalizācijas izbūve, savukārt maģistrālā stikla šķiedras lietus ūdens kolektora izbūve tuvojas noslēgumam. Paralēli visā būvlaukuma teritorijā ierīko jaunu apgaismojuma sistēmu, uzstādot apgaismojuma balstus ar pamatnēm.

Aktuālie satiksmes ierobežojumi būvdarbu zonā

Līdz nākamā gada 1. aprīlim transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai. Minētajā Vienības gatves posmā, virzienā uz pilsētas centru, transportlīdzekļu satiksmi novirzīta pa pagaidu apbraucamo ceļu apkārt tirdzniecības centram “Aleja”, pa maršrutu Rītausmas iela – Mežkalna iela – Ozolciema iela, līdz Vienības gatvei.

Savukārt līdz nākamā gada 31. maijam slēgta transportlīdzekļu satiksme Ozolciema ielas posmā no Līvciema ielas līdz Mālu ielas rotācijas aplim un Mālu ielas posmā no ēkas Mālu ielā 21 k-10 līdz Mālu ielas rotācijas aplim. Tāpat minētajā laika periodā satiksmei slēgta Misas iela posmā no Ēbelmuižas ielas līdz Mālu ielai un Kazdangas iela pirms Mālu ielas rotācijas apļa.

Iepriekš jau ziņots, ka projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat būvdarbu ietvaros veic inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Projekta izmaksas:

  • 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums;
  • 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīdzinieki akcijas “Atpestī māju no elektrospokiem!” laikā varēs bez maksas nodot nevajadzīgo elektrotehniku

,

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar veikalu tīklu “Lidl Latvija” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Atpestī māju no elektrospokiem!”, kas novembrī norisināsies arī Rīgā.

Akcijā iedzīvotāji varēs bez maksas atbrīvoties no nolietotajām elektroierīcēm, kas mājās kļuvušas par “elektrospokiem” – vairs netiek izmantotas, taču aizņem vietu un krāj putekļus māju vai pagrabu plauktos.

“Lielai daļai no mums mājās ir pa kādam “elektrospokam” – vecs fēns, blenderis, veļasmašīna vai telefons, kas sen vairs netiek lietots. Šī akcija ir iespēja no tiem atbrīvoties ērti un videi draudzīgi. Nododot elektrotehniku pārstrādei, mēs ne tikai iztīrām māju, bet arī samazinām vides piesārņojumu un palīdzam vērtīgām izejvielām nonākt otrreizējā apritē,”

norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta

Novembrī elektrotehniku bezmaksas varēs nodot no plkst. 09.00 – 15.00 pie “Lidl” veikaliem Rīgā:

Pirmā akcijas diena norisinājās Bieriņu un Imantas apkaimē, 8. novembrī.

29. novembrī – Stirnu ielā 31 un Anniņmuižas ielā 8a.

Kāpēc un kā pareizi atbrīvoties no elektrotehnikas?

E-atkritumu apjoms visā pasaulē aug krietni straujāk nekā to pārstrāde. 2022. gadā tika radīti 60 miljoni tonnu e-atkritumu, kas par 82 % pārsniedz 2010. gada rādītāju. Pētnieki prognozē, ka līdz 2030. gadam šo atkritumu apjoms pieaugs par trešdaļu, liecina pērn publicētais Apvienoto nāciju organizācijas Apmācības un pētniecības institūta pārskats.

Latvijā pērn tirgū novietotas 35 582 tonnas elektrotehnikas, no kurām ražotāju atbildības sistēmās savākta aptuveni puse. Daudzi elektrotehniku lieto vairākus gadus, tāpēc novietoto preču skaits no savāktā apjoma var krietni atšķirties. No 2024. gadā savāktās elektrotehnikas reģenerēta 1091 tonna, savukārt 15 261 tonna jeb 86 % – pārstrādāta, liecina Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācijas dati.

Nolietota elektrotehnika ir bīstamie atkritumi – tajā nereti ir dažādi smagie metāli, plastmasa, stikls, mikroshēmas, akumulatori un citas toksiskas vielas, kas, nonākot dabā, nesadalās pat gadsimtiem un var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Jāņem vērā, ka elektrotehniku sadzīves atkritumos izmest nedrīkst. Tā jānodod speciālos, tam paredzētos šķirošanas punktos un laukumos, tos var sameklēt arī vietnē “videspratiba.lv”.

Pareizi utilizējot elektroierīces, tās tiek izjauktas un sašķirotas, savukārt iegūtās izejvielas – atkārtoti izmantotas ražošanā. Tā no “elektrospokiem” rodas jauns resurss, nevis atkritumi. Vienlaikus pareiza elektrotehnikas utilizēšana ļauj parūpēties arī par saviem datiem un privātumu. Nododot elektroiekārtas pārstrādei, tajās esošās fotogrāfijas, kontakti, e-pasti, paroles, dokumenti un cita sensitīva informācija tiek iznīcināta, tā novēršot iespējamu datu noplūdi.

Plašāku informāciju un noderīgus padomus par atkritumu šķirošanu meklējiet “Zaļā josta” vides izglītības digitālajā platformā “videspratiba.lv”.

Papildu informācijai:
Sabīne Rutka, SIA “Zaļā josta” Sabiedrisko attiecību vadītāja ,
sabine.rutka@cleanrgrupa.lv
www.zalajosta.lv

 

Šampētera parkā iedzīvotāju idejas pārtop jaunā sienas mākslā

,

Zasulauka manufaktūras parks pie dzelzceļa stacijas “Zasulauks” šoruden ieguvis jaunu vizuālo akcentu – izkrāsots sienas fragments, kurā attēlotas Šampētera un Zasulauka vietzīmes un iedzīvotāju ierosinātās idejas.

Septembrī biedrība “Zasulaukam un Šampēterim” aicināja iedzīvotājus aptaujā dalīties ar savām pārdomām, ko iedzīvotājiem nozīmē šī apkaime. Oktobrī ikviens varēja arī praktiski piedalīties – izmēģināt ielu mākslas tehnikas un papildināt sienu ar saviem zīmējumiem.

Apvienojot iedzīvotāju gleznojumus un aptaujas rezultātus, mākslinieki izveidojuši vienotu sienas gleznojumu, kurā iestrādātas atpazīstamas apkaimes vietas un simboli. Tajā redzama LU Botāniskā dārza teritorija ar Taureņu māju, Zasulauka stacija un pat garāmbraucošs vilciens. Attēlā atrodama arī vietējo iecienīts ziemas galamērķis – kāpa, bērnu un jauniešu grāmatu namiņš, kafejnīcas, mežs, basketbola laukums un bieži sastopamie eži. Zinošākie pamanīs arī norādes uz kosmonautikas pionieri Frīdrihu Canderu, kura vārdā nosaukta tuvējā iela un kurā viņš ir dzīvojis bērnībā.

Zasulauka manufaktūras parks pēdējo gadu laikā piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – no mazapmeklētas teritorijas tas kļuvis par iedzīvotāju iecienītu vietu sportošanai, pastaigām un atpūtai. Drīzumā parkā plānots īstenot nākamo attīstības soli – uzstādīt apgaismojumu.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk par biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” aktualitātēm var uzzināt un sekot līdzi biedrības Facebook lapā – ŠEIT.

 

Nākamnedēļ Rīgā plānots atvērt publisko slidotavu Esplanādē

Nākamnedēļ, 1. decembrī, pie Raiņa pieminekļa Esplanādē piemērotu laikapstākļu gadījumā sāks darboties publiskā slidotava, kas būs atvērta līdz pat nākamā gada 1. martam. Slidotava rīdziniekiem un Rīgas viesiem ar savu inventāru izmantojama bez maksas, slidotavā būs pieejama arī inventāra noma.

Slidotava darbosies līdz 1. martam Esplanādē pie Raiņa pieminekļa apkārt rožu dobei. Slidotavas darbības režīmu būtisks ietekmējošs faktors ir meteoroloģiskie apstākļi.

Slidotavas izmantošana interesentiem ar personīgo inventāru būs bez maksas.

pieaugušajiem nomas izmaksas par vienu slidu pāri ir 2,49 eiro stundā;

bērniem 2,00 eiro.

Slidotavā iespējams iznomāt publiskai slidošanai paredzētās slidas.

Publiskajā slidotavā būs arī apsildāmas garderobes un labierīcības.

Slidotavas plānotais darba laiks:

  • darba dienās būs no plkst. 11.00 līdz 22.00 ar tehniskajām pauzēm ledus atjaunošanai.
  • brīvdienās slidotava darbosies no plkst. 9.00 līdz 22.00.
  • Vecgada vakarā slidotavas plānotais darba laiks ir līdz plkst. 2.00 naktī.

Slidotavas ierīkošanas un uzturēšanas darbus veic iepirkuma rezultātā izvēlētā personu apvienība “ABMxAVIAN”.

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.