Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldība gada nogalē pabeigusi iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona nākamo gadu laikā varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Šoruden paveikti nozīmīgi darbi Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem. Nākamgad turpināsim darbus, lai Rīgā būtu jau deviņas oficiālās peldvietas, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments kā atbildīgā iestāde par aktīvās atpūtas zonu un peldvietu uzturēšanu galvaspilsētā, 2025.gada nogalē realizēja Bolderājas karjera aktīvās atpūtas zonas sauszemes un ūdens daļas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus apmēram kopēji 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku.

Darbu gaitā veikta:

 Peldvietas ūdens daļas izpēte, gultnes reljefa un potenciālo piesārņojuma priekšmetu identifikācija;

Peldvietas zemūdens daļas profilēšana potenciālajā peldēšanās zonā nodrošinot vienmērīgu dziļuma padziļinošās slīpumu;

Konstatēto atkritumu izvākšanu peldēšanās zonās (koka gabali, autoriepas, sadzīves atkritumi);

Krasta daļas līdzināšanu, smilšu daļā atkritumu savākšanu, niedru apauguma dažādās krasta daļās izvākšanu;

Daļas krasta apauguma novākšanu (atsevišķi koki diametrā zem 20 cm un apaugums atpūtas zonā, zem kuru saknēm atklājās vēsturiski ievestie būvgruži) un atklāto atkritumu savākšana un izvešana utilizācijai;

Nepieciešamā smilšu daudzuma pievešana un līdzināšana, teritorijas sakārtošana.

Darbu veikšanai tika izvelēts laiks, kad iedzīvotāji gandrīz vairs neizmanto pludmali un ūdeni. Kopējās izmaksas zemūdens daļas līdzināšanai un krasta sakārtošanai bija aptuveni 24 000 eiro.

Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir astoņas oficiālās peldvietas – trīs pie Rīgas jūras līča (Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi) un piecas iekšzemes peldvietas (Bābelītis, Lucavsala, Lucavsalas līcis, Rumbula un Ķīpsala).

Vairāk – ŠEIT.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic vienu reizi divu mēnešu periodā. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks trešdien, 10. decembrī, svinīgi atklāja pašvaldības atjaunoto bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā. Tajā šoruden nomainītas novecojušās rotaļu iekārtas un segums, un laukums tagad pieejams apmeklētājiem.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pirms teju 20 gadiem izveidotais Vērmanes dārza rotaļu laukums bija gan fiziski, gan morāli novecojis, tāpēc pienāca laiks to padarīt atbilstoši mūsdienu drošības prasībām. Šis ir īpašs laukums, kurā var aktīvi darboties dažāda vecuma bērni,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rotaļu laukums veidots, iedvesmojoties no Vērmanes dārza vēsturiskās vides un tās nozīmes Rīgas kultūras dzīvē. Parks tika atvērts 1817. gadā un vairāk nekā divu gadsimtu gaitā kļuvis par vietu, kur satiekas rīdzinieku paaudzes un kur ik katrā solī jūt pilsētas stāstu. Bērnu rotaļu laukums plānots ar cieņu pret Vērmanes dārza raksturu un mierpilno ainavu. Laukuma atjaunošanas projekts izstrādāts iedvesmojoties no parka estrādes, kas savulaik bija zināma kā “Gliemežnīca” – vieta, kur skaņa un kustība saplūst vienotā harmonijā.

Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā, un tā atjaunošana bija paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi – saglabājot laukuma konfigurāciju un žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un, cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.

Iedvesmojoties no vēsturiskās estrādes parkā, kura savulaik dēvēta par “Gliemežnīcu”, projekta autori izvirzīja moto: “Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām.” Pērles motīva kā simbols caurvij visu laukuma dizainu, kas atspoguļojas apaļās un pusapaļās rotaļu elementu formās. Laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju – tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.

Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli projektētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi, laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi – sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.

Rekonstrukcijā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai rotaļu laukums būtu pieejams pēc iespējas plašākam bērnu lokam. Laukumā uzstādītas astoņas jaunas, mūsdienīgas un no dabīgiem vai pārstrādātiem materiāliem veidotas, piemērotas dažāda vecuma bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām un pieaugušo iekārta. Izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Vērmanes dārza rotaļu laukums ir viens no videi draudzīgākajiem pilsētas rotaļu laukumiem.

Esošais gumijas mulčas segums 500 kvadrātmetru platībā, kurš bija sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, aizstāts ar lieto gumijas segumu, izmantojot pārstrādātus materiālus.

Atjaunotais bērnu rotaļu laukums organiski kļuvis par daļu no Vērmanes dārza – vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas, tas aicina bērnus un vecākus spēlēties, ļaut vaļu fantāzijai un kopā radoši darbojoties

Laukumu atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Jau vēstīts, ka šogad pabeigta departamenta organizētā Ēbelmuižas parka rotaļu laukuma atjaunošana, celiņu atjaunošana un papildu labiekārtojuma elementu uzstādīšana Uzvaras parkā, kā arī celiņu seguma maiņa Latgales dārzā.

Vērmanes dārza rotaļu laukuma atklāšana (10.12.25.)20

No 2025. gada 5.decembra līdz 2026. gada 9. janvārim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Margrietas iela 4

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Margrietas ielā 4, atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM3). Projekta ietvaros paredz bijušās skolas ēkas pārbūvi par SIA “Rīgas meži” administratīvo biroju (CC 1220; biroja ēka), saglabājot ēkas vēsturisko arhitektūru un pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, paredzēta arī pazemes autostāvvieta ar bumbu patvertni, kā arī jauns saimniecības ēkas korpuss “Dārzi un parki” nodaļas vajadzībām.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

 Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Būvniecības ieceres teritorijā Margrietas ielā 4;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

 


Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā pie būvtāfeles, Margrietas ielā 4, 2026. gada 6. janvārī plkst. 16.00

 


Publiskās apspriešanas laikā no 2025. gada 5. decembra līdz 2026. gada 9. janvārim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;

aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.

Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Būvniecības ierosinātājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta pasūtītājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta izstrādātājs: SIA “Livland Group”, reģ. Nr. 40103754794

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību
Aptaujas lapa
Planšete 1
Planšete 2

 

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Rīgas pašvaldība plāno grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu. Grozījumi paredz pilnveidot noteikumus attiecībā uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, insolācijas prasībām, kā arī arhitektūras konkursu organizēšanu.

Rīgas pašvaldība 2023. gadā uzsāka jauna Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) teritorijas plānojuma izstrādi. Tomēr, ņemot vērā, ka šis process ir laikietilpīgs, pašvaldība paralēli plāno veikt grozījumus spēkā esošajā RVCAZ teritorijas plānojumā, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem.

Pašreizējais teritorijas plānojums ir spēkā kopš 2006. gada, un pēdējie grozījumi tajā veikti 2013. gadā. Šajā laikā būtiski mainījušies ārējie normatīvie akti, situācija pilsētvidē, kā arī pašvaldības lēmumu pieņemšanas prakse būvniecības procesos kļuvusi caurskatāmāka un atklātāka. Tāpat praksē konstatēts, ka atsevišķas tiesību normas rada visām pusēm liekas birokrātiskas procedūras vai atšķirīgu normu interpretāciju. Šie apstākļi rada nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu jau tagad.

Uzsverot šo grozījumu nozīmi, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda: “Ar šiem grozījumiem mēs padarām attīstības procesu skaidrāku un prognozējamāku. Vēsturiskā centra saglabāšana paliek prioritāte, taču vienlaikus mēs novēršam nevajadzīgus šķēršļus īpašniekiem un attīstītājiem, lai kvalitatīvi projekti varētu virzīties uz priekšu ātrāk un caurspīdīgāk.”

Veicot grozījumus RVCAZ teritorijas plānojumā, pašvaldība plāno pilnveidot prasības, kas attiecas uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu. Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas process dažkārt rada situācijas, kurās atsavināmo zemesgabalu robežas nesakrīt ar esošajām vai vēsturiskajām robežām. Lai gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” neizslēdz iespēju šādus zemesgabalus dalīt vai apvienot, izvērtējot ietekmi uz vēsturisko plānojuma struktūru, pašvaldības saistošie noteikumi šo zemesgabalu pārveidošanu pieļauj tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos. Tas bieži noved pie situācijas, kurā pašvaldības atteikums mainīt zemesgabala robežas, tiek apstrīdēts tiesā. Plānotie grozījumi nodrošinās pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un tiesu praksei, vienlaikus saglabājot Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vērtības.

Tāpat plānots pilnveidot insolācijas prasības, nodrošinot to atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, jo līdz ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” spēkā stāšanos, valsts vairs nenosaka insolācijas prasības un to minimālo līmeni. Šādu prasību nebija arī laikā, kad veidojās RVC vērtīgā vēsturiskā apbūve. Pašvaldībām ir piešķirta kompetence par to lemt savos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, tādēļ Rīgas pašvaldība attiecīgas prasības iekļaus saistošajos noteikumos, lai nodrošinātu, ka jaunā apbūve tiktu veidota saskaņā ar Rīgas vēsturiskajā centrā raksturīgajiem perimetrālās apbūves veidošanas principiem.

Grozījumos paredzēts arī precizēt kritērijus, kuros gadījumos nekustamo īpašumu īpašniekiem un attīstītājiem Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, plānojot īpašuma attīstību un būvniecību, jāorganizē arhitektūras konkurss. Esošajā plānojumā šādu kritēriju nav, tāpēc prasība rīkot konkursu vietās, ko nosaka pašvaldības speciālisti, nekustamā īpašuma īpašniekiem un attīstītājiem nereti nozīmē neplānotu laika, finanšu un citu resursu ieguldījumu. Ar skaidri noteiktiem kritērijiem paredzēts veicināt apbūves teritoriju un publiskās ārtelpas racionālu apsaimniekošanu, kvalitatīvu attīstību, kā arī nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Šādu pieeju pastiprina arī Rīgas domes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes parakstītais sadarbības memorands, kurā uzsvērta abu pušu apņemšanās veidot samērīgu un uz attīstību vērstu normatīvo regulējumu. Tas palīdzēs mazināt administratīvo slogu, atbalstīt kultūras pieminekļu īpašniekus un lietotājus, kā arī veicināt pilsētas attīstību, vienlaikus nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu.

Grozījumu tvērumu pašvaldība ir pārrunājusi ar Latvijas Arhitektu savienību, Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Tāpat kā izstrādājot jauno RVCAZ teritorijas plānojumu, arī grozījumu izstrādes procesā Rīgas pašvaldība pieprasīs nosacījumus un atzinumus no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes u.c. Gan grozījumu, gan jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiks organizēti sabiedrības iesaistes pasākumi un aktivitātes, diskusijas ar mērķgrupām un publiskās apspriešanas. Grozījumos ietvertie risinājumi būs savstarpēji saskaņoti ar jaunā RVCAZ teritorijas plānojuma risinājumiem.

Grozījumus 2025. gada 8. decembrī atbalstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, savukārt gala lēmums tiks pieņemts Rīgas domes sēdē.

RVCAZ teritorijas plānojumu un arī tā grozījumus izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Plašāka informācija pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv – ŠEIT.

 

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus kļūt par noteicējiem savā apkaimē un visu novembri balsot par iedzīvotāju iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Balsojumā piedalījās 18 169 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 11 projekti no 32.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var iesaistīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti;
  • iekšpagalmu projekti;
  • sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimākā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošana par visām 32 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē geolatvija.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemtas 70 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja atbalstīt neierobežotu skaitu projektu, balsojot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens Rīgā deklarējies iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 5. decembrī apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa vērtēšanas komisija.

Visvairāk iedzīvotāju balsu 2025. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti sekojoši projekti:

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības iesniegtais projekts Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”, kas paredz izveidot velotrasi jauniešu sportam un aktīvai atpūtai, kā arī gājēju celiņus, kas teritoriju savieno ar apkārtesošo infrastruktūru, apgaismojuma elementus, atpūtas vietu, un dzeramā ūdens brīvkrānu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts Juglas ezera pastaigu takas “Sajūti Juglu” turpinājums, kas paredz ierīkot labiekārtotu pastaigu taku no esošās skatu platformas virzienā uz Kēgermuižu, kā arī projekts paredz saglabāt dabas takas “Sajūti Juglu” pieeju. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Čiekurkalna attīstības un Mežaparka Attīstības biedrību iesniegtais projekts Ķīšezera taka, kas paredz izveidot pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, kā arī ierīkot grantētu gājēju celiņu gar Mailes upīti un papildināt Ķīšezera piknika pļavu ar labiekārtojumu un aktivitātēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Pleskodāles attīstības biedrības iesniegtais projekts Pleskodāles muižas parka labiekārtošana, kas paredz atjaunot un labiekārtot estrādi ar apgaismojumu un pieejamu elektrības pieslēgumu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Mārtiņa Trušeļa iesniegtais projekts Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtojums, kas paredz atsevišķā zonā ierīkot mūsdienu āra treniņiem un aktivitātēm piemērotu laukumu apmēram 300 kvadrātmetru platībā. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts Pirmais Dārzciema parks – kustībai, atpūtai, kopā būšanai, kas paredz ierīkot brīvā laika pavadīšanai dažādas interešu zonas, kuras atbildīs visdažādākajām iedzīvotāju vēlmēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Aleksandras Kovaļevskas iesniegtais projekts Par Gaiļezera revitalizāciju!, kas paredz attīrīt ūdens tilpni un pieeju pie ūdens tilpnes. Atlikušā finansējuma ietvaros teritorijā tiks veikti labiekārtošanas darbi, nodrošinot minimālo nepieciešamo labiekārtojuma līmeni. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Ziepniekkalna apkaimes biedrības iesniegtais projekts Rotaļu un sporta laukums Ziepniekkalnā, kas paredz izveidot daudzfunkcionālu rotaļu un sporta laukumu, kā rezultātā plānotā teritorija tiks labiekārtota, uzstādot gan rotaļu un sporta elementus, gan labiekārtojuma infrastruktūru. Projektam paredzētais finansējums ir 220 000 eiro.

Biedrības “Mārupes 41” iesniegtais projekts Mārupes ielas 45; Mārupes ielas 39; Mārupes ielas 41 iekšpagalmu projekts, tā ietvaros tiks labiekārtotas koplietojamo pagalmu teritorijas, kas vienlaikus tiek publiski izmantotas, kā arī paredzēts izveidot celiņu segumu, autostāvēšanas novietnes, kā arī rekreācijas un dārzniecības zonas. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Sarkandaugavas attīstības biedrības iesniegtais projekts Mācāmies kopā drošību un jaunas iespējas, kas piedāvās Rīgas iedzīvotājiem, ar uzsvaru uz vecuma grupu 50+, unikālus apmācību kursus, kuros mūsdienu digitālajā laikmetā būs apvienotas divas būtiskas tēmas – droša interneta pamatpakalpojumu lietošana un noturības pret krāpniekiem trenēšana. Projektam paredzētais finansējums ir 49 610 eiro.

Biedrības “Piedzīvojuma Gars” iesniegtais projekts Rīgas Saimnieki, kas paredz veicināt uzticēšanos un sadarbību Rīgas daudzstāvu ēku iedzīvotāju vidū, veidojot aktīvas māju kopienas un atbalstot nelielu, kopīgi izvēlētu uzlabojumu īstenošanu savā apkārtnē. Projektam paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Apstiprinātos projektus īstenos Rīgas pašvaldības iestādes.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 7. aprīļa līdz 6. maijam. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 32 no 39 iesniegtajiem projektiem.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden atjaunojis suņu pastaigu laukumu Eksporta ielā, demontējot vecās iekārtas un uzstādot jaunas.

Pirms 20 gadiem Eksporta ielā gar Brīvostas žogu posmā no Hanzas ielas līdz Katrīnas ielai tika izveidots pirmais suņu pastaigu laukums galvaspilsētā. Suņu pastaigu laukums ir ar žogu norobežota teritorija, kuras platība ir 3690 m2, laukuma labiekārtojums sastāv no nojumes, soliņiem, atkritumu urnām un suņu trenažieriem.

Laukumam ir regulāri, pastāvīgie apmeklētāji, kuri laukumu izmanto suņu pastaigām bez pavadas, treniņiem, socializācijai. No koka veidotais trenažieru aprīkojums bija 20 gadu laikā nolietojies, tāpēc to demontēja un uzstādīja 11 jaunus suņu trenažierus. Jauno trenažieru izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu nodrošināja SIA “Jūrmalas mežaparki”, un laukuma atjaunošana kopā izmaksāja aptuveni 12 300 eiro.

„Rīga ir pilsēta, kas rūpējas gan par saviem iedzīvotājiem, gan par viņu četrkājainajiem draugiem. Pēdējo gadu laikā ir izveidoti vairāki jauni suņu pastaigu laukumi, bet mūsu redzējums sniedzas tālāk – jau tagad strādājam pie jauniem laukumiem Ķengaragā un pie Krasta ielas, un nākamajos gados tos papildinās Āgenskalns, Centrs, Teika un Purvciems. Mēs būvējam ne tikai žogus un trenažierus – mēs būvējam drošāku, iekļaujošāku un laimīgāku Rīgu ikvienam tās iedzīvotājam, neatkarīgi no kāju skaita, īpaši piedomājot par ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Patlaban Rīgā ir astoņi suņu pastaigu laukumi, kuri ir pieejami jebkuram apmeklētājam:

 Eksporta ielā;

Pļavnieku zaļajā birzī;

 Ziedoņdārzā;

Grīziņkalna parkā;

Lucavsalā;

Vec-Anniņmuižas parkā;

Nordeķu parkā;

Čiekurkalnā – starp Čiekurkalna 1.līniju un dzelzceļu.

Rīgā patlaban ir 57 695 reģistrētu suņu. Vēl aizvien suņiem labiekārtotas pilsētvides aktualizēšana ir svarīgs temats suņu saimnieku kopienā. Pirmkārt, ja ir ierobežots laukums suņiem, kas ir drošs un pielāgots treniņiem, pastāv cerība, ka arvien vairāk suņu saimnieki izmantos labiekārtotas vides iespēju – izglītos sevi un apmācīs savus mīluļus, lai tie neradītu draudus nedz sev, nedz apkārtējiem. Otrkārt, drošs, iežogots laukums ļauj vienlaicīgi atpūsties dažādām sabiedrības grupām, viena otrai netraucējot, un sabiedrības daļa, kas baidās no dzīvniekiem, varēs justies komfortabli.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu 2024. gadā veica suņu laukumu pieejamības daudzkritēriju analīzi. Tika veikta iedzīvotāju aptauja un, pamatojoties uz šiem datiem izdarīti secinājumi, kur suņu pastaigu laukumi nepieciešami visvairāk. Saskaņā ar veikto analīzi, prioritārās apkaimes, kur laukumi nepieciešami, ir Āgenskalns, Centrs, Ķengarags, Teika, Purvciems. Laukumus vajadzētu ieviest pakāpeniski, katru gadu īstenojot vienu vai divus, prioritārā secībā. Ne mazāk grūts uzdevums ir identificēt pašvaldības zemes īpašumus, kur laukumus varētu veidot, jo liela daļa jau ir rezervēti citām funkcijām.

Ņemot vērā ieteiktās vietas, Mājokļu un vides departaments 2025. gadā organizēja projektēšanas dokumentācijas izstrādi diviem jauniem suņu laukumiem Daugavas labajā krastā – Ķengaragā (Dubnas iela 2), un Latgales apkaimē (pie Krasta ielas). Pēc projektēšanas stadijas pabeigšanas, kad būs zināmas būvniecības izmaksas, tiks meklēts finansējums abu vai viena suņa laukuma īstenošanai.

Suņu laukuma jaunie elementi Ekporta ielā (04.12.25.)6-2

Sirsnīgā atmosfērā 3. decembrī Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācijām VEF Kultūras pilī pasākumā “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” sumināja kultūrvietas, kas mērķtiecīgi rūpējas par kultūras piekļūstamību un iekļaujošas kultūrvides veidošanu Rīgā.

“Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena Rīgai nav tikai atzīmējams datums – tā ir iespēja atgādināt, cik būtiski ir veidot pilsētu, kur kultūra ir pieejama un piekļūstama ikvienam. Ar pasākumu “Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru” mēs akcentējam kultūrvietu nozīmi šajā procesā un godinām tos, kuri ikdienā strādā, lai kultūras vide kļūtu atvērtāka, iekļaujošāka un piedāvātu saturu, kurā ikviens var justies redzēts un uzrunāts. Īpaši svarīga ir sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses – viņu pieredze un skatījums palīdz mums saprast, kur esam stipri un kur vēl jāaug. Rīga ir pilsēta, kurai jāspēj dot vietu ikviena talantam, balsij un klātbūtnei, un šī diena mums atgādina, ka iekļaujoša kultūra rodas tieši kopā,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Vēlamies šādu pasākumu padarīt par tradīciju, lai arvien vairāk kultūrvietu veidotu piedāvājumu, kas pielāgojams dažādām vajadzībām. Pasākums parādīja, ka katra kultūrtelpa var dot savu ieguldījumu, un, ja ikviens no mums turpinās šādi rīkoties, Rīga kļūs arvien iekļaujošāka,”

saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone

Pasākumā tika izceltas tās Rīgas kultūrvietas, kas cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, savā darbībā īpaši pievērš uzmanību kultūras infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanai un piekļūstama kultūras satura veidošanai dažādām sabiedrības grupām. Savas nominācijas izvirzīja: Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Autisma apvienība, Vieglās valodas aģentūra, nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!””, Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, Radošā apvienība COLORIZE, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Invalīdu biedrība “APLIS”.

Pateicību par ieguldīto darbu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma šādas kultūrvietas: Latvijas Leļļu teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” Kultūras centrs “Imanta”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas Motormuzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīgas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pils Kamerzāle, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas kino muzejs

Rīgas pašvaldības pateicību par mērķtiecīgu un ilgstošu ieguldījumu iekļaujošas kultūrvides veidošanā saņēma Latvijas Jaunā teātra institūts, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauniešu koris “Balsis” un tā mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kā arī Radošās apvienības COLORIZE vadītāja, kultūras piekļūstamības eksperte Lība Bērziņa.

Pasākuma mākslinieciskā programma tika veidota iesaistot Rīgas pašvaldības un nevalstiskā sektora radošās apvienības. Pasākumā uzstājās: DJ Richy Rich – paraolimpiskais čempions Rihards Snikus, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis), Latvijas Nedzirdīgo savienības koris (vadītāja Brigita Lazda), Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba orķestris (vadītājs Armands Ozols), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (diriģents Georgs Zujevs) un solisti Aldis Ādamsons, Roberts Reingolds, Marta Rancāne un Kaspars Grigāns. Pieredzes stāstos, apmeklējot Rīgas kultūrvietas, dalījās Reinis Darkēvics, Voldemārs Lapa, Daira Aleksandra Sircova, Līga Ķikute un Diāna Ponaskova.

Pasākuma ieraksts:


Kopīgā ceļā uz iekļaujošu kultūru

 

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Šonedēļ Bolderājā, pašvaldībai piederošā zemesgabalā starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 16, sākti būvdarbi Rīgas pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurš paredz izveidot modernu velo trasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Apkaimes iedzīvotāja Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” bija starp konkursā atbalstītajiem projektiem, par kuru nobalsoja 2379 iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija atrodas blīvi apdzīvotā apkaimē, kur bērniem un jauniešiem līdz šim nav bijusi iespēja pilnvērtīgai un aktīvai atpūtai dabā – tuvākā trase atrodas Imantā.

Šādas velo trases spēj nodarbināt lielu skaitu bērnu un jauniešu. Trase atradīsies ērti pieejamā vietā – dzīvojamā rajonā blakus vidusskolai, 100 metru attālumā atrodas arī jauns Lielupes ielas spēļu laukums.

Plānotā trase būs ar asfalta segumu, tās kopējais garums plānots ap 80 metriem. Papildus tiks izbūvēts piekļuves celiņš ar labiekārtojuma elementiem, izbūvēts ārējais apgaismojums un atjaunots zāliens pieguļošajā teritorijā.

Līguma kopējā summa ir 66 550 eiro ar PVN.

Projekta “Bolderājas pumptrases izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības darbus” veic SIA “City Playgrounds”.

Projektu plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Nepiemērotu būvniecībai laikapstākļu gadījumā, iespējams tehnoloģiskais pārtraukums, kas varētu pagarināt darbu izpildi līdz pavasarim.


Par Līdzdalības budžeta projektu konkursu

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, iesaistot tajā gan apkaimju biedrības, gan iedzīvotājus ar savām iniciatīvām. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā attīstīt un pilnveidot savu apkaimi, veidojot to par ērtu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi gan ģimenēm, gan veidojot harmonisku un mūsdienīgu pilsētvidi.