Arhīvs birkai: Pilsētvide

17.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-421-lē “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas, izņemot Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritoriju, sarkano līniju lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir koriģēt sarkanās līnijas atbilstoši līdz 2026. gada 1. martam saņemtajiem fizisku un juridisku personu priekšlikumiem, tai skaitā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī precizēt sarkanās līnijas TIN28 (Pilsētas maģistrāļu ilgtermiņa attīstības teritorijās), kā to nosaka Rīgas teritorijas plānojums.

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Aicinām fiziskas un juridiskas personas līdz 2026. gada 1. martam iesniegt sarkano līniju korekciju priekšlikumus teritorijām, kur nav nepieciešama Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5. pielikuma “Ilgtermiņa transporta shēma” pārskatīšana, kā arī nav nepieciešama papildus projektēšana.

Rakstiskus priekšlikumus sarkano līniju korekcijām līdz 2026. gada 1. martam var iesniegt:

 nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;

nosūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

2025. gada 17. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-422-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Grozījumu izstrādes mērķis ir pilnveidot un precizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, nodrošinot to atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un uzlabojot tiesisko regulējumu šādos jautājumos:

 vēsturisko zemesgabalu sadale, apvienošana un robežu pārkārtošana;

insolācijas prasības un to piemērošana;

arhitektūras konkursu piemērošana un organizēšana.

Grozījumu izstrāde tiks veikta paralēli 2023. gadā uzsāktajai jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem.

Teritorijas plānojuma grozījumus izstrādās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Plašāka informācija par izstrādes procesu pieejama tīmekļvietnē: https://www.rdpad.lv/grozijumu-izstrade-speka-esosaja-rigas-vesturiska-centra-un-ta-aizsradzibas-zonas-teritorijas-planojuma/.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti. Pirmdien, 22. decembrī, promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī, kurā piedalīties tiks aicināti gan iedzīvotāji, gan mediji.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi, kurā patīkami uzturēties gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Tehniski sarežģītākais būvdarbu posms bija Daugavas krastmalas nostiprināšana

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem. Paralēli veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, lietusūdens novadīšanas sistēmu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma – pārbūve. Viens no projekta uzdevumiem bija saglabāt pilsētas vēsturisko un unikālo arhitektūru, tāpēc promenādes izbūvē maksimāli izmantoti vēsturiskie krastmalas apdares materiāli un elementi, tostarp atjaunotas vēsturiskās margas. Visā promenādes garumā ierīkots energoefektīvs apgaismojums, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī tumšajā diennakts laikā.

Jaunā centrālā promenādes vieta – skatu laukums Daugavā, kas simbolizē Gaismas pils atspulgu ūdenī

Starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, izbūvēts jauns, unikāls apskates objekts – 1950 m2 liels dzelzsbetona skatu laukums, ar granīta un betona plākšņu segumu. Tas veidots kā dažādu līmeņu pakāpienveida platforma ar pakāpienos iestrādātu dizaina apgaismojumu, sēdvietām un iespēju īslaicīgi pietauvoties arī kuģošanas līdzekļiem un laivām. Skatu laukuma forma ir īpaša gan izmērā, gan veidolā – tā simbolizē Gaismas pils atspulgu Daugavas ūdenī. Šāds objekts Daugavas akvatorijā izbūvēts pirmo reizi, un tā realizācijā izmantoti vairāki Rīgas pilsētvides būvniecībā līdz šim neizmantoti risinājumi. Skatu platforma ir vairāk nekā 2000 m² liela dzelzsbetona pakāpienveida konstrukcija, kas izbūvēta uz Daugavas gultnē iedzītiem 132 cauruļpāļiem. Šāds pāļu risinājums nodrošina konstrukcijas stabilitāti un ilgmūžību upes mainīgajos hidroloģiskajos apstākļos. Platformas pakāpienos integrēti dizaina gaismekļi, kas vienlaikus pilda gan funkcionālu, gan estētisku lomu, veidojot izgaismotu publisko telpu arī diennakts tumšajā laikā. Pakāpienveida forma ļauj platformu izmantot gan kā skatu punktu uz Daugavu, gan kā daudzfunkcionālu publisku telpu atpūtai un pasākumiem, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku pāreju starp krastmalu un ūdens telpu. No skatu laukuma paveras plaša panorāma un ainava uz Vecrīgu un nodrošinās pieeju Daugavai visa gada garumā. Vienlaicīgi, šajā ziemas sezonā pieeja Daugavai būs izņēmuma kārtā ierobežota, jo būvdarbu noslēguma procesā ir konstatēta nepieciešamība izbūvēt papildu pretslīdes pārklājumu. Šādu pārklājumu ir iespējams uzklāt tikai pie atbilstošiem laika apstākļiem.

Gājēju un veloinfrastruktūra ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām

Visā promenādes garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi (Mūkusalas apļa) līdz Akmens tiltam – izbūvēta droša un ērta gājēju un veloinfrastruktūra, ievērojot vides pieejamības prasības. Pie Akmens tilta uzbrauktuves izbūvēta jauna betona pandusa konstrukcija ar apgaismotu tuneli, kas savieno promenādi ar tiltu un nodrošina ērtu piekļuvi gan gājējiem, gan velobraucējiem. Tunelis apstrādāts ar krāsu, kas aizsargās pret vandālismu un grafiti zīmējumiem. Zem Akmens tilta paplašināta gājēju ietve un izbūvēts apgaismojums, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos uz promenādes otru pusi pie AB dambja. Saglabātas arī tilta kāpnes, atjaunojot tās pakāpienus. Gājēju ietvēm ir taktilais segums ar vadulām un taktilajām pumpām, lai cilvēki ar redzes traucējumiem varētu droši pārvietoties un šķērsot ielu. Promenādē izbūvēts jauns divvirzienu veloceļš, kas savienosies ar veloceļu “Centrs – Ziepniekkalns”, kurš savukārt savienosies ar veloceļu “Rīga – Ķekava”. Pie atpūtas zonām un intensīvajiem gājēju plūsmas mezgliem izvietotas velonovietnes.

Promenādes teritorijā iestādīti 68 jauni koki un teju 1000 dažādu krūmu, kā arī uzstādīti dažādi labiekārtojuma elementi. Soliņu sēdvirsmām izmantots dabīgs materiāls – lineļļā piesūcināts koks, un visā promenādes garumā izvietotas atkritumu urnas.

Promenādes posms 140 m garumā starp Dzelzceļa tiltu un Kīleveina grāvja ieteku Daugavā saistībā ar “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekta risinājumiem netika realizēts un šo posmu ir plānots pārbūvēt vienlaicīgi ar divu tiltu pār Kīleveina grāvi atjaunošanu. Lai nodrošinātu vides pieejamības prasības pašlaik šajā posmā izveidots pagaidu risinājums – panduss, ko varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji.

Kuģošanas iespējas laivotājiem

Lai veicinātu kuģošanu Daugavā, promenādē izbūvētas četras īslaicīgas apstāšanās piestātnes mazizmēra ūdenstransportam (laivām). Trīs no tām ir Daugavā izvietoti peldoši pontoni, kuru augstums mainās atkarībā no ūdens līmeņa, bet ceturtā ierīkota pie galvenā skatu laukuma. Pontonu konstrukcijas izveidotas tā, lai tās izturētu gan spēcīgu vēju, ūdens līmeņa svārstības, gan ledus kustību Daugavā. Katrā piestātnē var pietauvoties mazizmēra laivas un ir nodrošināts elektrības pieslēgums. Piestātnes būs pieejamas visu gadu. No promenādes un piestātnēm lēkt ūdenī nedrīkst, taču drošības nolūkos visā promenādes garumā ierīkotas 52 spilgti dzeltenas glābšanas trepes, kā arī pieejami 13 glābšanas riņķi, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina iespēju nokļūt krastā.

Promenāde kļūs par aktīvās atpūtas vietu

Promenādē netālu no Mūkusalas rotācijas apļa izbūvēts aktīvās atpūtas laukums skrituļslidotājiem. Pie Akmens tilta, netālu no skatu laukuma, izbūvēts jauns bērnu rotaļu laukums, bet AB dambja pusē izveidots vingrošanas laukums. Promenādē izbūvētas trīs dzeramā ūdens uzpildes stacijas. Apmeklētāju ērtībām gan pie Mūkusalas apļa, gan posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu uzstādīta publiskā tualete ar pašattīrīšanās sistēmu. Visā promenādes garumā izbūvēts mūsdienīgs apgaismojums nodrošinot teritorijas pieejamību un drošību arī diennakts tumšajā laikā.

Apmeklētājiem, kuri uz promenādi dosies ar automašīnu, Mūkusalas ielas malā izbūvētas paralēlās stāvvietas īslaicīgai transportlīdzekļu novietošanai, kā arī pārbūvēts stāvlaukums pie Akmeņu ielas, kurā vienlaikus varēs novietot vairāk nekā 30 automašīnas un trīs vietas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd tiek veikta promenādē izvietotā būvžoga demontāža un paralēli tiek veikti teritorijas uzkopšanas darbi. Atsevišķās promenādes vietas ir paredzēta papildus aprīkojuma uzstādīšana, līdz ar to dažās vietās vēl tiks saglabāts būvžogs un citi elementi.


Mūkusalas krastmalas rekonstrukcija sākta 2023. gada decembrī un ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai. Būvniecība pabeigta plānotajā termiņā. Projektu realizēja Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvdarbus veica SIA “Tilts”, būvprojekta izstrādi veica SIA „BM-projekts”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Geo Consultants”. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai finansējums sasniedza 20,8 miljonus eiro bez PVN. 85% no izmaksām finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

dji_fly_20251223_140018_0118_1766491986158_photo

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.

 

Jau sesto gadu Rīgā tiek īstenota apkaimju Ziemassvētku egļu iniciatīva, kas veicina kopienu saliedētību un svētku noskaņu pilsētas apkaimēs. Šogad egles uzstādītas 16 Rīgas apkaimēs, savukārt pavasarī vairākās vietās iestādītas arī pastāvīgās egles, kas rotātas jau šogad un paredzētas svētku noformējumam arī turpmākajos gados.

Šogad cirstās egles uzstādītas 16 apkaimēs: Berģos (pirmo reizi), Mežciemā, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Brasā, Mežaparkā, Kundziņsalā, Grīziņkalnā, Avotos, Skanstē, Pļavniekos, Dārziņos, Ķengaragā, Dārzciemā, Šampēterī un Buļļos.

Papildus tam pavasarī egles iestādīja sešās apkaimēs – Jaunciemā, Juglā, Rumbulā, Iļģuciemā, Torņakalnā un Bišumuižā (darbus veica Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments).

Lielākā daļa egļu jau ir izrotātas un iemirdzas svētku gaismās, savukārt dažās apkaimēs vēl gaidāmi svinīgi egļu iedegšanas pasākumi.

Septiņām eglēm – Juglā, Brasā, Mežaparkā, Grīziņkalnā, Skanstē, Ķengaragā un Dārzciemā – lampiņas nodrošina Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļa, bet pārējās apkaimēs apgaismojumu un rotājumus sarūpējušas pašas biedrības.

Tām apkaimju biedrībām, kas pieteicās eglēm, egļu sagādi nodrošināja SIA “Rīgas meži”, bet Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde gādāja par egļu piegādi, uzstādīšanu, elektroenerģijas pieslēgumu un elektroapgādi egļu eksponēšanas laikā (aptuveni līdz janvāra vidum). Visas izmaksas tiek segtas no Rīgas pašvaldības un SIA “Rīgas meži” budžeta. Procesu koordinē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Vairākās apkaimēs egļu rotāšana kļuvusi par kopienas pasākumu, pulcējot iedzīvotājus uz svētku aktivitātēm un kopīgu darbošanos, stiprinot piederības sajūtu savai apkaimei.

 

Rīgas domes sēdē apstiprināti grozījumi vairākās Rīgas pašvaldības uzņēmēju atbalsta programmās, pilnveidojot to saturu, pieteikšanās formu. Vienlaikus pieņemts lēmums par atsevišķas līdzšinējās parkletu līdzfinansējuma programmas slēgšanu un tās integrēšanu atbalsta programmā ēku pirmajos stāvos strādājošajiem komersantiem.

Pilnveidots atbalsts pirmajos stāvos strādājošajiem uzņēmējiem

Apstiprinātie grozījumi paredz līdzfinansējumu līdz 10 000 eiro ar 90 % intensitāti. Programma papildināta ar jaunām atbalstāmajām aktivitātēm, kas veicina gan pilsētvides kvalitāti, gan uzņēmējdarbības attīstību, tostarp:

  • parkletu ierīkošanu (saskaņā ar pašvaldības katalogu);
  • markīžu uzstādīšanu;
  • vides pieejamības uzlabojumiem ārpus telpām (ieejas, pandusi, kāpnes u.c.);
  • skatlogu dekoratīvo noformēšanu, saglabājot iespēju uz to pretendēt katru gadu.

Izmaiņas atbalstā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā

Rīgas dome apstiprināja arī grozījumus atbalsta programmā publisku pasākumu rīkotājiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Programma paredz līdzfinansējumu līdz 20 000 eiro (ar intensitāti 50 % iekštelpās un 75 % ārtelpās). Veiktās izmaiņas padara programmu skaidrāku, elastīgāku un videi draudzīgāku.

Būtiskākās izmaiņas:

  • vienkāršota pieteikšanās procedūra un samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms,;
  • precizēti uzņēmēju apvienību dalības nosacījumi;
  • ieviestas ilgtspējas prasības, tostarp atkārtoti izmantojamu trauku lietošana pasākumos.

Plašāka informācija par atbalsta programmām un pieteikšanās kārtību pieejama Rīgas uzņēmēju atbalsta vietnē – ŠEIT.


 

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps – centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju – lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve. Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Ziemas periodā būvobjektā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Savukārt pavasarī būvdarbi atsāksies pilnā apjomā, kad tiks veikta hidroizolācijas ieklāšana uz pārvada, segumu izbūve, aprīkojuma uzstādīšana un labiekārtošanas darbi. Viens no noslēdzošajiem etapiem šī projekta ietvaros būs pārvada slogošana un nodošana ekspluatācijā. Pēc tam jauno satiksmes pārvadu varēs atvērt satiksmei.

Projekta ietvaros top aptuveni 863,5 metrus garš pārvads, kas savieno Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Rīgas brīvostas industriālo zonu – Kundziņsalā, nodrošinot jaunu un efektīvu piekļuvi ostas teritorijai kravas transportam. Jaunais satiksmes pārvads būtiski papildinās Rīgas iekšējo apvedceļu, nodrošinot ērtu savienojumu starp Tvaika ielu, Kundziņsalu un tālāku kravu novirzīšanu uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi. Projekts veicinās satiksmes plūsmas uzlabošanos un samazinās vides slogu pilsētas centrā.

Tāpat patlaban dinamisku transformāciju piedzīvo 360 hektāru lielā ostas teritorija Kundziņsalā, veidojoties par jauno Rīgas industriālo centru ar viedām ražotnēm, digitalizētu ostas kontroles infrastruktūru, mūsdienīgiem enerģētikas un konteineru loģistikas uzņēmumiem. Kundziņsala ir arī nozīmīgs valsts drošības un militārās mobilitātes punkts.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “RK link”, kurā apvienojušies SIA “Binders”, SIA “TILTS” un SIA “Hanza Construction Group”.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

DJI_0773.JPG_resized

 

Rīgas dome ceturtdien, 18. decembrī, pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus* galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.

“Rīgā arī šogad pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ievērojami ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, jo lielu daļu šķiroto atkritumu izved bez maksas. Ja 2019. gadā dalīti savāktie atkritumi – papīrs, plastmasa un metāls (MIX), stikls, bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO), tekstils – bija 20 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, tad 2025. gada pirmajā pusē iedzīvotāji jau sašķiroja 43 % atkritumu. Šis veiksmīgais process ir jāturpina, ko darīsim ar jaunajiem noteikumiem, kuros arī ir iestrādāti uzlabojumi lielgabarīta atkritumu izvešanai,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Galvenās plānotās izmaiņas:

 Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).

 Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).

 Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.

 Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.

 No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.

 Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).

 Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.

 Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.

Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās:

  • pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu;
  • otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu;
  • trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu;
  • ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.

“Clean R” nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Lautus vide”, bet ceturtajā zonā – SIA “Eco Baltia vide”.

Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salas tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.


* Saistošo noteikumu projekts “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā”

Vairāk par atkritumu apsaimniekošanuŠEIT.


 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir noslēdzis dalību starptautiskajā projektā CITYAM (Pilsētvides sagatavošana ilgtspējīgai gaisa telpas mobilitātei), kur kopā ar Stokholmu, Helsinkiem, Hamburgu, Tartu un Gdaņsku radīti risinājumi, kas palīdzēs Eiropas pilsētām gatavoties dronu tehnoloģiju integrācijai. Rīga kļuvusi par vienu no pirmajām pilsētām Baltijas jūras reģionā, kas izstrādājusi stratēģiskas vadlīnijas drošai un pārdomātai pilsētas gaisa satiksmes attīstībai, radījusi jaunu analītisku rīku plānošanas vajadzībām, kā arī izvērtējusi sabiedrības attieksmi pret dronu izmantošanu.

CITYAM projekta gaitā izstrādātas “Rīgas vadlīnijas pilsētas gaisa telpas mobilitātes integrēšanai pilsētas mobilitātē”, kas nosaka vienotu pieeju dronu izmantošanai dažādu pakalpojumu sniegšanai – sabiedrības drošībā, infrastruktūras apsaimniekošanā, mobilitātē, glābšanas darbos u.c. sabiedriskos pakalpojumos. Vadlīnijas kalpos par pamatu dronu mobilitātes iekļaušanai ilgtermiņa mobilitātes plānošanā, teritorijas attīstības dokumentos un viedpilsētas attīstības procesos. Vadlīnijās iezīmēta arī Rīgas nākotnes vīzija – dronu pārvaldības centra izveide, kas ļautu pilsētai pārraudzīt dronu lidojumus, nodrošināt drošību un iedzīvotāju informētību, koordinēt dažādus operatorus un nodrošināt pilsētas gatavību U-Space jeb Eiropas Savienības digitāli vienotas un automatizētas sistēmas, kas nodrošina drošu, efektīvu un integrētu dronu piekļuvi gaisa telpai ieviešanai. Vadlīnijas paredz organizēt testa lidojumus drošības, ārkārtas situāciju pārvaldības, kritiskās infrastruktūras monitoringa un medicīnas loģistikas jomās, lai pārbaudītu tehnoloģiju darbību reālos pilsētvides apstākļos.

Starptautiskā projekta rezultāti apliecina, ka Rīga ir gatava pakāpeniski attīstīt gaisa mobilitāti, balstoties uz inovācijām, starpinstitūciju sadarbību un sabiedrības iesaisti. Izstrādātās vadlīnijas un rīki kļūs par pamatu turpmākiem politikas lēmumiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgara Bergholcs atzīmē: “Rīga mērķtiecīgi nostiprinās kā viedpilsēta, jo dronu risinājumi ir būtiska daļa no nākotnes pilsētas mobilitātes un inovāciju ekosistēmas. CITYAM projekta rezultāti un jaunās vadlīnijas sniedz Rīgai skaidru ceļa karti, kā pakāpeniski un atbildīgi integrēt gaisa mobilitāti pilsētplānošanā, veicinot efektīvākus dienestu procesus, datu pieejamību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības labā. Tas ir nozīmīgs solis pretī modernai, drošai un konkurētspējīgai Rīgai.”

Projekta laikā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīks dronu pacelšanās un nosēšanās vietu identificēšanai, kas ļauj analizēt iespējamos dronu darbības punktus atbilstoši drošības, teritorijas lietojuma, infrastruktūras un pieejamības kritērijiem. Šis rīks būs būtisks instruments pašvaldības plānotājiem un dienestiem turpmākajos projektos.

“Rīga ar CITYAM projektu ir nostiprinājusi pamatus modernas gaisa mobilitātes attīstībai Latvijā, pirmo reizi pašvaldības plānošanā cieši iesaistot industriju un akadēmisko vidi. Vadlīnijas, riska izvērtējumi un iedzīvotāju iesaiste parāda Rīgas gatavību atbildīgi ieviest U-space un izmantot dronus praktiskiem pašvaldības uzdevumiem. Šis ir izcils piemērs citām pilsētām – tikai sadarbojoties ar nozari iespējams veidot drošu un Eiropas prasībām atbilstošu dronu ekosistēmu, un LARPAS ir gatava šo virzību turpināt atbalstīt”.

norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) valdes loceklis Māris Krievs

Projekta laikā veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti rāda, ka vairāk nekā 63% respondentu atbalsta dronu izmantošanu pilsētā, kas bija viens no augstākajiem rezultātiem starp visām projekta partnerpilsētām. Vislielākais atbalsts saistīts ar dronu pielietošanu negadījumu novēršanā, sabiedriskās drošības uzlabošanā, infrastruktūras uzraudzībā un medicīnisko preču piegādē. Aptaujas rezultāti apliecina, ka sabiedrība saskata dronu praktisko un sociālo nozīmi.

Vairāk informācijas par projektu CITYAM: https://interreg-baltic.eu/project/cityam-interreg-baltic-sea-region-green-mobility/#summary

 

Rīgas pašvaldība īsteno projektu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide piecās Rīgas pašvaldības speciālās izglītības iestādēs”, kura mērķis ir uzlabot mācību vidi un infrastruktūru specialās vispārējās izglītības iestādēs.

Projektā iesaistītā skolas

Rīgas 1. pamatskola – attīstības centrs (Ģertrūdes iela 18);

Rīgas 3. pamatskola (Telts iela 2A);

Rīgas 5. pamatskola – attīstības centrs (Ineses Jaunzemes iela 4);

Rīgas Ēbelmuižas pamatskola (Graudu iela 21);

Rīgas Strazdumuižas vidusskola – attīstības centrs (Braila iela 24).

Būvdarbi sākti Rīgas Strazdumuižas vidusskolā – attīstības centrā Braila ielā 24, kur norisinās mācību telpu, pedagogu darba telpu, gaiteņu, kāpņu telpu un sanitāro mezglu atjaunošana, kā arī inženierkomunikāciju modernizācija un iebūvētā aprīkojuma uzstādīšana.

Projektā paredzēti vides un infrastruktūras uzlabojumi: telpu, un sanitāro mezglu atjaunošana, lifta izbūve Rīgas 5. pamatskolā – attīstības centrā, sporta laukuma labiekārtošana Rīgas 3. pamatskolā, kā arī ergonomiska aprīkojuma un informācijas tehnoloģiju iegāde šajās izglītības iestādēs.

Projekta kopējās izmaksas ir 2 960 570 eiro, no kuriem 85 % finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un 15 % – Rīgas pašvaldība. Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. decembrim. Projekta administrēšanu nodrošina Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments un Izglītības, kultūras un sporta departaments.