Arhīvs birkai: Pilsētvide

Šmerļupītē sāks būvēt lietusūdens attīrīšanas risinājumu testēšanas vietu

Rīgas pašvaldība Šmerļupītes posmā starp Sergeja Eizenšteina, Linezera un Šmerļa ielu sāks veidot inovatīvo risinājumu testēšanas vietu jeb pilotteritoriju, kurā paredzēts izbūvēt dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīt viedo monitoringa sistēmu.

Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties starptautiskā INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu.

Konkrētā teritorija izvēlēta pilotprojekta īstenošanai, jo to ikdienā atpūtai un brīvā laika pavadīšanai aktīvi izmanto iedzīvotāji. Šobrīd piesārņojuma dēļ Šmerļupītes apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Projektā plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus, fitoremediācijas un mitrās pļavas. Paredzētie risinājumi veicinās dabisku ūdens filtrācijas procesu, uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Bet šo risinājumu pārvaldībai un apsaimniekošanai paredzēts uzstādīt digitālu monitoringa sistēmu, kas ļaus attālināti uzraudzīt un iegūt datus par lietusūdens kvalitāti. Ilgtermiņā šie risinājumi uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu.

Būvdarbi projekta teritorijā sāksies februārī un noslēgsies maijā.

Pilotteritorijā paredzētie risinājumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar MUSTBE projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, kā arī pašvaldības ekspertiem no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.
Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Plašāk par projektu:

  • INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – šeit.
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – šeit.

 

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Rīgas centrā uz vienu dienu taps sniega parks

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu sestdien, 7. februārī, radošās rūpnīcas “Veldze” pagalmā Rīgā, Matīsa ielā 8, uz vienu dienu tiks izveidots pilsētas sniega parks. Pasākuma “Backdoor Market Snow Day” laikā teritorija pārtaps par ziemas sporta un urbānās kultūras satikšanās vietu ar iespaidīgu sniega konstrukciju pilsētas centrā.

Pasākumā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas aktivitātes sacensību formātā, pulcējot gan sportistus, gan skatītājus. Sportistu priekšnesumos tiks vērtēta triku sarežģītība, tehnika un stils, piedāvājot dinamisku un vizuāli iespaidīgu pieredzi arī skatītājiem. Dienas gaitā apmeklētājus sagaida ne tikai sacensības, bet arī DJ uzstāšanās, Street food zona, kā arī vakara ballīte pie “Backdoor Market” veikala.

Pasākuma programma:

● 12.00 – Parka atvēršana / iesildīšanās
● 18.00–20.00 – Snow Jam (Cash for Tricks & Best Trick)
● 20.30 – Apbalvošana
● No 20.30 – Afterparty

Dienas laikā pieejams:

● Mazais parks apmeklētājiem (12.00–20.00)
● ZARS Tattoo Flash (14.00–20.00)
● Silti dzērieni un Street food
● Mūzika un DJ seti visas dienas garumā

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.

Pasākums būs bez maksas.

Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit.

Konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību iesniegti 7 metu piedāvājumi

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta organizētajā metu konkursā “AB dambja publiskās ārtelpas attīstība” iesniegti 7 metu piedāvājumi. Šonedēļ konkursa žūrija sāks iesniegto metu vērtēšanu un rezultātus plānots paziņot aprīļa sākumā.

Metu konkursā plānots rast labāko risinājumu AB dambja teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus izskatīs konkursa žūrija, novērtējot AB dambja rakstura vienotību, ainavisko kvalitāti, risinājumu atbilstību vides mērogam un iederību Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, piedāvāto teritorijas tematisko ievirzi, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusību, kā arī Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrāciju AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā.

“AB dambim ir liels potenciāls kļūt par kvalitatīvu un reprezentablu publisko telpu. Sagaidu, ka metu konkursā iesniegtie piedāvājumi apliecinās augstu profesionālitāti, daudzveidīgu skatījumu un atbildīgu pieeju pilsētas ārtelpas attīstībai. Šī vieta pilsētas centrā, kur plīvo valsts karogs un kas atrodas pretim Vecrīgai un Valsts prezidenta pilij, ir pelnījusi kļūt par pieejamu, vizuāli pievilcīgu un valsts identitāti stiprinošu vietu,”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa rezultātus plānots paziņot šā gada aprīļa sākumā.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 16 000 eiro.

  • Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga;
  • Otrās vietas ieguvējam – 5 000 eiro godalga;
  • Trešās vietas ieguvējam – 3 000 eiro godalga.

Žūrijas komisiju vada Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza, un tajā strādā Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, sertificēta arhitekte Kristīna Briķe, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas eksperte pilsētplānošanā un sertificēta arhitekte Ingūna Jekale, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītājs un asociētais profesors, mākslinieks Martins Vizbulis, Latvijas Kultūras akadēmijas studiju prorektore, asociētā profesore, kultūras menedžere un pētniece Agnese Hermane, fonda “Jāņa Čakstes māja” pārstāve Kristīne Anna Čakste un Rīgas domes Pieminekļu padomes pārstāve, mākslas zinātniece Inese Baranovska.

Jau ziņots, ka 2025. gada novembrī Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludināja metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību. Laikā, kad noslēgusies Mūkusalas ielas krasta promenādes būvniecība, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākamajiem posmiem un projektiem.

 

Rīgas pašvaldība pastiprināti pārbaudīs būvniecības paziņojumus

Rīgas pašvaldība ir sākusi pastiprinātu paziņojumu par būvniecību pārbaudi Būvniecības informācijas sistēmā, jo arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad vienkāršotā būvdarbu paziņošanas kārtība tiek izmantota neatbilstoši un negodprātīgi, apdraudot ēku un cilvēku drošību, kā arī ēku īpašnieku intereses.

Lai vienkāršotu un paātrinātu būvniecības procesu, 2022. gadā tika ieviesta jauna būvdarbu saskaņošanas kārtība – paziņojums par būvniecību. Tā paredzēta vienkāršiem būvdarbiem ēkās, kas neskar nesošās konstrukcijas, kā arī mazēku būvniecībai. Šādos gadījumos nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai saskaņojums – darbi tiek veikti, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos būvniecības ierosinātāja sagatavotu un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) iesniegtu dokumentāciju.

Taču Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments arvien biežāk konstatē gadījumus, kad paziņojuma par būvniecību iesniegšanas iespēja tiek izmantota negodprātīgi un neatbilstoši atļauto būvdarbu veidiem. Tādēļ pašvaldība ir sākusi pastiprinātu iesniegto paziņojumu pārbaudi, lai izvērtētu, vai plānotie būvdarbi ēkās ir paziņoti atbilstoši, vai arī to īstenošanai nepieciešami citi būvniecības dokumenti.

Lai gan normatīvajos aktos būvniecības process tiek vienkāršots, pašvaldībām, pamatojoties uz Ēku būvnoteikumiem, joprojām ir tiesības pārbaudīt plānoto būvdarbu tiesiskumu. Šo pārbaužu mērķis ir nodrošināt, ka paziņojumu par būvniecību izmanto tikai paredzētajos gadījumos.

Rīgas pašvaldība pastiprinātu BIS iesniegto paziņojumu pārbaudi sāka 2025. gada decembrī. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa skaidro:

“Līdz šim pārbaudes tika veiktas izlases veidā vai reaģējot uz informāciju par iespējamu patvaļīgu būvniecību vai sūdzībām. Taču arvien biežāk konstatējam gadījumus, kad vienkāršotā paziņošanas kārtība tiek izmantota negodprātīgi, apdraudot gan savu, gan kaimiņu drošību. Piemēram, ar paziņojumiem tiek virzītas pārbūves, kas skar sērijveida lielpaneļu ēku nesošās sienas, neveicot nepieciešamos pastiprināšanas darbus vai neparedzot citus tehniskus risinājumus. Tas rada būtiskus riskus ēkas konstruktīvajai noturībai un drošībai. Tāpat ir gadījumi, kad pakalpojumu sniedzēji apzināti vai zemas kompetences dēļ izmanto šo kārtību, vēlāk nostādot īpašniekus neapskaužamā situācijā, jo šādi veikti darbi kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Nedēļā saņemam vidēji 60 paziņojumus par būvdarbiem ēkās, no kuriem 3–5 paziņojumi iesniegti par būvdarbiem, kas jāsaskaņo citā kārtībā”.

Pašvaldība konstatējusi arī gadījumus, kad konkrēts arhitekts sistemātiski iesniedzis neatbilstošus paziņojumus, tā maldinot savus klientus, ka būvdarbu dokumentācija ir izstrādāta un iesniegta. Nereti paziņojumi tiek iesniegti arī par būvdarbiem ēkās, kas ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kur bez pašvaldības un par kultūras mantojuma aizsardzību atbildīgās institūcijas saskaņojuma būvdarbi nav pieļaujami. Tāpat bieži paziņojumi tiek iesniegti jau pēc būvdarbu uzsākšanas vai pat to pabeigšanas.

Ņemot vērā, ka īpašnieki paļaujas uz nolīgto būvuzņēmēju, arhitektu un citu būvspeciālistu kompetenci par būvniecības procesu un normatīvo regulējumu, taču praksē šī kompetence ne vienmēr ir pietiekama, pašvaldība par konstatētajiem speciālistu pārkāpumiem informēs attiecīgās sertificēšanas iestādes.

Saņemot BIS iesniegtos paziņojumus, pašvaldības arhitekti vispirms izvērtē, vai plānotie būvdarbi atbilst paziņojuma par būvniecību tvērumam. Ja neatbilst, paziņojums tiek atcelts, un no BIS būvniecības ierosinātājam tiek nosūtīts ziņojums. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai būvniecības dokumentos būtu norādīta tieši īpašnieka aktuālā kontaktinformācija. Praksē paziņojumus bieži iesniedz būvspeciālisti, kuri ne vienmēr ir ieinteresēti atzīt un labot pieļautās kļūdas un par tām informēt īpašnieku. Tādēļ nekustamo īpašumu īpašnieki ir aicināti Būvniecības informācijas sistēmā aktualizēt savu kontaktinformāciju, tostarp e-pasta adresi, kā arī to atjaunot īpašnieku maiņas gadījumos.

Pašlaik pašvaldība ir uzsākusi paziņojumu pārbaudi, kas saistīti ar būvdarbiem ēkās, taču pakāpeniski tiks pārbaudīti arī paziņojumi par inženierkomunikāciju izbūvi.

Sākot no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot BIS paziņojumu par būvniecību, var saskaņot šādus būvdarbus:

  • būvēt un novietot līdz 60 m2 lielas vienstāvu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas;
  • atjaunot vai pārbūvēt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas ir lielākas par 60 m2, ja netiek mainīts būvapjoms vai lietošanas veids;
  • būvēt inženierbūves, tostarp elektronisko sakaru inženierbūves.

Ar paziņojumu paredzēto būvniecību nevar saskaņot, ja:

  • ēka ir kultūras piemineklis;
  • paredzēts skart nesošās vai ārējās norobežojošās konstrukcijas;
  • tiek mainīts telpu grupas lietošanas veids vai notiek telpu pievienošana vai atdalīšana starp dažādu lietošanas veidu telpu grupām;
  • tiek izveidoti jauni dzīvokļi.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par jauno Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 3. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai koncepciju par Rīgas kapsētu attīstību un apsaimniekošanu 2026.–2035. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nākamajos desmit gados secīgi risinātu galvenos izaicinājumus pašvaldības 22 kapsētu ilgtspējīgā pārvaldībā un attīstībā. Apspriešana notiks no 4. februāra.

“Rīgas kapsētu sistēma tuvākajā desmitgadē ir strukturāla riska zonā: tradicionālo apbedījumu kapacitāte izsīkst, uzturēšanas izmaksas pieaug, bet pašvaldības dotācijas ir nepietiekamas. Rīgas pašvaldības politikas mērķis ir nodrošināt, ka Rīgas kapsētas kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas, finansiāli ilgtspējīgas, integrētas pilsētas zaļajā un kultūrtelpā, kā arī ir pārvaldītas ar mūsdienīgiem datiem un sadarbības modeļiem. Neatliekamākais fokuss tuvākajos trīs gados ir atkritumu apsaimniekošana, esošo kapsētu teritoriju efektīvāka izmantošana un kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, pārvaldības modernizācija un sadarbība,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Iedzīvotāji ar koncepcijas 1. redakciju var iepazīties un savus viedokļus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” no 4. februāra līdz 26. februārim.

Koncepcijas prezentācija iedzīvotājiem notiks 19. februārī plkst.10.00 klātienē Rātsnama sēžu zālē, būs arī iespēja vērot tiešraidi mājaslapā riga.lv.

 

Rakstiskus priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 1. redakciju iespējams sniegt līdz 26. februārim:

• Rīgas pašvaldības, Mājokļu un vides departamentam, Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010
• Uz e-pastu: dmv@riga.lv

 

Koncepcijā ietverta:

  • Esošās situācijas detalizēta analīze 22 pašvaldības kapsētās (ar fotofiksāciju, kartogrāfiskiem materiāliem, kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un pieejamības izvērtējumu);
  • Nākotnes demogrāfisko un sociālo tendenču prognoze;
  • 18 galveno izaicinājumu identifikācija četrās grupās: kapacitātes trūkums tradicionāliem apbedījumiem, datu kvalitātes nepilnības, uzturēšanas resursu deficīts un normatīvā regulējuma nepilnības;
  • Katram izaicinājumam izstrādāti risinājumu varianti (2–4 katram), prioritārie risinājumi, to stiprās/vājās puses, finanšu ietekmes novērtējums un īstenošanas laika grafiks;
  • Finanšu plāns 2027.–2035. gadam kā pamats Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumiem;
  • Ieņēmumu palielināšanas un ietaupījumu prognoze (jauni pakalpojumi, maksas gradācija, efektīvāka resursu izmantošana).

Galvenie izaicinājumi un risinājumu virzieni:

  • Tradicionālo apbedījumu kapacitāte Rīgā var izsīkt jau 2033.–2036. gadā pat pie strauja kremāciju īpatsvara pieauguma (līdz 65% līdz 2035. gadam);
  • Prioritāte – pelnu apbedījumu dažādošana, kolumbāriju izbūve (t.sk. pie Rīgas krematorijas un Meža kapos, izmantojot publiskās–privātās partnerības modeļus);
  • Esošo teritoriju efektīvāka izmantošana: neaprūpēto un bezsaimnieka kapavietu aktēšana, virsapbedījumu regulējuma pilnveide, slēgto kapsētu potenciāla izmantošana;
  • Vides ilgtspēja: diferencēta koku apsaimniekošana, atkritumu šķirošana, kapsētu kā zaļās infrastruktūras uzturēšana;
  • Finansiālā ilgtspēja: kapavietu maksas gradācija, jauni ieņēmumu avoti, investīciju prioritizēšana ar fiskālu atdevi;
  • Pārvaldības uzlabošana: datu digitalizācija, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, normatīvā bāze precizēšana.

Teritoriju paplašināšanas iespējas izvērtētas visām lielākajām kapsētām (Bolderājas, Vecās Bolderājas, Lāčupes, Meža I un II, Raiņa, Pļavnieku, Sarkandaugavas u.c.), ņemot vērā ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar ārējiem ekspertiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas ietver arī starptautiskās labās prakses apskatu (Helsinki, Prāga, Tallina, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Vācija) un reliģisko konfesiju pārstāvju aptaujas rezultātus.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, NVO, reliģiskās organizācijas, kapsētu apmeklētājus un citus interesentus aktīvi iesaistīties sabiedriskā apspriedē un iesniegt priekšlikumus/komentārus.

 

Rīga aicina iedzīvotājus kļūt par “Dabai draudzīgiem rīdziniekiem”

Starptautiskajā mitrāju dienā, 2. februārī, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sāk brīvprātīgo iniciatīvu “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, aicinot iedzīvotājus praktiski iesaistīties pilsētas dabas daudzveidības saglabāšanā, atjaunošanā un izzināšanā starptautiskā projekta urbanLIFEcircles ietvaros.

Augi un dzīvnieki, ūdeņi, pļavas, meži un mitrzemes Rīgā pastāvējušas jau ilgi pirms ielām, ēkām un infrastruktūras. Šīs ekosistēmas nodrošina tīru gaisu, ūdeni un augsni, kā arī veido pamatu veselīgai un drošai dzīves videi. Bioloģiskā daudzveidība ir būtisks pilsētas noturības un ilgtspējas priekšnoteikums, un tās samazināšanās tieši ietekmē gan pilsētas attīstības iespējas, gan iedzīvotāju labklājību. Tāpēc rūpes par dabu pilsētvidē ir stratēģiski nozīmīgas, un iedzīvotāju līdzdalībai šajā procesā ir izšķiroša loma.

Lai mērķtiecīgi stiprinātu dabas daudzveidību Rīgā, Pilsētas attīstības departaments kopš 2022. gada piedalās starptautiskajā projektā urbanLIFEcircles. Tā ietvaros tiek atjaunotas un sakoptas nozīmīgas Rīgas dabas teritorijas – Jaunciema dabas lieguma teritorijas I un III, kā arī Lucavsalas Kazas sēklis. Jaunciema dabas liegums ir Natura 2000 teritorija, kuras galvenā vērtība ir daudzveidīgie zālāji ar tiem raksturīgām, tostarp retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Šīs dabas vērtības būtiski apdraud invazīvās augu sugas, tādēļ regulāra un mērķtiecīga zālāju apsaimniekošana ir būtiska pilsētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Lucavsalas Kazas sēklī līdz 2027. gadam paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kas kalpos gan kā atpūtas vieta iedzīvotājiem, gan kā izglītojoša vide dabā balstītu risinājumu iepazīšanai pilsētā.

Brīvprātīgo iniciatīva “Dabai draudzīgs rīdzinieks” aicina ikvienu kļūt par pilsētas dabas līdzradītāju un sargātāju. Iesaistīties iespējams ar praktisku darbu, savām zināšanām, idejām vai vienkārši savu klātbūtni. Brīvprātīgie varēs piedalīties talkās projekta teritorijās Jaunciemā un Lucavsalā, palīdzēt novērot un fiksēt augu un dzīvnieku sugas, vākt datus par bioloģisko daudzveidību, kā arī iesaistīties aktivitāšu foto dokumentēšanā, pasākumu organizēšanā un to komunikācijā. Dalība iniciatīvā sniedz iespēju iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, attīstīt prasmes darbā komandā un mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Studentiem tā ir arī iespēja integrēt iegūto pieredzi bakalaura vai maģistra darba izstrādē, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu pilsētas dabas saglabāšanā.

Ņemot vērā, ka 2026. gads Latvijā ir pasludināts par Brīvprātīgo gadu, iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pilsētas dabas saglabāšanas aktivitātēs visa gada garumā.

Pieteikšanās dalībai iniciatīvā ir atvērta līdz 2026. gada beigām, aizpildot pieteikšanās anketu – ŠEIT.

Projekta aktivitātes norisināsies līdz projekta noslēgumam 2027. gada otrajā pusē.

Iniciatīva tiek īstenota Eiropas Savienības LIFE programmas projekta urbanLIFEcircles ietvaros, kura mērķis ir attīstīt risinājumus dabas daudzveidības integrēšanai Rīgas pilsētplānošanā, veicinot zaļo infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un sabiedrības līdzdalību.

 

Izstrādāti priekšlikumi iedzīvotāju drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā

Lai uzlabotu iedzīvotāju drošības sajūtu Purvciemā diennakts tumšajā laikā, 23. janvārī Rīgas domē notika Eiropas Savienības projekta “2Nite” starpatskaites pasākums, kura laikā eksperti un pašvaldības pārstāvji izvērtēja līdz šim paveikto un izstrādāja vairāk nekā 30 priekšlikumus drošākas pilsētvides veidošanai apkaimē.

Pasākuma pirmajā daļā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs kopā ar sadarbības partneriem no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības policijas, British Council pārstāvniecības Latvijā un Blockhouse Community iepazīstināja ar projekta gaitu un īstenotajām aktivitātēm, kā arī iezīmēja konstatētās problēmas, kas ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu Purvciemā.

Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Prevencijas vadības birojs prezentēja viena Purvciema iekšpagalma izpētes rezultātus un sniedza ieteikumus, kā var uzlabot situāciju no drošas pilsētvides plānošanas aspekta, ko atzinīgi novērtēja klātesošie dažādu pašvaldības iestāžu speciālisti un politiķi.

Galvenā atziņa – lai vidi padarītu drošāku, pašvaldībai jāstrādā ne tikai ar infrastruktūras uzlabojumiem, bet arī ar sabiedrību.

Pasākuma otrajā daļā norisinājās četras tematiskās darbnīcas, kurās dažādu valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji izstrādāja priekšlikumus iedzīvotāju drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā attiecībā uz sabiedrisko kārtību un drošību, publisko ārtelpu (iekšpagalmi un zaļās zonas), savienojumiem un mobilitāti (ietves, ielas, satiksme), kā arī sabiedrību un kopienām (uzticēšanās, saliedēšanās, līdzdalība).

Darbnīcās kopumā tika sagatavoti vairāk nekā 30 priekšlikumi, kas tālāk tiks izvērtēti un apspriesti ar attiecīgajām pašvaldības iestādēm, līdz tiks noformulētas par reālām rīcībām ar skaidru izpildes termiņu, nepieciešamo budžetu un iespējamajiem finansējuma avotiem. Rīcības plānu plānots izstrādāt līdz 2026. gada jūlijam.

Par projektu

Jau ziņots, ka 2024. gada nogalē Rīgas pašvaldība sāka dalību Eiropas Savienības URBACT IV Inovāciju pārneses tīkla projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Sekot līdzi projekta “2Nite” aktivitātēm var Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta Facebook grupā.

ES projekta "2nite" starpatskaites pasākums

Rīgā atjaunota daudzdzīvokļu māja Bērzpils ielā 75

Rīgā ar Mājokļu kompetences centra atbalstu atjaunota daudzdzīvokļu māja Bērzpils ielā 75, kurā būtiska daļa dzīvokļu īpašumu pieder pašvaldībai. Ēkas atjaunošana uzlabo gan dzīves komfortu, gan ēkas tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, vienlaikus veicinot Rīgas dzīvojamā fonda sakārtošanu.

“Pašvaldības nodrošinātā Mājokļu kompetences centra kvalitatīvā un profesionālā palīdzība ir bijusi izšķirīga ārējā finansējuma piesaistei projekta īstenošanā. Dzīvojamā māja Bērzpils ielā ir piemērs tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Ēkā Bērzpils ielā 75 kopumā ir 23 dzīvokļu īpašumi, no kuriem desmit pieder pašvaldībai. Ēkas kopējā platība ir 796 m².

Ēkas atjaunošanas process sākts 2024. gadā, kad maijā ēkas apsaimniekošanu pārņēma SIA “Pilsētas namu pārvaldnieks”. Būvdarbus sāka 2025. gada maijā un pabeidza decembrī.

Būvniecības procesā veikta fasādes siltināšana, logu un durvju nomaiņa, izbūvēta jauna apkures sistēma, kā arī izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli visā mājā ar pievilkšanu pie īpašumiem. Tāpat veikts kāpņu telpas remonts, jumta konstrukciju daļēja nomaiņa un ieklāts jauns jumta segums. Ēkai veikta bēniņu telpas siltināšana un izbūvētas laipas, siltināta cokola daļa, nodrošināta labiekārtošana, kā arī koplietošanas telpās daļēji nomainīta elektroinstalācija. Kopējās būvdarbu izmaksas bija 465 452 eiro ar PVN.

Mājokļu kompetences centrs (MKC) izveidots, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. MKC īpaši koncentrējas uz dzīvojamām mājām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 30 % no visu dzīvokļu īpašumu skaita, taču konsultatīvs atbalsts tiek sniegts ikvienam interesentam. Pašlaik MKC strādā pie vēl 35 dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu. Pirmais šāds projekts realizēts Salacas ielā 7, un tagad realizēts projekts arī Bērzpils ielā.

Lai saņemtu MKC konsultāciju par dzīvojamo ēku atjaunošanu, ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, finansējuma piesaistīšanu, kā arī ES un pašvaldības atbalsta mehānismiem ēku atjaunošanai un dokumentācijas izstrādei, lūdzam konsultācijai pieteikties rakstot uz e-pastu: ivars.kalvis@riga.lv vai pa tālr. 67012872 vai aizpildot anketu šeit.

📸 FOTO

 

Līdz 31. janvārim iespējams iesniegt priekšlikumus Mūkusalas promenādes nosaukumam

Rīgas iedzīvotāji aicināti iesaistīties un iesniegt priekšlikumus atjaunotās Mūkusalas ielas krasta promenādes nosaukumam. Priekšlikumus var iesniegt līdz 31. janvārim, piedaloties aptaujā Rīgas domes tīmekļvietnē www.riga.lv.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs aicina rīdziniekus būt aktīviem, piedāvāt savas idejas vai balsot par kādu no jau izvirzītajiem nosaukuma variantiem.

Rīgas mērs uzsver:

“Manuprāt, atjaunotajai promenādei pietrūkst viena būtiska elementa – jauna, skaista nosaukuma. Ņemot vērā, ka promenāde savieno Lucavsalas dārziņus ar zināšanu un grāmatu pasauli Nacionālajā bibliotēkā, mums jāatrod nosaukums, kas atspoguļo mūsu nacionālo bagātību – cilvēkus, talantus, lasītprasmi, drosmi un zināšanas.”

Aptaujā iedzīvotāji var balsot par kādu no pašvaldības piedāvātajiem nosaukuma variantiem vai iesniegt savu priekšlikumu, norādot tā pamatojumu.

Rīdzinieki aicināti izteikt savu viedokli līdz 31. janvārim, aizpildot aptauju tīmekļvietnē www.riga.lv.

Iesniegtās idejas tiks apkopotas un izvērtētas, un gala lēmumu par promenādes nosaukumu pieņems Rīgas dome.

Līdz 21. janvārim par piedāvātajiem variantiem nobalsojuši vai savas idejas iesnieguši vairāk nekā 350 rīdzinieku.