Arhīvs birkai: Pilsētvide

Eiropas Savienības projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)” gaitā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem izstrādājis pirmo rokasgrāmatu ar deviņiem labās prakses piemēriem, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, ir pagaidām neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Bieži vien šādu degradēto ēku, zemju un infrastruktūras atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ nereti uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs vietas paliek neizmantotas un pamestas gadiem.

Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma, tādēļ projekta IMPETUS laikā izstrādātas vadlīnijas, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, dodot iespēju uz laiku tur realizēt savas idejas jaunuzņēmējiem, vietējām kopienām un citiem interesentiem.

“Eiropas valstu labā prakse rāda, ka, veidojot pārdomātas atbalsta programmas, un atkāpjoties no tā, ka pašvaldība nevar investēt privātīpašumā, veiksmīgi var attīstīt arī teritorijas, kuras nepieder pašvaldībai, bet ir tai svarīgas,” skaidro Nika Kotoviča, IMPETUS projekta koordinatore. “Rīgā ir daudz neizmantotu ēku un teritoriju, tostarp tukšie veikalu skatlogi Vecrīgas ēku pirmajos stāvos un arī bijušās industriālās teritorijas. Šie robi, kas apjozti ar sētu un ir cilvēkiem nepieejami, nav pilsētvides vērtība. Lai attīstītu šo jomu, apzinām dažādas pieredzes, notiek domu apmaiņa ar starptautiskiem partneriem.”

Rokasgrāmata būs noderīga ikvienam pamesta un degradēta īpašuma saimniekam, pašvaldības struktūrvienību un valsts iestāžu speciālistiem, politikas veidotājiem, izglītības un kultūras iestāžu pārstāvjiem, vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas dalībniekiem, kas strādā ar pilsētvides attīstības jautājumiem.

Rokasgrāmata tapusi projektā IMPETUS, kurā tuvāko trīs gadu laikā plānots izveidot metodoloģiju īpašumu pagaidu izmantošanas kartēšanai un pārvaldībai Rīgā, kā arī sagatavot ceļa karti jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanai. Tas attieksies uz neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošanu, atbalstot ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.

📌 Rokasgrāmata pagaidām pieejama tikai angļu valodā projekta mājas lapā www.interregeurope.eu. Lūdzu skatīt – ŠEIT.

📌 Papildu informācijas saņemšanai par pagaidu izmantošanas tendencēm Eiropas pilsētās un reģionos, aicinām reģistrēties projekta IMPETUS jaunumiem – ŠEIT.

Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde un trešdien, 28. augustā, izsludināts iepirkums piemiņas vietas izbūvei. Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Šobrīd sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Paralēli Pilsētas attīstības departaments organizēja Zolitūdes Atceres dārza būvprojekta izstrādi un trešdien, 28. augustā, izsludināts atklāts konkurss “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā” piemiņas vietas izbūvei.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27. septembra plkst. 10.00.

Līdz būvniecības iepirkuma rezultātu paziņošanai, Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietā būs īslaicīgs būvdarbu pārtraukums, tomēr būvdarbu zonā paliks izvietots žogs, kas atdalīs pašvaldības īpašumu no juridiskās personas īpašuma.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Plašāka informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

No piektdienas, 23. augusta, pieejama jauna laivu piestātne jeb panduss Pilsētas kanālmalā, kas atrodas starp dzelzceļu, Prāgas ielu un Centrāltirgus ielu.

Laivu piestātnes izbūve noslēdzās 2023. gada beigās, kad ekspluatācijā tika nodoti Rīgas pašvaldības īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ uz laiku, kamēr blakus esošajā “Rail Baltica” projekta teritorijā aktīvi veica sliežu ceļu izbūvi, laivu piestātne nebija pieejama.

Šobrīd aktīvi būvdarbi šajā “Rail Baltica” projekta vietā ir noslēgušies un laivu piestātne tiek atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuri Rīgas apskatei izvēlas izbraucienus ar ūdenstransportu. Piestātne izbūvēta vietā, kur savulaik atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Pāris gadu laikā degradētā teritorija piedzīvojusi pārmaiņas un tā izveidota par vēl vienu zaļu un labiekārtotu vietu Rīgā, kur brīvo laiku var pavadīt gan rīdzinieki un tūristi, gan ērti var piestāt ūdenstransports.

Laivu piestātnes teritorijā nodrošinātas vides pieejamības prasības, lai jauno infrastruktūru ērti un droši varētu izmantot ikviens cilvēks. Lai piekļūtu ūdenstilpei, izbūvētas divas kāpnes, gājēju ietve un atpūtas laukums. Teritorija ir labiekārtota un iedzīvotāju ērtībām izvietoti soliņi, atkritumu tvertne, velo statīvs. Tāpat ir veikti apzaļumošanas darbi – kanālmalā iestādītas ziemcietes un graudzāles, kuru ziedēšanas laiks ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, kā arī jauni koki.

Teritorijā veikta arī jaunu inženierkomunikāciju izbūve – izbūvēts apgaismojums uz ietvēm, margām, pandusa malām un ierīkota videonovērošanas sistēma.

Lai gan aktīvi būvdarbi blakus esošajā “Rail Baltica” projekta zonā ir noslēgušies, tā vēljoprojām ir būvdarbu zona, kurā nākotnē darbus plānots turpināt. Līdz ar to piekļūšana jaunajai laivu piestātnei ir nodrošināta ar pagaidu segumu, kā arī daļa no tur esošajiem objektiem ir norobežota ar būvžogu. Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ lietošanai arī nav pieejams tur uzstādītais brīvkrāns. Pēc “Rail Baltica” projekta būvdarbu pabeigšanas abas zonas savstarpēji savienosies.

Tehniskie un labiekārtojuma risinājumi izstrādāti, pielāgojot tos “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves risinājumiem, jo projekta ietvaros tuvāko gadu laikā paredzēts turpināt kanālmalas labiekārtošanu un attīstīt zaļo atpūtas telpu līdz pat Emīlijas Benjamiņas ielai, izbūvējot jaunu un modernu infrastruktūru gan gājējiem, gan velobraucējiem. Kanālmalas nostiprināšanai atjaunota esošā atbalsta siena un izbūvēta jauna rievsiena. Uz ūdens izvietots 46 metru garš un 3,5 metru plats peldošs pontons, ko visu gadu varēs izmantot mazizmēra kuģi un laivas. Pontons aprīkots ar SOS statīvu, drošības kāpnēm, tauvošanās slīdragiem un tiltiņiem nokāpšanai no tā.

Pilsētas centrā joprojām aktīvi turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Līdz šim realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Vilhelma Purvīša, Emīlijas Benjamiņas, Kārļa Mīlenbaha, Timoteja un Dzirnavu ielas apvidū.

Projektu īstenoja Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Teritoriju apsaimniekos Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

📸 FOTO

 

Rīgas pašvaldība uzlabos infrastruktūru un mācību vides pilnveidi efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai piecās pašvaldības speciālās izglītības iestādēs, 20.augustā lēma Pilsētas Īpašuma komiteja.

Projektā plānots iekļaut:

Rīgas 5.pamatskolu, kurā paredzēta lifta izbūve un akustisko paneļu uzstādīšana sporta zālē un ēdnīcā;
Rīgas 1.pamatskolu, kurā plānota profesionālās izglītības programmas “Mājkalpotājs” telpu remonts un iekārtošana, IT nodrošinājums, kā arī ergonomisku mēbeļu un aprīkojuma iegāde;
Rīgas 3.pamatskolā plānota lifta ierīkošana, kā arī sporta laukuma pārveidošana un labiekārtošana;
Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā paredzēts ieviest specifisku mācību aprīkojumu;
Rīgas Strazdmuižas vidusskolā plānota pirmā stāva telpu atjaunošana un sanitāro telpu pārbūve stāvos, kā arī aprīkojuma nodrošināšana neredzīgiem cilvēkiem.

Kopējais projekta finansējums ir līdz 2 960 571 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir līdz 2 516 485 eiro, pašvaldības līdzfinansējums līdz 444 086 eiro.

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments ir atbildīgs par projekta iesnieguma sagatavošanu Eiropas Reģionālā attīstības fondam un projekta īstenošanu.

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta departaments atbildīgs par projekta ietvaros nepieciešamā materiāltehniskā un informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma iegādi, kā arī nodrošinās, ka projektā uzlabotā infrastruktūra vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiks izmantota tikai projektā minētājām mērķa grupām.

 

Ceturtdien, 22. augustā, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments aicina uz informatīvu tiešsaistes pasākumu par gājēju un velosipēdistu ceļa Berģu un Upesciema ielā ierīkošanas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. Tiešsaistes pasākumā sabiedrību informēs par būvprojekta minimālā sastāvā galvenajiem tehniskajiem risinājumiem.

Departaments aicina iedzīvotājus iesaistīties būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes stadijā, lai veicinātu projekta veiksmīgu integrēšanu pilsētvidē.

Tiešsaistes pasākums norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un to straumēs arī “Rīga attīstās” Facebook kontā. Pēc risinājumu izskatīšanas paredzēta neliela diskusiju sadaļa, kurā varēs izteikt viedokli. Tāpat pēc pasākuma Ārtelpas un mobilitātes departaments gaidīs rakstiskus viedokļus un ierosinājumus par projekta risinājumiem.

Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 21. augusta plkst. 17.00, aizpildot aptaujas anketu.

Līdz sanāksmes norisei ar izstrādātajiem priekšizpētes materiāliem iespējams iepazīties – ŠEIT.

Būvprojektu minimālā sastāvā objektam “Gājēju un velosipēdistu ceļa ierīkošana Berģu un Upesciema ielā” izstrādā SIA “Projekts 3”.

 

Pamatojoties uz saņemto analīžu rezultātiem, Rīgā atļauts peldēties visās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās, tomēr zilaļģu dēļ atsevišķās vietās peldēties nebūtu ieteicams un ir izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

No astoņām oficiālajām peldvietām pagaidām nav ieteicams peldēties Daugavas peldvietās “Rumbula” un “Lucavsalas līcis”, bet no 24 iedzīvotāju iecienītajām neoficiālajām peldvietām, kur tiek ņemtas ūdens analīzes – Ķīšezerā pie Cimzes ielas un pie Steķu ielas, Juglas ezerā pie Tadenavas ielas, kā arī Daugavā pie Dārziņu 14. līnijas un arī peldvietā pretī Latgales ielai 320.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji. Tāpat katrs aicināts izvērtēt, vai peldvietā nav manāmas zilaļģu pazīmes – zaļgans, “ziedošs” ūdens.

Rīgas pašvaldība, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas

Rīgas pašvaldība šonedēļ sākusi attīrīt plūdu dēļ piesārņoto dīķi Uzvaras parka neatjaunotajā daļā (pie sakurām). Darbu gaitā plānots izsūknēt visu ūdenstilpi un ļaut ūdens sastāvam atjaunoties no gruntsūdeņiem un lietusūdeņiem.

Ūdens atsūknēšanu veic pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” ar iekārtām, kas tika izmantotas arī palīdzības sniegšanai Jūrmalai applūdušo teritoriju atbrīvošanā no liekā ūdens.

Jau vēstīts, ka ciklona “Kirstija” izraisītajās ekstremālajās lietusgāzēs un plūdos daudzas ūdenstilpes tika piesārņotas, jo pārplūda kanalizācijas akas, pagrabi un sausās tualetes. Aizvadītās nedēļas nogalē tika konstatēts, ka Uzvaras parka dīķī piesārņojuma dēļ gājušas bojā zivis. Visticamāk, ka piesārņojumu radīja netālu esošā pārplūdusī kanalizācijas aka un pirmās analīzes liecināja, ka ūdenī piesārņojuma dēļ kritiski samazinājies skābekļa līmenis. Patlaban parka apsaimniekotājs uzņēmums “Rīgas meži” turpina beigto zivju savākšanu

Valsts vides dienests rekomendēja, ka jāveic vides sanācijas darbi – piesārņojuma tālākas izplatības, iespējamo apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi novēršana. Ņemot vērā, ka šajā vietā nav dabīgās pieteces un noteces un nenotiek ūdens apmaiņa, nolemts atsūknēt visu ūdeni no dīķa un ļaut tam dabīgi atjaunoties. Pēc ūdens atsūknēšanas lems, vai nepieciešams arī attīrīt ūdenstilpes gultni.

Ūdens krātuves atsūknēšanā tiek izmantots lieljaudas sūknis ar ražību līdz 470 kubikmetriem stundā, kas tikko sevi labi pierādīja, palīdzot vētrā applūdušo teritoriju atsūknēšanas darbos Jūrmalā. Dīķa tilpums ir aptuveni 27 000 kubikmetru, tādēļ tā atbrīvošana no ūdens aizņems vairākas dienas.

Rīgā ekstremālo lietusgāžu laikā nokrišņu daudzums bija vairāk nekā 110 milimetri jeb 11 litri uz kvadrātmetru, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējo rekordu un bija pusotra visa jūlija norma. Ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūda ūdenstilpēs, pašvaldība pagaidām aicina neizmantot peldvietas, kur vēl nav saņemti analīžu rezultāti par ūdens kvalitāti.

Rīgas pašvaldība līdz 20. augustam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

Tālāk iedzīvotājiem ir jāsazinās ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru, kura pārziņā esošajā pilsētas zonā atrodas konkrētā apkaime. Apkaimju koordinatoru kontaktinformācija atrodama riga.lv, kā arī var rakstīt uz e-pastu aic@riga.lv vai zvanīt uz tālruni 80000800. Jānorāda, kāda veida atbalsts būs nepieciešams – vai būs vajadzīgs atkritumu konteiners, melnzeme vai zāliena sēklas. Apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu.

Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt septembra otrajā pusē, tuvojoties Pasaules talkas atzīmēšanai, kas šogad norisināsies 20. un 21. septembrī.

Šāds atbalsta mehānisms jau pērn tika izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. Pērn šim atbalstam pieteicās trīs iedzīvotāju biedrības, savukārt, šā gada pavasarī desmit iedzīvotāju biedrības. Kopā darbu veikšanai pavasarī tika piegādāti 83,5 kubikmetri melnzemes un 3,3 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 35,5 kilogrami zāliena sēklu. Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži”. Savukārt iedzīvotāju biedrību savākto atkritumu aizvešana organizēta Lielās talkas laikā, iesaistoties Rīgas pašvaldības Teritorijas labiekārtošanas pārvaldei.

Iesaistot visus Rīgas pašvaldības dienestus, kapitālsabiedrības un ārpakalpojuma uzņēmumus, galvaspilsētā novērsta Latvijas vēsturē lielākās vasaras vētras radītā bīstamība un sākušies sakopšanas darbi, kas ilgs vismaz mēnesi, par to pirmdien, 5. augustā, tika informēta Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības komisija (CAK). Līdz šim vētras likvidēšana pašvaldībai izmaksājusi jau 1,1 miljonu eiro.

“Bīstamu objektu pilsētā vairs nav, bet vēl ir vietas parkos un kapsētās, kur koki var radīt apdraudējumu, tāpēc tās ir norobežotas un aicinu ikvienu ievērot šos brīdinājumus. Tāpat plūdu radītā piesārņojuma dēl aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus pagaidām atturēties no peldēšanās oficiālajās un neoficiālajās peldvietās. Tagad pilsētā notiek sakopšanas darbi un pašvaldība turpina organizēt vētras izgāzto koku, zaru un lapu savākšanu,” norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks. “Tāpat mums būs steidzami jāveic remonts izglītības iestādēs, kas cieta vētrā, lai skolēni tajās varētu sākt jauno mācību gadu. Šie darbi varētu izmaksāt pusmiljonu eiro.”

“Šī vasaras vētra ir līdz šim nopietnākā krīze, kopš Rīgā izveidojām Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi. Tagad redzam, ka šīs profesionālās komandas darbs ir nesis reālus augļus krīzes pārvaldībā, visu pašvaldības resursu mobilizēšanā un bīstamību uzraudzībā līdz atrisinājumam. Vienlaikus redzam, ka atsevišķi procesi vēl jāpilnveido – mūsu nākamais darbs būs vienota incidentu reģistra un diennakts zvanu centra izveidošana, kur varēs ziņot par visdažādākajiem incidentiem galvaspilsētā,” uzsver vicemēre Linda Ozola.

CAK sēdē tika sniegta informācija, ka elektrības pieslēgumi tagad nodrošināti visiem rīdziniekiem, bet uzņēmums “Sadales tīkls” turpinās atsevišķu bojājumu novēršanu infrastruktūrā. Vēl ir četras sarežģītas situācijas, kur uz ēkām uzkrituši koki, un šie gadījumi tiks risināti, iesaistot vairākus dienestus.

Rīgas 22 kapsētās konstatēti 195 vētras nolauzti koki, Rīgas parkos – 247 koki, mežos Rīgas teritorijā – 380 koki, skolu un bērnudārzu teritorijās – 400 koki, bet uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimniekotajās teritorijās saņemti pieteikumi par nolauztiem kokiem gandrīz 600 adresēs. Tāpat RNP saņemts daudz pieteikumu par salietām telpām. Ja ikdienā ir ap 1000 pieteikumu nedēļā, tad aizvadītajā nedēļā tādu bija 4000, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pašvaldība izveidoja divas koku, zaru un lapu savākšanas vietas, un tajās jau nodots 710 kubikmetri bioloģisko atkritumu. Tāpat tika nodrošināta diennakts darbība tālrunim 80000800, kur ziņot par problēmām ar koku aizvākšanu. Savukārt Pilsētas attīstības departamentā no iedzīvotājiem saņemts ap 200 paziņojumu par vētras nogāztu koku zāģēšanu.

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācijas no trīs pusēm, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Pilsētas attīstības departamentu. To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: +37167105800, +37167012889.

Jau no piektdienas iedzīvotājiem ir iespēja vētras radītos bioatkritumus (zarus, lapas), kā arī lielos zarus un stumbrus pašu spēkiem nogādāt divās savākšanas vietās – Uzvaras bulvārī 16a un Mežaparkā – Siguldas prospektā 12. Laukumos ir pašvaldības darbinieki, kas koordinē atvestā sašķirošanu. Cita veida atkritumus uz šīm vietām vest aizliegts.

Savukārt iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība vētras seku likvidēšanā, piemēram, lieli koki nogāzušies privātmāju pagalmos vai dārzos, bet nav šādu iespēju vai līdzekļu, aicinām pieteikties un sniegt informāciju Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800 vai epastā aic@riga.lv. Katram gadījumam tiks piedāvāts individuāls risinājums.

Ja iedzīvotāji vēlas paātrināt savu privāto teritoriju sakopšanu, iespējams sazināties ar savu atkritumu apsaimniekotāju un pieteikt liegabarīta atkritumu izvešanu. Tas ir maksas pakalpojums, katram apsaimniekotājam ir savs piedāvājums un cenas.

Piektdien, 2. augustā, svinīgi atklāti jaunie vides dizaina un mākslas objekti, kas turpmāk iezīmēs Vecrīgas vaibstus un priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus. Jaunumi apmeklētājus gaidīs 11.novembra krastmalā, kur izbūvēts deviņu skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”, Līvu laukumā, kur atrodas objekts “Paviljons”, un Doma laukumā izstaigāt varēs objektu “Kopā pie Doma”.

Svinīgā objektu atklāšana notika vairākās daļās, aicinot visus pastaigāties pa Vecrīgu – kā pirmais tika atklāts objekts Doma laukumā, atklāšanu ieskandinot Doma baznīcas zvaniem un mūziķa Kārļa Rundas performancei, savukārt, pēc tās pasākuma dalībnieki devās uz Līvu laukumu, kur ar Rīgas cirka dalībnieku uzstāšanos tika atklāts objekts “”Paviljons”. Pastaiga noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur grupas “Orbīta” pavadībā tika atklāts skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”.

“Vides mākslu objektu izveide Vecrīgā ir lieliska ideja, kā piesaistīt rīdzinieku un tūristu uzmanību un priecētu tos ar krāšņumu mūsu pilsētas sirdī. Šāda veida mākslas darbu izvietošana Vecrīgā atsvaidzinās tās šarmu un piedos mūsdienīgu pieskaņu. Esmu priecīgs, ka šajā konkursā tika iesniegts 21 mets, kas parāda to, ka mums ir idejas, kā padarīt mūsu vidi interesantāku. Šie mākslas darbi ne tikai atdzīvinās publisko telpu, bet arī izcels Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei, tāpēc aicinu ikvienu tos aplūkot,” aicina Rīgas mēra p.i., Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunizveidotie vides dizaina un mākslas objekti Vecrīgā ir lielisks apliecinājums radošuma spēkam un mūsu pilsētas kultūras bagātībai. Šie mākslas objekti piešķir Rīgas ielām jaunu elpu, veidojot saikni starp tradīcijām un mūsdienām, un veicinot kultūras dzīvotspēju. Rīgai ir svarīga mākslas klātbūtne ikdienā. Vides mākslas objekti ne tikai bagātina pilsētas vizuālo tēlu, bet arī veicina sabiedrības iesaisti un kultūras izpratni. Rīga ir moderna un dinamiska pilsēta, kas novērtē un atbalsta mākslu visās tās izpausmēs. Esmu priecīga par iespēju piedzīvot šo unikālo mākslas un dizaina integrāciju pilsētas vidē, kas noteikti iedvesmos gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus, un raisīs pozitīvas pārdomas, kā arī radīs jaunas satikšanās vietas!” sacīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā.

Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.