Arhīvs birkai: Sabiedrība

Maijā plānots sākt Zolitūdes Atceres dārza būvniecību

Ceturtdien, 10.aprīlī, Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti piešķīra teju divus miljonus eiro Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas būvniecībai. Finansējums tiks ņemts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas pretendentam, kurš piedāvāja arī zemāko cenu.

Iepirkuma procedūra nosaka, ka līdz 23.aprīlim ir nogaidīšanas posms, iekams ar uzvarētāju drīkst noslēgt līgumu. Plānots, ka būvdarbi varētu sākties maija otrajā pusē, pēc līguma noslēgšanas un atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas. Darbus plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Konceptuāli atbalsta Alīses ielas ūdenstorņa nodošanu pašvaldības kultūras funkciju veikšanai

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteja 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja ūdenstorņa Alīses ielā 4 nodošanu pašvaldībai kultūras funkciju veikšanai un virzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē.

“Komitejā konceptuāli atbalstījām ideju par Alīses ielas ūdenstorņa iegādāšanos un tā pārtapšanu par daudzfunkcionālu kultūrtelpu, kur satiekas izglītība, radošums un kopienas saliedētība. Tā varētu būt vieta, kur industriālais mantojums iegūst jaunu elpu caur izstādēm, izglītojošām programmām un vietējo iedzīvotāju iniciatīvām,”

uzsver Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Izglītības, kultūras un sporta departaments saredz nekustamā īpašuma turpmāku izmantošanu, piemērojot to kultūras funkciju veikšanai. Tā kā pašlaik ūdenstornis vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, tam nepieciešams rast jaunu pielietojumu, konceptuāli paredzot, ka ūdenstorņa ēka varētu tikt pielāgota kultūras funkciju veikšanai, iesaistot gan pašvaldības kultūras iestādes, gan nevalstiskā sektora un apkaimes kopienas iniciatīvas. Kā ēkas pamatfunkciju departaments redz iespēju ūdenstorņa ēkā veidot pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” filiāli. Muzeja krājumā ir 10 000 priekšmetu, no kuriem ekspozīcijā esošajās telpās Alberta ielā 12 ir iespējams iekļaut tikai 2000 eksponātu, tādēļ atbilstošu telpu nodrošinājums tam ir ļoti būtisks.

Kā ēkas sekundārās funkcijas būtu dažāda veida publisku kultūras un kultūrizglītojošu pasākumu un aktivitāšu nodrošināšana, sadarbībā ar pašvaldības un nevalstiskā sektora institūcijām, iesaistot arī tuvāko apkaimju biedrības un vietējās kopienas dalībniekus.

Būve, ūdenstornis Alīses ielā 4, Rīgā ir izcils jūgendstila perioda tehnoloģijas raksturojošs objekts, nozīmīga industriālā mantojuma ēka, kas saglabājusi savu autentisko substanci. Ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pilnībā saglabājusies torņa autentiskā arhitektoniskā apdare, kā arī tā inženiertehniskais aprīkojums, kas ir nenovērtējama Eiropas industriālā mantojuma daļa.

Izvietojot ūdenstornī muzeja filiāli, rīdziniekiem un tās viesiem tiktu saglabāts unikāls objekts ar daudzveidīgām funkcijām:

  1. nozīmīgs industriālā mantojuma objekts ar saglabātām ūdensapgādes tehnoloģijām;
  2. kvalitatīvas muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas, kuru ekspozīcija stāstītu par ūdensapgādes sistēmu 20. gadsimta sākumā Rīgā, kā arī vieta, kur notiktu kvalitatīvas izstādes gan par mantojuma tēmām, gan tiktu eksponēti mūsdienu autoru darbi;
  3. izglītojošo un radošo pasākumu, kā arī meistarklašu telpas dažāda vecuma apmeklētājiem, īpaši bērniem, skolēniem un senioriem izglītojošo programmu ietvaros, sadarbojoties ar apkaimes kopienu;
  4. radošu aktivitāšu vieta apkaimes iedzīvotājiem – semināriem, pasākumiem, interešu kopu nodarbībām utt.;
  5. Muzejs veiksmīgi iekļautos tūristu iecienītā Pārdaugavas kultūrvietu maršrutā – starp Āgenskalna un Kalnciema tirgu.

 

Rīgas pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību vardarbības mazināšanai ģimenēs

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) arī pērn turpināja intensīvu darbu, lai mazinātu vardarbību ģimenēs. RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa izstrādājusi vairākus pasākumus, kas vērsti uz vardarbības novēršanu un apkarošanu, kā arī uz policijas darbinieku apmācību, par to trešdien, 9. aprīlī, tika informēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti.

“RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa darbojas proaktīvi un ir redzami atzīstami rezultāti, kad varmākas tiek saukti pie atbildības, balstoties uz lietas materiālu analīzi jau pēc incidenta. Izpratne par vardarbības ģimenē nepieļaujamību ir augusi, tomēr vienlaikus pieaug arī vardarbīgas, agresīvas izpausmes sabiedrībā, un mums kopā ir jāmeklē risinājumi arvien mainīgajai realitātei, jāturpina strādāt ar sabiedrību un attīstīt RVPP kapacitāti arī šajā jomā,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Vardarbības prevencijas nodaļa ir arī aktīvi strādājusi izglītības iestādēs, novadot 81 lekciju par vardarbību vienaudžu vidū un agresīvu skolēnu uzvedību. 2024. gadā veiktas 50 individuālas pārrunas ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, un sniegtas 62 konsultācijas izglītības iestādes darbiniekiem. 2024. gadā RVPP ir apmācījusi 127 policijas darbiniekus programmā “Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē”. Apmācības ietvēra 12 nodarbības, katra desmit akadēmisko stundu apmērā. 2025. gadā apmācīti 64 policijas darbinieki, novadītas piecas nodarbības.

RVPP 2024. gadā saņēma 1434 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem. No tiem 984 gadījumos aizpildīti ziņojumi, un 46 gadījumos apdraudētā persona izteica vēlmi pieņemt tiesas pieteikumu par pagaidu aizsardzību. 183 gadījumos apdraudētai personai bija redzami miesas bojājumi, un 97 gadījumos bija nepieciešama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iejaukšanās.

RVPP turpina sadarbību ar dažādām institūcijām, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un izstrādātu algoritmus vardarbības riska izvērtēšanai. Tiek plānotas tikšanās ar ministrijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, lai nodrošinātu vienotu rīcību vardarbības mazināšanai.

Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt modriem un ziņot par jebkādiem vardarbības gadījumiem, lai kopīgi veidotu drošāku un mierīgāku sabiedrību.

📌Vairāk par pašvaldības policiju mājas lapā – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie nakts dzīves politikas ieviešanas galvaspilsētā

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektu – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus neizmest sadzīves atkritumos mobilos tālruņus un litija baterijas; tam domāti īpaši savākšanas punkti

Sadzīves atkritumos izmesti mobilie telefoni un litija baterijas gan piesārņo vidi, gan var izraisīt aizdegšanos atkritumu savākšanas automašīnās, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Pēdējo nedēļu laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad atkritumu izvedējmašīnās aizdegušies atkritumi litija bateriju dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā Indrupes un Zilupes ielas krustojumā izcēlās ugunsgrēks atkritumu savākšanas automašīnā, jo kāds iedzīvotājs sadzīves atkritumos bija izmetis kasti ar mobilajiem telefoniem, kas atkritumu presēšanas laikā aizdegās. Lai novērstu lielāku nelaimi, darbiniekiem nācās veikt piespiedu atkritumu izbēršanu uz ceļa braucamās daļas.

Litija baterijas, mobilie tālruņi, portatīvie datori, e-cigaretes un citas ar litija akumulatoriem aprīkotas ierīces ir īpaši ugunsnedrošas, ja tās tiek izvestas kopā ar sadzīves atkritumiem, kas tiek sapresēti. Šādas situācijas apdraud ne tikai atkritumu apsaimniekotājus, bet arī iedzīvotājus un vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka nepareizas šķirošanas dēļ aizdegas ne tikai atkritumu vedēju kravas, bet arī atkritumu konteineri atkritumu konteineru novietnēs, kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un drošību, kā arī kustamo un nekustamo īpašu blakus aizdegšanas vietai.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā. Tos iespējams nogādāt:

● uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
● atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
● izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
● baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās;
● atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un ofisiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.

📌 Šķirošanas laukumu, kā arī specializētie bateriju nodošanas punkti apkopoti Latvijas Zaļā punkta digitālajā šķirošanas kartē – ŠEIT.

Nokalpojušo elektrotehniku bez maksas var nodot visos “CleanR” šķiroto atkritumu nodošanas laukumos Rīgā – Vietalvas ielā 5b un Spilves ielā 8e. Laukumu darba laiki pieejami – ŠEIT.  Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, to pieņem arī “CleanR” lietoto preču apmaiņas punktā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.

“Zaļā josta” sadarbībā ar “BAO” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena”. Šī akcija norisināsies šo sestdien 12. aprīlī.

Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar “CleanR” organizē mobilo atkritumu savākšanas punktu “Tīrmāja”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas.

Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība:

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju pieņemšanas punkti apkopoti kartē – ŠEIT.

Ņemot vērā arvien pieaugušo iedzīvotāju interesi par atkritumu šķirošanu, Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus – skatīt ŠEIT.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sašķirotos bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

● eļļas;
● eļļas filtrus;
● laku un krāsu atkritumus;
● dzīvsudraba atkritumus;
● luminiscētās spuldzes;
● organiskos šķīdinātājus;
● neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
● ķimikālijas;
● izlietotas baterijas;
● printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
● piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

● pārtikas un dārzu atkritumus;
● nešķirotos sadzīves atkritumus;
● sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
● liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
● būvniecības atkritumus;
● loga stiklus un spoguļus;
● stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
● riepas;
● u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka baterijas tiek nodotas atbilstoši, jo tās satur videi bīstamas vielas.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Integrēta pieeja sociālajam darbam un veselības aprūpei – jauni sadarbības risinājumi

Mūsdienu sociālā darba un veselības aprūpes specifika prasa jaunas sadarbības metodes. Sociālajiem darbiniekiem nepieciešamas zināšanas par veselības problēmām un to ietekmi uz sociālo aprūpi, savukārt ārstiem jāizprot pacienta sociālā vide, lai sniegtu precīzāku palīdzību. Rīgas pašvaldība, Veselības ministrija un Labklājības ministrija turpina sadarbību, lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, veidojot integrētus aprūpes pakalpojumus.

Šo ieceri vienā no Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdēm apsprieda pagājušā gada nogalē. Tādā veidā tiktu rasti risinājumi tādām ilgstošām problēmām kā veselības aprūpes finansēšana sociālajos pakalpojumos, sociālo pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpē, hronisko pacientu aprūpe. Sociālās un veselības aprūpes integrācija ir būtisks solis, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un atbalstu pacientiem, un sociālais darbinieks var nekavējoties sākt risināt cilvēka sociālās problēmas.

Šogad martā Veselības aprūpes koordinācijas padomē vienojās īstenot izmēģinājuma projektu integrētai veselības aprūpei, izvērtējot tā saturu, ieviešanas plānu, finansējumu un resursus, kā arī izskatīt iepirkuma iespējas. Projekta laikā plānots risināt praktiskos jautājumus: aprūpes organizēšanu mājās, transporta nodrošināšanu, medikamentu pieejamību, modernu palīgierīču izmantošanu un maksas pakalpojumu ieviešanu, ja nepieciešams. Šis projekts paredzētu efektīvāku sadarbību starp medicīnu un sociālo aprūpi, kas būtu izdevīgāka gan pacientiem, gan slimnīcām, gan Rīgas pašvaldībai.

Projekts fokusēsies uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem vai tiem, kas gaida invaliditātes grupas piešķiršanu. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Rīgā. Datu analīzē tika iekļauti visi aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēji, kuriem izvērtēšana veikta no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. decembrim:

●  unikālo klientu skaits 12 785 unikālie klienti,
●  viņu vidējais vecums ir 76 gadi,
●  no viņiem 99,9 % jeb 12 769 ir hroniskas saslimšanas,
●  biežākie funkcionālie traucējumi ir kustību, atmiņas, dzirdes un redzes problēmas,
●  vidēji katram klientam ir trīs funkcionālie traucējumi, kam nepieciešama gan medicīniska, gan sociālā aprūpe.

Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Stradiņa universitāte šogad martā parakstīja līgumu par jauna studiju moduļa “Sociālais darbs veselības aprūpes sistēmā” izveidi. Tas ir viens no posmiem, kā uzlabot sociālā darba un veselības aprūpes sadarbību.
Rīgas Stradiņa universitāte ierosina atjaunot sociālo darbinieku reģistru ārstniecības iestādēs.

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopēja konsultatīva institūcija, kura veicina vienotas veselības aprūpes politikas īstenošanu un koordināciju Rīgā. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Padomi vada divi Iīdzpriekšsēdētāji — Rīgas domes priekšsēdētājs un veselības ministrs.

 

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra divos klientu apkalpošanas centros mainīsies darba laiks

No 8. aprīļa RAIC klientu apkalpošanas punktos – Gobas ielā 6A un Slokas iela 161, k-2 – mainīsies darba laiks.

🔵 Gobas ielā 6A iedzīvotājus pieņems:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00
  • otrdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

🔵 Slokas ielā 161, k-2 iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

  • trešdienās un ceturtdienās  no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti joprojām nodrošinās iedzīvotājiem visus tiem nepieciešamos pakalpojumus.

Klientiem pieejami apkalpošanas punkti arī:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46.

 📌 Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru iespējams uzzināt pašvaldības mājas lapās:
riga.lv
apkaimes.lv sadaļā RAIC
vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni +37180000800

 

Nevalstiskās organizācijas aicinātas pievienoties Rīgas pašvaldības un NVO sadarbības memorandam

Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina Rīgā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.

Memoranda mērķis ir sekmēt sabiedrības aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, veidojot sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Jaunas nevalstiskās organizācijas Memorandam pievienojas katru gadu, un līdz šim Memorandam pievienojušās 234 nevalstiskās organizācijas.

Jebkura organizācija, kas ir parakstījusi Memorandu, var tikt ievēlēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē un piedalīties Memoranda padomes vēlēšanās. Padomes pārstāvjus ievēl uz diviem gadiem, un nākamās vēlēšanas norisināsies jau šogad – 2025. gadā.

Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas Rīgā un vēlas pievienoties Memorandam, līdz 24. aprīlim Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz:

  • iesniegums par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvara, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Dokumenti jāparaksta ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektornisko parakstu un jānosūta uz e-pastu integracija@riga.lv vai uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi līdz 24.aprīlim (ieskaitot).

Memoranda parakstīšana notiks elektroniski, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc 24. aprīļa.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāju Ilzi Meilandi, e-pasta adrese ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands
Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju saraksts

 

RĪGAS MEŽI pavasara putnu būrīšu talkās aktīvi iesaista cilvēkus ar īpašām vajadzībām, apkaimju biedrības un bērnu nometnes

,

Turpinot ikgadējās pavasara putnu būrīšu talkas kopā ar iedzīvotājiem, šajā piektdienā, 4. aprīlī, plkst. 16.00 SIA “Rīgas meži” organizēs jau piekto šīs sezonas putnu būrīšu sagatavošanas talku. Šoreiz pasākums norisināsies kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” un tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”.

Pasākumā laikā “Mežaparkā” “Rīgas meži” vides izglītības programmas speciāliste kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologu stāstīs un rādīs, kas jāņem vērā, izgatavojot un uzstādot jaunas putnu mājas, lai tajās putni varētu iekļūt, justies droši un audzināt pēcnācējus.

Talkas laikā sanaglotie būrīši vēlāk tiks izvietoti “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecības Jaunolaines mežos.

📌 Pasākuma vieta “Mežaparkā” 

Mediji tiek aicināti piedalīties pasākumā. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tikt izmantoti publicitātes vajadzībām.

Līdz šim uzņēmums putnu būrīšu sagatavošanas pasākumos ir iesaistījis plašu sociālo partneru loku, īpaši aktīvi aicinot piedalīties cilvēkus ar ierobežotām iespējām piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs. Būrīši tika meistaroti kopā ar Latvijas Autisma apvienības dalībniekiem – ģimenēm, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” klientiem – pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, apkaimju iedzīvotājiem, kā arī bērniem, kuri ieradušies Latvijā no Ukrainas. Šādi uzņēmums veicina gan sabiedrības izglītošanu par vidi un bioloģisko daudzveidību, gan iekļaujošas partnerības, sociālās atbildības un cieņpilnas attieksmes pret dažādību veidošanu sabiedrībā.

“Mūsu dalībniekiem šī putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk”.

savos iespaidos par pasākumu dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele

Tradicionāli katru pavasari “Rīgas mežu” vides izglītības programma “EkVidO” sākas ar putnu būrīšu talkām – esošo mājiņu tīrīšanu un labošanu, kā arī jaunu būrīšu gatavošanu un izvietošanu.

Šopavasar plānojas vēl divas talkas:

📌 4.aprīlī, no 16.00-18.00 – kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”; sadarbībā ar Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienībām “Ziemeļi” un “Ezermala”
📌 13.aprīlī, no 11.00-13.00 – Candera skvērā, pie Candera ielas rotaļu laukuma; sadarbībā ar biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra tīrīšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu; tur var intensīvi sākt vairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – regulāri tīrot un kopjot, putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem ligzdošanas vietas un novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī uzstāda jaunus. Turklāt būrīši top no uzņēmuma mežos augušajiem kokiem un sagataves veido “Rīgas mežu” speciālisti.

Jau ceturto gadu pēc kārtas putnu būrīšu sakopšanas talkās uzņēmums “Rīgas meži” aktīvi iesaista iedzīvotājus, it īpaši – bērnus.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Aicina uz putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī

Biedrība “Lab Futura” aicina Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus un vietējos iedzīvotājus uz Latvijas putnu vērošanu Ķengaraga promenādē 18. aprīlī plkst. 8.30. Putnu vērošanu vadīs Latvijas Nacionālā Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko latviešu valodā (iespējams tulkojums uz krievu un angļu valodu, ja nepieciešams). Satikšanās plkst. 8.30 pie veikala “RD Electronics”, pie Dienvidu tilta (Latgales iela 240, Rīga,).

📌 –  tikšanās vieta kartē – ŠEIT.

Daugavas posms pie Ķengaraga ir iecienīta putnu vērošanas vieta, kur, pastaigājoties gar upes malu vai labiekārtotu promenādi, iespējams novērot daudzu sugu ūdensputnus. Putnu vērošanā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni.

Dmitrijs Boiko ir viens no erudītākajiem Latvijas ornitologiem. D. Boiko ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, bet ir arī viens no Eiropas zinošākajiem ziemeļu gulbju pētniekiem.

Pasākums notiek projektā “Mana Rīga II”. Projekta mērķis ir veicināt Rīgā dzīvojošo jauniebraucēju līdzdalību un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un jauniebraucēju mijiedarbību ar uzņemošo sabiedrību, rosinot apzināties sevi par jauno rīdzinieku. Projekts iekļauj izglītojošas aktivitātes jauniebraucējiem kopā ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem, lai iepazītu Latvijas vēsturi, kultūru, tradīcijas un dabu, veselīga dzīvesveida aktivitātes un sporta aktivitātes, sekmējot veselīgu dzīvesveidu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu un integrāciju.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vietu skaits ierobežots.

📌 Pieteikšanās – ŠEIT.
🔎 Informācija: officelabfutura@gmail.com