Arhīvs birkai: Satiksme

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, posmā pie dzelzceļa pārvada ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus. Dienas laikā virzienā uz pilsētas centru nodrošinās divas braukšanas joslas, savukārt virzienā no pilsētas centra – vienu braukšanas joslu. Tāpat, kā jau iepriekš ziņots, nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmala pie dzelzceļa pārvada satiksmei būs slēgta.

No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 5.00 līdz plkst. 23.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada ierobežos satiksmi, nodrošinot divas braukšanas joslas virzienā uz pilsētas centru un vienu braukšanas joslu virzienā no pilsētas centra.

Savukārt naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00, satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta. Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Tāpat minētajā laika periodā Lastādijas ielas posmā pie dzelzceļa pārvada transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība būs slēgta.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada slēgs satiksmi

,

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

No nākamās nedēļas slēgs gājēju kustību uz Jorģa Zemitāna tilta

No pirmdienas, 24. marta, mobilitātes punkta “Zemitāni” būvdarbu dēļ būs liegta gājēju pārvietošanās uz Jorģa Zemitāna tilta.

Tāpat pašvaldība vērš iedzīvotāju uzmanību, ka tiks slēgtas arī sabiedriskā transporta pieturvietas abos virzienos uz tilta. Iedzīvotāji aicināti izmantot tiltam abās pusēs tuvumā esošās pieturvietas pie TC “Domina” un A. Čaka ielā.

Būvdarbu laikā tiks demontētas esošās betona kāpnes Centra pusē pie Zemitāna stacijas un Purvciema pusē pie tirdzniecības centra “Domina”.

Gājēju kustība tiks organizēta pa Zemitāna dzelzceļa stacijai tuvumā esošo gājēju tiltu (skat. karti pielikumā).

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pakāpeniski sākusi mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Naktī uz piektdienu, 21. martu, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā

,

Saistībā ar būvdarbiem no ceturtdienas, 20. marta, plkst. 23.00 līdz sestdienai, 22. martam, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielā pie jaunbūves Krišjāņa Barona ielā 119 (virzienā uz Ērgļu ielu).

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie vienotās biļetes ieviešanas sabiedriskajā transportā

Lai veicinātu pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī noskaidrotu pasažieru faktisko pieprasījumu pēc vienotās biļetes reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos un Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos, pašvaldība turpina darbu pie vienotās biļetes ieviešanas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā un pasažieru vilcienā.

Pirmdien, 17. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti atbalstīja tālākos soļus vienotās biļetes ieviešanai. Deputāti lēma uzdot Ārtelpas un mobilitātes departamentam noslēgt līgumu ar “Rīgas satiksmi”, “Pasažieru vilcienu” un “Autotransporta direkciju” par pilotprojekta īstenošanu ar šādiem nosacījumiem:

  • “Rīgas satiksme” nodrošina “Pasažieru vilcienam” vienotās biļetes izmantošanu Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā;
  • no katras pārdotās vienotās biļetes, kuras cena ir 2 eiro, “Rīga satiksme” saņem 0,89 eiro bez PVN un 0,11 eiro ar PVN;
  • tiek noteikts pilotprojekta termiņš – ne ilgāk kā viens gads no tā sākšanas brīža;
  • Rīgas satiksme” līdz šā gada 15.decembrim iesniedz Ārtelpas un mobilitātes departamentam un Finanšu departamentam starprezultātu ziņojumu par pilotprojekta rezultātiem par periodu no tā uzsākšanas;
  • vienotās biļetes tirdzniecību nodrošina “Pasažieru vilciens”.

Tāpat sēdē tika nolemts, ka koda biļetes lietotnes tehniskā risinājuma izstrādei jāparedz 50,7 tūkstoši eiro no Rīgas domes rezerves fonda.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Jau ziņots, ka sākotnēji vienotā biļete darbosies pilotprojektā un būs pieejama “Rīgas satiksmes” apkalpotajos maršrutos un reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutu A zonā. Pēc pilotprojekta vienoto biļeti plānots ieviest plašākā dzelzceļa maršrutu tīklā.

Strādājot pie idejas realizēšanas, Rīgas pašvaldības galvenais mērķis ir nodrošināt modernāku, ērtāku un finansiāli izdevīgāku pasažieru pārvietošanos pa Rīgu, jo vienotās biļetes cena plānota divu eiro apmērā. Tāpat pašvaldība uzsver, ka tas ir ļoti labs sākums starpinstitucionālai sadarbībai, lai kopā virzītos uz lielāku mērķi – transporta sistēmas zaļināšanu.

Satiksmes ministrijas ziņojumā teikts, ka pilotprojektu provizoriski varētu sākt 2025.gada 1.jūnijā, un pilotprojekta plānotais termiņš ir viens gads no dienas, kad vienoto biļeti varēs iegādāties.

Satiksmes ministrija sagaida, ka vienotās biļetes ieviešana ļaus palielināt pasažieru skaitu. Pašlaik abu pārvadātāju pakalpojumus vienlaikus izmanto aptuveni 38 000 pasažieru gadā. Potenciālais pasažieru skaita pieaugums, kas lietos vienoto biļeti, tiek lēsts aptuveni 30% apmērā.

Rīgā pie dzelzceļa pieturas punktiem sāks mobilitātes punktu izbūvi

, , ,

Šonedēļ Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāks mobilitātes punktu būvniecības darbus pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru. Būvdarbu laikā konkrētajās vietās tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, kas laika gaitā atbilstoši būvdarbiem var mainīties.

Mobilitātes punktu izbūves laikā paredzēts labiekārtot dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām piegulošo teritoriju un savienot pasažieru platformas ar satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūru. Visos mobilitātes punktos paredzēts izveidot drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabot satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, segtas velonovietnes, kā arī uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta saikni ar vilcienu satiksmi. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis norāda: “Sabiedriskais transports Rīgā piedzīvo renesansi – mērķtiecīgi gan ar rutīnas darbiem, gan ar jaunievedumiem veidojam sabiedrisko transportu ātrāku, ērtāku un pieejamāku, lai arvien lielākam skaitam rīdzinieku tā būtu primārā izvēle ikdienas gaitās. Dzelzceļa integrācija Rīgas sabiedriskajā transportā ir kopējās sistēmas neatņemama sastāvdaļa un vienoti satiksmes punkti objektīva nepieciešamība, ko Rīga īsteno, piesaistot gandrīz 30 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu.”

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai un koplietošanas autostāvvietas. Veidojot labiekārtojumus, šajos mobilitātes punktos kopumā paredzēts iestādīt 178 kokus un vairāk nekā 11 tūkstošus dažāda veida krūmus.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veidojot sasaisti starp dzelzceļa infrastruktūru un pilsētas sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, gājēju infrastruktūru. Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Būvdarbus veiks SIA “ACBR”. Kaspars Kalniņš, SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs, uzsver “Mēs apzināmies, cik būtiski ir šie mobilitātes punkti Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. To izbūve ir svarīgs solis ceļā uz ērtāku, drošāku un pieejamāku pārvietošanos pilsētā, kur sabiedriskais transports, velobraucēji un gājēji var ērti un efektīvi izmantot modernu un sakārtotu infrastruktūru. Mūsu komanda darīs visu iespējamo, lai būvdarbi noritētu raiti, ar iespējami mazāku ietekmi uz satiksmi, kā arī tiktu īstenoti atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem un plānotajiem termiņiem.”

Mobilitātes punktu izbūves laikā pie vairākiem dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, lai nodrošinātu būvdarbu drošu un efektīvu norisi. Pirmie ierobežojumi stāsies spēkā jau šonedēļ. Pie dzelzceļa pieturas punkta “Dauderi” līdz 31. augustam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zāģeru ielas posmā no Sarkandaugavas ielas līdz dzelzceļa sliedēm, kā arī Sarkandaugavas iela no Zāģeru ielas līdz Sarkandaugavas ielai 21. Pie stacijas “Zemitāni” no 14. marta līdz 1. jūlijam transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgts Kroņu ielas posms, kas savieno Kroņu ielu un Ieriķu ielu. Līdz 1. jūlijam ierobežos transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību Zemitāna ielas posmā zem Jorģa Zemitāna tilta. Tāpat minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu satiksmi ielas posmā no Zemitāna ielas līdz dzelzceļa stacijas “Zemitāni” ēkai un ielas posmā pie īpašuma Brīvības ielā 198A. 2025. gada būvniecības sezonā tiks ieviests joslas sašaurinājums Zemitānu ielā – zonā zem tilta un krustojumā ar A. Čaka ielu. Pie stacijas “Ziemeļblāzma” īslaicīgi tiks sašaurināta brauktuve uz Vecāķu prospekta un Jaunciema gatves, bet pie dzelzceļa pieturas punkta “Bolderāja” būs ierobežota gājēju kustība Gaigalas ielā, kā arī transportlīdzekļu satiksmei tiks slēgta Keramikas iela no Silikātu ielas līdz Silikātu ielai 1K-2. Pie stacijām “Sarkandaugava” un “Šķirotava” būtiski satiksmes ierobežojumi šobrīd nav plānoti.

Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Būvdarbi tiek veikti, sinhronizējot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” izbūvi Rīgas pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 33 447 742 eiro, no tām, Eiropas Savienības finansējums – 27 642 762 eiro.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas domes Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi. Būvprojektu izstrādi veica SIA “BM projekts”.

Kopumā Rīgas pašvaldība plāno izbūvēt mobilitātes punktus un mobilitātes punktu publisko ārtelpu 15 dzelzceļa pieturas punktos un stacijās. Šogad plānots sākt būvdarbus arī pie dzelzceļa pieturas punktiem “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”. Arī šo mobilitātes punktu būvniecību paredzēts īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Mobilitātes punktu “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma” vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720324369186

Rīgā turpinās pilnveidot veloinfrastruktūras tīklu, izbūvējot jaunus veloceļus

Arī šogad Rīgā turpināsies darbs pie veloinfrastruktūras tīklu pilnveidošanas, izbūvējot jaunus veloceļus un turpinot darbu pie iesākto projektu izstrādes, informē Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa. Šogad plānots izbūvēt vairākus jaunus veloceļus. Vietām būvdarbus plānots sākt šī gada būvsezonas sākumā, kas atbilstošu laikapstākļu gadījumā parasti ir aprīļa vidū.

Pavasarī, noslēdzoties ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam, plānots sākt veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Darbus veiks SIA CBF “Ļ-KO”. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Pavasarī arī ir plānots sākt velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošanu Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šobrīd turpinās līguma slēgšanas process ar izraudzīto darbu veicēju. Tāpat šobrīd turpinās pretendentu izvērtēšana projektam “Veloceļa Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam izbūve”, lai arī šos būvdarbus varētu sākt līdz ar būvdarbu sezonas sākumu.

Tāpat šogad trīs maršrutos plānots izbūvēt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras. Veloinfrastruktūra tiks izbūvēta maršrutos Rīga – Ulbroka, Rīga – Ķekava un Rīga – Babīte – Piņķi. Šobrīd visiem trīs projektiem norisinās atklāts konkurss – iepirkums, kurā pretendenti var iesniegt savus piedāvājumus. Projektam maršrutā Rīga – Ulbroka pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 10. marta, plkst. 10.00, maršrutam Rīga – Ķekava pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 17. marta, plkst. 10.00, savukārt maršrutam Rīga – Babīte – Piņķi līdz 2. aprīļa, plkst. 11.00.

Veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti arī citu būvprojektu ietvaros, kuros darbi jau notiek vai tiks sākti šogad. Veloinfrastruktūru ir paredzēts ierīkot Latgales ielā, izbūvējot 7. tramvaja līnijas pagarinājumu, posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, kā arī Skanstes ielā, pārbūvējot Skanstes ielas krustojumu. Tāpat veloinfrastruktūras risinājumi ir paredzēti lielajos būvobjektos – uz Jorģa Zemitāna tilta, satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Dienvidu tilta 4. kārtā.

Paralēli būvniecībai norit darbs pie veloinfrastruktūras plānošanas un projektēšanas, atbilstoši dažādiem pilsētas plānošanas dokumentiem – galvenokārt izstrādātajai velo koncepcija.

Pašlaik turpinās gājēju un veloinfrastruktūras būvprojekta izstrāde Brīvības gatvei, posmā no nobrauktuves uz Berģu ielu līdz Rīgas robežai, un Granīta ielai, posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai, kā arī reģionālās un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūrai maršrutā Vecāķi – Carnikava.

Tāpat ir noslēgusies būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde diviem projektiem – velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai un velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai.

Pašlaik arī norisinās pretendentu izvērtēšana iepirkumam ““Gājēju un velosipēdistu ceļu ierīkošana Rīgas apkaimēs” būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība”. Iepirkums paredz septiņu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādi sekojošās vietās – Dzirciema un Buļļu ielā, Ilūkstes ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, Nīcgales un Pildas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā un maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis. Attiecīgi tiklīdz noslēgsies pretendentu izvērtēšana, sāksies projektu izstrāde septiņiem veloceļiem.

Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” projektē un būvē iepirkumu.

Pērn pilsētvidē pie jau esošiem veloceļiem uzstādīja desmit jaunus kāju balstus, arī šogad šos darbus ir plānots turpināt. Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā ir viena no Rīgas prioritātēm, tādēļ pašvaldība mērķtiecīgi attīsta veloinfrastruktūru, tā uzlabojot velobraucēju drošību un popularizējot velosatiksmi. Ar velosipēdu aptuveni 30 minūšu laikā var nokļūt līdz pilsētas centram teju no visām Rīgas apkaimēm, tādēļ pieejama un droša satiksmes infrastruktūra ir viens no būtiskiem faktoriem, lai cilvēki izvēlētos velosipēdu kā savu pārvietošanās līdzekli pilsētā. Izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, pilsētā samazināsies transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte, gaisa piesārņojums, vides troksnis, kā arī pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

 

Pašvaldība atvēlēl 3,4 miljonus eiro seguma atjaunošanai 11 ielu posmos

, , , , , , , , ,

Piektdien, 28. februārī, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 3,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem 11 ielu posmos. Šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu plānots veikt vairākās pilsētas ielās un to posmos, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Šobrīd turpinās pirmā iepirkuma pretendentu izvērtēšana, savukārt otrajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Šī gada 4. janvārī pašvaldība izsludināja atklātu konkursu “Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbi”, kurā tika izraudzīti būvnieki, kuri segumu atjaunos 11 ielu posmos. Šobrīd turpinās pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Otro iepirkumu pašvaldība izsludināja 16. februārī, kurā iekļauti desmit objekti. Šajā iepirkumā pretendenti turpina iesniegt piedāvājumus, kuru atvēršana plānota marta pirmajā pusē.

Pirmajā iepirkumā iekļauti sekojoši objekti:

🟩 Akas iela;
🟩 Sliežu iela posmā no Sliežu ielas Nr. 35 līdz Gaujienas ielai;
🟩 Firsa Sadovņikova iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
🟩 Cesvaines iela;
🟩 Friča Brīvzemnieka iela;
🟩 Kleistu iela posmā no Rātsupītes ielas līdz Mārtiņa Peniķa ielai;
🟩 Kleistu iela posmā no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
🟩 Lielā iela posmā no Silikātu ielas līdz Grants ielai;
🟩 Vecāķu prospekts posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
🟩 Jaunciema gatve posmā no Mežāres ielas līdz pieturvietai “Klipiņas”;
🟩 Jaunciema gatve posmā no pieturvietas “Milnas” līdz īpašuma robežām ar kadastra apzīmējuma 01001282048 robežām.

Minēto 11 ielu posmu atjaunošanai plānots no pašvaldības budžeta piešķirt līdz 504 tūkstošiem eiro, bet 2,9 miljonus eiro aizņemties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 7 līdz 60 kalendārajām dienām. Darbus plānots sākt pavasarī, sākoties aktīvajai būvsezonai.

 

Rīgā šogad uzlabos segumu 60 grantētajās ielās

Šogad Rīgā turpināsies pērn aizsāktie ielu seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi. Plānots, ka šajā būvdarbu sezonā segumu uzlabos 60 grantētajās ielās ar kopējo platību vairāk nekā 77,5 tūkstoši kvadrātmetru.

Brauktuvju segumu ar dubultās virsmas apstrādi veic ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Pirms virsmas apstrādes veikšanas norit ielu pamatnes sagatavošana un komunikāciju aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Iela ar vislielāko remontdarbu platību būs Beberbeķu iela, posmā no K. Ulmaņa gatves līdz Čuguna ielai, 5150 kvadrātmetru platībā, bet iela ar vismazāko remontdarbu platību – Boļeslava Sloskāna iela, posmā no Torņakalna ielas līdz O. Vācieša ielai 6, 220,8 kvadrātmetru platībā.

Seguma uzlabošanas darbi plānoti Juglā, Jaunciemā, Imantā, Berģos, Dārziņos un citās pilsētas apkaimēs.

📌 Visus ielu posmus, kur gaidāmi seguma uzlabošanas darbi, iespējams aplūkot pašvaldības mājaslapā publicētajā sarakstā un digitālajā kartē – ŠEIT.
📌 2025. gadā plānoto grants seguma ielu remontdarbu saraksts skatāms – ŠEIT.

Pašvaldība atgādina, ka remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus. Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – no pavasara līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi.

Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

 

7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves būvdarbi kļūs intensīvāki

Lai jau drīzumā uzsāktu intensīvus sliežu izbūves darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājumam no galapunkta “Ķengarags” līdz Latgales un Višķu ielas krustojumam, tuvākajā laikā sāksies sagatavošanās darbi. Latgales ielā tiks veikta asfalta seguma frēzēšana, demontētas vecās konstrukcijas un komunikācijas, kā arī uzsākta kontakttīklu balstu pamatu izbūve. Vienlaikus paredzēts pārbūvēt gājēju ietvi un izbūvēt arī jaunu veloceliņu.

Būvdarbu sākumposmā līdztekus frēzēšanas procesam sāksies arī apjomīgi rakšanas darbi. Turpināsies jau iesākto apakšzemes komunikāciju pārbūve (ūdensvads un gāzesvads). Vietā, kur tiks būvēts transportmijas punkts, šobrīd norisinās koku ciršana un martā sāksies siltumtrases pārbūve. Turpat sāksies arī citu inženiertehnisko sistēmu un apakšzemes komunikāciju būvniecība – gāzesvads, ūdensvads, lietusūdens kanalizācija u. c.

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums būs 2,2 kilometri. Būvdarbu ietvaros zemes vienībā pie Latgales un Višķu ielas krustojuma tiks izbūvēts transportmijas punkts. Tā funkcionēšanai paredzēta jauna dispečeru ēka, kā arī sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi gan no Latgales ielas, gan no Višķu ielas. Tāpat tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp ierīkotas plašas nojumes, norādes zīmes un tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Līdz transportmijas punktam pa Višķu ielu 300 metru garumā tiks pagarināts arī 15. trolejbusa maršruts.

Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada maijam. Ieceres īstenošanai par būvprojekta izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību noslēgts līgums ar CBF SIA “Binders” 28 349 687,19 EUR bez PVN vērtībā. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.