Piektdien, 2024.gada 5.aprīlī plkst. 16.00 SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajā Kronvalda parkā notiks uzņēmuma vides izglītības programmas “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS” sestā Pavasara putnu būrīšu talka.

Talkas laikā tiks gan meistarotas jaunas mājiņas, gan sniegta informācija par būrīšu pareizu kopšanu. Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar biedrību “Taureņa efekts” – labdarības organizāciju Latvijas bērnunamu atbalstam.

🟩 Par putnu būrīšu talku Kronvalda parkā

Laiks: piektdiena, 2024.gada 5.aprīlis, plkst. 16.00.
Vieta: “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa apsaimniekotais Kronvalda parks, ejot parkā pa turpinājumu Ukrainas Neatkarības ielai, pa labi – skatīt ŠEIT .
● Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un / vai filmēt. Iegūtie vizuālie materiāli var tik izmantoti publicitātes vajadzībām.

Šīs talkas laikā sanaglotie putnu būrīši tiks izvietoti “Rīgas mežu” Juglas mežniecības Upes apgaitā, Ogres novadā, netālu no “Rīgas mežu” vides izglītības centra “EkVidO”. Tur pērn tika veikti meža sanitārās kopšanas darbi bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža (‘Ips typographus’) ierobežošanai. Un šī būs lieliska iespēja parūpēties par mazajiem dobumpērētajiem putniem un sagatavot viņiem jaunus koka namiņus.

🟩 Par Pavasara putnu būrīšu talkām

Talku laikā “Rīgas mežu” vides izglītības programmas “EkVidO” speciālisti stāsta un rāda, kas jāņem vērā, izgatavojot, uzstādot un kopjot putnu mājas, lai lidotāji tajās var iekļūt, justies droši un ērti, kā arī rūpēties par pēcnācējiem.

Jau trešo gadu pēc kārtas talkās uzņēmums “Rīgas meži” aktīvi iesaista iedzīvotājus. Šogad talkās piedalās bērni no bērnu namiem un bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī apkaimju biedrību pārstāvji.

Pavasara putnu būrīšu sakopšanas pasākumi vienlaikus ir gan izglītojoši, gan praktiski. Talku dalībnieku sagatavotie būrīši mazajiem dobumperētājiem tiks izvietoti dažādās “Rīgas meži” teritorijās, piesaistot un sekmējot putnu daudzveidību šajās vietās.

Kopumā šogad dažādās “Rīgas mežu” teritorijās ir septiņas talkas, no tām notikušas jau piecas, kuru laikā izgatavoti gandrīz 200 būrīši, bet līdz aprīļa vidum būs vēl divas talkas.

Pirmais pasākums notika 3.martā, Rīgas mežniecības apsaimniekotajā Anniņmuižas mežā, sadarbībā ar Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību “Riga Annenhof”. Otrais pasākums notika 10.martā, “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa apsaimniekotajā Grīziņkalna parkā sadarbībā ar Grīziņkalna apkaimes biedrību. Trešais pasākums notika 24.martā, “Rīgas mežu” Rīgas mežniecības apsaimniekotajā Pļavnieku mežā sadarbībā ar Pļavnieku apkaimes biedrību.

Savukārt ceturtā Pavasara putnu būrīšu talkā norisinājās “Rīgas mežu” vides izglītības centrā “EkVidO”. Pasākumā piedalījās Ogresgala pamatskolas Eko padomes un Vides pulciņa dalībnieki.

Piektais pasākums notika 4.aprīlī, “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa apsaimniekotajā Esplanādes parkā, sadarbībā ar Rīgas 1.pamatskolu – attīstības centru. Un vienlaikus talka bija arī daļa no plašākiem “Rīgas mežu” “Ēnu dienas” pasākumiem.

🟩 Šī gada turpmāk plānoto talku kalendārs:

Piektdien, 5.aprīlī, plkst. 16.00-18.00 – Kronvalda parkā, sadarbībā ar biedrību “Taureņa efekts” – labdarības organizāciju Latvijas bērnunamu atbalstam.
Trešdien, 17.aprīlī, plkst. 9.00-11.00 – Šmerļa mežā, sadarbībā ar Rīgas 5.pamatskolu – attīstības centru.

Par putnu būrīšiem

Pavasarī daudzi cilvēki vēlas sev pie mājas vai dārzā izlikt putnu būrīti. Būrīšiem, tāpat kā ikvienam mājoklim, nepieciešama regulāra tīrīšana. Netīrītā būrī putni nevar vīt jaunu ligzdu, miteklī var savairoties kaitēkļi. Putnu būrīšu tīrīšana nodrošina to ilgtspēju – regulāri tīrot un kopjot, putnu mājas kalpo vismaz piecus gadus.

Lai nodrošinātu putniem ligzdošanas vietas un novērstu kaitēkļu vairošanos, “Rīgas meži” uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ik gadu tīra un labo esošos būrīšus, kā arī izgatavo un uzstāda jaunus. Turklāt būrīši top no uzņēmuma mežos augušajiem kokiem un sagataves veido “Rīgas mežu” speciālisti.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!


Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību, kā arī parakstīja Latvijas Dažādības hartu.

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Rīgā elektroskrejriteņu un dažādu citu mikromobilitātes rīku lietotāju skaits pēdējos gados būtiski palielinājies, vienlaikus, diemžēl, notiek arī vairāk negadījumu ar skrejriteņu iesaisti, tādēļ pašvaldība, rūpēs par visu satiksmes dalībnieku – kā kājāmgājēju, tā skrejriteņu braucēju drošību, regulēs gan ātrumu, ar kādu skrejriteņi drīkstēs pārvietoties, gan noteiks speciālas vietas to novietošanai, lai šie braucamrīki nebūtu izmētāti, kur pagadās. Labs, pozitīvs piemērs mēdz būt iedarbīgāks par sodiem un aizliegumiem, tādēļ aicinu visus skrejriteņu braucējus ievērot jaunos noteikumus un līdz ar jauno regulējumu ceram ne vien vairot drošu pārvietošanos pilsētā, bet arī panākt paradumu un uzvedības maiņu, lai primāri tā būtu savstarpēja cieņa starp visiem satiksmes dalībniekiem,”

tā otrdien, 26. martā, preses konferencē uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Šādi noteikumi ir nepieciešami, lai tiktu aizsargātas visu satiksmes dalībnieku – gan gājēju, gan braucēju tiesības uz drošu pārvietošanos, tāpat ir svarīgi, lai netiktu aizšķērsotas ietves un veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas. Rīgas dome ir veikusi arī sabiedrības viedokļa mērījumu, kas parāda, ka gandrīz 60% rīdzinieku būtu par to, lai skrejriteņus Rīgā aizliedz pavisam. Ievērojot, ka tomēr ir ievērojama sabiedrības daļa, kas vēlas šo pārvietošanās rīku, jaunie noteikumi par drošu braukšanu ir labs kompromiss. Tāpēc plānojam pakāpeniski visā Rīgas centrā aizliegt elektroskrejriteņu novietošanu ārpus speciāli iekārtotām vietām. Rīgā pērn ieviesām 40 mikromobilitātes rīku novietošanas zonas un, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajiem priekšlikumiem, šogad plānojam ierīkot vēl vairākus desmitus šādu stāvvietu,”

norādīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

🟩 Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanai būs atļauts izmantot tikai tādus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar sistēmu, kas regulē ātrumu un novietošanu, pielāgojot to kartē norādītajām koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonām un novietošanas aizlieguma zonām.

Nepareizi novietoti transportlīdzekļi pakalpojumu sniedzējam būs jāpārvieto nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs stundu laikā. To kontrolēs Rīgas pašvaldības policija (RPP).

Ar izmaiņām saistošajos noteikumos tiks panākts, ka Rīgas teritorijā koplietošanas transportlīdzekļu lietotāji tiks disciplinēti, tie varēs pārvietoties ar tādu maksimālo braukšanas ātrumu, ko pats lietotājs nevar uzstādīt, kā arī lietotājs būs spiests novietot koplietošanas transportlīdzekli tā, lai tas neapdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Rīgas pašvaldības policija uzsver, ka policijas darbs, galvenokārt, būs vērsts uz sadarbību ar komersantiem, nevis to formālu sodīšanu. RPP preventīvi kontrolēs saistošo noteikumu izpildi, sazinoties ar koplietošanas pakalpojuma sniedzējiem un pārliecinoties par to veiktajiem pasākumiem, atbilstoši saistošajiem noteikumiem.

Ņemot vērā, ka komersantiem ir iespējas savlaicīgi sagatavoties saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, no 1. maija par konstatētajiem pārkāpumiem tiks piemērota administratīvā atbildība. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu tiks piemērota komersantam, nevis koplietošanas transportlīdzekļa vadītājam.

Ja policija konstatēs, ka koplietošanas transportlīdzeklis ir atstāts to novietošanas aizlieguma zonā, policija informēs komersantu par konstatēto pārkāpumu. Ja pārkāpums netiks novērsts trīs stundu laikā no tā konstatēšanas, policija izņems konkrēto transportlīdzekli.

Koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla “Geo Rīga” tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā “Satiksme un mobilitāte”.

🟩 Jaunos noteikumus plānots pieņemt 27. marta Rīgas domes sēdē.

 

Otrdien, 26. martā, plkst. 13.00 Tehniskās Jaunrades namā “Annas2”, Annas ielā 2, mediju pārstāvji tiek aicināti uz STEAM jomas sinerģijas pilotprojekta publicitātes pasākumu, kurā pašvaldības pārstāvji un interešu izglītības iestāžu darbinieki, skolotāji sniegs ieskatu jauna skolu un interešu izglītības iestāžu STEAM sinerģijas pilotprojekta norisē, rādot dažādus demonstrējumus dronu izgatavošanā, lidināšanā, robotikā utt., reizē arī būs iespēja apmeklēt Garāžas Zinātnes teātra izrādi.

Publicitātes pasākumā paredzētas informatīvas uzrunas par pilotprojektu, iepazīstināšana ar projekta aktivitātēm un iesaistītajām pusēm, būs iespēja ieskatīties projekta plānotajās aktivitātēs kopumā, tuvāk iepazīties ar Tehniskās jaunrades nama “Annas2” piedāvājumu, kā arī uzrunāt pārējās pilotprojektā iesaistītās puses. Pilotprojekts ir iesākts ar mērķi radīt skolēniem interesi un iespējas padziļināti apgūt STEAM jomas mācību priekšmetus, praktiski darbojoties dažādās STEAM darbnīcās, nostiprinot skolā gūtās zināšanas dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē, kādā no sadarbības centriem.

🟩 Plānota dažādu projektu, mācību stundas un priekšmetu demonstrēšana: dronu konstruēšana, izgatavošana un lidināšana, datoranimācijas demonstrēšana – digitālu zīmējumu veidošana, kā arī eksperti rādīs, kā notiek interaktīvu sistēmu un robotu veidošana.

🟩 Pēc tam paredzēts Bērnu zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” apmeklējums, kas atrodas tajās pašās telpās. Kurā varēs vērot jaunus ekspresīvus demonstrējumus centra Garāžas teātra priekšnesumā, ietverot tajos izglītības elementus, berzi, dzijas un gaisa plūsmas eksploziju, kā arī skaņu efektu iegūšanu no parasta ornamentēta koka.

🟩 Savukārt pēc šīs daļas interesentiem tiks piedāvāta iespēja tikties ar skolotājiem un apmeklēt vairāku priekšmetu nodarbību telpas: “Tehniskā modelēšana”, “Filmu studija”, “Akustiskā studija”, “Foto meistardarbnīca”, “Šūšana un konstruēšana”.

Lai nodrošinātu STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas) jomas interešu izglītības programmu un aktivitāšu pieejamības paplašināšanu, sniedzot atbalstu Rīgas pašvaldības skolām obligātā mācību satura veiksmīgai apguvei, kā arī veicinot skolēnu interesi par STEAM jomas mācībām, nodrošinot kvalitatīvu un mūsdienīgu mācību procesu izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība īstenos skolu un interešu izglītības iestāžu STEAM sinerģijas pilotprojektu.

Pilotprojekta ietveros plānota 7. klašu skolēnu inženierzinību, datorikas un dabaszinātņu nodarbību norise kādā no sadarbības centriem. Nodarbību ietvaros skolēniem būs iespēja dinamiskā, aizraujošā un neierastā vidē nostiprināt skolā gūtās zināšanas, praktiski darbojoties dažādās darbnīcās.

 

25. martā pieminēsim 75. gadadienu, kopš norisinājās viens no drūmākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – 1949. gada 25. marta deportācijas. Tajās dažu dienu laikā padomju okupācijas vara īstenoja otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kurā cieta ap 44 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ap 11 tūkstoši bērnu.

Pieminot pirms 75 gadiem izsūtītos rīdziniekus, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgas Politiski represēto biedrība aicina piedalīties gājienā un atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

🟩 Pulcēšanās gājienam sāksies plkst.12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
🟩 Gājiena sākums – plkst. 12.40.

Rīgas Politiski represēto biedrības darbība 2024. gadā tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Piektdien, 22. martā, no plkst. 17:00 līdz 20:00, Latvijas Universitātes galvenajā ēkā (Raiņa bulvāris 19, Rīga) norisināsies biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotā “Dzīvā (prasmju) bibliotēka”. Tās laikā būs iespēja iepazīties ar ukraiņu un latviešu svētku tradīcijām, izveidot Saules ratu un košu ukraiņu svētku dekoru, kopā baudīt tradicionālus gardumus, mācīties latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas kopā ar ansambli “Дівчата.UA”.

Dalībnieki varēs apmeklēt četras dažādas bibliotēkas:

• dzīvo stāstu bibliotēku, kurā norisināsies viktorīna par Masļeņicas svinēšanas tradīcijām Ukrainā un Lieldienām Latvijā;
• praktisko zināšanu bibliotēku, kur dalībnieki varēs izgatavot svētku dekorus pēc latviešu un ukraiņu tradīcijām, apgūt latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas;
• garšu bibliotēku, kur būs iespēja baudīt debesmannu un ukraiņu Lieldienu kūku, kā arī uzzināt to pagatavošanas noslēpumus;
• spēļu bibliotēku, kur ikviens varēs atrast sev piemērotu galda spēli.

🟩 Dalība pasākumā ir bez maksas, taču pasākumam ir ierobežots apmeklētāju skaits, tāpēc aicinām savu dalību pieteikt iepriekš, aizpildot elektronisko pieteikšanās anketu, kas pieejama – ŠEIT  vai zvanot pa tālruni +371 28813184 Irina.

Biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” ziedojumu konts: LV24HABA0551041611130.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

 

Pirmdien, 25. martā, plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Zemessardzes koris “Stars” aicina uz kora mūzikas koncertu “Man Dzimtenes celiņš dārgs”, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

Koncerta programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Īpaši pieminot politiski represēto izsūtīšanas gadadienu, skanēs pirmā un ceturtā daļa no Em. Melngaiļa Latvju rekviēma, kas tapis piecpadsmit gadu laikā no 1906. līdz 1921. gadam. Rekviēma dzejas autori ir Vilis Plūdonis un Rainis.

Koncertā līdzās Zemessardzes korim “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe.

Zemessardzes koris “Stars” ir Zemessardzes orķestra apakšvienība un vienīgais militārais koris Latvijā. Tas dibināts 2012. gada 5. septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā pulcējās vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem. Pastāvēšanas laikā Zemessardzes koris “Stars” ir piedalījies neskaitāmos Latvijas atzīmējamām dienām veltītajos dievkalpojumos un piemiņas brīžos. Koris regulāri ar savām koncertprogrammām uzstājas Valsts svētku pasākumos un Zemessardzes orķestra organizētajos koncertuzvedumos visā Latvijā, veicinot Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes atpazīstamību sabiedrībā.

Katru gadu 25. martā Latvijā tiek pieminēts viens no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē. Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, 1949. gadā masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Piemiņas koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Šā gada 7. martā muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” atklāja izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”.

Izstādē skatītāji Latvijā pirmo reizi satiks darbus, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.

🟩 Izstāde būs skatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes uzmanības centrā ir neparasts gadījums – 1949. gadā sastādīta, tomēr nekad neizdota grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju gaidījusi 74 gadus.

1949. gada vasarā no kara sagrautās Eiropas uz ASV izceļoja grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Janis Šternbergs. Pirmos pēckara gadus viņš bija pavadījis Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. Tur viņš izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu, kurā par spīti galējam trūkumam vairāk kā ducis audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu grafisko iekārtojumu un iesiešanu, plakātu veidošanu un citas zinības.

Audzēkņu darbu kolekciju bija plānots publicēt, bet tas nenotika; vērtīgo darbu mape – folio – palika Jaņa Šternberga bagāžā. Mapē iekļauti darbi novilkuma tehnikā: kokgrebumi, linogriezumi, litogrāfijas, dobspiedumi cinkā sausās adatas un asējuma (oforta) iespiedtehnikā. Mapē ir vairāk kā 200 darbu un tie izkārtoti uz 70 vatmaņa papīra lapām. Skolotāja rūpīgi sakārtotā un ilgus gadus glabātā audzēkņu oriģināldarbu kolekcija tagad iekļauta muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā.

Izstādē šis folio – sava veida aizraujoša grāmata vienā eksemplārā – nu pirmo reizi ieraudzījusi dienas gaismu. Grafikās paviz ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, Fišbahas bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Izstādītie oriģināldarbi un tos papildinošie priekšmeti uzskatāmi liecina par kara skartās paaudzes spēju pielāgoties dramatisko pārmaiņu apstākļos un centieniem uzturēt savu kultūras identitāti par spīti visam.

🟩 Izstādes ietvaros 14. martā plkst. 18.00 notiks dr. art. Jāņa Kalnača publiska lekcija “Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija”.

 

🟩 Izstādes veidotāji:

  • Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
  • Kuratore: Sarma Muižniece Liepiņa
  • Konsultācijas: Jānis Kalnačs, Valdis Villerušs
  • Dizains un multimediji: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)
  • Iekārtojums: Uldis Dimiševskis

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība.

 

Drīzumā plānoti demontāžas darbi Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru 29. februārī no plkst. 9.00-12.00 un 1. martā no plkst. 14.00-17.00 piedāvā akciju “No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi”, kurā iedzīvotājiem, biedrībām un uzņēmumiem pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem.

“Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi. Tās nonāk atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā – pārstrādē. Demontējot Rūpniecības preču tirgu, dosim jaunu iespēju materiāliem un iekārtām, nodrošinot to pieejamību jebkuram interesentam. Atkārtota izmantošana vai pārveidošana ļauj saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Vēl vairāk, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu. Tādējādi tiek samazināts gan atkritumu apjoms, gan nepieciešamība pēc pirmreizējiem resursiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps.

Šī aktivitāte ļaus novērtēt sabiedrības interesi un apjaust, kādiem nolūkiem interesenti meklē materiālus, kā arī izpētīt, cik un kādi izmantošanai derīgi materiāli paliek pēc demontāžas. Tas ir sākums pieejai materiālus izmantot pēc iespējas saimnieciskāk, meklējot iespējas to atkārtotai izmantošanai pirms nodot pārstrādei vai noglabāšanai poligonā. Tādējādi tiks iegūti secinājumi turpmākiem saudzīgas demontāžas iepirkumiem, kā arī pašvaldības materiālu laukuma izveides nepieciešamībai.

“”Rīgas nami” īpašumā un apsaimniekošanā ir liels īpatsvars gan vēsturiskā mantojuma, gan vienkārši novecojošu ēku. Tāpēc mūsu izaicinājums ir rast veidu kā tās apsaimniekot vienlaikus efektīvi un ar cieņu pret vēsturi. Rūpniecības preču tirgus ēku demontāža un materiālu otrreizējā izmantošana būs nozīmīgs projekts, kurā mācīsimies lietderīgāk izmantot tos būvmateriālus, kas mums jau ir. Šis ne vienmēr ir vienkāršākais ceļš, taču, domājot par ilgtspējīgu attīstību, noteikti atbildīgākais risinājums, kurā plānojam iesaistīt arī sabiedrību,” skaidro SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot uz e-pastu davis.smoteks@riga.lv vai zvanot pa tālruni 28009283 (Dāvis). Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā no plkst.9.00-12.00 un 15. martā no plkst.14.00-17.00. Materiālu iekraušana un transportēšana jānodrošina pašiem.

Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības atteikt iespēju piedalīties akcijā tiem, kas pieteiksies vēlāk, kā arī ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Demontāžas darbus nodrošina SIA “Rīgas nami”. Materiālu pieejamību iedzīvotājiem organizē Rīgas enerģētikas aģentūra Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.