Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.

 

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Divas reizes gadā starp ziemas un vasaras saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi. Šī diena pavasarī iezīmē brīdi kad diena kļūst garāka par nakti – gaisma svin uzvaru pār tumsu, iespējams tieši tāpēc tiek dēvēta par “Lielo” dienu. Zeme atdzimst un saule mūs apspīd arvien ilgāk. Tāpēc saules sveicināšana un godināšana ir nozīmīga Lielās dienas tradīcija.

🟩 Lielajā dienā aicinām uz spēļu un danču vakaru ar radošajām darbnīcām pavasara saulgriežos jeb Lielajā dienā, 20. martā plkst. 18.30. Kultūras centrā “Iļģuciems”!

 

“Dziesmas un stāsti caur laiku laikiem no visas Latvijas savijas mūsu mūzikā. Tā skan kā mūsu gada saules ritums, kā dzīves ceļš, kā Dievu un garu sarunas. Mūsu mūzika ir par līvu tautas un baltu cilšu saplūsmi caur dziesmu, caur mīlestību, caur mūsu zemi. Par brīnumu — kā kultūra var rast dažādus evolūcijas ceļus, bet saglabāt senāko informāciju. Baltu cilšu azarts savienojas ar Latvijas pirmtautas līvu rimtumu. Mūsu dziesmas aijā bērnu kā to darījuši pirms tūkstošiem gadu, stāstot stāstus par izcelsmi no lačiem. Mūsu dziesmas apdzied mīlestību. Mūsu dziesmas ir himnas Jūrai, mežam, avotiem, purviem, laukiem, saulei un Viņsaulei. Mūsu dziesmas ir sarunas ar visu dzīvo mums apkārt. Mēs esam dzīvesprieka pilni un tāda ir mūsu tautas mūzika – ar divejādām saknēm un košu lapotni!”

saka Ēriks Zeps un Julgī Stalte par pašu izpildīto mūziku

  • Julgī Stalte ir Latvijas senākās folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja, kas darbojusies arī tādos projektos kā „Tuļļi Lum”, „Kalā Jeng”, „Tai tai” un daudzos citos;
  • Ēriks Zeps ir latgaliešu enerģiskākās postfolkloras grupas „Rikši” līderis, kas spēlējis „Dziesmu dancē”, „Taktonikā” un citās apvienībās, kā arī vadījis krietnu pulku folkloras pasākumu;
  • Ingus Grīnbergs ir vijolnieks, vijolspēles pedagogs, kas papildus darbam Liepājas Simfoniskajā orķestrī un vairākos kameransambļos labprāt iemēģina roku dažādu žanru mūzikā – gan populārajā, izpildot, piemēram grupas “Ornaments” repertuāru, gan tautas mūzikā tkp sastāvā.

Radošajās pavasara vēstnešu darbnīcās varēs izgatavot taureņus un puķītes no krāsainiem dzijas dzīpariem un izveidot putniņus no meldriem. Darbnīcas nodrošina kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas.

🟩 Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem

 

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27 k-2) no 2024. gada 7. marta līdz 7. aprīlim apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” keramikas izstāde “No saullēkta līdz saullēktam”.

Studijas “Ceplis” vadītājs Elvijs Krevics saka: “Šīs izstādes nosaukumu mēs izvēlējāmies kopā ar “Cepļa” studijas dibinātāju un vadītāju Viju Vosi (1957-2023), vēl 2023. gada sākumā, bet izstādi veidot mums nākas jau bez šī talantīgā un sirsnīgā cilvēka.” Elvijs Krevics turpina studijas dibinātājas Vijas Voses aizsākto pēc viņas pēkšņās aiziešanas mūžībā.

Nosaukums “No saullēkta līdz saullēktam” iekļauj sevī pilnu 24 stundu ciklu –visu, kas ir apkārt mums, ko redzam, dzirdam, jūtam. Tāpēc šajā izstādē apkopoti aizvadītā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos radītie mirkļi, domas un idejas, kas, tāpat kā mēs, ik rītu mostas aizvien jaunas.

“No saullēkta, kas šajā pavasara laikā ik rītu par minūti kļūst agrāks, aicinu ikvienu izstādes apmeklētāju apstāties, ieskatīties, ieraudzīt, sajust. Pamanīt glazūras atspīdumu, izvērtēt krāsu atšķirības un pārejas, sajust, kā šīs keramikas formas mani uzrunā. Esamība ir tas uz ko mūs aicina katrs saullēkts. Ikdienā mēs daudz skrienam un maz pamanām. No rīta apstāsimies ar kafijas krūzi rokās pie loga un sajutīsim saullēktu un to, cik minūtēs saule jau pilnībā izlīdusi no apvāršņa. Būsim šeit un tagad. Būsim mēs paši no saullēkta līdz saullēktam!”

– aicina Elvijs Krevics.

📌 Ieeja bez maksas
Katru dienu 11.00-18.00

 

Ar pirmo posmu Sarkandaugavā, pagājušajā sestdienā tika atklāts Rīgas apkaimju orientēšanās kauss – rogaininga tipa piedzīvojums, kurš turpināsies vēl četras sestdienas, dažādās Rīgas apkaimēs. 17. februārī būs iespēja izskrieties Dzirciemā/Iļģuciemā, 2. martā tas būs Grīziņkalns, 16. martā sekos Bieriņi un visbeidzot 6. aprīlī, Dārziņos papildus pēdējam posmam norisināsies arī apbalvošana.

RAOK šogad norisinās pirmo gadu, aicinot piedalīties ne tikai apkaimju biedrību aktīvistus un sportistus, bet arī jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Sacensības norisinās bez dalības maksas, piecās dažādās Rīgas apkaimēs, ļaujot iepazīt Rīgas apkaimes no pilnīgi cita skatupunkta. Piedaloties orientēšanās sacensībās, pat tie, kuri apkaimē dzīvojuši vairākus desmitus gadu, var atklāt interesantas, iepriekš neredzētas vietas savā apkaimē.

Nākamie posmi:

🟩 2. posms, 17. februāris, Dzirciems/Iļģuciems – https://www.facebook.com/events/758998672952480/
🟩 3. posms, 2. marts, Grīziņkalns – https://www.facebook.com/events/1110253677073672
🟩 4. posms, 16. marts, Bieriņi – https://www.facebook.com/events/400115422472234
🟩 5. posms, 6. aprīlis, Dārziņi – https://www.facebook.com/events/402888292411995/

Sacensību programma:

🟩 9.30-15.00 – dalībnieku ierašanās sacensību centrā, orientēšanās apmācības, reģistrācija;
🟩 10.00-15.00 – sacensību starts brīvi izvēlētā laikā;
🟩 16.00 – pēdējo sacensību dalībnieku finišs;
🟩 16.30 – sacensību centra slēgšana.

Apbalvošana norisināsies noslēdzošajā posmā Dārziņos, tiks apbalvoti katra posma katras grupas 1.-3. vietas ieguvēji un kopvērtējums – TOP 3 komandas, kuras piedalījušās vismaz 2 posmos.

Noderīgas saites

● Nolikums – ŠEIT
● Reģistrācija – ŠEIT
● Vairāk informācija Facebook lapā 
● Pirmā posma rezultāti – ŠEIT 
● Kopvērtējums – ŠEIT

📸 Pilna fotogalerija no pirmā posma – ŠEIT 

Projekts “Rīgas apkaimju orientēšanās kauss” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
RAOK organizē Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība un Rīgas Dārziņu jauniešu dome.

Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.

🟡 11. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Ieeja pasākumā būs bez maksas.

🟡 Tostarp līdz 11. februārim Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

🟡 Savukārt no 9. februāra līdz 6. aprīlim Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29A, būs skatāma XXV Starptautiskajam masku tradīciju festivālam veltīta latviešu tradicionālo masku izstāde “Masku skapis”, kuras ekspozīciju veidos 20 maskoti tēli. Būs apskatāmas tādas zināmākās maskas kā miežvilks, budēlis, nāve, dzērve, lācis, kaza un citi tēli. Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar latviešu kultūras seno tradīciju, masku nozīmi un masku festivāla pirmsākumiem. XXV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad notiks Viļānos no 9. līdz 11. februārim.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot ap ziemas saulgriežiem. Maskas veidoja no dabas materiāliem, veciem apģērba gabaliem un lietām, kas vairs nekalpoja ikdienas vajadzībām. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas, lai nodrošinātu auglību un svētību, lai aizbiedētu ļauno. Maskošanās ir logs uz viņsauli.

📌Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, ieejas maksa – 1,00 eiro.

Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Šonedēļ, sestdienā, 3. februārī norisināsies pirmais Rīgas apkaimju orientēšanās kausa (RAOK) posms Sarkandaugavā. Tam sekos vēl četras iespējas sportiski pavadīt sestdienu – 17. februārī Dzirciemā/Iļģuciemā, 2. martā Grīziņkalnā, 16. martā Bieriņos un visbeidzot 6. aprīlī Dārziņos. Apkaimes izvēlētas tā, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu iespēja iepazīties ar dažādām Rīgas daļām – austrumos, rietumos, ziemeļos, dienvidos un centra rajonā.

RAOK šogad norisinās pirmo gadu, aicinot piedalīties ne tikai apkaimju biedrību aktīvistus un sportistus, bet arī jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Sacensības norisinās bez dalības maksas, piecās dažādās Rīgas apkaimēs, ļaujot iepazīt Rīgas apkaimes no pilnīgi cita skatupunkta. Piedaloties orientēšanās sacensībās, pat tiem, kuri apkaimē dzīvojuši vairākus desmitus gadu, var atklāt interesantas, iepriekš neredzētas vietas savā apkaimē.

Sacensību Programma:

🟩 9:30-15:00 dalībnieku ierašanās sacensību centrā, orientēšanās apmācības, reģistrācija
🟩 10:00-15:00 sacensību starts brīvi izvēlētā laikā
🟩 16:00 pēdējo sacensību dalībnieku finišs
🟩 16:30 sacensību centra slēgšana

Apbalvošana norisināsies noslēdzošajā posmā Dārziņos, tiks apbalvoti katra posma katras grupas 1.-3. vietas ieguvēji un kopvērtējums – TOP 3 komandas, kuras piedalījušās vismaz 2 posmos.

🔎 Noderīgas saites:

Nolikums
Reģistrācija
● Vairāk informācijas var uzzināt Facebook lapā – https://www.facebook.com/RigasDarzini/

Projekts “Rīgas apkaimju orientēšanās kauss” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
RAOK organizē Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība un Rīgas Dārziņu jauniešu dome.

 

2024. gada 11. februārī no plkst. 12.00 līdz 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Pasākumā piedalīsies Kultūras centra “Iļģuciems” folkloras kopa “Laiksne” un Rīgas skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”.

No 29. janvāra līdz meteņiem – 11. februārim, Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

Meteņdiena, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Meteņos ir jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts ugunskurs, veikti rituāli, ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras vainagi. Dažviet no salmiem tiek darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi dzenot prom ziemu.

Pārdaugavas kultūras apvienības folkloras kopa “Laiksne” jau no 1993. gada aktīvi darbojas Latvijas folkloras dzīvē, apgūstot plašu tradicionālās mūzikas materiālu – no gadskārtu un godu ieražu dziesmām līdz danču melodijām, spēlējot pārsvarā mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku. “Laiksnei” izdoti seši albumi, kas veltīti dažādām tēmām

Rīgas skolēnu pils bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Kokle” ir aktīva Latvijas kultūras dzīves veidotāja un katru gadu ir Nemateriālā kultūras mantojuma programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībniece. No bērniem izauguši par jauniešiem viņi nu ceļo gan pa Latviju, gan aiz Latviju dziedādami, spēlēdami, dancodami un citus priecēdami. Folkloras nodarbībās dalībnieki gūst priekšstatu par latviešu gadskārtu ciklu tautasdziesmām, rotaļām, dejām, mūzikas instrumentiem, rokdarbiem un vēstītājfolkloru. Kopas vadītāja un skolotāja Dina Liepa.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “lļģuciems” pagalmā, Lidoņu ielā 27.

Ieeja bez maksas.

Pasākums tiks fotografēts.

19. janvārī Jaunciema pamatskolā un Rīgas 71. vidusskolā svinīgi tika atklātas abu mācību iestāžu renovētās telpas.

Jaunciema pamatskolas renovētā 1. stāva atklāšana

2023. gada renovācijas darbi aptvēra Jaunciema pamatskolas vēsturiskās ēkas 1. stāvu. Atjaunošanas darbu gaitā tika atjaunotas skolas ēkas viena korpusa pirmā stāva telpas, paplašinot ēdamzāles bloku, nomainīti visi inženiertīkli, veikta grīdas līmeņu salāgošana telpām, izbūvēti ugunsdroši nodalījumi, kā arī atjaunoti sanitārie mezgli abos stāvos un atjaunotas divas kāpņu telpas. Remontdarbi tika pabeigti janvārī un šobrīd ēkas 1. stāvā ir iekārtoti mācību kabineti sākumskolas skolēniem, izveidots mūsdienīgs dabaszinību kabinets, mācību virtuve dizaina un tehnoloģiju nodarbībām, multifunkcionāla ēdnīcas telpa, atjaunotas arī administrācijas telpas.

📸 Foto no Jaunciema pamatskolas – ŠEIT

Svinīgajā pasākumā apmeklētājus priecēja skolēnu koncerts, apsveikuma vārdus teica Rīgas domes pārstāvji, kā arī apmeklētājiem bija iespēja izstaigāt ekskursijā renovētās telpas, kā arī piedalīties veģetārajā kulinārijas meistarklasē, radošajā un galda spēļu darbnīcā.

Rīgas 71. vidusskolas renovēto telpu svinīgā atklāšana

2023. gadā Rīgas 71. vidusskolā tika renovētas Izglītības un rehabilitācijas centra (IRC) klašu telpas. Renovācijas gaitā tika atjaunotas skolas ēkas viena korpusa pirmā stāva telpas, pielāgojot klases speciālās izglītības iestādes programmas vajadzībām, atjaunots vestibils, nomainīti visi inženiertīkli, atjaunots vējtveris, izbūvēti ugunsdroši nodalījumi, kā arī sporta zāles dušās ierīkotas vieglas konstrukcijas starpsienas.

Svinīgajā pasākumā ar koncertu uzstājās skolēni, tika apsveikti skolas godājamie skolotāji un notika svinīgā lentītes pārgriešana IRC telpās.

📸 Foto no Rīgas 71. vidusskolas – ŠEIT

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).