Ar dažādiem koncertiem, pasākumiem un aktivitātēm Rīgā svinēs Bērnu aizsardzības dienu

, , ,

Svētdien, 1. jūnijā, Rīgā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kurā ikviens laipni aicināts pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem un baudīt galvaspilsētas pašvaldības sagatavoto kultūras programmu – skanēs koncerti, notiks izrādes, būs atvērtas interesantas darbnīcas un virkne citu aktivitāšu.

No plkst. 11.00 līdz 17.00 Doma laukumā norisināsies Bērnu dienas festivāls, kurā izskanēs koncerti, būs dažādas izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes bērniem un jauniešiem. Festivāla skatuves programmā dienas garumā uzstāsies vairāk nekā 600 bērni un jaunieši no visas Latvijas, bet to noslēgs grupas “Olas” uzstāšanās.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā no plkst. 11.00 visi gaidīti uz Ziemeļblāzmas 117. bērnu svētkiem “Grāmatiņas dzimšanas diena”, kurā atraktīvu koncertu sniegs pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” un vokālās studijas “Spāre” mazie dziedātāji, bērnu vokālie ansambļi “Nāriņa” un “Karameles”, bet radošās darbnīcas un aktīvu kopdarbošanos nodrošinās Vecmīlgrāvja attīstības biedrība un bezalkohola biedrība “Ziemeļblāzma”.

Uz muzikāliem svētkiem šajā dienā aicina kultūras centri “Mazā ģilde” un kultūras centrs “Iļģuciems” – plkst. 12.00 Mazajā ģildē doties aizraujošā muzikālā piedzīvojumā aicina ansamblis “Kolibri” , bet plkst. 13.00 kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā norisināsies popgrupas “Ildzēni” 25 gadu jubilejas koncerts “Nāc ārā, lai dziesmu var sākt!”.

Savukārt Latvijas universitātes Botāniskā dārza pasākumu vietā “Šķūnis” ar sākuma laikiem plkst. 14.00 un plkst. 16.00 notiks pasākums “Nāc mežā ciemoties” – koncertuzvedums ar bērnu vokālās studijas “Knīpas un Knauķi” dalību. Uz šo pasākumu iepriekš izņemami ielūgumi kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”.

Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā savu darbību sāk arī kultūrtelpas “Strops” Rīgas apkaimēs.

📌 Vairāk par Ģimenes mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Kultūras centra “Iļģuciems” popgrupa “Ildzēni” ielūdz uz 25 gadu jubilejas svinībām “Nāc ārā, lai dziesmu varu sākt!”

2025. gada 1. jūnijā plkst. 13.00 Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā ar krāšņu koncertprogrammu “Nāc ārā, lai dziesmu varu sākt!” savu 25 gadu jubileju atzīmēs bērnu popgrupa “Ildzēni”!

Jubilejas koncertā popgrupa “Ildzēni” izpildīs speciāli svētkiem sagatavotas dziesmas un krāšņus priekšnesumus, bet pasākumu vadīs iluzionists Robijs Trankalis, kas dziesmu starplaikos iepazīstinās apmeklētājus ar dažādiem burvju pasaules noslēpumiem.
Pasākuma apmeklētāji varēs līdzdarboties vairākās radošajās darbnīcās – gatavot smilšu aplikācijas, līmēt, zīmēt, kā arī sagatavot īpašu apsveikumu pasākuma jubilāriem – popgrupas “Ildzēni” kolektīvam.

Popgrupu “Ildzēni” 2000. gadā dibināja Āris Ziemelis. Grupas muzikālā pedagoģe un daudzu dziesmu autore sākotnēji bija Sandra Bule–Ziemele, taču kopš 2024. gada tās vadītāja un vokālā pedagoģe ir Kristīne Paņko. Iknedēļas mēģinājumos Kultūras centrā “Iļģuciems” tiek attīstītas bērnu un jauniešu vokālās prasmes, kas veicina vispārēju vokālu attīstību atbilstoši mūsdienu stilistikai.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

Maijā Rīgā sāks būvēt vēl astoņus mobilitātes punktus

, , , , , , ,

Rīgas pašvaldība maijā plāno sākt vēl astoņu mobilitātes punktu būvniecību pie dzelzceļa pieturas punktiem “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma”, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

Kopumā Rīgā tiks izbūvēti 15 mobilitātes punkti un tiem saistītā publiskā ārtelpa. Šobrīd būvniecība norit pie dzelzceļa pieturas punktiem un stacijām “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”, “Ziemeļblāzma” un “Brasa”, bet maijā būvdarbus plānots sākt vēl astoņās vietās.

“Jo pasažieriem ērtāks būs sabiedriskais transports un dažādu sabiedriskā transporta veidu savienojumi, jo vairāk tas tiks izmantots ikdienā, un pilnvērtīgai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmai tajā ir jāintegrē pasažieru vilciens. Ikvienā Eiropas lielpilsētā vilciens ir neatņemama sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļa, uz to mērķtiecīgi ejam arī Rīgā. Transporta mijas punkti, ko izbūvējam, piesaistot ievērojamus ES fondu līdzekļus, ir obligāts priekšnoteikums ērtiem dažādu transporta veidu savienojumiem un tie ļaus nodrošināt, ka pilsētas sabiedriskais transports ir pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Mobilitātes punktu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti un iedzīvotāju paradumu maiņu.

Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tā mazinot vajadzību nokļūšanai pilsētas centrā un starp apkaimēm izmantot privāto autotransportu. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī to radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.

Pie dzelzceļa pieturas punktiem tiks veidota ērta un pieejama sasaiste starp dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru. Būvdarbu vietās izveidos drošu un ērtu infrastruktūru gājējiem, velobraucējiem un mikromobilitātes rīku lietotājiem, uzlabos satiksmes drošības risinājumus, paredzot izceltās gājēju pārejas un apgaismojumu, atvērtas un segtas velonovietnes, novietnes kravas velosipēdiem, laukumus elektroskūteru novietošanai. Vietās, kur tas ir iespējams, sabiedriskā transporta pieturvietas izbūvēs maksimāli tuvu dzelzceļa pieturas punktam vai stacijai.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un dzīves apstākļus apkārtējās teritorijas iedzīvotājiem, pie mobilitātes punktiem iecerēts izveidot autostāvvietas īslaicīgai stāvēšanai, kas nepieciešamas pasažieru iekāpšanai/izkāpšanai.
Ņemot vērā jauno infrastruktūru un ierobežoto pašvaldības teritoriju, mobilitātes punktu būvdarbu zonās paredzēts veikt arī atsevišķu koku ciršanu, savukārt, lai saglabātu apstādījumu līdzsvaru, mobilitātes punktu teritorijā iespēju robežās tiks paredzēti jauni apstādījumi, dažāda veida krūmi un daudzgadīgi stādījumi, kā arī labiekārtojuma elementi.

Lai nodrošinātu drošu un efektīvu būvdarbu norisi, mobilitātes punktu būvniecības laikā pie dzelzceļa pieturas punktiem pakāpeniski tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi, ko iedzīvotāji un autovadītāji aicināti ievērot. Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem tiek publicēta pašvaldības mājas lapā riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Būvdarbus veiks SIA “Baltijas būve”. Būvdarbu veicējam uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi. Būvdarbi tiek veikti, salāgojot tos ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

Mobilitātes punktu “Šmerlis”, “Bērnu slimnīca”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projekts tiek īstenots ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidīgu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir vairāk kā 10 miljoni eiro, no tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde kopā ar Pilsētas attīstības departamentu.

🔎 Karte ar ielu remontdarbu un mobilitātes punktu būvdarbu zonām, kur tiks ieviesti pārvietošanās un satiksmes ierobežojumi – ŠEIT.
🔎 Mobilitātes punktu vizualizācijas skatāmas – ŠEIT.

 

Aicina balsot par piemērotāko vietu Iļģuciema vides objekta novietojumam

Rīgā šogad pilsētvidē plānots izveidot vairākus laikmetīgās mākslas vides objektus. Iedzīvotāji  līdz 13. maijam aicināti piedalīties balsojumā, lai noteiktu vides mākslas objekta atrašanās vietu Iļģuciemā.

Gatavojoties Pilsētas attīstības departamenta apkaimju centru telpiskās attīstības konceptplāna izveidei un ieviešanai, Pilsētvides noformējuma un mākslas nodaļa sākusi apkaimju vides mākslas objektu izveides programmu ar nodomu stiprināt iedzīvotāju piederību savai apkaimei un veicināt apkaimes identitāti.

Apkaimju vides mākslas objektu programmas ietvaros martā un aprīlī Iļģuciemā divās darbnīcās tika veikta sabiedrības domas izpēte, identificējot iedzīvotāju rūpes un intereses, fiksējot Iļģuciemu raksturojošas sajūtas un kartējot potenciālās vides mākslas objekta atrašanās vietas. Ekspedīcijas rezultātā tika atrastas trīs piemērotas vietas, no kurām balsojuma dalībniekiem lūdzam izvēlēties sev tīkamāko.

● 5. tramvaja galapunkts: sliežu maršruts iezīmē Iļģuciema apkaimes robežu, tomēr pati galapunkta teritorija mākslas darbam nav viegli pielāgojama, jo tajā ir izvietoti sliežu ceļi, kas atrodas kontaktvadu un atsaišu aizsardzības zonā, tāpēc vides mākslas objekta vietai piedāvāta tiek Daugavgrīvas ielai otrā pusē esošā pļava. Vides mākslas objekts simboliski sasaistītu vēsturisko apkaimes centru ar Iļģuciema industriālo mantojumu, aicinot pastaigā pa Tvaikoņu ielu, kas tālāk aizved līdz Daugavai un gājēju takai.

● Dagmāras un Slokas ielas krustojums: Iepriekšējo iedzīvotāju darbnīcu laikā, vietai radies nosaukums “Iļģuciema vārti”. Amizantajā triju ielu (Slokas ielas, Dagmāras ielas un Saldus ielas) krustojumā ir 300 m² saliņa, uz kuras atrodas brīvi stāvošs vecais tramvaja kontakttīkla stabs, paprāvs bērzs un atliku likām vietas vides objektam, kas iepriecinātu Iļģuciema vietējos iedzīvotājus un sveicinātu ciemiņus. Mākslas instalācijā iespējams integrēt uz saliņas jau esošos elementus.

● Transporta kontakttīkla metāla stabi: Kā vienots kopums uztverami un izmantojami arī tramvaja un trolejbusa kontakttīkla stabi, kas lielai daļai apkaimes iedzīvotāju asociējas ar industriālo mantojumu – dažāda veida ražošanu, rūpnīcām un amatniecību. Rīgai attīstoties, tās infrastruktūra tiek atjaunota, tomēr Iļģuciemā ir saglabājušies daudzi tīklotie atsaišu stabi, kas pamazām tiek aizstāti ar jauniem. Šī tēma paredz vairāku punktveida instalāciju izveidi plašā apkaimē, tādējādi saglabājot un rodot jaunu pielietojumu savdabīgajām metāla konstrukcijām. Autori tiks aicināti izvēlēties vairākus stabus un radīt instalācijas, kas vienotu Iļģuciema apkaimes identitāti plašākā teritorijā.

Izsaki savu viedokli – ŠEIT. 

Neilgi pēc tam tiks izsludināts ideju konkurss māksliniekiem. Izvēlētajā vietā tiks uzstādīts vides objekts, kura plānotais izveides budžets paredzēts līdz 40 000 eiro.

 

Aicinājums māksliniekiem: piesaki performanci izstādei “Caur manu / tavu logu”!

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrs “Iļģuciems” aicina māksliniekus pieteikt performances idejas, kas tiks iekļautas laikmetīgās mākslas izstādes “Caur manu / tavu logu” publiskajā programmā.

Izstāde norisināsies no 2025. gada jūnija līdz augustam Kultūras centra “Iļģuciems” vasaras galerijā, aktualizējot laikmetīgās mākslas norises Pārdaugavā un Iļģuciema apkaimē. Izstādes fokuss – piederības sajūta vietai, attiecības ar apkārtējo vidi un tās identitāti, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums Iļģuciemā.

Aicinām pieteikt performances, kas rezonē ar izstādes tematiku un kuru norise plānota izstādes telpā (75 m²), respektējot ekspozīciju, vai ārtelpā pie Kultūras centra “Iļģuciems”.

Telpas bildes: Salons – Iļģuciema kultūras centrs 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 12. maijs

Pieteikumu iesniegšana uz e-pastu: ieva.naglina@riga.lv

Pieteikumā jānorāda:

  • autora vārds un darba nosaukums;
  • idejas apraksts un ilgums;
  • nepieciešamie materiāli;
  • skice vai līdzīgas performances foto;
  • kontakti (e-pasts un tālruņa Nr.).

Iļģuciema apkaime ir bagāta ar ilggadējām vizuālās un lietišķās mākslas tradīcijām. Amatu namā darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas, kā arī tautas glezniecības studija “Grīva” Jura Ģērmaņa vadībā. Kultūras centra 1. stāvā – izstāžu telpā – aptuveni no 1993. līdz 1998. gadam darbojies Salons “Deviņi”, kur notika dažādu žanru izstādes. Aktualizējot šo vēsturi un papildinot to ar mūsdienās aktuālām mākslas norisēm, tiek veidota izstāde, kurai pieaicināti Latvijas laikmetīgajā mākslā aktuāli mākslinieki. Darba grupā strādā kuratores Roberta Atraste un Agnese Čemme, vizuālās identitātes autore Kristiāna Sproģe, projekta vadītāja Ieva Nagliņa.

Papildu informācija: Ieva Nagliņa Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes Pārdaugavas kultūras apvienības Projektu vadītāja +371 67181940;e-pasts:  ieva.naglina@riga.lv.

 

Rīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu

, , , ,

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Vides objekts “Ziedu Latvija”

Jau no deviņiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kur cilvēku atnestie ziedi tiks ievīti Latvijas kontūrā.

Radošās darbnīcas, akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Vērmanes dārzā visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, jo tur norisināsies radošās darbnīcas, lielformāta spēļu zona sadarbībā ar “BigGames” un citas aktivitātes. Plkst. 16.00 izskanēs apvienības “Brīnumskapis” koncerts bērniem.

Savukārt Rātslaukumā no plkst.12.30 līdz plkst.15.00 notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kurā skanēs folkloras kopu “”Kokle”, “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču kluba” koncerts.

Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis , lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Folkloras kopu sadziedāšanās, lielkoncerts “Saknes, kas sien”

No plkst.13.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīta Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, bet jau no plkst.15.00 līdz pat vakaram Brīvības laukumā izskanēs svētku koncerti – to ievadīs folkloras kopu sadziedāšanās, sagaidot pasākuma “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gājiena dalībniekus, kam plkst. 17.30 sekos valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, pēc kurām izskanēs svētku lielkoncerts “Saknes, kas sien”. Tajā uzstāsies tādi tautā iemīļoti solisti kā Ance Krauze, Dināra Rudāne, Igo, Jānis Aišpurs un daudzi citi, solistu balsīm pievienosies dziedātāju balsis no koriem “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “SkanTOS”, “Vivere” un “Muklājs” bet norises uz skatuves papildinās dejotāju priekšnesumi. Programmu vadīs Ritvars Logins.

Savukārt vakarpusē, no plkst. 20.00, notiks jestra sadejošanās ar postfolkloras grupu “Rikši”.

Latvijas filmu maratons un svētki apkaimēs

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies 4. maija Latvijas filmu maratons. Jau divedesmito reizi tiks demonstrētas Latvijas jaunākās filmas gan kinoteātra abās zālēs, gan brīvdabas nakts seansā, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem, kā allaž, bez maksas.

Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks džeza koncerts “Improvizācija par tautasdziesmām”, kurā muzicēs Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova kvartets un kultūras centra “Imanta” jauniešu kamerkoris “Vecrīga.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izskanēs koncerts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kurā piedalīsies orķestris “Rīga”, Zemessardzes koris “Stars” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” ar solistiem Marlēnu Keini, Ievu Paršu, Emīlu Klaužu un Armandu Siliņu. Koncerta diriģenti: Valdis Butāns, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts.

Savukārt VEF Kultūras pilī koncertprogrammā “Spēka vārdi Latvijai” varēs dzirdēt pianisti Agnesi Egliņu, tenoru Jāni Kurševu un aktrisi Lidiju Pupuri.

No plkst.11.00 līdz plkst.17.00 Rīgas porcelāna muzeja pagalmā Konventa sētā norisināsies tematiskās svētku darbnīcas, ko aicinātas apmeklēt ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Bezmaksas ielūgumi uz koncertiem no 28. aprīļa pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi” un pirms svētku koncerts “Mēs esam sacerēti”

Pirms svētkiem, no 30. aprīļa līdz 30. maijam Līvu laukumā būs aplūkojama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai veltīta dokumentāro liecību izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”, kas vēstīs par deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu un Latvijas valsts atjaunošanas periodu sākot no Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de facto.

Savukārt 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti” – godinot tautā iemīļoto dzejnieku un Atmodas laika līderi Jāni Peteru, skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām. Uz skatuves satiksies izcili kori un mākslinieki – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, jauktie kori “Balsis” un “Juventus”, koncerta vadītājs un solists Zigfrīds Muktupāvels un instrumentālisti Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres), lai radītu aizkustinošu svētku noskaņu diriģentu Romāna Vanaga, Inta Teterovska, Valda Tomsona, Artūra Mitrevica un Georga Zujeva vadībā.

Ieeja bez maksas.

📌 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas apkaimēs stādīs egles; tās varēs rotāt Ziemassvētkos

, , , , ,

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, atsaucoties uz apkaimju biedrību iniciatīvu, šajā pavasarī pirmo reizi galvaspilsētas apkaimēs stādīs egles, kuras varēs rotāt Ziemassvētkos.

Kopš 2021. gada Rīgas pašvaldība pirms Ziemassvētkiem piedāvā Rīgas apkaimju biedrībām cirstās egles, kuras uzstādīt savās apkaimēs un izrotāt kopā ar iedzīvotājiem. Vairākas apkaimju biedrības ir izteikušas vēlmi pēc stādītas eglītes, tādēļ šajā pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” organizēs pirmo septiņu egļu stādīšanu vietās, kuras ierosinājušas apkaimju biedrības un kuras saskaņotas ar pašvaldības speciālistiem. Līdz šim egļu stādīšana ir veikta tikai atsevišķu parku vai skvēru labiekārtošanas darbu laikā.

Šīs Ziemassvētku egles priecēs Iļģuciema, Torņakalna, Bišumuižas, Rumbulas, Juglas un Jaunciema apkaimju iedzīvotājus, tādējādi ienesot svētku sajūtu arī no centra tālākās apkaimēs.

“Mazjumpravas muižas komplekss ir īpaša vieta, kas ir gandrīz tik pat veca kā Rīga. Dzirnavas simbolizē nemitīgu kustību, pagātnes klātbūtni un kluso maģiju, kas spēj savienot dažādas paaudzes vienotā pieredzē, ko apliecina arī radošais kvartāls, kas dzirnavās darbojas jau trīs gadus. Mazjumpravas muižas kvartāls ar dārzu un dīķi ir izveidojies par iecienītu apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu – vietu, kur pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras notikumus un stiprināt savstarpējo saliedētību pēc pastaigām pa Ķengaraga promenādi. Eglītei izraudzīta vieta, lai tā būtu redzama no visiem ceļiem, kas ved uz muižas kompleksu, un apkārtējā vide ir lieliski piemērota dažādu kultūras pasākumu norisei svētku laikā, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus,”

uzsver biedrības “Rīgas Mazjumprava” vadītāja Inese Grandāne

Pirmdien, 28. aprīlī, egles stādīs četrās vietās:

  • Nordeķu parkā
  • Gramzdas ielā pie Imantas 15. līnijas 7
  • Friča Brīvzemnieka ielas un Vienības gatves stūrī
  • Bauskas ielā 149A

Trešdien, 30. aprīlī, egles stādīs trijās vietās:

  • Mazjumpravas muižā (plkst.11.00)
  • Malienas ielā 60
  • Gaileņu ielā 14

Rīgas pašvaldība aicina apkaimju iedzīvotājus piedalīties jauno eglīšu stādīšanā.

 

Aicina uz Jurija Perevoščikova lekciju par Iļģuciema kinoteātru vēsturi

,

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Rakstniecības un mūzikas aicina uz Jurija Perevoščikova lekciju “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot” 17. aprīlī plkst. 18.00 Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.

Jurijs Perevoščikovs, kuru daudzi pazīst kā epidemiologu, ir arī ilggadējs Iļģuciema iedzīvotājs un kinoteātru vēstures entuziasts. Pēdējā laikā viņš ir nodevies tieši savas apkaimes kinoteātru pētīšanai, un ar atklājumiem dalīsies lekcijā “Zudušos Iļģuciema kinoteātrus pētot”.

Lekcijā varēs uzzināt par septiņiem Iļģuciema kinoteātriem, kas darbojušies laika posmā no 1907. gada līdz 1990. gadu sākumam. Izzinošus stāstus papildinās interesanti arhīvu kadri un materiāli.

Ieeja pasākumā bez maksas. Lekciju varēs vērot arī tiešraidē un vēlāk ierakstā Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības “Facebook” kontā.

📌 Pasākuma norises vieta: Kultūrtelpa “Tintnīca”, Muzeju krātuve, Pulka iela 8, Rīga (Dzegužkalna pakāje).

Pasākumā var nokļūt, braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela, vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Pulka sēta.

Pasākuma apmeklētājiem – bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties Iļģuciema vides mākslas objekta idejas izstrādē

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”

Fotokonkursa izstāde “Meklējot Pārdaugavu”skatāma Kultūras centrā “Iļģuciems” ( Lidoņu ielā 27 k-2, Rīgā) no 2025.gada 6. februāra līdz 30. martam katru dienu no plkst. 11.00 – 18.00. Ieeja bez maksas.

Pārdaugavas kultūras apvienība 2024. gada sākumā aicināja jebkuru pilsētas iedzīvotāju un viesi iepazīt un atklāt Daugavas kreiso krastu no dažādiem skatupunktiem, iesaistoties Pārdaugavas īpašā rokraksta un tās noskaņu meklēšanā.

Darbi, kas tapuši Pārdaugavā, tika iesūtīti četrās kategorijās – “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide” – trīs kārtās – pavasara, vasaras un rudens.

Katrā kategorijā un kārtā autors varēja iesūtīt līdz 5 attēliem. Kopā konkursā saņemti 175 pieteikumi un 1139 fotogrāfijas. Kategorijā “Pilsētvide” saņemtas 503 fotogrāfijas, “Daba” – 296, “Cilvēki” – 204, bet kategorijā “Notikums” 136 attēli.

Izstādē apkopoti vairāk kā 80 izteiksmīgākie konkursam iesniegtie darbi, kas atklāj Pārdaugavu dažādos gadalaikos, rakursos un noskaņās, atklājot tieši šai Rīgas daļai raksturīgo šarmu. Fotogrāfijās redzama gan ikdienas dzīve un paradoksālas situācijas, gan dažādi notikumi un ikdienas ainas Pārdaugavas dzīvē.

Fotogrāfijas vērtēja profesionāla žūrija, kurā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka, kura ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

Foto konkurss “Meklējot Pārdaugavu” turpināsies arī 2025. gadā.

Izstādes dalībnieki: Lilita Apsīte, Ilvars Atgāzis, Ieva Babre, Laura Baiba Balcere, Artūrs Baltacis, Marija Barčuka, Romāns Benua, Zanda Birze, Valda Biteniece, Daina Burve, Sigita Cimermane, Mārtiņš Dobelis, Santa Dunaiska, Edīte Dreimane, Evita Ezeram, Madara Linna Ēvalde, Viktors Godlevskis, Normunds Grīnbergs, Inna Guseva, Romualds Ignatjevs, Olegs Jonins, Agris Jumis, Juris Justs, Juris Kalniņš, Zigmunds Kazanovskis, Gints Klāsons, Andris Krastiņš, Inese Kušķe, Alex Lo, Anastasija Lomteva, Viktors Martovickis, Ludmila Millere, Dāvis Orniņš, Ģirts Ozoliņš, Deniss Pavlovs, Aivis Pīzelis, Valters Poļakovs, Ketija Rakstiņa, Kaspars Rācenājs, Sigita Rušiņa, Ilze Saleniece, Marija Sirsniņa, Valdis Skerškāns, Sigita Šrēdere, Marija Tuče, Aija Vanaga, Aleksejs Vasiļevskis, Arnis Vuškāns, Dmitrijs Zaicevs, Aleksandrs Zavalijs.

Informējam apmeklētājus ar kustību traucējumiem, ka izstāde atrodas 2. stāvā un ēkā nav pieejams lifts.