Trešdien, 2. augustā, Juglas ezerā notiks kārtējā zivju resursu papildināšana un ūdenstilpē mītošajai zivju saimei pievienosies 27 000 zandartu mazuļu, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Zivju mazuļi tiks piegādāti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta” BIOR” zivju audzētavas “Tome’’.

Mazo zandartu iegādi un ielaišanu Juglas ezerā departaments 8308 eiro apmērā finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Ielaižamo zivju konkrēto sugu un daudzumu departaments saskaņo ar Institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamentu, kura darbības mērķis ir zinātnisko pamatu veidošana Latvijas ūdeņos, Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un iekšējos ūdeņos esošo zivju ilgtspējīgai izmantošanai.

Zandartu mazuļu jaunās dzīves sākuma brīdī Juglas ezerā kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un departamenta speciālistiem klāt būs pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta un zinātniskā institūta “BIOR”.

Zandartu mazuļu ielaišana notiks 2. augustā plkst. 11:30 pie Juglas ezera piestātnes – https://ej.uz/wt11

Ceturtdien, 27.jūlijā, SIA “Rīgas meži” Šmerļa mežā rīkoja sabiedrisko apspriedi, un iepazīstināja interesentus ar plānotajiem Šmerļa meža kopšanas darbiem. Tie paredzēti 2023.gada rudenī – 2024.gada pavasarī (izņemot putnu ligzdošanas laiku).

Vienlaikus, lai uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokli, “Rīgas meži” aicina sabiedrību līdz 11.augustam (ieskaitot) sniegt argumentētus priekšlikumus par meža plānoto kopšanu.

Priekšlikumi tiks izvērtēti, kā arī ievērojot mežaudzes ilgtermiņa attīstību, iespēju robežās, t.sk. konsultējoties ar to iesniedzējiem, iestrādāti Šmerļa meža ainavu dizaina plānā.

“Rīgas mežu” Rīgas mežniecības mežzinis Modris Martinovs iepazīstināja ar meža kopšanas mērķiem, plānotajiem darbiem un to gaitu. Viņš īpaši uzsvēra, ka mežaudzes kopšanas galvenie mērķi ir saglabāt dabas vērtības, atbrīvot mežu no invazīvām un tā attīstību traucējošām sugām, veicināt meža dabisku atjaunošanos, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka Šmerļa mežs ir urbānais jeb pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Tāpat M.Martinovs uzsvēra, ka uzņēmums turpinās operatīvi informēt sabiedrību par meža kopšanas gaitu. Šim nolūkam uzņēmuma Facebook kontā ir radīta īpaša mirkļbirka – #ŠmerļaMežaKopšana. Tā ļaus interesentiem ātri un nepastarpināti iegūt aktuālāko informāciju.

Savukārt pēc darbu noslēguma – 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta apkaimju koordinatore Daiga Mežale, runājot ar apkaimes iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, akcentēja rekreācijas iespēju pilnveidi – soliņi atpūtai, ērti un gludi celiņi, kā arī virziena norāžu nepieciešamību, īpaši cilvēkiem, kuri nav no tuvējās apkaimes.

Kopumā D.Mežale atzinīgi novērtēja Teikas punkta sadarbību ar uzņēmuma Rīgas mežniecību, ikdienā kopīgi risinot iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, t.sk. kritušu koku novākšanu un atkritumu savākšanu.

Vēl apspriedes laikā tika pausti viedokļi, kas, piemēram, saistīti ar pilsētas un transportlīdzekļu trokšņu slāpēšanas uzlabošanu, ko nodrošinātu buferjosla ap mežaudzi; bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; pēc iespējas dabiskāka meža saglabāšanu; iebraukšanas aizlieguma zīmju uzstādīšanu; mazgabarīta tehnikas izmantošanu darbu laikā un koka vairoga brauktuvju jeb zemsedzes paliktņu izmantošanu.

Izskanēja arī interese par atkritumu urnām, vienlaikus izprotama ir “Rīgas mežu” pieeja – “ko mežā ienes, to aiznes”. Tāpat iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, kas saistīti ar suņu pastaigām mežā.

Tika pausta interese arī par mežu ekosistēmu pakalpojumu pieejamību šajā teritorijā, kā arī viedoklis, ka šai mežaudzei jānosaka dabas lieguma statuss, kas jau ir vairāku organizāciju kompetencē u.c.

Jau vēstīts, ka 2023.gada rudenī SIA “Rīgas meži” plāno uzsākt meža kopšanas darbus Šmerļa mežā (starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām). Tie tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvā mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas.

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

  • Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
  • Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
  • Darbu platība un veids: ap 70 ha; – kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
  • Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Šmerļa meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

  • Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).
  • Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda, mežābele, kadiķis.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

  • Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes.

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram: Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa, kurai ir divas virsotnes. Tās paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

  • Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām:

  • Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes.
  • Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede (Pinus sylvestris). No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.
  • Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

  • Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri;
  • Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri;
  • Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā;
  • Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri;
  • Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri;
  • Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Nosaukumu mežs ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas bijusi tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur tagad ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa meža kopšana

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas MAP – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026” (108., 113., 114.kvartāli). Pārējā Šmerļa meža daļā kopšanas darbi netiek plānoti.

Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem ainavu ar dažādiem ainavas elementiem. Proti, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt kādas reljefa formas, piesaistot apmeklētāju skatus un dažādojot meža vizuālo izskatu.

Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu. Priedēm, jo īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai, kas savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (Nothorhina punctata). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas (parasti vecākas par 150 gadiem) priedes ar biezu mizu, kas ir saules apspīdētas.

Bez apkaimes svētkiem Zolitūdē un Čiekurkalnā, šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkos. Kultūrtelpā “Strops” notiks arī zaļumballe Āgenskalnā, pasaules mūzikas festivāls “Porta”, tiks organizētas ekskursijas gidu pavadībā, šaha diena Kalnciema kvartālā un izskanēs dažādi koncerti.

LUCAVSALĀ – 26. jūlijā plkst. 17:00 – ekskursija – pārgājiens ar gidu.

Lucavsala – sala Daugavā, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc uzsāktas labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā. Tur tiek rīkoti arī dažādi kultūras notikumi. Lucavsalas atpūtas parks pulcina bērnus, aktīvā dzīvesveida piekritējus un rīdziniekus, kuri vēlas izbraukt pie dabas, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā. Pārgājienu vadīs ceļotājs, vēsturnieks un pieredzes bagāts Latvijas vides aizsardzības kustības dalībnieks Aivars Jakovičs no projekta “Zaļie pārgājieni”. “Zaļie pārgājieni” ir biedrības “VAK Mantojums” projekts ekotūrisma (vides tūrisma) popularizēšanai.

PĻAVNIEKU ZAĻAJĀ BIRZĪ (Andreja Saharova ielā 30) – 26. jūlijā plkst. 19:00 – dziesminieka Kārļa Kazāka koncerts.

Vasaras kultūrtelpā “Strops” viesosies mūzikas autors un tautas iemīļots dziesminieks Kārlis Kazāks ar akustisku vasaras koncertu. Mūziķis koncertā izpildīs savas oriģināldziesmas.

“Tā ir īpaša sajūta – satikt klausītājus it kā ikdienišķā vidē, kaut kur starp daudzstāvu mājām un automašīnām, pēc ikdienas darbiem un pa ceļam uz mājām. Dziesmas te skan citādi.”

saka Kārlis Kazāks par gaidāmo koncertu

Kuras dziesmas pieteiksies izskanēt, arī pats mūziķis uzzinās tikai mirklī, kad satiks Tevi kādā no Rīgas “Stropiem”.

VĒRMANES DĀRZĀ – 27. jūlijā plkst 19:00 – tiek piedāvāta īpaši bērnu auditorijai veidota koncertprogramma, kuras pamatā ir populārāko latviešu animācijas un pilnmetrāžās filmu mūzika. Tajā skanēs jau par zelta klasiku kļuvušās Imanta Kalniņa dziesmas no tādām animācijas filmām kā “Zaķīšu pirtiņa”, “Zelta sietiņš” un ”Kabata”, Zigmara Liepiņa mūzika no cikla “Pasaciņas” un Imanta Zemzara mūzika no animācijas filmas “Fantadroms”. Izskanēs arī mūzika no spēlfilmas bērniem “Sprīdītis”.

Koncertprogrammu veidojuši un izpildīs jau citos tautā iemīļotos koncertos iepazītie mūziķi – Kristīne Pāže, Didzis Bardo, Rinalds Maksimovs un Krists Krūzkops. Paši mūziķi iejutīsies dažādos multfilmu tēlos. Programma veidota, lai tā būtu saistoša visai ģimenei. Koncerts būs lieliska iespēja iepazīties ar 20. gadsimta latviešu animācijas filmu mūzikas zelta klasiku.

NORDEĶU PARKĀ – 29. jūlijā plkst. 13:00 – prieka mirkļu parka programmas tēmas saistītas ar apkaimes iedzīvotāju stāstiem un to iemūžināšanu ar dokumentālā kino palīdzību. Notiks jauno fotogrāfu radīto apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana, fiksējot apkaimes šodienu. Māksliniece Ieva Putniņa aicinās koprades darbnīcā veidot jaunu vides mākslas objektu no lietām, kas iepriekšējos gados rotājuši Rīgas pilsētvidi.

Veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju iepazīšanos, brīvā gaisotnē norisināsies sarunas ar vietējiem apkaimes ikdienas ekspertiem. Pievakarē koncertu sniegs džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas trio un vēlāk notiks kino programma, kas atainos Iļģuciema vēsturi un šodienu. Vakaru Nordeķu parkā noslēgs Jaunā Rīgas teātra aktrises un režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, kas tapusi sadarbībā starp Jaunā Rīgas teātra aktieriem un Iļģuciema cietuma ieslodzītajām, kā arī Katrīnas Tomašickas dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas” par senioru mīlestības meklējumiem.

PASĀKUMU PROGRAMMA

  • Plkst. 13.00-14.00 – Kustību aktivitāte
  • Plkst. 14.00-15.00 – Nordeķu apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana
  • Plkst. 15.00-18.00 – Mākslinieces Ievas Putniņas mākslas objektu pārstrādes darbnīca
  • Plkst. 15.00-18.00 – Svarīgi jautājumi. Sarunas ar apkaimes ekspertiem
  • Plkst. 19.00-20.00 – Kristīnes Prauliņas džeza trio koncerts
  • Plkst. 20.00-21.00 – Kinohronikas par Iļģuciema apkaimi ar kuratori Artu Vārpa
  • Plkst. 21.00-22.00 – Dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”
  • Plkst. 22.00-23.00 – Dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas”

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties – Šeit, vai sekot līdzi sociālo tīklu Facebook lapā “Rīgā notiek”.

29.jūlijā organizācija LNSS (Latvijas Neredzīgo sporta savienība) kopā ar sadarbības partneri biedrību Sportot Latvija organizēs EJAM VISI! labdarības posmu. Dosimies visi kopā pa Rīgas skaisto dabu Dambjapurva apkaimē, kur nobeigumā baudīsim pašu sagatavotu zupu.

Pulcēšanās uz pārgājienu plānota līdz plkst. 11.00 Dambjapurva ezera aktīvās atpūtas laukumā, kur dalībniekus sagaidīs pārgājiena instruktors. Šis pārgājiens atšķirsies ar to, ka pārgājienu visi dalībnieki mēros kopā ar pārgājiena instruktoru. Pārgājienā plānotā distance ir 8 kilometri, kas lielākoties vedīs cauri mežiem, tāpēc aicinām dalībniekus padomāt par piemērotu apģērbu un pretodu līdzekļiem. Pārgājiena laikā arī plānots apskatīt interesantākos vietējos objektus, kuri atrodami vietējos mežos. Pasākuma noslēgumā paredzēta kopīga zupas vārīšana skaistā Dambjapurva ezera krastā, tāpēc aicinām visus dalībniekus laicīgi aizpildīt reģistrācijas anketu, lai varam visu laicīgi saplānot.

Reģistrēties – Šeit

  • Pārgājiena mērķis ir integrēt cilvēkus ar redzes traucējumiem sporta aktivitātēs un izglītot sabiedrību par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku ikdienu. Pāŗgājienā ir aicināti piedalīties pilnīgi visi, kam ir vēlme aktīvi pavadīt sestdienu.

Sakām paldies Skrīveru saldumiem un Magnesia ūdenim par sadarbību un atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informējam, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Latvijas Neredzīgo sporta savienības un Sporto Latvija mājas lapās internetā, vai sociālajos tīklos Facebook un Instagram.

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumu atbalstam “Juglas apkaimes svētki” un “Vecāķu apkaimes svētki” norisei 12. un 26. augustā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt Rīgas kultūras pasākumu kalendārā iekļauto privātpersonu organizēto pasākumu īstenošanu galvaspilsētas administratīvajā teritorijā saskaņā ar RD IKSD apstiprinātajām vadlīnijām.

Konkursā piedalīties un uz līdzfinansējuma saņemšanu var pretendēt ne vēlāk kā 12 mēnešu pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums.

Konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 31. maija plkst. 12:00.

Pieteikumi ir jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, vadlīnijas un citi ar to saistītie dokumenti – skatīt šeit.

Papildu informācija: Anna Līga Ermansone – RD IKSD Kultūras projektu un publisku pasākumu nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 67043649, e-pasts: anna.ermansone@riga.lv .

16.maijā plkst.14:00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53) notiks Jena Ahlboma stāsta “Jonotans no Kaiju kalna” adaptācijas vieglajā valodā lasījums, ko organizē Vieglās Valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku.

  • Stāstu “Jonotans no Kaiju kalna” vieglajā valodā lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Ramona Rubene un Marta Dieviņa.
  • Tulkojumu zīmju valodā nodrošinās Egija Salaciete.

Lasījumu varēs klausīties un skatīties arī tiešsaistē Rīgas Centrālās bibliotēkas Facebook lapā – Šeit

Paralēli lasījums notiks arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā (Strazdumuižas ielā 80).

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā un plašākai sabiedrībai pastāstītu par vieglās valodas izmantošanas iespējām, jau otro gadu pēc kārtas maijs izsludināts par vieglās valodas mēnesi Latvijā.

Rīgas dzīvnieku patversme “Labās mājas” informē par Juglas pārgājienu, Lielās talkas norisi Juglā, Mežapurva ielā 2, un Juglas mežā.

Lai veicinātu Juglas apkaimes un citu Rīgas apkaimju iedzīvotāju iesaisti brīvprātīgajā darbā, 22. aprīlī 11:00 notiks izzinošs pārgājiens no Juglas vidusskolas (pulcēšanās Juglas ielas un Malienas ielas stūrī) līdz talkošanas vietai dzīvnieku patversmē “Labās mājas” Mežapurva ielā 2.

Pārgājiena laikā, apmēram 2 km, iepazīsim daļu no Juglas apkaimes un vēstures – vecākās Latvijas suņu patversmes drupas, bijušās zvēraudzētavas stāstus, jaunās dzīvnieku patversmes teritoriju. Lai pieteiktos pārgājienam, jāaizpilda anketa ej.uz/pargajiens-uz-talku līdz 20. aprīļa 23:59 un jāsagaida apstiprinājuma e-pasts. Pārgājiena dalībnieku skaits ir ierobežots, priekšroka tiks dota sociālā riska grupu pārstāvjiem – tas jāapliecina pieteikšanās anketā.

Pēc pārgājiena varēsiet pievienoties talkai “Labajās mājās” un Juglas mežā. Lielā talka notiks 12:00-16:00. Pēc kārtīgi padarītiem darbiem talciniekus pamielosim ar RIMI gardumiem, zupu uz ugunskura, piedāvāsim ekskursiju un mini konkursus. Līdzi jāņem saulains noskaņojums, apņēmība veikt labus darbus un, ja iespējams, kādi darbarīki. Talkas dalībnieku skaits nav ierobežots, gaidīsim visus! Lūdzam aizpildīt šo anketu, lai varam labāk koordinēt veicamo darbu norisi ej.uz/labas-majas-liela-talka-2023.

Projekts “Talka un draugi” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība pasākumos – bez maksas.

“Labās mājas” ir suņu un kaķu patversme Rīgā, kas darbojas tikai uz sabiedrības uzticēšanās un ziedojumu pamata.

Papildu informāciju par projekta aktivitāti var saņemt, sazinoties ar projektu vadītāju Rigondu Bērziņu, tel. 29503599, e-pasts patversme@patversme.lv.

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments pabeidzis bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu Juglas promenādē un laukums atkal atvērts apmeklētājiem.

Bērnu laukuma rotaļu elementi bija vairākkārt vardarbīgi postīti un to stāvoklis un izskats neatbilda ne drošības, ne vides prasībām, tāpēc departaments šovasar veica laukuma seguma un iekārtu atjaunošanu.

Pirms dažiem gadiem gar Juglas kanālu izveidotā promenāde ir bruģēta, ik pa gabaliņam atrodas soliņi. Promenādes galā atrodas galdiņi ar soliņiem piknikam, turpat krēsli, kur sauļoties, senioru vingrošanas laukums un neliels bērnu rotaļu laukums.

Juglas promenāde ir ērti sasniedzama no tramvaja galapunkta.