Šovasar atsākās Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves darbi, kas ir labiekārtošanas darbu trešā kārta. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir parka torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Torni paredzēts izmantot alpīnisma treniņiem, tajā tiek veidots arī skatu laukums. Šobrīd parkā notiek teritorijas labiekārtošanas darbi, izbūvējot celiņus, ierīkojot bērnu rotaļu laukumu, vingrošanas zonu, kā arī izveidojot amfiteātri ar skatuvi uz bumbu patvertnes jumta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta “Aldara parka pārbūve” trešā kārta tika uzsākta 2021. gada jūlijā. Darbus plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu. Trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve. Paralēli šiem darbiem norit parka teritorijas apzaļumošanas darbi, kā arī izveidotas puķu dobes un iesēts zāliens. Parka teritorijā ir izbūvētas kāpnes, kuras vijas visa paugurainā reljefa garumā, ļaujot parka apmeklētājiem nokļūt no torņa līdz amfiteātrim un zemāk.

Parka teritorijā atrodas arī bunkurs, kura atjaunošana jau ir pabeigta. Savulaik bunkurs kalpojis tikai kā patvertne, bet šobrīd tas atjaunots, saglabājot tā vēsturisko veidolu. Uz bunkura jumta izveidota skatuve, bet uz tā sienām tiks izvietoti parka vēstures informatīvie stendi. Tāpat pretī skatuvei ir uzsākta amfiteātra būvniecība, kas kopā nodrošinās vietu dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, koncertiem un brīvdabas izrādēm.

Dauderu parkā izveidota arī vingrošanas zona. Tāpat blakus esošās skolas sporta nodarbību vajadzībām tiek veidots skriešanas celiņš, tāllēkšanas bedre. Uzstādītas vingrošanas iekārtas, kuras būs pieejams visiem parka apmeklētājiem. Skriešanai un slēpošanai būs izmantojami lokveida parka celiņi, apmēram 265 metru garumā.

Pēc Dauderu parka pārbūves īstenošanas uzstādītos sporta infrastruktūras objektus paredzēts izmantot dažādām aktivitātēm.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Jurēvičs un partneri”, autoruzraudzību – SIA “ARH stadija”.

Iepriekš jau tika stāstīts, ka šī gada maijā Aldara parku pārdēvēja par Dauderu parku. Projekta pirmo un otro kārtu ekspluatācijā pieņēma 2021. gada novembrī. Abu kārtu realizāciju īstenoja ar Rīgas domes finansējumu, kopējām izmaksām sasniedzot 1,2 miljonus eiro, uzbūvējot parka dārznieka māju ar tualeti, skeitparku, uzstādot žogu un komunikāciju izbūvi.
Projekta trešās kārtas realizēšanai pašvaldības finansējums sastāda 2,49 miljoni eiro. Projekta īstenošanas laikā norit sadarbība ar Latvijas alpīnistu savienību, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu un parkam blakus esošo Rīgas 28. vidusskolu.

Bez apkaimes svētkiem Zolitūdē un Čiekurkalnā, šonedēļ gaidāmi arī vairāki pasākumi prieka mirkļu parkos. Kultūrtelpā “Strops” notiks arī zaļumballe Āgenskalnā, pasaules mūzikas festivāls “Porta”, tiks organizētas ekskursijas gidu pavadībā, šaha diena Kalnciema kvartālā un izskanēs dažādi koncerti.

LUCAVSALĀ – 26. jūlijā plkst. 17:00 – ekskursija – pārgājiens ar gidu.

Lucavsala – sala Daugavā, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pilna ar pamestām dārza būdiņām, pēc uzsāktas labiekārtošanas ir kļuvusi par iecienītu atpūtas un peldēšanās vietu Rīgā. Tur tiek rīkoti arī dažādi kultūras notikumi. Lucavsalas atpūtas parks pulcina bērnus, aktīvā dzīvesveida piekritējus un rīdziniekus, kuri vēlas izbraukt pie dabas, vienlaikus paliekot pilsētas centra tuvumā. Pārgājienu vadīs ceļotājs, vēsturnieks un pieredzes bagāts Latvijas vides aizsardzības kustības dalībnieks Aivars Jakovičs no projekta “Zaļie pārgājieni”. “Zaļie pārgājieni” ir biedrības “VAK Mantojums” projekts ekotūrisma (vides tūrisma) popularizēšanai.

PĻAVNIEKU ZAĻAJĀ BIRZĪ (Andreja Saharova ielā 30) – 26. jūlijā plkst. 19:00 – dziesminieka Kārļa Kazāka koncerts.

Vasaras kultūrtelpā “Strops” viesosies mūzikas autors un tautas iemīļots dziesminieks Kārlis Kazāks ar akustisku vasaras koncertu. Mūziķis koncertā izpildīs savas oriģināldziesmas.

“Tā ir īpaša sajūta – satikt klausītājus it kā ikdienišķā vidē, kaut kur starp daudzstāvu mājām un automašīnām, pēc ikdienas darbiem un pa ceļam uz mājām. Dziesmas te skan citādi.”

saka Kārlis Kazāks par gaidāmo koncertu

Kuras dziesmas pieteiksies izskanēt, arī pats mūziķis uzzinās tikai mirklī, kad satiks Tevi kādā no Rīgas “Stropiem”.

VĒRMANES DĀRZĀ – 27. jūlijā plkst 19:00 – tiek piedāvāta īpaši bērnu auditorijai veidota koncertprogramma, kuras pamatā ir populārāko latviešu animācijas un pilnmetrāžās filmu mūzika. Tajā skanēs jau par zelta klasiku kļuvušās Imanta Kalniņa dziesmas no tādām animācijas filmām kā “Zaķīšu pirtiņa”, “Zelta sietiņš” un ”Kabata”, Zigmara Liepiņa mūzika no cikla “Pasaciņas” un Imanta Zemzara mūzika no animācijas filmas “Fantadroms”. Izskanēs arī mūzika no spēlfilmas bērniem “Sprīdītis”.

Koncertprogrammu veidojuši un izpildīs jau citos tautā iemīļotos koncertos iepazītie mūziķi – Kristīne Pāže, Didzis Bardo, Rinalds Maksimovs un Krists Krūzkops. Paši mūziķi iejutīsies dažādos multfilmu tēlos. Programma veidota, lai tā būtu saistoša visai ģimenei. Koncerts būs lieliska iespēja iepazīties ar 20. gadsimta latviešu animācijas filmu mūzikas zelta klasiku.

NORDEĶU PARKĀ – 29. jūlijā plkst. 13:00 – prieka mirkļu parka programmas tēmas saistītas ar apkaimes iedzīvotāju stāstiem un to iemūžināšanu ar dokumentālā kino palīdzību. Notiks jauno fotogrāfu radīto apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana, fiksējot apkaimes šodienu. Māksliniece Ieva Putniņa aicinās koprades darbnīcā veidot jaunu vides mākslas objektu no lietām, kas iepriekšējos gados rotājuši Rīgas pilsētvidi.

Veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju iepazīšanos, brīvā gaisotnē norisināsies sarunas ar vietējiem apkaimes ikdienas ekspertiem. Pievakarē koncertu sniegs džeza dziedātājas Kristīnes Prauliņas trio un vēlāk notiks kino programma, kas atainos Iļģuciema vēsturi un šodienu. Vakaru Nordeķu parkā noslēgs Jaunā Rīgas teātra aktrises un režisores Elitas Kļaviņas dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”, kas tapusi sadarbībā starp Jaunā Rīgas teātra aktieriem un Iļģuciema cietuma ieslodzītajām, kā arī Katrīnas Tomašickas dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas” par senioru mīlestības meklējumiem.

PASĀKUMU PROGRAMMA

  • Plkst. 13.00-14.00 – Kustību aktivitāte
  • Plkst. 14.00-15.00 – Nordeķu apkaimes iedzīvotāju portretu izstādes atklāšana
  • Plkst. 15.00-18.00 – Mākslinieces Ievas Putniņas mākslas objektu pārstrādes darbnīca
  • Plkst. 15.00-18.00 – Svarīgi jautājumi. Sarunas ar apkaimes ekspertiem
  • Plkst. 19.00-20.00 – Kristīnes Prauliņas džeza trio koncerts
  • Plkst. 20.00-21.00 – Kinohronikas par Iļģuciema apkaimi ar kuratori Artu Vārpa
  • Plkst. 21.00-22.00 – Dokumentālā filma “Iļģuciema māsas”
  • Plkst. 22.00-23.00 – Dokumentālā filma “Uzlūdz dāmas”

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties – Šeit, vai sekot līdzi sociālo tīklu Facebook lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Svinot Rīgā lielākās brīvdabas lielformāta mozaīkas atklāšanu Aptiekas ielā (Tilta iela 1), Sarkandaugavas attīstības biedrība sestdien, 17. jūnijā plkst. 11:00 aicina piedalīties fotoorientēšanās spēlē un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā.

Sarkandaugavas simbolu mozaīka ir lielformāta mākslas darbs, kas veidots mozaīkas tehnikā. Radot mozaīku savai apkaimei, tās autore, māksliniece un Sarkandaugavas iedzīvotāja Irina Kričalo vēlējās attēlot Sarkandaugavas interesantākos arhitektūras objektus: Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu, Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcu, LNVM Dauderi, kultūras namu Draudzība, dzelzceļa stacijas Sarkandaugava ēku, AS “RER” torni.

Mozaīkas veidošana tika iesākta jau 2020. gadā, kad daļu no darba palīdzēja veidot nu jau slēgtās Rīgas 18. vakara vidusskolas audzēkņi. Kovida pandēmijas dēļ trīs gadus darba pabeigšana tika atlikta, bet, pateicoties vairāku desmitu iedzīvotāju atsaucībai šī gada martā, mākslas darbs ir pilnībā pabeigts.

Lai kopīgi nosvinētu ilgi gaidīto mirkli, interesenti ir aicināti piedalīties pasākumos: biedrības Piedzīvojuma Gars vadītā fotoorientēšanās spēlē, kuras laikā būs iespējams aizraujošā veidā atklāt Sarkandaugavu, un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā, pašam izveidojot mini mozaīku – kādu no Sarkandaugavas celtnēm.

Plašāku aktivitāšu aprakstu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/2023/06/aicinam-uz-sarkandaugavas-simbolu-mozaikas-atklasanas-pasakumu/.

Projekts līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

16. maijā Vakarbuļļu dabiskajās pļavās ganību ceturto sezonu sācis Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks. Šī gada ganību sezona tiek atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās. Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai.

LDF eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka arī šajā gadā LDF ganāmpulku izmantos īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai. Ganīšanas laikus un intensitāti pielāgojot zālāju biotopu atjaunošanas vajadzībām, tiks veikta ne tikai noganīšanas, bet arī biotopu atjaunošanas darbs.

Noganīšanu sāks ar aizaugušo Lielo Vakarbuļļu pļavas tālāko pļavas galu, kur pagājušā gada rudens un ziemas mēnešos veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, LDF cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.

“Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti”

stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vakarbuļļu pļavas LDF apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta. Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.

Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas. Šovasar mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Vakarbuļļos, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.

Dabisko pļavu un ganību Latvijā pašlaik palicis ļoti maz. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no Latvijas teritorijas, taču šobrīd tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas (jeb 67 000 hektāru). Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas dabiskās pļavas, lai Latvija nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību!

Otrdien, 23. maijā, plkst. 11.00 Ķīpsalas pludmalē notiks peldsezonas atklāšanas pasākums.

  • Peldvieta atrodas Vanšu tilta labajā pusē, braucot no pilsētas centra Pārdaugavas virzienā.

Pasākuma laikā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības speciālisti pastāstīs par gaidāmajām šīs sezonas aktualitātēm, pagājušo sezonu, kā arī parādīs paraugdemonstrējumus slīkstoša cilvēka glābšanā un izrādīs glābēju aprīkojumu.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemēre, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola, RPP pārstāvji un Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Par peldvietu gatavību sezonai no labiekārtošanas viedokļa pastāstīs Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

Radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni organizē pirmo ielu mākslas pasākumu sēriju “ROW” (Riga open wall), kas būs Rīgā pirmās legālās grafiti sienas atklāšanas svētki ielu māksliniekiem un ielu mākslas interesentiem. 28. maijā radošajā kvartālā “Provodņiks” (Ganību dambis 63, Rīga)  norisināsies pirmais pasākums no divu dienu ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW”.

Sarkandaugavas radošajā kvartālā “Provodņiks” 2022. gada nogalē tika atklāta Rīgā pirmā legālā grafiti siena jeb “Atvērtā siena”, piedāvājot brīvi pieejamu vietu ielu mākslas jaunrades veicināšanai. Jaunizveidotā “Atvērtā siena” ir ne tikai vieta, kur māksliniekiem un entuziastiem attīstīt savas zīmēšanas spējas, bet arī iespēja ikvienam ielu mākslas interesentam veidot vizuāli daudzveidīgāku un krāšņāku industriālās Sarkandaugavas apkaimi.

Veicinot “Atvērtās sienas” atpazīstamību un ielu mākslas jaunradi, radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni izsludina grafiti zīmēšanas konkursu “Brīvs”. Lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam ir jāizveido skice, kurā būs attēlota mākslinieka asociatīva interpretācija par to, ko šodien cilvēkam nozīmē būt brīvam un kas ir tas, kas viņam liek justies brīvam. Konkursa mērķis ir dot iespēju ielu mākslas entuziastiem un profesionāļiem brīvai pašizteiksmei, attēlojot savu personīgo attieksmi vai reflektējot par notikumiem sabiedrībā.

Zīmēšanas konkursam “Brīvs” veidotās skices zīmējums būs jārealizē 2.8m (augstums) x 5.5m (platums) izmērā uz “Atvērtās sienas” (Ganību dambis 63, Rīga).  Zīmējuma radīšanai, pasākuma dienā organizētāji katram dalībniekam nodrošinās 12 krāsu flakonus.

Skices skenētas jāiesūta elektroniski līdz 22. maijam uz e-pastu: [email protected]. Visus darbus vērtēs  mākslinieka Daiņa Rudens pieaicinātā žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā.  24. maijā tiks paziņoti 17 labāko skiču autori, kuri 28. maijā – ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW” pirmajā dienā – realizēs lielformāta kompozīciju uz jaunatklātās Rīgā pirmās legālās grafiti sienas – “Atvērtā siena”.

Pasākuma un zīmēšanas konkursa norisi atbalsta Rīgas dome.

Foto autors: Rūdolfs Liepiņš