Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Sarkandaugavā ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ielu iekļaus ātruma ierobežojuma zonā). Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 30. martā. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un respektēt minētās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalnā un divās vietās pilsētas centrā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, kā arī teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu. Arī turpmāk pašvaldība ieviesīs ātruma ierobežojuma zonas.

Ātruma ierobežojuma zona kartogrāfiskā attēlojumā

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 23.01.2023. sēdes protokols Nr. 4, 1.3.2. §, publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13 (kadastra apzīmējums 0100 009 0057) paredzēts cirst 2 kalnu kļavas ø 25, 15 cm (celma caurmērs 20 cm).

Koki aug tuvu (~ 1 m) ēkai, ir potenciāli augoši un ar savu sakņu sistēmu bojā vēsturiskās ēkas pamatus.

Zemesgabala īpašnieks – Latvijas valsts.

Publiskā apspriešana notiek laika posmā no 28.02.2023. līdz 13.03.2023.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 13.03.2023. šādās vietās: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā vai jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm), vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: [email protected]).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv;

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā centrā Rīgā, Brīvības ielā 49/53; Pie koku ciršanas ierosinātāja Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, Latvijas Mākslas akadēmijā.  Kontaktpersona: Ilze Skrastiņa, tālr. 67332202.

 Planšete
 Aptaujas lapa

Sarkandaugavas attīstības biedrība aicina ikvienu interesentu katru marta sestdienu Sarkandaugavas pamatskolā nākt piedalīties kolektīva mākslas darba – Sarkandaugavas simbolu mozaīka – kopradē.

Lielformāta mozaīkā tiks attēlotas Sarkandaugavas cēlākās un atpazīstamākās ēkas: Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca, Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca, LNVM Dauderi, kultūras nams Draudzība, dzelzceļa stacijas Sarkandaugava ēka, AS “RER” tornis.

Lai apjomīgo – 9 m garo un 3 m augsto – mozaīku izveidotu, ikviens interesents aicināts pielikt savu artavu – mozaīkas gabaliņu. Darba materiāli ir droši, speciāli sagatavoti keramisko flīžu gabaliņi, kas, vadoties pēc skices, tiek pielīmēti pie armējoša sietiņa. Šo veidošanas tehniku Trencadís savos arhitektūras meistardarbos izmantojis izcilais kataloniešu arhitekts Antoni Gaudi.

Šī ir unikāla iespēja bez maksas apgūt neordināru vizuālās mākslas veidošanas prasmi un atstāt personisku nospiedumu publiskā mākslas darbā – pēc iedzīvotāju iesaistes mozaīkas salikšanā, vasaras sākumā tā tiks uzstādīta uz kādas no Sarkandaugavas fasādēm.

Mozaīkas veidošanas darbnīca atvērta katru marta sestdienu – 4., 11., 18., un 25. martā – no plkst. 11 līdz 16 Sarkandaugavas pamatskolā Sliežu ielā 23.

Mākslas darba idejas autore un mozaīkas darbnīcu vadītāja – Kabinetto Mosaic Studio īpašniece, māksliniece Irina Kričalo.

Projekts līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA „Port Milgravis”paredzētajai darbībai -ražošanas jaudu palielināšanai ostas piestātnēs Meldru ielā 3 (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0100 111 0194; 0100 068 0221; 0100 068 0224; 0100 068 0226), Rīgā.

Detalizētāka informācija Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/)

Informatīvais paziņojums skatāms pielikumā.

Starptautiskās plakātu un vārda brīvības kustības „Loesje” Latvijas organizācija piedāvā iespēju piedalīties Loesje metožu apmācībās. Tās norisināsies 2023. gada 4. martā no plkst. 10.30 līdz 17.30 Rīgas jauniešu centrā “Kaņieris”.

Apmācības ir paredzētas interesentiem, kuri vēlas iepazīties ar Loesje metodēm un kļūt par Loesje darbnīcu vadītājiem. Pēc apmācībām dalībniekiem būs iespējams vai nu pievienoties organizācijai “Loesje Latvija” vai arī būt par neatkarīgiem Loesje metožu ekspertiem savā jau esošajā organizācijā.

Plānotie apmācību temati:

  • radošās rakstīšanas iesildīšanās uzdevumi un to vadīšana;
  • Loesje plakātu tekstu radošās rakstīšanas metode;
  • Loesje plakātu veidošanas un izplatīšanas nosacījumi, ieteikumi un noteikumi;
  • Loesje darbnīcu un aktivitāšu organizēšanai;
  • Loesje plakātu kustības vēsture un mūsdienu aktivitātes pasaulē un Latvijā.

Vietu skaits apmācībās ir ierobežots, tādēļ tiks veikta dalībnieku atlase, ņemot vērā pieteikuma anketā norādīto informāciju. Pieteikšanās apmācībām atvērta līdz 24. februārim, aizpildot anketu https://ej.uz/Loesje-apmacibas-23

Apmācības visnoderīgākās būs dalībniekiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem. Tomēr vecums ir tikai skaitlis – apmācību organizatori izskatīs motivētus pieteikumus no ikviena interesenta. Dalība apmācībās ir bez maksas.

Starptautiskā kustība „Loesje” ir izveidota 1983. gadā Nīderlandē. Tā radās kā septiņu cilvēku iniciatīva, lai radoši izmantotu ikvienam no mums esošās vārda brīvības tiesības. Loesje kustības galvenā iezīme ir melnbalti, vienkārši veidoti plakāti par dažādām nopietnām un nenopietnām tēmām, kas aicina cilvēkus uz brīdi apstāties un aizdomāties par pasaulē notiekošo un mūsu lomu šajos notikumos. Plakātu teksti tiek veidoti radošās rakstīšanas darbnīcās, kurās tiek izmantota īpašā Loesje tehnika un darbnīcas dalībnieku radošuma mijiedarbības spēks.

Loesje plakātu tematika iekļauj sevī rūpes par apkārtējo vidi, cilvēktiesību un demokrātijas pamatvērtību aizstāvēšanu, medijpratību un kritisko domāšanu, indivīda iekšēju pilnveidošanos un attīstību. Loesje ir liberāla un neitrāla organizācija, nepieslienoties nevienam reliģiskam vai politiskam spēkam, aicinot cilvēkus būt pašiem savas dzīves noteicējiem.

Mūsdienās Loesje draugi un atbalstītāji ir vairāk nekā 25 pasaules valstīs, kopš 2006. gada arī Latvijā. Jau 15 gadus Latvijā arī tiek īstenots Loesje plakātu pilsētvides fotografēšanas projekts “Balti Melnā Revolūcija”. Tā ietvaros notikušas vairāk nekā 46 foto akcijas 25 dažādās Latvijas pilsētās, jaunākā foto akcija norisinājās Kandavā 2022. gada decembrī. Latvijā tapušie Loesje plakāti un Loesje plakātu pilsētvides fotogrāfijas ir skatāmas adresē http://ej.uz/Loesje-plakati

Plašāku informāciju par Latvijas Loesje aktivitātēm var iegūt, sekojot organizācijas sociālo mediju kontiem www.facebook.com/LoesjeLatvia un www.instagram.com/loesje.latvia . Par Loesje pasaules piedzīvojumiem var uzzināt organizācijas oficiālajā adresē www.loesje.org . Šajā lapā arī ir pieejams arhīvs ar Loesje plakātiem vairāk nekā 30 dažādās valodās. Plakātus ikviens var brīvi izmantot personīgiem un nekomerciāliem mērķiem, lai šādi paustu savu atbalstu tēmām, par kurām mums visiem kopīgi būtu vērts aizdomāties un rīkoties.

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: [email protected] (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.