Noslēdzies manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

, , , , , ,

Noslēdzies izdevniecības “Jumava” un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra rīkotais manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkurss tika organizēts, lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām.

• Augstāko konkursa žūrijas vērtējumu ieguva Egila Ventera darbs “Šķirotavas stāsts” –profesionāli uzrakstīts darbs ar vienotu domu, labu valodu. Darbs, kas stāsta gan par pēckara notikumiem, gan par konkrētām apkaimes ainām, vietām un to vēsturi. To ir plānots izdot līdz 2023. gada beigām.

• 2. vietu konkursā ieguva darbs “Tuvais un tālais Jaunciems” (autore Līga Egle) – kultūrvēsturisks pētījums ar faktiem, kas saausts kopā ar reālistisku stāstu par cilvēku likteņiem;

• 3. vietu žūrija piešķīra darbam “Zudušais mantojums: 19.-20. gadsimta Sarkandaugavas stāsti” (autore Anastasija Smirnova) – labā valodā profesionāli uzrakstītai monogrāfijai.

2. un 3. vietas ieguvēju darbus plānots izdot 2024.gada pirmajā pusē.

Pavisam kopā no atsevišķiem autoriem, kā arī no apkaimju biedrībām tika saņemti deviņi manuskripti grāmatām par Jaunciema, Juglas, Sarkandaugavas, Maskavas forštates, Āgenskalna, Šķirotavas un Vecmīlgrāvja apkaimēm.

Sarkandaugavā atklās lielformāta mozaīku

Svinot Rīgā lielākās brīvdabas lielformāta mozaīkas atklāšanu Aptiekas ielā (Tilta iela 1), Sarkandaugavas attīstības biedrība sestdien, 17. jūnijā plkst. 11:00 aicina piedalīties fotoorientēšanās spēlē un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā.

Sarkandaugavas simbolu mozaīka ir lielformāta mākslas darbs, kas veidots mozaīkas tehnikā. Radot mozaīku savai apkaimei, tās autore, māksliniece un Sarkandaugavas iedzīvotāja Irina Kričalo vēlējās attēlot Sarkandaugavas interesantākos arhitektūras objektus: Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu, Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcu, LNVM Dauderi, kultūras namu Draudzība, dzelzceļa stacijas Sarkandaugava ēku, AS “RER” torni.

Mozaīkas veidošana tika iesākta jau 2020. gadā, kad daļu no darba palīdzēja veidot nu jau slēgtās Rīgas 18. vakara vidusskolas audzēkņi. Kovida pandēmijas dēļ trīs gadus darba pabeigšana tika atlikta, bet, pateicoties vairāku desmitu iedzīvotāju atsaucībai šī gada martā, mākslas darbs ir pilnībā pabeigts.

Lai kopīgi nosvinētu ilgi gaidīto mirkli, interesenti ir aicināti piedalīties pasākumos: biedrības Piedzīvojuma Gars vadītā fotoorientēšanās spēlē, kuras laikā būs iespējams aizraujošā veidā atklāt Sarkandaugavu, un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā, pašam izveidojot mini mozaīku – kādu no Sarkandaugavas celtnēm.

Plašāku aktivitāšu aprakstu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/2023/06/aicinam-uz-sarkandaugavas-simbolu-mozaikas-atklasanas-pasakumu/.

Projekts līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

Glābēji Daugavas peldvietā “Ķīpsala”
Daugavas peldvieta “Lucavsala”

Radošais kvartāls “Provodņiks” izsludina grafiti zīmējumu konkursu

Radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni organizē pirmo ielu mākslas pasākumu sēriju “ROW” (Riga open wall), kas būs Rīgā pirmās legālās grafiti sienas atklāšanas svētki ielu māksliniekiem un ielu mākslas interesentiem. 28. maijā radošajā kvartālā “Provodņiks” (Ganību dambis 63, Rīga)  norisināsies pirmais pasākums no divu dienu ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW”.

Sarkandaugavas radošajā kvartālā “Provodņiks” 2022. gada nogalē tika atklāta Rīgā pirmā legālā grafiti siena jeb “Atvērtā siena”, piedāvājot brīvi pieejamu vietu ielu mākslas jaunrades veicināšanai. Jaunizveidotā “Atvērtā siena” ir ne tikai vieta, kur māksliniekiem un entuziastiem attīstīt savas zīmēšanas spējas, bet arī iespēja ikvienam ielu mākslas interesentam veidot vizuāli daudzveidīgāku un krāšņāku industriālās Sarkandaugavas apkaimi.

Veicinot “Atvērtās sienas” atpazīstamību un ielu mākslas jaunradi, radošā kvartāla pārstāvji sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni izsludina grafiti zīmēšanas konkursu “Brīvs”. Lai piedalītos konkursā, katram dalībniekam ir jāizveido skice, kurā būs attēlota mākslinieka asociatīva interpretācija par to, ko šodien cilvēkam nozīmē būt brīvam un kas ir tas, kas viņam liek justies brīvam. Konkursa mērķis ir dot iespēju ielu mākslas entuziastiem un profesionāļiem brīvai pašizteiksmei, attēlojot savu personīgo attieksmi vai reflektējot par notikumiem sabiedrībā.

Zīmēšanas konkursam “Brīvs” veidotās skices zīmējums būs jārealizē 2.8m (augstums) x 5.5m (platums) izmērā uz “Atvērtās sienas” (Ganību dambis 63, Rīga).  Zīmējuma radīšanai, pasākuma dienā organizētāji katram dalībniekam nodrošinās 12 krāsu flakonus.

Skices skenētas jāiesūta elektroniski līdz 22. maijam uz e-pastu: laura@provodnik.lv. Visus darbus vērtēs  mākslinieka Daiņa Rudens pieaicinātā žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā.  24. maijā tiks paziņoti 17 labāko skiču autori, kuri 28. maijā – ielu mākslas pasākumu sērijas “ROW” pirmajā dienā – realizēs lielformāta kompozīciju uz jaunatklātās Rīgā pirmās legālās grafiti sienas – “Atvērtā siena”.

Pasākuma un zīmēšanas konkursa norisi atbalsta Rīgas dome.

Foto autors: Rūdolfs Liepiņš

Turpinās meža ugunsnedrošais laikposms

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Ceturtdien, 6. aprīlī, atklās Sarkandaugavas pārvadu

Ceturtdien, 6. aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas domes pārstāvji atklās Sarkandaugavas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga – Skulte. Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi – Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa. Satiksmes dalībniekiem pārvadu atvērs plkst. 11.00.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, RD Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods un ceļu būves uzņēmuma AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs. Pasākumu vadīs žurnālists Uģis Joksts.

Pēc atklāšanas oficiālās daļas, estakādi atbrīvos un Sarkandaugavas pārvadu atvērs satiksmei no plkst. 11.00.  Pēc pārvada atvēršanas, satiksmes dalībniekiem jāņem vērā sekojošas satiksmes organizācijas izmaiņas:

  • Būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS). Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.
  • Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas (Duntes un Tilta ielas krustojums), būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi un/vai Tvaika ielu (uz Circle K DUS).
  • Slēgs arī kravas transporta kustību pa Tilta ielu virzienā no Mežaparka uz Centru (līdz šim bija slēgta kustība kravas transportam pa Tilta ielu virzienā no Centra uz Mežaparku).

Līdz ar to, saskaņā ar minētajām satiksmes organizācijas izmaiņām, pēc Sarkandaugavas pārvada atvēršanas pilnībā aizliegs kravas transporta kustību pa Duntes ielu, sākot no Bukultu ielas abos virzienos un pa Tilta ielu abos virzienos.

Sarkandaugavas pārvada būvniecību uzsāka 2020. gada aprīlī un tā noslēdzās pērn rudenī, kad veica arī pārvada slogošanu. Pārvada garums bez nobrauktuvēm ir 454,4 metri. To veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi – pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Paredzēts, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, ievērojami samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām.

Pārvada ietvaros izbūvētā velo un gājēju ceļa “Mangaļi–Sarkandaugava” kopgarums ir 2 km –  1,5 km Viestura prospektā un 0,5 km Tvaika ielā. Būvniecības ietvaros arī ir izbūvēts pirmais tunelis Rīgā ar dalītu gājēju un velo satiksmes telpu.

Pārvada izbūvi Sarkandaugavā veica pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC”, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders,” AS “LNK Industries” un “LT betons”. Sākotnēji Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas bija plānotas 42,5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 27,15 miljonus EUR sedza no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 1 miljonu eiro – no valsts budžeta, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem. Ņemot vērā sadārdzinājumu, kas radās Krievijas sāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ, Sarkandaugavas pārvada būvniecības izmaksas sasniedza 44 miljonus eiro.

Sarkandaugavas apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Sarkandaugavā ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ielu iekļaus ātruma ierobežojuma zonā). Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 30. martā. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un respektēt minētās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalnā un divās vietās pilsētas centrā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, kā arī teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu. Arī turpmāk pašvaldība ieviesīs ātruma ierobežojuma zonas.

Ātruma ierobežojuma zona kartogrāfiskā attēlojumā

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Āgenskalna apkaimē uz laiku slēgs siltā ēdiena izdales vietu maznodrošinātajiem

, , , , , ,

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.