Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Jūlija sākumā pēc fasādes atjaunošanas ekspluatācijā nodots nams Grēcinieku ielā 11. Sešstāvu dzīvojamo māju, kas ar savu apjomu ieskauj Svētā Pētera baznīcu, tās dzīvokļu īpašnieki atjaunoja ar pašvaldības finansiālu atbalstu. Atjaunošanas projekta vadītāja, SIA “Rīgas namu pārvaldnieka”, pieredzē šī ir līdz šim vērienīgākā vēsturiskās fasādes atjaunošana – 47 dzīvokļu lielajai mājai atjaunota visa 3798 m2 plašā fasāde.

“Esam priecīgi un lepni, ka nepadevāmies, ka spējām vienoties un atradām īstos vārdus, lai pārliecinātu šaubīgos. Un man ļoti gribētos, lai mūsu paveiktais kalpo par iedvesmu citiem – viss ir izdarāms arī tad, kad māja ir gandrīz 50 dzīvokļu īpašnieku kopīpašums!”

Mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Laura Geistarde-Šube

“Pabeidzot šādu lielu projektu, mēs vēl un vēlreiz sakām paldies aktīvajiem iedzīvotājiem! Tāpēc priecājos redzēt, ka šī aktivitāte arvien aug. Tā šovasar strādājam ar vēl astoņām vēsturiskajām fasādēm, un gatavojamies renovēt vairāk nekā 60 mājas, kas pieteikušās ALTUM finansējumam. ”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes loceklis Mārtiņš Paurs

Nams Grēcinieku ielā 11 ir būtiska Vecrīgas ainavas sastāvdaļa. Lai arī ēka ir celta 1954. gadā, tās arhitekts Osvalds Tīlmanis ar arhitektūras detaļu palīdzību ir spējis to padarīt tuvāku vecpilsētas garam. Atjaunošanas projekta arhitekts Jānis Caunītis stāsta: “Fasādes apdarē izmantots plašs 16. līdz 18.gs. pirmās puses ēku fasāžu rotājumu arsenāls – stūru rustojums, starpdzegas, volūtas, profilētas logu apmales, grezni trīsstūrveida zelmiņi, kā arī izteikti stāvs divsīpņu jumts. Kā arhitektoniskās izteiksmes līdzeklis izmantots arī fasāžu kolorīts – uz monohromi tumšām plaknēm izcelti gaiši dekora elementi.”

Projekts tika īstenots divās kārtās, tā kopējais budžets bija 583 107 eiro, un no tiem pirmajai kārtai Rīgas pašvaldība piešķīra 15 495 eiro, savukārt otrajā kārtā māja ir pieteikta līdzfinansējumam 30 000 eiro apmērā, par ko pašvaldībai vēl jālemj.

Pēc dzīvokļu īpašnieku pasūtījuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vadībā fasādes atjaunošanas projektu īstenoja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas izstrādāja projektu un nodrošināja tā autoruzrauzību, SIA “FORMA 2”, kas nodrošināja būvuzraudzību, un SIA “Berga Fasādes”, kas veica atjaunošanas darbus.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem pārvaldītajiem namiem piedāvā pilnu projekta vadības ciklu, tai skaitā palīdzot dibināt biedrību, piesaistīt projektētāju, slēgt visus nepieciešamos līgumus, piedalīties būvsapulcēs un gatavot noslēguma pārskatus. Tāpat namu pārvaldnieks palīdz pieteikties pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī iegūt bankas aizdevumu.

Pašvaldība nodrošina 50 % no fasādes remonta vai bīstamības novēršanas remontu izmaksām līdz pat 30 000 eiro apmērā vienai mājai. Pārējo izmaksu segšanai dzīvokļu īpašnieku kopība izmanto mājas uzkrājuma līdzekļus, kā arī ņem aizdevumu bankā.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Izveidots kā pašvaldības kapitālsabiedrība, pašlaik uzņēmums darbojas bez pašvaldības dotācijām un saviem klientiem piedāvā pilna spektra apsaimniekošanas pakalpojumus.


Papildu informācija:
Inita Kabanova, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, tālr. +37128323460, e-pasts: inita.kabanova@rnparvaldnieks.lv


 

Sākot ar šo nedēļu Rīgas pilsētvidē pakāpeniski atgriežas interaktīvie vides objekti, kurus Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas un starptautiskiem arhitektiem un māksliniekiem izstrādāja pērn. Atbilstoši ilgtspējīgas mākslas objektu labajai praksei, to izmantošana ir paredzēta vairāku gadu garumā, katru sezonu mainot un variējot objektu funkcionalitāti, vadošo ideju un atrašanās vietu. Starpposmos objektus ir iecerēts izrādīt citu Eiropas valstu lielpilsētās, kuras izrāda interesi par tiem.

“Vides instalācijas un mākslas objekti, kas veidoti ilgtspējīgi gan no materiālu viedokļa, gan no paša objekta idejas viedokļa, ir tas virziens, kurā redzam pilsētvides objektus un laikmetīgo mākslu Rīgā. Pērn radītie vides objekti ir veidoti funkcionāli, tos var piemērot dažādām Rīgas apkaimēm un izvietošanas vietām, kā arī “spēlēties” un pielāgot to idejisko vēstījumu. Objekti šogad ir tie paši, kas pērn, bet mainījies to saturs. Tāpat, ņemot vērā pērnā gada pieredzi, esam konsultējušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un ražotājiem, lai novērstu objektu drošības riskus,”

par interaktīvo vides instalāciju atgriešanos Rīgas ārtelpā stāsta Rīgas domes Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns.

Kā pirmais Rīgas ārtelpā, Daugavas krastā iepretī Vecrīgai no šodienas ir atgriezies mākslinieka Andra Eglīša un SIA “Savvaļa” tēlniecības objekts “Laika upes liecinieki”. Vides objektu šogad veido septiņas lielformāta skulptūras, kas rada ilūziju par arheoloģiskiem un no upes izskalotiem atradumiem. Šī iemesla dēļ skulptūras ir izvietotas gar Daugavas promenādi un katra no tām ir raksturīga Rīgas iedzīvotāju ikdienas lieta. Šeit redzams kallas zieds, pildspalva, grāmata, cirvis un konfektes, sakta, kūka “Vecrīga” un bundža.

Katrs no objektiem ir ar savu individuālu stāstu – piemēram, bundža aicina domāt par vides aizsardzību, bet grāmatas mērķis ir mudināt uz pašizpausmi. Skulptūru tapšanas procesā īpaša uzmanība pievērsta arī tam, lai interesentiem būtu iespēja mijiedarboties ar objektiem – piemēram, sēžot vai guļot uz tiem. Kā uzsver autors Andris Eglītis, interaktivitāte ir neatņemama šo mākslas darbu sastāvdaļa.

Skulptūras veidotas no ilgtspējīga materiāla – aerobetona, kas jaukts kopā ar dažādiem Latvijas zemes krāsu pigmentiem, iegūstot materiālu, kas vizuāli atgādina smilšakmens klinšu iezi. Šī vides instalācija no šodienas ir izbaudāma Daugavas krastā. Atšķirībā no pērnā gada, instalācijā atpūtas funkcijas tīklā ir nošķirtas no pašām skulptūrām. Rīgas iedzīvotāji un viesi ir aicināti izbaudīt mierīgu upesmalas dzīvi Rīgas pašā centrā, praktiski apdzīvojot šo instalāciju, atpūšoties un baudot mirkli.

Savukārt, jūlija beigās Doma laukumā atvērsies interaktīvā lasītava “Kopā pie Doma”, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju lastītpriekam un mīlestībai pret literatūru. Instalāciju veidoja un pielāgoja šī gada koncepcijai Latvijas, Austrijas un Portugāles arhitektu apvienība “Lightfoot”. Interaktīvā lasītava veidota kā vieta, kur ikdienas steigā piestāt un baudīt grāmatu lasīšanu. Grāmatas vides instalācijai nodrošinās Latvijas Nacionālā bibliotēka, un līdz pat oktobra beigām šeit norisināsies grāmatu lasīšanas programma.

Pēdējais pilsētvidē uz ilgāku laika posmu atgriezīsies pērn Līvu laukumā izvietotais torņa formas “Paviljons”. Tas pilsētā atgriezīsies vasaras otrajā pusē, šoreiz kādā no Rīgas apkaimēm un tā atrašanās vieta tiks izziņota īsi pirms tam.

Visas trīs vides instalācijas, kas radītas pērn, šogad ir piedzīvojušas izmaiņas to funkcionalitātē vai atrašanās vietā, notikusi to apkope, papildināšana ar jauniem elementiem, sakārtošana un pilnveide drošības jautājumos. Atkārtotu instalāciju izmantošana padara objektus finansiāli ilgtspējīgus un ļauj tos transportēt un eksponēt citās pilsētās, popularizējot Rīgas vārdu starptautiski.

📸 FOTO

 

Gādājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespējas vērot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība no 5. līdz 13. jūlijam piedāvās svētku norišu tiešraides vērot Doma laukumā.

Kopskaitā publiskajās tiešraidēs un ieraksta translācijās varēs vērot 14 svētku pasākumus.

5. jūlijā plkst. 18.00 – tiešraižu skatīšanās sāksies ar skatuviskās dejas uzvedumu “Viedvasara”.

6. jūlijā plkst. 12.00 būs tiešraide no godināšanas un novadu tikšanās pasākuma Viesturdārzā, kā arī no garīgā koncerta Sv. Pētera baznīcā plkst. 20.00.

7. jūlijā plkst. 18.00 Doma laukumā varēs skatīties tautas mūzikas koncertu “Dižā skaņrakstā” no VEF kultūras pils.

8. jūlijā plkst. 19.00 gaidāma publiskā skatīšanās simfoniskās mūzikas lielkoncertam “Daudzskanīgais debesjums”. Savukārt plkst. 21.25 kopā varēs noskatīties ieraksta translāciju mūsdienu deju izrādi “Kastaņa puslode”.

9. jūlijā plkst. 17.50 ieraksta translācijā varēs izbaudīt kokļu mūzikas koncertu “Dzīslojums”.

10. jūlijā plkst.18.00 vakarā Doma laukumu pieskandinās pūtēju orķestra koncerts “Tā radās skaņa…”. Savukārt plkst. 21.15 rīdzinieki un viesi varēs noskatīties ierakstu folkloras konkursu laureātu koncertam “Bij’ manā pūriņā”.

11. jūlijā plkst.18.00 izskanēs akordeona koncerts “Skan akordeons” Dailes teātrī.

12. jūlijā no plkst. 11.00-13.00 – tiešraidēs varēs vērot tautas deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu”.

13. jūlijā plkst. 9.00 – svētku gājiens, kā arī svētku kulmināciju – noslēguma koncertu “Te-aust” un sadziedāšanos, kas izskanēs plkst.17.00 – 21.00.

Doma laukums būs pielāgots un labiekārtots tiešraižu publiskajai skatīšanai, tiks izvietoti soliņi un lielais ekrāns.

No Rīgas svētkos kopumā piedalīsies vairāk nekā 10 000 bērni un jaunieši dažādās kultūrizglītības jomās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 5.-13. jūlijam!

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās. Līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā.

Jūnijā Vecrīgas sirdī jau uzstājās “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga vadībā, bet jūlijā un augustā būs iespēja baudīt “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartetu.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā muzicēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

 Savukārt, 3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartetā mainīgā sastāvā uzstāsies arī kontrabasists Toms Poišs, bundzinieks Rinalds Maksimovs, pianists Tuomo Uusitalo, u.c. repertuārā piedāvājot no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Rīgas pašvaldības metu konkursam “Neatkarības laukuma attīstība” iesniegti 9 metu piedāvājumi. Šonedēļ žūrija sāks metu vērtēšanu, un konkursa rezultāti tiks paziņoti augusta sākumā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtē konkursa žūrija, novērtējot Neatkarības laukuma un vides objekta rakstura vienotību, arhitektoniski telpisko, ainavisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti, vides objekta māksliniecisko vērtību un oriģinalitāti, tā emocionālo un idejisko vēstījumu, kā arī piedāvātos tehniskos risinājumus un to ilgtspēju.

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas pašvaldības Infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirti 7000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 5500 eiro, trešās vietas ieguvējam – 4500 eiro. Plānots piešķirt arī divas veicināšanas godalgas 1500 eiro apmērā. Pēc konkursa noslēguma paredzēta sarunu procedūra ar uzvarētāju, lai uzsāktu būvprojekta izstrādi.

Žūrijas komisijā strādā biedrības „4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka, ainavu arhitekte Natālija Ņitavska, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Dagnis Samausks un Lelde Jukāma. Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola.

Jau ziņots, ka šā gada martā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par Neatkarības laukuma telpisko attīstību. Metu konkursā iecerēts gūt labāko pilsētvides, ainavisko un māksliniecisko risinājumu laukumam un neatkarību simbolizējošam vides objektam, kas tajā tiktu izveidots.

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, un konkurss ir nozīmīgs solis ceļā uz šim vēsturiskajam notikumam veltītas vietas izveidi galvaspilsētā. Metu konkursa idejas autors ir biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, pēc kuras ierosinājuma 2018. gadā Jēkaba laukums pārdēvēts par Neatkarības laukumu.


Par Neatkarības laukumu

Neatkarības laukums atrodas Vecrīgā līdzās Latvijas Bankas ēkai un izstāžu zālei “Arsenāls”. No 18. līdz pat 20. gadsimtam tas izmantots galvenokārt militārām mācībām un parādēm, dažkārt arī publiskiem sarīkojumiem, bet 1880.gadā tajā norisinājušies Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki. 20. gadsimta sākumā pēc ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta laukumā izveidoti apstādījumi un diagonāli celiņi, kas tā plānojumā redzami vēl šodien. Padomju okupācijas gados laukums pārdēvēts par Černiševska laukumu, bet 1987.gadā atjaunots Jēkaba laukuma nosaukums.

2018.gadā Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja “4.maija Deklarācijas klubs” — biedrība, kura apvieno Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

Ar koncertiem, deju uzvedumiem, dažādām aktivitātēm Rīga aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus uz dažādiem ielīgošanas pasākumiem, ko sarūpējusi Rīgas pašvaldība.

Ielīgošana Rātslaukumā, Vecmīlgrāvī un Uzvaras parkā

18. jūnijā Rātslaukumā no plkst. 19.00 norisināsies deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības, kurā piedalīsies tautas deju ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”, “Sen Līgo”, deju ansamblis “Daiļrade”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daiļrades zelts”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzintariņš”, senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi”. Koncertu vadīts aktrise Zane Burnicka.

18.jūnijā Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā no plkst. 19.00 notiks pasākums “Saimes talkā svinam Jāņus!” – tautas deju ansambļa “Dejotāju Saime” deju uzvedums kopā ar Ziemeļblāzmas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Auda”, folkloristu Andri Kapustu un tautas muzikantiem.

19. jūnijā no plkst.11.00 līdz 11.30 un no plkst. 13.00 līdz 13.30 Rātslaukumā, kā arī no plkst. 12.00 līdz 12.30 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā norisināsies ielīgošana ar orķestri “Rīga”, kurā izskanēs populāras melodijas no R. Paula un grupas “Labvēlīgais tips” repertuāra.

19. jūnijā no plkst. 17.00 gaidāms Jāņu ielīgošanas pasākums “Jāņa sēta” Uzvaras parkā, kur varēs izbaudīt Rīgas folkloras kopu un bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi” koncertu, radošās darbnīcas, gleznošanas plenēru, vainagu vīšanas darbnīcu un lielās koka spēles. Pasākuma otrajā daļā uzstāsies etno kompānija “Zeidi”, bet vakara noslēgumā visi aicināti uz dančiem kopā ar Rīgas Danču klubu.

No 20. jūnija Doma laukumā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus, kurā varēs iegādāties tradicionālās jāņuzāles, Jāņu vainagus, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes no Latvijas laukiem. Tirgus noskaņu bagātinās skatuves programma ar dziesmām un tautas dejām. Tirdziņa darba laiks no plkst. 9.00 līdz 19.00.


Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Sestdien, 14. jūnijā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies atceres brīži un piemiņas koncerts.

14. jūnijā plkst. 09.30 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies O. Kalpaka Tautas daiļamata pamatskolas skolotāji un jaunsargi, Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrības biedri un vīru vokālā grupa Riharda Lapiņa vadībā. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 11.00 norisināsies piemiņas brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa “Putenī” un Torņakalna stacijas teritorijā pie piemiņas vagoniņa un akmens, Vilkaines ielā 2A. Pasākumu organizē politiski represēto biedrība “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs”.

Pieminot svešumā aizvestos, plkst.19.00 izskanēs koncerts “Uz gaismu” Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā piedalās orķestris “”Rīga”, solisti Katrīna Paula Felsberga un Mārtiņš Zvīgulis, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” vīru grupa, diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ikvienam klausītājam ir bez maksas, iepriekš izņemot ielūgumus, kas no 9. jūnija plkst. 10.00 pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

 

Turpinot tradīcijas, jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas Mazā ģilde vasaras mēnešos rīdziniekiem un Rīgas viesiem dāvina bezmaksas džeza koncertus ceturtdienu pēcpusdienās.

Sākot ar 12. jūniju un līdz pat 28. augustam KTMC “Mazā ģilde” dārzā katru ceturtdienu plkst. 17.00 būs iespēja dzirdēt džeza mūzikas skaņas atzinīgi novērtētu Latvijas mūziķu izpildījumā. Šovasar Vecrīgas sirdī uzstāsies “City Jazz Riga” bigbends Kārļa Vanaga un Dāvja Jurkas vadībā, “Jam Orchestra” un Toma Rudzinska kvartets.

 KONCERTCIKLA PROGRAMMA

 12., 19., 26. jūnijā muzicēs CITY JAZZ RIGA džeza skolas kolektīvi. City Jazz Riga džeza skolas paspārnē darbojas divi bigbenda sastāvi, tās dibinātāja Kārļa Vanaga vadībā. Tradicionāli CITY JAZZ RIGA jau vairākus gadus sniedz koncertus Mazās ģildes dārzā. Kolektīvā spēlē dažāda vecuma mūziķi – profesionāli mūzikas studenti un amatieri ar mūzikas instrumentu spēles prasmi, kas pilnveidota džeza mūziķu Kārļa Vanaga, Dāvja Jurkas un Kārļa Alfrēda Feldberga vadībā.

10., 17., 24. un 31. jūlijā muzicēs grupa “Jam Orchestra”. Mūziķi izpildīs enerģisku, uz džeza/roka/blūza tendētu mūziku, kuras galvenais autors un aranžētājs ir izcilais grupas ģitārists, JVLMA pasniedzējs, Andrejs Jevsjukovs. “Jam Orchestra” sastāvā priecēs basģitārists Pēteris Liepiņš, sitamo instrumentu meistars Gundars Lintiņš, komponists un ģitārists Andrejs Jevsjukovs, saksofonists Zintis Žvarts un taustiņinstrumentālists Artjoms Sarvi.

3.jūlijā, kā arī 7., 14., 21., 28. augustā muzicēs Toma Rudzinska kvartets. Toms Rudzinskis ir viens no Baltijas vadošajiem inovatīvākajiem džeza komponistiem un izpildītājiem. Starptautisku konkursu laureāts, Conservatorium van Amsterdam absolvents, ar savu unikālo skanējumu kā izpildījumā, tā kompozīcijās, Rudzinskis pārstāv mūsdienu Latvijas džeza mūziķu paaudzi Eiropā. Toma Rudzinska kvartets piedāvās dažādību gan sastāvā, katru reizi uzstājoties ar citiem domu biediem, gan repertuārā – no tradicionālā džeza līdz mūsdienīgākiem skanējumam, iekļaujot elektroniskus instrumentus.

Koncertciklu “Džezs Vecrīgā – Mazās ģildes dārzā” ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

 

Rīgas Porcelāna muzejs aicina Rīgas iedzīvotājus un viesus piedalīties īpašā tematiskā radošajā darbnīcā, kas veltītā saulgriežu tēmai. 20. un 21. jūnijā plkst. 12.00–13.30 un 15.00–16.30 ikvienam interesentam, iepriekš piesakoties, būs iespēja bez maksas piedalīties darbnīcā un darboties ar dekolu lapām un porcelānu, radot vasarīgu, Jāņu un saulgriežu iedvesmotu suvenīru.

Pirms praktiskās nodarbības darbnīcas apmeklētāji uzzinās par Latvijā ražoto porcelāna produkciju ar saulgriežiem raksturīgiem tēliem, ornamentiem un īpaši šiem gadskārtu svētkiem radītiem dekoliem.

Rīgas Porcelāna muzejs būs sagatavojis tematiskus dekolus, kurus kombinējot, varēs izveidot unikālas un neatkārtojamas kompozīcijas, pielīmējot tās pie porcelāna suvenīra. Izstrādājums tiks apdedzināts 780 °C temperatūrā un būs droši lietojams ikdienā. Darbnīcā tapušos porcelāna suvenīrus varēs saņemt aptuveni divu nedēļu laikā muzejā.

Radošās darbnīcas ilgums – 90 min.

Saulgriežiem veltītā radošā darbnīca 20. un 21. jūnijā apmeklētājiem tiek piedāvāta bez maksas.
Darbnīca piemērota ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un citiem interesentiem.

Darbnīcai obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot 10. un 11. jūnijā, no plkst. 11.30 līdz 17.30.