Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.

Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.

Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.

Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.

Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.

Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.

Foto: Gvido Kajons – Aleksandra Briede. LNMM krājums.

Piektdien, 2. augustā, svinīgi atklāti jaunie vides dizaina un mākslas objekti, kas turpmāk iezīmēs Vecrīgas vaibstus un priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus. Jaunumi apmeklētājus gaidīs 11.novembra krastmalā, kur izbūvēts deviņu skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”, Līvu laukumā, kur atrodas objekts “Paviljons”, un Doma laukumā izstaigāt varēs objektu “Kopā pie Doma”.

Svinīgā objektu atklāšana notika vairākās daļās, aicinot visus pastaigāties pa Vecrīgu – kā pirmais tika atklāts objekts Doma laukumā, atklāšanu ieskandinot Doma baznīcas zvaniem un mūziķa Kārļa Rundas performancei, savukārt, pēc tās pasākuma dalībnieki devās uz Līvu laukumu, kur ar Rīgas cirka dalībnieku uzstāšanos tika atklāts objekts “”Paviljons”. Pastaiga noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur grupas “Orbīta” pavadībā tika atklāts skulptūru ansamblis “Laika upes liecinieki”.

“Vides mākslu objektu izveide Vecrīgā ir lieliska ideja, kā piesaistīt rīdzinieku un tūristu uzmanību un priecētu tos ar krāšņumu mūsu pilsētas sirdī. Šāda veida mākslas darbu izvietošana Vecrīgā atsvaidzinās tās šarmu un piedos mūsdienīgu pieskaņu. Esmu priecīgs, ka šajā konkursā tika iesniegts 21 mets, kas parāda to, ka mums ir idejas, kā padarīt mūsu vidi interesantāku. Šie mākslas darbi ne tikai atdzīvinās publisko telpu, bet arī izcels Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei, tāpēc aicinu ikvienu tos aplūkot,” aicina Rīgas mēra p.i., Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Jaunizveidotie vides dizaina un mākslas objekti Vecrīgā ir lielisks apliecinājums radošuma spēkam un mūsu pilsētas kultūras bagātībai. Šie mākslas objekti piešķir Rīgas ielām jaunu elpu, veidojot saikni starp tradīcijām un mūsdienām, un veicinot kultūras dzīvotspēju. Rīgai ir svarīga mākslas klātbūtne ikdienā. Vides mākslas objekti ne tikai bagātina pilsētas vizuālo tēlu, bet arī veicina sabiedrības iesaisti un kultūras izpratni. Rīga ir moderna un dinamiska pilsēta, kas novērtē un atbalsta mākslu visās tās izpausmēs. Esmu priecīga par iespēju piedzīvot šo unikālo mākslas un dizaina integrāciju pilsētas vidē, kas noteikti iedvesmos gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus, un raisīs pozitīvas pārdomas, kā arī radīs jaunas satikšanās vietas!” sacīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā.

Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei. Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība 19. augustā izsludinās pieteikšanos tirdzniecībai tradicionālajā rudens ražas svētku pasākumā “Miķeļdienas gadatirgus”, kas notiks 28. septembrī Doma laukumā.

Tirgum aicināsim pieteikties amata meistarus – individuālos latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu izgatavotājus, zemniekus ar rudens ražas veltēm, gaļas, zivju, maizes, siera un to pārstrādes produktu individuālos ražotājus, biškopības produkcijas, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas, pirts lietu un piparkūku individuālos ražotājus.

Informācija par pieteikšanos un tirdzniecības Noteikumi pēc 19. augusta tiks publicēti:

tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv;
“Miķeļdienas gadatirgus” rīkotāja – koncertorganizācijas “Ave Sol” – tīmekļvietnes avesol.riga.lv sadaļā “Jaunumi”;
Koncertorganizācijas “Ave Sol” Facebook kontā.

 

attēls no www.facebook.com/RigaNotiek/

Pavisam drīz Rīga vērs vārtus dzimšanas dienas mēnesim augustam, kad pilsētas parkos, laukumos un skvēros ienāks krāšņi svētki. Aicinām priecāties svētku koncertos, augt jaunās zinībās un prasmēs un kopā daudzināt Rīgas vārdu, lepojoties ar sasniegto!

Šogad Rīgas vasara izskan ar saukli “Līksmo, audz, daudzini!”, aicinot priecāties par to, kas mums ir dots, vienmēr iet uz priekšu un attīstīties, kā arī lepoties ar to, kas mēs esam.

Pilsētvides afišās redzama mākslinieka Roberta Rūrāna veidotā Rīgas vasaras pasākumu identitāte, kas radusies, iedvesmojoties no Rīgas ģerboņa un šā gada svētku programmas – tajā valda līksmība, prieks un daudzveidīga svētku noskaņa.

Afišas autors mākslinieks Roberts Rūrāns

Afišas autors mākslinieks Roberts Rūrāns

 

🌿 Dzimšanas dienas mēnesī Rīgā notiks dažnedažādi aizraujoši pasākumi. Augusta sākumu ieskandinās un visu mēnesi rīdziniekus priecēs koncertprogrammas Vērmanes dārzā un Dzegužkalnā (Dzegužkalna parka estrādē trešdienās, Vērmanes dārza estrādē ceturtdienās), bet trakās dejās 2. augustā varēs mesties Vecrīgas zaļumballē.

🌿 Pirmo reizi svinēt kopīgus svētkus tiks aicināti Kreisā krasta un Labā krasta apkaimju iedzīvotāji. Pārdaugavas apkaimes vienkopus tiksies atjaunotajā Uzvaras parkā 3. augustā, savukārt Daugavas labā krasta apkaimju iedzīvotāji 10. augustā – jaunatklātajā Dauderu parkā. Tajos aktīvi piedalīsies arī apkaimju biedrības, rīkojot daudzveidīgas aktivitātes iedzīvotājiem.

🌿 Visu vasaras pasākumu kulminācija notiks sestdien, 17. augustā – Rīgas 823. dzimšanas dienas svinībās 11. novembra krastmalā un Vecrīgā, kur varēs vērot gan plašu muzikālo programmu un piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs, gan iepazīt latviešu kulināro mantojumu un piedzīvot ielu muzicēšanas svētkus.

🌿 16. un 17. augustā ikviens aicināts baudīt dzīvās uguns “Gaismas dārzu” Uzvaras parkā, bet 17. un 18. augustā Esplanādē vērot tradicionālo diennakts basketbola turnīru “Krastu mačs”.

🌿 Notiks arī tradicionālie Apkaimju svētku pasākumi 24. augustā Nordeķu parkā un Dreiliņkalnā.

🌿 Vasaras pasākumu programmas izskaņā, 31. augustā “Senās uguns nakts” akcijai pievienosies arī Rīgas piejūras apkaimes Vecāķu un Daugavgrīvas pludmalē, aicinot svinēt šo apkaimju iedzīvotāju svētkus un vienlaikus apliecināt kopīgo apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt mājas lapās un Rīgas domes sociālo tīklu lapās:

vasara.riga.lv,

 “Rīga”

“Rīgā notiek”.

Attēls no RD Flickr.com konta

Jūlijā Vecrīgā pamazām sāk parādīties jauni vides mākslas objekti, lai jau augusta sākumā priecētu rīdziniekus un viesus pilnā krāšņumā. Jaunumi gaidāmi 11. novembra krastmalā, kur jau tagad tiek būvēts deviņu skulptūru ansamblis, bet augusta sākumā vides mākslas objekti tiks atklāti arī Doma un Līvu laukumā.

“Laika upes liecinieki” 11. novembra krastmalā

“Laika upes liecinieki” ir mākslinieka Andra Eglīša vides mākslas objekts, ko fiziskā formātā veido deviņu lielformāta praktiski “apdzīvojamu” skulptūru ansamblis, vienlaikus pildot atpūtas vietas funkciju Daugavas krastmalā.

Ansambļa skulptūras veidotas no betona un zemes pigmentiem, kurus Eglītis bieži izmantojis savā glezniecībā. Skulptūras atveido priekšmetus, kas asociējas gan ar latviskām laika zīmēm, gan sadzīvisko ikdienu. Tēlu savstarpējais dialogs iecerēts kā “priekšmetu poētikas” darbs, idejiskā līmenī apspēlējot tematiskus pavedienus, ko vieno laika simbolika.

Galvenais iedvesmas avots darba idejai ir vērojumi par 11. novembra krastmalas atmosfēru, kur starp upi, tiltiem un pilsētu jūtams krustpunkts ikdienišķajam un pārlaicīgajam, dabīgajam un cilvēka radītajam.

“Kopā pie Doma” Doma laukumā

“Kopā pie Doma” ir interaktīvs, apdzīvojams pilsētvides mākslas objekts Rīgas vēsturiskā centra sirdī. Instalācija būs izvietota Doma laukumā un pieejama galvaspilsētas iedzīvotājiem un viesiem sākot no 2. augusta līdz 30. septembrim, ar mērķi radīt draudzīgu sociālās mijiedarbības, līdzāspastāvēšanas un estētiskās pievilcības notikumu vecpilsētas lielākajā laukumā.

Vietā, kur sastopas septiņas Rīgas ielas, mākslas instalācija aicina cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām baudīt un mijiedarboties no jauna atdzīvinātajā publiskajā telpā, tādējādi instalācijas lietotājiem kļūstot par neatņemamu projekta daļu un kolektīvi aizpildot laukumā esošo brīvo telpu.

“Kopā pie Doma” ir sajūtu ceļojums, ko dziļi iedvesmojusi pilsētas arhitektūra: viduslaiku velves, Doma krusteja, pusloka logu ģeometrijas un apkārtējās apbūves ailas, kas iezīmē būtiskus Rīgas attīstības periodus. Vides objekts nodrošina ne tikai rotaļu un atpūtas laukumu, bet arī telpu, kas atspoguļo un respektē pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu.

Mākslas objekta autori it apvienība “Lightfoot”: Toms Kampars, Hori-Zonte, Antonella Amesberger, Jurgis Gečys un Artis Neilands.

“Paviljons” Līvu laukumā

“Paviljona” dizains ir laikmetīga atsauce uz Rīgas arhitektūras valodas elementiem. Tas ir raksturā romantisks – kā jau īsts pilsētas parka paviljons. Tas veidots torņa formā, taču necitē nevienu konkrētu vecpilsētas ēku, bet gan interpretē noteikta rakstura torni kā viduslaiku pilsētai ikonisku elementu.

Šis paviljons ir kā dažnedažādu Rīgas arhitektūras atsauču kolāža, kurā atspoguļots eklektiskās pilsētas tēls visā tā daudzveidībā. Tas ir kā tikšanās vieta vai pieturpunkts ceļā, kur pasēdēt un papļāpāt, vērojot Vecrīgas kņadu un baudot ledus karameļu lati. Darba autori ir SIA “Sampling”.

📸 Foto ar izvietotajiem objektiem skatāmi – ŠEIT


Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments rīkoja metu konkursu vides mākslas objektu izveidei Vecrīgā, kura rezultātā iegūti divu vides mākslas objektu dizaini un tehniskie risinājumi. Konkursā kopumā tika pieteikts 21 mets četrām vietām Vecrīgā – 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā un Reformācijas laukumā. Vides mākslas objekti Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs skatāmi līdz septembra nogalei.

Objektus citās apkaimju lokācijās plānots izvietot arī nākamajos gados.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā. Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Projekts ir vērsts uz Vecrīgas kā UNESCO mantojuma un tās kultūras vietu pieejamības veicināšanu gājējiem, tostarp vecpilsētas infrastruktūras sasaisti ar pilsētas centra teritoriju un sabiedrisko transportu. Centrālā projekta teritorija ir Vaļņu iela visā garumā no Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai, pārbūves darbi skars arī Teātra laukumu un 1991. gada barikāžu laukumu, Meistaru ielu, Kaļķu ielu no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Audēju ielu (no Kalēju ielas līdz Aspazijas bulvārim), nelielā Amatu ielas posmā, kā arī plānots pārbūvēt Vaļņu ielas savienojumus ar Aspazijas bulvāri un 13. janvāra ielu.

Realizējot projektu, paredzēts izbūvēt jaunu gājēju infrastruktūru Vaļņu ielā un tai blakus esošajās ielās, veikt satiksmes organizācijas izmaiņas, pielāgojot infrastruktūru gājēju vajadzībām. Tāpat paredzēts atjaunot ielu segumu, vēsturisko bruģi kombinējot ar mūsdienu risinājumiem, lai nodrošinātu vides pieejamību. Vienlaikus paredzēts daļēji pārbūvēt inženiertīklus. Lai padarītu vidi patīkamāku iedzīvotājiem un tūristiem tiks izvietoti mūsdienīgi labiekārtojuma elementi, apstādījumi un apgaismojums, paredzēts izveidot interaktīvu stendu un vienota dizaina informatīvās norādes.

Vaļņu un Smilšu ielu krustojums

Vaļņu un Audēju ielu krustojums

 

Projekts “Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības 1.kārta” aprīlī iesniegts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierobežotajā atlasē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5.pasākumā “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ar plānoto kopējo finansējumu vairāk nekā 8,6 miljoniem eiro. No tiem 5 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Papildus SIA “Rīgas ūdens” infrastruktūras pārbūvei plānoti aptuveni 3,1 miljoni eiro.

Pozitīvu lēmumu par projekta realizāciju šā gada 27. jūnijā pieņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Ieceri vērtēs arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

 

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai naktij – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā, noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes rotāšanai, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus.

Lustīga līgošana un varena tirgošanās gaidāma no plkst. 9.00 līdz pat plkst. 19.00. Tirgus noskaņu ar skaņdarbiem, dziesmām un dejām bagātinās pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksmas studija”, bērnu vokālais ansamblis “Magonīte”, bērnu deju ansamblis “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīvs “Dzīpars”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, folkloras kopa “Kokle”, pūtēju kvintets “Acumirklis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mana rotaļa”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, deju kopa “Marmale”, kapela “Hāgenskalna muzikanti” un tautas deju ansamblis “Liesma”, un grupa “Rahu the Fool”.

Svētku noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Imants Strads un Elīna Vāne, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Vairāk informācijas par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

1941. gada 14. jūnijā piespiedu kārtā diennakts laikā no Latvijas tika izsūtīti nepilni 16 000 cilvēku. Godinot svešumā aizvestos Latvijas iedzīvotājus – komunistiskā genocīda upurus – piektdien, 14. jūnijā, galvaspilsētā norisināsies vairāki atceres brīži un piemiņas koncerti.

14. jūnijā plkst. 10.00 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri, folkloras kopa “Vilkači”. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 12.00 piemiņas brīdis un ziedu nolikšana notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri un pašvaldības amatpersonas.

Pieminot svešumā aizvestos, notiks vairāki koncerti.

Vakarā, plkst. 19.00, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” skanēs koncerts “Kokļu skaņās virmo gaiss” koklētāju ansambļa “Teiksma” izpildījumā, bet Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks koncerts “Lūgšana”. Koncertprogrammā “Lūgšana” iekļauta īpaši izmeklēta dažādu paaudžu latviešu komponistu radīta mūzika, kuru konceptuāli vieno piemiņas tēma. Tā būs gan oriģinālmūzika, kas rakstīta simfoniskajam pūtēju orķestrim, gan arī mūzika korim a capella jeb kormūzika bez pavadījuma, gan arī opusi.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem un tos varēs saņemt no 7. jūnija plkst. 10.00 visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē bilesuparadize.lv

Tikmēr Rīgas Domā arī plkst. 19.00 izskanēs Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” Pasākumā piedalīsies Ukrainas Nacionālais akadēmiskais vīru koris “Dudaryk”, VEF Kultūras pils “Jasmīnas koris”, ērģelnieks Aigars Reinis, Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Mārtiņš Burke-Burkevics (bass). Diriģente un mākslinieciskā vadītāja – Vita Timermane.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

 

Rīgas Politiski represēto biedrība piektdien, 14. jūnijā, aicina piedalīties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā – gājienā no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur notiks 1941. gada 14. jūnija deportāciju 83. gadadienas atceres pasākums un tiks nolikti ziedi, pieminot genocīdā bojāgājušos upurus.

✅ Gājiena sākums – pulksten 12.30, pulcēšanās gājienam no pulksten 12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja, Latviešu strēlnieku laukumā 1.

Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz Padomju Savienības Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem notika 1941. gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju. Deportācijas notika bez tiesas sprieduma, un kopumā tonakt tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku, arī sievietes un bērni. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāvessodu.

Pasākums tiek īstenots projektā “Atbalsts Rīgas Politiski represēto biedrības darbības nodrošināšanai un pasākumiem” un tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Sestdien, 18. maijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja durvis tiks vērtas “Muzeju nakts 2024” norisēm. Visu paaudžu apmeklētāji no plkst. 19.00 līdz pusnaktij (ieeja līdz 23.30) aicināti baudīt naksnīgo gaisotni vēsturiski izzinošā un muzikālā programmā “RIGAMUZeju nakts”.

Apskatei būs atvērtas ekspozīciju zāles un Rīgas Doma krusteja, notiks radošas un izglītojošas aktivitātes, Kolonnu zālē skanēs koncertprogramma, Rīgas Doma dārzā uz aktivitātēm aicinās vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs. “Muzeju nakts” programmas apmeklējums – bez ieejas maksas.

Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys” Rīgas Doma baznīcas dārzā piedāvās atraktīvas un izglītojošas aktivitātes: “Viduslaiku karavīra teltī” varēs aplūkot tās inventāru un iemācīties kādu no senajām galda spēlēm; “Bruņu un ieroču stendā” būs iespēja iepazīt seno kareivju atribūtiku; viduslaiku “Kaujas ierindā” – īpaši uzdevumi ar apmeklētāju iesaisti; būs sastopami arī “Bruņinieku godasardzes” vīri.

Koncertprogramma Kolonnu zālē noritēs trīs daļās.

  • Plkst. 19.30 ar koncertu “Prieks būt un muzicēt” skanējumu sāks Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis “Morgenrot” (vadītāja Līga Miķelsone).
  • Plkst 20.30 ar renesanses mūzikas koncertu “Beatus Vir” programmu turpinās Latvijas Bankas koris (diriģents Kaspars Vēvers).
  • No 21.30 līdz 23.20 trīs daļu koncertā “Vokālās mūzikas kruīzs” klausītājus priecēs Paula Mihailova, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas diplomante un koncertmeistars Edgars Tomševics, turpinās Liāna Muižniece, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas diplomante un koncertmeistare Lelde Tīrele, bet koncerta noslēdzošajā daļā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas solists Dainis Kalnačs un koncertmeistare Ingūna Puriņa.
    Muzeju nakts viesu uzrakstīta atziņa vai vēlējums, veltīts kultūrai vai tieši Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, kuram šogad rit jau 251. gads kopš tā pirmsākumiem tālajā 1773. gadā, būs vērtīgs akcents pasākuma norisē. Muzejs ir Baltijas valstīs senākais un arī viens no Eiropā vecākajiem publikas apskatei atvērtajiem muzejiem.

Iesaistīties sociālo tīklu fotoakcijā, izmantojot tēmturi #RIGAMUZejunakts, ar tai sekojošu muzeja pārsteiguma balvu izlozi, būs iespēja ikvienam. Plašāka informācija par akciju būs atrodama muzejā Muzeju nakts programmas laikā, kā arī muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/Rigamuz.

Papildu informācija: RVKM Komunikācijas darba nodaļā, tālr.: 67356676; 67356680.

Muzeja tīmekļvietne: https://www.rigamuz.lv/rvkm/.


“Muzeju nakts – 2024” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 18. maijā no 19.00-00.00 (ieeja līdz 23.30) programma “RIGAMUZeju nakts”

Sociālo tīklu fotoakcija – tēmturis: #RIGAMUZejunakts

  • 19.00-00.00 Muzeja pastāvīgā ekspozīcija un Rīgas Doma krusteja atvērtas
  • 19.00-23.30 Rīgas Doma dārzā – vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba “RODENPOYS” – darbnīcas un demonstrējumi

19.30-23.20 Kolonnu zālē – koncertprogramma:

  • 19.30 Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis “MORGENROT” (vadītāja Līga Miķelsone). Koncerts “Prieks būt un muzicēt”
  • 20.30 Latvijas Bankas koris (diriģents Kaspars Vēvers). Renesanses mūzikas koncerts “Beatus Vir”

21.30 koncerts “Vokālās mūzikas kruīzs”:

  • Paula Mihailova, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas diplomante, koncertmeistars Edgars Tomševics;
  • Liāna Muižniece, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas diplomante, koncertmeistare LeldeTīrele;
  • Dainis Kalnačs, Latvijas Nacionālās operas solists, koncertmeistare Ingūna Puriņa.