Arhīvs birkai: Attīstība

Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.

Trešdien, 19. jūlijā, Rīgā notika Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju. Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

“Austrumu maģistrāle ir viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, ko Rīga ir gaidījusi jau sen, un tās būvniecībai Rīgas dome sekmīgi ir piesaistījusi ievērojamus ES fondu līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzbūvētās brauktuves slogošana ir viens no pēdējiem darbu posmiem pirms tilta nodošanas ekspluatācijā, attiecīgi jau šogad, pateicoties Austrumu maģistrālei, iegūsim no caurbraucošiem auto, tai skaitā no kravas transporta, atslogotu Rīgas vēsturisko centru.”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis

Iepriekš jau tika ziņots, ka Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un tiek realizētas abas būvprojekta kārtas. Austrumu maģistrāles pirmajā kārtā darbi tuvojas noslēgumam, savukārt otrajā kārtā darbi norit apsteidzot kalendāro grafiku. Šobrīd tiek veikta ielas apgaismojumu un kontakttīklu izbūve uz Deglava ielas, aku regulēšana, virskārtas ieklāšana, kā arī augustā ir plānots pabeigt kabeļu ievilkšanu.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1. kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela” 1. kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai” (Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Rīgas dome jūlija sākumā lēma atbalstīt septiņu pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, paredzot ieguldīt finansējumu 4,4 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts 2,2 miljonus eiro ieguldīt āra sporta infrastruktūras izveidē pie Rīgas 41. vidusskolas Slokas ielā 49A. No tiem 220 000 eiro būs pašvaldības finansējums, savukārt 1,98 miljoni eiro būs aizņēmums no Valsts kases. Pie skolas tiks izveidoti sporta laukumi, kā arī rotaļu laukums, tiks izvietotas velosipēdu novietnes un ģērbtuvju moduļi, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Pašvaldība plāno arī četru pirmsskolas izglītības iestāžu iekštelpu atjaunošanu:

  • Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādē Jukuma Vācieša ielā 2E;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Māra” Sesku ielā 33B;
  • Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestādē Aptiekas ielā 12;
  • Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestādē Kārļa Vatsona ielā 11A.

Kopējās četru bērnudārzu iekštelpu atjaunošanas izmaksas būs 1,04 miljoni eiro. No tām pašvaldības finansējums būs 104 000 eiro, savukārt aizņēmums no Valsts kases būs 936 000 eiro.

Tāpat tika lemts par 300 000 eiro piešķiršanu vides pieejamības nodrošināšanai Rīgas 66. vidusskolas ēkā Katrīnas ielā 4. Pašvaldība ieguldīs 30 000 eiro, bet 270 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

Vēl paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabošanas darbus Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Ēka tiks siltināta, kā arī tiks nodrošināta vides pieejamība. Darbi izmaksās līdz 860 000 eiro. Pašvaldība nodrošinās finansējumu 86 000 eiro apmērā, savukārt 774 000 eiro būs aizņēmums no Valsts kases.

21.06.2023. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-23-15753-nd “Par zemes vienības Veiksmes ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1499) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums skatāms – Šeit

  • Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot Zemesgabalu racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.
  • Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “KI Nekustamie īpašumi”, izstrādātājs – SIA “Layout 17”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir sešas nedēļas, no 05.07.2023. līdz 15.08.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 03.08.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 03.08.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: https://forms.office.com/e/jENsC7FzQC

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

Rakstiskus priekšlikumus līdz 15.08.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22596;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 15.08.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

21.06.2023. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-23-15752-nd “Par zemes vienību Traleru ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1456 un 0100 120 1422) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums skatāms – Šeit

  • Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot Zemesgabalu racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.
  • Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “KI Nekustamie īpašumi”, izstrādātājs – SIA “Layout 17”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir sešas nedēļas, no 05.07.2023. līdz 15.08.2023.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 31.07.2023. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

  • Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 31.07.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: Šeit

Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22598;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 15.08.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22598;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 15.08.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

Pamatojoties uz grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, Rīgas dome 29. jūnijā pieņēma lēmumu izstrādāt pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānojumu. Likuma grozījumi maina plānošanas dokumenta veidu, tāpēc Rīgas domes 2022. gada 14. decembra lēmums par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu šajā teritorijā tiek atzīts par spēku zaudējušu, bet uzsāktais plānošanas process turpinās.

Plānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti RVC un tā AZ teritorijā. Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat ir jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība RVC un tā AZ teritorijā, pilnveidojot nosacījumus daudzveidīgi izmantojamu un ar augstvērtīgiem augu stādījumiem labiekārtotu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas ārtelpā.

RVC un tā AZ plānošanas process tika uzsākts 2022. gada nogalē. Tā ietvaros Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) ir īstenojis šādas aktivitātes:

  • Notikušas konsultācijas ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi un citām institūcijām par spēkā esošā regulējuma ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra attīstību un rekomendācijas jaunajam plānošanas procesam un konsultācijas ar sabiedrību par plānoto sabiedrības līdzdalības programmu;
  • Pieprasīti un saņemti institūciju nosacījumi plānošanas dokumenta izstrādei;
  • Uzsākot plānojuma izstrādi, organizēts informatīvs vebinārs par RVC un tā AZ plānošanu, ar mērķi informēt sabiedrību par iecerēto plānošanas procesu, iepazīstināt ar paredzēto sabiedrības līdzdalību, kā arī iespējām iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādes sākumposmā;
  • Aicinājums sniegt priekšlikumus RVC un tā AZ teritorijas attīstības plānošanai un centra teritorijas veiksmīgai attīstībai un saglabāšanai. Viedokli, aizpildot speciāli izveidotu anketu, tika aicināts sniegt ikviens interesents. Šobrīd visi rakstiski saņemtie priekšlikumi tiek apkopoti, tos izmantos stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai, kā arī turpmākajai teritorijas attīstības plānošanai;
  • Uzsākta pētījuma izstrāde “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. kuras ietvaros:

Vēsturiskā centra pētījuma izstrādes ietvaros veiktas sekojošas aktivitātes:

  • noritējušas intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar spēkā esošā RVC un tā AZ teritorijas plānojuma īstenošanu,
  • notikušas diskusijas ar institūciju pārstāvjiem par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izvērtējuma rezultātā sagatavotajiem secinājumiem un priekšlikumiem,
  • organizētas diskusijas ar nozaru un interešu organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām un Rīgas domes politiķiem par transporta, publiskās ārtelpas, mājokļa un pakalpojumu attīstību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jautājumiem.

Turpmākajā RVC un tā AZ plānošanas procesā sabiedrības līdzdalība tiks īstenota, integrējot notikušajā plānošanas procesā īstenoto sabiedrības līdzdalības pasākumu rezultātus. Līdz šim gan rakstiski saņemtie, gan pasākumos izskanējušie sabiedrības pārstāvju viedokļi un priekšlikumi tiek apkopoti un tiks izmantoti gan spēkā esošā RVC un tā AZ plānojuma īstenošanas problemātikas izvērtēšanai, gan turpmākajai teritorijas plānošanai. Priekšlikumu sniedzējiem atkārtoti tos nav nepieciešams iesniegt. Savukārt institūcijām tiks pieprasīti jauni nosacījumi RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādei.

Saskaņā ar iepriekš plānoto, tuvākajā laikā tiks uzsākta iedzīvotāju socioloģiskā aptauja par dzīves kvalitāti RVC un tā AZ teritorijā, kā arī pētījuma izstrāde par RVC un tā AZ pašreizējo izmantošanu, veicot teritorijas apsekošanu un sniedzot aktuālu situācijas raksturojumu.

Aicinām arī turpmāk RD PAD tīmekļvietnes www.rdpad.lv informatīvajā platformā sekot līdzi aktuālajai informācijai par RVC un tā AZ teritorijas plānojuma izstrādi, sabiedrības līdzdalības plānotajiem un notikušajiem pasākumiem.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas  – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu. Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse.  Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbus uzsāks otrajā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Projekta ietvaros tiek pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Tiek veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiek mainīti arī siltumapgādes tīkli. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi – SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursa otrajai kārtai izvirzīti seši meti.

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Otrajai kārtai izvirzītie meti:

  • 9_RIG19900504
  • 17_EKADEFT
  • 18_M0L7Y21T0L8
  • 21_RCFNIL4
  • 34_Baltic Shine
  • 37_TAKE FIVE

Vizualizācijas skatāmas šeit: https://bit.ly/43TcBcL.
Konkursa žūrijas ziņojums skatāms šeit:  https://rf.metukonkurss.lv/zurijas-zinojums/

Papildināti meti konkursa otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas. Konkursa otrās kārtas rezultātus – trīs godalgotās vietas – paziņos šī gada beigās.
Visus konkursam iesniegtos 38 metus ir iespējams apskatīt Rīgas Kongresu namā no 12. līdz 16. jūnijam no plkst. 10.00 līdz 16.00. Konkursa darbi ir izvietoti trijos Rīgas Kongresu nama stāvos.

Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas portālā GEO RĪGA šobrīd ir pieejams Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) sagatavotais trīsdimensiju (3D) realitātes modelis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistu izstrādātie 39 Rīgas apkaimju 3D  modeļi. Rīga ir pirmā Latvijas pilsēta, kur pieejami 3D dati par apbūvi.

GEO RĪGA pieejamie 3D modeļi dod iespēju ikvienam interesentam savā datorā izpētīt galvaspilsētu ēku un citu pilsētvides objektu novietojumu, noēnojumu un saules ekspozīciju dažādos gadalaikos un diennakts stundās. 3D modeļiem jau šobrīd ir plašs pielietojums –pilsētplānošanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kultūras pieminekļu aizsardzībai un pilsētvides telpiskai analīzē, nākotnē šādu datu praktiskais pielietojums kļūs arvien plašāks.

Par pamatu izmantojot 2021. gada ortofotokartes un digitālos reljefa modeļus, LĢIA ir sagatavojusi Rīgas ortofoto ar reljefa ēnojumu jeb Rīgas realitātes modeli, kas pilsētu  foto vidē atspoguļo trīs dimensijās. Izmantojot LĢIA 2021. gada aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datus, RD PAD speciālistu vadībā izstrādāti automātiski ģenerēti zemākās detalizācijas (LOD1) Rīgas teritorijas 3D modeļi. Veicot manuālu datu apstrādi, ir sagatavoti Rīgas apkaimju nākamās detalizācijas (LOD2) modeļi.

“Ģeotelpiskā informācija nav tikai skaists attēls, ko pētīt no darba brīvajā laikā. Tā kļūst par neaizstājamu darba materiālu apkārtējās vides attīstības plānošanā. Rīgas 3D modelis noteikti ļaus pacelt jaunā līmenī un kvalitātē mūsu galvaspilsētas infrastruktūras un pilsētvides plānošanu un attīstību” – tā bilst LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

“Šobrīd GEO RĪGA ir pieejami 39 Rīgas apkaimju 3D modeļi, un to klāsts ar laiku tiks papildināts. Vienlaikus top arī Rīgas ēku jumtu solārās intensitātes modelis. Lai veicinātu ģeotelpisko datu plašāku izmantošanu, 2023. gada otrajā pusē Rīgas pašvaldība plāno telpisko datu atvēršanu arī mašīnlasāmos datu formātos, ļaujot  interesentiem lejupielādēt datus un izmantot savos risinājumos un sistēmās,” skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas ģeotelpiskās informācijas platforma GEO RĪGA tika izstrādāta, lai nodrošinātu attālinātu un ērtu piekļuvi pašvaldības rīcībā esošajai ģeotelpiskajai informācijai. No š. g. aprīļa tā ir publiski pieejama un tajā ikviens interesents bez maksas var iepazīties ar pašvaldības struktūrvienībās uzturētajiem ģeotelpiskajiem datiem, kas nepieciešami dažādām sabiedrības grupām tostarp iedzīvotājiem, apkaimju aktīvistiem, investoriem un uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem.

Šobrīd GEO RĪGA pieejamas 7 tematiskās lietotnes ar pašvaldības un pašvaldībās rīcībā esošajiem citu iestāžu divu dimensiju datiem, kā arī sadaļa ar 3D datiem. Līdz vasaras beigām sabiedrībai būs pieejamas vēl divas tematiskās kartes – Rīgas tematiskie plānojumi un pašvaldības investīciju plāns. Datu pieejamība portālā GEO RĪGA mazinās nepieciešamību iedzīvotājiem vērsties pašvaldības iestādēs informācijas un konsultāciju saņemšanai. Ģeotelpisko datu pieejamība palielina pašvaldības darba caurskatāmību un ļauj iedzīvotājiem vienkārši un ērti saņemt datu pakalpojumus.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā laikā no 20. marta līdz 31. maijam saņemti 48 ideju pieteikumi. Pērn iedzīvotāji iesniedza 36 idejas, bet līdz šim lielākais pieteikumu skaits – 42 – tika saņemti 2021. gadā.

Šogad aktīvāk savas idejas iesnieguši individuāli rīdzinieki. No fiziskām personām saņemti kopā 26 iesniegumi, savukārt no juridiskām personām 22 pieteikumi.

Iedzīvotāji idejas pieteikuši 32 no 58 Rīgas apkaimēm. Visaktīvāk savas ieceres apkaimju attīstībai konkursā iesnieguši Daugavas labā krasta iedzīvotāji, kuri kopā iesūtījuši 33 pieteikumus. No Purvciema, Maskavas forštates, Juglas, Centra un Brasas saņemti trīs pieteikumi no katras apkaimes. Tāpat divus pieteikumus no katras apkaimes iesnieguši Sarkandaugavas, Jaunciema, Āgenskalna, Imantas, Iļģuciema un Grīziņkalna iedzīvotāji.

Arī šogad iedzīvotāji un apkaimju biedrības savos ideju pieteikumos īpašu uzmanību pievērsuši rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Šogad iesniegtas vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai. Vairāki projekti, kuri iepriekšējos gados neguva atbalstu iedzīvotāju balsojumā, šogad iesniegti atkārtoti. Tāpat vairākiem iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītiem projektiem iesniegtas idejas to turpināšanai un attīstībai.

Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās.

Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz Jāņiem. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas vasaras beigās komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot oktobrī.

Kopš 2021. gada savas idejas konkursam var iesniegt ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī fiziskas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu. Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 70 000 eiro.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 projekta pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 iedzīvotāji, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.