Arhīvs birkai: Attīstība

Šovasar noslēgušies darbi projektā “Top gaisma Sarkandaugavas parkā”, kas tapis ar Rīgas pašvaldības organizētā Līdzdalības budžeta konkursa atbalstu.

Projekta mērķis bija uzlabot parka teritorijas pieejamību un apkaimes iedzīvotāju drošību diennakts tumšajā laikā, uzstādot apgaismojuma laternas galvenajos parka celiņos un bērnu laukumā, kas līdz šim nebija apgaismoti. Tā rezultātā veikts pieslēgums esošajam pilsētas apgaismes elektrotīklam, ieguldīti kabeļi, uzstādīti balsti un gaismekļi ar kontrolieriem. Tāpat, nodrošināta arī būvniecības zonas labiekārtošana un sakopšana.

“Šobrīd nevaram iedomāties, ka Sarkandaugavas parks nebūtu apgaismots. Tā ir centrāla apkaimes vieta, ļoti ainavisks parks, kuru ir iemīļojoši sarkandaugavieši un bez apgaismojuma tas pilnvērtīgi nepildīja atpūtas funkciju gada tumšākajos mēnešos, kas patiesībā jau sākas ar augustu,”

komentē Sarkandaugavas attīstības biedrības biedre, projekta līdzautore.

Kalna parks, bieži dēvēts arī par Sarkandaugavas parku, ir labiekārtots parks Sarkandaugavā, kas ir apkaimes iedzīvotāju populāra un iemīļota vieta atpūtai un brīvā laika pavadīšanai ģimenes un draugu lokā. Parkā ir izvietoti atpūtas soliņi, bērnu spēļu laukums un regulāri tiek veikta arī tā kopšana.

Projektu iesniedza Sarkandaugavas attīstības biedrība. Tā kopējās izmaksas ir 106 262 eiro ar PVN.

📸  ŠEIT


Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiem iespējams iepazīties – ŠEIT

 

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks piektdien prezentācijas pasākumā iepazīstināja ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā. Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,”

akcentē E. Ratnieks

Vicemērs informē, ka Uzvaras parkā netiks aizmirsta tā vēsturiskā nozīme – Latvijas armijas uzvarai pār Bermontu, tādēļ šeit paredzēta īpaša vieta arī Latvijas valsts karogam.

“Raugoties parka 110 gadus senos dārzu arhitekta G. Kūfalta plānos, redzama promenāde no Arkādijas līdz pat Āgenskalna līcim. Arī mūsdienās Uzvaras parka kā šāda mēroga zaļa, apkaimes vienojoša dārza loma ir ārkārtīgi būtiska, tāpēc jau tuvākajā nākotnē jānodrošina droši un ērti parka daļu savienojumi un gājēju pārejas, kā arī jaunizveidotā Mārupītes posma sasaiste ar apkārtējo parku ūdenstilpēm vienā nepārtrauktā ūdens sistēmā un plūsmā no Māras dīķa līdz pat Daugavai. Ūdens klātbūtne un Mārupītes līkloči kā tēlains simbols caurvīs abu plānoto rotaļu laukumu tematisko stāstu. Šis solās būt Latvijas publiskajā ārtelpā nebijis ūdens rotaļu laukums bērniem ar iespēju līdzdarboties, iepazīt un izbaudīt ūdens dabu ne tikai siltajā gadalaikā. Mākslīgi veidots mikroreljefs ar akmeņu krāvumiem un strautiem, kuros plūstošais ūdens vadāms ar augstas kvalitātes un izturības, vandāldrošām, mehāniski darbināmām ūdens ierīcēm, (pumpjiem, aizsprostiem, dzirnaviņām, u.c.) nodrošinās aizraujošas un izzinošas nodarbes.”

uzsver ainavu arhitekte Linda Zaļā

Šā gada janvārī tika veikta iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrojām, ka rīdzinieki parkā vēlas kafejnīcu, spēka trenažierus, kā arī papildinātus apstādījumus. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, Uzvaras parka otrajā kārtā plānots izbūvēt kafejnīcas ēku ar terasi un labierīcībām, kas atradīsies parka promenādes malā, kā arī saimniecības būvi parka apsaimniekotājiem ar labierīcībām pie sporta laukumiem.

Parka 2. kārtā plānots arī veloparks ar vairākām atšķirīgām lietošanas veidu zonām. Velozinis šķēršļu taku ar koka konstrukcijām un asfalta “pumptrack” trasi – visam, kas ripo. Papildus tam paredzēta arī iesācēju trase un platas konstrukcijas, kas piemērotas iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem u.c. lietotājiem.

Parka pirmajā būvniecības kārtā realizētais rotaļu elementu dabiskās materialitātes raksturs turpināsies arī otrajā kārtā, kur apjomīgi robīnijas masīvkoka bērnu rotaļu laukumi ar dažādiem kāpelēšanas virvju elementiem, trosēm, tīkliem, slīdkalniem un citu atšķirīgas sarežģītības pakāpes lietošanas aprīkojumu sadalīts bērniem pēc vecuma grupām. Laukumi izvietoti tuvāk Bāriņu un Hermaņa ielu stūrim, esošo koku ieskauti. Savukārt Hermaņa ielas privātēku iedzīvotāju skatam pavērsies ainaviskais ūdens rotaļu laukums.

Multifunkcionālos, nožogotos sporta laukumus atdala divpusēja skatītāju tribīne ar nojumi un iebūvētām personīgo mantu glabātuves novietnēm. Aiz laukumiem seko brīvi pieejama ārtelpa ar spēka trenažieriem, kur daļa pielāgoti vingrošanai ratiņkrēslos.

Parka celiņu tīkls turpina pirmajā kārtā izbūvēto un veido loģisku sasaisti. Ārtelpas mēbeles un apgaismojums analogs jau uzstādītajam. Paralēli plānoti arī nelieli uzlabojumi un papildinājumi parka jau realizētajā 1. kārtā. Tiks uzstādītas papildus atkritumu tvertnes, ieklāts gumijas mulčas segums zem šūpolēm, izbūvētas taktilā marķējuma joslas parka galvenajā promenādē un krustojumos, pievienots koka laipas posms pie ūdensmalas terasēm, kā arī papildināti krūmu stādījumi. Jau esošajā ūdenstilpē paredzēta strūklakas – aeratora uzstādīšana ar dekoratīvu un ūdens kvalitāti uzlabojošu funkciju. Parka galveno ieeju papildinās brīvi izvietoti, zemi bolardi (šķēršļi auto transporta kustībai).

Uzvaras parka otrās kārtas būvniecība tiks realizēta divās daļās, jo paralēli parka labiekārtošanai notiks esošo, maģistrālo ūdens un kanalizācijas tīklu remontdarbi. Tāpēc sākotnēji paredzēts izbūvēt no maināmajiem inženiertīkliem brīvo parka daļu (2,6ha), kurā atradīsies kafejnīca ar terasi, labierīcības un daži aktivitāšu laukumi. Pārējās aktivitātes – sporta laukumi, saimniecības ēka, bērnu rotaļu laukums un veloparks taps pēc inženiertīklu remontdarbu īstenošanas.

Kopējā Uzvaras parka labiekārtojamā teritorija abām kārtām ir 14 hektāri. Projekta pirmās kārtas izmaksas bija vairāk kā 8,5 miljoni eiro, savukārt otrās kārtas izmaksas tiks noskaidrotas pēc iepirkuma rezultāta, taču tās būs mazākas kā pirmajā kārtā.

 

 

Trešdien, 31. jūlijā, Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonā, atvēlot to veikšanai sešus mēnešus.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 1,8 miljoniem eiro veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 274,7 tūkstošus eiro un 1,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības šovasar izsludināja atklātu iepirkuma konkursu veloceļa izbūvei un seguma atjaunošanai Vilhelma Purvīša ielā, kurā pieteicās divi pretendenti. Šobrīd ir pieņemts lēmums piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības
SIA CBF “Ļ-KO”.

Projekts paredz:

●  izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai;

●  posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē;

  posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

 

Vasarā pašvaldībā norisinās vairāku skolu un bērnudārzu remontdarbi. Šogad plānots pabeigt āra sporta infrastruktūras izveidi un teritorijas labiekārtošanu pie Rīgas 63. pamatskolas Baltezera ielā 6. Pie skolas tiek veidoti vairāki multifunkcionāli sporta laukumi, rotaļu laukums, ielu vingrošanas trenažieri, kā arī uzstādītas galda spēles.

“Šī izglītības iestāde Juglā ir viena no astoņām, kurā šogad ir aktīvi projekti mūsdienīgas sporta infrastruktūras izveidei. Pašvaldība kā vienu no prioritātēm ir izvēlējusies iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, veicinot sporta attīstību ne tikai skolas audzēkņiem, bet padarot to pieejamu vietējai sabiedrībai. Šajā gadījumā ieguvēji būs Juglas apkaimes iedzīvotāji. Arī turpmāk mēs turpināsim sākto iniciatīvu veicināt tautas sporta attīstību Rīgas apkaimēs caur izglītības iestāžu projektiem. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas un izveidoti jauni sporta laukumi, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus. Esam secinājuši, ka šis ir ļoti vērtīgs ieguldījums sabiedrības veselīgumā un dzīves kvalitātes uzlabošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Patlaban skolas teritorijā izbūvēti multifunkcionālie sporta laukumi, kas paredzēti basketbolam ar sertificētiem strītbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu spēlēm, futbola laukums (izmērs 66×43 m) ar mākslīgo segumu, laukums ar dažāda augstuma uzstādītiem basketbola groziem, iesildīšanās laukums, skrejceliņi un tāllēkšanas sektors, uzstādīti ielu vingrošanas trenažieri un galda spēles – galda teniss un tekbola galds, kā arī izbūvēts rotaļu laukums.

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – bruģa seguma ierīkošana, soliņu, velosipēdu, skrejriteņu un skeitbordu turētāju uzstādīšana, atkritumu konteineru nojumes izvietošana, teritorijas žoga izbūve, teritorijas apgaismojums, videonovērošanas un lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve.

Izstrādājot Rīgas 63.pamatskolas lietojumā esošās teritorijas labiekārtošanas projektu, tika ņemts vērā teritorijas izvietojums, kā arī koku bagātība un daudzveidība.

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 63. pamatskolai ir 2 162 000 eiro, no kuriem valsts aizdevums – 1 945 800 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 216 200 eiro.

Darbus veic pilnsabiedrība “Guliver Construction”. Darbu izpildes termiņš 2024.gada oktobris.

📸 Foto

 

Lai veicinātu pilsētas attīstību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, Rīgas pašvaldība projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros izstrādā politikas plānošanas dokumentu – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu 2027.-2031. gadam (turpmāk – Plāns).

Zaļināšanas plāns kalpo kā rīks, ar kuru veidot ērtu un patīkamu pilsētvidi iedzīvotājiem, apsaimniekot dabas teritorijas un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz pilsētu. Plāns pamatā darbosies ar tādām tēmām kā lietusūdens plūdu mazināšana, karstumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Plāns paredz veiksmīgāk koordinēt zaļās infrastruktūras attīstību, veidojot to kā stratēģiski plānotu teritoriju tīklu.

Šobrīd pilsētvides zaļināšanas attīstību apgrūtina pašvaldības iestāžu sadrumstalotā pārvaldība saistībā ar zaļo infrastruktūru, īstenošanas instrumentu un atbalsta mehānismu trūkums, kā arī zināšanu trūkums par klimata adaptācijai nepieciešamo teritoriju attīstīšanu.

Plāns veicinās koordinētas sadarbības veidošanu vidējā termiņā, iedzīvotāju aktivitāti, dabā balstītu risinājumu attīstīšanu un kvalitatīvas dzīves telpas pieejamību pilsētā.

Dokumenti:

●  Rīgas domes 15.05.2024. Lēmums Nr. RD-24-3616-lē “Par Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.-2031. gadam izstrādi”

●  Darba uzdevums

Dokumenta mērķis: Izmantojot koprades procesa principus, izveidot vidēja termiņa attīstības plānošanas ietvaru, kas veicina Rīgas pilsētas pielāgošanos klimata pārmaiņām, risina zaļās infrastruktūras pārvaldības jautājumus, nosaka attīstības mērķus, īstenošanas pasākumus un atbildības, vadlīnijas dabā balstītu risinājumu ieviešanai.

Dokumenta mērķgrupas

●  Nekustamā īpašuma, māju un dzīvokļu īpašnieki
●  Pašvaldības infrastruktūras projektu attīstītāji un ieviesēji
●  Rīgas iedzīvotāji
●  Mazie un lielie uzņēmumi
●  Apkaimju biedrības un vides nevalstiskās organizācijas

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

●  Dokumenta pirmās redakcijas publiskā apspriešana – 2026. gada 1. ceturksnis
●  Gala redakcija sagatavota līdz 2026. gada 31. augustam

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

●  Mērķa grupu attieksmes apzināšana un vajadzību analīze attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem un potenciāliem atbalsta mehānismiem to ieviešanai pilsētā – semināri un darbnīcas (provizoriski aprīlis-maijs, 2025)
●  Klimata asambleja (21. septembris – 23. novembris, 2024)
●  Fokusa grupas (provizoriski – 2025. gada 1. ceturksnis)
Publiskās apspriešanas norise, paužot viedokli sabiedriskās apspriešanas sanāksmē vai iesniedzot rakstiskus komentārus par Plāna 1. redakciju (provizoriski – 2026. gada 1. ceturksnis)

Priekšlikumus un pieteikumus līdzdalībai sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi sabiedriba@riga.lv, norādot kontaktinformāciju (vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un/vai e-pasta adresi) ar norādi – Zaļināšanas plāns (vēlams norādīt arī līdzdarbošanās veidu).

Par sabiedrības līdzdalību atbildīgā persona: Nozaru politikas plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ušča, tālr. 67037540, e-pasts: janis.usca@riga.lv.

Papildus informācija:

●  Plāns tiek izstrādāts projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) ietvaros.

●  Vairāk informācijas par Plānu  – ŠEIT

●  Vairāk informācijas par projektu – ŠEIT

 

Rīgas pašvaldība realizēs vairākus investīciju projektus vispārējās izglītības iestādēs, pirmsskolās un sociālās aprūpes ēkās, kā arī būvēs jaunu sākumskolu Mežaparkā, trešdien, 31.jūlijā, Rīgas dome lēma ārkārtas domes sēdē.

“Turpinot pašvaldības īpašumu atjaunošanu un labiekārtošanu, šodien Rīgas domes sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi par izglītības un sociālās aprūpes infrastruktūras investīciju projektiem. Viens no vislielākajiem projektiem ir jaunas sākumskolas būvniecība Mežaparkā un tās teritorijas labiekārtošana, kas ir ļoti nozīmīgs atbalsts šai apkaimei un tur dzīvojošajām ģimenēm, jo pēdējo gadu laikā Mežaparka apkaimē iedzīvotāju skaits aug un tuvākās skolas aizpildās ļoti ātri. Šie projekti nodrošinās rīdziniekiem labāku izglītības un aprūpes vidi, veicinot pilsētas attīstību un infrastruktūras uzlabošanu,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pašvaldība arī būvēs jaunu sākumskolu Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par kopējo finansējumu līdz 13 500 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 12 150 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 1 350 000 eiro. Plānotais īstenošanas termiņš līdz 2026.gada beigām.

Ēku renovācijas un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā paredzēti Rīgas 9. vidusskolas ēkā Stāmerienas ielā 8. Kopējais projekta finansējums ir 591 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums paredzēts līdz 531 900 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 59 100 eiro.

Skolas ēku atjaunošana kārtās paredzēta arī sešās vispārējās izglītības iestādēs:

  • Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas ēkā Grēcinieku ielā 10;
  • Rīgas 69. pamatskolas ēkā Imantas ielā 11A;
  • Rīgas Iļģuciema pamatskolas ēkā Dzirciema ielā 109;
  • Rīgas Pļavnieku pamatskolas ēkā Jāņa Grestes ielā 14;
  • Rīgas Centra humanitārās vidusskolas ēkā Krišjāņa Barona ielā 97A;
  • Rīgas 80. vidusskolas ēkā Andromedas gatvē 11.

Tam paredzēts finansējums līdz 3 416 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 3 074 400 eiro, pašvaldības līdzfinansējums 3410 eiro.

Skolu ēku atjaunošana kārtās ietvaros Rīgas Hanzas vidusskolas ēkā Grostonas ielā 5A, tam paredzēts finansējums līdz 273 100 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 245 790 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 27 310 eiro. Jaunā mācību satura dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu mācību centra izveide plānota Rīgas Pārdaugavas pamatskolas ēkā Kartupeļu ielā 2. Tam paredzētais finansējums – 301 120 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 271 008 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 30 112 eiro.

Āra sporta infrastruktūras izveide un infrastruktūras izveidošana valsts aizsardzības mācību programmas īstenošanai paredzēta Rīgas 93.vidusskolas esošajā teritorijas Sesku ielā 72, kam paredzēts 2 713 180 eiro kopējais finansējums, valsts budžeta aizdevums – 2 441 862, pašvaldības līdzfinansējums – 271 318 eiro. Tāpat āra sporta infrastruktūras izveide plānota Rīgas 85.pamatskolas teritorijā Purvciema ielā 23A ar kopējo finansējumu 1 083 660 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 975 294 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 108 366 eiro. Paredzētais īstenošanas termiņš – 2024.-2025.gads.

Tāpat paredzēta āra infrastruktūras izveide Rīgas Franču liceja teritorijā Mēness ielā 8, kuram paredzētais finansējums ir 1 141 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 1 026 900 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 114 100 eiro.

Rotaļu laukumu atjaunošanas darbi paredzēti vairākās Rīgas pašvaldības pirmsskolās:

  • “Dzintariņš”, Ikšķiles ielā 12,
  • Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Mežciema ielā 41.

Kopējais finansējums – 420 000 eiro, no kuriem valsts budžeta aizdevums – 378 000 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 42 000 eiro. Plānotais īstenošanas termiņš līdz 2024.gada beigām.

Atjaunošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbi paredzēti arī Rīgas sociālās aprūpes centros:

  • “Gaiļezers” ēkā Hipokrāta ielā 6;
  • Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” ēkā Malienas ielā 3A par kopējo summu līdz 2 050 996 eiro, no kuriem valsts aizdevuma apmērs – 1 743 347 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 307 649 eiro.

 

Attīstot Rīgu kā viedpilsētu, līdz šim galvaspilsētā sākti vairāk nekā 20 risinājumu testēšanas pilotprojekti, kas saistīti ar izvirzītajām viedpilsētas attīstības prioritātēm – mobilitāte, klimats un enerģētika, 5G, datos balstīti risinājumi un lietu internets (loT).

“Rīga ir atvērta jaunu risinājumu testēšanai pilsētvidē sadarbībā ar vietējiem un starptautiskiem partneriem. Pilotprojektu risinājumi var palīdzēt gan mums pilsētas izaicinājumu risināšanai, gan esam partneris vietējai ekosistēmai jaunu produktu radīšanas procesā.”

norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Daļa projektu jau ir noslēgušies. Pilotprojekta “Mākslīgais intelekts nākamās paaudzes enerģētikai (I-ENRGY) tika testēti mākslīgā intelekta analīzes rīki enerģētikas pārvaldībai, pamatojoties uz vienotu datu un informācijas apmaiņu. “Uz skolu ar kājām (sCOOL2walk)” pilotprojekta gaitā tika attīstīta aplikācija, kas nodrošinātu iespēju skolēniem kopīgi doties uz skolu kājām, tādā veidā, pārvietojoties lielākās grupās, arī uzlabojot skolēnu drošību un samazinot satiksmes intensitāti ap skolām. Aplikāciju Rīgā testēja divās skolās. Tāpat viedo stāvvietu “Coding the Curbs” pilotprojekta risinājums piedāvā stāvvietu rezervēšanu un monitoringu, fokusējoties primāri uz loģistikas operatoru piegādēm. Pirmais šī pilotprojekta pilots tika izvietots Rīgas Tehniskās universitātes teritorijā 2023. gadā un šogad sadarbība turpinās, uzlabojot risinājuma funkcionalitāti un pilotu skaitu Rīgā.

Patlaban pilsētā norisinās 12 risinājumu testēšanas pilotprojekti. Piemēram, Ķīpsalā uzstādītā vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija mēra gaisa kvalitāti un troksni atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam un tiek testēta viedā apgaismojuma sistēma, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem. Kā viens no lielākajiem viedpilsētas pilotprojektiem šobrīd tiek īstenots 5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – 5G4LIVES, kas ar dronu un 5G tehnoloģijas palīdzību nodrošina monitoringa un glābšanas darbu uzlabošanu Vecāķu pludmalē un Ķīšezerā dažādās sezonās. Tāpat “Ilgtspējīga pilsētvides loģistika GREEN DASH” pilotprojekta ietvaros šobrīd tiek attīstīts Latvijā ražots elektriskais kravas skūteris, ar kura palīdzību būs iespēja risināt Rīgas apsaimniekošanas vajadzības. Pilotprojekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti.

Viedu un inovatīvu risinājumu testēšana ļauj pašvaldībai novērtēt, vai piedāvātie tehnoloģiju risinājumi sniedz gaidītos rezultātus, pielāgot tos Rīgas apstākļiem, uzlabot savus pakalpojumus, procesus un ietaupīt finansējumu, bet sabiedrībai nodrošināt efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus.

Viedpilsētas pilotprojektos Rīgas pašvaldība darbojas kā pilotprojekta partneris vai, atbalstot uzņēmumus un zinātni, nodrošina iespēju viedos risinājumus pārbaudīt īpašā tehnoloģiju testēšanas vietā jeb Rīgas testgultnē. Rīgas testgultne, atkarībā no pilotprojekta mērķiem, var būt gan visa Rīgas teritorija, gan viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas pilotteritorijas – VEF apkaime, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra apkaime Torņakalnā un Rīgas Tehniskās universitātes apkārtne Ķīpsalā.

Informācija par viedpilsētas pilotprojektiem ikvienam interesentam pieejama ģeoportālā “GEO RĪGA”, kur izveidota jauna tematiskā karte “Viedpilsēta”. Kartē var apskatīt aktīvos un jau realizētos Rīgas pašvaldības struktūrvienību pilotprojektus Rīgas testgultnē, apskatīt katra viedpilsētas pilotprojekta norises vietu, iepazīties ar pilotprojekta aprakstu, tematisko prioritāti, norises laiku, finansējuma programmu, pilotprojekta īstenošanas izmaksām no Rīgas pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu. Pilotprojekti ir sadalīti pēc viedpilsētas attīstības prioritātēm un informācija regulāri tiks atjaunota, gan aktualizējot informāciju par jau iekļautajiem pilotprojektiem, gan pievienojot jaunus.

Ģeoportālā “GEO RĪGA” ikvienam ir pieejama informācija par pašvaldības ģeotelpiskajiem datiem, kā arī portāls kļūst par būtisku informācijas avotu par pilsētas attīstību un Rīgas viedpilsētas attīstības pilotprojektiem.

 

Rīgas pašvaldība tikšanās laikā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA), Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK), pašvaldības kapitālsabiedrību un struktūrvienību pārstāvjiem vienojās par darba grupu izveidi, kas strādās pie konkrētu priekšlikumu izstrādes saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, īpašumu pārvaldīšanu, transporta un citiem jautājumiem, kas veicinās uzņēmējdarbības atgriešanos un attīstību Rīgas centrā.

“Pašvaldībai rūp, lai pilsēta būtu “dzīva”, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem ērta. Nākas secināt, ka pēdējo gadu laikā Rīgas centrs kļuvis mazāk aktīvs, nevaram runāt par Rīgu kā vadošo Baltijas valstu galvaspilsētu. Tāpēc pašvaldība vēlas sadarboties ar uzņēmējiem un nekustamo īpašumu nozares pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus Rīgas “atdzīvināšanai”. Redzam, ka jāstrādā dažādos virzienos, kas iekļauj nekustamā īpašuma nodokļa likmes pārskatīšanu, namu pārvaldīšanu un nomas cenu politiku, transporta kustības organizēšanu un citus jautājumus,”

atzīst Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.

“LANĪDA ilgstoši vērsusi uzmanību tukšajam Rīgas centram. Vienlaikus mēs apzināmies, ka “burvju nūjiņas”, kā atgriezt gaismas tumšajos logos un atgriezt biznesu tukšajos skatlogos nav nedz mūsu, nedz pašvaldības rokās. Tikšanās ar Rīgas domes un pašvaldības izpildinstitūciju pārstāvjiem, kā arī LTRK Rīgas nodaļas vadību vieš cerību, ka uzņēmējdarbības veicināšana ne tikai Rīgas centrā, bet kopumā galvaspilsētā nonākusi dienaskārtībā. Mēs, LANĪDA, būsim aktīvs sarunu biedrs Rīgas pašvaldībai un aicinām arī citas uzņēmēju organizācijas iesaistīties jaunizveidotajās darba grupās. Uzņēmējdarbības izaugsme un rīdzinieku labklājība iet roku rokā. Būs labi biznesam, būs labi iedzīvotājiem,” norāda LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA iesniegusi Rīgas domei priekšlikumus, kas paredz lielāku atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas rekonstruēt ēkas Rīgas centrā vai veikt fasādes izmaiņas lielu tirdzniecības telpu sadalīšanai vai statusa maiņai. Tāpat LANĪDA ierosina Rīgas domei eksperimentēt ar bezmaksas autostāvvietu atļaujām brīvdienās. Savukārt ģimenēm, kas izvēlas pārcelties uz Rīgas centru, varētu atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām uz noteiktu periodu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi iesaistīties šajā iniciatīvā, arī turpmāk aicināti uz diskusijām un sarunām par Rīgas centra “atdzīvināšanu”. Nākamā uzņēmēju un Rīgas domes pārstāvju tikšanās paredzēta septembrī.

 

Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis Ķengaraga apkaimes centra konceptplānu, par kuru aicina rīdziniekus piedalīties sabiedriskajā apspriedē un izteikt savu viedokli.

Konceptplāna sabiedriskā apspriede notiks 31. jūlijā plkst. 17 Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā Vizlas ielā 1, savukārt rakstveidā priekšlikumus var iesniegt līdz 2. augustam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un tēmas laukā norādot “Ķengaraga apkaimes centrs”.

Apkaimju centru veidošana ir viens no Rīgas stratēģiskās attīstības virzieniem. Šim mērķim Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas apkaimju centru attīstības plānu 2024.–2028. gadam, kurā noteikti 33 apkaimju centri un definēta apkaimes centra būtība.

Lai pašvaldība spētu efektīvi koordinēt ieguldījumus apkaimju centru attīstībā tuvākajos piecos gados, katra apkaimes centra teritorijai tiks izstrādāts specifisks telpiskās attīstības konceptplāns. Tā mērķis ir radīt telpisku vīziju un sadalīt tās ieviešanu projektos, lai uzlabotu apkaimes publisko ārtelpu, padarītu pārvietošanos ērtāku un drošāku, spēcinātu vietas identitāti un veicinātu mazo uzņēmējdarbību.

Ķengarags ir pirmā no 33 apkaimēm, kurai Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienests izstrādājis konceptplānu – telpiskās attīstības vīziju. Ķengaraga apkaimes centra teritorija ietver Latgales ielas posmu no tirdzniecības centra “Dole” līdz Ķengaraga parkam, sniedzas līdz Daugavas promenādei un ietver pašvaldībai piederošas teritorijas abās Latgales ielas pusēs. Tā kā teritorija ir plaša, telpiskās attīstības vīzija sadalīta vairākās zonās ar atsevišķiem attīstības projektiem, kurus plānots secīgi realizēt tuvāko gadu laikā.

Konceptplāna izstrādē tika iesaistīti arī iedzīvotāji. Lai apzinātu iedzīvotāju iespaidus par apkaimes centra teritoriju un attīstības vēlmes, tika veikta sajūtu kartēšana un balsojums par apkaimes centrā vēlamajām funkcijām. Konceptplāns paredz Ķengaraga apkaimes centrā attīstīt Ķengaraga parku, izveidot ielu tirdzniecības vietas, uzlabot publisko ārtelpu un gājēju un velobraucēju drošību Latgales ielā, izveidot vietas mākslas objektiem un kultūras pasākumiem, kā arī labiekārtot promenādi, lai dotu iespēju satikties un aktīvi pavadīt laiku dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Ar konceptplāna pirmo redakciju var iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv – ŠEIT

 

Plānots, ka šā gada rudenī Rīgā varētu sākt Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecību – pirmajā kārtā Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, bet otrajā kārtā posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Šis ir Rīgas pašvaldības augstas gatavības projekts, kuram otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu.

“Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana ir ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgs projekts, tādēļ par ES fondu finansējumu tam esam neatlaidīgi iestājušies un argumentējuši valdībai tā nepieciešamību. Esam veikuši visus sagatavošanās darbus, lai šis būtu augstas gatavības projekts, kāds tas pašlaik arī ir. Dienvidu tilta ceturtā kārta savienos Bauskas ielu ar Jelgavas šoseju un tas būtiski uzlabos satiksmi, padarot to drošāku un efektīvāku, īpaši rūpniecisko zonu apkalpošanai un kravas transportam. Uzbūvējot Dienvidu tilta ceturto kārtu un Kundziņsalas pārvadu, kura būvdarbus arī drīz sāksim, mēs pildām apņemšanos pilsētas centru faktiski pilnībā atslogot no kravas transporta tranzīta,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Valdība lēma, ka projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu kopsumma indikatīvi ir 122,7 miljoni eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 71,5 miljoni eiro. Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu summa ir norādīta indikatīvi un tiks precizēta pēc visu iepirkumu veikšanas. Par projekta īstenošanu vēl jāpieņem Rīgas domes lēmums.

Dienvidu tilta 4. kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Patlaban norit būvniecības līguma un autoruzraudzības līguma slēgšanas process, kā arī turpinās būvuzraudzības pretendentu izvērtēšana.

Projekta realizācija ļaus sakārtot satiksmi Daugavas kreisajā krastā, izveidojot tur pilnvērtīgu kravas transporta tranzīta satiksmes apvedceļu, radot alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam. Kravas transports tiks atdalīts no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām, kā arī tiks atslogots pilsētas vēsturiskais centrs no tranzīta un uz ostu ejošajām smagsvara kravu plūsmām.

Tostarp tiks nodrošināta starptautiskā savienojamība un iekļaušanās TEN-T tīklā (valsts galveno autoceļu tīkls), novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabotas iedzīvotāju vajadzības un pilsētas attīstības vajadzības vietējā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, kā arī panākta perspektīvai satiksmes intensitātei atbilstoša caurlaides spēja, augsts satiksmes, gājēju un velobraucēju komforta un drošības līmenis.