Arhīvs birkai: Attīstība

Trešdien, 18. septembrī, Rīgas domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi pilotprojektam par sabiedrības vadītu kopienu centru īstenošanu Rīgā. Pilotprojekta mērķis ir noteikt nevalstisko organizāciju (NVO) spēju finansiāli, administratīvi un saturiski nodrošināt kopienas centra darbību atbilstoši pašvaldības un kopienas jeb apkaimes pieprasījumam, vajadzībām un interesēm.

Tiek paredzēts, ka kopienu centri ar NVO sektora palīdzību sekmēs tādu pašvaldības funkciju kā, sabiedrības izglītošana (izglītojošu pasākumu rīkošana dažādām mērķa grupām, par veselīgu dzīvesveidu, klimatneitralitāti, civilo aizsardzību u.c. tēmām), interešu izglītība, piedalīšanās kultūras dzīvē, veselīga dzīvesveida veicināšana, darbs ar jaunatni un sociālais atbalsts izpildi. Tam papildu, tiks sekmēta saimnieciskā darbība, kā arī pašvaldības brīvprātīgo funkciju – sabiedrības integrācija un līdzdalība – izpildes nodrošināšana.

Kopienu centri atradīsies trīs pašvaldības īpašumos:

Sīmaņa ielā 14;

Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 11;

Vienības gatvē 117A.

Projekta īstenošanai tiks izmantots granta atbalsts līdz 120 000 eiro apmērā.

Turpmākie projekta ieviešanas soļi paredz atklāta konkursa rīkošanu kopienas centru operatoru jeb vadītāju noteikšanai, vienreizēja finansiāla atbalsta (granta) piešķiršanu kopienu centru darbības uzsākšanai, pašvaldības nekustamo īpašumu iznomāšanu kopienu centru darbības nodrošināšanai un to darbības izvērtēšanu.

Pilotprojekts ietver Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam izvirzītās prioritātes “Mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība” vienu no uzdevumiem “Veicināt iedzīvotāju un NVO līdzdalību pašvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanā un funkciju īstenošanā”. Turklāt NVO vadīta apkaimes/kopienas centra pilotprojekta sagatavošana un īstenošana iekļauta Rīgas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2019.–2024. gadam īstenošanas rīcības plāna 2022.–2024. gadam rīcībā “Apkaimju iedzīvotāju līdzdalības un piederības sajūtas veicināšana”.

Saistošo noteikumu izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā aktīvi darbojās arī Rīgas Apkaimju alianse, pārstāvot sabiedrības vēlmi šādu centru izveidē pilsētā.

 

Tuvākajā laikā Rīgā plānots papildināt veloinfrastruktūras aprīkojumu, uzstādot desmit jaunus kāju balstus pie jau esošiem veloceļiem. Tāpat jauni kāju balsti tiek paredzēti jaunajos veloinfrastruktūras objektos.

Pirmais kāju balsts Rīgā tika uzstādīts 2014. gadā, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem uzdāvināja “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Kopējais kāju balstu skaits Rīga ir apmēram 45. Esošie kāju balsti ir izvietoti veloceļā “Imanta – Daugavgrīva”, kā arī veloinfrastruktūras objektos ap Centrāltirgu – 11. novembra krastmalā, 13. janvāra ielā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Lastādijas ielā, Emīlijas Benjamiņas ielā un citur.

Velosipēdistu kāju balstus parasti uzstāda vietās, kur velosipēdisti bieži apstājas: pie luksoforiem vai intensīvas satiksmes zonās – dzelzceļa pārbrauktuvēs un krustojumos.

Kāju balsti ir nozīmīgi pilsētvides labiekārtojuma elementi, kuri padara piestāšanu pie krustojuma ar velosipēdu ērtāku un drošāku. Tie ir paredzēti, lai velosipēdists varētu atstutēt kāju, nenokāpjot no velosipēda un nezaudējot līdzsvaru, kamēr gaida, piemēram, pie sarkanās gaismas. Tostarp, tie uzlabo velobraucēja komfortu – katru reizi apstājoties nav jānokāpj no velosipēda, var piestāt pie kāju balsta un atspiesties vai pieturēties ar roku. Tāpat tie uzlabo velosatiksmes plūsmu, velosipēdisti jau ir gatavi sākt mīties uzreiz, kā iespējams, nav jāceļ kāja un jāsāk no stāvus stāvokļa uzsākt gaitu.

Eiropas mobilitātes nedēļā otrdien, 17.septembrī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 14.30 “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12 norisināsies seminārs “Koptelpa – mobilitāte visiem” par pilsētas virzību uz Rīgas attīstības programmā izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem mobilitātē. Semināra mērķis ir veicināt sabiedrībā uz savstarpēju sapratni un sadarbību vērstu diskusiju par mobilitātes plānošanu un pārmaiņām pilsētā, iepazīstinot ar mobilitātes plānošanas un ieviešanas aktualitātēm.

Semināra laikā nozares eksperti sniegs gan vērtējumu par pašvaldības paveikto darbu, gan rekomendācijas tālākajām darbībām mērķu izpildes veicināšanai. Nozares eksperti informēs par aktualitātēm mobilitātes jomā, bet diskusijā tiks pārrunāti jautājumi par mobilitātes ietekmi uz koptelpu.

Pasākumā aicināts ikviens interesents – pašvaldības un nozares eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās, Krāsotāju ielā 12 un to varēs vērot tiešraidē Rīgas pašvaldības mājas lapā riga.lv, pašvaldības Facebook kontā @riga.lv un Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā rdpad.lv.

Semināra programma:

🔹 10.00 – 10.10 Semināra atklāšana/ Jānis Lange, Rīgas pašvaldības izpilddirektors
🔹 10.10 – 10.20 Ievads par Rīgas attīstības programmu un prioritāti “Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā”/ Linda Danefelde, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja
🔹 10.20 – 10.50 Novērtējums un priekšlikumi par Rīgas attīstības programmas prioritāti “Ērta un video draudzīga pārvietošanās pilsētā”/ Gatis Kristaps, SIA «Ardenis» transporta jomas eksperts
🔹 10.50 – 11.00 Jautājumi un atbildes
🔹 11.00 – 12.00 Ekspertu prezentācijas par tēmu “Pilsētas kodols ceļā uz ilgtspējīgu mobilitāti: aktualitātes mobilitātes plānošanas un ieviešanas zonā”. Prezentācijas rādīs Elmārs Daniševskis, SIA «E.Daniševska birojs» valdes loceklis; Andžejs Stepančuks, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldes Attīstības plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā; Nauris Kļava, SIA «Ernst & Young Baltic» partneris; Kristaps Niedols, RVP Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes Publiskās infrastruktūras projektu izstrādes nodaļas transporta infrastruktūras plānošanas eksperts
🔹 12.30 Jautājumi un atbildes
🔹 12.30 – 13.00 Pārtraukums
🔹 13.00 – 14.00 Diskusija “Tranzīta mazināšana pilsētas kodolā – risks ekonomikas attīstībai vai kvalitatīvas pilsētvides nepieciešamība”. Diskusijā piedalās Jānis Lange, Rīgas pašvaldības izpilddirektors; Marta Kotello, Grīziņkalna apkaimes biedrības un Rīgas apkaimju alianses pārstāve; Viesturs Laurs, SIA «IE.LA inženieri» satiksmes infrastruktūras plānotājs; Raimonds Smagars, apvienības «Apeirons» pārstāvis, lektors un vides pieejamības eksperts
🔹 14.00 – 14.30 Jautājumi un atbildes. Semināra noslēgums

Interesenti, kuri vēlas piedalīties seminārā klātienē, aicināti reģistrētiesŠEIT.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Eiropas mobilitātes nedēļas mērķis ir aicināt sabiedrību dažādot ikdienā izmantotos pārvietošanās līdzekļus, dodot priekšroku videi draudzīgākiem risinājumiem, tādējādi ne tikai mazinot satiksmes sastrēgumus un transporta izplūdes gāzu apjomu, bet arī uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicinot aktīvu mobilitāti un uz cilvēkiem vērstas infrastruktūras izbūvi.

Trešdien, 18. septembrī, Mobilitātes nedēļas pasākumu gaitā, norisināsies vebinārs “Rīga ripo”, kurā Rīgas pašvaldība informēs par paveikto un plānoto darbu veloinfrastruktūras attīstīšanai pilsētā, aktualitātēm mikromobilitātes rīku stāvēšanas zonu ieviešanā, kā arī par rezultātiem un secinājumiem, sākot cīņu ar ilgstoši novārtā atstātajiem velosipēdiem pilsētas centrā.

Vebinārā piedalīsies Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols un Apkaimju iedzīvotāju centra Centra apkaimes koordinators Villiams Vrobļevskis.

Vebinārs norisināsies plkst. 17.00 tiešsaistē Rīgas pašvaldības “Facebook” kontā “Rīga attīstās” un, pieslēdzoties “MS Teams” programmai. Ikviens iedzīvotājs aicināts klausīties vebināru un uzdot sev interesējošus jautājumus.

Detalizēta Eiropas mobilitātes nedēļas pasākumu programma Rīgā publicēta pašvaldības mājas lapā www.riga.lv/mobilitate.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Eiropas mobilitātes nedēļas mērķis ir aicināt sabiedrību dažādot ikdienā izmantotos pārvietošanās līdzekļus, dodot priekšroku videi draudzīgākiem risinājumiem, tādējādi ne tikai mazinot satiksmes sastrēgumus un transporta izplūdes gāzu apjomu, bet arī uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicinot aktīvu mobilitāti un uz cilvēkiem vērstas infrastruktūras izbūvi.

 

Turpinot parku sakārtošanu galvaspilsētā, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šovasar veicis “Mīlestības kalniņa” atjaunošanu Arkādijas parkā.

“Rīdzinieki ir pelnījuši skaistu un sakoptu vidi kvalitatīvai atpūtai, tāpēc aktīvi turpinām iepriekšējos gados iesākto parku atjaunošanu, izbūvējot jaunus celiņus, izvietojot labiekārtojuma elementus, būvējot jaunus rotaļu un vingrošanas laukumus un ierīkojot apgaismojumu. Šoruden viena no mūsu prioritātēm ir Uzvaras parka apkārtnes sakopšana, tāpēc esam veikuši gan uzlabojumus Arkādijas parkā, gan veicam celiņu atjaunošanu  Uzvaras parka daļā ,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Pie atpūtas vietas “Mīlestības kalniņš” atjaunoti un noasfaltēti divi pieejošie celiņi 271 kvadrātmetra platībā, atjaunots atbalsta mūris 3,3 kubikmetru apjomā, uzklāts “HanseGrand Original” segums atpūtas vietā 108 kvadrātmetru platībā, pārbūvētas divas kāpnes (kopā 64 pakāpieni) un uzstādīti divi soliņi.

📸 – ŠEIT

Rīgas pašvaldība aicina parka apmeklētājus izbaudīt atjaunoto atpūtas vietu!

Darbus pēc departamenta pasūtījuma veica SIA “Roadeks” un kopējā līguma summa ar PVN bija 117 757 eiro.

Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā. Tā platība ir 6,92 hektāri. Blakus Arkādijas parkam atrodas arī 1950. gadā izveidotais, 1,45 hektāru lielais Mazais Arkādijas parks.

Rīgā tagad būs vēl viens mežaparks – Anniņmuižas mežā, paredz spēkā stājušies saistošie noteikumi par mežaparka izveidošanu.

Rīgā līdz šim bija izveidoti divi mežaparki – Mežaparks un Mārupītes mežaparks. Anniņmuižas mežaparks ir trešais, un tā teritorijā iekļauts Anniņmuižas mežs un Vecanniņmuižas parks.

Anniņmuižas mežaparka izveidošanu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments sāka 2021. – 2022. gadā ar bioloģiskās daudzveidības izpēti, kur arborists – kokkopis, bezmugurkaulnieku, sikspārņu (hiropterologs), vaskulāro augu, mežu un virsāju biotopu, un putnu sugu eksperti veica izpēti un sniedza savus atzinumus par nozīmīgākajām dabas vērtībām teritorijā un nosacījumiem to saglabāšanai.

No 2023. līdz 2024. gadam departaments organizēja Anniņmuižas mežaparka plānu un apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādāšanu, ko veica SIA “LABIE KOKI projekti”.

Anniņmuižas mežaparka plāns un apsaimniekošanas saistošie noteikumi izstrādāti, lai saglabātu teritorijas estētisko, ainavisko, ekoloģisko, vides, kultūrvēsturisko, izglītojošo, rekreācijas un aktīvās atpūtas vērtības.

Saistošie noteikumi nosaka mežaparka teritorijā sastopamās dabas vērtības, to saglabāšanu un aizsardzību. Tajos atrunāti arī nosacījumi par aizsardzību un infrastruktūras izbūvi, teritorijas kopšanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Saistošo noteikumu izstrādē iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji. Lai noskaidrotu Imantas apkaimes iedzīvotāju viedokli par Anniņmuižas mežaparka izveidi, organizēta publiskā apspriešana, vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem un anketēšana.

 

Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments ”Koka Rīgā”, Krāsotāju ielā 12, atklājis koka restaurācijas darbnīcu ar mērķi iesaistīt koka ēku īpašniekus un citus interesentus kultūrvēsturisko koka elementu atjaunošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, veicinot praktisko iemaņu iegūšanu vēsturisko koka ēku uzturēšanā un apsaimniekošanā pašvaldībā.

“”Koka Rīga” koka restaurācijas darbnīca būs unikāla vieta, kas savienos pagātni ar tagadni, izglītojot sabiedrību un veicinot mūsu pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Šobrīd es pats izjūtu un redzu, ka cilvēki pamazām atgriežas pie saknēm, darot to, ko kādreiz darījuši mūsu senči un novērtējot šos darbus un atstāto. Koka ēkas ir viens no Rīgas arhitektūras lepnumiem, un pateicoties koka restaurācijas darbnīcai, mēs nodrošināsim to, ka šie arhitektūras mantojumi saglabājas. Rīga ir viena no retajām lielajām pilsētām Eiropā, kas domā par koka ēku saglabāšanu un atjaunošanu. Šeit tradicionālās metodes tiks apvienotas ar mūsdienu tehnoloģijām, lai atjaunotu un saglabātu pilsētas unikālo koka arhitektūru. Pateicamies visiem, kas piedalījušies šā projekta īstenošanā, lai mūsu kultūrvēsturiskais mantojums saglabātos,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Restaurācijas darbnīcas jaunbūve Krāsotāju ielā 12 veidota atbilstoši saimniecības ēkas raksturam un vēsturiskās iekškvartālu apbūves nosacījumiem no monolīta dzelzsbetona pamatu plātnes ar nesošo koka konstrukcijas karkasu, koka logiem un durvīm kā arī koka fasādes un iekštelpu apdares elementiem. Izveidotas divas darbnīcas telpas un noliktava ar kopējo iekštelpu platību 68,5 m2. Projekta ietvaros veikta nepieciešamo iekšējo un ārējo inženiertīklu izbūve, kā arī darbnīcas iebūvētā aprīkojuma/darba galdu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcas projekts izstrādāts 2018. gadā, projektu izstrādājis SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” – arhitekts Mikus Lejnieks. No 2023. gada oktobra līdz 2024. gada maijam – koka restaurācijas darbnīcas būvniecības periods. Būvdarbu veicējs – SIA “Baltic Construction Company (BCC)”. Projektu vadība – Īpašuma departaments. Kopējās projekta izmaksas – 253 543,33 eiro (ar PVN). Darbu veikšana 100% no pašvaldības finansējuma.

“Koka Rīga” vēsture aizsākusies 2011. līdz 2013. gadam, kad tika realizēts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projekts „Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana”. 2013. gada 21. maijā tika atklāts Rīgas Austrumu izpilddirekcijas koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”.

Kopš 2021. gada maija “Koka Rīga” ēkā atrodas Īpašuma Departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes Klientu atbalsta nodaļa. Klientu atbalsta nodaļa konsultē par projektu sagatavošanu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, organizē rīdzinieku izglītošanu vēsturisko ēku renovācijā un restaurācijā, rīko tematiskās meistarklases, seminārus un lekcijas.

Vairāk informācijas www.atjauno.riga.lv.

 

Ceturtdien, 12.septembrī, Rīgas 66.vidusskolā, Katrīnas ielā 4, atklāts bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp, kustību traucējumiem, pielāgots sporta laukums.

“Kā vienu no prioritātēm esam izvēlējušies iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru. Tāpēc mēs esam radījuši vidi Rīgas 66. vidusskolai, kurā ikvienam skolēnam, neatkarīgi no viņa fiziskajām spējām, ir iespēja attīstīties un piedalīties sportiskās aktivitātēs. Šis atjaunotais sporta laukums radīs skolēniem un pedagogiem lielākas iespējas un vēlmi pievērsties veselīgam un aktīvam dzīvesveidam. Katrs šāds projekts ir svarīgs solis uz priekšu sporta attīstībai,”

akcentē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas 66. vidusskolas ēkā veikti sporta laukuma atjaunošanas darbi, atjaunojot lodes grūšanas laukumu un vingrošanas zonu ar pielāgotiem plecu muskulatūras trenažieriem, ņemot vērā, ka iestādē trenējas bērni ar īpašām vajadzībām. Tāpat atjaunoti ielu vingrošanas rīki, kā arī multifunkcionālais laukums. Projektā arī pielāgots sanitārais mezgls skolas otrajā stāvā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kopējās projekta izmaksas – 337 693 eiro (ar PVN), kas piesaistītas no valsts aizdevuma. Darbu veicējs – SIA “MT sēta”. Projektu vadība un būvuzraudzība – Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

📸 – ŠEIT

 

2024.gada 11.septembrī Rīgas Bolderājas pirmsskolas izglītības iestāde piedalījās Ekoskolu apbalvošanas ceremonijā un pirmo reizi saņēma starptautisko apbalvojumu – Ekoskolas Zaļo karogu.

Apbalvošanas ceremonija notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šis notikums ir veltīts izglītības iestāžu sasniegumiem gan vides aizsardzības jautājumu integrēšanā mācību procesā, gan praktiskās darbībās, kas palīdz saglabāt vidi, iesaistot arī plašāku sabiedrību.

Mēs no visas sirds vēlamie pateikties visiem pirmsskolas pedagogiem, bērniem un viņu vecākiem par aktīvu dalību Ekoskolas programmā. Šī balva ir mūsu kopdarba rezultāts! Tikai kopā mēs varam sasniegt tik labus sasniegumus un izaudzināt jaunu, zaļi domājošu paaudzi. Mēs lepojamies ar jums!

Rīgas Bolderājas Pirmsskola aicina visas Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes aktīvi iesaistīties Ekoskolas programmā, jo Planētai vajag varoņus!

Informāciju sagatavoja Rīgas Bolderājas PII vadītāja p.i. Jūlija Kročaka un Rīgas Bolderājas PII vadītāja vietniece p.i. Irina Antipenkova

No 30 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 17 projekti, septiņi tiek noraidīti, taču trīs projektu idejas vēl gaida atkārtotu izvērtējumu.

Galvenie iesniegto projektu ideju noraidīšanas iemesli saistīti ar teritorijas piederību juridiskām personām, pārsniegtu tāmes apmēru, kā arī jau sāktiem projektiem, kas tuvāko gadu laikā neļauj veikt pārbūves vai citus būvniecības darbus teritorijā.

Balsošanai virzītie projekti būs atrodami platformā balso.riga.lv. Balsot šajā pašā platformā būs iespējams no 1. oktobra līdz 31. oktobrim.

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad projektu idejās īpaša uzmanība pievērsta rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Tāpat iesniegtas arī vairākas idejas satiksmes mierināšanai un gājēju drošības uzlabošanai pilsētā.

Šogad kopējais konkursa finansējums ir 700 000 eiro, paredzot viena projekta īstenošanai līdz 100 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada. Kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldībās obligāti ieviešams no 2025. gada.

🔎 Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv.