Arhīvs birkai: Kultūra

Aprīļa “NVO nama ziņas” ir klāt!

Aprīļa “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kura jau 30 gadus sniedz atbalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Lai iepazīstinātu plašāk ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un tās darbību, uz sarunu aicinājām tās pārstāvi Margitu Ereli.

““Rūpju bērns” 1994. gadā atvēra pirmo dienas aprūpes centru un šobrīd mums jau ir 20 struktūrvienības, tas nozīmē, ka gandrīz katru gadu esam izveidojuši kādu jaunu pakalpojumu, kas sniedz iespēju cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem dzīvot pilnvērtīgāku un sabiedriskāku dzīvi, iekļauties sabiedrībā, atrast darbu vai dzīvesvietu, justies noderīgiem un pieņemtiem,”

stāsta Margita Erele, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” struktūrvienības – specializētās darbnīcas “RB Radošā telpa” vadītāja un biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem NVO nama semināriem, NVO pasākumiem un informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem.

🔵 NVO nama aprīļa ziņu izlaidums skatāms – ŠEIT

Jauktais koris “Namejs” aicina rotāties ar dziesmu pavasarī!

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” jauktais koris “Namejs” aicina uz koncertu “Pavasara rotāšanās” 21. aprīlī plkst. 16.00 Kultūras centrā “Imanta”.

Pavasaris atnāk ar sauli, siltumu, uzplaukušiem ziediem un svaigām vēsmām. Ar siltiem vakariem, kad gribas padziedāt, ar zirgiem pieguļā un prieku par jauna saules gada iesākumu. Kad Lielā diena ir pavadīta, ir laiks rotāties ar dziesmu.

Jauktais koris “Namejs” koncertu “Pavasara rotāšanās” ir veidojis kā vienotu uzvedumu, ieskandinot pavasari visās tā krāsās. Koncertā izskanēs latviešu tautas dziesmas Emiļa Melngaiļa un Artūra Salaka apdarē, Viļņa Punkas, Valta Pūces un Uģa Pētersona oriģināldziesmas, kā arī kokļu mūzika Vitas Rudušas, Birutas Derumas un Sergeja Krasnopjorova apdarēs. Uzveduma skanējumu bagātinās instrumentālais sastāvs, koncertmeistare Jolanta Barinska un Pavasara balss – Kate Kalniņa (oboja), ievedot klausītājus pavasarīgās noskaņās.

1989. gadā dibinātais jauktais koris “Namejs” par savas darbības mērķi uzskata latviešu kultūras muzikālā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu, labas kvalitātes mūzikas izpildījuma sniegšanu klausītājiem. Kolektīvam raksturīga ģimenisko saišu stiprināšana caur darbību korī. Savas pastāvēšanas laikā koris ir aktīvi un veiksmīgi piedalījies Latvijas koru dzīvē – Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos, Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos, koru konkursos un skatēs.

Koncertā ieeja bez maksas.

Vīru koris “Absolventi” svin 65 gadu jubileju!

Šajā gadā Pārdaugavas Kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” vīru koris “Absolventi” atzīmē 65 gadu jubileju, kas tiks īpaši atzīmēta 20. aprīlī ar krāšņu jubilejas koncertu “Dižvīru svētki” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Koncerta sākums plkst. 17.00.
Uz koncertu aicināti vīru kora bijušie vadītāji, dalībnieki un sadarbības partneri. Kā jau jubilejas koncertā neiztiks bez pārsteigumiem un īpašajiem viesiem!

1959. gadā kori “Absolventi” dibināja izcilais latviešu diriģents Pauls Kvelde. 1999. gadā kora māksliniecisko vadību pārmantoja Dziesmu svētku virsdiriģents Arvīds Platpers, kurš turpināja kora tradīcijas un tālāk veidoja kora repertuāru.

No 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Edgars Vītols, kurš aizsāka jaunu posmu kora attīstībā. Kora diriģents ir Emīls Rusovs, kormeistars Edgars Brinķis.
Kora repertuārā ir daudzu latviešu klasiķu, jaunākās paaudzes un ārzemju komponistu darbi. Īpaši atzīmējams kora lielais ieguldījums latviskā gara uzturēšanā, ik gadus piedaloties patriotiskajos pasākumos.

Jubilejas koncertā kā viesi tiks aicināti piedalīties koru kolektīvi no Igaunijas Dabaszinātņu universitātes vīru koris “Gaudeamus”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Lauri Breede, Dobeles pilsētas kultūras nama sieviešu koris “Vizma”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Vizma Zandersone, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sieviešu koris “Stradiņi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Ilze Kalniņa, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jauktais koris “Aura”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Edgars Vītols.

Jubilejas koncerts “Dižvīru svētki” būs akustisks koncerts, tas notiks 2 daļās. Lai bagātinātu jubilejas koncerta programmu, koncertā piedalīsies instrumentālais ansamblis un solisti.

Īpašie viesi komponisti Ilze Arne un Māris Lasmanis.

Koncertā ieeja bez maksas.

 

Kora “Medera” koncertuzvedums “Mīlestības sirdspuksti”

2024. gada 16. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs kora “Medera” koncertuzvedums “Mīlestības sirdspuksti”, kurā klausītājiem tiks dota iespēja ar mūzikas palīdzību iepazīt mīlestības dažādās šķautnes – aizrauties, priecāties, novērtēt, kārdināt, atminēties, gavilēt un skumt.

Vakara pirmo daļu piepildīs skanīgākās Ērika Ešenvalda, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Aleksandra Kublinska, Imanta Kalniņa un citu latviešu komponistu mīlestības dziesmas, kā arī īpaši šim koncertam sagatavots Jura Ķeniņa skaņdarbs “Ukrainas precību dziesmas”, kas uzrakstīts šī gada XVI Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā.

Koncerta otrajā daļā skanēs pavasarīgi neprātīgs tango – komponista Pētera Butāna kaislīgi ugunīgās melodijas ar Friča Bārdas dzeju ciklā “Mīlestības dziesmas”, bet mūziku un tekstu papildinās ikvienam saprotamā, jutekliskā dejas valoda.

Koncertuzveduma “Mīlestības sirdspuksti” izpildījumā apvienosies augsta līmeņa amatiermākslas kolektīvs – jauktais koris “Medera” un izcili mūzikas nozares profesionāļi: Ilze Grēvele – Skaraine (soprāns), Ansis Bētiņš (tenors), Artūrs Noviks (akordeons), Aija Freija (kontrabass) Jolanta Barinska (klavieres), Otto Trapāns (vijole), Juris Laizāns (sitaminstrumenti). Koncertuzveduma un kora mākslinieciskā vadītāja Gunta Vāvere, diriģents Agnis Augustinovičs.

Ieeja bez maksas

Koncerta afiša

 

 

NVO namā skatāma biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” izstāde

NVO nama (Ieriķu iela 43A, Rīga) 1. un 2. stāva gaiteņos līdz 30. aprīlim ir apskatāma biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” radošo darbu izstāde. Izstāde aicina skatītājus doties krāsainā ceļojumā, iepazīstot biedrības apmeklētāju pasaules uztveri un radošo veikumu.

Izstādē redzami “Rūpju bērns” struktūrvienību apmeklētāju radītie mākslas darbi. Biedrības klientiem ir īpašas spējas dažādos mākslas virzienos – dejā, mūzikā, drāmā un arī gleznošanā.

Biedrībā strādā un apmeklētājiem palīdz attīstīt viņu spējas gleznošanā ilggadējs biedrības darbinieks un mākslinieks Guntis Arājs. Skolotājs iedrošina atklāt talantus, attīstīt spējas gleznot un saskatīt krāsas, ieraudzīt detaļas, kā arī brīvā un nepiespiestā atmosfērā kopīgi gleznojot katrs atrod savu stilu un veidu, kā izpausties mākslā.

Radošajos darbos biedrības apmeklētāji atspoguļo savu noskaņojumu, dzīves uztveri un vēlas parādīt sabiedrībai, ka arī viņi ir pilntiesīga sabiedrības daļa un ka arī viņi spēj radīt un veidot mākslas darbus.

Biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” ir sabiedriska organizācija, kura rūpējas par cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Biedrību dibināja Biruta Grāve pirms 30 gadiem ar mērķi uzlabot savas meitas dzīves kvalitāti un, lai pierādītu sabiedrībai, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī ir daļa no mūsu sabiedrības.

Šobrīd Biruta Grāve vairs nav starp mums, bet biedrību turpina vadīt un attīstīt Birutas Grāves dēls Māris Grāvis ar savu lielisko komandu, kurā darbojas aptuveni 120 darbinieki un iesaistās 250 pakalpojumu saņēmēji. Biedrība sniedz pakalpojumus Rīgā un Cēsīs, tās paspārnē darbojas 20 struktūrvienības, ietverot dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.

🟩 Izstāde ir skatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un aplūkot radošos darbus!

12345

Rīgā pasniegs gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis

Otrdien, 2. aprīlī, plkst. 16.00, svinīgā klātienes ceremonijā “Mazajā ģildē” pasniegs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldības Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta 20. reizi. Mākslinieka Aigara Bikšes veidoto skulptūru līdz šim ir saņēmuši jau 246 laureāti. Šogad balva tiks pasniegta četrās nominācijās.

🟩 Nominācijā “Par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu” tiks godināta Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas mākslas skolotāja Anita Gercāne. Viņa saņems balvu par nozīmīgu ieguldījumu mākslas pedagoģijas jomā 30 darba gados.

Šajā nominācijā tiks godināta arī Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores vietniece Ruta Lasmane. Viņa saņems balvu par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu pašvaldības kultūras iestāžu attīstībā un izaugsmē.

🟩 Nominācijā “Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras un kultūrizglītības iestādes darbinieks” pasniegs Rīgas Centrālās bibliotēkas Torņakalna filiālbibliotēkas vadītājai Inesei Ruskulei par mūsdienīga universālā bibliotekārā pakalpojuma nodrošināšanu un lasīšanas veicināšanu.

Šajā nominācijā apbalvojumu saņems arī Juglas Mūzikas skolas mežraga un trompetes spēles pedagogs, skolas pūtēju un simfoniskā orķestra diriģents Mārcis Miķelsons par izcilu pedagoga darbu un veiksmīgu starptautiskās sadarbības un izglītojošo projektu īstenošanu 2023. gadā

🟩 Nominācijā “Amatiermākslas kolektīva vadītājs” saņems divi laureāti.

● Balvu par mākslinieciski augstvērtīgu jaunradi un izciliem sasniegumiem kormūzikas popularizēšanā iegūs Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” jauniešu kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis.

● Balvu par nozīmīgu ieguldījumu tradicionālās kultūras popularizēšanā, patriotismu veicinošu koncertlekciju organizēšanā izglītības iestādēs pasniegs pašvaldības iestādes “Pārdaugavas kultūras apvienība” kultūras centra “Imanta” folkloras kopas “Vilki” mākslinieciskajam vadītājam Edgaram Liporam.

🟩 Nominācijā “Sadarbības projekts un sadarbība kultūras procesa atspoguļošanā” balva tiks pasniegta Armandam Blumbergam un SIA “Basemotion” radošajai grupai par mākslinieciski augstvērtīgu dronu šova “Rīgas atslēgas” īstenošanu, svinot Rīgas 822. dzimšanas dienu.

Tāpat balvu šajā nominācijā pasniegs arī māksliniekam Andrim Eglītim par laikmetīgas mākslinieciskās koncepcijas izstrādi audiovizuālai skaņas instalācijai “Gaismas pieskāriens” Arkādijas parkā 2023. gada novembrī Valsts svētku programmas laikā.

 

Lieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu

, , , , ,

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

● No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Kultūras centrā “Imanta” apskatāmas trīs jaunas izstādes

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”

Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. “Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešams “nolaisties uz zemes” un palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.”

Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā “Umbra” piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas “mierīgā augstuma josla”, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.

Ievas un Ilzes kopīgā izstāde, pateicoties studijas vadītājas Agnijas Ģērmanes iniciatīvai, atspoguļo divu iztēles lidojumu krāsainās un mierīgi nemierīgās augstumu joslas.

Izstāde “Ne(mierīga) augstuma josla”
25.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
2. stāva galerijā

Aldana Milzarāja personālistāde “Kartona faktors”

“Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.”

saka darbu autors Aldans Milzarājs

“Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei… Tātad iespēja improvizēt, izpausties “ārpus kastes”, ārpus rāmja”,

stāsta mākslinieks.

Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. “Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa “mazāk ir vairāk”, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!” papildina autors. “Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu “iekšējo saviļņojumu”: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.”

Mākslinieks Aldans Milzarājs 20 gadu laikā uzkrājis ne mazums asociācijas un atziņas darbā ar kartonu. Sakopot visu vienā izstādē nav viegls uzdevums, bet ir tā vērts – jo ar idejām ir jādalās, lai tās radītu jaunas idejas.

Izstāde “Kartona faktors”
21.03.-28.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
1. stāva galerijā

“Latvju zīmju izgaismoti” – fotogrāfiju ceļojums latviešu mantojuma saglabāšanai

Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotājiem.

“Latvju zīmju izgaismoti” aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.

“Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.”

uzsver projekta idejas autore, Evija Gorbunova

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.

Foto projekta galvenie modeļi, JDK “Imanta” dejotāji, ne tikai turpina tautisko deju mantojuma izpausmes dejā, bet arī piedāvā jaunu interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā.

“Fotogrāfiju mērķis ir ne tikai iedrošināt skatītājus redzēt skaistus attēlus, bet arī sajust un izprast, kā latviešu zīmes veido savdabīgu starpkultūru dialogu ar mūsu ikdienu.”

uzsver fotogrāfe Ieva Makare

Izstāde “Latvju zīmju izgaismoti”
19.03.-30.04.2024.
Kultūras centra “Imanta”
Vestibilā

Izstādes apskatāmas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00
Kultūras centrā “Imanta” – Anniņmuižas bulvārī 29

Ieeja bez maksas.

 

Notiks 25. marta deportācijām veltīts gājiens un atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa

25. martā pieminēsim 75. gadadienu, kopš norisinājās viens no drūmākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – 1949. gada 25. marta deportācijas. Tajās dažu dienu laikā padomju okupācijas vara īstenoja otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kurā cieta ap 44 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ap 11 tūkstoši bērnu.

Pieminot pirms 75 gadiem izsūtītos rīdziniekus, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgas Politiski represēto biedrība aicina piedalīties gājienā un atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

🟩 Pulcēšanās gājienam sāksies plkst.12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
🟩 Gājiena sākums – plkst. 12.40.

Rīgas Politiski represēto biedrības darbība 2024. gadā tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Pārdaugavas kultūras apvienība atklāj Pārdaugavas nākotni

,

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.