Arhīvs birkai: Kultūra

Aizvadīts Eiropas Etnisko reliģiju kongress

No 2023. gada 29. jūnija līdz 2. jūlijam norisinājās 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress (ECER). Latvijā tas notika otro reizi, 50 ļaužu — tostarp ECER dalīborganizāciju galotņu, novērotāju pārstāvju, vietējo rīkotāju un brīvprātīgo — lokā no 17 valstīm. Kongress vainagojās ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu, jaunās valdes un prezidenta vēlēšanām.

Eiropas mēroga sarīkojumu atbalstīja lieldraugi — NVO nams, Labietis un Liepkalni. Rīkotāji — Latvijas Dievturu sadraudze —, pērn rudenī izziņojot kongresa norisi, par tēmu izvirzīja “Tiesības savā cilmes zemē” (The Rights in One’s Native Land). Dalībnieki savlaicīgi sarūpēja atbildes aptaujai un priekšlasījumos sniedza ieskatu gan par savām tradīcijām un izaicinājumiem, gan tiesiskās situācijas īpatnībām katrā dalībvalstī. Kongresa pirmo dienu noslēdza Rīgas vecpilsētas ekskursija, kurā viesi iepazina latviešu tautas un galvaspilsētas vēstures līkločus, atklāja daudz kopīga un priecājās par viņu dievību klātbūtni arī mūsu pilsētas arhitektūrā un skulptūrās.

Otrajā dienā norisinājās apspriede, pilnveidojot galīgo deklarācijas teksta redakciju, tai sekoja Rīgas deklarācijas pieņemšana (PDF skat. šeit: https://sites.google.com/view/ecer2023/declaration) un parakstīšana. Ievēlēta jaunā ECER valde, ko veido pārstāvji no Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Brīdī, kad līdz dievturības drukātā vārda simtgadei atlikušas tieši 550 dienas, Latvija vienlaikus kļuvusi par prezidētājvalsti, jo 11 balsstiesīgo ECER dalīborganizāciju balsojumā par Eiropas etnisko reliģiju vadošās organizācijas prezidentu uz pieciem gadiem ievēlēts Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Dr. Uģis Nastevičs. Otro dienu noslēdza ekskursija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iepazīstot tautas mākslu, koka arhitektūras simbolismu, latviskās dzīvesziņas vērtības un Reformācijas mantojumu (piemēram, kāķis (jā, kāķis, nevis kaķis) pie Usmas baznīcas).

Trešā diena aizvadīta Latvijas Dievturu sadraudzes Lokstenes svētnīcā, Klintaines pagastā pie Pļaviņām, kur, iepazīstot latviskās dzīvesziņas garīgo kodolu, ko teju simt gadus pasaulē pazīst ar dievturības vārdu, katras Eiropas etniskās reliģijas pārstāvji vīkša savu svētbrīdi, lai kopīgiem spēkiem ar Dievpalīgu sekmētos nostiprināt tiesības savās cilmes zemēs.

Kongresa ceturto dienu kuplināja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku 150 gades gājiens. Zīmīgi, ka jau 150 gadus tā priekšgalā nes Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa veidoto Līgo karogu ar latviešu Dievam ozola zaru ziedojošo svētnieku Vaideloti. Kongresa dalībnieku saviļņojums mijās ar padarīta darba sajūtu — jau tapis pirmais ECER prezidenta parakstītais dokuments — Itālijas prezidentam un Iekšlietu ministrijai adresēta vēstule par šajā dalībvalstī izveidojušos situāciju. “Līgo” līvu valodā nozīmē “Lai top!” Lai top!

Fotoattēli no kongresa — Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudze:
https://drive.google.com/drive/folders/1yagtvQuOHLi-qiUqgW8-7Int-zUa0JZi?usp=sharing

Rīgu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi

Rīgu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kopumā pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi, kopumā veidojot 11 753 dalībnieku lielu pulku.

Viens no šī gada svētku vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība, un no Rīgas svētkos piedalīsies visu paaudžu – bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Galvaspilsētu kopumā svētkos pārstāvēs:
• 106 kori;
• 11 pūtēju orķestri;
• 104 deju kolektīvi;
• 26 folkloras kopas;
• 25 koklētāju ansambļi;
• 26 tautas lietišķās mākslas studijas;
• 27 mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi;
• 15 vokālie ansambļi;
• 5 tautas mūzikas kapelas;
• 3 amatierteātri.

Rīdzinieku svētku dalībnieku skaitā ir 53 izglītības un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un 20 pašvaldības mūzikas skolu kolektīvi.

Koru lielkoncertā ‘’Tīrums. Dziesmas ceļš’’ un noslēguma koncertā “Kopā Augšup’’ aicināti piedalīties 20 Rīgas vidusskolu un ģimnāziju kori.

RĪGAS KOLEKTĪVU REZULTĀTI DZIESMU UN DEJU SVĒTKU SKATĒS

Deju kolektīvu konkursa finālā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes (LU) vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Dancis’’ un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tautas deju ansamblis ’’Vektors’’.

  1. vietu konkursā A grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra ‘’Mazā ģilde’’ deju ansamblis ‘’Daiļrade’’, LU Tautas deju ansamblis ‘’Dancis’’ un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības tautas deju ansamblis “Teiksma’’.
  2. vietu konkursā D grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde’’ deju ansamblis “Daiļrade’’ (vidējā paaudze) un RTU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Latvijas pūtēju orķestru konkursa finālā Lielo balvu saņēma LU pūtēju orķestris un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Savukārt 1. vietu ieguva Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris ‘’Auseklītis’’.

Latvijas koklētāju ansambļu konkursa finālā 1. vietu ieguva Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koklētāju ansamblis “Cantata”. Savukārt Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā 1. vietu vīru vokālo ansambļu grupā ieguva LU vīru vokālais ansamblis “Dancis’’ un senioru ansambļu grupā – Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.

Savukārt koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā. Saskaņā ar skates nolikumu Latvijas Nacionālais kultūras centrs dalībai konkursā izvirzījis 31 kori no Rīgas. Konkursā piedalīsies un par Lielo balvu un 1. 2. un 3. vietu 59 koru konkurencē sacentīsies 21 jauktais koris, 4 sieviešu kori, 4 vīru kori un 2 senioru kori no Rīgas.

Svētki notiks desmit dienas – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, un to laikā plānoti vairāk nekā 60 pasākumu 29 norises vietās. Pasākumos kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 000 cilvēku, tos vēros vismaz pusmiljons skatītāju.

Rīga gatava uzņemt Dziesmu un deju svētku dalībniekus un pilsētas viesus

Nedēļas nogalē Rīga viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus, no kuriem gandrīz 12 000 būs no galvaspilsētas kolektīviem. Pilsēta rūpēsies, lai katrs viesis un rīdzinieks izjustu svētku gaisotni, organizējot gan lielkoncertu skatīšanās tiešraides, gan rotājot pilsētu īpašā svētku noformējumā.

“Rīga cieši sadarbojas ar Dziesmu un deju svētku rīkotājiem ikdienā, domājot, lai svētku dalībnieki justos gaidīti pilsētā, lai pilsētas parki un laukumi būtu skaisti, lai ikviens klātesošais – gan pilsētas iedzīvotājs, gan pilsētas viesis baudītu patiesu svētku gaisotni. Domājām arī par ērtāku pārvietošanos Rīgā, par īpašo svētku biļeti skatītājiem un pilsētas viesiem, gan arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem. Dziesmu un deju svētki nav tikai pasākumi norises vietās, bet arī svētku sajūta apkārtesošajos cilvēkos, notikumos, kopā būšanā. Tāpēc sveicam ikvienu svētku dalībnieku un pilsētas viesi un novēlam, lai skaisti, jaudīgi Dziesmu un deju svētki! Lai arī kur jūs dotos, vēlamies, lai jūs sagaida un pavada atmiņā paliekoša, brīnišķīga svētku sajūta,”

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Rīga svētku dalībniekus izmitinās 49 pašvaldības skolās, kuras izraudzītas, turpinot ilggadējās sadarbības un tradīcijas, kā arī citās iestādēs, kas nav pašvaldības padotībā. Ērtākai nokļūšanai svētku norises vietās, lielākā daļa dalībnieku izmitināšanas vietas atrodas Daugavas labajā krastā.

Svētku laikā dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas pārvietošanās ar Rīgas sabiedrisko transportu un pilsētā tiks izveidotas īpašas stāvvietas dalībnieku autobusiem. Svētku dalībniekiem un skatītājiem būs izsludināti arī papildu sabiedriskā transporta reisi nokļūšanai uz un no pasākuma norises vietām. Mājaslapā riga.lv/satiksme-vasara ir apkopotas visas aktivitātes par satiksmi svētku laikā.

Pilsētas viesiem un svētku skatītājiem no 1. līdz 10. jūlijam pieejama īpaša svētku biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, aicinot tam dot priekšroku un izmantot mikromobilitātes iespējas, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu.

Domājot par klimatam draudzīgākiem svētkiem, dalībniekiem un viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā.

Gaidot svētkus, pilsēta rotājas īpašā noformējumā “Sveicam Rīgā”, kur pilsētvides stendos dalībniekus un viesus sagaida jautri dejotāji. Apgaismes stabus rotā dekoratīvas norādes, kas viesus ved uz svētku norišu punktiem. Svētku laikā būs arī dažādi objekti pilsētvidē, lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var iemūžināt sevi galvaspilsētā šajā nedēļā. Karogu mastos pilsētā plīvos valsts karogi.

Domājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespēja vērot svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība 8. un 9. jūlijā organizēs deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publisku skatīšanos astoņās pilsētas apkaimēs:

• Strazdumuižas parkā;
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• Arkādijas parkā;
• Kultūras un atpūtas centra “Imanta” teritorijā;
• Pļavnieku birzī;
• Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā .

Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam Dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus priecēs svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā tiks uzstādīts LED kubs uz kura tiks demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.

BRASA LASA – GRĀMATU MAIŅAS VAKARS UN GRĀMATU NAMIŅI

28.jūnijā pl.18:00 Hospitāļu un Ierēdņu ielas stūrī risināsies grāmatu apmaiņas vakars, kur gaidīsim ikvienu ierodamies ar grāmatām, kuras vēlētos atdot/samainīt pret ko jaunu. Vakara svarīgākais notikums – Brasas grāmatu maiņas namiņu atklāšana. Ar sirsnīgiem ceļavārdiem tos lielajā dzīvē palaidīs Grāmatizdevēju asociācijas, grāmatu autoru un grāmatu lasītāju pārstāvji.

Pasaulē grāmatu maiņas kustība ir ļoti populāra, arī Rīgā daudzviet gan publiskās, gan privātās telpās ir radītas vietas, kur nolikt un paņemt grāmatas.

Nu arī Brasā būs divi jebkurā diennakts stundā publiski pieejami grāmatu maiņas namiņi, kur ievietot savu grāmatu un paņemt lasīšanai ko citu:

  • Pirmais no tiem atradīsies apkaimes centrālajā daļā – Hospitāļu ielas un Ierēdņu ielas stūrī pie ziņojumu dēļa.
  • Otrais grāmatu apmaiņas namiņš tiks uzstādīts pie Brasas tilta līdzās bērnu laukumam – to centīsimies uzturēt kā bērnu literatūras namiņu, lai mazie lasītāji (un arī viņu vecāki) gūst prieku no iespējas apmainīt savas jau izlasītās grāmatas pret citām!

Grāmatu maiņas namiņus veidojuši, apgleznojuši un uzstādījuši mūsu apkaimē jau labi zināmie radošie cilvēki – kokdarbu meistars Kaspars Juliks un māksliniece Elīna Ģibiete. Pasākuma dalībniekus un arī visus citus grāmatmīļus priecēs dizainera Klāva Priedīša veidotā grāmatzīme un ex libris zīmogs grāmatā kā apliecinājums grāmatas un Brasas draudzīgai vienotībai.

Grāmatu namiņu apmaiņas projektu īsteno biedrība Brasa sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centru. Mūs atbalsta Grāmatizdevēju asociācija, izdevniecība “Liels un mazs” (lielsmazs.lv), apgādi “Madris” (madris.lv), “Zinātne” (www.zinatnesgramatas.lv) un citi.

Vairāk par projektu lasāms šeit  

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

* Attēlā: projekta “Brasa lasa” grāmatzīme Jura Millera monogrāfijā “Lielie kapi Rīgā”

Helmaram Rudzītim veltīts vakars Čiekurkalna bibliotēkas dārzā

29.jūnijā plkst.18.30 Čiekurkalna bibliotēkas dārzā (Čiekurkalna 1. līn 64) Kultūrpunkta STROPS ietvaros notiks Helmara Rudzīša piemiņai veltīts pasākums.

Sīkāk viņa dēkaino, neparasto dzīvi un darbību palīdzēs izzināt filiālbibliotēkas “Avots” vadītāja Inese Vanaga un galvenā bibliotekāre Ilga Jeršova.
Šogad 20. jūnijā aprit 120 gadi (1903 – 2001) kopš dzimis apgāda “Grāmatu Draugs” un skaņuplašu uzņēmuma Bellacord Electro dibinātājs Helmars Rudzītis. Šīs neordinārais un interesantais cilvēks bijis ievērojams grāmatu izdevējs neatkarīgās Latvijas laikā, kā arī viens no lielākajiem trimdas grāmatu un latviešu laikrakstu izdevējiem.

Joprojām daudzu grāmatu mīļotāju mājas bibliotēkā atrodama kāda apgāda “Grāmatu Draugs” izdota grāmata vai varbūt arī Bellacord skaņuplate. RCB Čiekurkalna filiālbibliotēka aicina pārskatīt savus grāmatplauktus un uz pasākuma laiku dalīties ar “Grāmatu Drauga” izdevumiem, lai kopīgi veidotu grāmatu izstādi, kas atspoguļotu Helmāra Rudzīša veikumu.

Pasākuma laikā varēs piedalīties viktorīnā un apskatīt, kā arī papildināt ar savām grāmatām un Bellacord skaņuplatēm kopīgi izveidoto Helmara Rudzīša izdevumu izstādi.

Čaklākos dalībniekus gaida jaukas balvas.

Pasākums notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātā notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros.

Laipni lūgti visi interesenti!

Kontaktinformācija: tālr. 67043605
Foto: latviesi.com

Rīgā norisināsies tradicionālais Zāļu tirgus un trīs iespaidīgi saulgriežu pasākumi

, , ,

Arī šogad Rīga parūpējusies par dažādiem un priecīgiem vasaras saulgriežu pasākumiem, kuros sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes pārstāvji. Jāņu vainagus un gardus cienastus varēs atrast 22. jūnija Zāļu tirgū Doma laukumā. Jāņu nakti 23. jūnijā pašvaldība aicina jestri pavadīt Mežaparkā “Rīgas zaļumballē”, Grīziņkalna parkā pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” vai arī tradicionālās noskaņās saullēktu sagaidīt Dzegužkalnā.

Kā katru gadu Rīgā norisināsies Zāļu tirgus, kad visa Vecrīga smaržos pēc vasaras saulgriežiem, jāņuzālēm un prieka. Tradicionālajā pasākumā, kas šogad notiks 22. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00, Doma laukumā varēs atrast un iegādāties ozollapu, ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, piešķirot tirgum īpašu noskaņu. Latvijas zemnieki un amatnieki piedāvās savus ražojumus un darinājumus, kas būs lieliski piemēroti gan svētku galdam, gan noskaņas radīšanai.

• No plkst. 10.00 līdz 19.00 norisināsies kultūras programma, kurā sanākušos priecēs pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, orķestris “Rīga”, deju ansamblis “Dancītis”, jauktais koris “Medera”, Siguldas bigbends, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, Māsas Dimantas, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Oglīte”, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, jauktais koris “Konvents”, deju kopa “Marmale”, vokālais ansamblis “Harmonija Rīgai”, tautas deju ansamblis “Lieksma”, grupa “Acumirklis” un Roberts Ošiņs. Līgo noskaņu visas dienas garumā uzturēt palīdzēs aktieri Zane Vaļicka un Ģirts Ķesteris, kuri iejutīsies Jāņu mātes un Jāņu tēva lomās.

Rīgas vasaras Saulgriežu trīs galvenie pasākumi ir “Rīgas zaļumballe”, “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” un Jāņu nakts svinības Dzegužkalnā. Pasākumi norisināsies 23. jūnijā no plkst. 20.00.

• Mežaparka Zaļajā teātrī notiks “Rīgas zaļumballe”, kur sev tīkamo atradīs ikvienas paaudzes svētku svinētājs. Visu Jāņu nakti kopā ar Jāņu bērniem pavadīs Jāņu tēvs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis un Jāņu māte – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere. Par svētku noskaņu rūpēsies tādi populāri mūziķi kā Marts Kristiāns Kalniņš, Daumants Kalniņš, Ivo Fomins un grupas “Citi zēni”, “Jauno Jāņu orķestris”, “Apvedceļš”. Tiem svētku svinētājiem, kuri nebūs paspējuši novīt Jāņu vainagu, būs iespēja pievienoties zāļu vainagu meistarklasei kopā ar profesionālu floristi.

• Savukārt pasākums “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” apvienos gan tautisko, gan mūsdienīgo, radot svētkus ikvienam galvaspilsētas jāņubērnam. Programmā – muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās, tautas mūzikas grupas “Teikas muzikanti”, muzikālās apvienības “Dzilna” un folkloras kopas “Kokle” priekšnesumi, aktivitātes visiem vecumiem un noskaņojumiem – danči, uguns iedegšanas rituāls, Rīgas etnoballīte kopā ar DJ Kasparu Zaviļeiski līdz pat saullēktam.

• Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanu, vainagu pīšanu, zīlēšanu, uguns svētīšanu. Plānota postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanās, rotaļās iešana kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšana, tumsas kliedēšana muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautra saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”. Pasākumu vadītāji – Jāņa māte Zoja Heimrāte un Jāņa tēvs Edgars Lipors aktīvi iesaistīs publiku dažādās svētku norisēs, līdz ar to katram ir iespēja līdzdarboties.

Pasākumus organizē pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumi aptvers visu galvaspilsētu

Vērmanes dārzā, 12.jūnijā notika Rīgas vasaras kultūras programmas atklāšana. Visas vasaras garumā, sākot ar ielīgošanas pasākumiem un Līgo svētkiem, turpinot ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un Rīgas dzimšanas dienu, gan tālākās gan tuvākās Rīgas apkaimēs, notiks apkaimju svētki, koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes pilsētas parkos, kā arī daudzveidīgi laikmetīgās kultūras pasākumi.

“Rīgas vasaras pasākumi šogad būs vēl plašāki, ilgāki un vērienīgāki! Plašāki tāpēc, ka svētki notiks vēl vairāk apkaimēs. Ilgāki, jo Rīgas vasaras kultūras programma sākas jau no jūnija. Un vērienīgāki, jo šogad Rīgas vasaras pasākumos ietilpst arī ielīgošanas un Jāņu pasākumi, kā arī Dziesmu un Deju svētku programma. Un, protams, Rīgā notiks pirmais publiski izziņotais dronu šovs – neaizmirstams notikums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs mūsu pilsētai unikāls notikums, sagaidot Rīgas 822. dzimšanas dienu!”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ielīgošana un Jāņu svinības

22. jūnijā Rīgā norisināsies vairāki ielīgošanas pasākumi, kuros varēs vienoties kopīgās dziesmās un dejās dažādos koncertos, notiks arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīcas, folkloras kopu sadziedāšanās, brīvdabas kino seanss ar kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs.

Vairāk par pasākumiem var skatīt šeit.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā

Dziesmu un deju svētki ir notikums pilsētā, kuru krāšņu padara daudzi dalībnieki un viesi. Galvaspilsēta vēlas sveikt ikvienu, kas ierodas Rīgā, būt viesmīlīga, lai ikviens justos gaidīts, kā arī radīt svētku sajūtu visiem rīdziniekiem.

Lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem Dziesmu un deju svētku norise būtu pieejamāka, arī neesot uz vietas lielo svētku koncertu norises vietās, 8. un 9. jūlijā astoņās Rīgas apkaimēs (Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā) tiks organizēta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publiskā skatīšanās. Savukārt Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam svētku dalībniekus un viesus priecēs Svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna.

Pašvaldība šogad domā arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā. Svētku laikā Rīga piedāvās arī īpašu sabiedriskā transporta īpašo biļeti 10 eiro vērtībā, aicinot priekšroku dot sabiedriskajam transportam, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu. Svētku dalībniekiem sabiedriskais transports būs bez maksas.

Svētki apkaimēs un prieka mirkļu parkos

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn, svētku dziesmas skanēs un aktivitātes norisināsies vairākās apkaimēs:

  • Ķengaragā,
  • Čiekurkalnā,
  • Zolitūdē,
  • Dreiliņkalnā,
  • Ziepniekkalnā,
  • Juglā,
  • Torņakalnā,
  • Centrā,
  • Daugavgrīvā,
  • Bolderājas,
  • Brasā,
  • Vecāķos.

Apkaimju svētki notiks no 22. jūlija līdz pat 26. augustam un to programmās tiks īpaši izcelta katras apkaimes kultūrvēsturiskā nozīmība. 

11. jūlijā tiks atklāta Rīgas vasaras muzikālā un mākslinieciskā Prieka mirkļu parku programma. Šogad līdz pat 1. septembrim dažādi pasākumi norisināsies Nordeķu parkā Iļģuciemā, kur fokusā būs apkaimes iedzīvotāji. Savukārt Vērmanes dārza estrāde sākot no 13. jūlija ikkatru ceturtdienu astoņos koncertos tiks piepildīta ar mūziku, skatītāju ovācijām, līdzdziedāšanu un dejām. Programmā paredzēti krāšņi koncerti dažādos žanros – rokmūzika, hiphops, akadēmiskā mūzika, operete, džezs, tautas mūzika un dziesmas no animācijas filmām bērniem.

Laikmetīgās mākslas programma un kultūrtelpas “Stropi”

Jau jūnijā savu vasaras kultūras programmu atsāk septiņas kultūrvietas “Stropi”, kas atradīsies:

  • Pļavnieku Zaļajā birzī,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā,
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā,
  • Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā,
  • Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā,
  • Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā,
  • Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.

Skanēs dažādi koncerti, notiks lekcijas un darbnīcas visas vasaras garumā.

Rīgas vasaras kultūras programmu papildinās arī laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šos pasākumus varēs apmeklēt no 10. jūlija līdz 31. augustam visā Rīgā. Savukārt 13. jūlijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Brīvības bulvāra liepu alejā tiks atklāts laikmetīgās mākslas projekts “Drošā telpa Brīvības alejā”. Visos pasākumos ieeja būs bez maksas. 

Rīgas dzimšanas diena

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā būs daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma visā Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas Drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Visa informācija par pasākumu programmu pieejama īpaši šiem svētkiem izveidotā mājaslapā – vasara.riga.lv, kā arī pasākumu programmai iespējams sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”. Savukārt Rīgas domes mājaslapā būs izveidota atsevišķa sadaļa par satiksmi vasarā, kurā varēs atrast informāciju par satiksmes ierobežojumiem.

Rīga gatava ielīgošanas pasākumiem

, , , , , , , , ,

Rīga saposusies svētkiem, un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs līdz 22. jūnijam dažādās Rīgas apkaimēs ir aicināts baudīt svētku gaisotni ar tradicionālām dziesmām un dejām, vainagu pīšanu un brīvdabas kino vērošanu.

“Rīgas pašvaldība šogad Jāņos izsaka vēlējumu: lai zied visa pasaulīte! Jāņu svinēšana pilsētā notiks ziedos un zaļumos – Mežaparka Zaļajā teātrī, Dzegužkalnā un Grīziņkalnā, un pirms tam pilsētniekus priecēs arī tradicionālais Zāļu tirgus. Vienlaikus virkne ielīgošanas pasākumu, pilsētvides noformējums un daudzi citi pārsteigumi pilsētas laukumos, pļavās un parkos uzburs ziedošu svētku gaisotni pilsētā jau tagad. Turklāt svētku burvība Rīgā nepazudīs, jo uzreiz pēc Jāņiem pilsētā sāksies Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aktivitātes,”

saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Rīga šajos saulgriežos uzzied un pilsētvides noformējumu rotā pļavu ziedi. Jāņos viens no svarīgākajiem elementiem ir vainags – aizsardzības, saules un spēka simbols – tāpēc ar pilsētvides stendu palīdzību simboliski pilsēta ievīta ziedošā aizsardzības aplī. Pilsētas karogu konstrukcijas rotā saules elementi.

  • Vasaras saulgriežos, 21. jūnija vakarā, kultūrtelpā “Strops” Lucavsalā brīvdabas kino seansā rādīs kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kultūrtelpā “Strops” pļavnieku Zaļajā birzī uzstāsies folkloras kopa “Putni”. Šajā dienā arī pie kultūras centra “Imanta” ielīgošanas pasākumā “Sit, Jānīti, vara bungas” varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs kopā ar “Lielās koka spēles” un skatīties etno kompānijas “Zeidi”, deju kolektīvu “Imantieši”, “Mazais Andžiņš” un “Artava” koncertu.
  • Jau tradicionāli 22. jūnijā Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Doma laukumā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām, kas piešķir Zāļu tirgum īpašu noskaņu.
  • Ielīgošanas pasākumu programmu, 22. jūnijā pirms Līgo nakts, noslēgs kultūrtelpas “Strops” ielīgošana Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas teritorijā, kopā ar jauniešu folkloras kopas “Banga” koncertu.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00, rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās:

  • Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”.
  • Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei.
  • Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā ar Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām. Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē vasara.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

NVO namā aicina uz koncertu “Dvēseles dziesma”

Biedrība “Ziemeļu plūsma” aicina uz VEF Kultūras pils jauktā kora “Perezvoni” koncertu, kam dots nosaukums “Dvēseles dziesma”. Koncerts izskanēs piektdien, 16. jūnijā plkst. 18.00, NVO nama zālē (Rīgā, Ieriķu ielā 43a).

Diriģente un mākslinieciskā vadītāja Marina Glagoļeva.

Koncerta programmā skanēs latviešu komponistu dziesmas un krievu tautasdziesmu apdares.

Ieeja brīva. Visi laipni aicināti!

Sarkandaugavā atklās lielformāta mozaīku

Svinot Rīgā lielākās brīvdabas lielformāta mozaīkas atklāšanu Aptiekas ielā (Tilta iela 1), Sarkandaugavas attīstības biedrība sestdien, 17. jūnijā plkst. 11:00 aicina piedalīties fotoorientēšanās spēlē un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā.

Sarkandaugavas simbolu mozaīka ir lielformāta mākslas darbs, kas veidots mozaīkas tehnikā. Radot mozaīku savai apkaimei, tās autore, māksliniece un Sarkandaugavas iedzīvotāja Irina Kričalo vēlējās attēlot Sarkandaugavas interesantākos arhitektūras objektus: Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcu, Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu, Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcu, LNVM Dauderi, kultūras namu Draudzība, dzelzceļa stacijas Sarkandaugava ēku, AS “RER” torni.

Mozaīkas veidošana tika iesākta jau 2020. gadā, kad daļu no darba palīdzēja veidot nu jau slēgtās Rīgas 18. vakara vidusskolas audzēkņi. Kovida pandēmijas dēļ trīs gadus darba pabeigšana tika atlikta, bet, pateicoties vairāku desmitu iedzīvotāju atsaucībai šī gada martā, mākslas darbs ir pilnībā pabeigts.

Lai kopīgi nosvinētu ilgi gaidīto mirkli, interesenti ir aicināti piedalīties pasākumos: biedrības Piedzīvojuma Gars vadītā fotoorientēšanās spēlē, kuras laikā būs iespējams aizraujošā veidā atklāt Sarkandaugavu, un mozaīkas suvenīra veidošanas darbnīcā, pašam izveidojot mini mozaīku – kādu no Sarkandaugavas celtnēm.

Plašāku aktivitāšu aprakstu lasiet http://www.sarkandaugavai.lv/2023/06/aicinam-uz-sarkandaugavas-simbolu-mozaikas-atklasanas-pasakumu/.

Projekts līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.