Arhīvs birkai: Kultūra

Rīgā sestdien norisināsies dažādi atceres pasākumi komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.

Ar krāšņu pilsētvides noformējumu un plašu kultūras programmu Rīgā modinās pavasari

Sagaidot Lielo dienu un Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, saules sagaidīšanas rituālos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm krāsos pilsētu līdz brīdim, kad pavasara ziedi modīsies arī pilsētas apstādījumos un rīdzinieku dārzos.

Pavasara ziedu motīvos veidotie plakāti rotās pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaidīs arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā 2022. gadā, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt jau no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles tiks uzstādītas septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem  “Imanta” un “Iļģuciems”.

Saules modināšana

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Šogad kopā sauli modināsim 20. martā no plkst. 6.00 trīs vietās – Arkādijas parkā, Lucavsalā un pirmo gadu arī Zaķusalā. Lielās dienas rituāli notiks folkloras kopu pavadībā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

“Patlaban it sevišķi svarīgi apzināties savas saknes un tautas tradīcijas un, pats galvenais, būt kopā. Saules sagaidīšanai un pavasara ekvinokcijai piemīt maģija. Kurš to piedzīvo, attīrās no negatīvās enerģijas un pozitīvi uzlādējas līdz pat nākamajiem – vasaras saulgriežiem. Aicinu ikvienu piecelties agri no rīta, atmest slinkumu un aizbildināšanos, saģērbties atbilstoši laikapstākļiem un ļauties dabas ritmam,” saka Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” direktore Līga Lukašunas.

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

Lielākais Lieldienu pasākums gaidāms 9. aprīlī Lucavsalas atpūtas parkā, kur gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes, kur notiks arī Lielo olu krāsošana, bet pēcpusdienā estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”

Pirmajās Lieldienās tradicionālā Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Jau no 18. marta, gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta. Bez maksas varēs baudīt koru, ansambļu, orķestru un folkloras kopu sniegumu “VEF Kultūras pilī”, Rīgas kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde”, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un citos galvaspilsētas kultūras centros, kā arī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un koncertzālē “Ave Sol”. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā 7. un 8. aprīlī notiks radošā darbnīca “Lieldienas”.

Pasākumu programma

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Pilsētvides noformējums

Rīgā notiks Lielās dienas saules sagaidīšanas rituāli

Pirmdien, 20. martā, no plkst. 6.00 rītā Rīgā folkloras kopu pavadībā notiks vairāki Lielās dienas sagaidīšanas rituāli. Šogad kopā sagaidīt sauli Rīgā varēsim trīs vietās:

  • Arkādijas parkā;
  • Lucavsalā;
  • un pirmo gadu arī Zaķusalā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas. Šajā dienā saule uzlēks plkst. 6.27.

“Lielā diena mums parāda atjaunošanās un atdzimšanas iespējamību. Kāpēc mēs šos svētkus svinam joprojām? Tāpēc, ka mūsu senču pasaules tvērums veidojies nepārtrauktā saiknē un attiecībās ar dabu. Mēs esam dabas, pasaules daļa un mūsos ir visa pasaule. Mēs svinam arī tāpēc, ka šobrīd katrs simboliski esam koka redzamā daļa. Un tikai pateicoties saknēm – mūsu senčiem, tautas vēsturei, tradīcijām, mēs varam būt droši, stipri, pārliecināti un starp dažādajām pasaules kultūrām pašapzinīgi “ieaugt” nākotnē,” saka Folkloras kopas “Grodi” pārstāve Aīda Rancāne.

Rīgā uzplaukst pavasara ziedi

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem no 19. marta izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Foto no 2022.gada pasākuma

NVO namā izstāde par Eiropas Savienības pamattiesībām un to ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu

No šī gada 9.marta NVO namā Rīgā būs iespējams aplūkot izstādi “Cilvēktiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu”. Tajā jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Itālijas iemūžinājuši savu izpratni par šī nozīmīgā dokumenta aspektiem. Izstāde radīta projekta “NICE: Nobody Ignores Charter of European Union” ietvaros un ir noslēdzošā aktivitāte, kurā atspoguļojas ES ievērojamā loma ikkatra tās iedzīvotāja tiesību un brīvību izveidē. Izstāde norisināsies līdz 6.aprīlim un būs aplūkojama NVO nama otrajā stāvā, Ieriķu ielā 43.

Projekta ietvaros divu gadu laikā tika diskutēts par dažādām brīvībām, kas Eiropas Savienības pilsoņiem tiek nodrošinātas ikdienā. Veicot intervijas ar dažāda gadagājuma cilvēkiem, radīts ne tikai pārskatāms pētījuma dokuments un izpratne par to nozīmīgumu, bet arī radīts ievērojams video materiāls, kurā atspoguļojas tieša un ļoti personīga ES ietekme uz cilvēku dzīvēm. Lai arī projekts tika radīts ar mērķi atzīmēt Pamattiesību hartas 10.gadadienu 2019.gadā, realizēt to tieši šajā laikā bija īpaši nozīmīgi. Debates Romā norisinājās tikai mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā un jaunieši savas ar starptautiskām tiesībām aizsargātās brīvības novērtēja īpaši augstu.

Sociālās inovācijas centrs ir pieredzējusi nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatmērķis ir virzīt sociālo inovāciju Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Šis projekts realizēts sadarbībā ar Unique Projects no Lietuvas (vadošā organizācija) un Consiglio Italiano del Movimento Europeo no Itālijas.

Šī publikācija ir sagatavota projekta NICE: Nobody Ignores the Charter of Europe! Nr.617458-CITIZ-1-2020-1-LT-CITIZ-REMEM ietvaros, kurš tapis ar programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstu. Tajā atspoguļotie viedokļi ir autora atbildība un neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.

Video: https://www.facebook.com/uniqueprojectseu/videos/1210886049840644

Plašāka informācija par projektu: https://socialinnovation.lv/portfolio/nice/

NVO namā skatāma krāšņa bulgāru tradicionālo tautastērpu un rokdarbu izstāde

NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī līdz 31. martam apmeklētājus priecēs krāšņa bulgāru tradicionālo tautastērpu un rokdarbu izstāde. Izstāde tapusi ar “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrības gādību.

Bulgāru autentiskie tautastērpi atspoguļo tautas savdabību, tradicionālo kultūru un ikdienas dzīvi. Nacionālo tērpu raksturo dekoratīvo elementu un ornamentu pārpilnība. Katrā Bulgārijas reģionā tautastērpam ir savas īpatnības, bet kopumā  ir raksturīgi trīs sieviešu tērpu veidi: “dubultpriekšautu” tautastērps, “sukman” tautastērps un trešais – “saja”. Izstādē ir skatāmi tautastērpi, izšuvumi, tamborējumi un austi audumi.  

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no Plkst. 9:00 līdz 21:00, sestdienās no Plkst. 9:00 līdz 20:00.  

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un apskatīt bulgāru krāšņo kultūras mantojumu!

Attēls no izstādes ekspozīcijas
Attēls no izstādes ekspozīcijas

Gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem, aicina uz Rīgas deju kolektīvu skati

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

NVO namā aicina uz Bulgārijas Atbrīvošanas dienai veltītu koncertu

Atzīmējot Bulgārijas Atbrīvošanas dienu, bulgāru dziesmu ansamblis “Sedjanka” aicina uz koncertu, kas notiks sestdien, 2023. gada 4. martā, plkst. 14.00, NVO nama zālē (Ieriķu iela 43a, Rīga).

Bulgārijas nacionālos svētkus – Atbrīvošanas dienu svin 3. martā. Šajā dienā 1878. gadā Sanstefano tika parakstīts miera līgums starp Turciju un Krieviju, un šogad tiek atzīmēta 145. gadadiena kopš Bulgārijas atbrīvošanas no Osmaņu impērijas jūga.

Koncertā skanēs populāras bulgāru tautas dziesmas un būs iespēja vērot  tradicionālās bulgāru tautas dejas (horo), kurās varēs piedalīties arī skatītāji.

Visi interesenti laipni aicināti! Ieeja bez maksas.

Koncertu rīko Slāvu mūzikas biedrība “Sozvučije” sadarbībā ar bulgāru dziesmu ansambli “Sedjanka”.

Par godu Bulgārijas Atbrīvošanas dienai NVO namā būs skatāma arī autentisko bulgāru tautastērpu un bulgāru sieviešu rokdarbu izstāde, ko rīko “Kirila un Metodija” Latvijas bulgāru kultūras biedrība. Izstāde NVO namā būs skatāma no 3. marta līdz 31. martam 1. stāva vestibilā.

Latvijas Grāmatu izstādē darbosies Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu maiņas punkts

Trīs dienas – no 3. līdz 5. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – starptautiskā grāmatu un izdevniecību ekspozīcija “Latvijas Grāmatu izstāde”. Jau vairākus gadus ar grāmatu maiņas punktu izstādē piedalās arī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB).

Maiņas punkts darbosies:

3. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

4. martā no plkst.10.00 līdz 18.00

5. martā no plkst.10.00 līdz 17.00

Grāmatu maiņa tradicionāli notiek bez maksas. Izlasītās grāmatas pret nelasītām var apmainīt neatkarīgi no to satura vai cenas. Mainīties palīdzēs brīvprātīgi RCB darbinieki.

Šogad RCB Repozitārija apmaiņas krājums maiņas punktam ir sagatavojis sākumkapitālu – ap 5000 grāmatas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Tie ir daiļliteratūras izdevumi, bērnu un jaunatnes literatūra un dažādu nozaru grāmatas.

Rīkotāji lūdz nenest makulatūru, bet tikai tādas grāmatas, kuras mēs paši ar prieku varētu ņemt līdzi.

Ar pilnu izstādes programmu var iepazīties BT1 mājaslapā https://www.bt1.lv/lbf/visit.php#events

Foto: Daina Ģeibaka

Kontaktinformācija:

Iveta Vaišļa,

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenā bibliotekāre,

Tālr. 67848094

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties finansēšanas konkursā radošo kvartālu un teritoriju atbalstam

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: Kristine.Kruze@riga.lv .

Februāra “NVO nama ziņas” ir klāt!

“Šī gada februārī mēs piedalījāmies Dziesmu un deju svētku skatē un ieguvām augstāko pakāpi! Esam piedalījušies visos Dziesmu un deju svētkos gandrīz 20 gadu garumā! Tagad aktīvi gatavojamies šī gada svētkiem. Pagājušajā vasarā piedalījāmies skaistajā folkloras festivālā “Baltica”, kas norisinājās vairākās Latvijas pilsētās. Vēl – esam ierakstījuši mūsu jauno kompaktdisku, kurā skan ukraiņu un krievu dziesmas. Arī ar to mēs ļoti lepojamies!” tā par “Tradicionālās kultūras centra “Rada”” sasniegumiem stāsta tā vadītāja Olga Gabrjuna.

Februāra “NVO nama ziņu” numura ievadā iepazīstinām ar biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, kuras mērķu sarakstā ir gan integrācijas ideju attīstīšana, gan Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšana. Lai uzzinātu plašāk par biedrību un tās darbību, uz sarunu aicinājām “Rada” valdes priekšsēdētāju Olgu Gabrjunu.  

Lai iepazītu biedrību “Tradicionālās kultūras centrs “Rada””, aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

Ieskatieties februāra “NVO nama ziņās”!