Arhīvs birkai: Kultūra

Grāmatas “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” 3. sējuma atvēršanas svētki pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”

Jau šo piektdien, 20. oktobrī, Berga bazārā, Muzeja un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” dainu grāmatas angļu valodā “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” atvēršanas svētki un tikšanās ar arhitekti, pedagoģi un grāmatas autori Ievu Sentivani Auziņu. Šī ir jau trešā apjomīgā latviešu tautas dziesmu grāmata ar skaidrojumiem, kurā ilustrētas un ar skaidrojumiem lasāmas pāri par 700 dainu angļu valodā. Grāmatas izdošanu atbalstījusi Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds, Daugavas Vanagu (ASV) un Latviešu Fonds. Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece dizanere Solvita Grosberga un iespieddarbs tapis tipogrāfijā “Dardzedzes Hologrāfija”.

Grāmata atklāj latviešu tautas būtiskāko tikumu un stāsta par darbu. Senie amati atklāj tautas dzīvi senā vēsturē un vēsta par latviešu tautas ikdienu, dzīves vidi un raksturu. Dažādās vīru un sievu prasmes un tas, kā tās apdziedātas dainās, rāda tautas dvēseli un vērtību sistēmu. Pārsteidz valodas un izteiksmes līdzekļu bagātība, ko lasām dainu tekstos latviešu valodā, un jo lielāks prieks par dainu pārcēlumiem angļu valodā, kuri dainās iemūžināto latviešu tautas vēsturi atklāj angļu valodā lasošajai auditorijai.

Grāmatas atklāšanas svētkos varēs iztaujāt autori, uzzināt par trešās grāmatas un ilustrāciju tapšanu un darbu pie tās dizaina. Dainu lasījumus latviešu un angļu valodā dzirdēsim Daigas Čerikovas priekšnesumā. Vakara dalībniekus sagaida draudzīgas un uzmundrinošas sarunas Ingunas Grīnbergas vadībā.

📌 Grāmatas atvēršanas svētki Muzeja un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” Berga bazārā 2023. gada 20. oktobrī, plkst.18.00, ieeja no Dzirnavu ielā 84.

Dalība bez maksas.

Pasākuma laikā grāmatu “Dainas – Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry” 1., 2., 3. sējumu iegādāšanās par īpašām cenām.

Iveta Sproģe
Papildus informācija par pasākumu t. 29254718

Tautas lietišķās mākslas izstāde “Tīrums” Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”

Tautas lietišķās mākslas izstāde “Tīrums” Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no 2023. gada 19. oktobra līdz 17. decembrim.

Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” darbojas vairākas tautas lietišķās mākslas studijas: “Austra”, “Ataudze”, “Ceplis”, “Irbi”, “Puduris”, “Rītausma” un “Zīle” un viena tautas glezniecības studija – “Grīva”. Studijas izkopj, nodod nākamajām paaudzēm un meklē jaunus pielietojumus tādām amata prasmēm kā aušana, meldru un klūgu pīšana, keramika, adīšana, rokdarbi, metālkalšana un gleznošana. Vairākas studijas darbojas jau teju 50 gadus un tām ir tradīcija gada nogalē veidot kopīgu izstādi, kurā apskatāmi jaunākie studijās tapušie darbi.

📌 Šī gada izstādes veidotājs ir keramikas studijas “Ceplis” jaunais vadītājs Elvijs Krevics, kurš par izstādi saka, ka katrs tīrums ir sākums.

Katra no tautas lietišķās mākslas studijām Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” tiešā vai netiešā veidā ir saistīta ar tīrumu. Tīrumā ganās aitas, kuru vilnu amata lietpratēji pārvērš vilnas dzijā, ko vēlāk izadīt zeķēs, šallēs, cimdos un džemperos. To pašu dziju audēji ieauž rakstainos lakatos, jostās un segās. Tīrumā aug arī lini, kurus vēlāk pārstrādātā formā audējas un citas rokdarbnieces izmanto apģērba, dvieļu un galdautu radīšanā. Tīrums ir vieta, kur tikt pie podnieku izejmateriāla, kura malās meliorācija aizaug ar kārkliem, ko savukārt pinēji izmanto savam darbam, radot lielākus un mazākus, gaišākus un tumšākus grozus un cibiņas. Tīrumi mēdz būt arī applūduši, kas ļauj meldru pinējiem atrast labu materiālu darbam un visbeidzot, ikvienu tīrumu zemniekam vajag arī apstrādāt un tur jau neiztikt bez kalēja roku darba augļiem.

Tēlotājmākslas piekritējiem nebūs sveša arī ainavu glezniecība, ko dažos šī gada darbos atklāj glezniecības studijas dalībnieki. Mākslinieki ļoti bieži dodas plenēros, pie dabas, kur uz audekla viņi var iemūžināt tīruma skaistumu dažādās gadalaikos un laikapstākļos.

Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” 2023. gada kopizstāde “Tīrums” parāda šo seno tautas arodu un prasmju saglabāšanas tradīcijas. Izstādē apkopoti tautas lietišķās mākslas darbi, kas ir tapuši gada garumā un ļauj sajust meistaru mūsdienīgo pieeju šiem senajiem arodiem. Vairāk par kultūras centru skatāms – ŠEIT

Radīt traukus, aust, adīt, pīt ar klūgām vai meldriem, izkalt priekšmetus no dzelzs, tās visas ir senas prasmes, bet mūsdienu vidē un ar dizaina pieskārienu viss kļūst pielāgots pašreizējā laikmeta vajadzībām.

Ja zemnieks var teikt, ka no tīruma raža nonāk uz galda, tad mēs varam teikt, ka no tīruma raža nonāk katrā mājsaimniecībā, kur tā atrod savu pielietojumu.

🔎 Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10:00 līdz 18:00. Ieeja bez maksas.

Publicitātes attēls: Foto: Rīgas dome, f64. 14.07.2023. Lietišķās mākslas izstāde “Svētku atbalss Iļģuciemā”. Rīgas Kultūras centrs Iļģuciems, Rīga.

5. gaitā uz Langas upes stāvkrastiem – senā Daugavgrīvas klostera teritorijas lūkoties

Biedrība “Vecdaugavieši” un domubiedri savās gaitās izzinām savas apkaimes kultūrvēsturi un mūsdienu vaibstus. Tā kā esam no vietas, kur 13. gadsimtā glabājās Rīgas atslēgas, tad nevaram nedoties izpētīt senā Daugavgrīvas cisterciešu klostera teritorijas, kura robežas Daugavas labajā krastā gāja no Dūņupes ietekas Daugavā līdz Ķīšezeram, pa tā ziemeļu krastu līdz Langas upes iztekai un gar to līdz pat Gaujas ietekai jūrā.

Langas upes stāvkrastā vērosim ne tikai rudens krāsas, bet aplūkosim ierakumus, kas gan radušies no cita laikmeta un vēsturiskiem notikumiem, bet atklāj daudz interesantu faktu.

📌 Ceļā dosimies cauri Trīsciema mežam, bet 5. gaitai pulcēsimies 22. oktobrī pulksten 11:00 uz dzelzceļa stacijas Vecdaugava perona. Ieteicams apģērbties atbilstoši laika apstākļiem un līdzi paņemt karstu dzērienu atpūtas brīdim.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

🔹 Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Pie Benjamiņu nama atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne

Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa, un, godinot šo vēsturisko notikumu, pirmdien, 9. oktobrī, pie Benjamiņu nama Kr. Barona ielā 12 tika atklāta Latvijas Tautas frontei veltīta piemiņas plāksne.

Plāksne izvietota pie Benjamiņu nama ēkas ieejas durvīm, jo Latvijas Trešās atmodas laikā 1988. gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Uz plāksnes izvietots uzraksts: “1988. gada 29. jūlijā šai namā darbu sāka Latvijas Tautas frontes organizācijas komiteja. Te dzimusi Latvijas vēsturē lielākā un saliedētākā tautas kustība, kas atjaunoja Latvijas valsts neatkarību.”

Piemiņas plāksnes atklāšanā ar savām atmiņām dalījās bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, bijušie Latvijas Tautas frontes biedri un citi interesenti.

“1988. gadā 1. un 2. jūnijā izteiktā ideja par Tautas frontes dibināšanu attīstījās milzu ātrumā. Tomēr tā laika Centrālā vēlēšanu komisija nepieņēma pirmo dibināšanas manifestu, atbildot, ka Latvijā Tautas frontes nebūs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Tomēr cilvēki nerimās un 29. jūlijā Benjamiņu namā darbu uzsāka Tautas frontes organizācijas komiteja. Process bija sācies, tas kļuva neapturams. Nepilnu divu mēnešu laikā tā kļuva par 110 tūkstošu cilvēku lielu sabiedriski politisku organizāciju, kas Latvijas vēsturē vēl nebija bijusi un kura beigās izkaroja Latvijas neatkarību. Arī pirmajās dienās šeit, Benjamiņu namā, uzturējās Latvijas Tautas fronte un man, kā tās priekšsēdētājam, atmiņā ir palikušas vairākas spilgtas epizodes. Pirmkārt, garās rindas, kas šeit stāvēja, lai rakstītu iesniegumus par iestāšanos Tautas frontē. Otrkārt, šeit ieradās arī Lietuvas un Igaunijas Tautas kustību līderi un tas bija brīdis, kad mēs sapratām, ka visas trīs Baltijas valstis cīnīsies kopā. Šeit mēs sākām organizēt pirmo akciju un vākt parakstus pret PSRS konstitūcijas grozījumiem, kuri paredzēja vēl apgrūtināt jau tā neiespējamo izstāšanos no Padomju Savienības. Pie šī nama stāvēja milzu rinda, lai parakstītos un divu nedēļu laikā tika savākti 600 000 parakstu. Atklājot šo plāksni, kurai virsū ir vissvarīgākā informācija par šī nama zvaigžņu stundu Latvijas likteņa gados, es ārkārtīgi vēlētos, lai ikviens šo namu uzskatītu par svarīgu vietu Latvijas valsts vēsturē, lai mēs ejot garām šeit atcerētos, ka bez tā laika notikumiem, brīvās Eiropas Savienības un NATO, Latvijas valsts šodien nebūtu. Paldies Rīgas domei, ka šī plāksne atradīsies šeit pie bijušā Rakstnieku savienības nama.”

atmiņās dalījās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns

“ Benjamiņu namam ir īpaša vieta Latvijas vēsturē, jo tajā 1988.gada jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī pulcējās mūsu tautas aktīvākie un drosmīgākie cilvēki, kuri nebaidījās nostāties gaismas pusē pret padomju sasmakušo režīmu. Jauniem cilvēkiem šodien to pat grūti iedomāties, ka topošās Latvijas Tautas frontes biedru saraksti ar uzvārdiem, pases numuriem un adresēm faktiski bija gatavi apcietināmo un izsūtāmo saraksti, ja kompartijas režīms atkal atgrieztos pie stingrām represijām. Pēc Radošo savienību plēnuma 1. un 2.jūnijā sākās viļņošanās sabiedrībā. Cilvēki apsprieda noslēgumā pieņemto Rezolūciju. Klejoja arī lapiņas ar aicinājumu apvienoties Tautas frontē. Laikrakstos, radio, televīzijā notika diskusijas par plašas tautas kustības nepieciešamību, taču bija sajūta, ka netiekam uz priekšu. Bija skaidrs, ka ir nepieciešama vieta, kur cilvēkiem saņemt informāciju, tikties, apspriesties un apvienoties. Pēc tikšanās ar žurnālistiem Edvīnu Inkēnu un Ojāru Rubeni piedāvāju kustības koordinācijas centram Mākslinieku savienības konferenču zāli ar vienu telefonu. Apņēmos centru pieskatīt. Tas bija milzīgs process, kurš bija iespējams, pateicoties brīvprātīgajiem. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress satricināja Latviju. Nākamajā dienā pēc kongresa nama kāpnēs mani apturēja kāds vecāks vīrs. Viņš man pasniedza no vienlatnieka izgatavotu sudraba karotīti, teikdams: “Šo karotīti glabāju kā dāvanu savam mazdēlam, kad viņam iznāks pirmie zobiņi. Tagad to dāvinu Latvijai, jo beidzot Latvijai ir iznākuši zobi…”. Es priecājos, ka šodien, 35 gadus pēc Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, mēs iezīmējam ar piemiņas zīmi namu, kurā likti pamati Latvijas neatkarības atjaunošanai.”

Latvijas Tautas frontes līdzdibinātāja Sandra Kalniete

Velta Čebotarenoka, Latvijas Tautas frontes Jūrmalas nodaļas dibinātāja, atceroties tā laika notikumus, pieminēja:

“Pirms Tautas frontes izveidošanas Rakstniecības mājā bieži gāju uz dzeju vakariem, uz tikšanos ar Čaklo, Ziedoni un Vācieti un jau tad, šis nams man kļuva kā tāda svētā vieta. Pirmoreiz atnākot uz Tautas fronti, kāpjot pa kāpnēm, es biju stipri samulsusi un satraukusies, jo mani bija deleģējusi Jūrmalā tikko izveidotā Tautas fronte. Satiku Sandru Kalnieti, Daini Īvānu un šī māja arī man lēnām kļuva par ierastu vietu – jo vairāk braucu, jo vairāk pieradu. Mēs runājām un strīdējāmies par garumzīmēm, vārdu stilu, bet nekad nestrīdējāmies par būtību, un tas bija ļoti svarīgi. Šis nams ir kā svētvieta, un es Latvijas vēsturē to redzu kā cēlu vietu. Es lepojos ar Tautas fronti, es lepojos, ka es tur biju. Man Tautas fronte ir kā liels cēls, skaists, krāsains putns, kas zem saviem spārniem paņēma tūkstošus – mūs tautfrontiešus un arī nacionālās neatkarības kustības dalībniekus “Helsinki”. Tā visus mūs sakļāva, sasildīja, iedrošināja gan ar drosmi, gan ar prātu, lai mēs tālāk dzīvotu neatkarīga skaistā Latvijā, ar kuru es lepojos.”

“Tā ir īpaša privilēģija – man kā jaunās paaudzes politiķim klātienē pateikties par drosmi un paveikto saviem priekšgājējiem, kuru darbi ir bijuši patiesi vēsturiski. Latvijas Tautas fronte kā Latvijas Trešās Atmodas dzinējspēks panāca pašu dārgāko, kas tautai var būt – savu brīvu, neatkarīgu valsti. Vēlākos gados ar daudzu Tautas frontes politiķu tiešu līdzdarbošanos Latvija tika nostiprināta par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt manas paaudzes politiķu uzdevums ir turpināt gādāt par mūsu Latviju – stipru, eiropeisku, drošu valsti. Jaunatklātā piemiņas plāksne pie leģendārā Benjamiņu nama lai kalpo par apliecinājumu, ka mēs vienmēr atceramies Latvijas Tautas frontes pirmssākumus, tās sasniegumus, novērtējam tautfrontiešu drosmi cīnīties par brīvu Latviju un ar atbildību turpinām strādāt un kalpot Latvijai.”

uzsverot piemiņas plāksnes nozīmīgumu teica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

🔎 Vairāk foto no pasākuma skatāmi – ŠEIT

Sveiks Rīgas amatiermākslas kolektīvus par augstiem sasniegumiem Dziesmu un Deju svētkos

Sestdien, 30. septembrī, plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī svinīgā apbalvošanā tiks sveikti Rīgas amatiermākslas kolektīvi par izciliem sasniegumiem XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos.

📌 Pasākumā tiks sumināti 43 Rīgas amatiermākslas kolektīvi, kas ieguvuši izcilus rezultātus Latvijas Nacionālā kultūras centra organizēto XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku konkursu finālos koru, tautas deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas ansambļu, vokālo ansambļu un mazākumtautību kolektīvu nozarēs:

  • septiņas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielās balvas;
  • trīspadsmit 1. vietas;
  • divpadsmit 2.vietas;
  • vienpadsmit 3.vietas.

Sveikšanas pasākumā ir aicināti piedalīties un paldies tiks teikts visiem 377 Rīgas amatiermākslas kolektīviem, kurus svētkos pārstāvēja 11 753 dalībnieki, kā arī kultūras centru un apvienību, izglītības un interešu izglītības iestāžu, Rīgas domes struktūrvienību pārstāvjiem, kas dažādos veidos bija iesaistīti svētku norisē. Dziesmu un Deju svētkos kopā no Latvijas piedalījās 1835 kolektīvi, tāpēc Rīgas dome pasākumā vēlas teikt milzīgu paldies arī Rīgas pašvaldības 49 izglītības un vienai interešu izglītības iestādei, kas nodrošināja savas viesmīlīgās telpas, izmitinot pie sevis dalībniekus no visas Latvijas.

Balvas Dziesmu un Deju svētku laureātiem par iegūtajām augstajām vietām svētkos pasniegs Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Kultūras pārvaldes priekšniece, direktora vietniece Baiba Šmite.

Pasākuma otrajā daļā paredzēta koncertprogramma “Raimonds Pauls, Dziesmas bez vārdiem”. To veido 12 Raimonda Paula skaņdarbi, kuriem aranžijas veicis britu mūziķis Kalums Au. Koncertā piedalīsies komponists un pianists Raimonds Pauls, kontrabasists Toms Pošs, bundzinieks Māris Briežkalns, orķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Pasākumu vadīs un par lielisku atmosfēru rūpēsies aktieris Andris Bulis.

Rīgas dome amatiermākslas kolektīviem par augstajiem sasniegumiem Dziesmu un Deju svētkos piešķīrusi naudas balvas, lai kolektīvi turpinātu sevi attīstīt radošās izpausmēs.

Kopējais balvu fonds ir 140 000 eiro.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” GRAND PRIX laureātu darbu izstāde “Retrospekcija”

No 2023. gada 28. septembra līdz 29. oktobrim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvāris 29) 2. stāva galerijā skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” GRAND PRIX laureātu darbu izstāde “Retrospekcija”, kurā eksponēti visu balvas pastāvēšanas laikā godalgoto mākslinieku konkursa darbi, Preiļu plenēros tapušie, kā arī darbi no mākslinieku privātajām kolekcijām.

Godinot latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā un, lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi – Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Preiļu novada domi un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, līdzdarbojoties J. Pīgožņa draugiem un ģimenes locekļiem, 2015. gadā tika dibināja “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”.

● 2023. gada izstādē, kas iezīmē balvas devīto pastāvēšanas gadu, galveno balvu ieguva gleznotāja Anna Afanasjeva ar darbu “Pie jūras”.

● Šogad konkursam iesniegtos darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētājs, profesors Aleksejs Naumovs, māksliniece Laura Pīgozne, māksliniece Sandra Krastiņa, balvas dibinātājs, mākslinieks Jānis Strupulis, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, māksliniece Anda Munkevica un Kristīne Kutepova.

“Šis notikums ir ar tālejošu pienesumu Latvijas kultūras telpā. To var uzlūkot ne tikai kā viena mākslinieka atceres pasākumu, kā Latvijas ainavas glezniecības žanra kopšanu, kā mūsu zemes skaistuma atklāsmes un mīlestības vairošanas darbu, bet, iespējams, tā dziļākā jēga meklējama tieši mākslinieku līdzdalībā. Izstādes raksturs ir demokrātisks: tā vienkopus pulcē gan augstāko mācību iestāžu profesorus, gan studentus; še satiekas vecmeistari ar kupliem lauru vainagiem un bikli iesācēji, kuriem šī izstāde ir pirmais diegs kopīgā audumā…”

tā par “Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā” ir teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne

Pīgožņa balvas Grand PRIX ieguvēji:

  • Roberts Muzis (2015),
  • Silva Linarte (2016),
  • Aldis Kļaviņš (2017),
  • Jānis Plivda (2018),
  • Nugzars Paksadze (2019),
  • Agra Ritiņa (2020),
  • Osvalds Zvejsalnieks (2021),
  • Indulis Landaus (2022),
  • Anna Afanasjeva (2023).

📌 “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” Grand PRIX laureātu darbu izstāde “Retrospekcija” K/C “Imanta” būs skatāma no 28. septembra līdz 29. oktobrim.

📌 Izstādes atklāšana 2023. gada 27. septembrī plkst. 16.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”.

Ieeja bez maksas

Izstāde apmeklētājiem pieejama katru dienu no plkst. 10:00 līdz 20:00

Rīgā notiks Miķeļdienai veltīti pasākumi

, , ,

Nedēļas nogalē, atzīmējot Miķeļdienu, Doma laukumā norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, savukārt Mežaparka Lielās estrādes teritorijā, Grīziņkalnā un Imantā ikviens interesents varēs iesaistīties dažādās radošajās darbnīcās, iepazīt rudens svētku tradīcijas un baudīt krāšņus koncertus.

MIĶEĻDIENAS GADATIRGUS DOMA LAUKUMĀ

● Sestdien, 23. septembrī, no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 – ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu. Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies aktieri Zane Vaļicka un Igors Šelegovskis.

● No plkst. 10.00 līdz 16.00 – uz Miķeļdienas gadatirgus skatuves uzstāsies pūtēju orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksma” studija, vokālā grupa “Fortūna”, deju ansamblis “Dancītis”, orķestris “Rīga”, jauniešu un arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dejotprieks”, folkloras kopa “Kokle”, deju kopa “Marmale”, folkloras kopa “Vilkači”, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”. Programmu noslēgs mūzikas grupa “Laimas muzykanti”.

“MIĶEĻDIENAS JAMPADRACIS” MEŽAPARKĀ

● 23. septembrī ikviens interesents ir aicināts atzīmēt Miķeļdienu Mežaparkā Lielās estrādes teritorijā, kurā no plkst. 12.00 līdz 15.00 norisināsies “Miķeļdienas jampadracis” ar dažādām radošajām darbnīcām, priekpilnām aktivitātēm, varēs piedalīties arī gatavošanas meistarklasēs, bezmaksas ekskursijā Lielajā estrādē un klausīties krāšņus koncertus. Muzikālajā programmā – bērnu vokālais ansamblis “Momo”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, “Andžeja Grauda bungu skolas” audzēkņi, duets “Karakums” – Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis.

MIĶEĻDIENAS AKTIVITĀTES GRĪZIŅKALNA PARKĀ

● 23. septembrī Miķeļdienas tradīcijas varēs izzināt arī Grīziņkalnā, kur varēs dejot latviskus dančus un apgūt rotaļas folkloras kopu vadībā pasākumā “Apjumības Grīziņkalnā”. Ikviens varēs baudīt rudens ražas svētkus, darbojoties radošajās darbnīcās, piedaloties gleznošanas plenērā, kā arī sacensties lielajās koka spēlēs. Līvu mantojuma teltī būs iespēja nobaudīt līvu ēdienus un iepazīt līvu kultūras mantojumu caur dažādām spēlēm un radošajām darbnīcām. Pasākumā darbosies Latvijas labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties malkas krāsnī ceptu maizīti, siera izstrādājumus, svaigu medu, bio dārzeņus un citus labumus.

Uz Grīziņkalna estrādes pasākuma dienā uzstāsies bērnu vokālā studija “Dzeguzīte”, bērnu tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rits”, bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”, Rīgas Danču klubs un skatuves programmu noslēgs etno kompānija “Zeidi”.

RUDENS SAULGRIEŽI IMANTĀ

● Svētdien, 24. septembrī, rudens saulgrieži tiks svinēti Imantā pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”. Rudens ražu svētku laikā paralēli dziesmām, dejām un mīklu minēšanai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis pasākumā “Miķelītis bagāts vīrs” varēs izmēģināt savas spējas spēļu un aktivitāšu zonā – sajust īstu sacensības garu “cūku ganīšanā”, augstākā torņa būvniecībā “Pūga, pūga, Jenga Jenga”, ievirpuļot un iegriezt jautrību ar lidojošiem koka propelleriem un kaucošiem vilciņiem.

Kopā ar Lēdurgas folkloras kopu “Putni”, deju studiju “Mazais Andžiņš” un pasākumu aģentūru “Krāsu karuselis” varēs iepazīt tradicionālās latviešu dejas, spēles, dziesmas un ticējumus.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīgā notiek” .

Par cilvēkiem ar retām slimībām stāsta fotoizstāde NVO namā “Dzīvība ir vērtība”

NVO namā Ieriķu ielā 43A, Rīgā, 2. stāvā līdz 10. oktobrim ir apskatāma fotoizstāde “Dzīvība ir vērtība”, kura vedina iepazīt cilvēkus ar retām slimībām atgādinot, ka vienlīdzīga un pieejama veselības aprūpe visiem ir svarīgākais solis ceļā uz cilvēcību.

📌 Fotogrāfiju autore ir Natālija Petruhina.
📌 Izstādes tekstu autore Ieva Plūme.

Fotodarbi ir tapuši Reto slimību dienas 2023 kampaņas ietvaros šā gada janvārī, pulcējot vienkopus dažāda vecuma cilvēkus ar retām slimībām. Šīs kampaņas atbalstītājs ir Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

“Fotoizstāde ataino cilvēkus ar retām slimībām kādā esības mirklī starp ikdienu un svētkiem, starp slimības uzliktiem ierobežojumiem un apziņu par savu iekšējo spēku. Svarīgākais viņu dzīvē ir veselība – tā ir vienīgā iespēja dzīvot. Esam ļoti pateicīgi fotogrāfiju varoņiem un viņu ģimenēm, kas uzticējās un atklāja kādu savas dzīves šķautni, lai skatītāji varētu iepazīt cilvēkus, kuru ikdiena atšķiras no vairākuma cilvēku ikdienas. Taču būtiskākais ir tas, ka šie bērni un pieaugušie ir tādi paši kā citi – vienlīdzīgi savā vēlmē būt drošībā, laimīgi un veseli.”

tā par izstādes radošo ieceri stāsta biedrības “Latvijas Reto slimību alianse” valdes locekle Ieva Plūme

🔎 Izstādes digitālā versija apskatāma šeit.

🔎 Izstāde ir skatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Foto no izstādes

Ieeja izstādē ir brīva.

Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi!

Papildu informācija: LRSA valdes locekle Ieva Plūme (tālr.26720675, e-pasts: phbbiedriba@gmail.com)

Šonedēļ gaidāmas vairāk nekā 30 mākslas norises “Baltajā naktī”

, , , , , , ,

Sestdien, 9. septembrī, Rīgā jau 18. reizi notiks mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Tā laikā galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Teikā, Brasā, Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā varēs baudīt dažādu žanru koncertus, performances, izstādes, dejas ar cirka elementiem, kā arī interesenti varēs sekot līdzi lielformāta murāļa tapšanas procesam Tallinas kvartālā.

Šogad foruma īpašā tēma ir “Apslēptās patiesības” – katra liela patiesība sastāv no daudzām mazām taisnībām, katra ideja – no iedvesmas avotiem vai ietekmēm. Aiz katra mākslas darba slēpjas idejas un tēmas, kas pašas par sevi var būt patstāvīgi darbi. Mūsdienu kultūras forums “Baltās nakts” aicina šī gada darbos un projektos meklēt apslēptās patiesības – noslēpumus, zemtekstus, pretrunas – kritiski izvērtēt sabiedrībā un pasaulē aktuālas tēmas.

Apmeklētāji aicināti doties gan pa jau zināmiem maršrutiem, gan pilsētā iemīt jaunas “takas”. Jau tradicionāli notiks “Skaņu meža Baltā nakts” un audiovizuālās koncertprogrammas “Videogrāfija” koncerti, savukārt jaunus iespaidus varēs gūt grupu “Alejas” un “Kautkaili” priekšnesumos, un performancē “Putnu disko”.

● Vecrīgu ieskandinās etno diskonakts Rātslaukumā, bet nedaudz mierīgākas notis skanēs jauniešu kora “Balsis” izpildījumā ar diriģentu Intu Teterovski Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīcā Lielajos kapos, kuri šogad sagaida savu 250. gadskārtu. Turpat netālu – VEF Kultūras pilī Orķestra “Rīga”, saksofonu kvarteta “Atomos” un ārzemju viesmākslinieku izpildījumā varēs piedzīvot muzikālu baudījumu 21. gadsimta laikmetīgās mūzikas skaņdarbu programmā.

● Dzejas cienītāji aicināti doties uz RISEBA H2O kvartālu, kur dzeja izskanēs kopā ar elektronisko mūziku, teatralizētām performancēm un video.

● Pārdaugavā uz īpašu “Baltās nakts” programmu aicina arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, savukārt apgāds “Zvaigzne ABC” savus apmeklētājus sagaidīs ar muzikāli literāru programmu savā K. Valdemāra ielas pagalmā.

● Īpašs pilsētvides objekts šī gada “Baltajā naktī” būs šveicieša Etjēna Andrē Krāenbūla veidotā vides instalācija “Bing bang 850”, kas būs apskatāms Neatkarības laukumā. Tas attēlo mākslinieka sajūtu par Visuma iekustināšanu – Lielo sprādzienu. Objekta 850 metāla cauruļveidīgie elementi kopā veido bumbas formu, kas attēlo Lielo sprādzienu kā sfērisku formu, kas varētu būt gan planēta, gan atoms mikroskopiskā palielinājumā. Sfēra šūpojas, pulsē, svārstās, atkāpjas, liekot ikreiz ieskanēties Visumam – objekta vērotāji kļūst par lieciniekiem autora sajūtai par to, kāda bija pirmā skaņa un Visuma sākums.

● Eksistenciāliem jautājumiem pieskārušies arī mākslinieki no projekta “Dievišķā ģeometrija”. Viņu veidotā mākslas instalācija, kas būs skatāma Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas iekštelpās, simbolizē visu lietu vienotību un savstarpējo saistību.

● Paši jaunākie “Baltās nakts” apmeklētāji plkst. 15.00, 17.00 un 19.00 aicināti uz Kronvalda parku, lai noskatītos Cēsu Mazā teātra izrādi bērniem “Figūras”.

● No plkst. 18.00 – kinoteātrī “Splendid Palace” tiks rādīta īsfilmu programma bērniem, varēs apmeklēt zīmējumu teātra izrādes vai iesaistīties filmu ieskaņošanas darbnīcā.

● “Baltajā naktī” ar īpaši veidotām izstāžu programmām apmeklētājus gaidīs arī virkne izstāžu zāļu un mākslas galeriju, tostarp Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža” un izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”.

📌 “Baltās nakts” pasākumi notiks no 9. septembra plkst. 12.00 līdz 10. septembra plkst. 2.00. Visos “Baltās nakts” pasākumos ieeja bez maksas. Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu.

🔎 Foruma “Baltā nakts 2023” programma – ŠEIT

  • Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.rudens.riga.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā notiek” un “Rīgā mācās”.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Dziesmu svētku biedrība izsludina pieteikšanos Kormūzikas balvai un aicina uz sarunām par Dziesmu svētkiem

Tiek iedibināta jauna Kormūzikas balva, kuras mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Pretendentus Balvai var pieteikt valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas.

Tiks noteikti spilgtākie notikumi un personības šādās kategorijās:

● Gada koris;

● Gada kora vadītājs/-a;

● Gada kormūzikas koncerts;

● Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā;

● Gada jaunrade kormūzikā;

● Gada kormūzikas ieraksts;

● Pārsteigums kormūzikā;

● Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā.

📌Pieteikums iesniedzams elektroniskā formātā, aizpildot Balvas pieteikuma anketu biedrības tīmekļvietnē www.dziesmusvetkubiedriba.lv, līdz 2023. gada 27. decembrim.

Balvas pasniegšana notiks 2024. gada janvārī. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas diriģentu asociāciju un Rīgas domes atbalstu.

Sarunas par Dziesmu svētkiem “Vētījums. Dziesmu svētki”

Spoži aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dziesmu svētku 150-gadīgā tradīcija turpina dzīvot un pilnveidoties. Lai ievadītu novembrī plānoto Dziesmu un deju svētku konferenci un augstvērtīgi uzsāktu gatavošanos nākamiem svētkiem, Dziesmu svētku biedrība veido 10 raidījumu ciklu, kur atskatīties uz aizvadītajiem svētkiem, izvērtēt veiksmes un neveiksmes, noteikt svētku attīstības virzienus visās nozarēs un svētkiem kopumā. Katrā raidījumā tiks aicināti piedalīties svētku dalībnieki, eksperti, organizatori, lai sarunas / diskusijas veidā pārrunātu aktuālas tēmas svētku tradīcijas attīstībai.

Raidījumi būs skatāmi ik svētdienu, sākot ar 17. septembri, Dziesmu svētku biedrības Facebook lapā un tīmekļvietnē, tos vadīs Mārtiņš Klišāns.

📌 Aicinām Jūs ieteikt sarunu dalībniekus un jautājumus, kuri Jums šķiet svarīgi, izvērtējot aizvadītos un ievadot nākamos svētkus. Jūsu ieteikumus gaidām biedrības mājaslapā www.dziesmusvetkubiedriba.lv.

Līdz novembrim būs 7 raidījumi par tēmām: Kori; Deja; Pūtēju orķestri; Kokles un citu nozaru dalībnieki; Svētki dalībnieku acīm; Profesionāļu redzējums; Svētku organizatoriskie izaicinājumi.

Līdz gada beigām pēc konferences būs vēl trīs raidījumi, lai apkopotu pieredzes, viedokļus un dotu savu pienesumu Dziesmu un deju svētku attīstībai nākotnē. Raidījumi veidoti, pateicoties Rīgas domes atbalstam.

Dziesmu svētku biedrības darbības mērķis ir saliedēt vienotā un saskaņotā rīcībā dažādas sabiedrības grupas ar nolūku saglabāt Latvijas kultūras lepnumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, stiprinot tās vērtības izpratni gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2017. gada biedrības valdē darbojas Ints Teterovskis (biedrības valdes priekšsēdētājs), Jānis Ozols, Gints Ceplenieks, Irīna Švarcbaha un Guna Trukšāne. Valdes prioritāte ir sekmēt sabiedrības labāku izpratni, pozitīvu attieksmi un līdzdarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstīšanā.