Arhīvs birkai: Pilsētvide

Laikā no 7. aprīļa līdz 6. maijam rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Saņemtie projektu pieteikumi, atbilstoši konkursa nolikumam, tiks nodoti konkursa vērtēšanas komisijai, kura tos vērtēs divās kārtās:

Pirmā konkursa pieteikumu vērtēšanas kārta notiks līdz maija beigām. Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijas sēdē tiks izskatīti visi iesniegtie projekti un izvērtēta to atbilstība konkursa nolikumam;
Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē geolatvija.lv.

🔵 Iedzīvotāji par iesniegtām projektu idejām varēs balsot no 1. novembra līdz 30. novembrim.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Šmerļupītē, posmā starp Eizenšteina un Stūrīša ielu, Rīgas pašvaldība vasarā sāks veidot dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīs viedo monitoringa sistēmu.

Šobrīd Šmerļupītes teritorijā piesārņojuma dēļ apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam starptautiskajā projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus.

Plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus. Tie veicinās dabisku filtrācijas procesu un uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Ilgtermiņā šāds risinājums uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu. Patlaban norit risinājumu projektēšana un paredzēts, ka vasarā tiks uzsākta to būvniecība.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.

Lai mazinātu lietusūdens radīto piesārņojumu Baltijas jūrā, ko rada urbanizācija un klimata pārmaiņas, Rīga kopā ar Igaunijas, Somijas un Zviedrijas pašvaldībām kopīgi attīsta un testē inovatīvos risinājumus 7 pilotteritorijās. Projektā piedalās Rīga, Viimsi un Tallina (Igaunija), Pori (Somija, 2 teritorijas), un Söderhamn (Zviedrija, 2 teritorijas) un katrai vietai ir savi izaicinājumi. Piemēram, Somijas pilsētā Pori viens pilotprojekts fokusējas uz plūdu risku mazināšanu, bet otrs – uz ūdens piesārņojuma attīrīšanu.

Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Projektu Rīgas pašvaldībā īsteno Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Plašāk par projektu var uzzināt INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – ŠEIT  vai  Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – ŠEIT.

 

Ar vērienīgu pasākumu Strazdumuižas parkā 26. aprīlī noslēgušās šī pavasara SIA “Rīgas meži” organizētās putnu būrīšu sakopšanas un izgatavošanas talkas.

Šogad talkās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 500 dalībnieku. Septiņos pasākumos sagatavoti vairāk nekā 250 putnu būrīši.

Veicinot iekļaujošu vides izglītību, šogad “Rīgas meži” savos pasākumos aktīvi iesaistīja bērnus un pieaugušos ar īpašām vajadzībām – talkās piedalījās Latvijas Autisma apvienības ģimenes, Latvijas Neredzīgo biedrības dalībnieki, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, kas sniedz sociālos pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, ukraiņu bērni, kas nesen ieradušies Latvijā, kā arī Rīgas bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienību “Ziemeļi” un “Ezermala” audzēkņi.

Tāpat būrīšu sagatavošanā aktīvi iesaistījās apkaimju biedrības – pasākumi tika organizēti sadarbībā ar Vecmīlgrāvja Attīstības biedrību un iedzīvotāju biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”.

Savās sajūtās par kopīgi organizēto putnu būrīšu talku dalās biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” pārstāve Margita Erele:

“Mūsu dalībniekiem putnu būrīšu talka bija vairāk nekā tikai pasākums – tā bija iespēja būt daļai no sabiedrības, pierādīt sev un citiem: “Es varu!”. Jau 30 gadus mūsu biedrība nodrošina sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šāda pasākuma pieredze sniedz mūsu dalībniekiem ne tikai gandarījumu un prieku, bet arī stiprina pārliecību, ka viņu darbs ir vērtīgs. Mēs esam patiesi pateicīgi “Rīgas mežiem” par šo iespēju un ar prieku piedalīsimies šādos pasākumos arī turpmāk.”

Savukārt biedrības “Ogres nometne Mellene” valdes locekle Margarita Sokolova atzīst:

“Šie pasākumi ne tikai sniedz bērniem praktiskas zināšanas, bet arī rada paliekošas emocijas. Īpaši nozīmīgi tas ir ukraiņu bērniem, kuri pavisam nesen ieradušies Latvijā — piedaloties šādos pasākumos, viņi sajūtas piederīgi un pieņemti jaunajā vidē. No sirds vēlamies pateikties “Rīgas mežiem” par sirsnīgo atsaucību un atbalstu šīm iniciatīvām! “Rīgas meži” ir piemērs tam, kā uzņēmums var kalpot kopējam labumam, veicinot zaļu un atvērtu sabiedrību, kurā ikviens jūtas pamanīts un vajadzīgs!”

Putnu būrīšu sakopšanas pasākumi tiek rīkoti katru gadu, un ikreiz uzņēmums talkās aktīvi iesaista apkaimju biedrības, skolēnu nometnes, kā arī pieaugušos un bērnus ar īpašām vajadzībām.

Šogad notikušas septiņas talkas uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās – Strazdumuižas parkā, Candera ielas skvērā, Ziemeļblāzmas parkā, vides izglītības centrā “EkVidO” un kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, kā arī sadarbības partneru teritorijās – biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” darbnīcā un Rīgas 5. pamatskolā-attīstības centrā, kopumā pulcējot vairāk nekā 500 dalībnieku.

“Rīgas meži” vides izglītības programma “EkVidO” aicina iedzīvotājus rūpēties par pašu izliktajiem putnu būrīšiem, regulāri tos tīrīt un salabot!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Lai veidotu jaunus tramvaja maršrutu savienojumus un attīstītu sabiedriskā transporta tīklu, “Rīgas satiksme” veidos jaunus tramvaja maršrutus un veiks būtiskas izmaiņas vairākos esošajos. Par izmaiņām tika nolemts Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē trešdien, 16. aprīlī, un tās stāsies spēkā no 1. maija.

“Šīs būs globālas izmaiņas visā tramvaja maršrutu tīklā, kuru galvenais vadmotīvs ir uzlabotā satiksmes infrastruktūra, veicot sliežu ceļa rekonstrukciju Slokas ielā. “Rīgas satiksme” ir veikusi lielu darbu, analizējot izmaiņu variantus, vērtējot pasažieru plūsmas, zemās grīdas tramvaju infrastruktūras pieejamību, kā arī skatot potenciālo ekonomisko ietekmi. Līdz ar to no 1.maija tiks mainīti gan vairāku maršrutu kustības saraksti, gan izveidoti jauni maršruti, kas saglabās pasažieriem būtiskus esošos savienojumus, bet vienlaikus veicinās maršrutu tīkla attīstību. Būtiski ir tas, ka uzlabosies arī apkaimju savienojamība, piemēram, no Ķengaraga līdz Pārdaugavai pasažieri tagad varēs aizbraukt bez pārsēšanās,”

skaidro komisijas priekšsēdētājs Miroslavs Kodis

Jauns tramvaja maršruts “Iļģuciems – Ķengarags” – Nr. 14

No 1. maija tiks atklāts jauns tramvaja maršruts Nr. 14, kas savienos Iļģuciemu ar Ķengaragu. Tajā kursēs arī zemās grīdas tramvaji, nodrošinot ērtāku piekļuvi arī Iļģuciema virzienā. Maršruts vedīs gar Rīgas starptautisko autoostu, sniedzot Pārdaugavas iedzīvotājiem ērtu iespēju nokļūt Centrāltirgus apkārtnē.

Pagarināts 2. tramvaja maršruts un jauns numurs – Nr. 8

Pašreizējais 2. tramvaja maršruts tiks pagarināts līdz Mīlgrāvim un turpmāk kursēs ar jaunu numuru – Nr. 8 – maršrutā “Mīlgrāvis – Tapešu iela”. Brīvdienās daļa reisu tiks organizēta posmā “Stacijas laukums – Tapešu iela”, un tie būs apzīmēti ar maršruta numuru 8a. Kustības intensitāte saglabāsies līdzvērtīga līdzšinējam 2. tramvaja maršrutam. Tāpat pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties citos tramvaju maršrutos, kuru kustība būs savstarpēji saskaņota.

Maršruta shēma

Izmaiņas 5. tramvaja kustībā

Tā kā Iļģuciema iedzīvotājiem turpmāk būs pieejams arī jaunais 14. maršruts, 5. tramvaja kustības sarakstā mainīsies intervāli. Maršruts “Iļģuciems – Mīlgrāvis” tiks saglabāts, taču tiks veiktas izmaiņas kustības sarakstos palielinot intervālu starp reisiem. Šīs izmaiņas pilnībā kompensēs jaunie 14. maršruta reisi Iļģuciema virzienā, kā arī 8. maršruta reisi Mīlgrāvja virzienā.

10. tramvajs atgriežas Centrāltirgū – ar jaunu kustības virzienu

Pēc tam, kad aprīlī noslēgsies pārvada būvniecība “Rail Baltica” projektā, tiks atjaunota tramvaju kustība līdz Centrāltirgum. 10. tramvajs turpmāk kursēs pa Centrāltirgus loku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.

Maršruts no Bišumuižas virzīsies līdz 11. novembra krastmalai, pēc tam pa Lastādijas un Centrāltirgus ielu līdz pieturai “Autoosta”, tālāk – pa Prāgas un 13. janvāra ielu atpakaļ uz ierasto maršrutu.

Maršruta nosaukums nemainīsies, un arī reisu skaits paliks tāds pats kā līdz šim, kad tramvajs kursēja līdz Stacijas laukumam.

Izmaiņas 1., 7. un 11. tramvaju kustības sarakstos

Tiks pārskatīti atiešanas laiki 1., 7. un 11. tramvaju maršrutos, lai nodrošinātu labāku saskaņojumu ar 5., 8., 10. un 14. maršruta tramvajiem kopīgajos posmos. Reisu skaits netiks mainīts, taču tiks precizēts tramvaju sadalījums starp 3. un 5. tramvaju depo.

 

Pēc piecu gadu pārtraukuma Rīgas pašvaldība plāno no maija līdz septembrim atjaunot nakts sabiedrisko transportu, lai pilotprojekta laikā novērtētu pasažieru pieprasījumu šāda veida pakalpojumam.

Priekšlikumu atjaunot nakts sabiedrisko transportu izstrādāja speciāli izveidota Rīgas pašvaldības vakara un nakts laika pārvaldības plānošanas darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumu nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai 2025. gada siltajā sezonā.

Līdz 2020. gadam Rīgā kursēja astoņi nakts sabiedriskā transporta maršruti, bet, samazinoties pasažieru skaitam un ņemot vērā Covid 19 pandēmijas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršruti naktīs tika pilnībā atcelti. Pilotprojekta laikā Rīgas pašvaldība vērtēs, vai šādam pakalpojumam ir pasažieru pieprasījums, un pēc tā īstenošanas tiks vērtēts jautājums par sabiedriskā transporta ieviešanu pastāvīgos maršrutos.

Nakts sabiedrisko transportu pilotprojekta ietvaros plānots atjaunot gada siltajos mēnešos – no maija līdz 28. septembrim, kad cilvēki un tūristi savus vakarus pavada ārpus telpām un pilsētā notiek dažādi koncerti un pasākumi. Nakts sabiedriskā transporta izmantošana ir drošākais veids, kā diennakts tumšajā laikā nokļūt mājās. Prognozēts, ka, galvenokārt, to izmantos cilvēki, kas apmeklē dažādus kultūras un izklaides pasākumus, tūristi, kas vēlēsies apskatīt Rīgas centru vēlos vakaros un naktīs, kā arī cilvēki, kas naktīs vai agros rītos dodas uz savu darba vietu vai atgriežas no tās.

Nakts sabiedrisko transportu paredzēts atjaunots naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas un svētdienu, kā arī svētku dienās. No Rīgas centra uz apkaimēm tas izbrauks 5 reizes – pusnaktī, plkst. 1.00 , 2.00. 3.00, 4.00. Autobusu maršruti izveidoti lokveidā, tādējādi aptverot lielāku apkaimju skaitu, un fokusējoties uz blīvi apdzīvotajām apkaimēm, kā arī, lai stundas laikā sabiedriskais transports atgrieztos sākuma punktā.

Plānots, ka līdz septembrim iedzīvotājiem būs pieejami šādi provizoriskie nakts sabiedriskā transporta maršruti (par maršrutiem vēl lems Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija):

  • Autobuss Nr. 1 maršruts “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems” kursētu no pieturas “Centrālā stacija” pa Raiņa bulvāri, Marijas ielu, Merķeļa ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Gaisa tiltu, Brīvības gatvi, Silciema ielu, Murjāņu ielu, Juglas ielu, Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu, Viļa Ģelbes ielu, Brīvības gatvi, Gaisa tiltu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri līdz pieturai “Centrālā stacija”.
  • Autobuss Nr. 4 maršruts “Centrs – Āgenskalns – Zolitūde – Imanta” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu, Kalnciema ielu, Ventspils ielu, Apuzes ielu, Anniņmuižas ielu, Rostokas ielu, Zolitūdes ielu, Jūrmalas gatvi, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi, Slokas ielu, Uzvaras bulvāri, Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.
  • Autobuss Nr. 6 maršruts “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems” kursētu no pieturas “Stacijas laukums” pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Ulbrokas ielu, Brāļu Kaudzīšu ielu, Ilūkstes ielu, Sesku ielu, Nīcgales ielu, Augusta Deglava ielu, Augusta Deglava tiltu, Valmieras ielu, Satekles ielu, Marijas ielu līdz pieturai “Stacijas laukums”.

Detalizēts autobusu maršruts un pieturvietas būs pieejami SIA “Rīgas satiksmes” mājaslapā rigassatiksme.lv un aplikācijā. Braukšanas maksa un izmantošanas kārtība saglabāsies tāda pat kā ikdienas maršrutiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, SIA “Rīgas satiksmei” plānots piešķirt papildu finansējumu 98 769 eiro apmērā.

Jautājumu par nakts sabiedriskā transporta atjaunošanu 28. aprīlī atbalstīja Satiksmes un transporta lietu komiteja. Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē un Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā.

 

SIA “Rīgas ūdens” ierīkojis trīs pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas Kurzemes prospektā 61, Bauskas ielā 209 un Vangažu ielā 26a, lai sniegtu jaunu maksas pakalpojumu – iespēju uzpildīt dzeramo ūdeni klienta nodrošinātā tvertnē. Tās darbojas līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijas, tikai norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā vai ar bankas karti, bet klientam noslēdzot tipveida līgumu un norēķinoties ar uzņēmumu pēc patērētā.

“Rīgas ūdens” šādu pakalpojumu ieviesis, pamatojoties uz aicinājumiem un pieprasījumiem no vairākiem klientiem, kuriem nepieciešami liela apjoma ūdens krājumi. Pēc līguma ar “Rīgas ūdeni” noslēgšanas, klientam tiek izsniegts unikāls identifikācijas kods (PIN kods) pakalpojuma saņemšanai un autorizācijai. Pakalpojuma lietotājs var piebraukt jebkurā no minētajām trīs stacijām un, izmantojot savus tehniskos resursus un tvertni, uzpildīt tajās ūdeni. “Rīgas ūdens” veic uzpildītā dzeramā ūdens apjoma uzskaiti un vēlāk izraksta ikmēneša rēķinu.

Pamatojoties uz dzeramā ūdens uzpildes staciju uzturēšanas un citām pakalpojuma sniegšanas kopējām izmaksām, maksa par dzeramo ūdeni noteikta 1,63 EUR/m3 apmērā. Klients vienā reizē var uzpildīt līdz 10 m3 ūdens (ja nepieciešams vairāk, to var izdarīt pēc atkārtota PIN koda ievadīšanas).

Prognozējams, ka šo pakalpojumu varētu izmantot būvnieki, veicot darbus un pārtraucot ūdenspiegādi mājām, dažādu privāto un/vai publisko pasākumu rīkotāji, arī koku un apstādījumu laistītāji u.tml.

Attēls: SIA “Rīgas Ūdens”

 

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.


Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus izteikt viedokli par izstrādātajām Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnēm 2025.–2030. gadam – dokumentu, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Rīgas viedpilsētas attīstībā.

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā.

Pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.

“Vieda pilsēta sākas ar viedu pārvaldību, un izstrādātās pamatnostādnes ir ceļa karte, kas ļaus mums stratēģiski attīstīt pilsētu mūsu prioritārajās jomās. Šīs pamatnostādnes sniegs ilgtermiņa ieguvumus gan Rīgas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, veidojot ilgtspējīgu un inovatīvu vidi.”

norāda  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Nākamo piecu gadu laikā galvenās prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība.

Ar pamatnostādņu projektu var iepazīties Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv sadaļā “Publiskās apspriešanas” – ŠEIT. Ikviens interesents aicināts līdz 06.05.2025. iesniegt savus priekšlikumus un novērtējumu.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.

 

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem notiks Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Savukārt mājaslapa balso.riga.lv būs pieejama līdzšinējo iesniegto un atbalstīto līdzdalības budžeta konkursa projektu informācija apskatei.

Projektu var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu, jāveic šādi soļi geolatvija.lv portālā:

  • sāciet projekta iesniegšanu pašvaldības profilā vai kreisajā rīkjoslā spiediet pogu “Iesniegt projektu”;
  • tuviniet karti līdz varat identificēt vietu kartē, kur vēlaties, lai tiktu realizēta projekta ideja. Interesējošo vietu kartē var meklēt arī pēc adreses. Pašvaldības īpašumā esošās zemes vienības iekrāsotas un apvilktas ar zaļu kontūru;
  • ielieciet punktu kartē;
  • izlasiet un apstipriniet, ka esat iepazinies ar līdzdalības budžeta konkursa nolikumu;
  • augšupielādējiet līdzdalības budžeta konkursa nolikumā prasītos dokumentus;
  • aizpildiet pārējos nepieciešamos datu laukus un spiediet pogu “Iesniegt projektu”.

📌 Vairāk informācijas par portāla izmantošanu iespējams uzzinātŠEIT.


Jau ziņots, ka turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki lēmuši par projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 30 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 23 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

03.04.2025. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-25-10104-nd “Par detālplānojuma redakcijas zemes vienībās Dravnieku ielā 3, Dravnieku ielā 3 k-4 un Augusta Deglava ielā 148 nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai un tehniski – ekonomiski pamatotai izmantošanai daudzstāvu dzīvojamās apbūves attīstībai, palielinot atļauto apbūves augstumu Detālplānojuma teritorijā.

Detālplānojuma ierosinātājs – Kopuzņēmums Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “UNICO”; izstrādātājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Grupa93”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir trīs nedēļas, no 08.04.2025. līdz 30.04.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 24.04.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 24.04.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


 📌 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 30.04.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30.04.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Vairāk informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.