Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šoruden pabeidzis jauna slipa – laivu ielaišanas vietas ar pievedceļa – izveidošanu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Pērn šādu vietu izveidojām Juglas ezerā, un tagad arī Ķīšezerā izveidota bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

 

Katru vakaru no 15. līdz 18. novembrim no plkst. 17.00 līdz plkst. 23.00 uz Mazās ģildes fasādes Līvu laukumā būs skatāmi akcijas “Bērni zīmē Latviju” 2025. gadā radītie zīmējumi, kas iekļauti gaismas festivāla “Staro Rīga” Vecrīgas gaismas loka programmā.

Šogad jaunajiem Mazās ģildes Bērnu mākslas studijas māksliniekiem piepulcējušies radošās darbnīcas “9otas”, Terēzes Zaķes mākslas studijas un bērnu zīmēšanas studijas “PerspektivArt” (biedrība “Lidojošā ota”) audzēkņi.

Šoruden Latvijā atkal notiek akcija “Bērni zīmē Latviju”, kuras laikā novembrī, patriotiskajā mēnesī, Latvijas bērni tiek aicināti zīmēt savu valsti, savu novadu, savu pilsētu – kāda tā bija vakar, kāda ir šodien un kāda būs nākotnē. Bērni zīmē to, kādu tie redz mūsu Latviju, un glezno tās labās lietas, kas visus mūs vieno.

Projekta “Bērni zīmē Latviju” vēsture sākās 2015. gadā, kad pirmo reizi Rīgā uz vairāku namu fasādēm parādījās jauno mākslinieku animēti zīmējumi. Līdz šim “Bērni zīmē Latviju” akcijas projekcijas ir bijušas skatāmas Rīgā (uz Rātsnama un Mazās ģildes fasādēm un Skārņu ielā 25), Jēkabpilī, Mazsalacā, Limbažos, Olainē, Ķekavā un Cēsīs.

Informācija: gaismasstasti@gaismasstasti.lv

Informāciju sagatavoja:
Inita Malnača
KTMC “Mazā Ģilde” kultūras menedžere
inita.malnaca@riga.lv
67037422

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina pieteikties projektam*, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgot mājokli. Tas tiek darīts, lai būtu vieglāk atrast darbu, izmantot pakalpojumus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šobrīd projekta īstenošanas gaitā ir atbrīvojusies viena vieta, kurai var pieteikties mērķa grupas personas:

• jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);
• pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu un kustību traucējumiem, kuras nav sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir sociāli apdrošinātas personas (darba ņēmēji, pašnodarbinātie);
• pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti;
• tiem kuri ir iesaistīti vismaz vienā no aktivitātēm: strādā (t.sk. pašnodarbināts); mācās jebkurā izglītības posmā; piedalās oficiāli noformētā brīvprātīgā darbā; nodrošina dalību paraolimpiskajā sportā un piedalās nacionāla vai starptautiska mēroga sacensībās; darbojas nevaldības organizācijā (izņemot tās, kas piesaistītas papildu kritēriju izvērtēšanai); apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai saņem “atelpas brīža” pakalpojumu; ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos; izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Mājokļa pielāgojumi var ietvert:

• iekšējās vides uzlabojumus (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, darba vietas pielāgošanu, pārbūvi vai aprīkošanu ar palīgierīcēm);
• ārējās vides uzlabojumus (piemēram, pacēlāju, pandusu, brauktuvju ierīkošanu, koplietošanas telpu pielāgošanu).

Lai pieteiktos, kandidātiem jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, kas apliecina atbilstību visiem kritērijiem (tai skaitā medicīniskās dokumentācijas izraksts ar atbilstošu SSK kodu un pierādījumi par nodarbinātību, izglītību vai citu aktivitāti). Par nepieciešamajiem dokumentiem var jautāt tai pašai darbiniecei, uz kuras e-pastu dokumenti jāsūta.

Dokumenti jāiesniedz līdz 2025. gada 26. novembrim, rakstot uz e-pastu: aija.okolokulaka-neilande@riga.lv.

*“Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par pilsētas gaisa mobilitāti, kas norisināsies no 23. oktobra līdz 19. novembrim.

Aptauja izstrādāta CITYAM projekta ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma (2023–2025). Tā vienlaikus tiek veikta vairākās Eiropas pilsētās, lai salīdzinātu iedzīvotāju viedokļus un izpratni par pilsētas gaisa mobilitāti (Urban Air Mobility – UAM). Šis jēdziens ietver dažādu veidu dronus, to pielietojumu gaisa telpā, kā arī pacelšanās un nolaišanās vietas pilsētvidē.

Tās mērķis ir iesaistīt rīdziniekus, veicināt izpratni par gaisa mobilitātes iespējām, noskaidrot iedzīvotāju viedokli un veidot pamatu UAM iekļaušanai pašvaldības darba kārtībā.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks tikai apkopoti vispārīgā veidā. Tās aizpildīšana aizņems aptuveni 15 minūtes.

Aptauja un citas iesaistes iespējas – ŠEIT.

CITYAM projekts attīsta un stiprina pilsētu gaisa mobilitātes (UAM) pārvaldību Baltijas jūras reģionā, lai dronu izmantošana pilsētās notiktu droši, ilgtspējīgi un sabiedrībai pieņemami. Projektā apvienojušās sešas Eiropas pilsētas, universitātes un tīkla organizācijas, lai kopīgi izstrādātu stratēģiju, politikas un praktiskus risinājumus gaisa telpas un nolaišanās vietu plānošanai, kā arī veicinātu pašvaldību spējas un sabiedrības informētību.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu Daugavas ūdens telpas un ūdensmalu izmantošanu un precizējot vietu jaunai vietzīmei, kas atspoguļos pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

Atklātās radošās sacensības mērķis ir atrast labāko risinājumu un lietpratīgākos autorus, kas galvaspilsētas pašvaldības uzdevumā spēj radīt augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus. Laikā, kad noslēgumam tuvojas Mūkusalas promenādes izbūve, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākošajiem etapiem un projektiem.

Metu konkursa dalībnieku uzdevums ir rast risinājumus, ar kuriem tiktu uzlabotas gājēju, riteņbraucēju un mikromobilitātes rīku lietotāju drošas piekļuves iespējas AB dambja teritorijai un ar ainavā iederīgiem paņēmieniem ierobežota nedroša un neatļauta brauktuvju šķērsošana Mūkusalas ielas rotācijas aplī, kā arī paredzēti veloceļu savienojumi ar AB dambja tuvākās apkārtnes esošo un plānoto veloinfrastruktūru (Akmens tilts, Mūkusalas iela, Kuģu iela). Lietotāju plūsmas organizējamas, saglabājot brīvu gājēju kustību visā AB dambja teritorijā — attīstot celiņu tīklojumu, uzlabojot ūdensmalu izmantošanas iespējas un vides piekļūstamību.

Vērtības, kuras Jānis Čakste (1859—1927) – sabiedrisks un politisks darbinieks, pirmais Latvijas Valsts prezidents un jurists – iemiesoja un kuras tiks atspoguļotas Rīgas pilsētvidē ir: atvērtība jaunām idejām un līdzcilvēku viedokļiem, individuāla atbildība par notiekošo, neatlaidīgs darbs, godīgums, pateicība un vēlme dot.

Metu konkursa projektēšanas programma paredz, ka konceptuālajam uzstādījumam atbilstoša vieta veidojama kā pārdomāta, precīzi komponēta AB dambja ainavas daļa brīvi radošā risinājumā, kas harmonē ar Vecrīgas panorāmu un Pārdaugavas ainavu skatos no dažādām perspektīvām. Tā var tikt izmantota kā individuālai kontemplācijai, tā cilvēku saskarsmei, izziņai un nelieliem publiskiem pasākumiem. Vietas formas, izmēra un novietojuma noteikšana ir konkursa dalībniekiem risināms uzdevums. Tās detalizēts mākslinieciskais un ainaviskais risinājums šajā konkursā nav jāpiedāvā.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā. Projektu teritorijas plānojuma sadaļā nozīmīgi žūrijas vērtējuma kritēriji ir AB dambja rakstura vienotība, ainaviskā kvalitāte, risinājumu atbilstība vides mērogam un iederība Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, teritorijas definētā tematiskā ievirze, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusība un Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrācija AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā, tos papildina citi – apstādījumu un labiekārtojuma sadaļā.

Konkursa balvu fonds ir 16 000 eiro, kas ietver arī godalgu saņēmēju nomaksātus nodokļus.


Metu iesniegšanas termiņš –  līdz 2026. gada 4. februārim.


Atbildes uz potenciālo konkursa dalībnieku jautājumiem tiks sniegtas trīs daļās:

  •  uz tiem, kas uzdoti līdz 2025. gada 19. novembrim;
  • līdz 2025. gada 10. decembrim;
  • līdz 2026. gada 7. janvārim.

Informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un žūrijas komisiju un ieinteresētajiem dalībniekiem vai dalībniekiem notiek rakstveidā – izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmas funkciju „Pretendentu jautājumi” vai elektroniski, sūtot jautājumus uz e-pastu padiepirkumi@riga.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.


Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.


Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.


Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.


Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT


 

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.


“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.


Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv

 

Pirmdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Brīvības pieminekļa laukumā tiks atklāta izstāde “Brīvības piemineklim 90. Simboli”, ko rīko Rīgas pieminekļu aģentūra. Izstāde veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklim –, kas šogad atzīmē savu 90. gadadienu. Izstādes saturs iepazīstina ar piemineklī ietvertajiem simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.

Brīvības piemineklis ir tautas spēka un brīvības gara simbols. Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem, kļūstot par nebijušu vienotības apliecinājumu – tautas celts piemineklis tautai. Pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, un četrus gadus vēlāk, 1935. gada 18. novembrī, piemineklis tika svinīgi atklāts.

Pieminekļa centrā slejas Brīvības tēls, kas virs galvas pacēlis trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Tēlnieks Kārlis Zāle vēlējās, lai piemineklis būtu saprotams pārlaicīgi: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Brīvības piemineklī atainoti četri valsts pamati – strādnieks, zemnieks, karavīrs un zinātnieks –, kā arī latviešiem nozīmīgie tēli Lāčplēsis un Vaidelotis, savijot kopā reālo un mītisko pasauli. Skulptūrās ietverti 56 portretiski tēli, tostarp arī pats Zāle, kas redzams grupā “Darbs”. Četras centrālās skulptūru grupas – “Latvija”, “Važu rāvēji”, “Vaidelotis” un “Lāčplēsis” – veidotas no pelēkā granīta, bet stūru grupas – “Tēvzemes sargi”, “Darbs”, “Gara darbinieki” un “Ģimene” – no sarkanā granīta. Travertīna ciļņos attēloti vēsturiski notikumi, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Centrālajā daļā iekalti vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” – dzejnieka Kārļa Skalbes veltījums tautai.

Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, vienmēr saglabājot savu būtību – būt par brīvības un neatkarības simbolu. Tas ir celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei.

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina ikvienu piedzīvot šo notikumu un godināt mūsu brīvības simbolu.

Arī šogad piemineklis tiek apdrošināts. “BTA Baltic Insurance Company” dāvina Rīgas domei Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro apmērā. Svinīgā polises pasniegšana notiks 14. novembrī plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, kur BTA valdes locekle Evija Matveja to nodos Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT.


 

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.