Arhīvs birkai: Pilsētvide

Projekts paredz vienas īslaicīgās lietošanas slēgta tipa robotizētas automazgātuves jaunbūves būvniecību.


Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laiks: no šī gada 25. februāra līdz 25. martam.


Atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumam, zemes vienība Kurbada ielā 9, Rīgā atrodas Jauktas apbūves teritorijā (J), tiešā Satekles un Kurbada ielas krustojuma tuvumā, blakus nekustamajiem īpašumiem ar adresēm Satekles iela 3 un Kurbada iela 5C. Zemes gabala kopējā platība 664 m2, patreiz tas ir neapbūvēts.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Būvniecības ieceres teritorijā Kurbada ielā 9, Rīgā;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā, Kurbada ielā 9, Rīgā, 2026. gada 17.martā , plkst. 16:00.

Publiskās apspriešanas laikā no 25. februāra līdz 25. martam atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

  • elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;
  • aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.
  • Būvniecības ierosinātājs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AUTO RINGS”, adrese: Senču iela 2F, Rīga, LV-1012, atbildīgā persona Aivars Lavrinovičs, tel.: 27600777, autorings@autorings.lv
  • Būvprojekta izstrādātājs: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LEDGE”, sertificēts arhitekts Ingars Ēriks Erelis, sert.Nr. 1-00608, adrese: Neretas iela 2-11, Rīga. Atbildīgā persona Rolands Mednis, tel. 26484684, mednis.rolands@gmail.com

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību.
Planšete.
Aptaujas lapa.

 

No š.g. gada 6.marta līdz 2.aprīlim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Bruņinieku iela 34, Rīga

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Bruņinieku ielā 18, atrodas Centru apbūves teritorijā (JC3). Projekta ietvaros paredzēta Ēkas Bruņinieku ielā 34, Rīgā, atjaunošana ar lietošanas veida maiņu uz 1211 (viesnīcas ēka).

Ieceres apraksts:

Projektējamās telpas paredzētas viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai – hosteļa ierīkošanai. Telpu platība ir 442,9 m2, ēkāparedzētas 11 guļamtelpas, maksimālais viesu skaits – 49. Hosteļa funkcija tiks nodrošināta bez personāla pastāvīgas klātbūtnes, izņemot uzkopšanas darbus. Ēkas lietošanas intensitāti nav paredzēts būtiski palielināt, jo ēku plānots izmantot īstermiņa īrei un dzīvošanai, netiek paredzēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • Būvniecības ieceres teritorijā Bruņinieku ielā 18;
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā pie būvtāfeles, Bruņinieku ielā 34, 2026. gada 18. martā plkst. 16.00.

Publiskās apspriešanas laikā no 2026. gada 6. marta līdz 2026. gada 2. aprīlim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

  • elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;
  • sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;
  • aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Būvniecības ierosinātājs: SIA “ViŠs”, reģ.Nr. 40003148461; kontaktpersona Sergejs Šļama, tālr. +37129501021
Būvprojekta izstrādātājs: SIA “ARHit”, reģ. Nr. 40203306458; kontaktpersona Ketija Bērziņa, tlr. +37128805148

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību
Planšete
Aptaujas lapa

 

Valsts vides dienests informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums paredzētajai darbībai– trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecībai Vienības gatve 24, zemes vienības kadastra apzīmējums 01000542001, Rīga.

Atsauksmes vai priekšlikumus par paredzēto darbību līdz 12.03.2026.:

  • rakstiski var iesniegt Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldē Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045;
  • elektroniski ap@vvd.gov.lv.

Jautājumu gadījumā vērsties Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (kontakti saziņai – šeit).

Mēnesi pēc priekšlikumu sniegšanas termiņa beigām paziņojums tiks dzēsts.

Informatīvais paziņojums.

 

 

Rīgas dome, 2026. gada 25. februārī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību”, palielinot kompensācijas apmēru dzīvojamo māju attīstītājiem par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā.

Ar grozījumiem saistošajos noteikumos kompensācijas apmērs no līdzšinējiem 80% palielināts uz 90%, kā arī paplašināts kompensējamo izmaksu loks.

Kompensāciju par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras izbūvi attīstītāji varēs saņemt ne vien par noteiktiem būvizstrādājumiem, bet gan visiem būvizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem mehānismiem – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu, kā arī izmaksas par būvizstrādājumu pārtransportēšanu būvlaukuma robežās. Tas ļaus attīstītājiem saņemt lielāku kompensāciju par ieguldījumiem ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumos.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot kompensācijas mehānismu, lai tas sasniegtu sākotnēji izvirzīto mērķi – veicināt mājokļu pieejamību un vienlaikus uzlabot publisko infrastruktūru Rīgā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz ar jaunu mājokļu būvniecību attīstītos arī apkārt mājām esošā publiskā ārtelpa un infrastruktūra. Līdzšinējais risinājums nemotivēja attīstītājus to attīstīt, tādēļ, palielinot kompensācijas apmēru, vēlamies stiprināt sadarbību ar attīstītājiem un panākt, ka tie, būvējot jaunās mājas, aktīvi iesaistās pieejamākas un sakārtotākas vides veidošanā rīdziniekiem.”

Pērn 21. maijā pieņemtie saistošie noteikumi konsultāciju procesā un, izvērtējot nekustamā īpašuma attīstītāju sniegtos datus, attīstītājiem nebija pietiekami motivējoši, lai vienlaikus ar jaunu māju būvniecību attīstītu arī publisko infrastruktūru, kas sasaista jaunos projektus ar pārējo pilsētas teritoriju. Noteikumi stājās spēkā šā gada 1. janvārī un līdz šim vēl neviens nekustamo īpašumu attīstītājs nav pieteicies kompensācijas saņemšanai.

Jau iepriekš ziņots, ka, lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome pērn pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensāciju attīstītājiem, ja tie, būvējot daudzdzīvokļu māju, vienlaikus veic arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi pašvaldības īpašumā, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Attīstītāji infrastruktūras būvdarbus sākotnēji veic par saviem līdzekļiem, vēlāk saņemot kompensāciju no pašvaldības. Kopējais kompensācijas apmērs nevar pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN).

 

Iļģuciemā, Cementa ielā 10, uzsāksies būvdarbi līdzdalības budžeta projektā “Sporta laukums Iļģuciemā”. Projekts top pateicoties Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrību iniciatīvai. Jaunā multifunkcionālā sporta laukuma izbūvi plānots pabeigt šī gada laikā.

Sporta laukums tiks izbūvēts bijušā basketbola laukuma vietā, kas šobrīd ir neizmantojamā stāvoklī. Projekta mērķis ir veicināt sportisko aktivitāšu pieejamību Iļģuciemā, radīt piemērotu vidi jauniešu pulcēšanās un fizisko aktivitāšu norisei, kā arī sekmēt iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju un piederības sajūtu apkaimei.

Iļģuciemā šobrīd trūkst publisku pulcēšanās vietu tieši pusaudžu un jauniešu auditorijai. Jaunais sporta laukums kalpos kā mērķtiecīgs risinājums šai situācijai, nodrošinot drošu un piemērotu vidi aktīvai brīvā laika pavadīšanai. Vienlaikus sporta laukuma izbūve aizsāks arī dzīvojamo ēku iekšpagalma labiekārtošanu, uzlabojot teritorijas vizuālo kvalitāti un drošību.

Multifunkcionālā laukuma izmēri būs 15 x 28 metri, atbilstoši starptautisko basketbola sacensību rīkošanas normatīviem, kas ļaus tajā organizēt arī vietēja mēroga sacensības. Laukumam paredzētas rezerves joslas – 2 metru platumā galos un 2 līdz 3,5 metru platumā sānos, kur plašākajā zonā paredzēta vieta skatītāju tribīnēm.

Ap laukuma perimetru izbūvēs 4 metrus augstu 2D metāla nožogojumu ar diviem slēdzamiem divu vērtņu vārtiem. Laukumā uzstādīs stacionārus basketbola grozus, kā arī izbūvēs novietnes pārvietojamu volejbola un tenisa tīklu stabiem, padarot laukumu daudzfunkcionālu. Žoga līmenī tiks uzstādīti četri apgaismes stabi ar prožektoriem, nodrošinot atbilstošu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā.

Laukuma segumam izstrādāti vairāki mūsdienīgi dizaina risinājumi, kuros integrēts apkaimes nosaukums “Iļģuciems”, tādējādi veidojot atpazīstamu vietzīmi un stiprinot apkaimes identitāti.

Sporta laukums būs pieejams visiem iedzīvotājiem un dažādām vecuma grupām, un tā izmantošana būs bezmaksas.

  • Projektētājs: SIA “JLD”.
  • Būvniecības darbus veic:  SIA “MT Sēta”.

Sporta laukuma izbūves līguma kopējā summa ar PVN ir 157 187 eiro.

 

Rīgas pašvaldība Šmerļupītes posmā starp Sergeja Eizenšteina, Linezera un Šmerļa ielu sāks veidot inovatīvo risinājumu testēšanas vietu jeb pilotteritoriju, kurā paredzēts izbūvēt dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīt viedo monitoringa sistēmu.

Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties starptautiskā INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu.

Konkrētā teritorija izvēlēta pilotprojekta īstenošanai, jo to ikdienā atpūtai un brīvā laika pavadīšanai aktīvi izmanto iedzīvotāji. Šobrīd piesārņojuma dēļ Šmerļupītes apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Projektā plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus, fitoremediācijas un mitrās pļavas. Paredzētie risinājumi veicinās dabisku ūdens filtrācijas procesu, uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Bet šo risinājumu pārvaldībai un apsaimniekošanai paredzēts uzstādīt digitālu monitoringa sistēmu, kas ļaus attālināti uzraudzīt un iegūt datus par lietusūdens kvalitāti. Ilgtermiņā šie risinājumi uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu.

Būvdarbi projekta teritorijā sāksies februārī un noslēgsies maijā.

Pilotteritorijā paredzētie risinājumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar MUSTBE projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, kā arī pašvaldības ekspertiem no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti.


MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.
Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Plašāk par projektu:

  • INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – šeit.
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – šeit.

 

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.


Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu sestdien, 7. februārī, radošās rūpnīcas “Veldze” pagalmā Rīgā, Matīsa ielā 8, uz vienu dienu tiks izveidots pilsētas sniega parks. Pasākuma “Backdoor Market Snow Day” laikā teritorija pārtaps par ziemas sporta un urbānās kultūras satikšanās vietu ar iespaidīgu sniega konstrukciju pilsētas centrā.

Pasākumā norisināsies snovborda un frīstaila slēpošanas aktivitātes sacensību formātā, pulcējot gan sportistus, gan skatītājus. Sportistu priekšnesumos tiks vērtēta triku sarežģītība, tehnika un stils, piedāvājot dinamisku un vizuāli iespaidīgu pieredzi arī skatītājiem. Dienas gaitā apmeklētājus sagaida ne tikai sacensības, bet arī DJ uzstāšanās, Street food zona, kā arī vakara ballīte pie “Backdoor Market” veikala.

Pasākuma programma:

● 12.00 – Parka atvēršana / iesildīšanās
● 18.00–20.00 – Snow Jam (Cash for Tricks & Best Trick)
● 20.30 – Apbalvošana
● No 20.30 – Afterparty

Dienas laikā pieejams:

● Mazais parks apmeklētājiem (12.00–20.00)
● ZARS Tattoo Flash (14.00–20.00)
● Silti dzērieni un Street food
● Mūzika un DJ seti visas dienas garumā

Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.

Pasākums būs bez maksas.

Vairāk par līdzfinansējuma programmu šeit.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta organizētajā metu konkursā “AB dambja publiskās ārtelpas attīstība” iesniegti 7 metu piedāvājumi. Šonedēļ konkursa žūrija sāks iesniegto metu vērtēšanu un rezultātus plānots paziņot aprīļa sākumā.

Metu konkursā plānots rast labāko risinājumu AB dambja teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus izskatīs konkursa žūrija, novērtējot AB dambja rakstura vienotību, ainavisko kvalitāti, risinājumu atbilstību vides mērogam un iederību Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, piedāvāto teritorijas tematisko ievirzi, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusību, kā arī Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrāciju AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā.

“AB dambim ir liels potenciāls kļūt par kvalitatīvu un reprezentablu publisko telpu. Sagaidu, ka metu konkursā iesniegtie piedāvājumi apliecinās augstu profesionālitāti, daudzveidīgu skatījumu un atbildīgu pieeju pilsētas ārtelpas attīstībai. Šī vieta pilsētas centrā, kur plīvo valsts karogs un kas atrodas pretim Vecrīgai un Valsts prezidenta pilij, ir pelnījusi kļūt par pieejamu, vizuāli pievilcīgu un valsts identitāti stiprinošu vietu,”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa rezultātus plānots paziņot šā gada aprīļa sākumā.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 16 000 eiro.

  • Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga;
  • Otrās vietas ieguvējam – 5 000 eiro godalga;
  • Trešās vietas ieguvējam – 3 000 eiro godalga.

Žūrijas komisiju vada Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza, un tajā strādā Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, sertificēta arhitekte Kristīna Briķe, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas eksperte pilsētplānošanā un sertificēta arhitekte Ingūna Jekale, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītājs un asociētais profesors, mākslinieks Martins Vizbulis, Latvijas Kultūras akadēmijas studiju prorektore, asociētā profesore, kultūras menedžere un pētniece Agnese Hermane, fonda “Jāņa Čakstes māja” pārstāve Kristīne Anna Čakste un Rīgas domes Pieminekļu padomes pārstāve, mākslas zinātniece Inese Baranovska.

Jau ziņots, ka 2025. gada novembrī Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludināja metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību. Laikā, kad noslēgusies Mūkusalas ielas krasta promenādes būvniecība, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākamajiem posmiem un projektiem.

 

Rīgas pašvaldība ir sākusi pastiprinātu paziņojumu par būvniecību pārbaudi Būvniecības informācijas sistēmā, jo arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad vienkāršotā būvdarbu paziņošanas kārtība tiek izmantota neatbilstoši un negodprātīgi, apdraudot ēku un cilvēku drošību, kā arī ēku īpašnieku intereses.

Lai vienkāršotu un paātrinātu būvniecības procesu, 2022. gadā tika ieviesta jauna būvdarbu saskaņošanas kārtība – paziņojums par būvniecību. Tā paredzēta vienkāršiem būvdarbiem ēkās, kas neskar nesošās konstrukcijas, kā arī mazēku būvniecībai. Šādos gadījumos nav nepieciešama būvvaldes atļauja vai saskaņojums – darbi tiek veikti, pamatojoties uz būvspeciālista vai atsevišķos gadījumos būvniecības ierosinātāja sagatavotu un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) iesniegtu dokumentāciju.

Taču Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments arvien biežāk konstatē gadījumus, kad paziņojuma par būvniecību iesniegšanas iespēja tiek izmantota negodprātīgi un neatbilstoši atļauto būvdarbu veidiem. Tādēļ pašvaldība ir sākusi pastiprinātu iesniegto paziņojumu pārbaudi, lai izvērtētu, vai plānotie būvdarbi ēkās ir paziņoti atbilstoši, vai arī to īstenošanai nepieciešami citi būvniecības dokumenti.

Lai gan normatīvajos aktos būvniecības process tiek vienkāršots, pašvaldībām, pamatojoties uz Ēku būvnoteikumiem, joprojām ir tiesības pārbaudīt plānoto būvdarbu tiesiskumu. Šo pārbaužu mērķis ir nodrošināt, ka paziņojumu par būvniecību izmanto tikai paredzētajos gadījumos.

Rīgas pašvaldība pastiprinātu BIS iesniegto paziņojumu pārbaudi sāka 2025. gada decembrī. Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa skaidro:

“Līdz šim pārbaudes tika veiktas izlases veidā vai reaģējot uz informāciju par iespējamu patvaļīgu būvniecību vai sūdzībām. Taču arvien biežāk konstatējam gadījumus, kad vienkāršotā paziņošanas kārtība tiek izmantota negodprātīgi, apdraudot gan savu, gan kaimiņu drošību. Piemēram, ar paziņojumiem tiek virzītas pārbūves, kas skar sērijveida lielpaneļu ēku nesošās sienas, neveicot nepieciešamos pastiprināšanas darbus vai neparedzot citus tehniskus risinājumus. Tas rada būtiskus riskus ēkas konstruktīvajai noturībai un drošībai. Tāpat ir gadījumi, kad pakalpojumu sniedzēji apzināti vai zemas kompetences dēļ izmanto šo kārtību, vēlāk nostādot īpašniekus neapskaužamā situācijā, jo šādi veikti darbi kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Nedēļā saņemam vidēji 60 paziņojumus par būvdarbiem ēkās, no kuriem 3–5 paziņojumi iesniegti par būvdarbiem, kas jāsaskaņo citā kārtībā”.

Pašvaldība konstatējusi arī gadījumus, kad konkrēts arhitekts sistemātiski iesniedzis neatbilstošus paziņojumus, tā maldinot savus klientus, ka būvdarbu dokumentācija ir izstrādāta un iesniegta. Nereti paziņojumi tiek iesniegti arī par būvdarbiem ēkās, kas ir valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kur bez pašvaldības un par kultūras mantojuma aizsardzību atbildīgās institūcijas saskaņojuma būvdarbi nav pieļaujami. Tāpat bieži paziņojumi tiek iesniegti jau pēc būvdarbu uzsākšanas vai pat to pabeigšanas.

Ņemot vērā, ka īpašnieki paļaujas uz nolīgto būvuzņēmēju, arhitektu un citu būvspeciālistu kompetenci par būvniecības procesu un normatīvo regulējumu, taču praksē šī kompetence ne vienmēr ir pietiekama, pašvaldība par konstatētajiem speciālistu pārkāpumiem informēs attiecīgās sertificēšanas iestādes.

Saņemot BIS iesniegtos paziņojumus, pašvaldības arhitekti vispirms izvērtē, vai plānotie būvdarbi atbilst paziņojuma par būvniecību tvērumam. Ja neatbilst, paziņojums tiek atcelts, un no BIS būvniecības ierosinātājam tiek nosūtīts ziņojums. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai būvniecības dokumentos būtu norādīta tieši īpašnieka aktuālā kontaktinformācija. Praksē paziņojumus bieži iesniedz būvspeciālisti, kuri ne vienmēr ir ieinteresēti atzīt un labot pieļautās kļūdas un par tām informēt īpašnieku. Tādēļ nekustamo īpašumu īpašnieki ir aicināti Būvniecības informācijas sistēmā aktualizēt savu kontaktinformāciju, tostarp e-pasta adresi, kā arī to atjaunot īpašnieku maiņas gadījumos.

Pašlaik pašvaldība ir uzsākusi paziņojumu pārbaudi, kas saistīti ar būvdarbiem ēkās, taču pakāpeniski tiks pārbaudīti arī paziņojumi par inženierkomunikāciju izbūvi.

Sākot no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot BIS paziņojumu par būvniecību, var saskaņot šādus būvdarbus:

  • būvēt un novietot līdz 60 m2 lielas vienstāvu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas;
  • atjaunot vai pārbūvēt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas ir lielākas par 60 m2, ja netiek mainīts būvapjoms vai lietošanas veids;
  • būvēt inženierbūves, tostarp elektronisko sakaru inženierbūves.

Ar paziņojumu paredzēto būvniecību nevar saskaņot, ja:

  • ēka ir kultūras piemineklis;
  • paredzēts skart nesošās vai ārējās norobežojošās konstrukcijas;
  • tiek mainīts telpu grupas lietošanas veids vai notiek telpu pievienošana vai atdalīšana starp dažādu lietošanas veidu telpu grupām;
  • tiek izveidoti jauni dzīvokļi.