Arhīvs birkai: Pilsētvide

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: kaspars.licitis@riga.lv.

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Rīgas pašvaldība 28. februārī plkst. 14.30 aicina apmeklēt informatīvu semināru par 2023. gadā gaidāmajām izmaiņām āra vasaras terašu saskaņošanas kārtībā, nodevu zonu sadalījumā, kā arī par nodevas atlaidēm sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri vasarā nav varējuši darboties pašvaldības veiktu ielu remontdarbu dēļ. 

Seminārs klātienē notiks 28. februārī plkst. 14.30 Rīgas domes sēžu zālē, rātsnamā, Rātslaukumā 1. Dalībniekus uzrunās Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Uzņēmējiem, lai piedalītos klātienē, iepriekš jāpiesakās, līdz 26. februārim aizpildot pieteikuma formu ŠEIT

Ja tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits – 100, pieteikšanās tiks slēgta ātrāk. Tiem, kuri jau semināram ir pieteikušies, tas atkārtoti nav jādara.

Semināru būs iespējams vērot tiešraidē un pēc tam arī ierakstā pašvaldības “Facebook” lapā “Rīga attīstās” .

Vairāk informācijas pa tālruni 67013590, 26431151 vai aic@riga.lv.

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pieminot gadu kopš Krievijas Federācijas iebrukuma sākuma, Rīgas pašvaldība pilsētvidē uzstādījusi īpašu noformējumu un izgaismos rātsnamu, Kongresu namu un Brīvības pieminekli Ukrainas karoga krāsās.

Jau no 19. februāra pilsētas afišu stabus un stendus rotā plakāti Ukrainas karoga krāsās ar vēstījumu  “Kopā par Ukrainas uzvaru!”.

Pieminot Krievijas uzbrukuma sākumu, 24. februārī no plkst.17.00 Ukrainas karoga krāsās tiks izgaismots Brīvības piemineklis. Tāpat Ukrainas krāsās 24. februārī un 25. februārī tiks izgaismota Rīgas rātsnama fasāde, kā arī pretī Krievijas Federācijas vēstniecībai esošais Kongresu nams.

No 24. februāra pilsētas ielās sāks kursēt Ukrainas karoga krāsās noformēts trolejbuss. Jau gadu Rīgas sabiedriskā transporta durvis rotā Ukrainas karogu uzlīmes, kuras regulāri tiek atjaunotas. Tāpat pie pašvaldības iestādēm jau gadu redzami izkārti Ukrainas karogi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Kopš pagājušā gada 24. februāra gan Rīgas pašvaldība, gan rīdzinieki ir nepagurstoši palīdzējuši Ukrainai un ukraiņiem, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Rīgu. Ukrainas karogs arī Rīgā ir kļuvis par simbolu neatlaidīgai cīņai par savu pastāvēšanu, apbrīnojamai drosmei un nesalaužamam garam. Izgaismojot Rīgas ēku fasādes un izvietojot Ukrainas karoga krāsas uz Rīgas afišu stabiem, atkārtoti paužam Rīgas nepārtrauktu atbalstu un gatavību palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Aicinu rīdziniekus pievienoties, pie saviem namiem un savu dzīvokļu logos izvietot Ukrainas karogus, un turpināt atbalstīt ukraiņus cīņā par savas valsts nākotni.”

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

08.02.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2253-lē “Par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RD Lēmums

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus, mazinātu ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk., pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināļa un piestātnes izveidošanu.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “Eksportostas īpašumi”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir noteikts no 21.02.2023. līdz 20.03.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 02.03.2023 Plkst 17:00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 02.03.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/xmq6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 20.03.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23066;   
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 20.03.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģaa ielā 46;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Gobas ielā 6A;
  • Brīvības ielā 49/53) darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67012945.

 

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2184-lē “Par zemes vienības Priedaines ielā 11 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā” īstenošanu.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  Rīgas domes Īpašuma departaments, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 16.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams videē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 16.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/4pb6.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25046;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53, darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Lai informētu plašāku sabiedrību par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu, 2. februārī notiks informatīvs tiešsaistes vebinārs, uz kuru aicināts ikviens interesents.

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Lokālplānojuma mērķis  ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Vebināra mērķis ir informēt sabiedrību par iecerēto plānošanas procesu, iepazīstināt ar paredzēto sabiedrības līdzdalību, kā arī iespējām iesniegt priekšlikumus lokālplānojuma izstrādes sākumposmā.

Vebinārs notiks 2. februārī, plkst.16.00-18.00 MS TEAMS platformā. Lai kļūtu par aktīvo dalībnieku, iepriekš ir jāreģistrējas: https://ej.uz/86w1. Pasākums tiks translēts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojums nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.  Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.