Arhīvs birkai: Pilsētvide

Iestājoties aukstākam laikam, Rīgā beigušas darboties 13 pašvaldības pārziņā esošās strūklakas, kā arī ieziemoti vairāk nekā 30 galvaspilsētā uzstādītās brīvas pieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Nākamgad iecerēts turpināt darbu gan pie esošo strūklaku atjaunošanas, gan jaunu brīvkrānu uzstādīšanas dažādās apkaimēs.

“Šovasar uzstādījām vēl 11 jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem. Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm un nākamgad plānojam izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lielāko daļu brīvkrānu ziemā nevis demontēs, bet gan tikai atslēgs ūdens padevi un iepakos īpašos pārvalkos, lai izvairītos no iespējamiem bojājumiem demontāžas un pārvietošanas laikā.

Savu darbību ziemā nepārtrauc četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem:

  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6). Pārējo brīvkrānu darbību paredzēts atjaunot vasaras sezonā.

Nākamgad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapāŠEIT.

Šogad jauni brīvkrāni uzstādīti:

  • Centrāltirgū (starp Gaļas un Piena paviljoniem);
  • pie Anniņmuižas parka (Anniņmuižas bulvārī 77);
  • Latgales parkā (pretī Balvu ielai 13);
  • Operas skvērā (Brīvības laukums 1);
  • Nordeķu parkā (Dzirciema iela 60);
  • Viesturdārzā (Hanzas iela 28);
  • Biķernieku mežā (Lielvārdes iela 68 k-1);
  • Bolderājas promenādē (Lielā iela);
  • pie Māras dīķa (pretī Mārupes ielai 33);
  • divas Uzvaras parkā (pie koka terases un pie skeitborda laukuma).

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti septiņi brīvkrāni, bet 2023. gadā tiem pievienojās vēl 11. Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).


Strūklakas

Strūklaku sezonu uzņēmums “Rīgas meži” šogad atklāja ātrāk nekā citus gadus – pirmā strūklaka pilsētas kanālā tika ieslēgta jau 10. aprīlī. Pēc tam tika iedarbinātas arī pārējās strūklakas. Tagad strūklakas ir ieziemotas, līdz ar to strūklaku sezona Rīgā būs ilgusi aptuveni pus gadu.

Strūklaku mazie remonti sezonas laikā tiek veikti regulāri, tā nodrošinot to estētisko un vizuālo iederību pilsētas ainavā, kā arī karstajās vasaras dienās sniedzot iedzīvotājiem tik patīkamo veldzi. Sezonas laikā tika veikti arī būtiskāki strūklaku uzlabojumi un remonti. Piemēram, Bastejkalna kaskādē, strūklakā pie Kongresu nama, Ziedoņdārza strūklakā “Vardītes”, savukārt Operas skvēra strūklakā “Nimfa” veikta detaļu apstrāde un konservācija pret dolomīta akmeņu sadrupšanu.

Sezonas laikā strūklakas, kuras atrodas slēgtajos baseinos vai tā saucamie bradājamie baseini, regulāri tīrīja. Tāpat uzņēmuma darbinieki reaģēja arī tādos gadījumos, kad tika saņemta informācija no iedzīvotājiem par to, ka strūklakā vai baseinā ir novērots piesārņojums.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Ja tiks piešķirts nepieciešamais finansējums, nākamgad plānots veikt Kronvalda parkā esošās strūklakas “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” atjaunošanu, kā arī izstrādāt projektu Viesturdārza strūklakas atjaunošanai.

 

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Aicinājums balsot par savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profilā. Drīzumā gaidāma fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” noslēguma izstāde.

Fotokonkurss ļauj iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem. Meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus, no aprīļa līdz oktobrim ikviens varēja iesūtīt savas fotogrāfijas kādā no kategorijām: “Cilvēki”, “Daba”, “Notikums” un “Pilsētvide”.

Ar pieaugošu intensitāti trīs kārtās kopā tika iesniegti 175 pieteikumi – 1139 fotogrāfijas.

Iesūtītās fotogrāfijas vērtē profesionāla žūrija – Arnis Balčus, Gvido Kajons un Inta Ruka. Ņemot vērā kategoriju dažādību, žūrijā tika aicināti mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem. Starptautiski atpazīstamā latviešu fotogrāfe Inta Ruka ir izcila portreta žanra un dokumentālās fotogrāfijas pārstāve, kura ar katru izvēlēto tēmu strādā ļoti personiski. Fotogrāfs Gvido Kajons ir izsmalcināts melnbaltās urbānās fotogrāfijas meistars, kuram šķiet saistoša satīriski tverta ielu tematika. Fotogrāfs, žurnāla “Foto Kvartāls” un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” vadītājs Arnis Balčus pārstāv dokumentālo un mākslas fotogrāfiju, savos darbos skar sociāli kritiskas tēmas un tver procesuālas laikmeta noskaņas.

Līdz 2024. gada 14. novembrim norit skatītāju simpātiju balsojums, kurā ikviens var atbalstīt savu favorītu Pārdaugavas kultūras apvienības Facebook profila galerijās

Balsojumam nodotas fotogrāfijas, ko konkursa žūrija ir virzījusi finālam. Fotokonkurss ir radījis plašu sabiedrības interesi un iesaisti. Dalībnieki ir fiksējuši gan ikdienas dzīvi, ainavas un urbānās vides estētiku, gan dažādus notikumus Pārdaugavas kultūras dzīvē, paradoksālas situācijas un laikabiedru emocijas portretos.

Labāko fotogrāfiju izlase tiks eksponēta izstādē, kas notiks Kultūras centrā “Imanta” no 2024. gada 28. novembra līdz 2025. gada 2. februārim. Konkursam noteikts balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR, lai apbalvotu pirmo trīs vietu ieguvējus visās kategorijās. Konkursa rezultātu paziņošana notiks izstādes atklāšanā 2024. gada 28. novembrī plkst. 18.00.


Publikācijā izmantoti attēli:
“Pārdaugavas brokolis”, 2024. Autors Jurijs Rudzeišs
“Pazaudētais vainadziņš”, 2024. Autore Inese Kušķe
“Torņakalns”, 2023. Autors Augusts Boleiko


 

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Trešdien, 30. oktobrī, Rīgas 47. vidusskolā, Skaistkalnes ielā 7, atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar basketbola laukumu, skrejceliņiem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem un citu sporta veidu trenēšanās iespējām.

“Rīgas 47. vidusskola, kur basketbols ir viens no pieprasītākajiem sporta veidiem, jau ilgi ir gaidījusi jaunos basketbola laukumus un lielo āra sporta infrastruktūru un beidzot skolēni varēs aizvadīt sporta stundas šajā stadionā. Šis sporta laukums, tāpat kā citi, nozīmē uzlabojumus Rīgas apkaimēs, jo tas būs pieejams arī vietējiem iedzīvotājiem pēc mācību stundām. Lai šajā stadionā tiek ielikti pamati jauno sportistu nākotnei, un mēs ar lepnumu varēsim atskatīties, ka tieši pašvaldība ir palīdzējusi šiem jauniešiem attīstīt savu talantu sportā, atjaunojot sporta infrastruktūru,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izbūvēts multifunkcionāls laukums, skrejceliņš ar divām joslām, tāllēkšanas sektors, ielu vingrošanas rīki, galda spēles (teniss un tekbols).

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – atjaunots segums, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, velonovietnes, skeitbordu un skrejriteņu turētāji, labiekārtota saimniecības zina, apgaismojuma un videonovērošanas izbūve, kā arī zāliena atjaunošana.

Kopējā labiekārtojuma teritorijas platība – ap 4000 m2.

📸 FOTO

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 47.vvidusskolā – 598 770 eiro ar PVN.

Darbus veica pilnsabiedrība “Guliver Constrction”. Būvuzraudzību veica “IK 57”.

 

Šoruden noslēgusies Laivu ielas un jaunas ielas izbūve Lucavsalā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Realizējot būvprojektu, attīstīta degradētās teritorijas daļa, padarot to ērtāku un patīkamāku Lucavsalas iedzīvotājiem. Izbūvēto ielu kopgarums sasniedz 1,3 kilometrus.

Realizējot projektu, izbūvēts Laivu ielas turpinājums (aptuveni 0,65 km garumā) ar apgriešanās laukumu un jauna iela (aptuveni 0,66 km garumā), kas savieno Lucavsalas ielu ar Laivu ielu. Gar Laivu ielas brauktuves vienu pusi, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu izbūvēts atdalīts gājēju un velosipēdu ceļš, bet otrā pusē gājēju ietve. Starp brauktuvi un ietvēm izbūvēta sadalošā josla ar zaļo zonu, kurā izvietots ielas apgaismojums. Izbūvētā brauktuve ir ar divām braukšanas joslām – viena josla katrā virzienā. Brauktuves kopējais platums ir septiņi metri, tādējādi nodrošinot iespējamā sabiedriskā transporta kustību. Tāpat ir izbūvētas divas sabiedriskā transporta pieturvietas – iekškvartāla ielā un apgriešanās laukums.

📸 FOTO

Projekta gaitā izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un ielu apgaismojums, kā arī veikta esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūve kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūve.

Iepriekš ziņots, ka darbi Lucavsalā apstājās, jo būvuzņēmējs, kurš darbus bija sācis, tos ilgstoši neveica un pārkāpa līguma nosacījumus. Tāpēc departaments lauza līgumu ar būvuzņēmēju. Pēc tam, atklāta konkursa kārtībā, tika izraudzīts būvuzņēmējs SIA “BINDERS”, kas iesāktos darbus pabeidza.

Līguma kopējā summa – 1,6 miljoni eiro (t.sk. PVN).

 

Ceturtdien, 17. oktobrī, Rīgas 63. pamatskolā Baltezera ielā 6 atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar futbola laukumu, basketbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu trenēšanās iespējām.

“Jugla ir viena no Rīgas augošākajām apkaimēm. Mums ir nepieciešams iespēju robežās uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, tai skaitā arī sporta laukumus. Tāpēc Rīgas 63.pamatskola sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju ir ieguvusi modernu un multifunkcionālu laukumu, bērnu laukumiņu un dažādas aktivitātes zonas, kas veicinās aktīvāk sportot un pavadīt saturīgi brīvo laiku. Šajā gadījumā ieguvēji būs gan skola, gan arī Juglas apkaimes iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas un izveidoti jauni sporta laukumi, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Šāda veida sporta infrastruktūras projekti ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas iedzīvotāju, īpaši jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Jaunais laukums radīs iespējas jaunajai paaudzei ne tikai trenēties un uzlabot fizisko sagatavotību, bet arī attīstīt komandas darbu un sportisko garu. Šādu sportošanai piemērotu un drošu objektu pieejamība kalpo par stabilu pamatu veselīga dzīvesveida veicināšanai un jauno talantu izaugsmei, kā arī uzlabo mūsu pilsētas kopējo sporta attīstību,”

norāda Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Olafs Pulks.

Skolas teritorijā izbūvēti multifunkcionālie sporta laukumi, kas paredzēti basketbolam ar sertificētiem strītbola groziem, volejbola, rokas bumbas un citu sporta veidu spēlēm, futbola laukums (izmērs 66×43 m) ar mākslīgo segumu, laukums ar dažāda augstuma uzstādītiem basketbola groziem, iesildīšanās laukums, skrejceliņi un tāllēkšanas sektors, uzstādīti ielu vingrošanas trenažieri un galda spēles – galda teniss un tekbola galds, kā arī izbūvēts rotaļu laukums.

Skolas teritorijā veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi – bruģa seguma ierīkošana, soliņu, velosipēdu, skrejriteņu un skeitbordu turētāju uzstādīšana, atkritumu konteineru nojumes izvietošana, teritorijas žoga izbūve, teritorijas apgaismojums, videonovērošanas un lietus ūdens kanalizācijas tīklu izbūve.

📸 FOTO

Izstrādājot Rīgas 63. pamatskolas lietojumā esošās teritorijas labiekārtošanas projektu, tika ņemts vērā teritorijas izvietojums, kā arī koku bagātība un daudzveidība.

Kopējais finansējums āra sporta infrastruktūras izveidei Rīgas 63. pamatskolai ir 2 162 000 eiro, no kuriem valsts aizdevums – 1 945 800 eiro, pašvaldības budžeta finansējums – 216 200 eiro.

Darbus veica pilnsabiedrība “Guliver Construction”.

 

Lai paaugstinātu skābekļa daudzumu Velnezerā, ir sākts attīrīšanas process no vēsturiskā fosfora piesārņojuma, izmantojot speciāli ezeram uzbūvētu attīrīšanas laivu. Tas tiek īstenots, izmantojot Zviedrijā izstrādāto ALUM attīrīšanas metodi.

“Rīgas pašvaldībai Velnezera attīrīšanas projekts ir ļoti būtisks, jo ik dienu pie ezera pavada liels skaits iedzīvotāju, vienalga vai tā būtu vasara vai ziema! Patiesībā šajā gadījumā runa nav tikai par iedzīvotājiem, bet arī par zivīm, kurām pēc attīrīšanas tiks nodrošināts nepieciešamais skābekļa daudzums. Šāda metode tiek pielietota ne tikai pirmo reizi Latvijā, bet pat visā Baltijā. Prieks, ka tieši Rīgas pilsēta ir tā, kur ciešā sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu tiek īstenots šāds projekts, it sevišķi tik urbānā vidē kā Velnezera apkārtne,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

16.oktobrī, Velnezera krastā notika informatīvs pasākums, kurā piedalījās Zviedrijas uzņēmuma “Vattenresurs” pārstāvji, Rīgas pašvaldības pārstāvji, kā arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI). Pasākuma laikā tika demonstrēta attīrīšanas tehnoloģija. Velnezers, kas atrodas Juglas apkaimē (Rīga, Malienas iela 64), tiek attīrīts vēsturiskā fosfora piesārņojuma dēļ, kas radies cilvēku darbību rezultātā gadu gaitā. Neattīrītā Velnezera dēļ samazinās skābekļa daudzums ūdenī, vasarās pastiprināti zied aļģes un ezers aizaug. Tas var būtiski ietekmēt tā ekoloģisko stāvokli un pieejamību rekreācijai. Attīrīšanas mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti, veicināt bioloģisko daudzveidību un padarīt ezeru atkal pieejamu sabiedrības aktivitātēm.

Līdz 18. oktobrim pie Velnezera atradīsies informatīvā telts, kurā iedzīvotājiem būs iespēja uzdot jautājumus par attīrīšanas procesu, kā arī satikt projekta komandu. Iedzīvotājiem būs lieliska iespēja iepazīties ar ALUM metodi, kas Latvijā tiek izmantota pirmo reizi, un gūt priekšstatu par tās priekšrocībām. Informatīvā telts pieejama katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Zviedrijā ALUM metodi izmanto jau vairāk nekā 60 gadus, un tā ir pierādījusi savu efektivitāti. Ūdens kvalitātes uzlabošanos varēs novērot jau dažu dienu laikā, palielinoties ūdens caurredzamībai un skābekļa daudzumam. Šis ir ilgtermiņa risinājums, kas varētu saglabāt pozitīvo ietekmi uz ezeru daudzu gadu garumā.

Velnezera attīrīšanas process ir svarīgs solis ne tikai ekoloģijas uzlabošanai, bet arī sabiedrības veselības aizsardzībai, jo zilaļģu ziedēšanas laikā ezerā parādās bīstamas vielas. Tieši tāpēc projekts solās kļūt par nozīmīgu soli ūdeņu aizsardzībā Latvijā. Velnezers ir izvēlēts par pirmo demonstrācijas vietu Baltijas mērogā.

Plānotā ezera attīrīšana tiks īstenota projekta TRUST ALUM gaitā, tādā veidā risinot Baltijas reģionam aktuālo ekoloģisko problēmu – eitrofikāciju. Projektu īsteno Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu “Vattenresurs” un Rīgas pašvaldību.

📸 Foto 

 

Savienojot Dzegužkalnu ar Ķīpsalu, Iļģuciemu ar Rīgas centru, noslēgušies darbi pie Nameja krastmalas teritorijas labiekārtošanas – starp Ūdens ielu un Mazo Ūdens ielu izbūvēta droša un vizuāli pievilcīga laipa.

Projekts īstenots ar Rīgas pašvaldības organizētā līdzdalības budžeta konkursa atbalstu. To iesniedza Dzirciema un Iļģuciema apkaimes biedrība.

Laipa veidota uz betona pontoniem ar koka klāju, margām un soliņiem. Tā iekļaujas Zunda ainaviskajā vidē kā dizaina objekts un pastaigu galamērķis. Laipa ir viens no pirmajiem objektiem Zunda kanāla malas labiekārtošanai, kas tagad kalpos kā vieta, kur iedzīvotāji varēs baudīt skaistos dabasskatus, makšķerēt, piestāt ar laivu vai SUP dēli, kā arī vienkārši pasēdēt un karstā vasarā ūdenī atvēsināt kājas.

Projekts īstenots ar mērķi radīt vidi, kas piesaista mākslas un aktīvās atpūtas cienītājus. Teritorijā esošo zemesceļu izmanto gājēji, velosipēdisti, lai nokļūtu no pilsētas centra un Ķīpsalas uz Iļģuciemu, Dzirciemu, un tālāk uz Imantu vai Bolderāju. Nameja krastmala ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Šis, Nameja krastmalas posms, ir arī tūrisma ceļvežos iezīmētais Jūrtakas 23. posms.

Projekta izmaksas sasniedz 59 800 eiro apmēru. To īstenoja uzņēmums SIA “Pontoni.lv”.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība atgādina, līdz 31. oktobrim, mājaslapā balso.riga.lv, rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 22 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Tiks īstenoti visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušie projekti, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.


Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

SIA “Rīgas meži” uzsākuši plānotos Ziepniekkalna meža kopšanas darbus. Šajā mežā apmēram 44 hektāru platībā, atbilstoši izstrādātajam ainavu dizaina plānam, tiks veiktas izlases un kopšanas cirtes. Darbus plānots pabeigt 2025. gada pavasarī.

Meža kopšanas darbu mērķis ir palīdzēt augt un attīstīties meža nozīmīgākajai koku sugai – priedei; izzāģēt neraksturīgos svešzemju, traucējušos, slimos kokus un krūmus; saglabāt bioloģisko daudzveidību; dažādot meža ainavu, t.sk. saglabāt neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem; īpaši izcelt apmeklētājiem vizuāli patīkamas reljefa formas.

Pēc kopšanas darbu pabeigšanas mežā plānots ierīkot atpūtas vietas (soliņus un galdiņus), kā arī uzlabot celiņus (tiem plānots grants segums, kas ir vienlīdz ērts dažādos gadalaikos). Tāpat pie iebraucamajiem ceļiem tiks uzstādītas barjeras, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izmešanu.

Blakus šim mežam ir uzsākta koku un krūmu novākšana teritorijā, kur notiks Dienvidu tilta 4.kārtas izbūve – Jāņa Čakstes gatves turpinājums. Šeit atmežošanas darbi uzsākti septembrī un tiks turpināti līdz gada beigām. Dienvidu tilta izbūves projektu paredzēts īstenot divās kārtās: 1) no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un 2) no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai.

🔎 Vairāk par Dienvidu tilta 4.kārtas projektu – ŠEIT 

🔎 Dienvidu tilta 4.kārtas vizualizācijaŠEIT

Sarunas ar iedzīvotājiem

Pirms mežizstrādes uzsākšanas, iedzīvotāji, apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos, kuras laikā “Rīgas mežu” speciālisti stāstīja par plānotajiem darbiem, bet iedzīvotāji varēja paust viedokļus un priekšlikumus par mežizstrādi un meža sakopšanu pēc tās.

Šis mežs ir iecienīta atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vieta kā Ziepniekkalna iedzīvotājiem, tā cilvēkiem no citām apkaimēm. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punkta apkaimju koordinatore Liene Siņicka, kuras pārziņā ir arī Ziepniekkalna apkaime, tikšanās laikā uzsvēra, ka būtiski, lai mežs ir kopts, lai celiņi ir sakārtoti un lai ir labiekārtotas atpūtas vietas. Tīra un kārtīga vide mazina vēlmi izmest atkritumus!

Par plānotajiem darbiem un meža zonējumu

✅ Darbu plānotā secība: pameža izciršana; koku ciršana; kokmateriālu izvešana; zaru savākšana un izvešana (atbilstoši nepieciešamībai, vietām zari var tikt atstāti mežā); ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

✅ Darbu plānotā platība: apmēram 44 ha.

✅ Paredzētais darbu laiks: 2024.gada oktobris – 2025. gada pavasaris.

Meža zonējums:

  • Pilsētas zaļās zonas teritorija: izdalīta ar mērķi atstāt mežā neskartas zonas, kur nav nepieciešama kopšana un cilvēku iejaukšanās.
  • Ainaviski vērtīga teritorija: izdalīta ar mērķi īpaši izcelt meža daļas, kur priedes vecums ir 100 gadi un vairāk, kur ir interesants reljefs.
  • Rekreācijas teritorijas: izdalītas meža daļas, kur ir visplašākais taku tīkls un lielākā apmeklētāju koncentrācija. Mērķis ir padarīt iecienītākās meža daļas gaišākas, pārredzamākas, patīkamākas un drošākas meža apmeklētājiem.
  • Ainaviski vērtīgās teritorijas: izdalīta tur, kur ir dažādas reljefa īpatnības – pauguri un ieplakas, kā arī ainaviski skaistas lazdas un atsevišķas citu pameža krūmu grupas.
  • Jāņa Čakstes gatves zona: Rīgas pašvaldības īstenotā Dienvidu tilta 4.kārtu.

Darbu veidi:

Izlases cirte: tiks veidots kvalitatīvs un augtspējīgs mežs, uzlabojot augšanas apstākļus paliekošajiem kokiem, pamatā – 100 un vairāk gadus vecām priedēm.
Kopšanas cirte: pamatā tiks retināta priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un kaitēkļu invadētos kokus.


Par

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.