Arhīvs birkai: Pilsētvide

Šogad rudens lapu nodošanas punkti darbu sāka 1. novembrī, un šobrīd Rīgā darbojas kopumā 34 punkti, no kuriem daļa izveidota, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vajadzībām.


Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”,

kā arī iedzīvotājiem ir pieejama nodošanas punktu karte vietnē GEO RĪGA.


Lapu nodošana notiek, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Pirmajā nedēļa no 1. līdz 9. novembrim kopā rīdzinieki nodevuši 967 tonnu lapu, kas ir līdzīgs rādītājs iepriekšējiem gadiem.

Ņemot vērā pirmās nedēļas pieredzi, pašvaldība atkārtoti rosina ievērot lapu nodošanas kārtību – neatstāt punktos iztukšotos maisus, vest lapas tikai punktu darba laikos un rūpēties, lai tām nav piejaukti klāt citi atkritumi.

Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes drošības noteikumus, būt savstarpēji iecietīgiem un cienīt citam citu, rūpējoties par drošu un sakārtotu pilsētvidi.

Neskaidrību gadījumā, aicinām iedzīvotājus zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Mediju pārstāvji aicināti klātienē iepazīties ar rudens lapu nodošanas punkta ikdienu un ielūkoties, kā norit rīdzinieku iesaistīšanās pilsētas vides uzturēšanā. 15. novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 rudens lapu nodošanas punktā Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvji un punktu darbinieki klātienē informēs par aktuālajiem darba organizēšanas jautājumiem rudens lapu nodošanas akcijas laikā.

 

Novembris ir laiks, kad pieminam un godinām tos, kuri ziedojuši savu dzīvību par mūsu valsts brīvību. Cilvēki dodas pie pieminekļiem un piemiņas vietām, aizdedz sveces, tādā veidā izrādot pateicību un cieņu.

Aicinām ikvienu būt atbildīgiem un saudzīgiem pret piemiņas vietām:

  • sveces ieteicams novietot pieminekļu tuvumā, bet ne uz pašiem objektiem, lai liesma, vasks, parafīns, plastmasas iepakojums nesaskartos ar akmeni, metālu vai citu materiālu;
  • plastmasas trauki mēdz izkust no karstuma, radot neatgriezeniskus bojājumus;
  • drošāk ir izvēlēties sveces stikla traukos, kas labāk pasargā gan liesmu, gan pašu pieminekli.

Sveces izvēlē svarīgi ņemt vērā ne tikai estētiku, bet arī praktiskos aspektus – drošību, laikapstākļu ietekmi un degšanas ilgumu. Stikla trauki lēnāk uzkarst, pasargā liesmu no vēja un nodrošina vienmērīgāku degšanu, tādēļ sveces kalpo ilgāk un harmoniski iekļaujas piemiņas vietas vidē.

Patriotu mēnesī visbiežāk tiek apmeklētas ar bermontiādi saistītās piemiņas vietas Rīgā. Tās atgādina par 1919. gada novembra kaujām, kad Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem aizstāvēja un atbrīvoja galvaspilsētu.

Nozīmīgākās piemiņas vietas:

 Sudrabkalniņš – piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī padzina bermontiešus no Anniņmuižas;

piemiņas plāksne Daugavgrīvas cietoksnī, veltīta Lielbritānijas un Francijas karakuģu apkalpēm, kas palīdzēja bermontiādes laikā;

Bumbu kalna piemiņas vieta – Latgales divīzijas komandpunkts bermontiādes laikā;

piemiņas plāksne 11. novembra krastmalā, pie pils vaļņa mūra – veltījums karavīriem, kas cīnījās par Rīgas atbrīvošanu;

Brīvības piemineklis un Brāļu kapi – lai gan tie nav tieši veltīti bermontiādei, Brīvības piemineklī attēlots kaujas motīvs uz Dzelzs tilta, bet Brāļu kapos apbedīti daudzi brīvības cīņu dalībnieki;

piemiņas akmens uzvarai pār bermontiešiem Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta. Šajā vietā 1919. gada novembrī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu. Būvuzņēmējs nodrošinās piekļuvi šai piemiņas vietai.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT


 

Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina to svinēt, izejot Rīgas ielās, lai šajos tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku.


“Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim,

katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.


Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, pilsētvidē sastapsim pārsteidzošus un oriģinālus gaismas mākslas objektus.

Festivāla tēma šogad ir “Rītausmas vēstneši”. Rītausma ir laiks pēc tumšas nakts, kad tās vēstneši – pirmie saules stari laužas caur tumsai, izgaismojot ceļu jaunai dienai. “Staro Rīga” aicina ieraudzīt gaismu kā jauna sākuma vēstnesi – kā cerību, kas dzimst no tumsas. Rītausmas vēstnesis var būt nojausma, sajūta, ka kaut kas mainīsies vai radīsies, jo vairs nevar palikt, kā ir bijis. Ikviens cilvēks var būt rītausmas vēstnesis, pilnveidojot un mainot pats sevi, iedvesmojot un padarot labāku mūsu kopīgo dzīves telpu.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2025” maršrutu veidos seši “Gaismas loki” cauri pilsētai.

Apmeklētājus sagaidīs vairāk nekā 40 gaismas objekti, kas stāsta par rītausmu, cerību un jaunu dienu. Festivāla maršruts ir pielāgots īsākai vai garākai pastaigai, tā kopējais garums orientējoši seši kilometri un tas veidots, lai to varētu izstaigāt gan vienā vakarā, gan vairākos vakaros, izvēloties aplūkot gaismas objektus katrā atsevišķā gaismas lokā.

Šī gada festivālā skatītājus priecēs ne tikai pašmāju gaismu mākslinieku darbi, bet arī plašs klāsts ārvalstu autoru instalāciju un gaismas objektu. Festivālā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no Portugāles, Maķedonijas, Nīderlandes, Francijas, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Rumānijas un Itālijas, kopā veidojot vienu trešdaļu no kopējā šī gada festivāla objektu klāsta.

Ārzemju tūristiem informācija par gaismas festivālu “Staro Rīga” pieejama “Live Rīga” kalendārā un “Live Rīga” ceļvedī.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv

 

Pirmdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Brīvības pieminekļa laukumā tiks atklāta izstāde “Brīvības piemineklim 90. Simboli”, ko rīko Rīgas pieminekļu aģentūra. Izstāde veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem – Brīvības piemineklim –, kas šogad atzīmē savu 90. gadadienu. Izstādes saturs iepazīstina ar piemineklī ietvertajiem simboliem un to nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.

Brīvības piemineklis ir tautas spēka un brīvības gara simbols. Pieminekļa celtniecība tika finansēta no tautas saziedotiem līdzekļiem, kļūstot par nebijušu vienotības apliecinājumu – tautas celts piemineklis tautai. Pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, un četrus gadus vēlāk, 1935. gada 18. novembrī, piemineklis tika svinīgi atklāts.

Pieminekļa centrā slejas Brīvības tēls, kas virs galvas pacēlis trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Tēlnieks Kārlis Zāle vēlējās, lai piemineklis būtu saprotams pārlaicīgi: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Brīvības piemineklī atainoti četri valsts pamati – strādnieks, zemnieks, karavīrs un zinātnieks –, kā arī latviešiem nozīmīgie tēli Lāčplēsis un Vaidelotis, savijot kopā reālo un mītisko pasauli. Skulptūrās ietverti 56 portretiski tēli, tostarp arī pats Zāle, kas redzams grupā “Darbs”. Četras centrālās skulptūru grupas – “Latvija”, “Važu rāvēji”, “Vaidelotis” un “Lāčplēsis” – veidotas no pelēkā granīta, bet stūru grupas – “Tēvzemes sargi”, “Darbs”, “Gara darbinieki” un “Ģimene” – no sarkanā granīta. Travertīna ciļņos attēloti vēsturiski notikumi, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Centrālajā daļā iekalti vārdi “Tēvzemei un Brīvībai” – dzejnieka Kārļa Skalbes veltījums tautai.

Brīvības piemineklis ir piedzīvojis četras restaurācijas, vienmēr saglabājot savu būtību – būt par brīvības un neatkarības simbolu. Tas ir celts ar mīlestību, sargāts ar cieņu un atjaunots ar ticību nākotnei.

Rīgas pieminekļu aģentūra aicina ikvienu piedzīvot šo notikumu un godināt mūsu brīvības simbolu.

Arī šogad piemineklis tiek apdrošināts. “BTA Baltic Insurance Company” dāvina Rīgas domei Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro apmērā. Svinīgā polises pasniegšana notiks 14. novembrī plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, kur BTA valdes locekle Evija Matveja to nodos Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam.


Vairāk par visiem Rīgas pieminekļiem – ŠEIT.


 

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, populārākajās ziemas peldētāju vietās – Lucavsalas līcī, Ķīpsalā, Vakarbuļļos, Vecāķos un Bābelītī – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties atļauts.

Nedaudz sliktāka ūdens kvalitāte ir Daugavas peldvietā “Rumbula”, kur patlaban peldēties nav ieteicams. Atkārtotas ūdens analīzes šajā peldvietā veiks nākamnedēļ.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Oktobra sākumā veiktās analīzes liecina, ka visās šajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte.

Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.


Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – šeit.

Vairāk par Rīgas un citām Latvijas pludmalēm- šeit.


 

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks kopā ar Mājokļu un vides departamenta un Teodora Jura fonda pārstāvjiem piektdien, 7. novembrī, svinīgi atklāja atjaunotu bērnu rotaļu laukumu Ēbelmuižas parkā, kur pašvaldība šoruden uzstādījusi jaunas rotaļu iekārtas, kas piemērotas arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

“Mēs aktīvi strādājam un veidojam vidi, kur bērni var droši pavadīt laiku, mācīties un augt. Pagājušajā gadā kopīgiem spēkiem atjaunojām Ēbelmuižas parku, kas ir populāra atpūtas un pastaigu vieta tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un tagad ir arī atjaunots bērnu rotaļu laukums, kurā atpūsties varēs bērni ar dažādām vajadzībām,”

uzsver E. Ratnieks

“Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem – justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs. Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija

Rekonstruētajā bērnu rotaļu laukumā daļā ar gumijoto segumu uzsvars likts uz iekļaujošu vidi bērniem ar dažādām, arī ierobežotām spējām, un visas rotaļu ierīces – karuselis, multifunkcionāls rotaļu komplekss, kā arī interaktīvā, muzikālā rotaļu arka – ir ar nodrošinātu iespēju darboties arī bērniem ar kustību traucējumiem.

Savukārt smilšukaste komplektā ar mājiņu un rotaļu galdiņu veidota uz gumijas seguma un smilšu seguma robežas, lai bērniem riteņkrēslos tiktu dota iespēja rotaļāties ar smiltīm pie galdiņa un šie bērni iekļautos kopīgās rotaļās.

Otrā laukuma daļā atjaunots smilts segums un novietotas vairākas šūpoles, rotaļu komplekss kā arī gandrīz četrus metrus augsta rotējošā tīklu piramīda. Blakus laukumam zālienā uzstādīti šūpuļtīkli mierīgai atpūtai.

Jaunajā rotaļu laukumā nav izdalītas rotaļu zonas dažādu vecumu bērniem, un galvenā uzmanība pievērsta tāda laukuma radīšanai, kurā visdažādākie bērni varētu justies pieņemti, iesaistīti un varoši.

Laukuma atjaunošanu organizēja Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

📸 FOTO

 

Trešdien, 5. novembrī, Rīgas pašvaldības un Rīgas Franču liceja vadība kopā ar skolēniem atklāja pašvaldības atjaunoto āra sporta laukumu skolas teritorijā, Mēness ielā 8, kurā sportot būs iespēja gan skolēniem, gan arī apkaimes iedzīvotājiem.

“Šādi daudzfunkcionālie sporta laukumi pie Rīgas izglītības iestādēm ir milzīgs ieguldījums gan mūsu skolēnu veselībā, gan Rīgas apkaimju dzīves kvalitātē. Priecājos, ka Rīgas Franču liceja teritorijā no novecojušas vides ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra, kurā bērni un jaunieši var sportot, bet pēc mācībām šī telpa kļūs par vietu, kur aktīvi un veselīgi laiku var pavadīt arī apkārtējo namu iedzīvotāji. Mēs redzam, ka tajās vietās, kur tiek uzlabotas sporta iespējas, gan lieli, gan mazi apkārtējie iedzīvotāji daudz aktīvāk sporto, pavadot saturīgi brīvo laiku un attīstot talantus,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Skolas teritorijā izveidots mazais futbola laukums ar mākslīgo zālienu (13x23m), izveidots multifunkcionālais laukums (32×19), kurā iespējams spēlēt volejbolu, basketbolu, badmintonu. Tāpat izveidots arī skrejceļš un tāllēkšanas sektors, vingrošanas laukums ar četriem vingrošanas elementiem, rotaļu laukums bērniem ar divām rotaļu iekārtām.

Skolas teritorijā tika atjaunots gājēju un braucamās daļas segums 3510 m2 apjomā, kā arī atjaunots zāliens 2210 m2 apjomā. Tika izveidots jauns apgaismojums un videonovērošanas sistēma iestādes teritorijā, kā arī uzstādīta velosipēdu remonta stacija.

Teritorijā kopā uzstādīti vienpadsmit soli ar atzveltni, viens skeitborda turētājs, trīs velosipēdu turētāji, divi skrejriteņu turētāji, divi tenisa galdi. Skolēnu ērtībām uzstādīta brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vieta.

Āra sporta infrastruktūras izveidei Franču liceja būvdarbu kopējās izmaksas veidoja 1 140 646 eiro ar PVN. Būvdarbu veicējs SIA “Reaton”.

Par būvdarbu uzraudzību atbildīgs Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti galvaspilsētā, izstrādāta jauna “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam”, kas tagad nodota sabiedriskajai apspriešanai un rīdzinieki līdz 10. novembrim aicināti paust savus viedokļus un ieteikumus. Programmu pēc Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādāja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Ar programmu var iepazīties- ŠEIT


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 3. novembrī no plkst. 17.30 līdz 19.30 Rātslaukumā 1, Rīgas domes ēkas Portretu zālē.

Sanāksmē būs iespējams piedalīties arī attālināti – reģistrētajiem dalībniekiem tiks izsūtīts uzaicinājums un saite uz attālināto sanāksmi.

Aicinām pieteikt dalību līdz 31. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


Rakstiskus komentārus un priekšlikumus līdz 10. novembrim var iesniegt, nosūtot e-pastu: alise@environment.lv vai kristine.masalska@riga.lv.

Programmas galvenais mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam. Programma fokusējas uz tādām vielām kā daļiņas (piemēram, PM10, PM2.5), slāpekļa dioksīds (NO₂), benzols un benz-a-pirēns — tie ir būtiski gaisa kvalitātes riski pilsētvidē.

Programma paredz vairākus rīcības virzienus, piemēram:

  • Transporta un satiksmes infrastruktūras uzlabošana — veicinot sabiedrisko transportu, alternatīvos degvielu risinājumus, mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
  • Siltumapgādes un apkures iekārtu modernizācija — samazināt emisijas no individuālās un centralizētās apkures.
  • Stacionāro piesārņojošo avotu (piemēram, rūpniecība) emisiju uzraudzība un samazināšana.
  • Pārvaldības, kontroles, sabiedrības izglītības un informēšanas pasākumu stiprināšana — lai sabiedrība un uzņēmumi vairāk iesaistītos gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās, pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, tomēr Rīgā joprojām ir situācijas, kad gaisa kvalitātes normatīvi vai vērtību sliekšņi tiek pārsniegti, un jaunā programma ļaus virzīties uz neatliekamām normatīvo prasību ievērošanu un veselības un vides aizsardzību pilsētā. Tā arī veicina ilgtspējīgu pilsētvidi, samazina iedzīvotāju pakļaušanu piesārņotam gaisam, kā arī uzlabo pilsētas dzīves kvalitāti un pievilcību.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) – 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums koncentrācija – Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi par gaisa kvalitāti paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – K. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.


Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi – ŠEIT


Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi – PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

 

Ik gadu SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos Rīgas un Pierīgas mežos tiek izraudzītas pilsētas galvenās Ziemassvētku rotas – lielās egles, kas svētku laikā rotā Doma laukumu un Rātslaukumu. Šogad uzņēmums piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties, lai kopā izvēlētos visskaistākās egles, kuras svētku laikā priecēs visus pilsētas apmeklētājus.

“Rīgas meži” aicina ikvienu – skolu klases, ģimenes, draugu kompānijas, organizācijas un ikvienu dabas mīļotāju – iesaistīties skaistā piedzīvojumā, meklējot košākās Ziemassvētku egles.

Kur iedzīvotāji var meklēt Rīgas galvenās egles?

“Rīgas meži” ir sagatavojis digitālo karti ar tām meža teritorijām, kur potenciāli varētu augt kuplākās un smuidrākās egles, kas Ziemassvētku laikā kļūs par Rīgas galveno rotu. Kartē ar oranžām līnijām ir apvilkti meža nogabali gan Daugavas kreisajā pusē, gan Daugavas labajā pusē. Kopā “Rīgas meži” piedāvā 13 meža nogabalus, kur iedzīvotāji var doties meklēt pilsētas galvenās egles:

  • Rīgas mežniecībā meža masīvā starp Mežārēm un Vārnukrogu, Jūrmalas pilsētas teritorijā (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Rīga”: https://ej.uz/1ot4);
  • Juglas mežniecībā meža masīvā starp Mežmalām un Lakstīgalām, netālu no Bajāriem (kartē šī teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Jugla”: https://ej.uz/nthc);
  • Tīreļu mežniecībā – kopā 11 meža nogabalos:
    • pie Skujnieku krustojuma, netālu no Krogsila un Skujniekiem (kartē šī teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 1”: https://ej.uz/ayqd);
    • meža teritorija Olaines novadā, ziemeļos no A5 apvedceļa (Rīgas apvedceļš): https://ej.uz/c5xw (kartē teritorija atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 2”);
    • divi meža nogabali Olaines novadā, pie Apšukalniem, netālu no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš) un Lubaušu un Birznieku apdzīvotajām vietām (kartē teritorijas atzīmēta ar nosaukumu “Olaine 3” un “Olaine 4”: https://ej.uz/rzr7);
    • teritorija meža masīvā Olaines novada dienvidaustrumu daļā, starp Ķekavas upi un valsts galveno autoceļu A7 (kartē teritorija apzīmēta ar nosaukumu “Olaine 5”: https://ej.uz/m3pp);
    • meža teritorijas Babītes pagastā, Mārupes novadā, netālu no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un Bļodnieku ceļa; kartē apzīmētas kā “Tīreļi 1” un “Tīreļi 2”: https://ej.uz/qqoj
    • četri meža nogabali, kas atrodas Babītes pagastā, Mārupes novadā, starp Trenčiem, Klīviem, Lapsām un Cielavām, dienvidos no autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) un netālu no Ziemassvētku kauju piemiņas vietas; kartē teritorijas apzīmētas kā “Tīreļi 3”, “Tīreļi 4”, “Tīreļi 5” un “Tīreļi 6”: https://ej.uz/1uef

Uzņēmums aicina iedzīvotājus doties mežā un atrastās svētku egles foto attēlu vai video kopā ar koka GPS koordinātēm sūtīt uz e-pastu: pr@rigasmezi.lv līdz 2025.gada 5.novembrim.

Visas iedzīvotāju iesūtītās egles rūpīgi izvērtēs un dabā apskatīs “Rīgas mežu” mežziņi. Tās egles atradējs, kura egle tiks atzīta par vienu no Rīgas galvenajām Ziemassvētku eglēm, saņems īpašu balvu no “Rīgas mežiem” un tiks aicināts uz egles atklāšanas pasākumu kopā ar galvaspilsētas mēru.

Kādai jābūt Rīgas galvenajai eglei?

Lai egle kļūtu par Rīgas galveno svētku rotu, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

 jābūt augstumā kā 4–5 stāvu mājai,

tumši zaļai un kuplai,

skaistai no visām pusēm (bez nolauztiem zariem),

ar vienu galotni.

Šī akcija ir lieliska iespēja pavadīt laiku dabā, izzināt mežu un piedzīvot prieku, atklājot kaut ko skaistu un īpašu.

“Rīgas meži” aicina: meklēsim Rīgas galvenās Ziemassvētku egles kopā!


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgas pašvaldība no 1. līdz 30. novembrim nodrošinās iespēju iedzīvotājiem bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 34 nodošanas punktos dažādās pilsētas apkaimēs.

Nodošanas punktu saraksts un darba grafiks pieejams pašvaldības mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Rudens lapu nodošana”.

Lapu nodošana notiks, ievērojot iepriekšējo gadu pieredzi – galvenokārt sestdienās un svētdienās, bet atsevišķos punktos arī darba dienās.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šogad lapu nodošanas punktu saraksts papildināts ar četrām jaunām lapu nodošanas vietām:

  • Ziepniekkalnā – Vienības gatvē starp 116 un 120 (Vienības gatves parēlajā ceļa joslā);
  • Latgales apkaimē – pie Ogres ielas 8;
  • Vecmīlgrāvī – apgriešanās aplī Laivinieku ielas galā (tuvākā adrese – Laivinieku iela 11A);
  • Vecmīlgrāvī – Baltāsbaznīcas un Vecāķu prospekta krustojumā.

Ņemot vērā dažādus apstākļus, šogad vairāki līdzšinējie lapu nodošanas punkti ir slēgti, taču to vietā izveidoti jauni, ērti pieejami punkti tajās pašās apkaimēs, netālu no iepriekšējām vietām:

  • Imantā – jauns punkts Kurzemes prospektā pie Baltegļu ielas 1, aptuveni trīs kilometru attālumā no iepriekšējā punkta Jūrmalas gatves, Kooperatīva un Progresa ielas krustojumā.
  • Ziepniekkalnā – jauns punkts pie Mālu ielas 11, 250 metru attālumā no slēgtā punkta Tumes ielā pie Ziepniekkalna kapiem.
  • Torņakalnā – jauns punkts Indriķa ielā pie nama Nr. 9, apmēram 150 metru attālumā no iepriekšējās vietas Indriķa ielā.
  • Dārzciemā – punkts pārcelts uz Aizvaru ielu pie nama Nr. 35, 260 metru attālumā no iepriekšējā punkta Gaismas ielā.
  • Teikā – lapas iespējams nodot pie Dzērbenes ielas 14 un teritorijā starp Lielvārdes un Ieriķu ielu, pretī Ieriķu ielai 77.

Iepriekšējais punkts Tālivalža, Stūrīša un Bajāru ielu krustojumā šogad ir slēgts.


Lapu nodošanas kārtība arī šogad paliek nemainīga – iedzīvotāji aicināti ievērot noteikumus, lai nodrošinātu kārtību un tīrību lapu savākšanas punktos.


 Lapas nedrīkst atvest vai atstāt ārpus nodošanas punkta darba laika, un tās nevarēs nodot maisos – lapas jāizber izvietotajos konteineros vai speciālajos atkritumu transportlīdzekļos.

Lapām nedrīkst būt piemaisīti citi atkritumi, un pēc izbēršanas katram iedzīvotājam savi maisi jāpaņem līdzi.

Lapu nodošanas punktos nedrīkst vest arī nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles, būvgružus vai lapas, kas sajauktas ar sadzīves atkritumiem.

Ņemot vērā Spānijas kailgliemežu straujo izplatību, lapu nodošanā noteikts papildu nosacījums – lapās nedrīkst atrasties Spānijas kailgliemeži. Ja nodošanas brīdī tiks konstatēta to klātbūtne, lapas netiks pieņemtas. Informāciju par Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanu – šeit.

Katrā lapu nodošanas punktā darbus noteiktajos laikos koordinēs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji. Viņi uzraudzīs situāciju nodošanas punktos, organizēs lapu nodošanas procesu, sekos līdzi specializētā atkritumu savākšanas transporta darbam, kā arī iespēju robežās sniegs atbalstu iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu izmešanu.

Neskaidrību gadījumā, aicinām zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80001201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

Iepriekš, 2024. gadā, iedzīvotāji šādā veidā nodeva 3301 tonnu lapu, savukārt 2023. gadā – 2769 tonnas.