Arhīvs birkai: Sabiedrība

2025. gada 1. jūnijā Rīgā, Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, notiks 117. Ziemeļblāzmas Bērnu svētki – vieni no senākajiem bērnu kultūras svētkiem Latvijā.

Šie svētki, kas aizsākti 1908. gada 2. jūnijā, ir viens no Vecmīlgrāvja iedzīvotāju gaidītākajiem pasākumiem, kas vieno ģimenes un rada neaizmirstamas atmiņas.

Šogad svētku galvenā tēma ir latviešu grāmatas piecsimtgade, atzīmējot pirmo iespieddarbu latviešu valodā tapšanu 1525. gadā un godinot rakstītā vārda nozīmi Latvijas kultūras attīstībā. Līdzās tematiskajām aktivitātēm tiks svinētas arī vairākas jubilejas: Dainu tēva Krišjāņa Barona 190. dzimšanas diena, 110 gadi kopš pabeigta “Latvju dainu” kārtošana un izdošana, kā arī Augusta Dombrovska – Bērnu svētku aizsācēja 180. dzimšanas diena.

Pasākuma vadītāji – Burtu princese un Gudrā Pūce – aicinās bērnus piedalīties dažādās rotaļās un tematiskās aktivitātēs visas dienas garumā. Parkā darbosies vairāk kā divdesmit aktivitāšu stendi, kuros bērniem būs iespēja gan radoši izpausties, gan pārbaudīt savas zināšanas. Apmeklētājus gaidīs zīmēšanas studija ar māksliniekiem no Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas, pasaku stūrītis “Zem sēnītes”, makšķerēšana, loka šaušana, spēles par Vecmīlgrāvja vēsturi, grāmatu maiņas stends u.c. aizraujošas aktivitātes.

Radošajās darbnīcās bērni varēs izgatavot personalizētas grāmatzīmes, mazas grāmatiņas, burtu kroņus, atslēgu piekariņus un citus ar rakstīto vārdu saistītus priekšmetus. Būs pieejamas arī darbnīcas, kas veltītas vides jautājumiem – piemēram, plastmasas pārstrāde vai koku stādīšana. Tāpat tiks piedāvātas izzinošas aktivitātes par atkarību profilaksi, satiksmes drošību un grāmatniecības vēsturi.

Mazākie apmeklētāji, kā ierasts, varēs izlēkāties piepūšamajā atrakcijā, bet aktīvākajiem būs iespēja piedalīties jautrā stafetē un citās sportiskās aktivitātēs. Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka teritorijā būs pieejamas pasākuma programmiņas ar karti un apmeklējamiem stendiem. Par sekmīgu līdzdalību stendos to apmeklētāji saņems balvas.

Pasākums tiks pavadīts ar skanīgu mūziku – uzstāsies bērnu kolektīvi no pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, kā arī bērnu vokālie ansambļi “Karameles” un “Spāre”. Svētku noslēgumā notiks koncertlekcija no “Latvijas Skolas somas” programmas “Mēs esam Latvija – leģendas mūzikā”, kurā būs iespēja iepazīt 20. un 21. gadsimta latviešu mūzikas autorus – Raimondu Paulu, Zigmāru Liepiņu, Imantu Kalniņu un citus, kā arī viņu mūzikas sasaisti ar latviešu dzeju un rakstīto vārdu.

Ziemeļblāzmas Bērnu svētki turpina Augusta Dombrovska iedibināto tradīciju – sniegt bērniem iespēju mācīties, attīstīties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, vienlaikus godinot latviešu valodu, kultūru un izglītību.

Ieeja pasākumā ir BEZ MAKSAS. Svētkos gaidīti gan Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, gan viesi no citām apkaimēm.

Ziemeļblāzmas Bērnu svētkus aicina apmeklēt Ziemeļrīgas kultūras apvienība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, Bezalkohola biedrība “Ziemeļblāzma” un svētku lieldraugs Rīgas brīvosta.

Vairāk informācijas: Kate Zaltāne Ziemeļrīgas kultūras apvienības Sabiedrisko attiecību un digitālā mārketinga speciāliste. E-pasts: kate.zaltane@riga.lv

 

2025. gada 1. jūnijā plkst. 13.00 Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā ar krāšņu koncertprogrammu “Nāc ārā, lai dziesmu varu sākt!” savu 25 gadu jubileju atzīmēs bērnu popgrupa “Ildzēni”!

Jubilejas koncertā popgrupa “Ildzēni” izpildīs speciāli svētkiem sagatavotas dziesmas un krāšņus priekšnesumus, bet pasākumu vadīs iluzionists Robijs Trankalis, kas dziesmu starplaikos iepazīstinās apmeklētājus ar dažādiem burvju pasaules noslēpumiem.
Pasākuma apmeklētāji varēs līdzdarboties vairākās radošajās darbnīcās – gatavot smilšu aplikācijas, līmēt, zīmēt, kā arī sagatavot īpašu apsveikumu pasākuma jubilāriem – popgrupas “Ildzēni” kolektīvam.

Popgrupu “Ildzēni” 2000. gadā dibināja Āris Ziemelis. Grupas muzikālā pedagoģe un daudzu dziesmu autore sākotnēji bija Sandra Bule–Ziemele, taču kopš 2024. gada tās vadītāja un vokālā pedagoģe ir Kristīne Paņko. Iknedēļas mēģinājumos Kultūras centrā “Iļģuciems” tiek attīstītas bērnu un jauniešu vokālās prasmes, kas veicina vispārēju vokālu attīstību atbilstoši mūsdienu stilistikai.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

Šovasar Pārdaugavas kultūrtelpu saimei pirmo reizi pievienojas vasaras kultūrtelpa “STROPS” Imantā – tā būs īpaša ne tikai ar daudzveidīgu programmu, bet arī ar to, ka visos pasākumos būs nodrošināts zīmju valodas tulkojums.

“STROPS” ir kultūras iniciatīva, kas iedzīvina kultūru apkaimēs – tie ir brīvā dabā notiekoši pasākumi tuvāk iedzīvotāju ikdienai, piedāvājot koncertus, izrādes un radošas aktivitātes visai ģimenei. Nosaukums “STROPS” simboliski ataino rosīgu kultūras notikumu centru, kur satiekas radošie cilvēki un vietējie iedzīvotāji — gluži kā bišu stropā, kur ikviens ir daļa no kopējā dzīvīguma.
No 1. jūnija līdz 24. jūlijam katru otro ceturtdienas vakaru Kultūras centra “Imanta” pagalmā kultūrtelpā “STROPS” notiks pasākumi visām paaudzēm – no pasaku izrādēm un gaismas darbnīcām bērniem līdz akustiskiem koncertiem, danču vakaram un stāvizrādēm pieaugušajiem. Noslēgumā – īpašs muzikāls vakars ar Lindu Leen un Rihardu Lībieti.

Visi pasākumi notiek brīvā dabā un ir bez maksas.

Pasākumu programma:

 

1. jūnijā plkst. 15.00–17.00 – Gaismas un pasaku diena Imantā. Ceļojošais gaismu un sajūtu namiņš. Apvienības “Trīs gaisi” pasaku izrāde “Saule un Mēness”.

12. jūnijā plkst. 19.00–20.00 – Dziedātāja MARTA. Akustiskais koncerts.

26. jūnijā plkst. 19.00–20.00 – Grupas “Rahu” koncerts ar dančiem.

10. jūlijā plkst. 19.00–20.00 – Apvienības “Comedy Latvia” stand-up vakars. Jānis Kreičmanis un Aleksandrs Guzenko.

24. jūlijā plkst. 19.00–20.00 – Linda Leen un Rihards Lībietis.


Papildu informācija: 
Liene Račevska
Pārdaugavas kultūras apvienības
Direktora vietniece radošajā darbā
liene.racevska@riga.lv
+37167105512

 

Jūnijā sāksies Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas “Atceres dārzs” būvniecība, un tā ilgs 12 mēnešus.

“Ir pagājuši jau vairāk nekā vienpadsmit gadi kopš traģiskākā notikuma Rīgas jaunāko laiku vēsturē, un mums kā pašvaldībai ir pienākums godināt bojāgājušo piemiņu, atbalstīt viņu tuviniekus un sabiedrību kopumā. Tieši tāpēc šis projekts pašvaldībai vienmēr bijis svarīgs un pret to izturamies ar īpašu cieņu un atbildību. Protams, būtu vēlējušies, lai procesi virzās ātrāk, taču šajā gadījumā kvalitāte un idejas nozīme ir svarīgāka par steigu. Tagad visi nepieciešamie sagatavošanās darbi ir pabeigti, un jau jūnijā sāksies būvniecība. Novēlu projekta autoru komandai un būvniekiem veiksmīgu, mierīgu procesu – lai bez aizķeršanās taptu vieta, kur pieminēt un godināt tos, kuru dzīvības šī traģēdija pārtrauca,”

sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Idejas konceptuālā atslēga – gaiša atceres vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai, ar dziedinošas ainavas pieeju.

Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam piegulošais lineārais parks.

Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras. Tās netraucēs šķērsot laukumu, bet piesaistīs gājēju uzmanību un liks palēnināt kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.

Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs atradīsies lielveikala jumta nogruvuma vietā – izveidots uz bagātīgi apzaļumota Klusuma pakalna, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs.

Izvēloties Atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par būtisku prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli –betons, nerūsējošais tērauds, granīts.

Atceres dārza gaismas scenogrāfiju veidos gan atmosfēriskais apgaismojums Klusuma pakalnā, kas rada maigu, viegli noteiktu gaismēnu saspēli, gan funkcionālais apgaismojums Kopābūšanas laukumā un piegulošo ielu telpā.

Martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā””. Konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, un vērtēšanas rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Pilnsabiedrība “3A”. 30.aprīlī tika noslēgts līgums par būvniecības darbu veikšanu. Līguma izpildes termiņš ir 12 mēneši no darbu uzsākšanas brīža.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas, iekļaujot arī autoruzraudzību un būvuzraudzību, ir aptuveni divi miljoni eiro.

Pirmie plānotie darbi objektā būs esošo elementu demontāža un esošās piemiņas zīmes pārvietošana, sagatavošanās darbi teritorijas segumu izbūvei, esošo stādījumu (dzīvžoga) izņemšana, esošo koku aizsardzības pasākumu veikšana un inženiertīklu izbūves uzsākšana.

Jau ziņots, ka ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

🔎 Metu konkursa vizualizācijas skatāmasŠEIT.

 

Valsts meža dienests informē, ka laika periodā no 26. līdz 30. maijam tiks veikti uzturēšanas darbi Bumbu kalniņa uguns novērošanas tornī, kas atrodas Rīgā, Kleistos, Apakšgrāvja ielā 4.

Drošības apsvērumu dēļ tornis, kas tiek izmantots arī kā skatu tornis, nebūs pieejams apmeklētājiem.

Valsts meža dienests atvainojas par sagādātajām neērtībām.

 

Rīgas bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas vasaras brīvlaikā. Tās ir daudzveidīgas brīvā laika aktivitātes, kuras ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) līdzfinansējumu rīko nevalstiskās organizācijas.

2025. gadā skolēnu vasaras brīvlaikā Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments līdzfinansē 16 nevalstisko organizāciju atvērtos projektus.

Līdzfinansējuma mērķis ir vasaras mēnešos piedāvāt Rīgas izglītības iestāžu izglītojamiem un Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušiem bērniem un jauniešiem bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas pilsētas administratīvajā teritorijā, sekmējot viņu fiziskās aktivitātes, mācīšanos, vērtīborientāciju un aktīvu līdzdalību.

Ar brīvā laika aktivitāšu sarakstu, kontakttālruņiem, norises vietu, kā arī ar norādi par projekta mērķauditoriju un plānotajām aktivitātēm var iepazīties – ŠEIT.

Rīgas dome 21. maijā apstiprinājusi Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025. – 2028. gadam. Pamatnostādnes nosaka kultūras nozares attīstības redzējumu, kultūrpolitikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus noteiktajā periodā Rīgā.

“Paldies visiem, kuri iesaistījās Rīgas kultūrpolitikas pamatnostādņu tapšanā – ekspertiem, kultūras profesionāļiem, iestādēm, kultūrvietām, NVO pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri ar saviem priekšlikumiem un idejām palīdzēja veidot šo kultūras jomas plānošanas dokumentu. Pamatnostādnes tagad ir apstiprinātas, un tās kalpos kā būtisks ceļvedis turpmākajiem gadiem – skaidri nosakot virzienus, kā attīstīt Rīgas kultūras dzīvi gan apkaimēs, gan starptautiskā mērogā. Novēlu mums visiem – pašvaldībai, kultūras nozarei un sabiedrībai – strādāt plecu pie pleca, lai īstenotu šo kopīgo mērķi: daudzveidīgas, autentiskas un starptautiski konkurētspējīgas kultūrvides veidošanu Rīgā, veicinot kultūras pieejamību un piekļūstamību dažādām sabiedrības grupām,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts Rīgas pašvaldības kultūras nozares attīstības redzējums, mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi, īstermiņa prioritāri veicamie pasākumi, kā arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika organizētas darba grupas sanāksmes, konsultācijas, intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora kultūras institūcijām un dažādu jomu kultūras nozares ekspertiem, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, ar mērķi noskaidrot pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu un sabiedrības mērķa grupu viedokli par iespējamajiem kultūras nozares attīstības scenārijiem Rīgas pilsētā. Sadarbībā ar Rīgas apkaimju centru un Pilsētas attīstības departamentu datu publicēšanas portālā GEO RĪGA tika veikta iedzīvotāju aptauja un Kultūrvietu kartēšana .

Pamatnostādņu 1. redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no 2025. gada 6. februāra līdz 7. martam. Apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus, Pamatnostādnes tika pilnveidotas atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem. Pamatnostādņu mērķis, rīcības virzieni un uzdevumi aktuālajam plānošanas termiņam noteikti, ņemot vērā, ka Rīgai būtiska ir gan starptautiskā atpazīstamība, gan nacionālo un vietējo kultūras telpu veidojoši procesi, kas saliedē sabiedrību un atbalsta kultūras radīšanu.

 

Maija vidū Rīgas pilsētvidē animācijas filmas “Straume” kaķim pievienojušies vēl trīs filmas varoņi – suns, kapibara un lemurs, ar kuriem nofotografēties aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

“Straumes” varoņus var sastapt pie vides objekta “RĪGA” burtiem.

Kaķis visus sveicina Brīvības laukumā, suns pārrauga Rātslaukumu, kapibara apmetusies Uzvaras parkā un lemurs iedzīvotājus priecē Mežaparkā.

Kaķa un lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

“Straumes” tēlus mākslinieki izgatavojuši nepilna mēneša laikā.

 

Šodien, 19. maijā, Ķīpsalas peldvietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) atklāja jauno peldēšanas sezonu visās galvaspilsētas peldvietās. Patlaban Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Par atpūtnieku drošību visās oficiālajās peldvietās un arī peldvietā Ķīšezerā, kas vēl nav ieguvusi oficiālās peldvietas statusu, šosezon rūpēsies aptuveni 60 pašvaldības policijas glābēju.

“Neraugoties uz lēnīgo pavasari, rīdzinieki beidzot var gludināt savus peldkostīmus, jo Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija Rīgas peldvietās sāk strādāt vasaras režīmā un galvaspilsētas pludmales ir sagatavotas peldēties gribētāju un saulē zvilnētāju uzņemšanai. Lai mums visiem šogad droša, veldzējoša un gara peldsezona,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Arī šogad Rīgā turpinām uzlabot pašvaldības peldvietas, lai nodrošinātu ērtu un drošu atpūtu rīdziniekiem un pilsētas viesiem pie ūdens. Pērn labiekārtojām Bābelīša ezera apkārtni, šogad – Vakarbuļļu pludmali, kur atjaunosim dušu paviljonu un būvēsim jaunu glābšanas staciju. Rīga arī šogad saņēmusi trīs Zilos karogus – apliecinājumu augstiem kvalitātes standartiem. Paldies Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu! Aicinu ikvienu izmantot Rīgas daudzveidīgās iespējas atpūtai pie ūdens,”

pauž Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā ierasts, arī šogad glābēji drošību uz ūdens un peldvietās uzraudzīs katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt atsevišķās glābšanas stacijās, tomēr jāņem vērā, ka naktsmaiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā dienā.

“Aptuveni 17% galvaspilsētas teritorijas klāj ūdens, turklāt esam apveltīti ar garu piekrastes ūdeņu zonu – gada siltajā sezonā šie faktori paredz pastiprinātu uzmanību iedzīvotāju drošībai uz ūdens un tā tuvumā. Lai to nodrošinātu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija savā darbā arī šosezon turpinās izmantot dažādus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp bezpilota lidaparātus. Ņemot vērā esošos izaicinājumus, mēs turpinām nemitīgi attīstīt pašvaldības policijas tehniskās un operacionālās spējas, lai jau tuvāko gadu laikā ieviestu arī automatizētus dronu lidojumus ar mākslīgā intelekta analītikas funkcijām,”

norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

RVPP aicina atpūtniekus nebūt pārgalvīgiem, kā arī apdomīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un apkārtējās vides riskus, jo tieši šie ir biežākie iemesli nelaimes gadījumiem uz ūdens un tā tuvumā. Vienlaikus ir būtiski vecākiem kopā ar atvasēm pārrunāt drošības noteikumus, kā arī rūpīgi sekot līdzi to uzvedībai pie ūdens un pašiem rādīt priekšzīmi jaunākajai paaudzei. Nereti pieaugušie ir tie, kuri jauniešiem rāda ne to labāko piemēru, piemēram, lēkšanu uz galvas vai peldēšanu aiz bojām un tālu no krasta.

Aizvadītajā sezonā pašvaldības policijas glābēji Rīgas oficiālajās peldvietās izglāba četras slīkstošas personas, 80 peldētājiem sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī atrada un vecākiem nogādāja 12 nomaldījušos bērnus. Tāpat 2024. gada peldsezonas laikā glābēji deviņas reizes veica meklēšanas darbus zem ūdens un pārbaudīja 455 kuģošanas līdzekļus.

Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šī gada peldsezonā (Vakarbuļļos 18. un Vecāķos 8. reizi) tiks pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti, apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un drošību peldvietā. Otro reizi Zilais karogs tiks pacelts Bābelīša peldvietā.

Astoņās oficiālajās peldvietās un 19 aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu – peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām Mājokļu un vides departaments (MVD) ūdens monitoringu turpinās veikt arī sešās oficiālajās peldvietās.

Peldsezonā peldvietās un aktīvās atpūtas zonās būs izvietoti 72 sanitārie mezgli, no kuriem 22 paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Apkope sezonā tiks veikta katru dienu.

Sākot peldsezonu, Rīgas peldvietās jau būs pieejama uzlabota un atjaunota infrastruktūra:

  • Atjaunotas koka seguma pastaigu laipas 181 m2 platībā, nodrošinot vides pieejamību peldvietā “Vakarbuļļi”;
  • Labiekārtota Bābelītes ezera teritorija – uzstādīti piknika galdi, atpūtas soli, atkritumu tvertnes, grili. Atjaunoti soliņi, gājēju tiltiņš un ierīkots volejbola laukums;
  • Iegādāti četri pārvietojamie ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi”;
  • Veikti bērnu rotaļu laukumu konstrukciju remonta darbi aktīvās atpūtas zonās pie Bolderāja karjera, Hapaka grāvja un peldvietā “Ķīpsala”.

2025. gadā plānotie uzlabojumi:

  • Uzlabota un atjaunota infrastruktūra – pastaigu laipas, atpūtas soli, pārģērbšanās kabīnes, sauļošanās zviļņi, volejbola laukumi u.c.;
  • Pakāpeniski atjaunoti peldvietu informatīvie stendi Daugavgrīvas, Rumbulas, Ķīpsalas, Lucavsalas un Lucavsalas līča peldvietās;
  • Atjaunos smilts segumu peldvietās un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm – Lucavsalas peldvietā, Velnezerā, Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, Buļļupē pie Birzes ielas u.c.;
  • Renovēs Rumbulas peldvietas pieejas gājēju celiņu;
  • Notiks Vakarbuļļu peldvietas dušas paviljona koka konstrukciju un ūdens padeves sistēmas remonta darbi;
  • Izbūvēta jauna koka seguma laipa Vecāķu peldvietas pieejā no Vēlavas ielas;
  • Uzsākta Vakarbuļļu peldvietas glābšanas dienesta stacijas būvniecība.

MVD peldsezonas laikā (vasaras sezonā) peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās nodrošina patstāvīgu teritoriju uzturēšanu – atkritumu savākšanu un izvešanu, zāliena pļaušanu, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšanu, apstādījumu kopšanu, labiekārtojuma elementu uzturēšanu, atjaunošanu, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.


  Vairāk par pašvaldības peldvietām Mājokļu un vides departamenta mājas lapāŠEIT.


 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Efektīvas videokonferences ar Zoom un citiem rīkiem: praktiski padomi un darba principi”, kas notiks 2025. gada 21. maijā, no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Lektors Aleksandrs Ļubinskis – Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks, Eiropas Digitālo inovāciju centra eksperts un biedrības “NovoFutura” valdes priekšsēdētājs, semināru lektors, pedagogs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā.

Seminārs būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas uzlabot savas prasmes tiešsaistes sapulču rīku izmantošanā un uzzināt, kā efektīvi plānot, vadīt un pārvaldīt Zoom, Microsoft Teams un Google Meet sapulces.

 📌 Galvenās tēmas:

🔹 Ievads un populārākie rīki (Zoom, Microsoft Teams, Google Meet);
🔹 Zoom sapulces organizēšana vadība un pārvaldība;
🔹 Tehniskie aspekti un labākās prakses;
🔹 Drošība un papildu Iespējas.

🔵 Aicinām reģistrēties, atverot saitiŠEIT.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 20. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.